Elektroniskā tirdzniecība — ES standarta noteikumi

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2000/31/EK — elektroniskā tirdzniecība ES

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to ES tiek izveidoti standarta noteikumi attiecībā uz dažādiem ar elektronisko tirdzniecību saistītiem jautājumiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvu piemēro šādiem tiešsaistes pakalpojumiem:

Direktīvā ir paredzēts, ka šādu pakalpojumu sniedzēji ir pakļauti tās ES valsts tiesību aktiem (attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un veikšanu), kurā atrodas to reģistrētais galvenais birojs, nevis tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas to izmantotie serveri, e-pasta adreses vai pasta kastītes.

Valstu valdībām ir jānodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi un viegli pieejamā veidā publicē pamatinformāciju par savu darbību (nosaukumu, adresi, reģistrācijas numuru utt.).

Reklamēšana

Valstu valdībām ir jānodrošina, ka reklamēšana notiek, ievērojot konkrētus noteikumus:

Surogātpasts

Nelūgtiem e-pasta ziņojumiem (surogātpastam) arī ir jābūt skaidri atpazīstamiem. Uzņēmumiem, kuri izsūta surogātpastu, regulāri ir jāizskata un jāievēro atsacīšanās (opt-out) reģistri, kuros var reģistrēties cilvēki, kas nevēlas saņemt šādus e-pasta ziņojumus.

Tiešsaistē noslēgti līgumi

Visās ES valstīs elektroniskajiem līgumiem ir jāpiešķir tāds pats juridiskais statuss kā papīra formātā noslēgtiem līgumiem.

Šajos līgumos skaidri un saprotami ir jāizklāsta arī šāda informācija:

Patērētājiem ir jānodrošina iespēja saglabāt un izdrukāt līgumus un vispārējos noteikumus.

Sk. arī Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām.

Pasūtījumi tiešsaistē

Pasūtījumiem tiešsaistē piemēro šādas prasības:

Sk. arī Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem.

Esošo tiesību aktu īstenošana

Direktīvā ir aicināts nodrošināt gan pašregulāciju no pakalpojumu sniedzēju puses, gan līdzregulāciju no valstu valdību puses. Kā piemērus var minēt:

ES valstīm ir jānodrošina arī ātri un efektīvi juridisko problēmu risinājumi tiešsaistē, kā arī jānodrošina, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

Pakalpojumu sniedzēju saistības

Tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā vienkāršās līnijas (mere conduit), superātrās līnijas (caching) vai glabāšanas pakalpojumus, nav atbildīgi par informāciju, ko tie pārraida vai glabā, ja vien tie izpilda noteiktus nosacījumus. Informācijas glabāšanas pakalpojumu sniedzēji ir atbrīvoti no atbildības, ja vien:

Valstu valdībām ir liegts pakalpojumu sniedzējiem uzlikt vispārējas pārraudzības pienākumu attiecībā uz to pārraidīto vai uzglabāto informāciju, lai atklātu un novērstu nelikumīgu darbību.

KONTEKSTS

Direktīva par elektronisko tirdzniecību

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2000/31/EK

17.7.2000.

16.1.2002.

OV L 178, 17.7.2000., 1.–16. lpp.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā”) (OV L 364, 9.12.2004., 1.–11. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 13.10.2015