a)

apakšsistēmām, kam atļauja piešķirta saskaņā ar minētajiem lēmumiem;

b)

jaunu, atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kas šīs regulas publicēšanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kuru īsteno.

1.

1.1.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.2.

2.2.1.

2.2.2.

3.

4.

4.1.

4.2.

4.2.1.

4.2.2.

4.2.3.

4.2.4.

4.2.5.

4.2.6.

4.2.7.

4.2.8.

4.2.9.

4.2.10.

4.2.11.

4.2.12.

4.2.13.

4.2.14.

4.2.15.

4.2.16.

4.2.17.

4.2.18.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.3.3.

4.3.4.

4.3.5.

4.4.

4.5.

4.6.

4.7.

5.

5.1.

5.2.

5.2.1.

6.

6.1.

6.1.1.

6.1.2.

6.1.3.

6.1.4.

6.1.5.

6.2.

6.2.1.

6.2.2.

6.2.3.

6.2.4.

6.3.

6.3.1.

6.3.2.

6.3.3.

7.

7.1.

7.2.

7.2.1.

7.2.2.

7.2.3.

7.2.4.

7.3.

7.3.1.

7.3.2.

7.3.3.

7.3.4.

7.4.

7.4.1.

7.4.2.

A papildinājums.

B papildinājums.

C papildinājums.

D papildinājums.

E papildinājums.

F papildinājums.

G papildinājums.

1.

Šī SITS attiecas uz Savienības dzelzceļa sistēmas energoapgādes apakšsistēmu un daļu no tehniskās apkopes apakšsistēmas saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 1. pantu.

2.

Energoapgādes apakšsistēma ir definēta Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.2. punktā.

3.

Šīs SITS tehniskā darbības joma konkrētāk noteikta šīs regulas 2. pantā.

1.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

2.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu noteikumi par īpašajiem gadījumiem norādīti 7. iedaļā.

3.

Šīs SITS prasības ir spēkā attiecībā uz visu sliežu ceļa platumu sistēmām šīs SITS darbības jomā, izņemot gadījumus, kad punkts attiecas uz īpašām sliežu ceļa platuma sistēmām vai īpašiem nominālajiem sliežu ceļa platumiem.

1.

Šī SITS attiecas uz visām stacionārajām iekārtām, kas nepieciešamas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu vilcienu ar vilces enerģiju.

2.

Energoapgādes apakšsistēmā ietilpst:

a)   apakšstacijas: primārajā pusē pieslēgtas augstsprieguma tīklam, transformējot augstspriegumu par vilcieniem piemērotu spriegumu un/vai pārveidojot par vilcieniem piemērotu energoapgādes sistēmu. Sekundārajā pusē apakšstacijas ir pieslēgtas dzelzceļa gaisvadu kontakttīklam;

b)   sekcionēšanas punkti: elektroiekārtas, kas atrodas starpposmos starp apakšstacijām, kontakttīkla energoapgādei un paralēlai pieslēgšanai, un aizsardzības, izolācijas un papildu barošanas nodrošināšanai;

c)   atdalīšanas sekcijas: iekārtas pārejas nodrošināšanai starp atšķirīgām elektrosistēmām vai vienas elektrosistēmas dažādām fāzēm;

d)   gaisvadu kontakttīkls: sistēma, kas pievada elektroenerģiju vilcieniem kustībai maršrutā un ar strāvņēmes ierīcēm to novada uz vilcieniem. Gaisvadu kontakttīkls ir aprīkots arī ar atdalītājiem, kas vadāmi manuāli vai ar tālvadību un vajadzīgi, lai izolētu gaisvadu kontakttīkla sekcijas vai grupas atbilstoši ekspluatācijas vajadzībām. Gaisvadu kontakttīkla daļa ir arī barojošās līnijas;

e)   atgriezes ķēde: visi vadi, kas veido paredzēto ceļu vilces atgriezes strāvai. Tāpēc attiecībā uz šo aspektu atgriezes ķēde ir energoapgādes apakšsistēmas daļa, un tai ir saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu.

3.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.2. iedaļu elektroenerģijas patēriņa mērīšanas sistēmas stacionārās iekārtas, kas šajā SITS apzīmētas ar nosaukumu “stacionāras enerģijas datu apkopošanas sistēmas”, norādītas šīs SITS 4.2.17. punktā.

1.

Energoapgādes sistēmas mērķis ir nodrošināt katru vilcienu ar elektroenerģiju, lai tiktu izpildīts plānotais kustības grafiks.

2.

Energoapgādes sistēmas pamatparametri ir noteikti 4.2. punktā.

1.

Mērķis ir nodrošināt drošu un nepārtrauktu enerģijas pārvadīšanu no energoapgādes sistēmas ritošajam sastāvam. Gaisvadu kontakttīkla un pantogrāfa mijiedarbība ir būtisks savstarpējās izmantojamības aspekts.

2.

Pamatparametri, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla ģeometriju un strāvas noņemšanas kvalitāti, ir noteikti 4.2. punktā.

1.

Lai panāktu paredzēto veiktspēju, energoapgādes apakšsistēmai ir saskarnes ar citām dzelzceļa sistēmas apakšsistēmām. Šīs apakšsistēmas ir šādas:

2.

Šīs SITS 4.3. punktā noteikta šo saskarņu funkcionālā un tehniskā specifikācija.

1.

Dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2008/57/EK un kuras daļa ir energoapgādes apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras savietojamība jāverificē. Šī savietojamība jo īpaši jāpārbauda attiecībā uz energoapgādes apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm ar sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem. Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai.

2.

Inovatīviem risinājumiem savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai, kuri neatbilst šajā SITS noteiktajām prasībām un nav novērtējami, kā definēts šajā SITS, jāpiemēro jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai varētu īstenot tehnoloģiskus jauninājumus, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā, izmantojot 6.1.3. un 6.2.3. punktā minētās inovatīviem risinājumiem paredzētās procedūras.

3.

Ņemot vērā visas piemērojamās pamatprasības, energoapgādes apakšsistēmu raksturo 4.2.–4.7. punktā noteiktās specifikācijas.

4.

Energoapgādes apakšsistēmas EK verificēšanas procedūras ir norādītas šīs SITS 6.2.4. punktā un B pielikuma B.1. tabulā.

5.

Attiecībā uz īpašiem gadījumiem skatīt 7.4. punktu.

6.

Ja šajā SITS ir atsauce uz EN standartiem, nepiemēro atkāpes, kas EN standartos minētas kā “valstu atkāpes” vai “īpaši valsts noteikumi”, un tās nav šī SITS daļa.

a)

maksimālo līnijas ātrumu;

b)

vilciena tipu(-iem);

c)

vilcienu ekspluatācijas prasībām;

d)

vilcienu patērēto jaudu pie pantogrāfiem.

4.2.2.1.

Energoapgāde:

4.2.2.2.

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija un strāvas noņemšanas kvalitāte:

4.2.2.3.

Stacionāra enerģijas datu apkopošanas sistēma (4.2.17.)

4.2.2.4.

Prasības aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecieniem (4.2.18.)

1.

Energoapgādes apakšsistēmas spriegums un frekvence atbilst vienai no četrām sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar 7. iedaļu:

2.

Sprieguma un frekvences vērtības un robežvērtības attiecībā uz izvēlēto sistēmu atbilst 4. punktam standartā EN 50163:2004.

a)

vilciena maksimālā strāva (4.2.4.1.);

b)

vilcienu jaudas koeficients un vidējais derīgais spriegums (4.2.4.2.).

1.

Līdzstrāvas sistēmu gaisvadu kontakttīklu projektē 300 A (1,5 kV apgādes sistēmā) un 200 A stiprai strāvai (3,0 kV apgādes sistēmā) uz vienu pantogrāfu vilciena stāvēšanas laikā.

2.

Strāvas stiprumu, vilcienam stāvot, panāk statiskā kontaktspēka testa vērtībai, kas norādītā standartā EN 50367:2012, 7.2. punkta 4. tabulā.

3.

Gaisvadu kontakttīklu projektē, ņemot vērā temperatūras robežvērtības saskaņā ar 5.1.2. punktu standartā EN 50119:2009.

1.

Maiņstrāvas energoapgādes sistēmas projektē tā, lai varētu izmantot reģeneratīvo bremzēšanu, kas spēj nodrošināt vienmērīgu elektroenerģijas apmaiņu ar citiem vilcieniem vai jebkuriem citiem līdzekļiem.

2.

Līdzstrāvas energoapgādes sistēmas projektē tā, lai reģeneratīvo bremzēšanu varētu izmantot vismaz elektroenerģijas apmaiņai ar citiem vilcieniem.

1.

Vilces energoapgādes sistēmas un ritošā sastāva mijiedarbība var izraisīt sistēmas elektronestabilitāti.

2.

Lai panāktu elektrosistēmas savietojamību, harmoniskie pārspriegumi tiek ierobežoti zem kritiskajām vērtībām saskaņā ar 10.4. punktu standartā EN 50388:2012.

1.

Gaisvadu kontakttīklu projektē, lai varētu izmantot pantogrāfus, kuru kontaktslieces ģeometrija noteikta LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2. punktā, ņemot vērā šīs SITS 7.2.3. punktā paredzētos noteikumus.

2.

Dzelzceļu tīkla savstarpējo izmantojamību nosaka kontaktvadu piekares augstums un kontaktvadu sānu novirze sānvēja ietekmē.

1.

Pieļaujamais kontaktvadu piekares augstums ir norādīts 4.2.9.1. tabulā.

4.2.9.1. tabula

Kontaktvadu piekares augstums

2.

Attiecību starp kontaktvadu piekares augstumu un pantogrāfu darba augstumu sk. 1. attēlā standartā EN 50119:2009.

3.

Uz dzelzceļa pārbrauktuvēm kontaktvada piekares augstumu paredz valstu noteikumos vai, ja šādi noteikumi nav pieņemti, saskaņā ar 5.2.4. un 5.2.5. punktu standartā EN 50122–1:2011.

4.

Sistēmā ar 1 520 mm un 1 524 mm platiem sliežu ceļiem kontaktvadu piekares augstums ir šāds:

1.

Kontaktvada pieļaujamā maksimālā sānu novirze no sliežu ceļa ass līnijas sānvēja ietekmē norādīta 4.2.9.2. tabulā.

4.2.9.2. tabula

Kontaktvada pieļaujamā maksimālā sānu novirze atkarībā no pantogrāfa garuma

2.

Daudzsliežu dzelzceļam sānu novirzes prasību izpilda attiecībā uz katru sliežu pāri (ko paredzēts ekspluatēt kā atdalītu sliežu ceļu), kuru paredzēts novērtēt saskaņā ar šo SITS.

3.

1 520 mm sliežu ceļa platuma sistēma

Dalībvalstīm, kas pantogrāfa profilu piemēro saskaņā ar LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.3. punktu, kontaktvada maksimālā sānu novirze sānvēja ietekmē attiecībā pret pantogrāfa centru ir 500 mm.

1.

Neviena energoapgādes apakšsistēmas daļa, izņemot kontaktvadu un tā fiksatoru, neatrodas pantogrāfa mehāniskā kinemātiskā gabarīta iekšpusē (sk. D.2. attēlu D papildinājumā).

2.

Pantogrāfa mehānisko kinemātisko gabarītu savstarpēji izmantojamām līnijām nosaka, izmantojot D papildinājuma D.1.2. punktā norādīto metodi un LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.1. un 4.2.8.2.9.2.2. punktā noteiktos pantogrāfu profilus.

3.

Šo gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisku metodi un šādas vērtības:

saskaņā ar D papildinājuma D.1.2.1.4. punktu, un citas vērtības saskaņā ar D papildinājuma D.1.3. punktu.

4.

1 520 mm sliežu ceļa platuma sistēma

Dalībvalstīm, kas pantogrāfa profilu piemēro saskaņā ar LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.3. punktu, pantogrāfa statiskais gabarīts noteikts D papildinājuma D.2. punktā.

1.

Vidējais kontaktspēks Fm ir kontaktspēka vidējā statistiskā vērtība. Lielumu Fm veido pantogrāfa kontaktspēka statiskie, dinamiskie un aerodinamiskie komponenti.

2.

Lieluma Fm diapazons katrai energoapgādes sistēmai norādīts 6. tabulā standartā EN 50367:2012.

3.

Gaisvadu kontakttīkli projektēti tā, lai tie spētu uzņemt Fm augstākās projektētās robežvērtības, kas noteiktas 6. tabulā standartā EN 50367:2012.

4.

Līknes attiecas uz ātrumiem līdz 320 km/h. Uz ātrumiem virs 320 km/h attiecas 6.1.3. punktā noteiktā procedūra.

1.

Atkarībā no novērtēšanas metodes gaisvadu kontakttīkli sasniedz dinamiskos raksturlielumus un kontaktvadu pacēlumu (pie projektētā ātruma), kas noteikts 4.2.12. tabulā.

4.2.12. tabula

Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes prasības

2.

Lielums S0 ir aprēķinātais, modelētais vai izmērītais kontaktvada pacēlums pie fiksatora parastos ekspluatācijas apstākļos pie maksimālā līnijas ātruma ar vienu vai vairākiem pantogrāfiem ar vidējā kontaktspēka Fm maksimālo vērtību. Ja kontaktvada fiksatora pacēlumu fiziski ierobežo gaisvadu kontakttīkla konstrukcija, vajadzīgo telpu var samazināt līdz 1,5S0 (sk. 5.10.2. punktu standartā EN 50119:2009).

3.

Maksimālā spēka (Fmax) svārstības parasti nepārsniedz Fm plus trīs standartnovirzes σmax; konkrētās vietās vērtības var būt augstākas – tās norādītas 4. tabulas 5.2.5.2. punktā standartā EN 50119:2009. Attiecībā uz stingriem komponentiem, piemēram, gaisvadu kontakttīkla sekciju izolatoriem, kontaktspēks var pieaugt līdz maksimālajai vērtībai 350 N.

1.

Kontaktvadu materiāla un kontaktplākšņu materiāla kombinācija ievērojami ietekmē kontaktplākšņu un kontaktvadu nodilumu.

2.

Atļautie kontaktplākšņu materiāli ir noteikti LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.4.2. punktā.

3.

Atļautie kontaktvadu materiāli ir varš un vara sakausējumi. Kontaktvadi atbilst prasībām, kas noteiktas 4.2. (izņemot atsauci uz standarta B pielikumu), 4.3. un 4.6. līdz 4.8. punktā standartā EN 50149:2012.

1.

Fāzu atdalīšanas sekciju konstrukcija nodrošina iespēju vilcieniem pārvietoties no vienas sekcijas uz blakusesošu sekciju, neveidojot pārvienojumu starp abām fāzēm. Vilciena elektroenerģijas patēriņu (vilce, palīgiekārtas un transformatora tukšgaitas strāva) pirms fāzu atdalīšanas sekcijas samazina līdz nullei. Nodrošina atbilstošus līdzekļus (izņemot īso atdalīšanas sekciju) fāzu atdalīšanas sekcijā apstājušos vilcienu kustības atsākšanai.

2.

Kopējais neitrālo sekciju garums D ir noteikts 4. punktā standartā EN 50367:2012. Aprēķinot D, tiek ņemtas vērā atstarpes saskaņā ar 5.1.3. punktu standartā EN 50119:2009 un pacēlums S0.

a)

fāzu atdalīšana konstrukcija, kurā visi garāko SITS atbilstīgo vilcienu pantogrāfi atrodas neitrālajā sekcijā. Neitrālās sekcijas kopīgais garums ir vismaz 402 m.

Sīkākas prasības skatīt A.1.2. pielikumā standartā EN 50367:2012; vai

b)

īsāka fāzes atdalīšana ar trim izolētiem blokiecirkņiem, kā parādīts A.1.4. pielikumā standartā EN 50367:2012. Neitrālās sekcijas kopīgais garums, ieskaitot atstarpes un pielaides, nedrīkst pārsniegt 142 m.

1.

Sistēmu atdalīšanas sekciju konstrukcija ļauj vilcieniem pārvietoties no vienas energoapgādes sistēmas uz blakusesošu atšķirīgu energoapgādes sistēmu, neveidojot pārvienojumu starp abām sistēmām. Sistēmu atdalīšanas sekcijas var šķērsot divējādi:

2.

Blakusesošie infrastruktūras pārvaldītāji vienojas par a) vai b) metodi, ņemot vērā attiecīgos apstākļus.

3.

Kopējais neitrālo sekciju garums D ir noteikts 4. punktā standartā EN 50367:2012. Aprēķinot D, tiek ņemtas vērā atstarpes saskaņā ar 5.1.3. punktu standartā EN 50119:2009 un pacēlums S0.

1.

Vilciena elektroenerģijas patēriņš (vilce, palīgiekārtas un transformatora tukšgaitas strāva) pirms sistēmu atdalīšanas sekcijas jāsamazina līdz nullei.

2.

Ja sistēmu atdalīšanas sekcijas šķērso ar paceltiem pantogrāfiem, skarot kontaktvadu, sistēmu atdalīšanas sekciju funkcionālajā projektā ievēro šādus nosacījumus:

1.

Šo iespēju izvēlas, ja nevar nodrošināt apstākļus ekspluatācijai ar paceltiem pantogrāfiem.

2.

Ja sistēmu atdalīšanas sekciju šķērso ar nolaistiem pantogrāfiem, tās konstrukcija ir tāda, lai novērstu divu energoapgādes sistēmu elektrisko savienojumu, nejauši paceļot pantogrāfu.

1.

LOC&PAS SITS 4.2.8.2.8. punktā noteiktas prasības attiecībā uz elektroenerģijas borta mēraparātu sistēmām (EMS), kuru mērķis ir sagatavot apkopotos enerģijas norēķinu datus (CEBD) un pārsūtīt tos stacionārai enerģijas datu apkopošanas sistēmai.

2.

Stacionārā enerģijas datu apkopošanas sistēma (DCS) saņem, uzglabā un eksportē apkopotos enerģijas norēķinu datus, tos nepārveidojot.

3.

Specifikācija, kas attiecas uz elektroenerģijas borta mēraparātu sistēmas un stacionārās enerģijas datu apkopošanas sistēmas saskarnes protokoliem un pārsūtāmo datu formātu, ir atklāts punkts, kam jebkurā gadījumā jātiek slēgtam divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

1.

Elektroenerģijas padeves vadības saskarne ir saskarne starp energoapgādes un ritošā sastāva apakšsistēmām.

2.

Tomēr informācija tiek nosūtīta, izmantojot vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, līdz ar to pārraides saskarne ir norādīta CCS SITS un LOC&PAS SITS.

3.

Attiecīgā informācija, lai veiktu jaudas slēdža pārslēgšanu, mainītu vilciena maksimālo strāvu, mainītu energoapgādes sistēmu un veiktu pantogrāfa vadību, tiek nosūtīta, izmantojot ERTMS, ja līnija ar to ir aprīkota.

4.

Harmoniku strāvas, kas ietekmē vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, ir noteiktas CCS SITS.

1.

Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā un noteikts tās VI pielikumā.

2.

Dažkārt, veicot iepriekš plānotus darbus, var nākties uz laiku atkāpties no šīs SITS 4. un 5. iedaļā noteikto energoapgādes apakšsistēmas un tās savstarpējās izmantojamības komponentu specifikāciju piemērošanas.

1.

Tehniskās apkopes noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

2.

Savstarpējās izmantojamības komponentu un apakšsistēmas elementu tehniskās apkopes dokumenti tiek sagatavoti pirms apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā kā daļa no tehniskās dokumentācijas, ko pievieno verifikācijas deklarācijai.

3.

Apakšsistēmas tehniskās apkopes plāns tiek izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tās ekspluatācijas laikā tiek pildītas šajā SITS noteiktās prasības.

1.

Personāla veselības aizsardzības un drošības nosacījumi, kas nepieciešami energoapgādes apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, atbilst attiecīgajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem.

2.

Šo jautājumu reglamentē arī procedūras, kas izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

1.

Uz savstarpējās izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 2008/57/EK attiecīgie noteikumi – turpmāk ir norādīti tie, kas attiecas uz energoapgādes apakšsistēmu.

2.

Gaisvadu kontakttīkls

3.

Atbilstības novērtējums aptver visus posmus un raksturlielumus, kas norādīti 6.1.4. punktā un šīs SITS A papildinājuma A.1. tabulā apzīmēti ar X.

1.

Šīs SITS 5. iedaļā noteikto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūrās piemēro attiecīgus moduļus.

2.

Savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību īpašām prasībām novērtē, izmantojot 6.1.4. punktā izklāstītās procedūras.

1.

Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izmanto šādus moduļus:

6.1.2. tabula

Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi

2.

Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izvēlas 6.1.2. tabulā norādītos moduļus.

3.

Uzskata, ka ražojumu, kas laisti tirgū pirms attiecīgās SITS publicēšanas, tips ir apstiprināts, tāpēc EK tipa pārbaude (CB modulis) nav jāveic, ja ražotājs pierāda, ka salīdzināmos apstākļos veiktai savstarpējās izmantojamības komponentu iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti un tā atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā šis novērtējums ir derīgs arī jaunajam lietojumam. Ja nav iespējams pierādīt, ka risinājums iepriekš ir pozitīvi novērtēts, piemēro procedūru, kas attiecas uz savstarpējās izmantojamības komponentiem, kuri laisti ES tirgū pēc šīs SITS publicēšanas.

1.

Metodoloģija

2.

Modelēšana

3.

Mērījums

a)

maksimālais projektētais ātrums;

b)

nominālais spriegums un frekvence;

c)

nominālās strāvas parametri;

d)

apstiprinātais pantogrāfa profils.

1.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma paziņotā iestāde veic EK verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. pantu un attiecīgo moduļu noteikumiem.

2.

Ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka līdzīgos apstākļos veiktai energoapgādes apakšsistēmas projekta iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti, paziņotā iestāde šos testus un verifikāciju ņem vērā EK verificēšanas procesā.

3.

Īpašu apakšsistēmas prasību novērtēšanas procedūras izklāstītas 6.2.4. punktā.

4.

Pieteikuma iesniedzējs sagatavo energoapgādes apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.

a)

SG moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz vienības verificēšanu; vai

b)

SH1 moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi.

1.

Novērtēšanu veic saskaņā ar 15.4. punktu standartā EN 50388:2012.

2.

Novērtēšana jāveic tikai jaunbūvētām vai modernizētām apakšsistēmām.

1.

Stacionāro maiņstrāvas energoapgādes iekārtu novērtēšanu veic saskaņā ar 15.7.2. punktu standartā EN 50388:2012.

2.

Līdzstrāvas energoapgādi novērtē, veicot projekta pārbaudi.

1.

Veic savietojamības izpēti saskaņā ar 10.3. punktu standartā EN 50388:2012.

2.

Šī izpēte veicama tikai tādā gadījumā, ja energoapgādes sistēmā tiek iesaistīti pārveidotāji ar aktīviem pusvadītājiem.

3.

Paziņotā iestāde novērtē, vai ir izpildīti 10.4. punktā standartā EN 50388:2012 noteiktie kritēriji.

1.

Šī testa galvenais mērķis ir identificēt kļūdas sadales projektā un konstrukcijā, nevis novērtēt pamatprojektu kopumā.

2.

Mijiedarbības parametru mērījumus veic saskaņā ar standartu EN 50317:2012.

3.

Šos mērījumus veic ar savstarpējās izmantojamības komponentu pantogrāfu, kas rada vidējo kontaktspēku, kura raksturlielumi atbilst šīs SITS 4.2.11. punkta prasībām attiecībā uz līnijas projektēto ātrumu, ņemot vērā aspektus, kas attiecas uz minimālo ātrumu un rezerves ceļiem.

4.

Uzstādīto gaisvadu kontakttīklu var atzīt par atbilstošu, ja mērījumu rezultāti atbilst 4.2.12. punktā noteiktajām prasībām.

5.

Ekspluatācijas ātrumam līdz 120 km/h (maiņstrāvas sistēmām) un līdz 160 km/h (līdzstrāvas sistēmām) dinamisko raksturlielumu mērīšana nav obligāta. Šādā gadījumā tiek izmantotas alternatīvas konstrukciju kļūdu meklēšanas metodes, piemēram, gaisvadu kontakttīkla ģeometrijas mērījumi saskaņā ar 4.2.9. punktu.

6.

Dinamisko raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes novērtēšana pantogrāfa integrēšanai ritošā sastāva apakšsistēmā ir izklāstīta LOC&PAS SITS 6.2.3.20. punktā.

1.

Attiecībā uz katru iekārtu pierāda, ka prasības aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecieniem ir izstrādātas atbilstoši 4.2.18. punktam.

2.

Turklāt tiek pārbaudīts, ka pastāv noteikumi un procedūras, kas nodrošina, ka iekārta ir uzstādīta atbilstīgi projektam.

1.

Novērtēšanu veic, pārliecinoties par tehniskās apkopes plāna esību.

2.

Paziņotā iestāde neveic plānā izklāstīto prasību piemērotības novērtēšanu.

1.

Līdz 2021. gada 31. maijam paziņotā iestāde apakšsistēmai var izsniegt EK verifikācijas sertifikātu arī tad, ja dažiem no tajā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

2.

Šādi novērtētiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

1.

Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējās izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.

2.

Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

1.

Pārejas periodā, kā arī pēc pārejas perioda beigām līdz attiecīgās apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas pabeigšanai (ņemot vērā dalībvalsts lēmumu par SITS piemērošanu) savstarpējās izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai un kas ir viena tipa komponenti, var atļaut izmantot ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes uzraudzībā.

2.

Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem.

1.

Šajā iedaļā “jauna līnija” ir līnija, ar ko izveido maršrutu vietā, kur pašlaik maršruta nav.

2.

Par pastāvošo līniju modernizēšanu vai atjaunošanu var uzskatīt šādus gadījumus:

3.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem īstenošanas plānā norāda, kā pielāgo 2.1. punktā minētās stacionārās iekārtas, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

1.

Dalībvalstis var izvēlēties energoapgādes sistēmu. Lēmums jāpieņem, pamatojoties uz ekonomiskiem un tehniskiem apsvērumiem, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

2.

Jaunas līnijas ar ātrumu virs 250 km/h tiek nodrošinātas ar vienu no maiņstrāvas sistēmām, kā noteikts 4.2.3. punktā.

a)

atšķirību samazināšana starp dažādām gaisvadu kontakttīkla ģeometrijām;

b)

visi savienojumi ar pastāvošu gaisvadu kontakttīkla ģeometriju blakusesošajās teritorijās;

c)

pastāvošie sertificētie gaisvadu kontakttīkli kā savstarpējās izmantojamības komponenti.

a)

Jaunas līnijas ar ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h, uzņem abus pantogrāfus, kā noteikts LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.1. punktā (1 600 mm) un 4.2.8.2.9.2.2. punktā (1 950 mm).

Ja tas nav iespējams, gaisvadu kontakttīkls tiek projektēts vismaz viena tāda pantogrāfa izmantošanai, kura kontaktslieces ģeometrija noteikta LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.1. punktā (1 600 mm).

b)

Atjaunotas vai modernizētas līnijas ar ātrumu, kas vienāds vai lielāks par 250 km/h, uzņem vismaz vienu pantogrāfa, kura kontaktslieces ģeometrija noteikta LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.1. punktā (1 600 mm).

c)

Citi gadījumi: gaisvadu kontakttīkls projektēts izmantošanai ar vismaz vienu pantogrāfu, kura kontaktslieces ģeometrija noteikta LOC&PAS SITS 4.2.8.2.9.2.1. punktā (1 600 mm) vai 4.2.8.2.9.2.2. punktā (1 950 mm).

a)

Ja piemēro Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu, dalībvalstis nolemj, kuras SITS prasības jāpiemēro, ņemot vērā īstenošanas plānu.

b)

Ja Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu nepiemēro, ir ieteicams panākt atbilstību šai SITS. Ja atbilstību nav iespējams panākt, līgumslēdzējs par neatbilstības iemesliem informē dalībvalsti.

c)

Ja dalībvalsts pieprasa jaunu ekspluatācijas atļauju, līgumslēdzējs nosaka praktiskos pasākumus un dažādus projekta posmus vajadzīgo veiktspējas līmeņu sasniegšanai. Šajos projekta posmos var iekļaut pārejas periodus, kuru laikā iekārtas nodod ekspluatācijā ar zemāku veiktspējas līmeni.

d)

Pastāvošā apakšsistēmā var atļaut ekspluatēt ritekļus, kas atbilst SITS prasībām, ja ir izpildītas Direktīvā 2008/57/EK noteiktās pamatprasības. Procedūra, kas izmantojama, lai pierādītu, cik lielā mērā ir ievēroti SITS pamatparametri, ir saskaņā ar Komisijas Ieteikumu 2011/622/ES (4).

1.

Lai panāktu atbilstību šai SITS, ilgākā laikā var pakāpeniski pa elementam pilnīgi vai daļēji pārveidot gaisvadu kontakttīklu un/vai energoapgādes sistēmu.

2.

Tomēr visas apakšsistēmas atbilstību var atzīt tikai tad, ja visi elementi atbilst SITS pilnā maršruta posmā.

3.

Modernizēšanas/atjaunošanas procesā jāņem vērā, ka ir jāsaglabā savietojamība ar pastāvošo energoapgādes apakšsistēmu un pārējām apakšsistēmām. Ja projektā ir iekļauti SITS neatbilstoši elementi, par atbilstības novērtēšanas un EK verificēšanas procedūrām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

1.

Turpmāk 7.4.2. punktā uzskaitītie īpašie gadījumi raksturo īpašus noteikumus, kas jāievēro un kas oficiāli apstiprināti katras dalībvalsts konkrētajā dzelzceļa tīklā.

2.

Īpašos gadījumus iedala šādi:

—   “P” gadījumi: “pastāvīgi” gadījumi,

—   “T” gadījumi: “pagaidu gadījumi”, kad atbilstību mērķsistēmai plānots sasniegt nākotnē.

—

no Nīmas uz Portbū,

—

no Tulūzas uz Narbonu

—

Salīdzinot ar atsauci, kur energoapgādes risinājums izmantots līdzīgas vai smagākas noslodzes vilcienu grafikā. Atsaucei ir līdzīgs(-a) vai lielāks(-a):

—

Aptuveni aplēšot Uvidējais derīgais vienkāršiem gadījumiem, kā rezultātā iegūst paaugstinātu papildu jaudu nākotnes satiksmes prasībām.