Riska ieguldījumu fondi un privātā kapitāla fondi – noteikumi pārvaldniekiem

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā izklāstīti noteikumi par atļauju piešķiršanu, uzraudzību un pārraudzību dažādu alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF), tostarp riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla fondu, pārvaldniekiem Eiropas Savienībā (ES).
Direktīva ir vairākkārt grozīta, un Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus deleģētos un īstenošanas aktus, ar ko papildina direktīvu vai piedāvā tehniskus norādījumus tās piemērošanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības jomas izņēmumi

Šī direktīva neattiecas uz šādām struktūrām:

kontrolakciju sabiedrības (kā definētas direktīvā);
pensiju fondu pārvaldības iestādes;
darba ņēmēju līdzdalības shēmas;
pārvalstiskas institūcijas;
valstu centrālās bankas; un
apdrošināšanas līgumi.

Pases

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP) var saņemt “pasi” savu pakalpojumu sniegšanai dažādās ES dalībvalstīs, pamatojoties uz vienotu atļauju. Tādējādi, ja AIFP saņem atļauju darbībai vienā dalībvalstī un ievēro direktīvas noteikumus, attiecīgais AIFP ir tiesīgs pārvaldīt vai tirgot fondus profesionāliem ieguldītājiem visā ES.

Atļauja

Lai darbotos ES, fondu pārvaldniekiem ir jāsaņem atļauja no izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Lai saņemtu atļauju, AIFP ir jābūt vismaz minimālajam kapitāla apjomam likvīdos aktīvos vai īstermiņa aktīvos.

Depozitārijs

AIFP ir jānodrošina, ka katram to pārvaldītajam AIFP tiek iecelts viens neatkarīgs depozitārijs. Tā var būt, piemēram, kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, kas atbild par fonda darbības uzraudzību un nodrošina, ka fonda aktīvi ir atbilstīgi aizsargāti.

Risku pārvaldība un makrouzraudzība

AIFP ir jāpārliecina kompetentā iestāde, ka AIFP iekšējās risku pārvaldības procedūras ir pietiekami stingras.

Tas ietver prasību regulāri sniegt informāciju par to galvenajiem tirgiem un par to tirgotajiem instrumentiem, kā arī par galvenajiem riska darījumiem un risku koncentrācijām.

Attieksme pret ieguldītājiem

Lai veicinātu ieguldītāju uzticību, AIFP ir skaidri jādefinē to ieguldījumu politika, tostarp aktīvu veidi un saistību īpatsvara palielināšanas izmantošana. Ieguldītājiem pēc pieprasījuma dara pieejamu gada pārskatu par katru finanšu gadu.

Fondi, kuri izmanto saistību īpatsvara palielināšanu

Direktīvā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz saistību īpatsvara palielināšanu, t. i., saistību izmantošanu ieguldījumu finansēšanai. Kompetentās iestādes ir tiesīgas noteikt ierobežojumus saistību īpatsvara palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.

Privātā kapitāla fondi

Ja AIF iegūst kontroli pār biržā nekotētu sabiedrību vai emitentu, uz AIFP attiecas noteikumi, kas vērsti pret aktīvu atsavināšanu. Divus gadus AIFP nedrīkst veicināt jebkādu sadali, kapitāla samazināšanu, akciju atpakaļpirkšanu vai sabiedrības veiktu pašu akciju iegādi.

Fondi un pārvaldnieki, kas atrodas trešajās valstīs

Ievērojot direktīvas noteikumus, “pases” režīmu var paplašināt attiecībā uz trešo valstu AIFP un uz ES vai trešo valstu AIFP pārvaldītu ārpussavienības fondu tirdzniecību.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes loma

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) aktīvi līdzdarbojas kopējas uzraudzības kultūras veidošanā, jo īpaši izdodot pamatnostādnes par pārdomātu atalgojuma politiku un izstrādājot tehniskos standartus AIFP veidu noteikšanai.

Mazāki fondi

Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot direktīvu mazākiem AIFP, t. i., fondiem, kuru pārvaldīto aktīvu vērtība nepārsniedz EUR 100 miljonus, ja tie izmanto saistību īpatsvara palielināšanu, vai EUR 500 miljonus, ja tie neizmanto saistību īpatsvara palielināšanu. Tomēr mazākiem fondiem ir piemērojamas minimālās prasības attiecībā uz reģistrēšanu un ziņošanu.

Direktīvas (ES) 2011/61 grozījumi

Ar Direktīvu (ES) 2016/2341 par arodpensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI) (skatīt kopsavilkumu) ievieš tālāk minētos divus papildu noteikumus.

Dalībvalstis nedrīkst:

ierobežot AKUI attiecībā uz ieguldījumu portfeļa pārvaldību iecelt ieguldījumu pārvaldītājus, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un ir pienācīgi pilnvaroti veikt šo darbību;
ierobežot AKUI, kas apstiprināts kā depozitārijs Direktīvas 2011/61/ES nozīmē.

Ar Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai (skatīt kopsavilkumu), ievieš noteikumu, kas paredz, ka gadījumos, kad AIFP ir pakļauti vērtspapīrošanai, kas vairs neatbilst tajā noteiktajām prasībām, tiem attiecīgo AIF ieguldītāju interesēs ir jārīkojas un vajadzības gadījumā jāveic korektīvie pasākumi.

Direktīvā (ES) 2019/1160 ir ietverti vairāki grozījumi.

Ar to ievieš jēdzienu pirmstirdzniecība un nosacījumus attiecībā uz pirmstirdzniecību*, ko īsteno AIFP, kurš atrodas ES; jebkuri dalībvalstu ieviestie noteikumi nekādā gadījumā nedrīkst radīt neizdevīgu stāvokli ES AIFP salīdzinājumā ar trešo valstu AIFP.
Tajā aplūkoti nosacījumi, ko piemēro, ja ES AIF pārtrauc ieguldījumu apliecību vai akciju tirdzniecību dalībvalstīs, kas nav AIFP izcelsmes dalībvalsts, un paziņošanas prasības. Visas pārredzamības prasības, kas ieguldītājiem jāizpilda atbilstīgi Direktīvai 2011/61/ES, arī turpmāk attieksies uz ieguldītājiem, kuri saglabā savus ieguldījumus pēc paziņojuma atsaukšanas par tirdzniecības darbībām izvēlētajā dalībvalstī.

Ar Direktīvu (ES) 2019/2034 ieviestie grozījumi nodrošina, ka AIFP pašu kapitālam jābūt vismaz vienas ceturtdaļas apmērā no iepriekšējā gada fiksētajām pieskaitāmajām izmaksām. Ieguldījumu sabiedrībām jāizmanto skaitļi, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma.

Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2022/2556 šīs direktīvas un vairāku citu saistīto direktīvu noteikumi tiek saskaņoti ar prasībām par IKT risku finanšu struktūrām, kas noteiktas Finanšu sektora digitālās darbības noturības regulā (DORA) – Regulā (ES) 2022/2254 (skatīt kopsavilkumu).

Deleģētie un īstenošanas akti

Komisija ir pieņēmusi vairākus deleģētos un īstenošanas aktus.

Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013 papildina Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību. Savukārt šajā deleģētajā regulā grozījumi izdarīti ar Deleģēto regulu (ES) 2018/1618 attiecībā uz depozitāriju drošas uzturēšanas pienākumiem un ar Deleģēto regulu (ES) 2021/1255 attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā AIFP.
Deleģētā regula (ES) Nr. 694/2014 papildina Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas nosaka AIFP veidus.
Deleģētā regulā (ES) 2015/514 ir noteikta informācija, kas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz EVTI.
Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 447/2013 ir noteikta procedūra AIFP, kuri izvēlas izmantot un pieprasa atļauju atbilstoši Direktīvai 2011/61/ES.
Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 448/2013 ir noteikta procedūra trešo valstu AIFP atsauces dalībvalsts noteikšanai.

Tiesību akta grozījumi

Ar Direktīvu 2011/61/ES tika grozītas Direktīvas 2003/41/EK un 2009/65/EK un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 1095/2010.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva 2011/61/ES bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2013. gada 22. jūlijam. Šos noteikumus piemēro kopš minētā datuma

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Investīciju fondi (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Pirmstirdzniecība. Tieša vai netieša informācijas sniegšana par ieguldījumu stratēģijām vai ieguldījumu idejām, ko AIFP vai to vārdā sniedz profesionāliem ieguldītājiem, kuri atrodas vai ir reģistrēti ES, lai pārbaudītu to interesi par AIF, kas vēl nav izveidots.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1.–73. lpp.)

Direktīvas 2011/61/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2556 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību (OV L 333,27.12.2022., 153.–163. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1.–79. lpp.).

Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, ar ko novērtē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem piemērošanu un darbības jomu (COM(2020) 232 final, 10.6.2020.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/514 (2014. gada 18. decembris) par informāciju, kas kompetentajām iestādēm ir jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 3. punktu (OV L 82, 27.3.2015., 5.–11. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 694/2014 (2013. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskiem standartiem, kas nosaka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku veidus (OV L 183, 24.6.2014., 18.–20. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko nosaka procedūru AIFP, kuri izvēlas izmantot izvēles procedūru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES (OV L 132, 16.5.2013., 1.–2. lpp.)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 448/2013 (2013. gada 15. maijs), ar ko izveido procedūru ārpussavienības AIFP atsauces dalībvalsts noteikšanai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES (OV L 132, 16.5.2013., 3.–5. lpp.)

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr.231/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (OV L 83, 22.3.2013., 1.–95. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.06.2023