Līgums par Eiropas Savienību — pievienošanās Eiropas Savienībai

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienību 49. pants

Līguma par Eiropas Savienību 2. pants

KĀDS IR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU (ES) 49. PANTA UN 2. PANTA MĒRĶIS?

• 49. pantā ir noteikts tiesiskais pamats, saskaņā ar kuru jebkura Eiropas valsts var pievienoties ES.
• 2. pantā ir izklāstītas vērtības, kas ir ES pamatā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Atbilstība

Valstij, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, ir:

• jābūt Eiropas valstij;
• jāievēro un jāapņemas sekmēt LES 2. pantā minētās vērtības, proti: respektēt cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu; ievērot cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; ievērot tādas sabiedrības principus, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

Valstij, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, ir jāizpilda arī ES atbilstības kritēriji. Tos sauc par Kopenhāgenas kritērijiem, jo tie tika definēti Eiropadomes sanāksmē, kas 1993. gada jūnijā notika Kopenhāgenā. Tie ir šādi:

• stabilas iestādes, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību;
• darboties spējīga tirgus ekonomika un spēja tikt galā ar ES valdošo konkurenci un tirgus apstākļiem;
• spēja uzņemties un efektīvi īstenot dalībvalsts saistības, tostarp ievērot politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

Eiropadomes sanāksmē, kas 1995. gada decembrī notika Madridē, šiem kritērijiem pievienoja nosacījumu, ka kandidātvalstij ir jāspēj piemērot ES tiesību aktus un jāspēj nodrošināt ES tiesību aktu efektīva transponēšana valsts tiesību aktos ar attiecīgo administratīvo un tiesu iestāžu palīdzību.

ES ir tiesīga izlemt, kad kandidātvalsts ir izpildījusi pievienošanās kritērijus. ES pašai ir arī jāspēj integrēt jaunās ES valstis.

Procedūra

• 1.

  Pieteikuma iesniegšana

  Eiropas valsts, kura atbilst LES 2. pantā minētajiem kritērijiem, iesniedz ES Padomei oficiālu iesniegumu. ES Padome informē Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un valstu parlamentus par iesnieguma saņemšanu.

• 2.

  Eiropas Komisijas atzinums

  Pēc apspriešanās ar ES Padomi Eiropas Komisija sniedz atzinumu par attiecīgās valsts pieteikumu dalībai ES.

• 3.

  Kandidātvalsts statuss

  Kandidātvalsts statusu valstij piešķir ES Padome pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts atzinums un Eiropadome to izskata.

• 4.

  Pievienošanās sarunas

  Sarunas tiek uzsāktas pēc tam, kad ES Padome ir pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu.

  Sarunas notiek starpvaldību konferencēs starp ES valstu valdībām un kandidātvalsts valdību. acquis (Savienības tiesību aktu kopums) ir sadalīts politikas jomās, ņemot vērā sarunu efektīvu organizēšanu. (Pašlaik ir 35 politikas jomas vai “nodaļas”.)

  ES Padome var noteikt atvēršanas vai slēgšanas kritērijus visām nodaļām vai starpposma kritērijus konkrētām nodaļām. Lēmums par kritēriju noteikšanu tiek balstīts uz pārbaudes ziņojumu, kas izstrādāts, pamatojoties uz atsevišķu nodaļu padziļināto pārbaudi. Nodaļu provizoriski var slēgt tikai tad, ja kandidātvalsts pierāda, ka tā jau ir īstenojusi konkrētās nodaļas acquis vai ka tā to ieviesīs līdz pievienošanās dienai un būs izpildījusi kritērijus, ja tādi ir noteikti.

  Pirmspievienošanās posmā Komisija uzrauga kandidātvalsts centienus īstenot acquis. Tā arī sniedz atbalstu kandidātvalstīm šajā procesā, izmantojot pirmspievienošanās finanšu instrumentus, piemēram, TAIEX.

  Pārejas noteikumi — sarunu dalībnieki apspriež arī to, vai (un kādā veidā) atsevišķus noteikumus varētu ieviest pakāpeniski, lai kandidātvalstij vai ES dalībvalstīm (valstīm) dotu laiku pielāgoties. Šos jautājumus apspriež galvenokārt sarunu noslēguma posmā.

  Komisija visa procesa laikā informē ES Padomi un Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar ikgadējiem Paplašināšanās tiesību aktu kopumiem, kas sastāv no horizontālas stratēģijas dokumenta, kas ietver paziņojumu par paplašināšanās politiku un pārskatus par katru valsti. Par šiem dokumentiem notiek diskusijas Eiropas Parlamentā, kas iesniedz savus novērojumus un plenārsēdē pieņemtās rezolūcijas. Kandidātvalstis izstrādā arī valsts gada programmas, kurās izvērtē progresu, kas panākts dažādu acquis nodaļu ieviešanā.

• 5.

  Pievienošanās

  Pēc pievienošanās sarunu pabeigšanas un visu kopuma nodaļu galīgās slēgšanas, tiek sagatavots pievienošanās līgums. Līgums tiek parakstīts ES dalībvalstu (valstu) sagatavošanas konferencē. Pievienošanās ir jāapstiprina ES Padomē ar vienprātīgu lēmumu, un Eiropas Parlamentam ir jāsniedz sava piekrišana. Līgumu paraksta katra ES dalībvalsts un kandidātvalsts. Pirms pievienošanās līguma stāšanās spēkā tas ir jāratificē katrā ES dalībvalstī un kandidātvalstī atbilstoši katras valsts konstitucionālajai kārtībai.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Pievienošanās nosacījumi (Eiropas Komisija)
• Soļi virzībā uz pievienošanos (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija — VI sadaļa — Nobeiguma noteikumi — 49. pants (bijušais LES 49. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 43. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija — I sadaļa — Kopīgi noteikumi — 2. pants (OV C 202, 7.6.2016., 17. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.01.2020