Valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās emisijas dažām gaisu piesārņojošām vielām

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to nosaka valstu emisiju kopējā apjoma ierobežojumus četrām piesārņojošajām vielām — sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, gaistošajiem organiskajiem savienojumiem un amonjakam.

Šīs vielas var izraisīt:

• paskābināšanu (piemēram, jūras ūdens ķīmiskais sastāvs paskābinās);
• ūdens un augsnes piesārņojumu (eitrofikācija);
• piezemes ozona veidošanos (ozons, kas rodas, šīm četrām vielām reaģējot karstumā un saules gaismā).

ES rīcība joprojām ir nepieciešama, jo šo piesārņojošo vielu izplatībai ir pastāvīgs pārrobežu raksturs. Noteiktās robežvērtības ir atskaites punkti ceļā uz vērienīgākiem ilgtermiņa mērķiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• ES valstīm bija jānodrošina, lai līdz 2010. gadam šo četru piesārņojošo vielu emisijas tiktu samazinātas zem direktīvā noteiktajām robežvērtībām un lai tās arī turpmākajos gados nepārsniegtu šīs robežvērtības.
• Katrai valstij līdz 2002. gada 1. oktobrim bija jāsagatavo valsts programma šo mērķu sasniegšanai. Tajās bija jāiekļauj īstenojamās politikas jomas un pasākumi un to paredzamā ietekme. Ja nepieciešams, programmas bija jāatjaunina 2006. gadā.
• Programmām bija un ir jābūt pieejamām sabiedrībai, vides organizācijām un citām organizācijām.
• Valsts iestādēm ir jāsagatavo gada emisiju pārskati un prognozes un jāiesniedz Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai līdz katra gada beigām.
• Komisijai bija jāizvērtē sasniegtais progress un 2012. gadā jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
• Direktīva nav piemērojama jūras satiksmes un lidaparātu radītajām emisijām un emisijām, kuras rodas Kanāriju salās, Francijas aizjūras departamentos, Madeirā un Azoru salās.

KONTEKSTS

Gaisa piesārņojums ir starptautiska problēma, kas šķērso valstu robežas, tāpēc ES 2003. gada jūnijā pievienojās Protokolam par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu, kas pievienots 1979. gada Konvencijai par pārrobežu gaisa piesārņojumu (sk. attiecīgo kopsavilkumu).

2013. gadā Komisija norādīja, ka Eiropas gaisa kvalitāte ir būtiski uzlabojusies, bet noteiktie mērķi joprojām nebija sasniegti. Paziņojumā “Programma Tīru gaisu Eiropā” ietverto novērtējumu papildināja Direktīvas (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu pieņemšana.

Ar šo direktīvu atceļ Direktīvu 2001/81/EK nolūkā pagarināt valstīm noteiktās maksimāli pieļaujamās emisiju robežvērtības līdz 2020. gadam un noteikt jaunus emisiju līmeņus 2025. gadam.

Plašāka informācija:

• Valstu emisiju samazināšana (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22.–30. lpp.)

Direktīvas 2001/81/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1.–31. lpp.)

Padomes Lēmums 2003/507/EK (2003. gada 13. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos protokolam par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu, kas pievienots 1979. gada konvencijai par pārrobežu gaisa piesārņojumu (OV L 179, 17.7.2003., 1.–2. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Programma “Tīru gaisu Eiropā” (COM(2013) 918 final, 18.12.2013.)

Pēdējo reizi atjaunots: 29.08.2019