Bezskaidras naudas maksājumi — cīņa pret krāpšanu un viltošanu

KOPSAVILKUMS:

Pamatlēmums 2001/413/TI par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Ar to papildina citus ES noteikumus par krāpšanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Jo īpaši tajā ir noteikti krāpnieciskas darbības veidi, kas visās ES valstīs ir jāuzskata par krimināli sodāmiem noziedzīgiem nodarījumiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Saskaņā ar šo pamatlēmumu krāpšana, kurā iesaistīti jebkāda veida bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļi (piemēram, kredīta pārvedumi, tiešais debets, maksājumu kartes), ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, kas jāsoda ar iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem sodiem visās ES valstīs.

Noziedzīgi nodarījumi

Pamatlēmumā nav noteikti konkrēti nodarījumi saskaņā ar esošajiem ES valstu krimināllikumiem, jo var būt atšķirības starp valstīm.

Ir noteikti dažādi darbības veidi atkarībā no tā, vai šīs darbības ir saistītas ar:

• pašu maksāšanas līdzekli, piemēram, kredītkartes vai ceļojumu čeka zādzība;
• maksāšanas līdzekļu izmantošanas procesu, piemēram, neatļauta bankas pārskaitījuma veikšana;
• sistēmu, ko izmanto, lai uzdotu, iekasētu un nokārtotu maksājumu darījumus, piemēram, tādas datorprogrammas izveidošana vai iegūšana, kas ļauj veikt neatļautu bankas pārskaitījumu.

Sodi

• Pamatlēmums uzdod visus iepriekš minētos darbības veidus klasificēt kā noziedzīgus nodarījumus visās ES valstīs.
• ES valstīm ir jānosaka sodi par šiem nodarījumiem atkarībā no tā, vai tos izdara personas vai organizācijas.
• Šiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. ES valstīm ir zināma brīvība, nosakot nodarījuma smagumu un piemērojamo sodu veidu un bargumu.

Sadarbība un informācijas apmaiņa

Pamatlēmums arī liek ES valstīm sniegt savstarpēju palīdzību tiesas procesos saistībā ar šādiem nodarījumiem. Papildus tam ES valstīm ir jāizveido kontaktpunkti vai jāizmanto esoši mehānismi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu par šādiem nodarījumiem.

Sadarbību saistībā ar krāpšanu un viltošanu ES padara iespējamu dažādi pasākumi, mehānismi, aģentūras un iestādes, t. sk.:

• finansiālā atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai;
• ES Tīklu un informācijas drošības aģentūra;
• Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls;
• Eiropols;
• Eiropas Centrālā banka;
• Eurojust .

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas ir piemērojams kopš 2001. gada 2. jūnija. ES valstu tiesību aktos tas bija jāiekļauj līdz 2003. gada 2. jūnijam.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI (2001. gada 28. maijs) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (OV L 149, 2.6.2001., 1.–4. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 150, 20.5.2014., 112.–142. lpp.)

Ziņojumi

Komisijas ziņojums, balstoties uz 14. pantu Padomes 2001. gada 28. maija pamatlēmumā par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (COM(2004) 346 galīgā redakcija, 30.4.2004.)

Komisijas ziņojums — Otrais ziņojums, balstoties uz 14. pantu Padomes 2001. gada 28. maija pamatlēmumā par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (COM(2006) 65 galīgā redakcija, 20.2.2006.)

Pēdējo reizi atjaunots: 01.08.2016