Migrantu nelikumīga ievešana pa zemes, jūras un gaisa ceļiem — ANO protokols

KOPSAVILKUMS:

Padomes Lēmumi 2006/616/EK un 2006/617/EK, ar ko noslēdz ANO protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu (pa zemes, jūras un gaisa ceļiem), kas papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠO LĒMUMU MĒRĶIS?

Ar tiem oficiāli apstiprina to, ka Eiropas Savienība (ES) paraksta ANO protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ciktāl tas ir ES kompetencē. Protokola, kas papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, mērķis ir novērst un apkarot migrantu nelikumīgu ievešanu, veicināt sadarbību starp protokolu parakstījušajām valstīm un aizsargāt nelikumīgi ievesto migrantu tiesības.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Protokolu parakstījušajām valstīm ir pienākums kā noziedzīgus nodarījumus noteikt šādas darbības, ja tās izdarītas tīši ar mērķi gūt finansiālu vai materiālu labumu:

• migrantu nelikumīga ievešana, t. i., tādas personas nelikumīga ievešana valstī, kura nav tās pilsonis vai arī pastāvīgais iedzīvotājs;
• viltotu ceļojumu vai identitātes dokumentu izgatavošana, sagādāšana, nodošana vai turēšana nolūkā veicināt migrantu nelikumīgu ievešanu;
• iespējas nodrošināšana kādai personai uzturēties valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības;
• mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, piedalīšanās šādos nodarījumos vai kūdīšana izdarīt šādus nodarījumus.

Protokolu parakstījušajām valstīm ir arī jāatzīst par atbildību pastiprinošiem apstākļiem noziedzīgu nodarījumu gadījumos šādus apstākļus:

• apstākļus, kas apdraud attiecīgo migrantu dzīvību vai drošību;
• apstākļus, kas saistīti ar necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos ar šiem migrantiem, tai skaitā — ekspluatācijas nolūkos.

Migrantu nelikumīgas ievešanas upurus nedrīkst pakļaut kriminālvajāšanai.

Piemērošanas robežas

Protokols tiek piemērots, lai:

• novērstu, izmeklētu un sodītu par iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šie noziedzīgie nodarījumi pēc būtības ir transnacionāli un ja to izdarīšanā ir iesaistīta noziedzīga grupa;
• aizsargātu šo noziedzīgo nodarījumu upuru tiesības.

Pasākumi pret migrantu nelikumīgo ievešanu pa jūru

• Valsts, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis, kas ir bez valstiskās piederības, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā, var uzkāpt uz šī kuģa un to pārmeklēt.
• Valstij, kurai ir pamatoti iemesli aizdomām, ka kuģis, kas kuģo ar kādas citas valsts karogu, ir iesaistīts migrantu nelikumīgā ievešanā, par to ir jāpaziņo valstij, kurā attiecīgais kuģis ir reģistrēts (karoga valstij), un jālūdz reģistrācijas apstiprinājums un atļauja veikt attiecīgus pasākumus. Ja aizdomas apstiprinās, pieteikumu iesniegusī valsts:
  • var uzkāpt uz kuģa un to pārmeklēt un pēc tam veikt attiecīgus pasākumus pret šo kuģi un uz tā esošajiem cilvēkiem un kravu;
  • nodrošina drošību uz kuģa esošajām personām un humānu apiešanos ar tām.
• Ja netiek konstatēti tieši draudi, tad bez kuģa karoga valsts nepārprotamas atļaujas nedrīkst veikt papildu pasākumus.

Starptautiskā sadarbība

Valstīm ir pienākums pastiprināt robežkontroli, un tām ir tiesības liegt iebraukšanu personām, kas iesaistītas migrantu nelikumīgā ievešanā. Valstis, kurām ir kopīgas robežas vai arī kas atrodas tajos maršrutos, kurus izmanto noziedzīgie grupējumi, apmainās ar noteiktu informāciju tādos jautājumos kā:

• iekāpšanas un galamērķa punkti, kurus izmanto cilvēku kontrabandisti;
• izmantotie maršruti un transporta veidi;
• metodes un līdzekļi, ko izmanto:
  • cilvēku slēpšanai un transportēšanai;
  • ceļojumu vai identitātes dokumentu nelikumīgai izmantošanai.

Valstis ar attiecīgu pieredzi sniedz tehnisko palīdzību valstīm, kas bieži ir migrantu izcelsmes vai tranzīta valstis.

Novēršana, aizsardzība, palīdzība un nosūtīšana atpakaļ

Valstīm ir pienākums veikt dažādus pasākumus, lai novērstu migrantu nelikumīgu ievešanu un palīdzētu nelikumīgas ievešanas upuriem. Šajā jomā veicamie pasākumi:

• kampaņas sabiedrības informēšanai un attīstības programmas un sadarbība reģionālajā, valstu un starptautiskajā līmenī, lai cīnītos pret cēloņiem, kas izraisa migrantu nelikumīgu pārvietošanu, tādiem kā nabadzība un nepietiekama attīstība;
• pasākumi to migrantu tiesību aizsardzībai, kuri ir nelikumīgās pārvietošanas upuri, jo īpaši sieviešu un bērnu aizsardzībai;
• aizsardzība pret vardarbību, kas var būt vērsta pret migrantiem, un palīdzība migrantiem, kuru dzīvība vai drošība ir apdraudēta sakarā ar to, ka viņi ir bijuši cilvēku kontrabandas upuri;
• valstis īsteno tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas ir bijušas cilvēku kontrabandas upuri un kuras ir šo valstu pilsoņi vai kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja šo valstu teritorijā.

KONTEKSTS

Ar Direktīvu 2002/90/EK un Pamatlēmumu 2002/946/TI definē neatbilstīgas migrācijas atbalstīšanu un nosaka sodu un juridisko personu atbildības obligātos standartus.

• Informācija par neatbilstīgas migrācijas atbalstīšanu Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

AKTS

Padomes Lēmums 2006/616/EK (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. pants un 181.a pants (OV L 262, 22.9.2006., 24.–33. lpp.)

Padomes Lēmums 2006/617/EK (2006. gada 24. jūlijs), ar ko Eiropas Kopienas vārdā noslēdz protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību attiecībā uz protokola noteikumiem, ciktāl uz šā protokola noteikumiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III daļas IV sadaļa (OV L 262, 22.9.2006., 34.–43. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1.–3. lpp.)

Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17.–18. lpp.)

Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (OV L 261, 6.8.2004., 19.–23. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.02.2016