Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts

Tiek plānots, ka šis pakts būs Eiropas Savienības (ES) imigrācijas un patvēruma politikas pamatā, ievērojot dalībvalstu savstarpēju atbildību un solidaritāti un atjaunojot partnerattiecības ar valstīm ārpus ES.

AKTS

Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakts, 2008. gada 24. septembris (Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Eiropas valstis daudzus gadus ir strādājušas, lai saskaņotu to politiku imigrācijas un patvēruma jomā. Vairākos jautājumos jau ir panākts ievērojams progress, jo īpaši saskaņā ar Tamperes, Hāgas un jo īpaši Stokholmas programmu.

Kopumā pakta mērķi ir:

GALVENIE PANĀKUMI

Patvērums

Kopš 2008. gada ir panākts būtisks progress imigrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā. Šajā ziņā ievērojams panākums bija izveidotā un pieņemtā Kopējā Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), kurā noteikti kopējie standarti un ciešāka sadarbība, lai atvērtā un taisnīgā sistēmā Eiropas Savienībā (ES) nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret patvēruma meklētājiem.

Ir arī veiktas svarīgas izmaiņas robežu pārvaldības jomā, jo īpaši attiecībā uz Šengenas sistēmas pārvaldības stiprināšanu, izveidota Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR), lai novērstu pārrobežu noziedzību, kā arī noteikti jauni uzdevumi un piešķirti resursi Frontex aģentūrai.

Turklāt ir veikti pasākumi atgriešanas politikas jomā, izmantojot dalībvalstu paraugprakses piemērus un operatīvo sadarbību Eiropas Savienībā, kā arī cīņā pret imigrantu ļaunprātīgu izmantošanu.

Attiecībā uz partnerattiecībām ar trešām valstīm, pašlaik norit dialogs, īpaši saistībā ar vispārējo pieeju migrācijai un divpusēju nolīgumu noslēgšanu ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un Austrumu partnerības valstīm, lai novērstu nelikumīgas un piespiedu migrācijas pamatcēloņus.

Likumīgā migrācija

Likumīgās migrācijas jomā ir pieņemti vairāki svarīgi tiesību akti, piemēram, Vienotās atļaujas direktīva, kas ļauj trešo valstu pilsoņiem dzīvot un strādāt ES ar vienotu atļauju, un ES zilās kartes direktīva, kas nodrošina to mobilitāti. Ir arī pieņemti citi tiesību akti, lai atvieglotu ne vien trešo valstu studentu un pētnieku iebraukšanu ES, bet arī sezonas darba ņēmēju, trešo valstu vadītāju vai speciālistu, ja pārcelšana notikusi uzņēmuma ietvaros, vai trešo valstu norīkoto darba ņēmēju iebraukšanu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas noteikumiem.

Visas ES valstis pašlaik arī īsteno tiesību aktu, kurā noteiktas sankcijas darba devējiem, kuri izmanto nelegālo darbaspēku.

TURPMĀKIE PASĀKUMI

Ir vajadzīga apņēmīga rīcība, lai novērstu migrantu nāvi, kad tie cenšas sasniegt Eiropas krastus. Ir arī jāpastiprina centieni cīņā pret organizēto noziedzību un jāveicina integrācija.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam darbības šajā jomā finansēs no 2 jauniem fondiem:

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei - Piektais gada pārskats par imigrāciju un patvērumu (2013. gads) (COM(2014) 288 final - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei - Ceturtais gada pārskats par imigrāciju un patvērumu (2012. gads) (COM(2013) 422 final - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei - Trešais gada pārskats par imigrāciju un patvērumu (2011. gads) (COM(2012) 250 final - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei - Otrais gada pārskats par imigrāciju un patvērumu (2010. gads) (COM(2011) 0291 galīgā redakcija - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei - Pirmais gada pārskats par imigrāciju un patvērumu (2009. gads) (COM(2010) 214 galīgā redakcija - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam - Darba metode Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta īstenošanas uzraudzībai (COM(2009) 266 galīgā redakcija - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

Pēdējā atjaunināšana: 11.09.2014