Tajā ir izklāstīti noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Savienības (ES) valsts kā karoga valsts var pilnvarot atzītu organizāciju* tās vārdā veikt tiesību aktos noteiktās inspekcijas un sertificēšanu.
Atzīto organizāciju pilnvarošana
ES valstīm ir jānodrošina, lai to administrācijas īstenotu attiecīgās starptautiskās konvencijas* par kuģu, kas kuģo ar to karogu, inspicēšanu un sertificēšanu.
ES valsts var pilnvarot organizācijas pilnībā vai daļēji veikt inspekcijas un apskates saistībā ar kuģu konvencionālo apliecību* izdošanu vai atjaunošanu. Tā šos pienākumus var uzticēt tikai atzītām organizācijām.
Tomēr pienākumus saistībā ar kravas kuģa radiosakaru drošības apliecību izdošanu var uzticēt apstiprinātām privātām iestādēm, kam ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls.
ES valsts nedrīkst atteikt pilnvarojumu nevienai no atzītajām organizācijām. Tomēr tā var nolemt ierobežot pilnvarojamo organizāciju skaitu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Organizācijas no ārpussavienības valstīm var atzīt ES līmenī, un pēc tam tās var pilnvarot ES valstu administrācijas. Šajos gadījumos var tikt pieprasīta līdzvērtīga pilnvarojumu sniegšanas kārtība.
Darba attiecības
Ja ES valsts pilnvaro atzītu organizāciju, tā ar šo organizāciju stājas “darba attiecībās”. Šīs attiecības reglamentē nolīgums, kurā ir ietverti panti par finanšu stabilitāti, periodisku pienākumu revīziju, izlases veida un detalizētām kuģu inspekcijām un obligātu informācijas sniegšanu par klasifikāciju (kuģu “klase” ir vienas konstrukcijas kuģu grupa). Var prasīt, lai pilnvarotajām organizācijām būtu pārstāvniecība attiecīgajā valstī.
ES valstīm ir jāinformē Eiropas Komisija par to izveidotajām darba attiecībām.
ES valsts var apturēt vai atsaukt pilnvarojumu atzītai organizācijai, ja tā uzskata, ka minētā organizācija vairs neatbilst pienākumu veikšanas nosacījumiem.
Uzraudzība
ES valstīm jānodrošina, lai atzītās organizācijas, kas darbojas to vārdā, savus pienākumus veiktu efektīvi. Tām reizi divos gados jāveic šo organizāciju uzraudzība un jāinformē ES valstis un Komisija par šo uzraudzības pasākumu rezultātiem.
Veicot kuģu uzraudzību kā ostas valstij, ES valstij jāinformē Komisija un citas ES valstis, ja:
ES valstij jāziņo tikai par gadījumiem, kad kuģi radījuši nopietnus draudus drošībai un videi vai kad fakti liecina par atzītās organizācijas īpaši nolaidīgu rīcību. Organizācijas jāinformē, lai tās varētu veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus.
Tā ir piemērojama kopš 2009. gada 17. jūnija, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2011. gada 17. jūnijam.
Šī direktīva tika pieņemta līdztekus Regulai (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates. Ar šiem diviem tiesību aktiem atceļ Direktīvu 94/57/EK. Ar šo regulu izveido ES mēroga licencēšanas sistēmu, jo šāda licencēšana ir priekšnosacījums jebkurai organizācijai, kuru ES valsts plāno pilnvarot saskaņā ar Direktīvu 2009/15/EK.
Plašāka informācija:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/15/EK (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47.–56. lpp.)
Direktīvas 2009/15/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 391/2009 (2009. gada 23. aprīlis) par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11.–23. lpp.)
Skatīt konsolidēto versiju.
Pēdējo reizi atjaunots: 19.02.2021