Finanšu plānu un daudzgadu finanšu shēmas sistēma

Budžeta prioritātes, kas noteiktas iestāžu nolīgumos

Divdesmitā gadsimta 80. gados Kopienas finanšu sistēmas politisko un institucionālo līdzsvaru ietekmēja arvien pieaugošā spriedze. Šī strīdus situācija starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm (Eiropas Parlamentu un Padomi) starpā izpaudās kā arvien apgrūtinātāka ikgadējās budžeta procedūras pārvaldība, budžeta nelīdzsvarotība un pieaugoša resursu neatbilstība Kopienas vajadzībām. Šā iemesla dēļ Kopiena ieviesa sistēmu ar mērķi uzlabot budžeta procedūras norisi.

Noslēdzot Iestāžu nolīgumu (IIA), Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par turpmākajām galvenajām budžeta prioritātēm daudzgadu periodā. Ar šīm budžeta prioritātēm izveido Kopienas izdevumu shēmu (daudzgadu finanšu shēmu) finanšu plānu veidā. Tādā veidā finanšu plānu sistēma uzlabo budžeta procedūras norisi un nodrošina budžeta disciplīnas ievērošanu. Daudzgadu finanšu shēma nav minēta Līgumos.

Finanšu plāni un daudzgadu finanšu shēma: budžeta disciplīnas nodrošināšana

Daudzgadu finanšu shēmā norādīts Kopienas paredzamo izdevumu maksimālais apmērs un struktūra. Pirmo IIA noslēdza 1988. gadā, lai īstenotu 1988.–1992. gada finanšu plānus (“Delors I” pakete), kuru mērķis bija sniegt nepieciešamos līdzekļus Vienotā Eiropas akta budžeta īstenošanai. Kopš tā laika finanšu plāni ir atjaunoti 1992. gadā periodam no 1993. līdz 1999. gadam (“Delors II” pakete), 1999. gadā periodam no 2000. līdz 2006. gadam (Agenda 2000) un 2006. gadā periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

Finanšu plānu sistēmas mērķis ir nostiprināt budžeta disciplīnu, kontrolēt kopējo izdevumu palielināšanos un nodrošināt budžeta procedūras harmonisku norisi. Finanšu shēma uzliek dubultu maksimālo ierobežojumu – gan kopējiem izdevumiem, gan katrai izdevumu kategorijai.

Finanšu shēmas struktūra

Katrā plānošanas periodā finanšu shēmā katram gadam ir noteikti “griesti” (maksimālās saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju summas) atkarībā no “pozīcijas” (izdevumu kategorijas). Ikgadējā budžeta procedūrā nosaka precīzu izdevumu līmeni un to sadalījumu starp dažādām budžeta līnijām attiecīgajam gadam.

Izdevumu sadalījuma pēc pozīcijas pamatā ir Eiropas Savienības attiecīgā perioda politiskās prioritātes. 2007.–2013. gada finanšu shēmas struktūra ir šāda:

1.	Noturīga izaugsme
1. a	Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
1. b	Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai
2.	Dabas resursu saglabāšana un pārvaldība (ietverot ar tirgu saistītos izdevumus un tiešos maksājumus)
3.	Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums
3. a	Brīvība, drošība un tiesiskums
3. b	Pilsonība
4.	ES loma pasaulē
5.	Pārvalde
6.	Kompensācijas

Nodalījums starp pozīcijām norāda, ka vienu budžeta līniju finansē vienā konkrētā pozīcijā. Katrai pozīcijai jāpiešķir pietiekami līdzekļi, lai varētu izdarīt izmaiņas izmaksu sadalījumā starp dažādām darbībām vienā pozīcijā, ja tas nepieciešams, vai segt neparedzētus izdevumus.

“Rezerve neparedzētiem izdevumiem” starp pašu resursu griestiem un maksājumu apropriāciju griestiem ir nepieciešama, lai:

vajadzības gadījumā varētu veikt finanšu shēmas pārskatīšanu ar mērķi segt finanšu plānā neparedzētus izdevumus,
varētu novērst sekas, kas rastos, ja ekonomiskā izaugsme būtu vājāka, nekā plānots. Šādā gadījumā, ja reālais NKI ir zemāks, nekā plānots, maksājumu apropriācijas, kas ir absolūta summa, var finansēt, izmantojot rezervi, pašu resursu griestu robežās, kuri izteikti procentos no NKP.

Saistība ar pašu resursu sistēmu

Kopējos griestus saistību apropriācijām nosaka, summējot atsevišķos griestus katrai pozīcijai. Lai pārbaudītu finanšu plāna savienojamību ar pašu resursiem noteiktajiem griestiem, kas ir absolūtā robeža resursiem, ko dalībvalstis var nodot Eiropas Savienībai, arī maksājumu apropriācijām nosaka gada griestus. Tie ir vispārēji griesti, ko nesadala starp pozīcijām. Tos izsaka procentos no aprēķinātā Savienības NKI.

Finanšu shēmas īstenošanas kārtība

Finanšu shēmas īstenošanas kārtība paredzēta Iestāžu nolīgumā, kurā ietverti noteikumi un procedūras attiecībā uz ikgadējo finanšu shēmas pārvaldību (tehniskie pielāgojumi, izmaiņas saistībā ar izpildes apstākļiem vai Eiropas Savienības paplašināšanos un finanšu plānu pārskatīšanas procedūras). Tas ļauj uzlabot ikgadējo budžeta procedūru.

Katru gadu Komisija tehniski pielāgo finanšu shēmu nākamajam gadam. Šajā pielāgojumā ietilpst turpmāk norādītās darbības:

finanšu shēma, kas sagatavota ar konstantām cenām, katru gadu jāpielāgo inflācijai, saglabājot katrai pozīcijai sākotnējo pirktspēju. Tehniskā pielāgošana n gadam parasti notiek n-2 gada beigās, pamatojoties uz jaunākajiem datiem un pieejamām ekonomiskajām prognozēm. Vēlāku pielāgošanu attiecīgajam gadam neveic,
pašu resursu griestus izsaka procentos no NKI. Šo griestu pārvēršana absolūtā vērtībā nozīmē, ka, veicot tehnisko pielāgošanu, pamatojas uz pieejamiem pieejamajiem Eiropas Savienības NKI datiem. Šajā darbības brīdī pārbauda kopējo maksājumu apropriāciju un pieejamo pašu resursu savstarpējo savienojamību.

Komisija var arī ierosināt abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm izdarīt izmaiņas finanšu shēmā divos gadījumos:

strukturāliem pasākumiem pieejamu maksājumu apropriāciju atkārtota termiņu pagarināšana tāpēc, ka ir konstatēta kavēšanās šo pasākumu plānošanā,
atsevišķu pozīciju vajadzību atkārtota izvērtēšana sakarā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos.

Pēc Komisijas ierosinājuma abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes var lemt par finanšu shēmas pārskatīšanu. Tādējādi Savienība, nepārsniedzot pašu resursu griestus, var veikt nepieciešamās darbības, kas netika paredzētas, sagatavojot finanšu plānu.

See also