ES konkurences noteikumu ieviešana: LESD 101. un 102. panta piemērošana

Gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs Eiropas Savienībā ir noteikumi, kas ar likumu aizliedz karteļus, kuri fiksē cenas vai sadala tirgus starp konkurentiem. ES tiecas novērst to, ka uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto to dominējošu stāvokli tirgū, piemēram, nosakot negodīgas cenas vai ierobežojot ražošanu.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā.

KOPSAVILKUMS

Gan patērētāju, gan uzņēmumu interesēs Eiropas Savienībā ir noteikumi, kas ar likumu aizliedz karteļus, kuri fiksē cenas vai sadala tirgus starp konkurentiem. ES tiecas novērst to, ka uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto to dominējošu stāvokli tirgū, piemēram, nosakot negodīgas cenas vai ierobežojot ražošanu.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to tiek ieviesti ES konkurences noteikumi, kas iekļauti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. pantā (attiecas uz darbībām, kas ierobežo konkurenci) un 102. pantā (dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana) (agrāk Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 81. un 82. pants). Tā ieviesa noteikumus, kas, pirmkārt, mainīja ES konkurences politikas īstenošanas aspektus.

Tā ļauj ES valstu atbildīgajām iestādēm decentralizētā veidā realizēt konkurences noteikumus, ko pirms tam veica Eiropas Komisija. Līdz ar to tā palielināja valstu pretmonopola iestāžu un tiesu lomu ES konkurences likuma ieviešanā. Tas ļauj Komisijai izmantot tās resursus, lai pievērstos visnopietnākajiem konkurences pārkāpumiem, kuriem ir pārrobežu raksturs.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

LESD 101. panta procedūras - pretmonopols

Pret konkurenci vērstu vienošanās gadījumu izmeklēšanu rosina:

sūdzība (piemēram, no konkurenta),

konkurenci uzraugošas iestādes iniciatīva (valsts iestādes vai Eiropas Komisijas),

pieteikums iecietības programmas ietvaros (kad karteļa dalībnieks var izvairīties no soda naudas vai tā tiek samazināta gadījumā, ja tas sniedz informāciju par karteli).

Gadījumā, kad izmeklēšanu uzsāk Eiropas Komisija, tai ir piešķirtas plašas pilnvaras. Tās ietver tiesības pieprasīt informāciju no uzņēmumiem, kā arī iekļūt uzņēmumu telpās, konfiscēt to dokumentus un nopratināt to pārstāvjus.

Gadījumā, ja, pamatojoties uz sākotnējo izmeklēšanu, Komisija nolemj veikt padziļinātu izmeklēšanu, tā veic iebildumu paziņošanu (IP), ko tā nosūta iesaistītajiem uzņēmumiem.

Uzņēmumi, kuros tiek veikta izmeklēšana, var piekļūt Komisijas failam un atbildēt uz IP. Tie var pieprasīt arī noklausīšanos. Ja pēc šī posma Komisija joprojām ir pārliecināta, ka noticis pārkāpums, tā var izdot pārkāpuma lēmumu, kas var ietvert sankciju uzlikšanu pusēm.

Tā vietā Komisija var izlemt pieņemt saistību lēmumu, kur nav iesaistīta sankciju uzlikšana. Šādā gadījumā puses apņemas novērst Komisijas bažas par konkurenci, un parasti lēmumu pieņem uz noteiktu laiku. Ja saistības tiek pārkāptas, tiem var tikt uzliktas sankcijas.

Puses var pārsūdzēt lēmumus Vispārējā tiesā.

Atbilstoši Direktīvai 2014/104/ES karteļu vai pretmonopola pārkāpumu upuriem var izmaksāt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

LESD 102. panta procedūras - dominējošas situācijas ļaunprātīga izmantošana

Valsts atbildīgā iestāde vai Komisija var uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot sūdzību.

Pirmais nozīmīgais solis ir novērtēt, vai iesaistītais uzņēmums ir “dominējošs”. Tas ietver tirgus definēšanu gan pēc tā piegādātā(-ajiem) produkta(-iem), gan pēc ģeogrāfiskās zonas, kur tie tiek pārdoti. Vispārējais noteikums nosaka, kad tad, ja tirgus daļa ir mazāka par 40 %, uzņēmums, visticamāk, nav dominējošs.

Tiek ņemti vērā arī citi faktori, piemēram, vai pastāv barjeras, kas traucē ienākt tirgū jauniem tirgus dalībniekiem, vai līmenis, kādā uzņēmums, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir iesaistīts dažādos piegādes ķēdes līmeņos (pazīstams kā “vertikālā integrācija”).

Nākamais solis ir noskaidrot, vai dominējošais stāvoklis tiek izmantots ļaunprātīgi, ko izraisa tādas darbības kā agresīva cenu prakse (cenas ir zemākas nekā konkurentiem), uzstāšana uz to, ka uzņēmumam jābūt ekskluzīvajam piegādātājam u. tml.

Valsts kompetentajām iestādēm ir tādas pašas izmeklēšanas pilnvaras kā 101. panta procedūrās. Identiski ir arī tādi aspekti kā tiesības uz aizsardzību, IP sistēma, saistību lēmumi, sankcijas un kompensācija.

Visbeidzot, Eiropas konkurences tīkls, kas sastāv no valstu konkurences iestādēm un Komisijas, ļauj veikt savstarpēju informācijas apmaiņu, tostarp konfidenciālas informācijas, lai palīdzētu atklāt pārkāpumus un novērstu konkurences noteikumu pārkāpumus.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

No 2003. gada 24. janvāra.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā, kas veltīta pretmonopola pasākumiem.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš ES valstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1/2003

24.1.2003.

-

OV L 1, 4.1.2003., 1.-25. lpp.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš ES valstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 411/2004

9.3.2004.

-

OV L 68, 6.3.2004., 1.-2. lpp.

Regula (EK) Nr. 1419/2006

18.10.2006.

-

OV L 269, 28.9.2006., 1.-3. lpp.

Regula (EK) Nr. 169/2009

25.3.2009.

-

OV L 61, 5.3.2009., 1.-5. lpp.

Regula (EK) Nr. 246/2009

14.4.2009.

-

OV L 79, 25.3.2009., 1.-4. lpp.

Regula (EK) Nr. 487/2009

1.7.2009.

-

OV L 148, 11.6.2009., 1.-4. lpp.

Regulas (EK) Nr. 1/2003 turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 8.-24. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV L 349, 5.12.2014., 1.-19. lpp.).

Pēdējā atjaunināšana: 31.07.2015