Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 1092/2010 par finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar šo regulu, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/2176, izveido Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību un palīdzētu novērst vai mazināt sistēmiskos riskus* visā ES vai tās daļās. ESRK nosaka un apspriež finanšu stabilitātes riskus, neatkarīgi no to izcelsmes.

ESRK izveido kā daļu no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas, kas ietver arī:

Eiropas Banku iestādi;
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi;
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi;
Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju;
uzraudzības iestādes ES dalībvalstīs.

Šī uzraudzības sistēma ietver arī Regulu (ES) Nr. 1096/2010, ar kuru Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiek noteikti konkrēti uzdevumi ESRK atbalstam.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pilnvaras, mērķi un uzdevumi

ESRK atrodas Frankfurtē pie Mainas (Vācijā). Tā atbild par risku uzraudzību un analīzi finanšu sistēmā kopumā (to sauc arī par makroprudenciālo uzraudzību). Lai to panāktu, ESRK jo īpaši:

nosaka sistēmiskos riskus un tos klasificē pēc to prioritātes;
izsaka brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un attiecīgā gadījumā dara šos brīdinājumus zināmus atklātībai;
sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām, reaģējot uz noteiktajiem riskiem;
var izteikt konfidenciālu brīdinājumu un sniegt novērtējumu, kas adresēts Eiropas Savienības Padomei, ja tā uzskata, ka iespējama ārkārtas situācija;
uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;
sadarbojas ar starptautiskajām finanšu iestādēm, piemēram, Starptautisko Valūtas fondu un Finanšu stabilitātes padomi.

Organizācija un pārvaldība

ESRK ir šāda struktūra:

Valde, kas nodrošina uzdevumu izpildi, pieņemot vajadzīgos lēmumus, un kuru vada ECB priekšsēdētājs;
Koordinācijas komiteja, kas piedalās lēmumu pieņemšanas procesā;
sekretariāts, kas ir atbildīgs par ikdienas darbu un atbalsta sniegšanu;
Konsultatīvā zinātniskā komiteja un Konsultatīvā speciālistu komiteja, kas sniedz konsultācijas un palīdzību.

Valdes priekšsēdētājs pārstāv ESRK ārējās attiecībās; tai ir arī divi priekšsēdētāja vietnieki. ECB sniedz ESRK analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu, nodrošinot ESRK sekretariāta darbību.

ECB Uzraudzības valdei un Vienotā noregulējuma valdei katrai ir pa pārstāvim Valdē (bez balsstiesībām). Lai nepieļautu politisku iejaukšanos, Valdes locekļi nevar ieņemt valsts amatpersonas amatu dalībvalstī.

Brīdinājumi un ieteikumi

Ja radušies būtiski sistēmiski riski attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par koriģējošām darbībām, tostarp arī attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām.

Šie brīdinājumi vai ieteikumi tiek sniegti, jo īpaši:

ES kopumā;
vienai vai vairākām dalībvalstīm;
ECB tai uzticēto banku makroprudenciālās uzraudzības uzdevumu veikšanai;
vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm;
vienai vairākām valstu uzraudzības iestādēm;
vienai vai vairākām valstu iestādēm, kuru uzdevums ir īstenot pasākumus sistēmisku vai makroprudenciālo risku novēršanai;
Eiropas Komisijai saistībā ar attiecīgo ES tiesību aktu;
dalībvalstu kompetentajām noregulējuma iestādēm;
Vienotajai noregulējuma valdei.

ESRK ieteikumi

ESRK ieteikumu adresātiem tie jāievēro vai bezdarbības gadījumā jāsniedz attiecīgs skaidrojums. Ja ESRK nolemj, ka tās ieteikums nav ņemts vērā vai ka tā adresāti nav pienācīgi pamatojuši bezdarbību, tā konfidenciāli informē adresātus, Eiropas Parlamentu, Padomi un attiecīgās Eiropas uzraudzības iestādes.

Eiropas uzraudzības sistēmas turpmākā attīstība

Saasinoties 2008. gada finanšu krīzei un pēc valsts parāda krīzes padziļināšanās eurozonā 2010.–2011. gadā, radās nepieciešamība ciešāk integrēt eurozonas banku sistēmas. Tādēļ tika izstrādāta ES banku savienības iniciatīva.

2013. gadā tika pārskatīta Regulas (ES) Nr. 1092/2010 darbība. Pēc tam tika ieviesti grozījumi Regulā (ES) 2019/2176. Ar tiem tika pielāgota ESRK pārvaldības kārtība, lai no 2014. gada tā attiektos arī uz:

vienoto uzraudzības mehānismu, ECB ieceļot par eurozonas banku (aptuveni 2000 banku) galveno uzraudzības iestādi. Tam var pievienoties var arī valstis ārpus eurozonas;
vienoto noregulējuma mehānismu, kura mērķis ir nodrošināt maksātnespējīgu banku, uz kurām attiecas vienotais uzraudzības mehānisms, efektīvu noregulējumu, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Grozījumi, kas tika ieviesti ar Regulu (ES) 2019/2176, attiecas arī uz noteikumiem par risku samazināšanu ES banku nozarē. Tie laika gaitā ir pastāvīgi attīstās un ietver:

kapitāla prasību direktīvu (Direktīva 2013/36/ES – skatīt kopsavilkumu) un regulu (Regula (ES) Nr. 575/ 2013 – skatīt kopsavilkumu);
banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (Direktīva 2014/59/ES – skatīt kopsavilkumu);
regulu par vienoto noregulējuma mehānismu (kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/877 – skatīt kopsavilkumu);
noguldījumu garantiju sistēmas (Direktīva 2014/49/ES – skatīt kopsavilkumu), kas aizsargā privātpersonu un uzņēmumu noguldījumus;
direktīvu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem (Direktīva (ES) 2021/2167 – skatīt kopsavilkumu).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2010. gada 16. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Bankas un finanses (Eiropas Komisija);
Banku savienība (Eiropas Komisija);
Banku savienība (Eiropas Centrālā banka);
Kas ir kapitāla tirgu savienība? (Eiropas Komisija);
Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (Eiropas Komisija);
Misija un izveide (Eiropas Sistēmisko risku kolēģija).

GALVENIE TERMINI

Sistēmisks risks. Finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz ES vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu reālo ekonomiku un iekšējā tirgus darbību. Sistēmiski nozīmīgi zināmā mērā var būt visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūras.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1.–11. lpp.).

Regulas (ES) Nr. 1092/2010 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2021/2167 (2021. gada 24. novembris) par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES (OV L 438, 8.12.2021., 1.–37. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1.–90. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1.–337. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338.–436. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (ES) Nr. 1096/2010 (2010. gada 17. novembris), ar kuru Eiropas Centrālajai bankai piešķir konkrētus uzdevumus saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību (OV L 331, 15.12.2010., 162.–164. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 03.04.2023