ES valstu policijas un muitas iestāžu informācijas apmaiņas vienkāršošana

KOPSAVILKUMS:

Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI — ES valstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņa

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

Tas ļauj ES valstu tiesībaizsardzības iestādēm* efektīvi apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem, veicot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu vai izlūkdatu vākšanu par noziedzīgu nodarījumu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nosacījumi informācijas apmaiņai

• ES valstis informācijas apmaiņai starptautiskā līmenī nedrīkst piemērot stingrākus nosacījumus kā tos, ko parasti piemēro valsts līmenī, piemēram, pieprasot tiesas piekrišanu.
• ES valstīm parasti 7 dienu laikā jāsniedz atbilde uz informācijas pieprasījumiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kuriem ir piemērojams Eiropas apcietināšanas orderis*, ja šī informācija ir pieejama tiesībaizsardzības iestādei. Steidzamu pieprasījumu gadījumā atbilde jāsniedz 8 stundu laikā. Citos gadījumos valstīm jāatbild 14 dienu laikā. Ja atbildi nav iespējams sniegt noteiktajā termiņā, tad pieprasījumu saņēmušajai ES valstij ir pienākums norādīt iemeslus, kāpēc tā nespēj laicīgi izpildīt pieprasījumu.
• Informāciju var sniegt arī spontāni. Šādā gadījumā ir jāsniedz tikai informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu, novērstu vai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus vai noziedzīgu darbību.
• Ar informāciju var apmainīties, izmantojot jebkādu esošu kanālu, un ar to ir jādalās ar Eiropolu vai Eurojust, ja tā ir šo institūciju kompetencē un atbilst standarta datu aizsardzības noteikumiem.

Informācijas apmaiņas ierobežojumi

Tiesībaizsardzības iestādēm, kas saņem pieprasījumu pēc informācijas, nav pienākuma vākt vai iegūt informāciju ar piespiedu līdzekļiem. Papildus tam:

• informāciju nevar izmantot kā pierādījumu tiesu iestādēs bez tās valsts piekrišanas, kas ir sniegusi šo informāciju (to var norādīt jau atbildē);
• ar informāciju, kas saņemta no ārpussavienības valsts, var dalīties tikai ar attiecīgās valsts piekrišanu;
• tiesībaizsardzības iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja ir iemesli uzskatīt, ka tā var kaitēt valsts drošības interesēm, apdraudēt izmeklēšanu vai izlūkdatu vākšanu par noziedzīgu nodarījumu, personu drošību vai būt acīmredzami neproporcionāla vai nepiemērota;
• tiesībaizsardzības iestāde var atteikties sniegt informāciju arī tad, ja pieprasījums attiecas uz nodarījumu, par ko soda ar ieslodzījuma termiņu uz vienu gadu vai mazāk, vai ja tiesu iestāde tam nepiekrīt.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS PAMATLĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Pamatlēmums ir piemērojams kopš 2006. gada 30. decembra. ES valstu tiesību aktos tas bija jāiekļauj līdz 2008. gada 19. decembrim.

KONTEKSTS

Ar šo pamatlēmumu aizstāj Šengenas nolīguma daļas attiecībā uz informācijas nosūtīšanu (39. pants) un spontānu informācijas sniegšanu (46. pants).

2014. gada 1. decembrī Apvienotā Karaliste (1) paziņoja Eiropas Komisijai, ka vēlas, lai uz to attiecina šo pamatlēmumu. Tas tika apstiprināts ar Komisijas Lēmumu 2014/858/ES.

Plašāka informācija:

• Sadaļa “Policijas sadarbība” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.2006., 89.–100. lpp.)

Pamatlēmuma 2006/960/TI turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Lēmums 2014/858/ES (2014. gada 1. decembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās vēlmi, lai uz to attiecina Savienības tiesību aktus par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kuri nav Šengenas acquis daļa (OV L 345, 1.12.2014., 6.–9. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 07.09.2016

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).