Eiropas Ombuds

KOPSAVILKUMS:

Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom — noteikumi un vispārējie nosacījumi, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

Ar to izstrādā nosacījumus, saskaņā ar kuriem Eiropas Ombuds veic savus pienākumus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Statuss un iecelšana amatā

• Ombudam ir īpašs juridiskais statuss, kas noteikts līgumos (Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants).
• Ombudu uz vienu parlamenta pilnvaru laiku, kas ilgst piecus gadus, ievēl Eiropas Parlaments, taču viņu var iecelt amatā arī atkārtoti.
• Ombuds savus pienākumus pilda neatkarīgi un nepieņem nekādus norādījumus no valstu valdībām vai citām organizācijām.
• Pilnvaru laikā ombuds nedrīkst ieņemt nekādu citu politisku vai administratīvu amatu neatkarīgi no tā, vai par to tiek vai netiek saņemts atalgojums.

Sliktas vadības apkarošana

Ombuda galvenais uzdevums ir izmeklēt sliktas vadības gadījumus Eiropas Savienības (ES) iestādēs un struktūrās.

• ES iestādēm un struktūrām ir jāsniedz ombudam visa vajadzīgā informācija un ir jānorāda, vai šī informācija ir slepena (slepenas informācijas pieejamību reglamentē attiecīgās iestādes vai struktūras drošības noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1049/2001).
• ES valstīm var būt pienākums sniegt informāciju ombudam. Ja uz šo informāciju attiecas tiesību akti par slepenību, ombuds nav tiesīgs to izpaust.
• Ombuds var rīkoties vai nu pēc savas ierosmes, vai arī pēc sūdzības saņemšanas.

Pilnvaru ierobežojumi

• Eiropas Savienības Tiesa, pildot savas tiesu iestādes funkcijas, neietilpst ombuda darbības jomā un pilnvarās.
• Ombuds nav tiesīgs izmeklēt sliktas vadības gadījumus valsts un reģionālajās valdībās un vietējās pašvaldībās ES valstīs.
• Ombuds nevar iejaukties tiesām jau nodotās lietās un jautājumos par tiesas nolēmumu pamatotību.

Sūdzības iesniegšana

Ombudam iesniegtai sūdzībai ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

• to ir iesniedzis ES pilsonis, persona, kas uzturas kādā ES valstī, vai tāda struktūra kā NVO, fonds vai uzņēmums, kam ir kādā ES valstī reģistrēts birojs (juridiskas personas);
• tai jābūt sagatavotai vienā no 24 līgumā paredzētajām valodām;
• tai jāattiecas vienīgi uz sliktas vadības gadījumu kādas ES iestādes vai struktūras darbībā. Slikta vadība ir, piemēram, varas ļaunprātīga izmantošana, administratīvi pārkāpumi, diskriminācija, utt.;
• tā ir jāiesniedz divu gadu laikā no dienas, kad persona, kas iesniedz sūdzību (sūdzības iesniedzējs), ir konstatējusi attiecīgos faktus;
• tai ir jābūt galējam risinājumam — pirms sūdzības iesniegšanas sūdzības iesniedzējam ir jāizmanto visi attiecīgie administratīvie tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret iesaistīto(-ajām) iestādi(-ēm).

Sūdzību var klasificēt kā konfidenciālu pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma vai arī pēc ombuda ierosmes, ja viņš uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu sūdzības iesniedzēja vai kādas trešās puses intereses.

Turpmākie pasākumi

• 1.

  Ja ombuds pēc sākotnējās izmeklēšanas konstatē, ka sūdzība ir pieņemama un ka ir pamats turpmākai izmeklēšanai, viņš informē attiecīgo iestādi vai struktūru un pieprasa, lai tā noteiktā termiņā (parasti ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā) iesniegtu atzinumu.

• 2.

  Ombuds šo atzinumu nosūta sūdzības iesniedzējam, kurš noteiktā termiņā (parasti ne ilgāk kā viena mēneša laikā) var iesniegt komentārus.

• 3.

  Ombuds var veikt papildu izmeklēšanu. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas ombuds lietu izbeidz ar pamatotu lēmumu, kurā var iekļaut aizrādījumus, un informē sūdzības iesniedzēju un attiecīgo iestādi vai struktūru.

• 4.

  Ombuds var izbeigt lietu arī ar ziņojumu, kurā iekļauts attiecīgajai iestādei vai struktūrai paredzētu ieteikumu projekts un kuru nosūta sūdzības iesniedzējam un attiecīgajai iestādei vai struktūrai. Attiecīgajai iestādei vai struktūrai ir trīs mēneši laika, lai nosūtītu ombudam sīki izstrādātu atzinumu, kurā var, piemēram, uzskaitīt pasākumus, kas īstenoti nolūkā īstenot ieteikumu projektu.

• 5.

  Ja sīki izstrādātais atzinums nav apmierinošs, ombuds var nolemt sagatavot īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam. Šajā īpašajā ziņojumā var iekļaut ieteikumus. Arī šo ziņojumu nosūta sūdzības iesniedzējam un attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

• 6.

  Ja ombuds izmeklēšanas gaitā uzzina par faktiem, uz kuriem attiecas krimināllikums, viņam nekavējoties ir jāinformē valsts iestādes, ES iestāde, kas atbild par krāpšanas apkarošanu, un attiecīgā gadījumā arī ES iestāde vai struktūra, kurā strādā attiecīgā amatpersona vai aģents.

• 7.

  Ombuds iesniedz Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par savu darbību, tostarp par veiktās izmeklēšanās rezultātiem.

Īstenošanas noteikumi

Šī lēmuma īstenošanas noteikumus ombuds pieņēma 2002. gada 8. jūlijā, un pēdējo reizi tie tika grozīti 2008. gada 3. decembrī.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas stājās spēkā 1994. gada 4. maijā.

KONTEKSTS

Eiropas Ombuda tīmekļa vietne

AKTS

Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262/EOTK, EK, Euratom (1994. gada 9. marts) par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 4.5.1994., 15.–18. lpp.)

Direktīvas 94/262/EOTK, EK, Euratom turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43.–48. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.02.2016