Cīņa pret organizēto noziedzību – noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā

KOPSAVILKUMS:

Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību

KĀDS IR ŠĪ PAMATLĒMUMA MĒRĶIS?

• Ar to kriminalizē nodarījumus, kas saistīti ar dalību noziedzīgā organizācijā.
• Tā mērķis ir saskaņot Eiropas Savienības (ES) un ES dalībvalstu tiesību aktus par šādu nodarījumu kriminalizāciju, kā arī noteikt sankcijas par šādiem nodarījumiem.

Noziedzīgie nodarījumi

Pastāv divi rīcības veidi, no kuriem vismaz viens dalībvalstīm ir jāatzīst par noziedzīgu nodarījumu:

• 1.

  Aktīva dalība organizācijas noziedzīgās darbībās, apzinoties tās mērķi vai nolūku izdarīt noziegumus;

• 2.

  Vienošanās par noziegumu izdarīšanu, pat ja attiecīgā persona nepiedalās faktiskajā darbības izpildē.

Sankcijas

• Dalībvalstīm ir jānosaka sankcijas par iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
  • Attiecībā uz 1. punktā minētajiem nodarījumiem prasība ir vismaz divu gadu cietumsods kā maksimālais sods.
  • Attiecībā uz 2. punktā minētajiem nodarījumiem prasība ir vismaz divu gadu cietumsods kā maksimālais sods vai cietumsods, kas ir līdzvērtīgs plānotajām darbībām.
• Īpašos apstākļos sankcijas var samazināt, piemēram, gadījumā, ja likumpārkāpējs atsakās no noziedzīgajām darbībām vai identificē vai nodod tiesai pārējos likumpārkāpējus.
• Saskaņā ar šo pamatlēmumu dalībvalstīm ir jāievieš noteikumi, kuru mērķis ir saukt pie atbildības juridiskās personas (piemēram, uzņēmumus) par nodarījumiem, ja tos šo uzņēmumu vārdā izdarījusi persona, kas attiecīgajā organizācijā ieņem vadošu amatu.
• Juridiskajām personām piemērojamajām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Tiem vajadzētu būt naudas sodiem, taču sankcijas var būt arī šādas:
  • tiesību uz valsts palīdzību atņemšana;
  • īslaicīgs vai pastāvīgs aizliegums veikt komercdarbību un nozieguma izdarīšanai izmantotu uzņēmumu slēgšana;
  • nodošana tiesas uzraudzībā;
  • uzņēmuma darbības izbeigšana vai tā likvidēšana ar tiesas lēmumu.

Kriminālvajāšanas jurisdikcija un koordinēšana

• Dalībvalstu jurisdikcija ir jāpiemēro nodarījumiem, ja tos pilnībā vai daļēji ir izdarījuši tās valstspiederīgie vai tie ir izdarīti tādas juridiskas personas vārdā, kas veic darbību attiecīgās valsts teritorijā.
• Ja uz nodarījumiem attiecas vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcija, tām jāsadarbojas, piemēram, izmantojot Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, lai nolemtu, kura no tām uzsāks likumpārkāpēju kriminālvajāšanu, un lai centralizētu tiesvedību.
• Īpaši jāņem vērā:
  • noziedzīgā nodarījuma veikšana vieta;
  • likumpārkāpēja valstspiederība vai dzīvesvieta;
  • cietušā izcelsmes valsts;
  • teritorija, kurā likumpārkāpējs notverts.

Noziedzīgie nodarījumi, kas skar ES finanšu intereses

• Direktīvā (ES) 2017/1371 ir izklāstīti noteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem un sankcijām krāpšanas un citu ES finanšu intereses ietekmējošu nelikumīgu darbību apkarošanai (skatīt kopsavilkumu).
• Ar Regulas (ES) 2017/1939, ar kuru izveido Eiropas Prokuratūru (EPPO) (skatīt kopsavilkumu), 22. panta 1. punktu EPPO piešķir pilnvaras attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses, kas minēti Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar minētās regulas 22. panta 2. punktu EPPO kompetencē ir arī nodarījumi saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, kā definēts Pamatlēmumā 2008/841/TI, ja šādas noziedzīgas organizācijas noziedzīgās darbības galvenais nolūks ir izdarīt noziedzīgus nodarījumus, kas skar ES finanšu intereses.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS PAMATLĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Tas ir piemērojams kopš 2008. gada 11. novembra.

KONTEKSTS

Jau kopš pagājušā gadsimta 90.-tajiem gadiem ES veic pasākumus, lai cīņu pret organizēto noziedzību padarītu efektīvāku.

• 1997: ES pieņem pirmo rīcības plānu cīņai pret organizēto noziedzību.
• 1998: ES pieņem Kopīgo rīcību 98/733/TI par līdzdalību noziedzīgā organizācijā.
• 2000: Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņem Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību – pirmo pasaules mēroga juridisko instrumentu cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību, kas stājās spēkā 2003. gadā.
• 2002: ES pieņem Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (jēdzienu “teroristu grupa” definē, pamatojoties uz Kopīgajā rīcībā 98/733/TI sniegto jēdziena “noziedzīga organizācija” definīciju), ko vēlāk atcēla un aizstāja ar Direktīvu (ES) 2017/541 (skatīt kopsavilkumu).
• 2004: Eiropas Komisijas paziņojumā atzīta nepieciešamība uzlabot pasākumus cīņai pret organizēto noziedzību; pieņemot Lēmumu 2004/579/EK, ES pievienojas ANO konvencijai.
• 2008: ES pieņem Pamatlēmumu 2008/841/TI, ar ko atceļ un aizstāj Kopīgo rīcību 98/733/TI.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42.–45. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1.–71. lpp.).

Regulas (ES) 2017/1939 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.).

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokoli.

Padomes Lēmums 2004/579/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 261, 6.8.2004., 69. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 16.03.2022