2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģija

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi stratēģiju, lai nākamajā desmitgadē aizsargātu un uzlabotu Eiropas bioloģiskās daudzveidības stāvokli. Šajā stratēģijā ir izklāstīti seši uzdevumi, kas aptver galvenos bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktorus un kas ļaus samazināt arvien pieaugošu slodzi uz dabu.

KOPSAVILKUMS

Stratēģijas mērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos Eiropas Savienībā (ES), nosakot sešus prioritārus uzdevumus. Šī stratēģija ir stratēģijas “Eiropa 2020” un jo īpaši pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” neatņemama daļa.

1. uzdevums: saglabāt un atjaunot dabu

ES ir jānodrošina Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas labāka piemērošana. Šīs divas direktīvas ir pamats ES politikai bioloģiskās daudzveidības jomā. Līdz šim ir gūtas ievērojamas sekmes, piemēram, izveidots Natura 2000 tīkls — pasaulē lielākais aizsargājamo teritoriju tīkls, kas aptver vairāk nekā 750 000 km2. Tomēr panākumi vēl joprojām ir nepietiekami, lai sasniegtu Eiropas nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu. Lai sasniegtu šīs stratēģijas pirmo mērķi, ES valstīm ir labāk jāpiemēro spēkā esošie tiesību akti. Tām jo īpaši jānodrošina Natura 2000 teritoriju pārvaldīšana un atjaunošana, ieguldot nepieciešamos resursus. Šie pasākumi palīdzēs apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un nodrošināt tās atjaunošanu līdz 2020. gadam.

2. uzdevums: uzturēt un uzlabot ekosistēmas un to pakalpojumus

Daudzas ekosistēmas un to pakalpojumi ES ir degradēti — galvenokārt zemes platību sadrumstalotības dēļ. 2. uzdevuma mērķis ir uzturēt un uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un atjaunot degradētās ekosistēmas (vismaz 15 % līdz 2020. gadam), integrējot zaļo infrastruktūru zemes izmantošanas plānošanā.

Komisija 2013. gada 6. maijā izdeva paziņojumu par zaļo infrastruktūru, kurā jo īpaši aprakstīti galvenie elementi ES nākotnes stratēģijā šajā jomā, tostarp:

—

zaļajai infrastruktūrai labvēlīgu apstākļu radīšana attiecīgajās politikas jomās (kohēzijas politika, klimata pārmaiņu un vides politika, veselības un patērētāju aizsardzības politika, KLP — kopējā lauksaimniecības politika utt.);

—

informācijas, zināšanu un inovāciju uzlabošana nolūkā sekmēt zaļās infrastruktūras ieviešanu;

—

finansējuma pieejamības uzlabošana zaļās infrastruktūras projektiem;

—

ES mēroga zaļās infrastruktūras projektu priekšizpēte.

Komisija līdz 2015. gadam arī ierosinās iniciatīvu nolūkā novērst ekosistēmu un to pakalpojumu neto zudumu.

3. uzdevums: nodrošināt lauksaimniecības un mežsaimniecības ilgtspējību

KLP paredzētajiem instrumentiem jāpalīdz palielināt lauksaimniecības platības, zālājus, aramzemi un ilggadīgās kultūras, uz kurām attiecas ar bioloģisko daudzveidību saistīti pasākumi līdz 2020. gadam.

Līdz 2020. gadam tiks ieviesti meža apsaimniekošanas plāni vai līdzvērtīgi instrumenti visos valsts īpašumā esošos mežos un privātos meža īpašumos, kas pārsniedz noteiktu lielumu. Tiem jānodrošina ilgtspējīga meža apsaimniekošana, lai varētu saņemt finansējumu saskaņā ar ES lauku attīstības politiku.

Pasākumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu šo abu nozaru ilgtspējīgu pārvaldību, jāveicina stratēģijas 1. un 2. mērķa sasniegšana.

4. uzdevums: nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu

Pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu, līdz 2015. gadam būtu jāļauj panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MIIA). Tāpēc ir svarīgi panākt populācijas vecuma un izmēra sadalījumu, kas raksturīgs veselīgam krājumam. Ar zvejniecības pārvaldību, kas izskaustu būtisku negatīvu ietekmi uz citiem krājumiem, sugām un ekosistēmām, būtu iespējams līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā paredzēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā.

5. uzdevums: apkarot invazīvas svešzemju sugas

Izņemot tiesību aktus par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā, vēl nav izstrādāta visaptveroša ES politika invazīvu svešzemju sugu apkarošanai. Tomēr šīs sugas būtiski apdraud Eiropas bioloģisko daudzveidību. Tāpēc tās ir jāreģistrē, jāizolē vai jāiznīcina, un, lai nepieļautu jaunu sugu parādīšanos, jākontrolē to introdukcija. Komisija novērsīs politikas nepilnības invazīvu svešzemju sugu apkarošanā, izstrādājot īpaši šim nolūkam paredzētu likumdošanas instrumentu.

6. uzdevums: risināt globālās bioloģiskās daudzveidības krīzi

ES ir jāpalielina savs ieguldījums cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaules līmenī, ievērojot saistības, kuras tā uzņēmās Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Līgumslēdzēju pušu desmitajā konferencē (Pušu 10. konference), kas notika 2010. gadā Nagojā. Šajā konferencē ES apņēmās:

—

sasniegt mērķus, kas ir noteikti globālā stratēģiskajā plānā bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam;

—

īstenot Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un par godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (Nagojas protokols); un

—

mobilizēt papildu finanšu resursus, lai varētu nodrošināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību pasaules līmenī.

Priekšvēsture

Stratēģijā ir ņemtas vērā divas galvenās saistības, kuras pildīt ES līderi apņēmās 2010. gada martā, proti, līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un līdz 2050. gadam aizsargāt, novērtēt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus ES.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam (COM(2011) 244 galīgā redakcija, 3.5.2011.)

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide (COM(2013) 249 final, 6.5.2013.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.09.2015