Princips “piesārņotājs maksā” un atbildība vides jomā

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to izveido noteikumus, kuru pamatā ir princips “piesārņotājs maksā”. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kas nodara kaitējumu videi, atbild par to, un tam ir jāveic nepieciešamās profilaktiskās vai koriģējošās darbības un jāsedz visas ar tām saistītās izmaksas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā kaitējums videi ir definēts kā:

• kaitējums, kas būtiski ietekmē vides (ekoloģisko, ķīmisko vai kvantitatīvo) stāvokli attiecībā uz ūdens resursiem, kā definēts ES Ūdens pamatdirektīvā 2000/60/EK un Direktīvā 2008/56/EK par stratēģiju jūras videi;
• kaitējums zemei, kurš rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai;
• kaitējums aizsargājamajām sugām un dabiskajiem biotopiem, kas nelabvēlīgi ietekmē aizsardzības statusu, kā definēts Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību un Dzīvotņu direktīvā 92/43/EEK.

Šī definīcija ietver piesārņojošo vielu emisiju gaisā (jo tā ietekmē zemes un ūdens stāvokli), iekšzemes virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos, kā arī jebkādu ģenētiski modificētu organismu apzinātu izlaišanu vidē, kā definēts Direktīvā 2001/18/EK.

Darbības joma

Ir divi iespējamie scenāriji, kad iestājas atbildība:

• 1.

  Kaitējums videi, ko izraisa šīs direktīvas III pielikumā minētās darbības, piemēram:

  • enerģētika;
  • metālu ražošana un apstrāde;
  • minerālu ieguves rūpniecība;
  • ķīmiskā rūpniecība;
  • atkritumu apsaimniekošana;
  • lielapjoma celulozes, papīra un kartona ražošana, tekstilizstrādājumu krāsošana un miecēšana;
  • lielapjoma gaļas, piena un pārtikas ražošana.
• 2.

  Kaitējums aizsargājamajām sugām un dabiskajiem biotopiem (vai tieši kaitējuma draudi), ko izraisījušas citas profesionālās darbības, kas nav uzskaitītas III pielikumā, ja uzņēmums ir pieļāvis kļūdu vai bijis nolaidīgs.

Izņēmumi

Izņēmumi ietver bruņotus konfliktus, dabas katastrofas, kā arī atbildību par kaitējumu videi, kam piemērojamas atsevišķas starptautiskās konvencijas (piemēram, jūras piesārņojums), un kodolenerģijas radītus draudus, uz ko attiecas Euratom līgums.

Profilaktiskas un koriģējošas darbības

• Ja pastāv tieši kaitējuma draudi, uzņēmumam nekavējoties jāīsteno nepieciešamie profilaktiskie pasākumi.
• Ja kaitējums jau ir nodarīts, uzņēmumam nekavējoties jāinformē kompetentās iestādes un jāveic pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu videi un draudus cilvēku veselībai, kā arī atbilstīgi koriģējoši pasākumi.

Uzņēmumam ir jāapmaksā profilaktiskās un koriģējošās darbības, izņemot noteiktus gadījumus, piemēram, ja kaitējumu izraisījusi trešā persona, un tas noticis neatkarīgi no tā, ka veikti piemēroti drošības pasākumi, vai arī, ja to radījusi valsts iestādes izdotas instrukcijas ievērošana.

Īstenošana

• 2016. gadā publicētā īstenošanas ziņojumā tika aplūkota pieredze, kas gūta, īstenojot direktīvu laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, ieskaitot novērtējumu, ko veica Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) ietvaros.
• Ziņojums apstiprina, ka, neskatoties uz to, ka direktīvas potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, tā ir ļāvusi samazināt kaitējumu videi un stimulēt kaitējuma novēršanu ar preventīviem pasākumiem.

Regula (ES) 2019/1010 par grozījumu veikšanu

Direktīvu 2019. gadā grozīja ar Regulu (ES) 2019/1010, ar kuru pielāgo un saskaņo ziņošanas pienākumus ar vidi saistītu tiesību aktu jomā. Tika ieviesti jauni noteikumi, kuri ir spēkā kopš 2019. gada 26. jūnija.

• ES valstis ziņo Komisijai par pieredzi, kas gūta, piemērojot šo direktīvu. Iesniedzamā informācija ir aprakstīta direktīvas VI pielikumā un tā ir jāsavāc līdz 2022. gada 30. aprīlim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem.
• Līdz 2023. gada 30. aprīlim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija publicēs šīs direktīvas novērtējumu, kura pamatā ir ES valstu iesniegtā informācija.
• Līdz 2020. gada 31. decembrim Komisijai ir jāizstrādā pamatnostādnes, kas sniegtu kopīgu izpratni par “videi nodarītā kaitējuma” terminu, kas definēts šajā direktīvā.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Šī direktīva ir piemērojama kopš 2004. gada 30. aprīļa, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2007. gada 30. aprīlim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Atbildība vides jomā (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56.–75. lpp.)

Direktīvas 2004/35/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar 18. panta 2. punktu Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (COM(2016) 204 final, 14.4.2016.)

Komisijas dienestu darba dokuments: Direktīvas par atbildību vides jomā REFIT novērtējums, kas pievienots dokumentam “Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam saskaņā ar 18. panta 2. punktu Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu” (SWD(2016) 121 final, 14.4.2016.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.06.2020