KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīti noteikumi, kā lauksaimnieki var izmantot notekūdeņu dūņas* kā mēslošanas līdzekli, lai neradītu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēku veselībai, nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā augu barības vielu vajadzības un netiek pasliktināta augsnes un virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitāte.

Tāpēc direktīvā ir noteiktas augsnē pieļaujamās koncentrācijas robežvērtības šādiem septiņiem smagajiem metāliem, kas var būt toksiski augiem un cilvēkiem:

kadmijs;
varš;
niķelis;
svins;
cinks;
dzīvsudrabs;
hroms.

Ar to aizliedz izmantot notekūdeņu dūņas, kuru iepriekš minēto metālu koncentrācija augsnē pārsniedz šīs robežvērtības.

2018. gadā direktīva tika grozīta ar Lēmumu (ES) 2018/853 attiecībā uz procesuālajiem noteikumiem ziņošanu saistībā ar vides jautājumiem.

2019. gadā direktīva tika grozīta ar Regulu (ES) 2019/1010, ar kuru saskaņo un racionalizē ziņošanas prasības vides tiesību aktos.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konkrētas robežvērtības ir minētas direktīvas pielikumos:

IA pielikums – smago metālu koncentrācija augsnē;
IB pielikums – smago metālu koncentrācija dūņās;
IC pielikums – smago metālu daudzums, ko katru gadu var pievienot augsnei.

Parasti dūņas ir jāattīra* pirms izmantošanas lauksaimniecībā. Dažās ES valstīs lauksaimniekiem tomēr drīkst atļaut izmantot neapstrādātas dūņas, ja tās iesmidzina vai iestrādā augsnē.

Atsevišķās situācijās dūņu izmantošana lauksaimniecībā ir aizliegta:

pļavām, ja tās ir paredzētas lopu ganīšanai, vai lopbarības kultūrām, kuras plānots novākt pirms paiet trīs nedēļas;
augļu un dārzeņu kultūrām augšanas sezonā – šis noteikums neattiecas uz augļu kokiem;
zemei, ko izmanto tādu augļu un dārzeņu kultūru audzēšanai, kas parasti ir tiešā kontaktā ar augsni un ko patērē neapstrādātus – šo aizliegumu piemēro 10 mēnešus pirms ražas novākšanas un novākšanas laikā.

Valstu iestādes atbild par to, lai tiktu nodrošināts, ka lauksaimnieki dūņas izmanto atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem. Tās arī ņem dūņu un augsnes, kurā tās ir izmantotas, paraugus, tos analizē un reģistrē:

saražoto un lauksaimniecībā izmantoto dūņu daudzumu;
dūņu sastāvu un īpašības;
dūņu attīrīšanas veidu;
vietu, kur dūņas tiek izmantotas, un to saņēmējus.

Pēc Regulas (ES) 2019/1010 pieņemšanas no 2022. gada 1. janvāra ES dalībvalstīm ir papildus jāreģistrē visa cita informācija attiecībā uz direktīvas transponēšanu un ieviešanu, par ko jāziņo Eiropas Komisijai. Tām ir arī jāuzrāda informācija, kas reģistrēta šajos reģistros tādā veidā, ka digitālie dati attiecas uz konkrētu vietu vai ģeogrāfisko platību.

ES dalībvalstīm ir pienākums sūtīt informāciju Komisijai reizi 3 gados par Direktīvas ieviešanu nozares ziņojuma veidā, kam ir jāaptver arī citas atbilstošās direktīvas, pamatojoties uz Direktīvā 94/741/EK ietverto anketu. Lēmumā (ES) 2018/853 ir norādīts, ka šie nozares ziņojumi ir jāsastāda, pamatojoties uz anketu vai formu, ko pielāgojusi Komisija īstenošanas akta veidā. Ziņojums ir jānosūta Komisijai 9 mēnešu laikā pēc 3 gadu perioda beigām, ko tas ietver.

Regula (ES) 2019/1010, kuras izmaiņas šai direktīvai tiks piemērotas no 2022. gada 1. janvāra, vienkāršo ziņošanas procesu. Tās mērķis ir arī nodrošināt, ka ES dalībvalstis ir caurspīdīgākas attiecībā uz to sniegto informāciju un sabiedrība var pēc iespējas ātrāk piekļūt informācijai. Ar iepriekš minēto saistītajiem reģistriem ir jābūt pieejamiem un viegli sasniedzamiem sabiedrībai par katru kalendāro gadu 8 mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām, kā arī tie ir jāiesniedz Komisijai.

Komisija publicē regulāru ziņojumu par dūņu izmantošanu ES lauksaimniecības nozarē, kurā apkopo atsevišķu valstu sniegto informāciju par šo tematu.

Šī direktīva ir piemērojama kopš 1986. gada 18. jūnija, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 1989. gada 18. jūnijam.

KONTEKSTS

GALVENIE TERMINI

Notekūdeņu dūņas: dūņas no sadzīves vai pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, septiskajiem rezervuāriem un no citām līdzīgām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Attīrītas dūņas: dūņas, kas ir bioloģiski, ķīmiski vai termiski apstrādātas, ilgstoši glabātas vai citādi atbilstīgi apstrādātas, lai būtiski samazinātu dūņu fermentācijas spēju (tādējādi samazinot veselības apdraudējumu).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6.–12. lpp.)

Direktīvas 86/278/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1010 (2019. gada 5. jūnijs) par ziņošanas pienākumu pielāgošanu ar vidi saistītu tiesību aktu jomā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 un (ES) Nr. 995/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK, 2004/35/EK, 2007/2/EK, 2009/147/EK un 2010/63/ES, Padomes Regulas (EK) Nr. 338/97 un (EK) Nr. 2173/2005 un Padomes Direktīvu 86/278/EEK (OV L 170, 25.6.2019., 115.–127. lpp.)

Notekūdeņu dūņu izmantošana lauksaimniecībā