Tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 864/2007 — tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”).

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

—

Tā nodrošina lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām attiecībām, jo īpaši neatļautu darbību (civillikuma pārkāpumu vai civiltiesiskas atbildības) gadījumā.

—

Tā arī nodrošina saprātīgu līdzsvaru starp tās personas interesēm, ko uzskata par atbildīgu, un tās personas interesēm, kam nodarīts kaitējums.

—

Visus regulā minētos tiesību aktus piemēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav kādas ES valsts tiesību akti.

—

Regulu piemēro visās ES valstīs, izņemot Dāniju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Regula nekādi neaizstāj valstu materiālo tiesību normas (t. i., tiesību aktus, kas nosaka tiesības un pienākumus) attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām. Tā nosaka vienīgi to, kuras valsts materiālo tiesību normas ir piemērojamas.

Tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no neatļautas darbības, ir:

1.

tās valsts tiesību akti, kurā radies kaitējums;

2.

tās valsts tiesību akti, kurā laikā, kad kaitējums radies, atradās abu pušu pastāvīgā mītnesvieta vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta;

3.

citas valsts tiesību akti, ja attiecīgais gadījums ir ciešāk saistīts ar šīs citas valsts tiesību aktiem.

Regula noteiktos apstākļos pusēm ļauj abpusēji vienojoties izvēlēties, kuri tiesību akti ir piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām.

Piemērojamo tiesību aktu joma

Tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, jo īpaši reglamentē:

—

atbildības pamatu un apjomu, ietverot arī to personu noteikšanu, no kurām var prasīt atbildību;

—

pamatojumu atbrīvošanai no atbildības, atbildības ierobežošanai un atbildības sadalei;

—

kaitējuma esamību, būtību un novērtējumu vai pieprasāmo tiesisko aizsardzību;

—

pasākumus, ko tiesa var veikt, lai novērstu vai izbeigtu aizskārumu vai kaitējumu un lai nodrošinātu kompensāciju;

—

to, kā saistības var izbeigt, un noilguma un ierobežojuma noteikumus;

—

jautājumu, vai tiesības prasīt kompensāciju var nodot citai personai, tostarp mantošanas ceļā;

—

personas, kas ir tiesīgas saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu;

—

atbildību par citu personu darbību.

Pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz īpašām ārpuslīgumiskām saistībām, piemēram, produktatbildību un intelektuālo īpašumu. Atsevišķas ārpuslīgumiskas saistības nav ietvertas šīs regulas darbības jomā. Tās ir:

—

nodokļu, muitas vai administratīvās lietas;

—

valsts saistības;

—

īpašas ārpuslīgumiskas saistības, kas izriet, piemēram, no mantisko attiecību regulējuma laulībā un no ģimenes attiecībām, no kodolkaitējuma vai no privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp no goda aizskaršanas un neslavas celšanas.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

No 2009. gada 11. janvāra, izņemot 29. pantu (no 2008. gada 11. jūlija).

KONTEKSTS

Līdztekus šai regulai (Roma II):

—

Regulā Roma I (Regula (EK) Nr. 593/2008) ir izklāstīti noteikumi par to, kā noteikt tiesību aktus, kas piemērojami līgumsaistībām civillietās un komerclietās;

—

Regulā Roma III (Regula (ES) Nr. 1259/2010) ir izklāstīti noteikumi par to, kā noteikt tiesību aktus, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.

Skatīt arī:

—

Līgumsaistības un ārpuslīgumiskas saistības.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”) (OV L 199, 31.7.2007., 40.–49. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6.–16. lpp.). Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 26.10.2015