Piekļuve elektronisko komunikāciju tīkliem

Ar šo direktīvu saskaņo to, kādā veidā ES valstis reglamentē elektronisko komunikāciju tīklu un ar tiem saistītu iekārtu piekļuvi un savstarpējo savienojumu. Ar to izveido reglamentējošus noteikumus tādām attiecībām starp tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem, kas radīs ilgstošu konkurenci un elektronisko komunikāciju pakalpojumu savstarpējo savietojamību.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva).

KOPSAVILKUMS

Piekļuves direktīva kopā ar 4 citām direktīvām (pamatdirektīva, atļauju izsniegšanas direktīva, universālā pakalpojuma direktīva un direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) ir daļa no telekomunikāciju tiesību aktu kopuma, kas nosaka tiesisko regulējumu, kura mērķis ir veicināt elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu konkurētspēju.

2009. gadā telekomunikāciju tiesību aktu kopums tika grozīts ar labākas likumdošanas un pilsoņu tiesību direktīvām, kā arī izveidojot Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC).

Piemērošana

Šī direktīva attiecas uz visu veidu publiskajiem komunikāciju tīkliem, kas nodrošina publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus. Tie ietver fiksētos un mobilos telekomunikāciju tīklus, tīklus, ko izmanto virszemes apraidei, kabeļu televīzijas tīklus, satelīttīklus un Interneta tīklus, ko izmanto balss, faksa, datu vai attēlu pārraidei.

Vispārējais princips

ES valstīm ir jānodrošina, ka nepastāv ierobežojumi, kas kavē uzņēmumus vienā ES valstī vai dažādās ES valstīs savstarpēji pārrunāt nolīgumus par piekļuvi un/vai savstarpēju savienojumu saskaņā ar Līguma noteikumiem par konkurenci.

Saskaņā ar vispārējo principu tirgos, kur joprojām turpina pastāvēt ļoti atšķirīga spēku sadale sarunās starp uzņēmumiem, ir lietderīgi izveidot sistēmu, kuras pamatā ir iekšējā tirgus principi un konkurences noteikumi, lai tie darbotos kā tirgus regulēšanas instruments.

Tehnoloģiski neitrālas pieejas mērķi ir:

izveidot sistēmu, kas sekmēs konkurenci un veicinās efektīvus ieguldījumus tīkla infrastruktūrā, nodrošinot atbilstīgu piekļuvi tīkliem un to savstarpējo savienojumu, kā arī pakalpojumu savietojamību lietotāju interesēs;

nodrošināt, ka šķēršļi tirgū neierobežo novatorisku pakalpojumu rašanos, kas varētu dot labumu lietotājiem.

Operatoru tiesības un pienākumi

Direktīvā ir paredzēts vispārējs noteikums, saskaņā ar kuru publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un - ja citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti to darīt, pieprasa - pienākums pārrunāt savstarpējo savienojumu savā starpā, lai nodrošinātu pakalpojumu savietojamību visā Eiropas Savienībā.

Valstu pārvaldes iestādes ir atbildīgas par regulāru tirgus analīžu sagatavošanu, lai noteiktu, vai vienam vai vairākiem operatoriem ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū. Ja tirgus analīzē tiek konstatēts, ka kādam operatoram ir būtiska ietekme noteiktā tirgū, valsts pārvaldes iestādes, ņemot vērā apstākļus, minētajam operatoram nosaka vienu vai vairākus pienākumus:

1.

Pārskatāmības pienākumi attiecībā uz savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi, pieprasot operatoriem publiskot konkrētu informāciju, piemēram, grāmatvedības informāciju, tehniskās specifikācijas vai tīkla raksturojumu - vajadzības gadījumā standartpiedāvājuma veidā.

2.

Nediskriminācijas pienākumi, lai operatori piemērotu līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem uzņēmumiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, tostarp aizliegums dot priekšroku saviem pakalpojumiem.

3.

Atsevišķas grāmatvedības pienākumi attiecībā uz noteiktām darbībām, kas saistītas ar savstarpējo savienojumu un/vai piekļuvi.

4.

Pienākumi piekļuvei īpašām tīkla iekārtām un to izmantošanai. Operatoriem var pieprasīt:

piešķirt trešām personām piekļuvi noteiktiem tīkla elementiem un/vai iekārtām, tostarp atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai;

godprātīgi veikt pārrunas ar uzņēmumiem, kas pieprasa piekļuvi;

neatsaukt piekļuvi iekārtām, kas jau piešķirta;

piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu savietojamībai;

nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas;

nodrošināt piekļuvi saistītajiem pakalpojumiem, piemēram, attiecībā uz identifikācijas, atrašanās vietas un klātbūtnes pakalpojumiem.

5.

Pienākumi saistībā ar izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumi attiecībā uz cenu orientāciju uz to izmaksām un pienākumi attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām.

Ja pat šo pienākumu piemērošanas gadījumā tirgus nepilnības nav novērstas, valsts pārvaldes iestādes kā pēdējo līdzekli var izmantot iespēju pieprasīt vertikāli integrētiem uzņēmumiem savas darbības attiecībā uz piekļuves produktu un pakalpojumu vairumtirdzniecību deleģēt neatkarīgai uzņēmējdarbības struktūrvienībai.

Šai funkcionāli neatkarīgajai struktūrvienībai ir jāsniedz piekļuves produkti un pakalpojumi visiem uzņēmumiem, tai skaitā citām mātesuzņēmuma struktūrvienībām saskaņā ar vienādiem termiņiem, noteikumiem un nosacījumiem, tostarp attiecībā uz cenu un pakalpojumu līmeņiem, kā arī izmantojot vienādas sistēmas un procesus.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2002/19/EK

24.4.2002.

24.7.2003.

OV L 108, 24.4.2002., 7.-20. lpp.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2009/140/EK

19.12.2009.

25.5.2011.

OV L 337, 18.12.2009., 37.-69. lpp.

PIELIKUMU GROZĪJUMI

II pielikums - minimālais to punktu skaits, kas jāiekļauj atsauces piedāvājumā par vairumtirdzniecības tīkla infrastruktūras piekļuvi, tostarp kopēju vai atsevišķu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, kurš jāpublicē pilnvarotajiem operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū (BIT).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 337, 18.12.2009., 37.-69. lpp.).

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/140/EK (2009. gada 25. novembris), ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (OV L 241, 10.9.2013., 8.-9. lpp.).

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas pamatnostādnes par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Kopienas reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (OV C 165, 11.7.2002., 6.-31. lpp.).

Saskaņā ar tiesisko regulējumu komunikāciju pakalpojumu jomā ar šīm pamatnostādnēm nosaka principus, kas jāievēro valstu pārvaldes iestādēm, veicot savu tirgu analīzi, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci.

Priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013) 627 final, 11.9.2013. - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Pēdējo reizi atjaunots: 10.09.2015