Eiropas Centrālās bankas veikta ekonomikas un monetāro datu vākšana

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 2533/98 — statistikas informācijas vākšana, ko veic Eiropas Centrālā banka

KOPSAVILKUMS

Eiropas Centrālā banka (ECB) vāc plašu datu klāstu par ekonomikas un monetārajām norisēm Eiropas Savienībā (ES). Tai šajā darbā palīdz ES valstu centrālās bankas.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar šo regulu pilnvaro ECB vākt statistikas informāciju, kas vajadzīga Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai. ECB tiesības vākt statistikas informāciju ir ierobežotas attiecībā uz iedzīvotāju pārskata grupām*.

Ar šo regulu nosaka ECB pilnvaras definēt statistikas pārskatu sniegšanas prasības iedzīvotāju pārskata grupām.

2015. gadā regula tika grozīta, lai nodrošinātu konfidenciālas statistiskās informācijas nodošanu starp ECBS un citām ES iestādēm vai ES valstīm, kuras ir atbildīgas par finanšu iestāžu, tirgu, infrastruktūru vai finanšu sistēmas stabilitātes uzraudzību. Turklāt ECBS var nodot konfidenciālu statistikas informāciju Eiropas Stabilizācijas mehānisma struktūrvienībām. Tomēr datu nodošana saskaņā ar 2015. gada grozījumu ir ierobežota attiecībā uz darbībām, kas datu saņēmējai iestādei vai struktūrvienībai vajadzīgas tās uzdevumu veikšanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ECB mēģina mazināt pārskatu sagatavošanas slogu, maksimāli izmantojot esošos resursus. Tā arī ņem vērā attiecīgos ES un starptautiskos standartus statistikas jomā.

ECB cieši sadarbojas ar Eiropas Statistikas sistēmu (ESS), ko veido ES statistikas birojs (Eurostat) un ES valstu statistikas institūti.

Principi

Izstrādājot, gatavojot un izplatot statistiku, ECBS darbību nosaka šādi principi:

neitralitāte (neitrāla un vienlīdz pieejama visiem lietotājiem);
objektivitāte (sistemātiska, uzticama un objektīva);
profesionāla neatkarība (nav politiskas iejaukšanās);
izmaksu lietderība;
statistikas konfidencialitāte (konfidenciālas informācijas ievērošana attiecībā uz atsevišķām statistiskām vienībām);
ziņošanas pienākuma samazināšana;
augsta gūto rezultātu kvalitāte.

ES valstu pienākumi

ES valstis ir atbildīgas par statistikas jomas organizāciju, lai veidotu sadarbību ar ECBS.

Vāktās informācijas veidi

Vāktie dati jo īpaši ietver:

monetāro un finanšu statistiku;
statistiku par banknotēm (piemēram, par to krājumiem un apgrozījumā esošo banknošu plūsmām);
statistiku par maksājumiem un maksājumu sistēmām;
statistiku par finanšu stabilitāti;
maksājumu bilances statistiku (t. i., euro kā norēķinu/rēķinu sagatavošanas valūtas daļu starptautiskajā tirdzniecībā);
statistiku par starptautisko ieguldījumu pozīciju.

Pārbaužu veikšanas tiesības

Ja ziņotāju* no eurozonas valsts tur aizdomās par ziņošanas prasību pārkāpšanu, ECB un valsts centrālajai bankai ir tiesības pārbaudīt statistikas informācijas precizitāti vai veikt tās vākšanu piespiedu kārtā.

ECB vai attiecīgās valsts centrālajai bankai ir jāinformē ziņotājs par tās lēmumu pārbaudīt sniegto statistiku vai veikt tās vākšanu piespiedu kārtā. Ja ziņotājs pretojas pārbaudes procesam, valstij, kurā atrodas ziņotāja telpas, jāsniedz vajadzīgā palīdzība, tostarp jānodrošina ECB vai valsts centrālajai bankai pieeja ziņotāja telpām. Šie noteikumi attiecas tikai uz eurozonas valstīm.

Sankcijas

Ziņotājiem, kuri neievēro savas statistikas ziņošanas prasības, ECB var piemērot soda naudu. Soda naudas var būt no dienas likmes, kas nepārsniedz EUR 10 000, līdz pat EUR 200 000 lielai soda naudai. ECB ir jārīkojas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2532/98 par ECB pilnvarām piemērot sankcijas noteiktajiem principiem un procedūrām.

Konfidencialitāte

Statistikas informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, ja tā ir pietiekami detalizēta, lai varētu identificēt ziņotājus un citas juridiskas vai fiziskas personas vai struktūras vai nu tieši (piemēram, ar to nosaukumu vai vārdu, adresi vai ar oficiāli piešķirtu identifikācijas kodu), vai netieši ar dedukcijas metodi.

Ziņotāji ir jāinformē par statistikas un pārējiem administratīvajiem mērķiem, kam var izmantot to sniegto informāciju. Attiecīgā gadījumā ziņotājiem ir tiesības iegūt informāciju par nosūtīšanas juridisko pamatu, kā arī pieņemtajiem aizsardzības pasākumiem.

ECBS ir jāizmanto konfidenciālā statistikas informācija vienīgi tās uzdevumu izpildei, izņemot:

ja ziņotājs vai cita persona vai iestāde, ko var identificēt, ir skaidri devusi piekrišanu konfidenciālās statistikas informācijas izmantošanai citiem mērķiem;
lai nosūtītu konfidenciālu statistikas informāciju citiem ESS dalībniekiem;
lai piešķirtu zinātniskās izpētes organizācijām pieeju konfidenciālai statistikas informācijai, kas neļauj tieši veikt identificēšanu (par šo piekļuvi pirms tam jāsaņem skaidra atļauja no iestādes, kas sniegusi attiecīgo informāciju);
attiecībā uz ECB un valstu centrālajām bankām, ja konfidenciālo statistikas informāciju izmanto konsultatīvas uzraudzības jomā;
attiecībā uz valstu centrālajām bankām tādu darbību veikšanai, kas nav norādītasProtokolā par ECBS un ECB statūtiem.

ECB, valstu centrālās bankas un ES valstis pieņem visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu konfidenciālas statistikas informācijas aizsardzību.

GALVENIE TERMINI

*Iedzīvotāju pārskata grupa: to galvenokārt veido centrālās bankas, citas finanšu iestādes ES valstīs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), pasta žironorēķinu iestādes* un jebkādas juridiskas un fiziskas personas, kuras ir rezidenti kādā eurozonas valstī un kuras veikušas pārrobežu darījumus, emitējušas vērtspapīrus* vai elektronisko naudu*. Visas šīs personas var būt ziņotāji, kuriem piemērojamas ECB statistikas informācijas vākšanas prasības.

*Ziņotāji: saskaņā ar ECB ziņošanas prasībām un atkarībā no apstākļiem jebkurš vai visi no šīs iedzīvotāju pārskata grupas var būt ziņotāji (t. i., to pienākums ir ziņot).

*Pasta žironorēķinu iestādes: šīs iestādes ietilpst “nefinanšu sabiedrību” nozarē un papildus pasta pakalpojumu sniegšanai pieņem noguldījumus no nemonetārām finanšu iestādēm, kas ir eurozonas valstu rezidenti, lai to noguldītājiem sniegtu naudas pārvedumu pakalpojumus.

*Vērtspapīri: finanšu instrumenti, piemēram, sabiedrību akcijas un valdību obligācijas, ko parasti emitē, lai piesaistītu finansējumu to emitentam.

*Elektroniskā nauda: nauda, kas ir banku sistēmā, taču nepastāv fiziskā veidā. Tikai daļu no kopējā naudas piedāvājuma veido banknotes un monētas.

AKTS

Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris), par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (OV L 318, 27.11.1998., 8.–19. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1.–50. lpp.).

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1072/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu piemēroto procentu likmju statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/34) (OV L 297, 7.11.2013., 51.–72. lpp.)

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73.–93. lpp.)

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1074/2013 (2013. gada 18. oktobris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pasta žironorēķinu iestādēm, kas pieņem noguldījumus no euro zonas rezidentiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes (pārstrādāta versija) (ECB/2013/39) (OV L 297, 7.11.2013., 94.–106. lpp.)

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (pārstrādāta versija) (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107.–121. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.08.2015