Pakļaušana azbesta iedarbībai: darba ņēmēju aizsardzība

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Tās mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības apdraudējumiem, kuri rodas saistībā ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darbā.
• Tā nosaka azbesta iedarbības robežvērtības un īpašas prasības attiecībā uz drošu darba praksi, tostarp:
  • nojaukšanas, remonta, uzturēšanas un azbesta aizvākšanas darbiem;
  • darba ņēmēju informēšanu, konsultēšanu un apmācību;
  • veselības uzraudzību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Azbests ir dabisks minerāls, kura šķiedras var sašķelt sīkās, ilgnoturīgās šķiedriņās. To plaši izmanto daudzās nozarēs, jo šķiedras ir ļoti labs izolācijas materiāls (karstumizturīgs, ugunsizturīgs un ķīmiski izturīgs, kā arī nevada elektrību).

Taču tā ir īpaši bīstama viela (Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par ķīmisko vielu klasificēšanu, iepakošanu un marķēšanu tā ir klasificēta kā 1A. kategorijas kancerogēna viela). Sadalot azbestu saturošus produktus, var ieelpot sīkas šķiedriņas, kas laika gaitā var izraisīt slimības, piemēram, azbestozi*, mezoteliomu* un citas saslimšanas ar vēzi.

Aizliegtās darbības

Aizliegtas ir tās darbības, kuru dēļ darba ņēmēji tiek pakļauti azbesta šķiedru iedarbībai:

• azbesta ieguves laikā;
• azbesta izstrādājumu ražošanas un pārstrādes laikā;
• tādu izstrādājumu ražošanas un pārstrādes laikā, kuru sastāvā ir tīši pievienots azbests.

Vienīgais izņēmums šim aizliegumam ir tādu produktu apstrāde un likvidēšana, kas radušies nojaukšanas un azbesta aizvākšanas darbos.

Visā ES ir aizliegts arī lietot azbestu smidzināšanas darbos, kā arī veikt darbus, kuros izmanto zema blīvuma izolācijas vai skaņu necaurlaidīgus materiālus, kuru sastāvā ir azbests.

Aizvākšana un nojaukšana

Atļauts apstrādāt un likvidēt produktus, kas radušies azbesta aizvākšanas rezultātā, kā arī nojaukšanas darbos, ja azbests tiek aizvākts iepriekš plānotas operācijas veidā, pirms tiek uzsākta vispārējā nojaukšana. Azbesta iedarbība iespējami jāsamazina, veicot šādus pasākumus:

• ierobežojot darba procesos iesaistīto darba ņēmēju skaitu;
• plānojot darba procesus tā, lai neradītu azbesta putekļus;
• uzturot tīras un uzkoptas telpas un iekārtas;
• ātri izvedot atkritumus slēgtos un marķētos konteineros.

Risku novērtēšana

Ja pastāv azbesta putekļu iedarbības risks, tas ir jānovērtē, lai noteiktu iedarbības raksturu un pakāpi, veicot reprezentatīvu paraugu ņemšanu attiecībā uz konkrēta darba ņēmēja pakļaušanu šādai iedarbībai. Darba devējiem pirms darba uzsākšanas jāinformē par to attiecīgās ES valsts atbildīgā iestāde, sniedzot arī informāciju par:

• darbvietas atrašanās vietu un iesaistīto darba ņēmēju skaitu;
• azbesta veidu un daudzumu;
• plānotajām darbībām un procesiem, kā arī darbu ilgumu;
• pasākumiem, kas veikti, lai ierobežotu azbesta iedarbību.

Koncentrācijas robežvērtība

Nevienu darba ņēmēju nedrīkst pakļaut tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,1 šķiedru uz cm³. Ja ir pārsniegta šī robežvērtība, darbu nedrīkst turpināt līdz brīdim, kamēr ir veikti turpmākie pasākumi attiecīgo darbinieku aizsardzībai, tostarp:

• izsniegti elpošanas aizsardzības līdzekļi un citi individuālās aizsardzības līdzekļi;
• izvietotas brīdinājuma zīmes, ja ir pārsniegta robežvērtība;
• novērsta azbesta putekļu izplatīšanās ārpus darbu veikšanas vietas;
• notikusi apspriešanās ar darbiniekiem pirms darbību uzsākšanas.

Apmācība

Darba devējiem jānodrošina atbilstīga apmācība visiem darba ņēmējiem, kas ir vai varētu būt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem. Šāda apmācība jāveic periodiski, un darba ņēmējiem par to nav jāmaksā. Apmācībā jāietver informācija par:

• azbesta īpašībām un tā ietekmi uz veselību;
• drošu darba praksi; un
• ārkārtējiem pasākumiem un medicīnisko apskašu procedūrām.

Veselības pārbaudes un uzraudzība

Pirms pakļaušanas azbesta iedarbībai jāveic katra darbinieka veselības pārbaude un jāizveido individuālas veselības stāvokļa kartes, kā arī jāveic turpmākās veselības pārbaudes vismaz reizi trijos gados. Ārsti var ieteikt individuālos aizsargpasākumus, kuri var ietvert aizliegumu pakļaut attiecīgo darba ņēmēju jebkādai azbesta iedarbībai.

ES valstu pienākumi

Eiropas Savienības (ES) valstīm ir pienākums informēt Eiropas Komisiju par visiem tiesību aktiem, ko tās pieņem šajā jomā, kā arī reizi piecos gados iesniegt ziņojumu par šīs direktīvas praktisko īstenošanu. Tām ir arī pienākums veikt uzskaiti par azbestozes un mezoteliomas saslimšanas gadījumiem.

Ar šo direktīvu atceļ iepriekšējo direktīvu (Direktīva 83/477/EEK), kas ir vairākas reizes būtiski grozīta.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2010. gada 5. janvāra.

GALVENIE TERMINI

*Azbestoze: hroniska plaušu iekaisuma slimība, ko izraisa azbesta šķiedru ieelpošana un nokļūšana dziļi plaušās. Tā var izraisīt spēcīgu elpas trūkumu un būtiski palielina risku saslimt ar noteiktām vēža slimībām.

*Mezotelioma: agresīva vēža slimība, kas ļaundabīgi ietekmē plaušu plēvi un vēderplēvi. Pakļaušana azbesta iedarbībai ir tās galvenais cēlonis un riska faktors.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/148/EK (2009. gada 30. novembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (kodificēta versija) (OV L 330, 16.12.2009., 28.–36. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 06.06.2016