SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES valstīm ir pienākums:

veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ūdens nesatur nekādus mikroorganismus, parazītus vai bīstamas vielas, kas noteiktā koncentrācijā potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību, un atbilst obligātajiem mikrobioloģiskajiem un ķīmiskajiem standartiem;
nodrošināt, ka šie standarti tiek ievēroti vietā, kur ūdens tiek piegādāts pa krāniem vai izplūst no cisternas;
veikt regulāru dzeramā ūdens monitoringu apstiprinātās paraugu ņemšanas vietās, lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas mikrobioloģiskās, ķīmiskās un indikatoru parametru vērtības;
nekavējoties izmeklēt gadījumus, kad standarti nav ievēroti, un veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus;
aizliegt vai ierobežot ūdens piegādi, ja tas potenciāli var radīt sabiedrības veselības apdraudējumu;
informēt sabiedrību par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;
reizi trijos gados publicēt ziņojumu par dzeramā ūdens kvalitāti. Šī sabiedrībai paredzētā informācija tiek nosūtīta Eiropas Komisijai.

Komisija:

reizi trijos gados publicē ziņojumu, kurā apkopoti valstu sniegtie dati par dzeramā ūdens kvalitāti;
reizi piecos gados pārskata mikrobioloģiskos, ķīmiskos un indikatoru parametrus un monitoringa specifikācijas, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Komisija var ierosināt tos koriģēt.

Šī direktīva neattiecas uz dabīgiem minerālūdeņiem vai ūdeņiem, kas tiek uzskatīti par zālēm.

ES valstis no savu tiesību aktu noteikumiem var atbrīvot privāta un nekomerciāla rakstura ūdens piegādi, kas nodrošina ūdeni mazāk nekā 50 personām.

Komisija 2015. gadā pieņēma Direktīvu (ES) 2015/1787, tādējādi ieviešot jaunus ES noteikumus nolūkā uzlabot dzeramā ūdens monitoringu. Minētā direktīva ES valstīm nodrošina lielāku elastību attiecībā uz to, kā ES teritorijā tiek veikts dzeramā ūdens monitorings.

Līdzšinējā attīstība

2014. gada pašā sākumā pirmās pēc kampaņas “Ūdensapgāde un sanitārija ir cilvēktiesību jautājums!” īstenotās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (ECI) ietvaros tika pausts aicinājums pieņemt ES tiesību aktus, kas garantētu tiesību uz ūdeni un sanitāriju ievērošanu.

ECI tika izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu. ECI sabiedrībai dod iespēju prasīt Komisijai rīkoties tās kompetences jomās, ja lūgumu ir parakstījis vismaz viens miljons iedzīvotāju vismaz septiņās ES valstīs.

Atcelšana

No 2023. gada 12. janvāra Direktīvu 98/83/EK atcels ar Direktīvu (ES) 2020/2184 (skatīt kopsavilkumu).

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1998. gada 25. decembra. ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2000. gada 25. decembrim.

KONTEKSTS

GALVENIE TERMINI

Dzeramais ūdens: ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas apstrādei vai citām mājas vajadzībām. To var piegādāt pa ūdensvadu, cisternās, pudelēs vai kannās.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32.–54. lpp.)

Direktīvas 98/83/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1.–62. lpp.)

Dzeramais ūdens — būtiski kvalitātes standarti (līdz 2023. gadam)