Ceļu lietošanas maksas noteikšana transportlīdzekļiem

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem

Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tajā ir izklāstīts, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var noteikt ceļu infrastruktūras lietošanas maksu transportlīdzekļiem. Lietošanas maksas mērķis ir:

• izveidot autopārvadājumu iekšējo tirgu ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un nodrošināt noteikumu vienveidīgu un nediskriminējošu piemērošanu;
• nostiprināt principu “lietotājs maksā” un “piesārņotājs maksā” piemērošanu;
• nodrošināt autoceļu infrastruktūras finansējumu;
• novērst sastrēgumus un gaisa piesārņojuma un trokšņa negatīvo ietekmi uz vidi un veselību;
• sekmēt transporta nozares dekarbonizāciju, palīdzot īstenot Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ES plānus samazināt CO₂ emisijas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Direktīva attiecas uz:
  • transporta nodokļiem smagajiem kravas transportlīdzekļiem;
  • ceļu nodevām* un lietošanas maksu, kas noteikta transportlīdzekļiem.
• Tā neattiecas uz:
  • transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti tikai dalībvalstu teritorijās ārpus Eiropas;
  • Kanāriju salās, Seūtā un Meliļā, Azoru salās un Madeirā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas veic pārvadājumus tikai šajās teritorijās vai starp šīm teritorijām un Spānijas vai Portugāles cietzemi.

VISPĀRĪGI PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTA NODOKĻIEM

Dalībvalstis:

• nosaka nodokļu uzlikšanas un iekasēšanas kārtību;
• ievēro minimālās nodokļa likmes, kas noteiktas direktīvā;
• var piemērot pazeminātas nodokļu likmes vai atbrīvojumus transportlīdzekļiem:
  • ko izmanto valsts vai civilajai aizsardzībai, ugunsdzēsības vai citos avārijas dienestos un policijā, kā arī ceļu uzturēšanai izmantojamajiem transportlīdzekļiem;
  • kuru kustībai pa to reģistrācijas dalībvalsts publiskās lietošanas autoceļiem ir gadījuma raksturs;
  • par kuriem Eiropas Savienības Padome pieņēmusi vienprātīgu lēmumu sociālekonomisku apsvērumu dēļ.

VISPĀRĪGI MAKSAS NOTEIKŠANAS PRINCIPI

Dalībvalstis:

• var piemērot ceļu nodevas un lietošanas maksas:
  • Eiropas ceļu tīklā un uz citiem autoceļiem saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas izklāstīti direktīvā;
  • uz citiem ceļiem, ja vien tās nediskriminē starptautisko satiksmi un nerada transporta uzņēmumu konkurences traucējumus;
• var savstarpēji neatkarīgi piemērot maksas dažādu kategoriju transportlīdzekļiem (lielas noslodzes transportlīdzekļiem, smagajiem kravas transportlīdzekļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, mazas noslodzes transportlīdzekļiem, vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, mikroautobusiem un vieglajiem pasažieru automobiļiem);
• var piemērot samazinātas maksas vai tās pilnībā atcelt konkrētos ceļu posmos, jo īpaši mazapdzīvotos apgabalos;
• var piemērot pazeminātas ceļu lietošanas maksas vai atbrīvojumus:
  • transportlīdzekļiem, kuri var pretendēt samazinātiem transporta nodokļiem vai atlaidēm;
  • transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai kuri pieder personām ar invaliditāti;
  • bezemisiju transportlīdzekļiem ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu līdz 4,25 tonnām;
  • smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa ir robežās no 3,5 tonnām līdz 7,5 tonnām, un kurus izmanto, lai pārvadātu materiālus, kas ražoti amatniecībā un paredzēti transportlīdzekļa vadītājam lietošanai transportlīdzekļa vadītāja darba gaitā;
  • lielas noslodzes transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas regula par tahogrāfiem;
• no 2030. gada 25. marta Eiropas transporta pamattīklā lietošanas maksas lielas noslodzes transportlīdzekļiem nepiemēro;
• vismaz sešus mēnešus pirms jaunas vai būtiski mainītas infrastruktūras lietošanas maksas piemērošanas informē par to Eiropas Komisiju;
• var piešķirt infrastruktūras lietošanas maksas atlaides vai samazinājumus, piemēram, regulārajiem lietotājiem atbilstoši faktiskajiem administratīvo izmaksu ietaupījumiem;
• nedrīkst piešķirt atlaides vai samazinājumus lietotājiem attiecībā uz ceļu nodevā iekļauto maksu par ārējām izmaksām;
• var brīvi noteikt maksas, lai:
  • mazinātu satiksmes sastrēgumus vai cīnītos pret autotransporta kaitīgo ietekmi uz vidi, cita starpā arī sliktu gaisa kvalitāti, apdzīvotās vietās, kā arī uz Eiropas transporta tīkla ceļiem, kas šķērso apdzīvotas vietas;
  • finansētu iekārtas, kuras nodrošina enerģiju mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem, un ko iekasē no šādiem transportlīdzekļiem;
• ievieš efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par šīs direktīvas pārkāpumiem;
• līdz 2025. gada 25. martam un pēc tam ik pēc pieciem gadiem sagatavo un publicē ziņojumu par autoceļu nodevām un lietošanas maksām, kas iekasētas to teritorijā.

Ceļu nodevas un lietošanas maksas:

• nediskriminē:
  • autoceļu lietotājus viņu valstspiederības dēļ;
  • pārvadātājus viņu iedibinājuma vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts dēļ;
  • pārvadājumu preču izcelsmes vai galamērķa dēļ;
• ir zemākas vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas atbilst visstingrākajiem CO₂ piesārņotāju emisiju standartiem;
• var samaksāt 24 stundas diennaktī vismaz elektroniski un iespējami mazāk traucē brīvu satiksmes plūsmu.

Lietošanas maksas:

• ir samērīgas ar infrastruktūras lietošanas ilgumu;
• nepārsniedz direktīvā noteiktās maksimālās likmes.

Dalībvalstis var noteikt šādas maksas.

• Maksa par infrastruktūru. Lielas noslodzes transportlīdzekļiem pamatojoties uz principu, kas paredz atgūt radušās izmaksas (infrastruktūras tīkla būve, ekspluatācija, uzturēšana un attīstīšana). Maksai jābūt atkarīgai no transportlīdzekļa CO₂ emisijām. To var diferencēt, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus un kaitējumu infrastruktūrai un optimizētu infrastruktūras izmantošanu vai veicinātu satiksmes drošību.
• Maksa par ārējām izmaksām. Tā atspoguļo izmaksas, ko izraisa lielas noslodzes transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums, troksnis un klimata pārmaiņas.
• Maksa par satiksmes sastrēgumiem. Ceļu posmos, kuros rodas sastrēgumi, un tikai liela satiksmes apjoma laikā. Šo maksu nediskriminējošā veidā piemēro visu kategoriju transportlīdzekļiem, paredzot iespēju no tās atbrīvot mikroautobusus, autobusus un tālsatiksmes autobusus, lai sekmētu kolektīvo transportu un sociālekonomisko attīstību un teritoriālo kohēziju.

Komisija:

• līdz 2027. gada 25. martam novērtē šīs direktīvas ietekmi, jo īpaši uz mazas noslodzes transportlīdzekļiem;
• pieņem īstenošanas un deleģētos aktus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

• Direktīva 1999/62/EK valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2000. gada 1. jūnijam.
• Grozījumu Direktīva (ES) 2022/362 valstu tiesību aktos ir jātransponē līdz 2024. gada 25. martam.

KONTEKSTS

• Nodokļu un infrastruktūras maksas noteikšana ir svarīga Eiropas transporta tīkla uzturēšanai un attīstīšanai. Lielas noslodzes transportlīdzekļi rada būtisku ietekmi uz ceļiem un vidi, savukārt mazas noslodzes transportlīdzekļi rada visvairāk emisiju un satiksmes sastrēgumu.
• Sākotnējā Direktīva 1999/62/EK (eirovinjete) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem ir grozīta trīs reizes. Nesen ar Direktīvu (ES) 2022/362 tika noteikts termiņš Eiropas ceļu pamattīklā izmantoto laikam piesaistīto maksu (tostarp eirovinjetes) pakāpeniskai atcelšanai. Ar to ieviesa arī jaunu diferencētu maksu sistēmu, lai sekmētu lielas noslodzes transportlīdzekļu ar mazākām CO₂ emisijām ieviešanu.

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/62/EK (1999. gada 17. jūnijs) par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (OV L 187, 20.7.1999., 42.–50. lpp.).

Direktīvas 1999/62/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/362 (2022. gada 24. februāris), ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (OV L 69, 4.3.2022., 1.–39. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO₂ emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202.–240. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/520 (2019. gada 19. marts) par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā (pārstrādāta redakcija) (OV L 91, 29.3.2019., 45.–76. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.–5. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1.–33. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51.–70. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 30.06.2022