EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0596

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 ( 2014. gada 16. aprīlis ) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 173, 12.6.2014, p. 1–61 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/01/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/596/oj

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 596/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Patiess iekšējais finanšu pakalpojumu tirgus ir izšķiroši nozīmīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Savienībā.

(2)

Lai finanšu tirgus būtu vienots, efektīvs un pārredzams, ir vajadzīga tirgus integritāte. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem. Tirgus ļaunprātīga izmantošana kaitē finanšu tirgu integritātei un vājina sabiedrības uzticību vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (4) tika pilnveidots un atjaunināts Savienības tiesiskais regulējums tirgus integritātes aizsardzībai. Tomēr, ņemot vērā to, ka likumdošanas, tirgus un tehnoloģiju attīstības tendences kopš minētās direktīvas stāšanās spēkā ir būtiski mainījušas finanšu vidi, minētā direktīva tagad būtu jāaizstāj. Jauns leģislatīvs instruments ir vajadzīgs arī, lai nodrošinātu vienādus noteikumus un skaidrību attiecībā uz pamatjēdzieniem, kā arī vienotu noteikumu krājumu saskaņā ar ES Finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas, kuras priekšsēdētājs bija Jacques de Larosière (“Larosière grupa”), 2009. gada 25. februāra ziņojuma secinājumiem.

(4)

Ir jānosaka vienotāks un stingrāks regulējums, lai saglabātu tirgus integritāti, izvairītos no iespējamas regulatīvās arbitrāžas, garantētu saukšanu pie atbildības manipulācijas mēģinājuma gadījumā, un lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un mazāku regulējuma sarežģītību tirgus dalībniekiem. Šīs regulas mērķis ir noteikti veicināt iekšējā tirgus pareizu darbību, tāpēc tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 114. pantam kā tas tiek konsekventi interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(5)

Lai novērstu joprojām pastāvošos tirdzniecības šķēršļus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmāku tirdzniecības šķēršļu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru paredzētu vienotāku Savienības regulējuma interpretāciju attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, šajā regulējumā skaidrāk paredzot noteikumus, kas būtu piemērojami visās dalībvalstīs. Noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pieņemšana regulas veidā nodrošinās to, ka šie noteikumi ir tieši piemērojami. Tam savukārt būtu jānodrošina vienādi nosacījumi, novēršot direktīvas transponēšanas radītās atšķirības dalībvalstu prasībās. Ar šo regulu tiks nodrošināts, ka visas personas Savienībā ievēro vienus un tos pašus noteikumus. Tā arī mazinās regulējuma sarežģītību un ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu mērogā, un veicinās konkurences izkropļojumu novēršanu.

(6)

Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu Savienība un dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu, pielāgotu tiesību aktus emitentu vajadzībām tirgos, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un veicinātu minēto emitentu piekļuvi finansējumam. Vairāki Direktīvas 2003/6/EK noteikumi paredz administratīvu slogu emitentiem, jo īpaši tiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, kas būtu jāsamazina.

(7)

Tirgus ļaunprātīga izmantošana ir jēdziens, kas ietver nelikumīgu rīcību finanšu tirgos, un šīs regulas nozīmē tā būtu jāsaprot kā iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, šādas informācijas nelikumīga izpaušana un tirgus manipulācija. Šāda rīcība kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus pārredzamību, kas ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku veikto tirdzniecības darījumu priekšnoteikums.

(8)

Direktīvas 2003/6/EK darbības jomā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū. Tomēr pēdējos gados finanšu instrumentus aizvien vairāk tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS). Ir arī tādi finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti tikai cita veida organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS) vai tikai ārpusbiržas tirgos (AT). Tāpēc šīs regulas darbības jomā būtu jāietver visi finanšu instrumenti, ko tirgo regulētā tirgū, DTS vai OTS, un jebkura cita rīcība vai darbība, kas var ietekmēt šādu finanšu instrumentu neatkarīgi no tā, vai šāda rīcība vai darbība notiek tirdzniecības vietā. Tādu konkrētu DTS veidu gadījumā, kuras, tāpat kā regulētie tirgi, palīdz uzņēmumiem iegūt līdzekļus pašu kapitālam, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums tiek piemērots arī tad, ja tiek iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū. Tādēļ šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj finanšu instrumenti, par kuriem iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā DTS. Tam būtu jāuzlabo ieguldītāju aizsardzība, jāsaglabā tirgu integritāte un jānodrošina, ka šādu instrumentu tirgus ļaunprātīga izmantošana ir nepārprotami aizliegta.

(9)

Pārredzamības nolūkā regulēto tirgu, DTS vai OTS operatoriem vajadzētu nekavējoties ziņot to kompetentajām iestādēm sīku informāciju par finanšu instrumentiem, kurus tie ir atļāvuši tirgot, par kuriem ticis iesniegts pieteikums tirdzniecībai vai kuri tiek tirgoti attiecīgajās tirdzniecības vietās. Otrs paziņojums būtu jāsniedz, kad instruments vairs netiek atļauts tirdzniecībā. Šādi pienākumi būtu jāattiecina arī uz tiem finanšu instrumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai attiecīgo operatoru tirdzniecības vietās un kuri ir atļauti tirdzniecībā pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) paziņojumi, un EVTI būtu jāpublicē visu paziņoto finanšu instrumentu saraksts. Šī regula attiecas uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti EVTI publicētajā sarakstā vai ne.

(10)

Dažus finanšu instrumentus, ko netirgo tirdzniecības vietās, ir iespējams izmantot tirgus ļaunprātīgā izmantošanā. Tas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuru cena vai vērtība ir vai nu atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai ietekmē šādus instrumentus, vai kuru tirdzniecība ietekmē tādu citu finanšu instrumentu cenu vai vērtību, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Piemēri, kad šādus instrumentus var izmantot tirgus ļaunprātīgai izmantošanai, var būt ar akcijām vai obligācijām saistīta iekšējā informācija, ko var izmantot attiecīgo akciju vai obligāciju atvasinātā instrumenta iegādei, vai iekšējā informācija saistībā ar indeksu, kura vērtība ir atkarīga no minētajām akcijām vai obligācijām. Ja finanšu instrumentu izmanto kā atsauces cenu, atvasināto instrumentu, ko tirgo AT, var izmantot, lai gūtu labumu no manipulētām cenām vai lai manipulētu ar tirdzniecības vietā tirgota finanšu instrumenta cenu. Vēl viens piemērs ir tādu vērtspapīru jaunas sērijas plānots izlaidums, uz kuriem šīs regulas darbības joma parasti neattiektos, bet kuru tirdzniecība varētu ietekmēt tādu biržā reģistrētu vērtspapīru cenu vai vērtību, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. Regula arī attiecas uz situāciju, kad tirdzniecības vietā tirgota instrumenta cena vai vērtība ir atkarīga no instrumenta, ko tirgo AT. Tas pats princips būtu jāpiemēro tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kuru cenas pamatā ir atvasinātā instrumenta cena, un tādu tūlītēju preču darījumu līgumu iegādei, kuri ir finanšu instrumentu atsauces.

(11)

Tirdzniecība ar vērtspapīriem vai ar tiem saistītiem vērtspapīru stabilizācijas instrumentiem vai tirgošanās ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkšanas programmām ekonomisku iemeslu dēļ var būt leģitīma un tādēļ konkrētos apstākļos tai nebūtu jāpiemēro aizliegumi attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar noteikumu, ka darbības tiek veiktas pārredzami, sniedzot attiecīgu informāciju par stabilizāciju vai atpirkšanas programmu.

(12)

Tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumenta stabilizācija, kas nevarētu izmantot šajā regula paredzētos atbrīvojumus, pati par sevi nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(13)

Dalībvalstis, Eiropas Centrālās banku sistēmas (ECBS) locekles, ministrijas un citas aģentūras vai vienas vai vairāku dalībvalstu, vai arī Savienības īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, vai arī citas konkrētas publiskas struktūras vai personas, kas darbojas to uzdevumā, nebūtu jāierobežo monetārās, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politikas īstenošanā, ciktāl tās rīkojas sabiedrības interesēs un tikai saistībā ar minētās politikas īstenošanu. Nebūtu jāierobežo arī tādi darījumi vai rīkojumi, vai rīcība, ko veic Savienība, vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas stabilizācijas mehānisms vai starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis, mobilizējot finansējumu vai sniedzot finanšu palīdzību saviem locekļiem. Šādu izņēmumu no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar šo regulu var paplašināt un piemērot dažām publiskām struktūrām, kurām ir uzdots pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldībā, un trešo valstu centrālām bankām. Tomēr šis atbrīvojums saistībā ar monetāro, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politiku nebūtu jāpiemēro gadījumos, ja attiecīgās publiskās struktūras iesaistās darījumos, rīkojumos vai rīcībā, kas nav saistīta ar minēto politikas jomu īstenošanu, vai ja personas, kuras strādā šajās struktūrās, iesaistās darījumos, rīkojumos vai rīcībā savā vārdā.

(14)

Saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz ex ante informāciju. Tādēļ jautājums par to, vai saprātīgs ieguldītājs, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, ņemtu vērā kādu noteiktu informāciju, ir jāizvērtē, pamatojoties uz ex ante informāciju. Šādā novērtējumā jāņem vērā minētās informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus mainīgie rādītāji, kas konkrētajos apstākļos varētu ietekmēt finanšu instrumentus, saistītos tūlītēju preču darījumu līgumus vai izsolītos produktus, kas pamatojas uz emisijas kvotām.

(15)

Ex post informāciju var izmantot, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka ex ante informācija bijusi tāda, kas var atsaukties uz vērtspapīru cenu, bet ex post informāciju nedrīkstētu izmantot, lai vērstos pret personām, kuras izdarījušas pamatotus secinājumus no tām pieejamās ex ante informācijas.

(16)

Ja iekšējā informācija attiecas uz procesu, kurš norisinās vairākos posmos, katrs no šiem posmiem, tāpat kā viss process, var veidot iekšējo informāciju. Ilgstoša procesa starpposms var pats par sevi veidot apstākļu kopumu vai notikumu, kas pastāv, vai kā pastāvēšana ir reāli iespējama, pamatojoties uz attiecīgajā brīdī pastāvošo faktoru vispārēju novērtējumu. Tomēr šis princips nebūtu jāsaprot tādā nozīmē, ka vērā jāņem tas, cik būtiska būtu šāda apstākļu kopuma vai notikuma ietekme uz attiecīgo finanšu instrumentu cenām. Starpposms būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst šajā regulā noteiktajiem iekšējās informācijas kritērijiem.

(17)

Informācija, kura attiecas uz notikumu vai apstākļu kopumu, kas ir ilgstoša procesa starpposms, var attiekties, piemēram, uz līgumslēgšanas sarunu statusu, noteikumiem, par kuriem panākta provizoriska vienošanās līgumslēgšanas sarunās, finanšu instrumentu izvietošanas iespēju, nosacījumiem, ar kādiem tirgos finanšu instrumentus, finanšu instrumentu izvietošanas provizoriskajiem nosacījumiem, vai apsvērumiem par finanšu instrumenta iekļaušanu nozīmīgā indeksā vai finanšu instrumenta izslēgšanu no šāda indeksa.

(18)

Juridiskā noteiktība attiecībā uz tirgus dalībniekiem būtu jāveicina, precīzāk nosakot divus elementus, kas ir būtiski iekšējās informācijas definēšanai, proti, precīzu šādas informācijas raksturu un tās iespējamās ietekmes nozīmi attiecībā uz finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai to izsolīto produktu cenām, kas pamatojas uz emisijas kvotām. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir vairumtirdzniecības energoprodukti, par iekšējo informāciju jo īpaši būtu jāuzskata informācija, kura ir jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (5).

(19)

Regulas mērķis nav aizliegt akcionāru un pārvaldītāju vispārēja rakstura sarunas par darījumdarbības un tirgus tendencēm saistībā ar kādu emitentu. Šādas attiecības ir būtiski svarīgas tirgu efektīvai darbībai, un ar šo regulu tās nebūtu jāaizliedz.

(20)

Tūlītēju darījumu tirgi un saistīto atvasināto finanšu instrumentu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti un globāli; tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama gan vairākos tirgos, gan pārrobežu mērogā, kas var izraisīt ievērojamu sistēmisko risku. Tas attiecas gan uz iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, gan uz tirgus manipulācijām. Jo īpaši tūlītēju darījumu tirgus iekšējo informāciju var izmantot persona, kas veic tirdzniecības darījumus finanšu tirgū. Iekšējā informācija saistībā ar preces atvasināto instrumentu būtu jādefinē kā informācija, kas gan atbilst vispārējai iekšējās informācijas definīcijai saistībā ar finanšu tirgiem, gan ir jānodod atklātībai saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu līmeņa normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumiem vai ierasto kārtību attiecīgajā preču atvasināto instrumentu tirgū vai tūlītēju darījumu tirgū. Būtiski šādu noteikumu piemēri ir Regula (ES) Nr. 1227/2011 enerģijas tirgum un kopīgās organizāciju datubāzes iniciatīvas (JODI) datubāze naftai. Šāda informācija var būt pamatā tirgus dalībnieku lēmumiem slēgt preču atvasināto instrumentu vai ar to saistīto tūlītēju preču darījumu līgumus, un tādēļ tā būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, kas ir jāpublisko, ja tā varētu būtiski ietekmēt šādu atvasināto instrumentu vai ar tiem saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu cenas.

Turklāt manipulatīvas stratēģijas ir iespējamas arī tūlītēju darījumu tirgos un atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Finanšu instrumentu, tostarp preču atvasināto instrumentu, tirdzniecību var izmantot, lai manipulētu ar tiem saistītos tūlītēju preču darījumu līgumus, un tūlītēju preču darījumu līgumus var izmantot, lai manipulētu ar tiem saistītos finanšu instrumentus. Tirgus manipulāciju aizliegumā būtu jāietver šīs savstarpējās saiknes. Tomēr nav atbilstīgi un lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, ietverot rīcību, kas nav saistīta ar finanšu instrumentiem, piemēram, tirdzniecības darījumus ar tūlītēju preču darījumu līgumiem, kuri ietekmē tikai tūlītēju darījumu tirgu. Īpaši attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem kompetentajām iestādēm šajā regulā sniegtās iekšējās informācijas, iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju definīcijas piemērojot finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, būtu jāņem vērā Regulā (ES) Nr. 1227/2011 sniegto definīciju specifiskās iezīmes.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (6) Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli norīkotas struktūras cita starpā ir atbildīgas par emisijas kvotu tehnisko izdošanu, to bezmaksas piešķiršanu atbilstīgajām rūpniecības nozarēm un jaunpienācējiem tirgū un plašākā nozīmē ir atbildīgas par Savienības klimata politikas regulējuma izstrādi un īstenošanu, kurš ir pamatā emisijas kvotu piegādei “atbilstības pircējiem” Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). Veicot šos pienākumus, minētajām publiskajām struktūrām cita starpā var būt pieejama publiski nepieejama informācija, kas var ietekmēt cenu, un saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK tām var nākties veikt konkrētas tirgus darbības saistībā ar emisiju kvotām. Līdz ar emisiju kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (7) pārskatīšanu šīs regulas darbības jomā tiks ietverti arī minētie instrumenti.

Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru spēju izstrādāt un ieviest Savienības klimata politiku, minēto publisko struktūru darbības, ciktāl tās tiek īstenotas sabiedrības interesēs, nepārprotamā minētās politikas īstenošanas nolūkā un saistībā ar emisiju kvotām, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo minētajām publiskajām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmaiņu un datu pienācīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Turklāt drošības pasākumi attiecībā uz taisnīgu un nediskriminējošu īpašas informācijas atklāšanu, kura ir publisko iestāžu rīcībā un kura var ietekmēt vērtspapīru cenu, ir paredzēti Direktīvā 2003/87/EK un īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Tomēr atbrīvojums, ko piemēro publiskām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar Savienības klimata politiku, nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kad minētās publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar Savienības klimata politikas īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā šajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos savā vārdā.

(22)

Ievērojot LESD 43. pantu un tādu starptautisku nolīgumu īstenošanu, kas noslēgti saskaņā ar LESD, Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli norīkotas struktūras ir atbildīgas, inter alia, par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu. Pildot minētos pienākumus, minētās publiskās struktūras veic darbības un īsteno pasākumus ar mērķi pārvaldīt lauksaimniecības tirgus un zivsaimniecības, tostarp saistībā ar valsts intervenci, papildu ievedmuitas noteikšanu vai ievedmuitas pagaidu atcelšanu. Ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, dažus tās noteikumus, kas attiecas uz tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt finanšu instrumentus, un uz finanšu instrumentiem, kuru vērtība ir atkarīga no tūlītēju preču darījumu līgumu vērtības un kuri ietekmē vai var ietekmēt tūlītēju preču darījumu līgumus, ir jānodrošina, ka netiek ierobežota Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru darbība KAP un KZP īstenošanā. Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru spēju izstrādāt un īstenot Savienības KLP un KZP, šo publisko struktūru darbības, ciktāl tās tiek īstenotas sabiedrības interesēs un tikai minēto politikas virzienu īstenošanas nolūkā, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo šīm publiskajām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmaiņu un datu pienācīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Tomēr atbrīvojums, ko piemēro publiskajām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar KLP un KZP, nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kad šīs publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar KLP un KZP īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā minētajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos savā vārdā.

(23)

Pamatpazīme iekšējās informācijas izmantošanai tirdzniecībā ir no iekšējās informācijas gūta netaisnīga priekšrocība, kas kaitē trešām pusēm, kurām šāda informācija nav zināma, un līdz ar to apdraud finanšu tirgu integritāti un ieguldītāju uzticēšanos. Līdz ar to iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums būtu jāpiemēro, ja persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izmanto šādas informācijas sniegtu netaisnīgu priekšrocību peļņas gūšanai, savā vārdā vai trešās puses vārdā veicot tirgus darījumus saskaņā ar šādu informāciju, iegādājoties vai atsavinot, vai atceļot vai grozot, vai mēģinot atcelt vai grozīt rīkojumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šāda informācija. Iekšējās informācijas izmantošana var attiekties arī uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību, kā arī uz solīšanu emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisiju kvotām, izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1031/2010 (8).

(24)

Ja juridiska vai fiziska persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājas vai atsavina, vai mēģina iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija, tam vajadzētu nozīmēt, ka minētā persona ir izmantojusi minēto informāciju. Minētais pieņēmums neskar tiesības uz aizstāvību. Jautājums par to, vai persona ir pārkāpusi iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegumu vai mēģinājusi darījumā izmantot iekšējo informāciju, būtu jāizskata, ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt finanšu tirgus integritāti un veicināt ieguldītāju uzticēšanos, kas savukārt balstās uz pārliecību, ka pret ieguldītājiem būs vienlīdzīga attieksme un viņi tiks aizsargāti no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas.

(25)

Rīkojumi, kas izvietoti pirms iekšējā informācija bija personas rīcībā, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Tomēr, ja personas rīcībā nonāk iekšējā informācija, vajadzētu būt pieņēmumam, ka jebkādas turpmākas izmaiņas, kas saista minēto informāciju ar rīkojumiem, kuri izvietoti pirms šādas informācijas nonākšanas personas rīcībā, tostarp rīkojuma atcelšana vai grozīšana, ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā. Tomēr minēto pieņēmumu varētu atspēkot, ja persona pierāda, ka, veicot darījumu, tā nav izmantojusi iekšējo informāciju.

(26)

Iekšējās informācijas izmantošana var būt finanšu instrumenta vai izsolīta produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, iegāde vai atsavināšana vai rīkojuma atcelšana vai grozīšana, vai mēģinājums iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentu vai atcelt vai grozīt rīkojumu, ko veic persona, kura zina vai kurai būtu jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, kas ir zināms vai būtu jāzina parastai un saprātīgai personai konkrētajos apstākļos.

(27)

Šī regula būtu jāinterpretē atbilstīgi pasākumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas, lai aizsargātu to pārvedamu vērtspapīru turētāju intereses, kuriem ir balsstiesības kādā uzņēmumā (vai kuriem šādas tiesības var būt tiesību īstenošanas vai konversijas rezultātā), ja attiecībā uz šo uzņēmumu ir izteikts publisks pārņemšanas piedāvājums vai jebkāds cits priekšlikums par kontroles maiņu. Jo īpaši regula būtu jāinterpretē atbilstīgi normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanas darījumiem un citiem darījumiem, kas skar uzņēmumu īpašumtiesības vai uzņēmumu kontroli, ko reglamentē dalībvalstu norīkotās uzraudzības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK 4. pantu (9).

(28)

Pētījumi un novērtējumi, kuru pamatā ir publiski pieejami dati, paši par sevi nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, un tāpēc tikai fakts, ka darījumi veikti, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr, piemēram, ja informācijas publicēšana vai izplatīšana tirgū ir ierasti gaidīta un šāda publicēšana vai izplatīšana dod ieguldījumu finanšu instrumentu cenu veidošanas procesā, vai arī informācijā ir iekļauts atzīta tirgus komentētāja vai iestādes viedoklis, kas var sniegt ziņas par saistītu finanšu instrumentu cenām, informācija var būt iekšējā informācija. Tādēļ, lai tirgus dalībnieki noteiktu, vai to darījumi balstītos uz iekšējo informāciju, tiem ir jāapsver, ciktāl šāda informācija nav publiska un kāda varētu būt ietekme uz finanšu instrumentiem, ja tie izmantotu šo informāciju tirdzniecībā pirms tās publicēšanas vai izplatīšanas.

(29)

Lai novērstu tādu finanšu darbības veidu netīšu aizliegšanu, kuri ir leģitīmi, proti, kurus veicot, nenotiek tirgus ļaunprātīga izmantošana, ir jāatzīst konkrētas rīcības leģitimitāte. Tas var nozīmēt, piemēram, tirgus uzturētāju lomas atzīšanu, tiem leģitīmi darbojoties kā tirgus likviditātes nodrošinātājiem.

(30)

To, ka tirgus uzturētāji vai personas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas ar leģitīmiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt rīkojumus tādu trešo personu vārdā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, pienācīgi veic rīkojuma atcelšanu vai grozīšanu, nevajadzētu uzskatīt par šādas iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr šajā regulā paredzētā aizsardzība attiecībā uz tirgus uzturētājiem, struktūrām, kurām atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, vai personām, kurām atļauts izpildīt rīkojumus tādu trešo personu uzdevumā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, neattiecas uz darbībām, kas ir skaidri aizliegtas saskaņā ar šo regulu, tostarp, piemēram, praksi, kura plaši pazīstama kā “apsteigšana”. Ja juridiska persona ir veikusi visus lietderīgos pasākumus, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr tās nodarbinātās fiziskās personas veic tirgus ļaunprātīgu izmantošanu juridiskās personas vārdā, to nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic juridiska persona. Cits piemērs, kas nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu, ir darījumi, kurus veic, izpildot pienākumu, kura uzņemšanās ir notikusi agrāk. Tikai fakts, ka ir pieejama iekšēja informācija par kādu citu sabiedrību, un tas, ka šī informācija tiek izmantota saistībā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu nolūkā iegūt kontroli pār minēto sabiedrību vai saistībā ar piedāvājumu apvienoties ar minēto sabiedrību, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā.

(31)

Tā kā pirms finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas persona, kura veic vienu no šīm darbībām, obligāti pieņem lēmumu par šādu iegādi vai atsavināšanu, šādas iegādes vai atsavināšanas faktu vien nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Rīcība, kuras pamatā ir pašu tirdzniecības plāni un stratēģijas, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr nevienai no minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām nevajadzētu būt aizsargātai, pamatojoties uz tās profesionālajiem pienākumiem; tām vajadzētu tikt aizsargātām vienīgi tad, ja to rīcība ir atbilstoša un pienācīga un saskan gan ar attiecīgajiem profesionālajiem standartiem, gan ar šajā regulā noteiktajiem standartiem, proti, tirgus integritātes un ieguldītāju aizsardzības principiem. Tomēr varētu uzskatīt, ka ir noticis pārkāpums, ja kompetentā iestāde konstatē, ka minētajiem darījumiem vai rīkojumiem vai minētajai rīcībai bijis nelikumīgs iemesls vai ka attiecīgā persona ir izmantojusi iekšējo informāciju.

(32)

Tirgus izzināšana ir mijiedarbība starp finanšu instrumentu pārdevēju un vienu vai vairākiem iespējamiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai novērtētu iespējamo ieguldītāju interesi par iespējamo darījumu un tā cenu, apjomu un struktūru. Tirgus izzināšana varētu ietvert attiecīgo vērtspapīru sākotnēju vai otrreizēju piedāvājumu, un tā atšķiras no parastās tirdzniecības. Tā ir īpaši vērtīgs instruments, lai novērtētu iespējamo ieguldītāju viedokli, veicinātu akcionāru dialogu, nodrošinātu darījumu netraucētu norisi un emitentu, pašreizējo akcionāru un iespējamo jauno ieguldītāju viedokļu saskaņošanu. Tirgus izzināšana ir jo īpaši noderīga, ja trūkst uzticības tirgiem vai attiecīga etalona, vai arī ja tirgi ir nestabili. Tādēļ spēja veikt tirgus izzināšanu ir svarīga, lai nodrošinātu finanšu tirgu pareizu darbību, un tirgus izzināšana kā tāda nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(33)

Tirgus izzināšanas piemēri ir situācijas, kurās pārdevēja sabiedrība ir risinājusi sarunas ar emitentu par iespējamu darījumu un nolēmusi novērtēt iespējamo ieguldītāju interesi, lai izlemtu par darījuma veikšanas nosacījumiem, kad emitents plāno paziņot par parāda vērtspapīra emisiju vai papildu kapitāla piedāvājumu, un pārdevēja sabiedrība vēršas pie galvenajiem ieguldītājiem un sniedz tiem pilnīgu informāciju par darījuma nosacījumiem, lai panāktu, ka tie finansiāli apņemas piedalīties darījumā, vai kad pārdevējs ieguldītāja uzdevumā vēlas pārdot lielu apjomu vērtspapīru un vēlas novērtēt citu potenciālo ieguldītāju iespējamo interesi par minētajiem vērtspapīriem.

(34)

Veicot tirgus izzināšanu, var būt nepieciešams atklāt iekšējo informāciju iespējamiem noguldītājiem. Gūt finansiālu labumu no darījumiem, kuru pamatā ir tirgus izzināšanas gaitā iegūta iekšējā informācija, kopumā ir iespējams tikai tad, ja pastāv tā finanšu instrumenta vai ar to saistīta finanšu instrumenta tirgus, par kuru veic izpēti. Ņemot vērā šādu sarunu norises laiku, ir iespējams, ka potenciālajam ieguldītājam tirgus izzināšanas laikā iekšējā informācija tiek atklāta pēc tam, kad šis finanšu instruments ir pieņemts tirgošanai regulētā tirgū vai ir tirgots DTS vai OTS. Pirms tirgus izzināšanas uzsākšanas tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, būtu jānovērtē, vai tirgus izzināšanā tiks atklāta iekšējā informācija.

(35)

Iekšējā informācija būtu jāuzskata par leģitīmi atklātu informāciju, ja to atklāj, pildot parastos personas darba, profesionālos vai dienesta pienākumus. Ja tirgus izzināšana ietver iekšējās informācijas atklāšanu, tiks uzskatīts, ka tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, rīkojas, pildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, ja informācijas atklāšanas laikā viņš informē attiecīgo personu par to, ka šai personai var tikt sniegta iekšējā informācija, un saņem tās piekrišanu; par to, ka šīs regulas noteikumi aizliedz attiecīgajai personai minēto informāciju izmantot tirdzniecības darījumos vai rīkoties uz tās pamata; par to, ka ir jāveic pamatoti pasākumi, lai aizsargātu šīs informācijas pastāvīgu konfidencialitāti, un par to, ka attiecīgajai personai ir jāinformē tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, par visu to fizisko un juridisko personu identitāti, kurām šī informācija tiks izpausta ar tirgus izzināšanu saistītās atbildes sagatavošanas laikā. Tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, būtu arī jāpilda regulatīvajos tehniskajos standartos sīki izklāstāmi pienākumi attiecībā uz izpaustās informācijas dokumentācijas uzglabāšanu. Nevajadzētu būt pieņēmumam, ka tirgus dalībnieki, kuri, veicot tirgus izzināšanu, neievēro šo regulu, ir nelikumīgi izpauduši iekšējo informāciju, bet viņiem nebūtu jāvar izmantot atbrīvojumu, ko piemēro tirgus dalībniekiem, kuri šādus noteikumus ir ievērojuši. Jautājums par to, vai viņi ir pārkāpuši iekšējās informācijas nelikumīgas atklāšanas aizliegumu, būtu jāizskata, ņemot vērā visus attiecīgos šīs regulas noteikumus, un visiem tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju, būtu pienākums pirms tirgus izzināšanas uzsākšanas rakstiski apliecināt savu vērtējumu par to, vai šāda izzināšana ietvers iekšējās informācijas atklāšanu.

(36)

Iespējamajiem ieguldītājiem, par kuriem veic tirgus izzināšanu, savukārt būtu jāapsver, vai tiem atklātā informācija ir uzskatāma par iekšējo informāciju un tādēļ uz tās pamata nedrīkstētu veikt darījumus vai arī minēto informāciju atklāt vēl citiem. Uz iespējamiem ieguldītājiem joprojām attiecas šajā regulā izklāstītie noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu. EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai iespējamiem ieguldītājiem palīdzētu novērtēt situāciju un noteikt, kādus pasākumus tiem būtu jāveic, lai nepārkāptu šo regulu.

(37)

Regulā (ES) Nr. 1031/2010 bija paredzēti divi paralēli tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmi attiecībā uz emisijas kvotu izsolēm. Tomēr līdz ar emisijas kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā šai regulai vajadzētu būt vienotam noteikumu krājumam, kas attiecas uz pasākumiem pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ir piemērojams visiem emisijas kvotu primārajiem un sekundārajiem tirgiem. Šī regula būtu jāpiemēro arī rīcībai vai darījumiem, tostarp piedāvājumiem, saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz tām balstītu izsolēs pārdotu produktu, tostarp, ja izsolēs pārdotie produkti nav finanšu instrumenti, pārdošanu izsolē izsoles platformā, kam piešķirta atļauja kā regulētam tirgum atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010.

(38)

Šajā regulā būtu jāparedz pasākumi attiecībā uz tirgus manipulācijām, kurus varētu pielāgot jauniem tirdzniecības veidiem vai jaunām stratēģijām, kas varētu būt ļaunprātīgas. Lai atspoguļotu to, ka finanšu instrumentu tirdzniecība aizvien biežāk ir automatizēta, ir vēlams tirgus manipulāciju definīcijā sniegt tādu konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju piemērus, kuras var īstenot, izmantojot jebkādus pieejamus tirdzniecības līdzekļus, tostarp algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes datorizēto tirdzniecību. Sniegtajiem piemēriem nav paredzēts būt izsmeļošiem, nedz arī radīt iespaidu, ka gadījumā, ja šādas stratēģijas īstenotu, izmantojot citus līdzekļus, tās vairs nebūtu ļaunprātīgas.

(39)

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam būtu jāattiecas arī uz tām personām, kuras sadarbojas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā. Šādas sadarbības piemēri cita starpā varētu būt brokeri, kas izstrādā un iesaka tirdzniecības stratēģiju, kuras mērķis ir tirgus ļaunprātīga izmantošana, personas, kas mudina personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izpaust minēto informāciju nelikumīgi, vai personas, kas sadarbībā ar brokeri izstrādā datorprogrammas ar nolūku atvieglināt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(40)

Lai nodrošinātu, ka atbildība ir jāuzņemas gan juridiskajai personai, gan jebkurai fiziskai personai, kas piedalās juridiskās personas lēmumu pieņemšanā, ir jāatzīst dalībvalstu dažādie tiesiskie mehānismi. Šādiem mehānismiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar valstu tiesību aktos paredzēto atbildības noteikšanas sistēmu.

(41)

Lai papildinātu tirgus manipulāciju aizliegumu, šajā regulā būtu jāiekļauj aizliegums mēģināt iesaistīties tirgus manipulācijās. Mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijās būtu jānošķir no rīcības, kuras rezultātā var notikt tirgus manipulācijas, jo regula aizliedz abas darbības. Šāds mēģinājums cita starpā var attiekties uz situācijām, kad darbība ir sākta, taču nav pabeigta, piemēram, tehnoloģiskas kļūmes dēļ vai tādēļ, ka nav izpildīts tirdzniecības rīkojums. Mēģinājumi iesaistīties tirgus manipulācijās ir jāaizliedz, lai kompetentās iestādes varētu piemērot sankcijas par šādiem mēģinājumiem.

(42)

Neskarot šīs regulas mērķi un tās tieši piemērojamos noteikumus, persona, kas veic darījumus vai sniedz tirdzniecības rīkojumus, kurus var uzskatīt par tirgus manipulācijas, var spēt pierādīt, ka tās motīvi šo darījumu un rīkojumu sakarā bijuši leģitīmi un ka šie darījumi un tirdzniecības rīkojumi ir atbilduši attiecīgajā tirgū pieņemtajai praksei. To, ka tirgus prakse ir pieņemama, var noteikt tikai kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par attiecīgā tirgus uzraudzību saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu. Praksi, kas ir pieņemta kādā konkrētā tirgū, nevar uzskatīt par piemērojamu citos tirgos, izņemot gadījumus, kad šādu citu tirgu kompetentās iestādes minēto praksi ir oficiāli apstiprinājušas. Tomēr, ja kompetentā iestāde konstatē, ka šo darījumu vai tirdzniecības rīkojumu pamatā ir bijis nelikumīgs iemesls, var uzskatīt, ka ir noticis pārkāpums.

(43)

Ar šo regulu būtu arī jāprecizē, ka iesaistīšanās finanšu instrumenta tirgus manipulācijās vai mēģinājums iesaistīties finanšu instrumenta tirgus manipulācijās var izpausties kā tādu ar šo instrumentu saistītu finanšu instrumentu, piemēram, atvasināto instrumentu, izmantošana, kurus tirgo citā tirdzniecības vietā vai AT.

(44)

Daudziem finanšu instrumentiem cenas tiek noteiktas, atsaucoties uz etaloniem. Etalona, tostarp starpbanku piedāvājuma likmju, faktiskas manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var nopietni ietekmēt paļāvību tirgum un radīt ievērojamus zaudējumus ieguldītājiem vai izkropļot reālo ekonomiku. Tāpēc ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz etaloniem, lai saglabātu tirgu integritāti un nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var īstenot skaidru etalonu manipulāciju aizliegumu. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem publicētajiem etaloniem, tostarp etaloniem, kas ir vai nu bez maksas, vai par maksu pieejami internetā, piemēram, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu etaloni un rādītāju indeksi. Ir jāpapildina vispārējais tirgus manipulāciju aizliegums, aizliedzot paša etalona manipulāciju un nepatiesas vai maldinošas informācijas nodošanu, nepareizu vai maldinošu ievadāmo datu sniegšanu vai jebkuru citu darbību, kas manipulē ar etalona aprēķināšanu, ja minētais aprēķins ir vispārīgi definēts kā visu to datu un jo īpaši atlasīto datu vākšana un novērtēšana, kuri ir saistīti ar attiecīgā etalona aprēķināšanu, tostarp etalona metodika, kas var būt vai nu algoritmiska, vai pilnībā vai daļēji balstīties uz vērtējumu. Minētie noteikumi papildina Regulu (ES) Nr. 1227/2011, ar kuru tiek aizliegta apzināta nepatiesas informācijas sniegšana uzņēmumiem, kas sagatavo cenu aprēķinus vai tirgus ziņojumus par vairumtirdzniecības energoproduktiem, ar šādu informāciju maldinot tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz šiem cenu novērtējumiem vai tirgus ziņojumiem.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus tirgus nosacījumus tirdzniecības vietām un sistēmām, kam piemēro šo regulu, visiem regulēto tirgu, DTS un OTS operatoriem būtu jāizveido un jāuztur efektīvi pasākumi, sistēmas un procedūras ar mērķi novērst un konstatēt tirgus manipulācijas un ļaunprātīgas izmantošanas praksi.

(46)

Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā tādu rīkojumu izvietošana, kurus nevar izpildīt. Turklāt ar finanšu instrumentu var manipulēt, rīkojoties ārpus tirdzniecības vietas. Personām, kas profesionāli nodarbojas ar darījumu organizēšanu vai izpildi būtu jāprasa izveidot un uzturēt efektīvas kārtības, sistēmas un procedūras, lai konstatētu aizdomīgus darījumus un ziņotu par tiem. Tām arī būtu jāziņo par aizdomīgiem rīkojumiem un aizdomīgiem darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas.

(47)

Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana. Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana samērā īsā laikā var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu cenas. Tā var būt acīmredzami nepatiesas informācijas safabricēšana, kā arī būtisku faktu apzināta noklusēšana un apzināti neprecīza informācijas nodošana. Minētā veida tirgus manipulācijas īpaši kaitē ieguldītājiem, jo tās dēļ tie savus ieguldījumu lēmumus pamato ar nepareizu vai sagrozītu informāciju. Tā kaitē arī emitentiem, jo samazina paļāvību pieejamajai informācijai, kura uz tiem attiecas. Savukārt paļāvības trūkums tirgū var apdraudēt emitenta spēju emitēt jaunus finanšu instrumentus vai nodrošināt citu tirgus dalībnieku aizdevumu savu darbību finansēšanai. Tirgū informācija izplatās ļoti ātri. Līdz ar to ieguldītājiem un emitentiem nodarītais kaitējums var saglabāties samērā ilgu laiku, līdz šo informāciju atzīst par nepatiesu vai maldinošu un emitents vai par izplatīšanu atbildīgās personas to var izlabot. Tāpēc nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, tostarp baumu un nepatiesu vai maldinošu ziņu izplatīšana, jāuzskata par šīs regulas pārkāpumu. Tādēļ personām, kas darbojas finanšu tirgos, būtu jāaizliedz brīvi izpaust informāciju, kura ir pretrunā to viedoklim vai spriedumam un par kuru viņi zina vai viņiem būtu jāzina, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša, jo tas kaitē ieguldītājiem un emitentiem.

(48)

Ņemot vērā tīmekļa vietņu, emuāru un sociālo plašsaziņas līdzekļu aizvien plašāku izmantošanu, ir svarīgi precizēt, ka nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana internetā, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnēs vai anonīmos emuāros, šās regulas nolūkos būtu jāuzskata par līdzvērtīgu tam, ja to darītu, izmantojot tradicionālākus saziņas kanālus.

(49)

Ir būtiski, lai emitents atklāj sabiedrībai iekšējo informāciju, tādējādi novēršot tās izmantošanu tirdzniecībā un nodrošinot, ka ieguldītāji netiek maldināti. Tāpēc emitentiem pēc iespējas ātrāk iekšējā informācija būtu jāatklāj sabiedrībai. Tomēr minētais pienākums noteiktos apstākļos var kaitēt emitenta leģitīmajām interesēm. Tādos apstākļos būtu jāatļauj atlikt informācijas atklāšanu ar nosacījumu, ka atlikšana nevar maldināt sabiedrību un ka emitents spēj nodrošināt informācijas konfidencialitāti. Emitentam ir pienākums atklāt iekšējo informāciju tikai tad, ja tas ir pieprasījis finanšu instrumenta atļaušanu tirdzniecībā vai to apstiprinājis.

(50)

Lai piemērotu prasības par iekšējās informācijas publisku atklāšanu un šādas publiskas atklāšanas kavēšanu, kā noteikts šajā regulā, leģitīmas intereses jo īpaši var attiekties uz šādiem apstākļiem, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs: a) sarunām, kuras tiek risinātas, vai ar tām saistītiem jautājumiem, ja publiska informācijas atklāšana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu. Jo īpaši gadījumā, ja emitenta finansiālā dzīvotspēja ir būtiski un nenovēršami apdraudēta, taču uz to neattiecas piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu darbības joma, informācijas atklāšanu var aizkavēt uz ierobežotu laikposmu, ja šāda publiska atklāšana nopietni apdraudētu pašreizējo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot tādu konkrētu sarunu noslēgšanai, kuru mērķis ir nodrošināt emitenta finansiālu atgūšanos ilgtermiņā; b) emitenta vadības struktūras pieņemtiem lēmumiem vai noslēgtiem līgumiem, kurus, lai tie stātos spēkā, ir jāapstiprina citai emitenta institūcijai, ja emitenta struktūras dēļ nepieciešams minētās institūcijas nodalīt, ar noteikumu, ka informācijas publiska atklāšana pirms šādas apstiprināšanas līdz ar paziņojumu, ka apstiprinājums vēl nav noticis, radītu draudus, ka sabiedrība var nepareizi novērtēt šo informāciju.

(51)

Turklāt prasība atklāt iekšējo informāciju jāattiecina uz dalībniekiem emisijas kvotu tirgū. Lai izvairītos no tirgus pakļaušanas nelietderīgiem ziņošanas pienākumiem un arī lai saglabātu paredzētā pasākuma rentabilitāti, šķiet, ka ir jāierobežo minētās prasības regulatīvā ietekme, attiecinot to tikai uz tiem ES ETS operatoriem, no kuriem, ņemot vērā to izmēru un darbības, var pamatoti sagaidīt, ka tiem var būt būtiska ietekme uz emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu cenu un piedāvājumiem izsolēs atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010. Komisijai ar deleģētu aktu būtu jāpieņem pasākumi, nosakot minimālo robežvērtību minētā izņēmuma piemērošanai. Informācijai, kas jāatklāj, jābūt par atklājošās puses fiziskajām darbībām, nevis par tās plāniem vai stratēģijām emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības jomā. Ja emisijas kvotu tirgus dalībnieki jau pilda līdzvērtīgus iekšējās informācijas atklāšanas prasības, proti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011, iekšējās informācijas atklāšanas pienākumam nebūtu jāizraisa satura ziņā lielākoties vienādas informācijas divkāršs obligātas atklāšanas pienākums. Attiecībā uz tādiem dalībniekiem emisiju kvotu tirgū, kuriem ir kopējās emisijas vai nominālo ievadīto siltumjaudu, kas nepārsniedz noteikto robežvērtību, – tā kā informācija par šo dalībnieku fiziskajām darbībām netiek uzskatīta par būtisku atklāšanas mērķiem, būtu arī jāuzskata, ka šai informācijai nav nozīmīgas ietekmes uz emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu cenām. Uz šādiem dalībniekiem emisiju kvotu tirgū tomēr būtu jāattiecina iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums saistībā ar jebkādu citu informāciju, kas tiem ir pieejama un kas ir iekšējā informācija.

(52)

Lai aizsargātu sabiedrības intereses, saglabātu finanšu sistēmas stabilititāti un, piemēram, novērstu to, ka finanšu iestāžu likviditātes krīzes kļūst par maksātspējas krīzēm pēkšņa līdzekļu atsaukuma dēļ, ārkārtas apstākļos varētu būt lietderīgi atlikt kredītiestāžu vai finanšu iestāžu iekšējās informācijas atklāšanu. Jo īpaši tas var attiekties uz informāciju, kas ir tieši saistīta ar pagaidu likviditātes problēmām, ja šīm iestādēm ir vajadzīgs centrālās bankas aizdevums, tostarp centrālās bankas ārkārtas palīdzība likviditātes nodrošināšanai, un ja šādas informācijas atklāšanai būtu sistēmiska ietekme. Atlikt informācijas atklāšanu drīkstētu ar nosacījumu, ka emitents saņem attiecīgās kompetentās iestādes piekrišanu un ja ir skaidrs, ka plašākas sabiedriskās un ekonomiskās intereses atlikt atklāšanu ir svarīgākas par tirgus interesēm saņemt informāciju, kuras atklāšana tiek atlikta.

(53)

Attiecībā uz finanšu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad tās saņem centrālās bankas aizdevumus, tostarp ārkārtas likviditātes palīdzību, novērtējums par to, vai attiecīgā informācija ir sistēmiski svarīga un vai tās publiskošanas atlikšana ir sabiedrības interesēs, būtu jāveic kompetentajai iestādei pēc pienācīgas apspriešanās ar valsts centrālo banku, makrouzraudzības iestādi vai jebkuru citu kompetento valsts iestādi.

(54)

Būtu skaidri jāaizliedz izmantot vai mēģināt izmantot iekšējo informāciju tirdzniecībā, rīkojoties vai nu savā vārdā, vai trešās personas vārdā. Iekšējās informācijas izmantošana var attiekties arī uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību, kā arī uz personu, kuras zina vai kurām būtu jāzina, ka to rīcībā esošā informācija ir iekšējā informācija, piedalīšanos emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisiju kvotām, izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010. Informācija par tirgus dalībnieku tirdzniecības plāniem un stratēģijām nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, lai gan informācija par trešās puses tirdzniecības plāniem un stratēģijām var būt iekšējā informācija.

(55)

Prasība atklāt iekšējo informāciju var apgrūtināt mazos un vidējos uzņēmumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (10), kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, ņemot vērā viņu rīcībā esošās uzraudzības informācijas izmaksas, kā arī juridisko konsultāciju izmaksas par to, vai un kad informācija ir jāatklāj. Tomēr iekšējās informācijas ātra atklāšana ir būtiska, lai nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem emitentiem. Tāpēc EVTI būtu jāspēj izdot pamatnostādnes, kas palīdzētu emitentiem ievērot iekšējās informācijas atklāšanas pienākumu, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību.

(56)

Iekšējās informācijas turētāju saraksti ir svarīgi regulatoru instrumenti, izmeklējot iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, taču valstu atšķirīgie nosacījumi par datiem, kuri iekļaujami šajos sarakstos, emitentiem rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc iekšējās informācijas turētāju sarakstu datu lauki būtu jāvienādo, lai samazinātu minētās izmaksas. Ir svarīgi, lai iekšējās informācijas turētāju sarakstos iekļautās personas būtu informētas par šo iekļaušanu, kā arī par šīs iekļaušanas sekām saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/57/ES (11). Prasība uzturēt un pastāvīgi atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstus rada administratīvo slogu, sevišķi emitentiem MVU izaugsmes tirgos. Tā kā kompetentās iestādes var efektīvi uzraudzīt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu bez pastāvīgas piekļuves šādiem sarakstiem par minētajiem emitentiem, tie būtu jāatbrīvo no šā pienākuma, lai samazinātu regulas radītās administratīvās izmaksas. Tomēr šādiem emitentiem pēc pieprasījuma būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm iekšējās informācijas turētāju saraksts.

(57)

Vērtīgs tirgus integritātes aizsardzības līdzeklis ir emitentu vai personu, kas darbojas viņu uzdevumā vai vārdā, izveidots tādu personu saraksts, kuras strādā viņu labā saskaņā ar darba līgumu vai atbilstīgi citiem nosacījumiem un kurām ir pieejama iekšējā informācija, kas ir tieši vai netieši saistīta ar emitentu. Šādi saraksti emitentiem vai minētajām personām var palīdzēt iekšējās informācijas plūsmas kontrolē un līdz ar to – konfidencialitātes pienākuma ievērošanā. Turklāt šādi saraksti var būt lietderīgs instruments arī kompetentajām iestādēm, lai identificētu personas, kam ir piekļuve iekšējai informācijai, un datumu, kad minētās personas ieguva šādu piekļuvi. Šādā sarakstā iekļautu personu piekļuve iekšējai informācijai, kas ir tieši vai netieši saistīta ar emitentu, neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(58)

To darījumu labāka pārredzamība, kurus veic personas, kas pilda emitenta pārvaldības pienākumus, un attiecīgā gadījumā ar tām cieši saistītas personas, ir preventīvs pasākums pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši pret iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Vērtīgs informācijas avots ieguldītājiem var būt arī publikācijas par kaut vai atsevišķiem šādiem darījumiem. Ir jāprecizē, ka šo pārvaldītāju darījumu publicēšanas pienākums attiecas arī uz finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdošanu, jo akciju ieķīlāšana var nozīmīgi un potenciāli destabilizējoši ietekmēt uzņēmumu pēkšņas un neparedzētas atsavināšanas gadījumā. Ja informācija netiktu atklāta, tirgus nezinātu, ka, piemēram, ir lielāka iespējamība, ka nākotnē būtiski mainīsies kapitāldaļu īpašnieki, pieaugs tirgū pieejamo kapitāldaļu piedāvājums vai ir iespējams balsstiesību zaudējums attiecīgajā uzņēmumā. Minētā iemesla dēļ saskaņā ar šo regulu ir jāziņo, ja vērtspapīru ieķīlāšana ir daļa no plašāka darījuma, kurā pārvaldītājs ieķīlā vērtspapīrus kā papildnodrošinājumu, lai no trešās puses saņemtu aizdevumu. Turklāt pilnīga un pareiza tirgus pārredzamība ir priekšnoteikums tirgus dalībnieku paļāvībai un jo īpaši jebkura uzņēmuma akcionāru paļāvībai. Ir arī jāprecizē, ka šo pārvaldītāju darījumu publiskošanas pienākums ietver arī citas personas darījumus, kura rīkojas pārvaldītāja vārdā. Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp pārredzamības līmeni un kompetentajām iestādēm un sabiedrībai sniegto ziņojumu skaitu, šajā regulā būtu jānosaka robežvērtības, līdz kuru sasniegšanai par darījumiem nav jāziņo.

(59)

Paziņojumi par darījumiem, ko savā vārdā veic personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistīta persona, ne tikai sniedz vērtīgu informāciju tirgus dalībniekiem, bet ir arī papildu līdzeklis kompetento iestāžu veiktajai tirgu uzraudzībai. Pienākums ziņot par darījumiem neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(60)

Paziņošanai par darījumiem būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (12) izklāstītajiem noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu.

(61)

Personām, kas veic pārvaldības pienākumus, būtu jāaizliedz iesaistīties tirdzniecībā pirms paziņošanas par starpposma finanšu pārskatu vai gada pārskatu, kas attiecīgajam emitentam jāpublisko saskaņā ar tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā emitenta akcijas atļautas tirdzniecībā, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien nepastāv īpaši un ierobežoti apstākļi, kas varētu attaisnot emitenta sniegto atļauju personai, kas veic pārvaldības pienākumus, iesaistīties tirdzniecībā. Tomēr jebkāda šāda emitenta sniegta atļauja neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(62)

Uzraudzības efektivitāti nodrošina iedarbīgu instrumentu, pilnvaru un resursu kopums, kas ir katras dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā. Tādēļ šī regula jo īpaši nosaka minimālo uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopumu, kāds būtu jāpiešķir dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs, ja tā noteikts valsts tiesību aktos. Kompetentajām iestādēm, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi, un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(63)

Arī tirgus uzņēmumiem un visiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāveicina tirgus integritāte. Minētajā nozīmē vienas kompetentās iestādes izraudzīšanai, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nebūtu jāizslēdz sadarbības vai pilnvaru deleģēšanas iespēja – saglabājot kompetentās iestādes atbildību – starp minēto iestādi un tirgus uzņēmumiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šīs regulas noteikumiem. Ja personas, kas gatavo vai izplata ieguldījumu ieteikumus vai citu informāciju, ar ko iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju vienā vai vairākos finanšu instrumentos, arī savā vārdā tirgojas ar šiem instrumentiem, kompetentajām iestādēm cita starpā būtu jāspēj šādām personām pieprasīt jebkādu informāciju, kas būtu nepieciešama, lai noteiktu, vai šo personu izstrādātie vai izplatītie ieteikumi atbilst šai regulai.

(64)

Lai konstatētu iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju gadījumus, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāspēj piekļūt fizisku un juridisku personu telpām dokumentu izņemšanas nolūkā. Piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv dokumenti un citi dati, kas ir saistīti ar izmeklēšanas priekšmetu un var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda pilnībā vai daļēji, vai ja ir pamats uzskatīt, ka, veicot pieprasījumu, tas netiktu izpildīts vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem piekļuvei telpām ir jāsaņem dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, piekļuvei būtu jānotiek pēc minētās iepriekšējās tiesu iestāžu atļaujas saņemšanas.

(65)

Esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas veic un reģistrē darījumu izpildi, kā arī esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti, kurus glabā telesakaru operatori, ir svarīgi un dažreiz vienīgie pierādījumi, lai konstatētu un pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijas. Telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti var palīdzēt noteikt tās personas identitāti, kas ir atbildīga par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu, vai to, ka personas ir sazinājušās konkrētā brīdī un ka starp diviem vai vairāk cilvēkiem pastāv attiecības. Tādēļ būtu jānodrošina iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas ir kādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai finanšu iestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu pierādījumus un izmeklēšanas virzienus attiecībā uz iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai iespējamām tirgus manipulācijām un līdz ar to – lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un piemērotu sankcijas par to. Lai Savienībā izveidotu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, vai esošiem telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai finanšu iestādes rīcībā, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāspēj pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, un esošus telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcībā, tajos gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kas attiecas uz pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējas informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, ar ko pārkāpj šo regulu. Piekļuve telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, neietver piekļuvi balss saziņas pa telefonu saturam.

(66)

Lai gan šajā regulā ir precizētas minimālās pilnvaras, kādām vajadzētu būt kompetentajām iestādēm, minētās pilnvaras ir jāīsteno atbilstīgi pilnīgai valsts tiesību sistēmai, kas garantē pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesību uz privātumu ievērošanu. Lai īstenotu minētās pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgi un efektīvi aizsargpasākumi pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, attiecīgā gadījumā prasību saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāpieļauj iespēja, ka kompetentās iestādes varētu īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, cik tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi risinājumi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(67)

Tā kā tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama pārrobežu mērogā un saistīti vairākos tirgos, kompetentajām iestādēm būtu vienmēr (izņemot ārkārtas apstākļus) jāsadarbojas un jānodrošina informācijas apmaiņa ar citām kompetentajām un regulatīvajām iestādēm, kā arī ar EVTI, it īpaši saistībā ar izmeklēšanas darbībām. Ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka citā dalībvalstī notiek vai ir notikusi tirgus ļaunprātīga izmantošana vai ka tā skar finanšu instrumentus, kas tiek tirgoti citā dalībvalstī, tai par to būtu jāpaziņo kompetentajai iestādei un EVTI. Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kam ir pārrobežu ietekme, EVTI būtu jāspēj koordinēt izmeklēšanu, ja to pieprasa viena no iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

(68)

Kompetento iestāžu rīcībā ir jābūt nepieciešamajiem instrumentiem, lai efektīvi uzraudzītu starptirgu rīkojumu grāmatu. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES kompetentās iestādes var pieprasīt un saņemt datus no citām kompetentajām iestādēm saistībā ar rīkojumu grāmatu, lai palīdzētu pārrobežu mērogā uzraudzīt un konstatēt tirgus manipulācijas.

(69)

Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbības pasākumiem ar saviem partneriem trešās valstīs. Personas datu nodošanai uz minēto vienošanos pamata būtu jāatbilst Direktīvai 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (13).

(70)

Finanšu nozares uzraudzības un uzņēmējdarbības rīcības kodeksa atbilstīga regulējuma pamatā vajadzētu būt stingriem uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju režīmiem. Minētajā nolūkā uzraudzības iestāžu rīcībā vajadzētu būt pietiekamām pilnvarām rīkoties un būtu jāspēj paļauties uz vienlīdzīgiem, stingriem un preventīviem sankciju režīmiem pret jebkādiem pārkāpumiem finanšu jomā, un sankcijām, kuras būtu efektīvi jāpiemēro. Tomēr de Larosière grupa uzskatīja, ka pašlaik nav ieviests neviens no minētajiem elementiem. Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē ir pārskatītas pašreizējās pilnvaras noteikt sankcijas un to praktiskā piemērošana, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām.

(71)

Tāpēc būtu jāparedz administratīvu sodu un citu administratīvu pasākumu kopums, lai dalībvalstīs nodrošinātu kopēju pieeju un uzlabotu tā preventīvo ietekmi. Kompetentajai iestādei būtu jāspēj noteikt aizliegumu veikt pārvaldības darbības ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Konkrētos gadījumos piemērojamās sankcijas būtu jānosaka, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā tādus faktorus kā konstatētā finansiālā ieguvuma atdošana, pārkāpuma smagums un ilgums, atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība, lai soda naudai būtu preventīva ietekme, un attiecīgā gadījumā būtu jāparedz iespēja samazināt sodu, ja pārkāpējs sadarbojas ar kompetento iestādi. Konkrētāk, īpaši nopietnu pārkāpumu gadījumā uzliekamās administratīvās soda naudas faktiskais apmērs var sasniegt regulā paredzēto maksimālo līmeni vai augstāku līmeni, ko paredz valsts tiesību akti, bet mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja panākta vienošanās, var piemērot ievērojamāki zemāku soda naudu. Šī regula neierobežo dalībvalstu spēju paredzēt stingrākus administratīvos sodus vai citus administratīvus pasākumus.

(72)

Lai gan nekas nekavē dalībvalstis pieņemt administratīvo sodu, kā arī kriminālsodu noteikumus par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, tām nevajadzētu būt pienākumam pieņemt administratīvo sodu noteikumus par šās regulas pārkāpumiem, uz kuriem no 2016. gada 3. jūlija jau attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav obligāti jāpiemēro gan administratīvi sodi, gan kriminālsodi, taču tās var šādi rīkoties, ja to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas vai Direktīvas 2014/57/ES pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties un piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkā, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(73)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, tos parasti vajadzētu publicēt. Lēmumu publicēšana arī ir svarīgs kompetento iestāžu līdzeklis, ar ko informēt tirgus dalībniekus par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu, un veicināt izpratni par labu praksi tirgus dalībnieku vidū. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām rada nesamērīgu kaitējumu vai apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanu, kas tobrīd tiek veikta, kompetentajai iestādei būtu jāpublicē administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ievērojot anonimitāti un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai publicēšana jāatliek. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepublicēt sankcijas un citus administratīvos pasākumus, ja anonīma vai vēlāka publicēšana tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgu stabilitāte netiek apdraudēta. Kompetentajām iestādēm arī nevajadzētu būt pienākumam publicēt informāciju par pasākumiem, kas uzskatāmi par maznozīmīgiem un kuru publicēšana būtu nesamērīga.

(74)

Ziņotāji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas palīdz tām konstatēt iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijas, kā arī piemērot sankcijas šādos gadījumos. Tomēr ziņošanu var kavēt bailes no atriebības vai stimulu trūkums. Ziņošana par šīs regulas pārkāpumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde var konstatēt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un par to piemērot sankcijas. Ir nepieciešami ar ziņošanu saistīti pasākumi, lai atvieglotu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu un nodrošinātu ziņotāja un personas, par kuru tiek ziņots, aizsardzību un viņu tiesību ievērošanu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgi pasākumi, lai ziņotāji varētu brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un lai aizsargātu viņus no atriebības. Dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem. Tomēr ziņotājiem vajadzētu būt tiesībām uz šādiem finansiāliem stimuliem tikai tad, ja viņi dara zināmu jaunu informāciju, ko viņiem nav juridiska pienākuma atklāt, un ja šādas informācijas rezultātā tiek piemērotas sankcijas par šīs regulas pārkāpumu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to īstenotās ziņošanas shēmas ietver mehānismus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību apsūdzētajai personai, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai nodrošinātu apsūdzētās personas tiesības uz aizstāvību un tikt uzklausītai, pirms par šo personu tiek pieņemts lēmums, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu attiecībā uz šo personu.

(75)

Tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, lai īstenotu Direktīvu 2003/6/EK, un tā kā šajā regulā ir paredzēti deleģētie akti, regulatīvie tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas jāpieņem, pirms ieviešamais regulējums ir lietderīgi piemērojams, ir jāatliek šīs regulas būtisku noteikumu piemērošana uz pietiekami ilgu laiku.

(76)

Lai veicinātu vienmērīgu pāreju uz šīs regulas piemērošanu, tirgus prakses, kuras pastāvēja pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kuras kompetentās iestādes bija pieņēmušas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (14), lai piemērotu Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, var turpināt piemērot, ar noteikumu, ka tās paredzētajā laikposmā ir paziņotas EVTI, līdz kompetentā iestāde ir nolēmusi par minēto tirgus prakšu turpināšanu saskaņā ar šo regulu.

(77)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta). Tādēļ regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Jo īpaši tad, ja šajā regulā ir atsauce uz noteikumiem par preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī noteikumiem vai kodeksiem, kas attiecas uz žurnālista profesiju, minētās brīvības būtu jāņem vērā tādā veidā, kā tās garantē Savienība un dalībvalstis un kā tās ir atzītas Hartas 11. pantā un citos attiecīgos noteikumos.

(78)

Lai uzlabotu pārredzamību un informētību par sankciju režīmu darbību, kompetentajām iestādēm ik gadu būtu jāsniedz EVTI anonimizēti un apkopoti dati. Minētajos datos būtu jāiekļauj attiecīgajā laikposmā izmeklējamo lietu skaits, pašreiz izmeklējamo lietu skaits un pabeigto lietu skaits.

(79)

Direktīva 95/46/EK un Regula (EK) Nr. 45/2001 reglamentē personas datu apstrādi, ko EVTI īsteno saskaņā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, jo īpaši dalībvalstu norīkotu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko īsteno EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(80)

Šī regula, kā arī saskaņā ar to pieņemtie deleģētie akti, īstenošanas akti, regulatīvie tehniskie standarti, īstenošanas tehniskie standarti un pamatnostādnes neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu.

(81)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai paplašinātu atbrīvojumu no šīs regulas darbības jomas un to attiecinātu uz noteiktām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālām bankām, kā arī noteiktām norīkotām trešo valstu publiskām struktūrām, kuras noslēgušas saistošus nolīgumus ar Savienību Direktīvas 2003/87/EK 25. panta nozīmē, attiecībā uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, robežvērtībām, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem; apstākļiem, kādos var atļaut tirdzniecību slēgtā perioda laikā; un dažu tādu darījumu veidus, ko veic personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas, saistībā ar ko rastos paziņošanas pienākums. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(82)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz procedūrām ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai precizētu minētās procedūras, tostarp kārtību, kādā veicami pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas, un pasākumus to personu aizsardzībai, kas strādā saskaņā ar darba līgumu, kā arī pasākumus personas datu aizsardzībai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(83)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina vienoti nosacījumi visā Savienībā attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem. Tā kā EVTI ir struktūra, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI tādu regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli, un šo projektu iesniegšanu Komisijai.

(84)

Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt EVTI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu paziņojumu saturu, kuri jāsniedz regulēto tirgu, DTS un OTS operatoriem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir atļauti tirdzniecībā, tiek tirgoti vai par kuriem ir saņemts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā attiecīgajā tirdzniecības vietā, un to, kādā veidā un ar kādiem nosacījumiem EVTI minētie instrumenti ir jāapkopo sarakstā un šis saraksts jāpublicē un jāuztur; nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, tostarp tirdzniecības nosacījumus, ierobežojumus laika un apmēra ziņā, informācijas atklāšanas un ziņošanas pienākumus un cenu nosacījumus saistībā ar stabilizāciju; saistībā ar tirdzniecības vietu procedūrām un pasākumu sistēmām, lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī uz sistēmām un veidnēm, ko personas izmantos, lai konstatētu aizdomīgus rīkojumus un darījumus un par tiem paziņotu; atbilstīga kārtība, procedūras un dokumentēšanas prasības saistībā ar tirgus izzināšanas procesu un attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas saistīti ar personu kategorijām, lai objektīvi sniegtu informāciju, kurā ir ieteikta ieguldījumu stratēģija, un lai atklātu konkrētas intereses vai norādes par interešu konfliktiem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu (16). Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(85)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrāde un to iesniegšana Komisijai saistībā ar iekšējās informācijas publisku atklāšanu, iekšējās informācijas turētāju sarakstu formātiem, kā arī veidiem un procedūrām, kā notiek kompetento iestāžu savstarpēja sadarbība un sadarbība ar EVTI un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm un EVTI.

(86)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgas izplatīšanas un tirgus manipulāciju veidā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(87)

Tā kā Direktīvas 2003/6/EK noteikumi vairs nav atbilstīgi vai pietiekami, minētā direktīva būtu jāatceļ no 2016. gada 3. jūlija. Šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi ir cieši saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES prasībām un aizliegumiem, tāpēc tiem būtu jāstājas spēkā dienā, kad stājas spēkā minētā direktīva.

(88)

Šīs regulas pareizai piemērošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2016. gada 3. jūlijam to valsts tiesību akti atbilst šīs regulas noteikumiem par kompetentajām iestādēm un to pilnvarām, administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, ziņošanu par pārkāpumiem un lēmumu publicēšanu.

(89)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2012. gada 10. februārī (17),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopēju tiesisku regulējumu attiecībā uz iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu), kā arī pasākumus nolūkā novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, lai nodrošinātu Savienības finanšu tirgu integritāti un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un uzticēšanos minētajiem tirgiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

finanšu instrumentiem, kuri atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai regulētā tirgū;

b)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo DTS, kuri ir atļauti tirdzniecībai DTS vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai DTS;

c)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo OTS;

d)

finanšu instrumentiem, uz kuriem neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts un kuru cena vai vērtība ir atkarīga no minētajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenas vai vērtības vai ietekmē šajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenu vai vērtību, un kuri var ietvert, bet ne tikai, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus vai cenu starpības līgumus.

Šo regulu piemēro arī rīcībai vai darījumiem, tostarp piedāvājumiem, saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz tām balstītu izsolēs pārdotu produktu, tostarp, ja izsolēs pārdotie produkti nav finanšu instrumenti, pārdošanu izsolē izsoles platformā, kam piešķirta atļauja kā regulētam tirgum atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010. Neskarot īpašus noteikumus, kas attiecas uz piedāvājumiem, kas iesniegti izsolē, jebkuras šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi saistībā ar tirdzniecības rīkojumiem ir piemērojami šādiem piedāvājumiem.

2.   Regulas 12. un 15. pantu piemēro arī:

a)

tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kas nav vairumtirdzniecības energoprodukti, ja darījums, rīkojums vai rīcība ietekmē, var ietekmēt vai ir paredzēts nolūkā ietekmēt 1. punktā minētā finanšu instrumenta cenu vai vērtību;

b)

finanšu instrumentu veidiem, tostarp atvasināto finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem kredītriska nodošanai, ja darījums, rīkojums, piedāvājums vai rīcība ietekmē vai var ietekmēt tūlītēja preču darījuma līguma cenu vai vērtību, ja tā cena vai vērtība ir atkarīga no šo finanšu instrumentu cenas vai vērtības; un

c)

rīcību saistībā ar etaloniem.

3.   Šo regulu piemēro visiem darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām saistībā ar finanšu instrumentiem, kā minēts 1. un 2. punktā, neatkarīgi no tā, vai šāds darījums, rīkojums vai rīcība notiek tirdzniecības vietā vai nenotiek.

4.   Šajā regulā noteiktos aizliegumus un prasības piemēro Savienībā un trešā valstī veiktām darbībām un bezdarbībai saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem instrumentiem.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

2)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

3)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (18) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

4)

“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā;

5)

“tirgus operators” ir tirgus operators, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

6)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

7)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

8)

“organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir sistēma vai shēma Savienībā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

9)

“pieņemtā tirgus prakse” ir konkrēta tirgus prakse, ko pieņēmusi kompetentā iestāde saskaņā ar 13. pantu;

10)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

11)

“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

12)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 22. pantu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

13)

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

14)

“prece” ir prece, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (19) 2. panta 1. punktā;

15)

“tūlītējs preču darījuma līgums” ir jebkurš līgums par tādas preces piegādi, kuru tirgo tūlītēju darījumu tirgū un kuru piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas, un līgums par tādas preces piegādi, kura nav finanšu instruments, tostarp nākotnes līgumi, kas tiek izpildīti fiziski;

16)

“tūlītēju darījumu tirgus” ir jebkurš preču tirgus, kurā par precēm norēķinās skaidrā naudā un kurā preces piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas par darījumu, un citi tirgi, kas nav finanšu tirgi, piemēram, nākotnes preču tirgi;

17)

“atpirkšanas programma” ir tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/30/ES (20) 21. līdz 27. pantu;

18)

“algoritmiskā tirdzniecība” ir algoritmiskā tirdzniecība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā;

19)

“emisijas kvota” ir emisijas kvota, kā aprakstīts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā;

20)

“emisijas kvotu tirgus dalībnieks” ir jebkura persona, kas iesaistās emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolē pārdotu produktu vai to atvasinājumu darījumos, tostarp veic tirdzniecības rīkojumu, un kas neizmanto atbrīvojumu atbilstīgi 17. panta 2. punkta otrajai daļai;

21)

“emitents” ir juridiska persona, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekts un kas emitē vai ierosina emitēt finanšu instrumentus; attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents;

22)

“vairumtirdzniecības energoprodukts” ir vairumtirdzniecības energoprodukts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā;

23)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 10. punktā;

24)

“preču atvasinātie instrumenti” ir preču atvasinātie instrumenti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (21) 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

25)

“persona, kas veic pārvaldības pienākumus” ir emitenta, emisijas kvotu tirgus dalībnieka vai citas 19. panta 10. punktā minētās vienības nodarbināta persona, kas ir:

a)

minētās vienības emitenta administratīvas, pārvaldības vai uzraudzības struktūras loceklis; vai

b)

augstākā līmeņa vadošais darbinieks, kas nav a) apakšpunktā minēto struktūru loceklis un kam regulāri pieejama iekšējā informācija, kura tieši vai netieši ir saistīta ar minēto vienību, un kas ir tiesīgs pieņemt pārvaldības lēmumus, kuri ietekmē minētās vienības turpmāko attīstību un darījumdarbības perspektīvas;

26)

“cieši saistīta persona” ir:

a)

laulātais vai laulātajam līdzvērtīgs partneris saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

apgādājams bērns saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

c)

radinieks, kam attiecīgā darījuma veikšanas brīdī jau vismaz vienu gadu ir bijusi kopīga saimniecība; vai

d)

jebkura juridiska persona, trests vai līgumsabiedrība, kuras pārvaldības pienākumus pilda persona, kas pilda vadības pienākumus, vai a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona vai kura ir tiešā vai netiešā šādas personas pakļautībā, vai kura ir izveidota par labu šādai personai, vai kuras ekonomiskās intereses lielā mērā ir līdzvērtīgas šādas personas interesēm;

27)

“datu plūsmas ieraksti” ir “datu plūsmas” ieraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (22) 2. panta otrās daļas b) punktā.

28)

“persona, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus” ir persona, kuras profesionālā darbība ir rīkojumu saņemšana un nodošana vai darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde;

29)

“etalons” ir jebkura publicēta likme, indekss vai skaitlis, kas darīts pieejams sabiedrībai vai ir publicēts un ko periodiski vai regulāri nosaka, piemērojot formulu vai pamatojoties uz: viena vai vairāku bāzes aktīvu vērtību vai cenām, tostarp provizoriski aprēķinātām cenām, faktiskām vai provizoriski aprēķinātām procentu likmēm vai citām vērtībām un uz kuru atsaucoties, tiek noteikta summa, kas jāmaksā atbilstīgi finanšu instrumentam, vai finanšu instrumenta vērtība;

30)

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

31)

“līdzdalības palielināšanu uzņēmumā” ir uzņēmuma vērtspapīru iegāde, kas nerada juridisku vai reglamentētu pienākumu attiecīgajam uzņēmumam izteikt piedāvājumu pārņemt minēto uzņēmumu;

32)

“tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju” ir fiziska vai juridiska persona, kura pieskaitāma kādai no 11. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 11. panta 2. punktā minētajām kategorijām un kura izpauž informāciju tirgus izzināšanai;

33)

“augstas intensitātes datorizētā tirdzniecība” ir augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā.

34)

“ieguldījumu stratēģijas ieteikšanas vai ierosināšanas informācija” ir informācija, ko:

i)

sagatavojis neatkarīgs analītiķis, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, jebkura cita persona, kuras galvenais uzņēmējdarbības veids ir rekomendāciju izstrādāšana, vai fiziska persona, kas strādā to labā saskaņā ar darba līgumu vai citādi, ar kuru tieši vai netieši izsaka konkrētu ieguldījumu priekšlikumus par finanšu instrumentu vai emitentu; vai

ii)

sagatavojušas personas, izņemot i) punktā minētās personas, ar kuru tieši ierosina pieņemt konkrētu ieguldījumu lēmumu attiecībā uz finanšu instrumentu;

35)

“ieguldījumu ieteikumi” ir izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai paredzēta informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai emitentiem, tostarp atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai cenu.

2.   Piemērojot 5. pantu, piemēro šādas definīcijas:

a)

“vērtspapīri” ir:

i)

akcijas un citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi akcijām;

ii)

obligācijas un cita veida parāda vērtspapīri; vai

iii)

parāda vērtspapīri, kas ir konvertējami vai apmaināmi pret akcijām vai citiem akcijām līdzvērtīgiem vērtspapīriem;

b)

“saistīti instrumenti” ir šādi finanšu instrumenti, tostarp tie, kas nav atļauti tirdzniecībai vai netiek tirgoti tirdzniecības vietā, vai par kuriem nav iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībai tirdzniecības vietā:

i)

līgumi vai tiesības parakstīties uz vērtspapīriem, tos iegūt vai tos atsavināt;

ii)

no vērtspapīriem atvasinātie finanšu instrumenti;

iii)

ja vērtspapīri ir konvertējami vai apmaināmi parāda instrumenti, – vērtspapīri, kādos šādus konvertējamus vai apmaināmus parāda vērtspapīrus var konvertēt vai pret kuriem tos var apmainīt;

iv)

instrumenti, kurus emitējis vai par kuriem izsniedzis galvojumu vērtspapīru emitents vai galvotājs un kuru tirgus cena varētu būtiski ietekmēt vērtspapīru cenu vai otrādi;

v)

ja vērtspapīri ir vērtspapīri, kas līdzvērtīgi akcijām, – akcijas, ko šie vērtspapīri pārstāv un jebkuri citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi šīm akcijām;

c)

“nozīmīga izplatīšana” ir sākotnējs vai otrreizējs vērtspapīru piedāvājums, kas piedāvāto vērtspapīru vērtības apmēra un izmantotās pārdošanas metodes ziņā atšķiras no parasta tirdzniecības darījuma;

d)

“stabilizācija” ir kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības veikts attiecīgo vērtspapīru pirkums vai piedāvājums pirkt šādus vērtspapīrus, vai darījums ar saistītiem instrumentiem, kas līdzvērtīgi šiem vērtspapīriem, kurš veikts šādu vērtspapīru būtiskas izplatīšanas kontekstā vienīgi, lai iepriekš noteiktu laika posmu atbalstītu minēto vērtspapīru tirgus cenu uz tiem izdarīta pārdošanas spiediena dēļ.

4. pants

Paziņojumi un finanšu instrumentu saraksts

1.   Regulēto tirgu operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas operē DTS vai OTS, nekavējoties ziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei par katru finanšu instrumentu, par kuru ir iesniegts pieprasījums atļaušanai tirdzniecībā attiecīgajās tirdzniecības vietās, kurš ir atļauts tirdzniecībā, vai kurš tiek pirmoreiz tirgots.

Tie arī paziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kad finanšu instrumentu pārtrauc tirgot vai kad to vairs nepieņem tirdzniecībā, ja vien datums, kad finanšu instrumentu pārtrauc tirgot vai vairs neatļauj tirdzniecībā, nav zināms un tas bija minēts paziņojumā, kas sniegts saskaņā ar pirmo daļu.

Šajā punktā minētajos paziņojumos attiecīgā gadījumā iekļauj attiecīgo finanšu instrumentu nosaukumus un identifikatorus, kā arī datumu un laiku, kad tos pirmoreiz sāka tirgot.

Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības arī nosūta tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei trešajā daļā noteikto informāciju par finanšu instrumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā vai kuri bija atļauti tirdzniecībā pirms 2014. gada 2. jūlija, un kuri minētajā datumā joprojām ir atļauti tirdzniecībā vai tiek tirgoti.

2.   Tirdzniecības vietas kompetentās iestādes nekavējoties nosūta EVTI paziņojumus, ko tās saņem saskaņā ar 1. punktu. EVTI tūlīt pēc saņemšanas saraksta veidā publicē minētos paziņojumus savā tīmekļa vietnē. EVTI, saņemot paziņojumus no tirdzniecības vietas kompetentās iestādes, nekavējoties atjaunina minēto sarakstu. Saraksts neierobežo šīs regulas darbības jomu.

3.   Sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

to finanšu instrumentu nosaukumus un identifikatorus, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut tirdzniecībā, kas atļauti tirdzniecībā vai tirgoti pirmo reizi regulētos tirgos, DTS un OTS;

b)

datumus un laiku, kad iesniegti pieteikumi atļaut tirdzniecībā, instruments atļauts tirdzniecībā vai tirgots pirmo reizi;

c)

sīku informāciju par tirdzniecības vietām, kurās finanšu instrumenti, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut tirdzniecībā, kas atļauti tirdzniecībā vai tirgoti pirmo reizi; un

d)

datumu un laiku, kad finanšu instrumentus pārtrauc tirgot vai atļaut tirdzniecībā.

4.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

šā panta 1. punktā minēto paziņojumu saturu; un

b)

šā panta 3. punktā minētā saraksta apkopošanas, publicēšanas un uzturēšanas kārtību un nosacījumus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (23) 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu laika grafiku, formātu un veidnes paziņojumu iesniegšanai saskaņā ar 1. un 2. punktu.

EVTI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizāciju

1.   Šīs regulas 14. un 15. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz tirdzniecību ar pašu akcijām atpirkšanas programmās, ja:

a)

visa informācija par programmu tiek atklāta pirms tirdzniecības sākšanas;

b)

saskaņā ar 3. punktu tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei – un pēc tam arī sabiedrībai – paziņo, ka tirdzniecības darījumi ir daļa no atpirkšanas programmas;

c)

tiek ievēroti atbilstīgi cenas un apjoma ierobežojumi; un

d)

to veic saskaņā ar 2. punktā minētajiem mērķiem un šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un 6. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem.

2.   Lai izmantotu 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, atpirkšanas programmas vienīgais mērķis ir:

a)

samazināt emitenta kapitālu;

b)

izpildīt tās saistības, ko rada parāda finanšu instrumenti, kuri ir apmaināmi pret pašu kapitāla instrumentiem; vai

c)

izpildīt tās saistības, ko rada akciju iegādes iespēju programmas vai cita veida akciju sadale emitenta vai ar to saistītas sabiedrības darbiniekiem, administratīvās vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem.

3.   Lai varētu izmantot 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, emitents ziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kurā akcijas ir atļautas tirdzniecībai vai tiek tirgotas par katru ar atpirkšanas programmu saistīto darījumu, tostarp informāciju, kas precizēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. panta 1. un 2. punktā un 26.panta 1., 2. un 3. punktā.

4.   Šīs regulas 14. un 15. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz vērtspapīru vai ar tiem saistītu instrumentu tirdzniecību vērtspapīru stabilizācijas nolūkā, ja:

a)

stabilizācijas darbības veic ierobežotā laikposmā;

b)

attiecīgā informācija par stabilizāciju ir atklāta un paziņota tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei saskaņā ar 5. punktu;

c)

tiek ievēroti atbilstīgi cenas ierobežojumi; un ja

d)

šāda tirdzniecība atbilst stabilizācijas nosacījumiem, kas izklāstīti 6. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

5.   Neskarot 23. panta 1. punktu, emitentiem, piedāvātājiem vai organizācijām, kas veic stabilizāciju vai nu šādu personu vārdā vai nē, ir jāpaziņo informācija par visiem stabilizācijas darījumiem tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei ne vēlāk kā septītās dienas tirdzniecības sesijas beigās pēc šādu darījumu izpildes dienas.

6.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz 1. un 4. punktā minētajām atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, tostarp nosacījumus attiecībā uz tirdzniecību, ierobežojumus laika un apmēra ziņā, informācijas atklāšanas un ziņojumu sniegšanas pienākumus, kā arī cenas nosacījumus.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Atbrīvojums attiecībā uz monetārās, valsts parāda pārvaldības un klimata politikas darbībām

1.   Šo regulu nepiemēro darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām, ko, īstenojot monetāro, valūtas maiņas likmju vai valsts parāda pārvaldības politiku, veic:

a)

dalībvalsts;

b)

ECBS locekļi;

c)

ministrija, aģentūra vai vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, vai persona, kura rīkojas minēto iestāžu vārdā;

d)

tādas dalībvalsts gadījumā, kas ir federāla valsts, – federālā pavalsts.

2.   Šo regulu nepiemēro darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām, ko veic Komisija vai jebkura cita oficiāli norīkota struktūra vai jebkura persona, kura darbojas tās vārdā, īstenojot valsts parāda pārvaldības politiku.

Šo regulu nepiemēro šādiem darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām, ko veic:

a)

Savienība;

b)

vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

c)

Eiropas Investīciju banka;

d)

Eiropas finanšu stabilitātes instruments;

e)

Eiropas Stabilizācijas mehānisms;

f)

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību saviem locekļiem, kas saskaras ar nopietnām finansējuma problēmām.

3.   Šo regulu nepiemēro dalībvalsts, Komisijas vai jebkuras citas oficiāli norīkotas struktūras – vai personas, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā, – darbībai, kura attiecas uz emisijas kvotām un kuru veic, īstenojot Savienības klimata politiku saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

4.   Šo regulu nepiemēro dalībvalsts, Komisijas vai jebkuras citas oficiāli norīkotas struktūras – vai personas, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā, – darbībām, kuras tiek veiktas, īstenojot Savienības kopējo lauksaimniecības politiku vai Savienības kopējo zivsaimniecības politiku saskaņā ar pieņemtajiem tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi LESD.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai paplašinātu 1. punktā minēto izņēmumu, to attiecinot uz konkrētām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālajām bankām.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2016. gada 3. janvārim sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē attieksmi starptautiskā līmenī pret publiskām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, un pret trešo valstu centrālajām bankām.

Ziņojumā iekļauj tā trešo valstu tiesiskā regulējuma salīdzinošu analīzi, kas skar minētās struktūras un centrālās bankas, kā arī to riska pārvaldības standartu salīdzinošu analīzi, kas attiecīgajās jurisdikcijās piemērojami darījumiem, kuros iesaistās minētās struktūras un centrālās bankas. Ja ziņojumā it īpaši saistībā ar salīdzinošo analīzi ir secināts, ka uz šo trešo valstu centrālo banku monetārajiem pienākumiem nav attiecināmi šajā regulā noteiktie pienākumi un aizliegumi, Komisija paplašina 1. punktā minēto atbrīvojumu, to attiecinot arī uz minēto trešo valstu centrālajām bankām.

6.   Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai paplašinātu 3. punktā noteikto atbrīvojumu, attiecinot to uz konkrētām norīkotām trešo valstu publiskām struktūrām, kuras ar Savienību noslēgušas saistošus nolīgumus atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam.

7.   Šis pants neattiecas uz personām, kas šajā pantā minētajās vienībās strādā saskaņā ar darba līgumu vai citādi, ja minētās personas tieši vai netieši veic darījumus vai rīkojumus vai iesaistās rīcībās savā vārdā.

2.   NODAĻA

IEKŠĒJĀ INFORMĀCIJA, IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS IZMANTOŠANA TIRDZNIECĪBĀ, IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS NELIKUMĪGA IZPAUŠANA UN TIRGUS MANIPULĀCIJAS

7. pants

Iekšējā informācija

1.   Šajā regulā iekšējā informācija ir šādi informācijas veidi:

a)

precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;

b)

saistībā ar preču atvasinātajiem finanšu instrumentiem – precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem vai tieši attiecas uz saistītu tūlītēju preču darījuma līgumu, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo atvasināto finanšu instrumentu vai saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu cenas, un ja tā ir informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā jāatklāj kura ir jāatklāj saskaņā ar Savienības vai valsts līmeņa normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumiem, praksi vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai tūlītēju darījumu tirgos;

c)

saistībā ar emisijas kvotām vai citiem izsolītajiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām, – precīza rakstura informācija, kura nav nodota atklātībai, kura tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem instrumentiem un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;

d)

attiecībā uz personām, kam uzticēts izpildīt rīkojumus par finanšu instrumentiem, tā ir arī informācija, kuru sniedzis kāds klients un kura saistīta ar klienta finanšu instrumentu rīkojumiem, kas vēl nav izpildīti, un kura ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto finanšu instrumentu cenas, saistīto tūlītējo preču darījumu līgumu cenas, vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas.

2.   Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par ko ir pamats uzskatīt, ka tie notiks, un ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai ar tiem saistītu atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījuma līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenām. Šajā sakarībā attiecībā uz ilgstošu procesu, kura iecerētais mērķis vai kura rezultāts ir konkrēts apstāklis vai konkrēts notikums, par precīzu informāciju var uzskatīt ne vien minētos gaidāmos apstākļus vai minēto gaidāmo notikumu, bet arī minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma procesa starpposmu, kas ir saistīti ar minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma īstenošanu vai rašanos.

3.   Ilgstoša procesa starpposmu uzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst iekšējās informācijas kritērijiem, kā minēts šajā pantā.

4.   Piemērojot 1. punktu, informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt finanšu instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem.

Attiecībā uz dalībniekiem emisiju kvotu tirgū ar kopējām emisijām vai nominālo ievadīto siltumjaudu, kas nepārsniedz saskaņā ar 17. panta 2. punkta otro daļu noteikto robežvērtību, tiek uzskatīts, ka informācija par šo dalībnieku fiziskajām darbībām būtiski neietekmē emisijas kvotu, izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, vai atvasināto finanšu instrumentu cenas.

5.   EVTI izdod pamatnostādnes nolūkā izveidot indikatīvu tādas informācijas sarakstu (kas nav uzskatāms par izsmeļošu), par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā ir jānodod atklātībai, vai kura ir jānodod atklātībai saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktu normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumu, praksi vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai tūlītēju darījumu tirgos, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā. EVTI pienācīgi ņem vērā minēto tirgu specifiku.

8. pants

Iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā

1.   Šīs regulas nolūkiem iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā šo informāciju izmanto, savā vārdā vai trešās personas vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija. Iekšējās informācijas izmantošanu, atceļot vai mainot rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz kuru šī informācija attiecas, ja rīkojums tika dots, pirms attiecīgās personas rīcībā bija iekšējā informācija, arī uzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolē pārdoto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, par iekšējās informācijas izmantošanu uzskata arī gadījumus, kad persona iesniedz, maina vai atsauc piedāvājumu savā vārdā vai trešās personas vārdā.

2.   Šajā regulā ieteikums citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai mudinājums citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā notiek, ja šīs personas rīcībā ir iekšējā informācija un:

a)

tā, pamatojoties uz minēto informāciju, iesaka citai personai iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai mudina minēto personu veikt šādu iegādāšanos vai atsavināšanu; vai

b)

tā, pamatojoties uz minēto informāciju, iesaka citai personai atcelt vai mainīt rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko attiecas minētā informācija, vai mudina minēto personu veikt šādu atcelšanu vai mainīšanu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto ieteikumu vai mudinājumu izmantošana ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā šā panta nozīmē, ja persona, kas izmanto šo ieteikumu vai mudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka tie ir pamatoti ar iekšējo informāciju.

4.   Šis pants attiecas uz jebkuru personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, jo:

a)

persona ir emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekle;

b)

personai ir līdzdalība emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka kapitālā;

c)

personai ir piekļuve informācijai, izpildot darba, profesionālos vai dienesta pienākumus; vai

d)

persona ir iesaistīta noziedzīgās darbībās.

Šis pants attiecas arī uz jebkuru personu, kuras rīcībā iekšējā informācija ir citu apstākļu dēļ, kas nav minēti pirmajā daļā, ja minētā persona zina vai tai būtu jāzina, ka tā ir iekšējā informācija.

5.   Ja persona ir juridiska persona, šis pants saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas arī uz fiziskām personām, kas piedalās lēmuma pieņemšanā attiecīgās juridiskās personas vārdā iegādāties, atsavināt, atcelt vai mainīt rīkojumu.

9. pants

Leģitīma rīcība

1.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka juridiskas personas rīcībā ir vai ir bijusi iekšējā informācija, neuzskata, ka minētā persona ir izmantojusi minēto informāciju un tādējādi ir iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kas saistīta ar iegādi vai atsavināšanu, ja minētā juridiskā persona:

a)

ir izveidojusi, ieviesusi un uztur piemērotus un efektīvus noteikumus un procedūras, kas pilnībā nodrošina, ka attiecīgā iekšējā informācija nav pieejama ne fiziskajai personai, kas tās rīkojumā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem šī informācija attiecas, ne citai fiziskajai personai, kas varētu būt ietekmējusi minēto lēmumu; un

b)

nav rosinājusi, ieteikusi, mudinājusi to vai citādi ietekmējusi fizisko personu, kas juridiskās personas vārdā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija.

2.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka personas rīcībā ir iekšējā informācija, neuzskata, ka persona minēto informāciju ir izmantojusi un tādējādi iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kas saistīta ar iegādi vai atsavināšanu, ja minētā persona:

a)

ir finanšu instrumenta, uz kuru minētā informācija attiecas, tirgus uzturētājs, vai persona, kurai atļauts rīkoties kā darījuma partnerim, un finanšu instrumentu, uz kuru minētā informācija attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic leģitīmi, izpildot parastos minētā finanšu instrumenta tirgus uzturētāja vai darījuma partnera pienākumus; vai

b)

ir pilnvarota izpildīt rīkojumus trešo personu vārdā, un to finanšu instrumentu, uz kuriem šis rīkojums attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic leģitīmi, izpildot minētās personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.

3.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka personas rīcībā ir iekšējā informācija, neuzskata, kas persona ir izmantojusi minēto informāciju un tādējādi ir iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kas saistīta ar iegādi vai atsavināšanu, ja minētā persona veic finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas darījumu un minētais darījums veikts, izpildot pienākumu, kas radies labticīgi un nepārkāpjot iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegumu, un:

a)

minētais pienākums izriet no rīkojuma, kas dots, vai līguma, kas noslēgts pirms iekšējās informācijas nonākšanas attiecīgās personas rīcībā; vai

b)

minētais darījums veikts, izpildot tiesību aktos vai reglamentējošas institūcijas noteiktu pienākumu, kas radies pirms iekšējās informācijas nonākšanas attiecīgās personas rīcībā.

4.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka personas rīcībā ir iekšējā informācija, neuzskata, ka persona ir izmantojusi minēto informāciju un tādējādi iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, ja šāda persona ieguvusi minēto iekšējo informāciju, veicot uzņēmuma publisku pārņemšanu vai uzņēmumu apvienošanos un izmanto minēto iekšējo informāciju tikai minētās pārņemšanas vai apvienošanās vajadzībām, ar noteikumu, ka laikā, kad attiecīgā uzņēmuma akcionāri apstiprina apvienošanos vai pieņem piedāvājumu, visa iekšējā informācija ir publiskota vai kā citādi pārstājusi būt iekšējā informācija.

Šis punkts neattiecas uz līdzdalības palielināšanu uzņēmumā.

5.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai pats fakts vien, ka persona izmanto savas zināšanas par to, ka ir pieņemts lēmums finanšu instrumentus iegādāties vai atsavināt, minēto finanšu instrumentu atsavināšanā vai iegādē, nav iekšējās informācijas izmantošana.

6.   Neatkarīgi no šā panta 1. līdz 5. punkta, 14. pantā paredzētā iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizlieguma pārkāpums var tomēr tikt uzskatāms par notikušu, ja kompetentā iestāde konstatē, ka tirdzniecības rīkojumu, darījumu vai ar to saistītas rīcības pamatā ir neleģitīmi iemesli.

10. pants

Iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana

1.   Piemērojot šo regulu, iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā minēto informāciju izpauž jebkurai citai personai, izņemot gadījumus, kad izpaušanu veic, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.

Šis punkts attiecas uz jebkuru fizisko un juridisko personu 8. panta 4. punktā minētajās situācijās un apstākļos.

2.   Piemērojot šo regulu, 8. panta 2. punktā minēto ieteikumu vai mudinājumu turpmāka izpaušana ir iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana saskaņā ar šo pantu, ja persona, kas izsaka ieteikumu vai mudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka tas balstīts uz iekšējo informāciju.

11. pants

Tirgus izzināšana

1.   Tirgus izzināšana ir informācijas sniegšana vienam vai vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai konstatētu potenciālo ieguldītāju interesi par iespējamu darījumu un nosacījumiem saistībā ar to, piemēram, tā iespējamo apjomu vai cenu, ko veic:

a)

emitents;

b)

finanšu instrumenta sekundārā piedāvājuma devējs, kad darījums apjoma vai vērtības ziņā ir atšķirīgs no parastās tirdzniecības un tā veikšanai izmanto pārdošanas metodi, kuras pamatā ir potenciālo ieguldītāju iespējamās intereses iepriekšējs novērtējums;

c)

emisijas kvotu tirgus dalībnieks; vai

d)

trešā persona, kas darbojas a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas vārdā vai uzdevumā

2.   Neskarot 23. panta 3. punktu, iekšējās informācijas izpaušana, ko veikusi persona, kurai ir nodoms izteikt uzņēmuma vērtspapīru pārņemšanas vai uzņēmumu apvienošanas piedāvājumu pusēm, kurām ir tiesības uz šiem vērtspapīriem, arī ir tirgus izzināšana, ar noteikumu, ka:

a)

šī informācija ir nepieciešama, lai puses, kurām ir tiesības uz šiem vērtspapīriem, varētu izveidot viedokli par savu vēlmi piedāvāt savus vērtspapīrus; un

b)

uz vērtspapīriem tiesīgo pušu vēlme piedāvāt savus vērtspapīrus ir loģiski nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par attiecīgo pārņemšanas piedāvājumu vai apvienošanu.

3.   Pirms veikt tirgus izzināšanu, tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, iepriekš īpaši apsver, vai tirgus izzināšana ietvers iekšējās informācijas izpaušanu. Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, savu slēdzienu un tā pamatojumu dokumentē rakstiski. Tas pēc pieprasījuma sniedz šādu rakstisku dokumentāciju kompetentajai iestādei. Šis pienākums attiecas uz katru atsevišķo informācijas izpaušanas gadījumu tirgus izzināšanas laikā. Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, attiecīgi atjaunina šajā punktā minēto rakstisko dokumentāciju.

4.   Piemērojot 10. panta 1. punktu, uzskata, ka iekšējās informācijas izpaušana tirgus izzināšanas laikā veikta, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, ja tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, ievēro šā panta 3. un 5. punktu.

5.   Piemērojot 4. punktu, tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, pirms informācijas atklāšanas:

a)

jāsaņem tās personas piekrišana iegūt iekšējo informāciju, kurai veic tirgus izzināšanu;

b)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai minēto informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija;

c)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai šo informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, lai atceltu vai mainītu jau iesniegtu rīkojumu par finanšu instrumentu, uz kuru attiecas šī informācija; un

d)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka, piekrītot saņemt informāciju, šai personai ir jāievēro minētās informācijas konfidencialitāte;

Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, izveido un uztur dokumentāciju par visu informāciju, kas sniegta personai, kurai veic tirgus izzināšanu, arī par informāciju, kas sniegta saskaņā ar pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu, un par potenciālajiem ieguldītājiem, kuriem sniegta šī informācija, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas ieguldītāja vārdā, un katra informācijas sniegšanas gadījuma datumu un laiku. Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, pēc pieprasījuma iesniedz minēto dokumentāciju kompetentajai iestādei.

6.   Ja informācija, kas izpausta tirgus izzināšanas laikā, atbilstīgi tirgus dalībnieka, kas atklāj informāciju, vērtējumam vairs nav iekšējā informācija, tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, iespējami drīz attiecīgi informē saņēmēju.

Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, uztur saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas dokumentāciju un pēc pieprasījuma iesniedz to kompetentajai iestādei.

7.   Neatkarīgi no citiem šā panta noteikumiem personai, kurai veic tirgus izzināšanu, pašai jāizvērtē, vai tās rīcībā ir iekšējā informācija, vai kad tās rīcībā esošā pārstāj būt iekšējā informācija.

8.   Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, glabā šajā pantā minēto dokumentāciju vismaz piecus gadus.

9.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka atbilstošu kārtību, procedūras un dokumentēšanas prasības personām, lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu prasībām, kas noteiktas 4., 5., 6. un 8. punktā.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka sistēmas un paziņojumu veidnes, kas personām jāizmanto, lai ievērotu šā panta 4., 5., 6. un 8. punktā noteiktās prasības, jo īpaši precīza 4. līdz 8. punktā minētās dokumentācijas forma un tehniskie līdzekļi 6. punktā minētās informācijas atbilstošai sniegšanai personai, kurai veic tirgus izzināšanu.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod tām personām, kurām veic tirgus izzināšanu, adresētas pamatnostādnes attiecībā uz:

a)

faktoriem, kas jāņem vērā šādām personām, kurām tiek izpausta informācija kā tirgus izzināšanas daļa, lai tās varētu izvērtēt, vai informācija uzskatāma par iekšējo informāciju;

b)

pasākumiem, kurus šādām personām, kurām tiek izpausta iekšējā informācija, jāveic, lai ievērotu šīs regulas 8. un 10. pantu; un

c)

dokumentāciju, kas jāuztur šādām personām, lai pierādītu, ka tās ievēro šīs regulas 8. un 10. pantu.

12. pants

Tirgus manipulācijas

1.   Šajā regulā tirgus manipulācijas ir šādas darbības:

a)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība, ar kuru:

i)

sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; vai

ii)

nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas neatbilstošu vai mākslīgu līmeni,

ja vien persona, kas iesaistās darījumā, dod tirdzniecības rīkojumu vai iesaistās jebkādā citā darbībā, nepierāda, ka šāds darījums, rīkojums vai cita darbība ir veikta leģitīmu iemeslu dēļ un atbilst pieņemtai tirgus praksei, kā noteikts saskaņā ar 13. pantu;

b)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība vai rīcība, kas ietekmē vai kas varētu ietekmēt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida krāpšanu vai viltu;

c)

informācijas, kā arī baumu izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu vai kādus citus līdzekļus, kas dod vai var dot nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai bija jāzina, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša;

d)

nepareizas vai maldinošas informācijas nodošana vai nepareizu vai maldinošu datu sniegšana saistībā ar etalonu, ja persona, kas nodevusi informāciju vai sniegusi datus, zināja vai tai bija jāzina, ka tie ir nepareizi vai maldinoši, vai jebkura cita rīcība, kas ietekmē etalonu aprēķināšanu.

2.   Par tirgus manipulācijām, inter alia, uzskata šādu rīcību:

a)

personas vai personu grupas rīcību dominējoša stāvokļa nodrošināšanai attiecībā uz kāda finanšu instrumenta, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu vai pieprasījumu, kurai ir vai var būt tieša vai netieša ietekme uz pirkšanas vai pārdošanas cenas nodrošināšanu vai kura rada vai var radīt citus negodīgas tirdzniecības apstākļus;

b)

finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu tirgus atvēršanas vai slēgšanas brīža cenām, kam ir vai var būt maldinoša ietekme uz ieguldītājiem, kuri darbojas, pamatojoties uz apskatei izliktajām cenām, tostarp arī atvēršanas un slēgšanas brīža cenām;

c)

rīkojumu došanu tirdzniecības vietai, tostarp šo rīkojumu atcelšanu vai mainīšanu, izmantojot jebkādus pieejamos tirdzniecības līdzekļus, tostarp elektroniskos līdzekļus, piemēram, algoritmiskās un augstas intensitātes datorizētās tirdzniecības stratēģijas, kurām ir kāda no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām ietekmēm, lai:

i)

traucētu vai kavētu vai varētu traucēt vai kavēt tirdzniecības vietas tirdzniecības sistēmas darbību,

ii)

citām personām apgrūtinātu vai varētu apgrūtināt reālu rīkojumu identificēšanu tirdzniecības vietas tirdzniecības sistēmā, tostarp ar rīkojumu reģistrēšanu pārslogojot vai destabilizējot rīkojumu grāmatu; vai

iii)

rada vai varētu radīt nepareizas vai maldinošas norādes par finanšu instrumenta piedāvājumu vai pieprasījumu vai cenu, jo īpaši, reģistrējot rīkojumus, lai ierosinātu vai pasliktinātu cenu izmaiņu tendenci;

d)

tādu priekšrocību izmantošanu, ko dod gadījuma rakstura vai regulāra piekļuve tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem, izsakot viedokli par kādu finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, (vai netieši par tā emitentu) pēc tam, kad atvērtas minēto finanšu instrumentu, saistītu tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, pozīcijas, kā arī peļņas gūšana no minētā instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas izmaiņām pēc minētā viedokļa izteikšanas par minētā instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu, tajā pašā laikā atbilstīgi un efektīvi nenododot atklātībai minēto interešu konfliktu;

e)

emisijas kvotu vai saistītu atvasināto finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu sekundārajā tirgū pirms to izsoles, ko organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, tieši vai netieši nodrošinot izsolāmo produktu vienoto izsoles cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī vai maldinot izsoļu dalībniekus, kuri izsolēs izsaka piedāvājumus.

3.   Lai piemērotu 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus, neskarot 2. punktā izklāstītos rīcības veidus, I pielikumā ir minēts ar fiktīva mehānisma izmantošanu vai cita veida krāpšanu vai viltu vai ar nepareizām vai maldinošām norādēm un ar cenu nodrošināšanu saistītu rādītāju papildināms uzskaitījums.

4.   Ja šajā pantā minētā persona ir juridiska persona, šis pants saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas arī uz fiziskām personām, kas piedalās lēmuma pieņemšanā veikt darbības attiecīgās juridiskās personas uzdevumā.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, precizējot I pielikumā noteiktos rādītājus, lai izskaidrotu to elementus un ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību.

13. pants

Pieņemtā tirgus prakse

1.   Regulas 15. pantā noteiktais aizliegums neattiecas uz 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, ja persona, kas iesaistās darījumā, dod rīkojumu vai iesaistās jebkādās citās darbībās, konstatē, ka šāda darījuma, rīkojuma vai darbības pamatā ir leģitīmi iemesli un tie atbilst pieņemtai tirgus praksei, kas noteikta saskaņā ar šo pantu.

2.   Kompetentā iestāde var noteikt, kāda ir pieņemtā tirgus prakse, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)

vai tirgus praksei tirgū ir augsta pārredzamības pakāpe;

b)

vai tirgus praksei ir augsta tirgus spēku darbības un pienācīgas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības aizsardzības pakāpe;

c)

vai tirgus praksei ir pozitīva ietekme uz tirgus likviditāti un efektivitāti;

d)

vai tirgus prakse ņem vērā attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānismu un tirgus dalībniekiem rada iespējas pienācīgi un laikus reaģēt uz jauno tirgus situāciju, ko radījusi minētā prakse;

e)

vai tirgus prakse nerada riskus tieši vai netieši saistīto regulēto vai neregulēto tirgu integritātei attiecīgajam finanšu instrumentam Savienībā;

f)

tādas attiecīgās tirgus prakses izpētes rezultāts, ko veikusi kompetentā iestāde vai cita iestāde, jo īpaši attiecībā uz to, vai ar attiecīgo tirgus praksi pārkāpj noteikumus vai regulējumu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanai, vai ir pārkāptas rīcības normas neatkarīgi no tā, vai tas skar attiecīgo tirgu vai tieši vai netieši saistītos tirgos Savienībā; un

g)

attiecīgā tirgus strukturālās īpatnības, vai tas inter alia ir vai nav regulēts tirgus, tirgoto finanšu instrumentu veidi un tirgus dalībnieku kategorijas, tostarp privātā ieguldītāja dalības īpatsvars attiecīgajā tirgū.

Tirgus praksi, kuru kompetentā iestāde noteikusi par pieņemtu tirgus praksi kādā konkrētā tirgū, nevar uzskatīt par piemērojamu citos tirgos, izņemot gadījumus, kad minēto citu tirgu kompetentās iestādes ir pieņēmušas minēto praksi atbilstīgi šim pantam.

3.   Pirms noteikt pieņemto tirgus praksi saskaņā ar 2. punktu, kompetentā iestāde paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm par savu nodomu noteikt pieņemto tirgus praksi un sniedz detalizētu informāciju par minēto izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šādu paziņojumu sniedz vismaz trīs mēnešus pirms pieņemtās tirgus prakses plānotās ieviešanas.

4.   EVTI divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu paziņojušajai kompetentajai iestādei, kura izvērtējusi pieņemtās tirgus prakses atbilstību 2. punktam un regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu. EVTI arī izvērtē, vai pieņemtās tirgus prakses noteikšana nevarētu apdraudēt uzticēšanos Savienības finanšu tirgum. Šo atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

5.   Ja kompetentā iestāde pretēji EVTI atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu, ievieš pieņemto tirgus praksi, tā 24 stundās pēc tās ieviešanas publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, kurā pilnībā izskaidro savas rīcības pamatojumu, tostarp to, kāpēc pieņemtā tirgus prakse neapdraud uzticēšanos tirgum.

6.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kāda cita kompetentā iestāde noteikusi pieņemtu tirgus praksi, kas neatbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, EVTI palīdz attiecīgajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar tās pilnvarām, kas tai noteiktas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes nevar panākt vienošanos, EVTI var pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu.

7.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka kritērijus, procedūru un prasības pieņemtās tirgus prakses noteikšanai saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu un prasības tās saglabāšanai, izbeigšanai vai pieņemamības nosacījumu mainīšanai.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8.   Kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados pārskata pieņemtās tirgus prakses, kuras tās ir noteikušas, jo īpaši, ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, piemēram, tirdzniecības noteikumu vai tirgus infrastruktūras pārmaiņas, lai izlemtu par to saglabāšanu, izbeigšanu vai pieņemamības nosacījumu grozīšanu.

9.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē pieņemto tirgus prakšu sarakstu, norādot dalībvalstis, kurās tās ir piemērojamas.

10.   EVTI uzrauga pieņemto tirgus prakšu piemērošanu un iesniedz Komisijai ikgadēju ziņojumu par to, kā tās tiek piemērotas attiecīgajos tirgos.

11.   Kompetentās iestādes pieņemtās tirgus prakses, kuras tās ir noteikušas līdz 2014. gada 2. jūlijam, paziņo EVTI trijos mēnešos no 7. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās.

Pieņemtās tirgus prakses, kas minētas šā punkta pirmajā daļā, attiecīgajā dalībvalstī turpina piemērot, līdz kompetentā iestāde pieņem lēmumu attiecībā uz minētās prakses turpināšanu pēc EVTI atzinuma saskaņā ar 4. punktu.

14. pants

Iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums

Persona nevar:

a)

iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai tās mēģinājumā;

b)

ieteikt citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai mudināt citu personu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā; vai

c)

nelikumīgi izpaust iekšējo informāciju.

15. pants

Tirgus manipulāciju aizliegums

Persona neiesaistās tirgus manipulācijās vai nemēģina iesaistīties tirgus manipulācijās.

16. pants

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšana un novēršana

1.   Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, izveido un uztur efektīvu kārtību, sistēmas un procedūras, kas vērstas uz iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, tirgus manipulāciju, un iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju mēģinājumu novēršanu un konstatēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 31. un 54. pantu.

Persona, kas minēta pirmajā daļā, nekavējoties ziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei par rīkojumiem un darījumiem, tostarp par jebkādu to atcelšanu un grozīšanu, kas varētu būt iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, tirgus manipulācijas vai iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā vai tirgus manipulāciju mēģinājums.

2.   Jebkura persona, kuras profesionālā darbība ir darījumu kārtošana vai izpildīšana, izveido un uztur efektīvu kārtību, sistēmas un procedūras aizdomīgu rīkojumu un darījumu atklāšanai un ziņošanai par tiem. Ja šādai personai ir pamatotas aizdomas, ka rīkojums vai darījums ar kādu finanšu instrumentu neatkarīgi no tā, vai tas ir iesniegts vai izpildīts tirdzniecības vietā vai ārpus tās, varētu būt iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, tirgus manipulācijas vai iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai tirgus manipulāciju mēģinājums, šī persona par to nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kā minēts 3. punktā.

3.   Neskarot 22. pantu, uz personām, kuru profesionālā darbība ir darījumu kārtošana vai izpilde, attiecas tās dalībvalsts noteikumi par paziņošanu, kurā minētās personas ir reģistrētas vai kurā atrodas to galvenais birojs, vai, ja tā ir filiāle, tās dalībvalsts noteikumi par paziņošanu, kurā atrodas attiecīgā filiāle. Paziņojumu adresē minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.   Kā minēts 3. punktā, kompetentās iestādes, kas saņem paziņojumu par aizdomīgiem rīkojumiem un darījumiem, šādu informāciju tūlīt nodod attiecīgo tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

atbilstīgus pasākumus, sistēmas un procedūras attiecībā uz personām, kurus izmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām; un

b)

paziņojuma veidnes, kas personām jāizmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   NODAĻA

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS PRASĪBAS

17. pants

Iekšējās informācijas atklāšana sabiedrībai

1.   Emitents iespējami drīz informē sabiedrību par iekšējo informāciju, kas tieši attiecas uz minēto emitentu.

Emitents nodrošina, ka iekšējā informācija tiek atklāta tādā veidā, kas sabiedrībai nodrošina ātru piekļuvi šai informācijai un tās pilnīgu, pareizu un savlaicīgu izvērtēšanu, attiecīgos gadījumos arī oficiāli noteiktā sistēmā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (24) 21. pantā. Emitents iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai neapvieno ar savas darbības piedāvāšanu. Emitents ievieto un vismaz piecus gadus uztur savā tīmekļa vietnē visu iekšējo informāciju, kura tam ir jāatklāj sabiedrībai.

Šis pants attiecas uz emitentiem, kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu atļaušanu dalībvalsts regulētā tirgū, vai tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, uz emitentiem, kuri apstiprinājuši savu finanšu instrumentu tirdzniecībai DTS vai OTS, vai ir pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu atļaušanu tirdzniecībai dalībvalsts DTS vai OTS.

2.   Emisijas kvotu tirgus dalībnieks pēc būtības un laikus atklāj iekšējo informāciju par emisijas kvotām, kas ir dalībnieka rīcībā saistībā ar tā darījumdarbību, tostarp aviācijas darbības, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, vai iekārtas minētās direktīvas 3. panta e) punkta nozīmē, kuras pieder attiecīgajam dalībniekam vai tā mātesuzņēmumam, vai saistītam uzņēmumam vai kuras tie kontrolē, vai par kuru darbību kopumā vai daļēji ir atbildīgs dalībnieks, tā mātesuzņēmums vai saistītais uzņēmums. Attiecībā uz iekārtām šāda informācijas atklāšana ietver informāciju, kas attiecas uz iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par šādu iekārtu plānotu vai neplānotu dīkstāvi.

Pirmo daļu nepiemēro dalībniekam emisijas kvotu tirgū, ja tam piederošo vai tā kontrolēto vai atbildībā esošo iekārtu vai aviācijas darbību emisijas iepriekšējā gadā nav pārsniegušas oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo robežu, un gadījumā, ja tajās veic dedzināšanas darbības, to nominālā ievadītā siltumjauda nav pārsniegusi minimālo robežu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, ar kuriem nosaka dioksīda ekvivalenta minimālo robežu un nominālās ievadītās siltumjaudas minimālo robežu šā punkta otrajā daļā paredzētā atbrīvojuma piemērošanai.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 35. pantu, ar ko precizē kompetento iestādi paziņošanai saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu.

4.   Emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

tūlītēja atklāšana varētu apdraudēt emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka leģitīmās intereses;

b)

informācijas atklāšanas atlikšana nevarētu maldināt sabiedrību;

c)

emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti.

Ilgstošā procesā, kuram ir posmi, un ko paredzēts īstenot, vai kura rezultāts ir konkrēts apstāklis vai konkrēts notikums, emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var uz savu atbildību atlikt ar šo procesu saistītās iekšējās informācijas atklāšanu, ievērojot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu.

Ja emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir atlicis iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar šo punktu, tūlīt pēc tam, kad informācija tiek atklāta sabiedrībai, tas informē saskaņā ar 3. punktu precizēto kompetento iestādi, ka informācijas atklāšana tika atlikta, un sniedz rakstisku paskaidrojumu par to, kā ievēroti šajā punktā izklāstītie nosacījumi. Kā alternatīvu dalībvalstis var paredzēt, ka šāds paskaidrojuma dokuments ir jāiesniedz tikai pēc saskaņā ar 3. punktu precizētās kompetentās iestādes pieprasījuma.

5.   Lai saglabātu finanšu sistēmas stabilitāti, emitents, kas ir kredītiestāde vai finanšu institūcija, var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, tostarp informāciju, kas ir saistīta ar pagaidu likviditātes grūtībām un jo īpaši par nepieciešamību likviditātes nodrošināšanai saņemt pagaidu palīdzību no centrālās bankas vai pēdējās instances aizdevēja, ar noteikumu, ka tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

iekšējās informācijas atklāšana var apdraudēt emitenta un finanšu sistēmas finansiālo stabilitāti;

b)

atklāšanas atlikšana ir sabiedrības interesēs;

c)

ir iespējams nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti; un

d)

saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu atlikšanai, ja ir ievēroti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi.

6.   Piemērojot 5. punkta a) līdz d) apakšpunktu, emitents paziņo saskaņā ar 3. punktu precizētajai kompetentajai iestādei par nodomu atlikt iekšējās informācijas izpaušanu un sniedz pierādījumus par to, ka ir ievēroti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde attiecīgi sazinās ar valsts centrālo banku vai ar makrouzraudzības iestādi, ja tāda ir izveidota, vai, alternatīvi, ar šādām iestādēm:

a)

ar iestādi, ko nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (25) 133. panta 1. punktu, ja emitents ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība,

b)

gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā – ar jebkuru citu valsts iestādi, kas ir atbildīga par emitenta uzraudzību.

Saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde nodrošina, ka iekšējās informācijas atklāšana tiek atlikta tikai uz tik ilgu laiku, cik tas vajadzīgs sabiedrības interesēs. Saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde vismaz reizi nedēļā novērtē, vai joprojām tiek ievēroti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Ja saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde nepiekrīt iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanai, emitents iekšējo informāciju atklāj nekavējoties.

Šo punktu piemēro gadījumos, kad emitents nav pieņēmis lēmumu atlikt iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar 4. punktu.

Šajā punktā norāde uz saskaņā ar 3. punktu precizēto kompetento iestādi neskar kompetentās iestādes iespējas veikt savas funkcijas jebkurā no 23. panta 1. punktā minētajiem veidiem.

7.   Ja iekšējās informācijas atklāšana atlikta saskaņā ar 4. vai 5. punktu un vairs netiek nodrošināta minētās iekšējās informācijas konfidencialitāte, emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks iespējami drīz atklāj minēto iekšējo informāciju sabiedrībai.

Šis punkts ietver situācijas, kad baumas nepārprotami attiecas uz iekšējo informāciju, kutas atklāšana atlikta saskaņā ar 4. vai 5. punktu, ja minētās baumas pietiekami precīzi liecina par to, ka attiecīgās informācijas konfidencialitāte vairs netiek nodrošināta.

8.   Ja emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks vai persona, kura rīkojas tā vārdā vai uzdevumā, atklāj jebkādu iekšējo informāciju kādai trešajai personai, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus kā minēts 10. panta 1. punktā, viņiem šī informācija pilnībā un pēc būtības jāatklāj sabiedrībai – vienlaicīgi, ja notiek ar nodomu, un nekavējoties gadījumā, ja izpaušana nav plānota. Šo punktu nepiemēro tad, ja personai, kas saņem šo informāciju, jāievēro konfidencialitātes pienākums neatkarīgi no tā, vai šādu pienākumu paredz tiesību akti, noteikumi, statūti vai līgums.

9.   Iekšējo informāciju, kas attiecas uz emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, var ievietot nevis emitenta tīmekļa vietnē, bet tirdzniecības vietas tīmekļa vietnē, ja tirdzniecības vieta izvēlas emitentiem piedāvāt šo iespēju minētajā tirgū.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

tehniskos līdzekļus iekšējās informācijas pienācīgai atklāšanai sabiedrībai, kā minēts 1., 2., 8. un 9. punktā; un

b)

tehniskos līdzekļus iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanai, kā minēts 4. un 5. punktā.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11.   EVTI izdod pamatnostādnes, nosakot kā minēts 4. punkta a) apakšpunktā emitenta leģitīmo interešu un tādu situāciju orientējošu uzskaitījumu, kas nav izsmeļošs, kurās iekšējās informācijas atklāšanas atlikšana var maldināt sabiedrību, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā.

18. pants

Iekšējās informācijas turētāju saraksti

1.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to uzdevumā vai vārdā:

a)

sagatavo visu personu sarakstu, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai un kas pie viņiem strādā saskaņā ar darba līgumu vai citiem nosacījumiem, veicot uzdevumus, kuru dēļ viņiem ir pieejama iekšējā informācija, piemēram, konsultanti, grāmatveži vai kredītreitinga aģentūras (iekšējās informācijas turētāju saraksts);

b)

nekavējoties atjaunina iekšējās informācijas turētāju sarakstu saskaņā ar 4. punktu; un

c)

pēc pieprasījuma pēc iespējas drīz iesniedz iekšējās informācijas turētāju sarakstu kompetentajai iestādei.

2.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to uzdevumā vai vārdā, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas rakstiski apstiprina savus tiesību akots paredzētos pienākumus un apzinās sankcijas, kas tiek piemērotas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Ja cita persona, kas darbojas emitenta vārdā vai uzdevumā, uzņemas pienākumu sagatavot un atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstu, emitents ir pilnībā atbildīgs par šā panta ievērošanu. Emitents vienmēr saglabā piekļuves tiesības iekšējās informācijas turētāju sarakstam.

3.   Iekšējās informācijas turētāju sarakstā norāda vismaz:

a)

visu to personu identitāti, kam ir pieejama iekšējā informācija;

b)

iemeslu, kura dēļ attiecīgā persona iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

c)

datumu un pulksteņa laiku, kad minētā persona ieguvusi piekļuvi iekšējai informācijai; un

d)

iekšējās informācijas turētāju saraksta sagatavošanas datumu.

4.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to vārdā vai to uzdevumā nekavējoties atjaunina iekšējās informācijas turētāju sarakstu, norādot atjaunināšanas datumu, šādos gadījumos:

a)

ja mainās iemesls, kura dēļ persona iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

b)

ja ir jauna persona, kurai ir piekļuve iekšējai informācijai un kura tāpēc jāiekļauj iekšējās informācijas turētāju sarakstā; un

c)

ja personai vairs nav piekļuves iekšējai informācijai.

Katru reizi sarakstu atjauninot, norāda datumu un pulksteņa laiku izmaiņām, kuru dēļ veikta tā atjaunināšana.

5.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to vārdā vai to uzdevumā glabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu vismaz piecus gadus pēc tā sagatavošanas vai atjaunināšanas.

6.   Emitenti, kuru finanšu instrumenti atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, ir atbrīvoti no pienākuma sagatavot iekšējās informācijas turētāju sarakstu, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

emitents veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviena persona, kurai ir pieeja iekšējai informācijai, apzinās tiesību aktos paredzētos pienākumus un sankcijas, kas piemērojamas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu; un

b)

emitents pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var uzrādīt iekšējās informācijas turētāju sarakstu.

7.   Šis pants attiecas uz emitentiem, kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu pieņemšanu dalībvalsts regulētā tirgū, vai tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, kuri apstiprinājuši savu finanšu instrumentu DTS vai OTS, vai pieprasījuši savu finanšu instrumentu atļaušanu dalībvalsts DTS.

8.   Šā panta 1. līdz 5. punktu piemēro arī:

a)

emisijas kvotu tirgus dalībniekiem attiecībā uz iekšējo informāciju par emisijas kvotām, kas rodas saistībā ar minētā emisijas kvotu tirgus dalībnieka fiziskajām darbībām;

b)

jebkurai izsoļu platformai, izsoļu rīkotājam un izsoles uzraugam saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010.

9.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu iekšējās informācijas turētāju sarakstu precīzu formātu, un to, kā ir jāatjaunina šajā pantā minētie saraksti.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

19. pants

Pārvaldītāju darījumi

1.   Personas, kas veic pārvaldības pienākumus, kā arī ar tām cieši saistītās personas, emitentam vai emisijas kvotu tirgus dalībniekam un kompetentajai iestādei, kas minēta 2. punkta otrajā daļā, ziņo:

a)

attiecībā uz emitentiem – par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz minētā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, atvasinātiem instrumentiem, vai uz citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem;

b)

attiecībā uz emisiju kvotu tirgus dalībniekiem – par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz emisiju kvotām, uz izsolē pārdotiem uz tām balstītiem produktiem vai ar tiem saistītiem atvasinātiem instrumentiem.

Šādi paziņojumi jāsniedz nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darba dienās pēc darījuma datuma.

Pirmo daļu piemēro tiklīdz darījumu apjoms sasniedz 8. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 9. punktā noteikto robežu kalendārā gada laikā.

2.   Piemērojot 1. punktu un neskarot dalībvalstu tiesības papildus šajā punktā minētajiem pienākumiem par paziņošanu noteikt vēl citus šādus pienākumus, par visiem darījumiem, kas veikti 1. punktā minēto personu vārdā, minētās personas paziņo kompetentajām iestādēm.

Paziņošanai piemērojamie noteikumi, kas 1. punktā minētajām personām jāievēro, ir tās dalībvalsts noteikumi, kurā emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir reģistrēts. Paziņojumu iesniedz minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei trīs darba dienās pēc darījuma datuma. Ja emitents nav reģistrēts dalībvalstī, paziņojumu iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu vai, ja tādas nav – tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei.

3.   Emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks nodrošina, ka informācija, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu, tiek atklāta sabiedrībai nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darba dienās pēc darījuma tādā veidā, kas nodrošina ātru un nediskriminējošu piekļuvi šai informācijai saskaņā ar 17. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem.

Emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks izmanto tādus informācijas līdzekļus, par kuriem var pamatoti uzskatīt, ka tie efektīvi sabiedrībai izplatīs informāciju visā Savienībā, un attiecīgos gadījumos, kad tas vajadzīgs, tas izmanto Direktīvas 2004/109/EK 21. pantā oficiāli noteikto mehānismu.

Kā alternatīvu valstu noteikumos var paredzēt. ka kompetentā iestāde var pati atklāt informāciju.

4.   Šis pants attiecas uz emitentiem:

a)

kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu pieņemšanu regulētā tirgū; vai

b)

tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, uz emitentiem, kuri apstiprinājuši savus finanšu instrumentus tirdzniecībai DTS vai OTS, vai ir pieprasījuši savu finanšu instrumentu atļaušanu tirdzniecībai DTS.

5.   Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki rakstiski paziņo personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, un viņu saistības saskaņā ar šo pantu. Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki sagatavo visu personu, kas veic pārvaldības pienākumus, un ar viņiem cieši saistīto personu sarakstu.

Personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, ar viņiem cieši saistītajām personām rakstiski paziņo par savām saistībām saskaņā ar šo pantu un glabā šā paziņojuma eksemplāru.

6.   Paziņojumā par 1. punktā minētajiem darījumiem jāsniedz šāda informācija:

a)

personas vārds un uzvārds;

b)

paziņojuma iemesls;

c)

attiecīgā emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka nosaukums;

d)

finanšu instrumenta apraksts un identifikators;

e)

darījuma(-u) raksturs (piemēram, iegāde vai atsavināšana), norādot, vai tas ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes iespēju programmu, vai konkrētiem piemēriem, kas noteikti 7. punktā;

f)

darījuma(-u) datums un vieta; un

g)

darījuma(-u) cena un apjoms. Ķīlas gadījumā, kuras noteikumos paredzēta tās vērtības maiņa, tas jānorāda kopā ar tās vērtību ieķīlāšanas dienā.

7.   Piemērojot 1. punktu, darījumi, par kuriem jāpaziņo, ir arī:

a)

finanšu instrumentu ieķīlāšana vai aizdošana, ko veic persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona, vai ko veic tās uzdevumā, kā minēts 1. punktā;

b)

darījumi, ko veic personas, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus, vai cita persona tādas personas vārdā, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistītas 1. punktā minētās personas vārdā, tostarp darījumi, kurus veic patstāvīgi;

c)

darījumi, kas veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas polisi, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK (26), ja:

i)

apdrošinājuma ņēmējs ir persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar to cieši saistīta persona, kā minēts 1. punktā;

ii)

ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs; un

iii)

apdrošinājuma ņēmējam ir pilnvaras vai rīcības brīvība pieņemt ieguldījumu lēmumus par konkrētiem instrumentiem attiecīgajā apdrošināšanas polisē, vai veikt darījumus ar konkrētiem attiecīgās apdrošināšanas polises instrumentiem.

Piemērojot a) apakšpunktu, finanšu instrumentu ķīla vai līdzīgs nodrošinājums saistībā ar finanšu instrumentu noguldījumu vērtspapīru turēšanas kontā ir jāpaziņo tikai tādā gadījumā, ja šāda ķīla vai cits nodrošinājums ir paredzēts konkrēta kredīta nodrošināšanai, un tikai līdz laikam, kamēr pastāv šāda situācija.

Tiktāl, cik apdrošināšanas līguma apdrošinājuma ņēmējam ir jāpaziņo par darījumiem saskaņā ar šo punktu, apdrošināšanas sabiedrībai nav paziņošanas pienākuma.

8.   Šā panta 1. punktu piemēro visiem turpmākajiem darījumiem, tiklīdz viena kalendārā gada laikā to kopējā summa sasniedz EUR 5 000. Šo EUR 5 000 robežvērtību nosaka, saskaitot bez neto aprēķina visus 1. punktā minētos darījumus.

9.   Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu 8. punktā noteikto robežvērtību palielināt līdz EUR 20 000 un paziņo savu lēmumu un tā pamatojumu EVTI, īpaši atsaucoties uz konkrētā tirgus apstākļiem, lai jauno robežvērtību pirms piemērošanas apstiprinātu. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu noteiktās robežvērtības un šo robežvērtību pamatojumus, ko sniegušas kompetentās iestādes.

10.   Šis pants attiecas arī uz darījumiem, ko veic personas, kas veic izsoļu platformas, izsoļu rīkotāja un izsoļu uzrauga pārvaldības pienākumus, kuri iesaistīti izsolēs, ko rīko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, un uz personām, kas cieši saistītas ar šādām personām, ciktāl to darījumi saistīti ar emisijas kvotām, to atvasinātajiem instrumentiem vai izsolēs pārdotajiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām. Minētās personas paziņo to darījumus attiecīgā gadījumā izsoļu platformai, izsoļu rīkotājam un izsoļu uzraugam, un kompetentajai iestādei, kurā attiecīgā gadījumā izsoļu platforma, izsoļu rīkotājs un izsoļu uzraugs ir reģistrēts. Izsoļu platformas, izsoļu rīkotāji, izsoļu uzraugs vai kompetentā iestāde šādi paziņoto informāciju atklāj sabiedrībai saskaņā ar 3. punktu.

11.   Neskarot 14. un 15. pantu, persona, kas veic emitenta pārvaldības pienākumus, neveic darījumus savā uzdevumā vai trešās personas uzdevumā tieši vai netieši saistībā ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, atvasinātajiem instrumentiem vai citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem noslēgtā 30 kalendāro dienu laikposmā pirms starpposma finanšu pārskata vai gada pārskata sagatavošanas, kas emitentam jāpublisko saskaņā ar:

a)

tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā atļautas tirdzniecībai emitenta akcijas; vai

b)

saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

12.   Neskarot 14. un 15. pantu, emitents var atļaut personai, kas tajā veic pārvaldības pienākumus, veikt tirdzniecību savā uzdevumā vai trešās personas uzdevumā 11. punktā minētajā noslēgtajā laikposmā:

a)

katrā gadījumā atsevišķi, jo pastāv ārkārtēju apstākļus kopums, piemēram, nopietnas finansiālas grūtības, kuru dēļ nepieciešams nekavējoties pārdot akcijas; vai

b)

attiecīgās tirdzniecības pazīmju dēļ darījumiem, kas īstenoti saistībā ar darbinieku akciju vai uzkrājumu programmu, akciju kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām vai darījumiem, kuri nemaina no attiecīgā vērtspapīra izrietošās mantiskās tiesības.

13.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 35. pantu, nosakot apstākļus, kuros, kā minēts 12. punktā, tirdzniecību slēgtā perioda laikā var atļaut emitents, apstākļus, ko varētu uzskatīt par īpašiem apstākļiem, un darījumu veidus, kuriem varētu dot tirdzniecības atļauju.

14.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, precizējot darījumu veidus, attiecībā uz kuriem rastos 1. punktā minētā prasība.

15.   Lai nodrošinātu 1. punkta noteikumu vienveidīgu piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus formātam un veidnei, kādā jāpaziņo un jāpublisko 1. punktā minētā informācija.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

20. pants

Ieguldījumu ieteikumi un statistikas dati

1.   Personas, kas sagatavo vai izplata ieguldījumu ieteikumus vai citu informāciju, ar kuru iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju, dara visu iespējamo, lai šī informācija tiktu sniegta objektīvi, un atklāj savas intereses vai norāda uz interešu konfliktiem saistībā ar finanšu instrumentiem, uz ko šī informācija attiecas.

2.   Publiskās iestādes, kas izplata statistikas datus vai prognozes, kas var būtiski ietekmēt finanšu tirgus, izplata tos objektīvi un pārredzami.

3.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu tehniskos pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētajām personu kategorijām, ieguldījumu ieteikumu vai citas informācijas, ar ko iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju, objektīvu atspoguļošanu, kā arī konkrētu interešu un norāžu par interešu konfliktiem atklāšanu.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Regulatīvajos tehniskajos standartos paredzētie tehniskie noteikumi, kas minēti 3. punktā, netiek piemēroti žurnālistiem, uz ko attiecas pienācīgs līdzvērtīgs regulējums dalībvalstī, tostarp pienācīgs līdzvērtīgs pašregulējums, ja šādam regulējumam ir tehniskajiem noteikumiem līdzīga ietekme. Dalībvalsts paziņo minētā pienācīgā līdzvērtīgā regulējuma noteikumu tekstu Komisijai.

21. pants

Informācijas atklāšana vai izplatīšana plašsaziņas līdzekļos

Piemērojot 10. pantu, 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 20. pantu, gadījumos, kad informācija ir atklāta vai izplatīta un ieteikumi ir sagatavoti vai izplatīti žurnālistikas nolūkiem vai citiem izteiksmes veidiem plašsaziņas līdzekļos, šādu informācijas atklāšanu vai izplatīšanu novērtē, ņemot vērā noteikumus, kas attiecas uz preses brīvību un izteiksmes brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, un noteikumus vai kodeksus, kas attiecas uz žurnālista profesiju, ja vien:

a)

attiecīgās personas vai personas, kas ar šīm personām ir cieši saistītas, no šādas informācijas atklāšanas vai izplatīšanas tieši vai netieši negūst kādas priekšrocības vai peļņu; vai

b)

informācijas atklāšana vai izplatīšana netiek īstenota, lai maldinātu tirgu attiecībā uz finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

4.   NODAĻA

EVTI UN KOMPETENTĀS IESTĀDES

22. pants

Kompetentās iestādes

Neskarot tiesu iestāžu kompetenču jomas, katra dalībvalsts šīs regulas nolūkiem norīko vienu administratīvu kompetento iestādi. Dalībvalstis par to attiecīgi informē Komisiju, EVTI un citas dalībvalstu kompetentās iestādes. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tās teritorijā šīs regulas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz visām tās teritorijā veiktajām darbībām un darbībām, kas tiek veiktas ārvalstīs, saistībā ar instrumentiem, kuri atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū, kuri tiek pārdoti izsolē izsoļu platformā vai kuri tiek tirgoti DTS vai OTS, vai par kuriem saņemts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā DTS, kas darbojas tās teritorijā.

23. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Kompetentās iestādes savas funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

d)

izmantojot kompetentās tiesu iestādes.

2.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a)

piekļūt jebkādiem dokumentiem un datiem jebkādā formātā un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b)

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, arī no tām personām, kas ir secīgi iesaistītas rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to augstākās vadības, un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt šādu personu, lai iegūtu informāciju;

c)

saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem pieprasīt informāciju no tirgus dalībniekiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos saskaņā ar standartizētiem formātiem, saņemt ziņojumus par darījumiem, un tieši piekļūt tirdzniecības sistēmām;

d)

izdarīt inspekcijas un izmeklēšanu uz vietām, izņemot fizisko personu personīgās dzīves vietas;

e)

ievērojot otro daļu, ieiet fizisko un juridisko personu telpās, lai izņemtu dokumentus un datus jebkurā formā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šie dokumenti vai dati, kas saistīti ar inspekciju vai izmeklēšanu, var būt vajadzīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, pārkāpjot šo regulu;

f)

nodot lietas kriminālizmeklēšanai;

g)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu finanšu iestāžu rīcībā esošo telefona sarunu, elektroniskās saziņas vai datu plūsmas ierakstus;

h)

ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pieprasīt telekomunikāciju operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, un šādi ieraksti var būt vajadzīgi 14. panta a) vai b) punkta vai 15. panta pārkāpuma izmeklēšanai;

i)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

j)

uz laiku apturēt attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecību;

k)

pieprasīt jebkādas tādas prakses pagaidu pārtraukšanu, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir pretrunā šai regulai;

l)

noteikt profesionālās darbības pagaidu aizliegumu; un

m)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir pareizi informēta, inter alia nepareizas vai maldinošas atklātās informācijas labošanu, pieprasot emitentam vai citai personai, kas atklājusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, publicēt paziņojumu par tās labošanu.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepieciešama iepriekšēja attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes atļauja, lai iekļūtu pirmās daļas e) apakšpunktā minētas fiziskas vai juridiskas personas telpās, minētajā apakšpunktā minētās pilnvaras izmanto tikai pēc šādas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

Šī regula neskar normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar īpašuma tiesības vai uzņēmumu kontroli, ko reglamentē dalībvalstu izraudzītās uzraudzības iestādes saskaņā ar 4. pantu Direktīvā 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem, kuros noteiktas prasības papildus šīs regulas prasībām.

4.   Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, neuzskata, ka tā pārkāpusi kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.

24. pants

Sadarbība ar EVTI

1.   Atbilstoši šai regulai kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

25. pants

Pienākums sadarboties

1.   Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar EVTI, ja tas ir vajadzīgs šīs regulas nolūkiem, ja vien nav spēkā kāds no 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI. Jo īpaši tās bez nepamatotas kavēšanās nodrošina informācijas apmaiņu un sadarbojas, veicot izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbības.

Pirmajā daļā paredzētais pienākums sadarboties un palīdzēt attiecas arī uz Komisiju saistībā ar informācijas apmaiņu par precēm, kas ir LESD I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti.

Kompetentās iestādes ar EVTI sadarbojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, jo īpaši tās 35. pantu.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 30. panta 1. punkta otro daļu paredz kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumiem, kas minēta attiecīgajā pantā, tās nodrošina, ka visi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

a)

būtiskas informācijas paziņošana varētu apdraudēt tās dalībvalsts drošību, kurai pieprasījums adresēts, jo īpaši cīņu pret terorismu un citiem nopietniem noziegumiem;

b)

pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai attiecīgajos gadījumos kriminālizmeklēšanai;

c)

pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām; vai

d)

pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

3.   Kompetentās iestādes un EVTI sadarbojas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (27), un ar dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek piemērota koordinēta pieeja attiecīgo noteikumu izpildei, ja darījumi, tirdzniecības rīkojumi vai citas darbības un rīcība ir saistīti ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, uz ko attiecas šī regula, un arī ar vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kuriem piemēro Regulas (ES) Nr. 1227/2011 3., 4. un 5. pantu. Piemērojot šīs regulas 7., 8. un 12. pantu finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentās iestādes ņem vērā definīciju īpašās iezīmes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. pantā un Regulas (ES) Nr. 1227/2011 3., 4. un 5. panta noteikumus.

4.   Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes tūlīt sniedz jebkuru informāciju, kas nepieciešama 1. punktā minētajiem mērķiem.

5.   Ja kāda kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka kādas citas dalībvalsts teritorijā pieļauj vai ir pieļautas darbības, kas ir pretrunā šai regulai, vai ka darbības ietekmē finanšu instrumentus, kurus tirgo tirdzniecības vietā, kas atrodas citā dalībvalstī, šī iestāde par to pēc iespējas sīki informē šīs citas dalībvalsts kompetento iestādi, EVTI, kā arī – saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem – ACER. Dažādu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes apspriežas savā starpā un ar EVTI, kā arī – saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem – ar ACER par atbilstīgu īstenojamo rīcību un cita citu informē par būtiskiem starpposma notikumiem. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus minētajos pārrobežu gadījumos saskaņā ar 30. un 31. pantu, un palīdz cita citai izpildīt to lēmumus.

6.   Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasīt palīdzību saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, var informēt EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja izmeklēšanai vai inspekcijai ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē šo izmeklēšanu vai inspekciju.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju uz vietas, tā var rīkoties kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)

pati veic inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

b)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

c)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

d)

ieceļ revidentus vai ekspertus inspekcijas veikšanai uz vietas;

e)

kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veic konkrētus rīkojumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar finansiālo sankciju piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

7.   Neskarot LESD 258. pantu, kompetentā iestāde, uz kuras informācijas vai palīdzības pieprasījumu saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. punktu pieņemamā termiņā nav sniegta atbilde vai kuras informācijas vai palīdzības pieprasījums ir noraidīts, šo noraidījumu vai bezdarbību pieņemamā termiņā var darīt zināmu EVTI.

Šajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot EVTI iespēju rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

8.   Kompetentās iestādes sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām valstu un trešo valstu regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par saistītajiem tūlītēju preču darījumu tirgiem, ja tām ir pietiekams pamats aizdomām, ka ir veiktas vai tiek veiktas darbības, kas ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana vai tirgus manipulācijas, pārkāpjot šo regulu. Šāda sadarbība nodrošina finanšu tirgu un tūlītēju preču darījumu tirgu vienotu kopainu, kā arī starptirgu un starptautisko tirgu darbības noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu atklāšanu un sankciju noteikšanu par tiem.

Attiecībā uz emisijas kvotām šādu sadarbību un informācijas apmaiņu, kas paredzēta pirmajā daļā, nodrošina arī:

a)

izsoles uzraugs attiecībā uz emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010; un

b)

kompetentās iestādes, reģistru administratori, tajā skaitā centrālais administrators, un citas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

EVTI sekmē un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs un trešās valstīs. Ja iespējams, kompetentās iestādes noslēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par saistītajiem tūlītēju preču darījumu tirgiem, saskaņā ar 26. pantu.

9.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā minētās informācijas apmaiņas un palīdzības procedūras un formātus.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

26. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā slēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs un no šīs regulas izrietošo saistību izpildi trešās valstīs. Minētās sadarbības vienošanās nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes, ja tā iesaka slēgt šādu vienošanos.

2.   Ja iespējams, EVTI veicina un koordinē kompetento iestāžu un trešo valstu attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbības nolīgumu izstrādāšanu.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros iekļauts sadarbības nolīguma dokumenta paraugs, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizmanto, kad tas iespējams.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Ja iespējams, EVTI veicina un koordinē arī tādas informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas var būt svarīga, piemērojot pasākumus saskaņā ar 30. un 31. pantu.

3.   Kompetentās iestādes slēdz sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz sniegto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas 27. pantā minētajām garantijām. Šādas informācijas apmaiņa paredzēta kompetento iestāžu rīkojumu veikšanai.

27. pants

Dienesta noslēpums

1.   Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta saskaņā ar šo regulu, attiecas 2. un 3. punktā paredzētie noteikumi par dienesta noslēpumu.

2.   Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar uzņēmējdarbību vai darbības apstākļus vai citus ekonomisko vai personisko attiecību jautājumus, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka informāciju drīkst izpaust, vai kad šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai.

3.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē vai tirgus uzņēmumā, kuram kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, tostarp arī uz revidentiem un ekspertiem, ar ko kompetentajai iestādei ir noslēgts līgums. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumos.

28. pants

Personas datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes šīs regulas nolūkiem savus pienākumus izpilda saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saskaņā ar šo regulu, EVTI piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

Personas datu maksimālais glabāšanas laiks ir pieci gadi.

29. pants

Personas datu atklāšana trešām valstīm

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var nodot personas datus trešai valstij ar nosacījumu, ka ir ievērotas Direktīvas 95/46/EK prasības, un tikai izskatot katru gadījumu atsevišķi. Kompetentā iestāde nodrošina, ka šo datu nodošana ir nepieciešama šīs regulas nolūkiem un trešā valsts nenodod šos datus citai trešai valstij, ja vien tā nav saņēmusi noteiktu rakstisku atļauju un ja tā ievēro dalībvalsts kompetentās iestādes paredzētos nosacījumus.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde atklāj no citas dalībvalsts kompetentās iestādes saņemtos personas datus trešās valsts uzraudzības iestādei tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir saņēmusi noteiktu piekrišanu no kompetentās iestādes, kas šos datus nodod, turklāt attiecīgā gadījumā informāciju izpauž tikai tiem mērķiem, kādiem kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu.

3.   Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu apmaiņa, tā notiek saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

5.   NODAĻA

ADMINISTRATĪVI PASĀKUMI UN SANKCIJAS

30. pants

Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi

1.   Neskarot kriminālsodus un neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 23. pantu, dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem paredz kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus vismaz par šādiem pārkāpumiem:

a)

šīs regulas 14. un 15. panta, 16. panta 1. un 2. punkta, 17. panta 1., 2., 4., 5. un 8. punkta, 18. panta 1. līdz 6. punkta, 19. panta 1., 2., 3., 5., 6., 7. un 11. punkta un 20. panta 1. punkta pārkāpumiem; un

b)

nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai, inspekcijai, vai pieprasījumam, kā minēts 23. panta 2. punktā.

Dalībvalstis līdz 2016. gada 3. jūlijam var pieņemt lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem kā minēts pirmajā daļā, ja par pārkāpumiem, kas minēti attiecīgās daļas a) vai b) apakšpunktā, to valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI attiecīgās daļas to krimināllikumā.

Līdz 2016. gada 3. jūlijam dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par šo noteikumu jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par pārkāpumiem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un veikt vismaz šādus administratīvus pasākumus:

a)

rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)

pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu gadījumos, ciktāl tos iespējams noteikt;

c)

publisku brīdinājumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas anulēšanu vai apturēšanu;

e)

pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, izpildīt pārvaldības funkcijas rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

f)

šīs regulas 14. vai 15. panta atkārtotu pārkāpumu gadījumos pastāvīgu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt pārvaldības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

g)

pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt darījumus savā uzdevumā;

h)

ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz trīskāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

i)

fiziskajām personām maksimālais administratīvais naudas sods vismaz:

i)

par 14. un 15. panta noteikumu pārkāpumiem – EUR 5 000 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

ii)

par 16. un 17. panta pārkāpumiem – EUR 1 000 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā; un

iii)

par 18., 19. un 20. panta noteikumu pārkāpumiem EUR 500 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā; un

j)

juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz:

i)

par 14. un 15. panta noteikumu pārkāpumiem – EUR 15 000 000 vai 15 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

ii)

par 16. un 17. panta pārkāpumiem – EUR 2 500 000 vai 2 % no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā; un

iii)

par 18., 19. un 20. panta pārkāpumiem – EUR 1 000 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro šīs regulas spēkā stāšanās dienā, atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā.

Šajā punktā atsauces uz kompetento iestādi neskar kompetentās iestādes iespējas veikt savas funkcijas jebkādos veidos, kā minēts 23. panta 1. punktā.

Piemērojot pirmās daļas j) apakšpunkta i) un ii) punktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai filiāle, kuram prasīts sagatavot konsolidēto finanšu pārskatu atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES (28), attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajām grāmatvedības direktīvām – Padomes Direktīvu 86/635/EEK (29) attiecībā uz bankām un Padomes Direktīvu 91/674/EEK (30) attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām – saskaņā ar pēdējo pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto finanšu pārskatu.

3.   Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm ir sankciju noteikšanas pilnvaras papildus 2. punktā minētajām un var paredzēt augstākus sankciju līmeņus, nekā noteikts minētajā punktā.

31. pants

Uzraudzības pilnvaru īstenošana un sankciju piemērošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp atbilstīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko īpaši norāda, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gada ienākumi;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ciktāl to var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus; un

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.   Īstenojot 30. pantā noteiktās pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi, ko tās piemēro, un citi administratīvie pasākumi, ko tās veic, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības saskaņā ar 25. pantu, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos sodus saistībā ar pārrobežu gadījumiem.

32. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai padarītu iespējamu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas faktiskajiem vai iespējamajiem pārkāpumiem.

2.   Pie šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem pieder vismaz:

a)

konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, ieskaitot drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b)

saistībā ar darbu atbilstīga aizsardzība personām, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kas ziņo par pārkāpumiem vai ir apsūdzētas pārkāpumos, pret atriebību, diskrimināciju vai citiem negodīgas attieksmes veidiem; un

c)

personas datu aizsardzība personai, kas ziņo par pārkāpumu, un fiziskajai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, ieskaitot aizsardzības pasākumus to identitātes konfidencialitātes saglabāšanai visos procedūras posmos, neskarot gadījumus, kad informācijas atklāšana paredzēta valstu tiesību aktu noteikumos sakarā ar izmeklēšanu vai tai sekojošu tiesvedību.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību darba devējiem, kuri veic darbības, ko reglamentē finanšu pakalpojumu sniegšanas regulējums, ieviest atbilstošas iekšējas procedūras darbiniekiem ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem.

4.   Dalībvalstis var paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem, kurus var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šādām personām nav citu iepriekšēja juridisku vai līgumisku pienākumu paziņot šādu informāciju, un ar noteikumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā piemēro administratīvo sodu vai kriminālsodu vai veic citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu 1. punktā minētās procedūras, tostarp ziņošanas kārtību un ziņojumu pēcpasākumu kārtību, kā arī pasākumus saskaņā ar darba līgumu strādājošo personu, kā arī pasākumus personas datu aizsardzībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants

Informācijas apmaiņa ar EVTI

1.   Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, ko piemērojušas kompetentās iestādes saskaņā ar 30., 31. un 32. pantu. EVTI minēto informāciju publisko gada pārskatā. Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI arī anonimizētus apkopotus datus par visām saskaņā ar minētajiem pantiem uzsāktajām administratīvajām izmeklēšanām.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 30. panta 1. punkta otro daļu par pārkāpumiem izvēlējušās noteikt minētajā pantā minētos kriminālsodus, to kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonimizētus apkopotus datus par visām uzsāktajām kriminālizmeklēšanām un par tiesu iestāžu piespriestajiem kriminālsodiem saskaņā ar 30., 31. un 32. pantu. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

3.   Ja kompetentā iestāde ir atklājusi sabiedrībai informāciju par administratīviem sodiem vai kriminālsodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, tā vienlaikus par to paziņo EVTI.

4.   Ja publiski paziņotie administratīvie sodi vai kriminālsodi vai citi administratīvie pasākumi attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, kam atļauja ir izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, EVTI saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 3. punktu izveidotajā ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistrā pievieno norādi par šo publiski paziņoto sankciju vai pasākumu.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

34. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Ievērojot trešo daļu, kompetentās iestādes publicē jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem savā tīmekļa vietnē uzreiz pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir par minēto lēmumu informēta. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un raksturu un tās personas identitāti, uz kuru lēmums attiecas.

Pirmā daļa neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka tās juridiskās personas identitātes vai fiziskās personas datu, uz kuru attiecas lēmums, publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraudētu patlaban notiekošu izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, kompetentā iestāde:

a)

atliek sankcijas vai pasākuma publicēšanu līdz brīdim, kad novilcināšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

nepublicē lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) un b) apakšpunktu būs nepietiekama, lai nodrošinātu:

i)

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii)

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura.

Ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu publicēt sankciju vai pasākumu anonīmi, kā minēts trešās daļas b) apakšpunktā, tā var atlikt attiecīgo datu publicēšanu uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka minētajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

2.   Ja lēmumu var pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē lēmumu, kurš tika pārsūdzēts.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš lēmums, kas publicēts saskaņā ar šo pantu, ir pieejams to tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Šādās publikācijās ietvertos personas datus kompetentās iestādes tīmekļa vietnē saglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

6.   NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. un 6. punktā, 12. panta 5. punktā, 17. panta 2. punkta trešajā daļā, 17. panta 3. punktā un 19. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5. un 6. punktā, 12. panta 5. punktā, 17. panta 2. punkta trešajā daļā, 17. panta 3. punktā un 19. panta 13. un 14. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 5. un 6. punktu, 12. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3. punktu vai 19. panta 13. vai 14. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

36. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (31). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

7.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Direktīvas 2003/6/EK atcelšana un tās īstenošanas pasākumi

Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2004/72/EK (32), 2003/125/EK (33) un 2003/124/EK (34) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (35) atceļ no 2016. gada 3. jūlija. Atsauces uz Direktīvu 2003/6/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta šīs regulas II pielikumā.

38. pants

Ziņojums

Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, attiecīgā gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, lai to grozītu. Minētajā ziņojumā inter alia izvērtē:

a)

vienotu noteikumu ieviešanas lietderību attiecībā uz nepieciešamību visām dalībvalstīm paredzēt administratīvus sodus par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijām;

b)

to, vai iekšējās informācijas definīcija ir pietiekama, lai aptvertu visu attiecīgo informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama tirgus ļaunprātīgas izmantošanas efektīvai apkarošanai;

c)

to apstākļu atbilstību, kas nosaka darījumu aizlieguma nepieciešamību saskaņā ar 19. panta 11. punktu, lai noteiktu, vai nepastāv vēl kādi apstākļi, kuros būtu jānosaka šis aizliegums;

d)

iespēju izveidot Savienības tiesisko regulējumu starptirgu rīkojumu grāmatas uzraudzībai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jautājumā, tostarp ieteikumus par šādu tiesisko regulējumu; kā arī

e)

piemērošanas jomu noteikumiem par etaloniem.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, EVTI veic administratīvo sodu piemērošanas izpēti, un gadījumos, kad dalībvalstis atbilstīgi 30. panta 1. punkta otrajai daļai izvēlējušās noteikt kriminālsodus par minētajā pantā minēto regulas noteikumu pārkāpumiem, izpēti par šādu kriminālsodu piemērošanu dalībvalstīs. Minētajā izpētē iekļauj arī datus, kas darīti pieejami saskaņā ar 33. panta 1. un 2. punktu.

39. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2016. gada 3. jūlija, izņemot 4. panta 4. un 5. punktu, 5. panta 6. punktu, 6. panta 5. un 6. punktu, 7.panta 5. punktu, 11. panta 9., 10. un 11. punktu, 12. panta 5. punktu, 13. panta 7. un 11. punktu, 16. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3., 10. un 11. punktu, 18. panta 9. punktu, 19. panta 13., 14. un 15. punktu, 20. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 9. punktu, 26. panta 2. punkta otro, trešo un ceturto daļu, 32. panta 5. punktu un 33. panta 5. punktu, ko piemēro no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 3. jūlijam veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu 22., 23. un 30. pantu, 31. panta 1. punktu un 32. un 34. pantu.

4.   Atsauces šajā regulā uz Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014 pirms 2017. gada 3. janvāra lasa kā atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta Direktīvas 2014/65/ES IV pielikumā, ciktāl minētā atbilstības tabula ietver noteikumus, kuri attiecas uz Direktīvu 2004/39/EK.

Ja šīs regulas noteikumos ir atsauce uz OTS, MVU izaugsmes tirgiem, emisijas kvotām vai izsolītiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām, minētie noteikumi līdz 2017. gada 3. janvārim neattiecas uz OTS, MVU izaugsmes tirgiem, emisijas kvotām vai izsolītiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 181, 21.6.2012., 64. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 349 lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 179 lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(17)  OV C 177, 20.6.2012., 1. lpp.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(19)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(29)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(30)  Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

(31)  Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

(32)  Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem (OV L 162, 30.4.2004., 70. lpp.).

(33)  Komisijas Direktīva 2003/125/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai (OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.).

(34)  Komisijas Direktīva 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju (OV L 339, 24.12.2003., 70. lpp.).

(35)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.).


I PIELIKUMS

A.   Manipulatīvas rīcības rādītāji saistībā ar nepareizām vai maldinošām norādēm un cenas nodrošināšanu

Lai piemērotu šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un neskarot minētā panta 2. punktā minētos rīcības veidus, tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, ņem vērā šādus turpmāk minētos rādītājus, kas ir papildināmi un paši par sevi nav noteikti jāuzskata par tirgus manipulācijām:

a)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi veido būtisku daļu no attiecīgā finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, dienas darījumu apjomu, jo īpaši, ja minēto darbību rezultātā būtiski mainās to cenas;

b)

kādā mērā tādas personas iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi, kurai ir finanšu instrumenta, tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, būtiska pārdošanas vai pirkšanas pozīcija, izraisa finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas būtiskas izmaiņas;

c)

vai veikto darījumu rezultātā mainās finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, faktiskais īpašnieks;

d)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi, veiktie darījumi vai atceltie rīkojumi ietver pozīciju apvērses īsā laika posmā un veido būtisku daļu no attiecīgā finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, un dienas darījumu apjoma, un kādā mērā tie varētu būt saistīti ar finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas būtiskām izmaiņām;

e)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi koncentrēti tirdzniecības sesijas īsā laika posmā un izraisa cenas izmaiņas, kuras pēc tam ietver pozīciju apvērses;

f)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi maina finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, labāko pirkšanas cenu vai pārdošanas cenu, vai vispārēji maina tirgus dalībniekiem pieejamo rīkojumu grāmatu, un tos atsauc, pirms tiek izpildīti; un

g)

kādā mērā tiek iesniegti tirdzniecības rīkojumi vai veikti darījumi kādā noteiktā laikā vai ap to, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un vērtējumi, un kādā mērā tie izraisa cenu izmaiņas, kurām ir ietekme uz šādām cenām un vērtējumiem.

B.   Manipulatīvas rīcības rādītāji saistībā ar fiktīvu mehānismu izmantošanu vai cita veida krāpšanu vai viltu

Lai piemērotu šīs regulas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu un neskarot minētā panta 2. punktā otrajā daļā minētos rīcības veidus, tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, ņem vērā šādus turpmāk minētos rādītājus, kas ir papildināmi un paši par sevi nav noteikti jāuzskata par tirgus manipulācijām:

a)

vai pirms vai pēc personu iesniegtajiem tirdzniecības rīkojumiem vai to veiktajiem darījumiem tās pašas personas vai ar tām saistītas personas neizplata nepareizu vai maldinošu informāciju; un

b)

vai personas neiesniedz tirdzniecības rīkojumus vai neveic darījumus pirms vai pēc tam, kad tās pašas personas vai ar tām saistītas personas izstrādā vai izplata ieguldījumu ieteikumus, kas ir kļūdaini, neobjektīvi vai acīmredzamas materiālas ieinteresētības ietekmēti.


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Šī regula

Direktīva 2003/6/EK

1. pants

 

2. pants

 

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta pirmā daļa

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

9. panta otrā daļa

2. panta 3. punkts

9. panta pirmā daļa

2. panta 4. punkts

10. panta a) punkts

3. panta 1. punkta 1) apakšpunkts

1. panta 3. punkts

3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 3) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 4) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 5) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 6) apakšpunkts

1. panta 4. punkts

3. panta 1. punkta 7) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 8) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 9) apakšpunkts

1. panta 5. punkts

3. panta 1. punkta 10) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 11) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 12) apakšpunkts

1. panta 7. punkts

3. panta 1. punkta 13) apakšpunkts

1. panta 6. punkts

3. panta 1. punkta 14) līdz 35) apakšpunkts

 

4. pants

 

5. pants

8. pants

6. panta 1. punkts

7. pants

6. panta 2. punkts

 

6. panta 3. punkts

 

6. panta 4. punkts

 

6. panta 5. punkts

 

6. panta 6. punkts

 

6. panta 7. punkts

 

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta 1. punkta pirmā daļa

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 1. punkta otrā daļa

7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

7. panta 1. punkta d) apakšpunkts

1. panta 1. punkta trešā daļa

7. panta 2. punkts

 

7. panta 3. punkts

 

7. panta 4. punkts

 

7. panta 5. punkts

 

8. panta 1. punkts

2. panta 1. punkta pirmā daļa

8. panta 2. punkts

 

8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

3. panta b) punkts

8. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

8. panta 3. punkts

 

8. panta 4. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

8. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

8. panta 4. punkta otrā daļa

4. pants

8. panta 5. punkts

2. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts

 

9. panta 2. punkts

 

9. panta 3. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

9. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

9. panta 4. punkts

 

9. panta 5. punkts

 

9. panta 6. punkts

 

10. panta 1. punkts

3. panta a) punkts

10. panta 2. punkts

 

11. pants

 

12. panta 1. punkts

 

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

12. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

12. panta 2. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

12. panta 2. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums

12. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

12. panta 2. punkta d) apakšpunkts

1. panta 2. punkta otrās daļas trešais ievilkums

12. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

12. panta 3. punkts

 

12. panta 4. punkts

 

12. panta 5. punkts

1. panta 2. punkta trešā daļa

13. panta 1. punkts

1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

13. panta 1. punkts

 

13. panta 2. punkts

 

13. panta 3. punkts

 

13. panta 4. punkts

 

13. panta 5. punkts

 

13. panta 6. punkts

 

13. panta 7. punkts

 

13. panta 8. punkts

 

13. panta 9. punkts

 

13. panta 10. punkts

 

13. panta 11. punkts

 

14. panta a) punkts

2. panta 1. punkta pirmā daļa

14. panta b) punkts

3. panta b) punkts

14. panta c) punkts

3. panta a) punkts

15. pants

5. pants

16. panta 1. punkts

6. panta 6. punkts

16. panta 2. punkts

6. panta 9. punkts

16. panta 3. punkts

 

16. panta 4. punkts

 

16. panta 5. punkts

6. panta 10. punkta septītais ievilkums

17. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

17. panta 1. punkta trešā daļa

9. panta trešā daļa

17. panta 2. punkts

 

17. panta 3. punkts

 

17. panta 4. punkts

6. panta 2. punkts

17. panta 5. punkts

 

17. panta 6. punkts

 

17. panta 7. punkts

 

17. panta 8. punkts

6. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

17. panta 9. punkts

 

17. panta 10. punkts

6. panta 10. punkta pirmais un otrais ievilkums

17. panta 11. punkts

 

18. panta 1. punkts

6. panta 3. punkta trešā daļa

18. panta 2. punkts

 

18. panta 3. punkts

 

18. panta 4. punkts

 

18. panta 5. punkts

 

18. panta 6. punkts

 

18. panta 7. punkts

9. panta trešā daļa

18. panta 8. punkts

 

18. panta 9. punkts

6. panta 10. punkta ceturtais ievilkums

19. panta 1. punkts

6. panta 4. punkts

19. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 4. punkts

19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

19. panta 2. punkts

 

19. panta 3. punkts

 

19. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

19. panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

19. panta 5. līdz 13. punkts

 

19. panta 14. punkts

6. panta 10. punkta piektais ievilkums

19. panta 15. punkts

6. panta 10. punkta piektais ievilkums

20. panta 1. punkts

6. panta 5. punkts

20. panta 2. punkts

6. panta 8. punkts

20. panta 3. punkts

6. panta 10. punkta sestais ievilkums un 6. panta 11. punkts

21. pants

1. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrais teikums

22. pants

11. panta pirmā daļa un 10. pants

23. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

23. panta 1. punkta a) apakšpunkts

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

23. panta 1. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

23. panta 1. punkta c) apakšpunkts

12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

23. panta 1. punkta d) apakšpunkts

12. panta 1. punkta d) apakšpunkts

23. panta 2. punkta a) apakšpunkts

12. panta 2. punkta a) apakšpunkts

23. panta 2. punkta b) apakšpunkts

12. panta 2. punkta b) apakšpunkts

23. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta d) apakšpunkts

12. panta 2. punkta c) apakšpunkts

23. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta f) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta g) apakšpunkts

12. panta 2. punkta d) apakšpunkts

23. panta 2. punkta h) apakšpunkts

12. panta 2. punkta d) apakšpunkts

23. panta 2. punkta i) apakšpunkts

12. panta 2. punkta g) apakšpunkts

23. panta 2. punkta j) apakšpunkts

12. panta 2. punkta f) apakšpunkts

23. panta 2. punkta k) apakšpunkts

12. panta 2. punkta e) apakšpunkts

23. panta 2. punkta l) apakšpunkts

12. panta 2. punkta h) apakšpunkts

23. panta 2. punkta m) apakšpunkts

6. panta 7. punkts

23. panta 3. punkts

 

23. panta 4. punkts

 

24. panta 1. punkts

15.a panta 1. punkts

24. panta 2. punkts

15.a panta 2. punkts

24. panta 3. punkts

 

25. panta 1. punkta pirmā daļa

16. panta 1. punkts

25. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 2. punkta a) apakšpunkts

16. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

25. panta 2. punkta c) apakšpunkts

16. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 2. punkta d) apakšpunkts

16. panta 2. punkta otrās daļas trešais ievilkums un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 3. punkts

 

25. panta 4. punkts

16. panta 2. punkta pirmais teikums

25. panta 5. punkts

16. panta 3. punkts

25. panta 6. punkts

16. panta 4. punkts

25. panta 7. punkts

16. panta 2. punkta ceturtā daļa un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 8. punkts

 

25. panta 9. punkts

16. panta 5. punkts

26. pants

 

27. panta 1. punkts

 

27. panta 2. punkts

 

27. panta 3. punkts

13. pants

28. pants

 

29. pants

 

30. panta 1. punkta pirmā daļa

14. panta 1. punkts

30. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

30. panta 1. punkta b) apakšpunkts

14. panta 3. punkts

30. panta 2. punkts

 

30. panta 3. punkts

 

31. pants

 

32. pants

 

33. panta 1. punkts

14. panta 5. punkta pirmā daļa

33. panta 2. punkts

 

33. panta 3. punkts

14. panta 5. punkta otrā daļa

33. panta 4. punkts

14. panta 5. punkta trešā daļa

33. panta 5. punkts

 

34. panta 1. punkts

14. panta 4. punkts

34. panta 2. punkts

 

34. panta 3. punkts

 

35. pants

 

36. panta 1. punkts

17. panta 1. punkts

36. panta 2. punkts

 

37. pants

20. pants

38. pants

 

39. pants

21. pants

Pielikums

 


Top