Šā ES tiesību akta mērķis ir nodrošināt aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, lai stiprinātu cietušo tiesības ES.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, OV L 181, 29.6.2013.

Ar šo ES regulu izveido noteikumus vienkāršam un ātram mehānismam ES valstīs noteiktu aizsardzības pasākumu atzīšanai civillietās.

Mērķis ir nodrošināt, ka no vardarbības (piemēram, vardarbības ģimenē) cietušie vai personas, kuru fiziskā un/vai psiholoģiskā neaizskaramība vai brīvība ir apdraudēta un kuras izmanto vienā ES valstī pieņemtu aizsardzības pasākumu, var bez laikietilpīgām procedūrām saņemt tāda paša līmeņa aizsardzību citās ES valstīs, ja viņi pārceļas vai ceļo.

Aizsardzības pasākums vienā ES valstī ir paredzēts, lai aizsargātu no vardarbības cietušos (piemēram, vardarbība ģimenē, vajāšana vai vardarbība pret bērniem), ja ir apdraudēta šīs personas fiziskā un/vai garīgā neaizskaramība vai brīvība.

Aizsardzības pasākumus nosaka tiesu iestāde vai cita iestāde pēc apdraudētās personas pieprasījuma. Bieži šos pasākumus norīko, neuzaicinot ierasties personu, kas rada apdraudējumu, jo īpaši steidzamās lietās.

Arvien vairāk cilvēku pārceļas vai ceļo uz citām valstīm. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka vienā ES valstī sniegtie pagaidu aizsardzības pasākumi tiek saglabāti, kad persona ceļo vai pārceļas uz citu ES valsti, turklāt bez vajadzības veikt laikietilpīgas procedūras.

Lai paātrinātu šo procesu, ir izstrādāta standartizēta daudzvalodu apliecība, nodrošinot, ka ES valsts, uz kuru ir devusies apdraudētā persona, atzīst pirmajā ES valstī noteikto aizsardzības pasākumu bez jebkādām papildu formalitātēm.

Apliecībā ir visa aizsardzības pasākuma atzīšanai un attiecīgos gadījumos arī izpildei nepieciešamā informācija. Apliecība darbojas šādi:

ATSAUCE

Akts	Stāšanās spēkā	Transponēšanas termiņš dalībvalstīs	Oficiālais Vēstnesis
Regula (ES) Nr. 606/2013	11.1.2015.	-	OV L 181, 29.6.2013.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(OV L 315, 14.11.2012.).

Šī direktīva aizstāj Pamatlēmumu 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā. Tā ir vērsta uz to, lai veicinātu tiesības uz cieņu, dzīvību, fizisko un garīgo neaizskaramību, uz brīvību un drošību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz īpašumu, nediskriminācijas principu, sieviešu un vīriešu līdztiesības principu, bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti tiesības, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu, proti, ES mērogā noteikt noziegumos cietušo aizsardzības minimālos standartus.