Sadarbība profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā

KOPSAVILKUMS:

Secinājumi par turpmākām prioritātēm ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Eiropā

KĀDS IR ŠO SECINĀJUMU MĒRĶIS?

Šajos Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības (ES) valstīm paredzētajos secinājumos ir ierosināti brīvprātīgi pasākumi profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai ES teritorijā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Secinājumos ir noteiktas četras prioritārās jomas, kurām būtu jāpievēršas līdztekus prioritātēm un ievirzēm, kas izklāstītas Kopenhāgenas procesā.

• 1.

  Kopīgu Eiropas instrumentu un pasākumu sadarbībai PIA jomā īstenošana

  • Pamatojoties uz mācību rezultātiem, ir jāizveido valstu kvalifikācijas sistēmas un noteikumu kopums saskaņā ar Eiropas kvalifikācijas sistēmu.
  • Ir svarīgi īstenot šīs sistēmas un noteikumus, kā arī Eiropas kredītpunktu sistēmu PIA jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru (EQARF). Šajā nolūkā ir jāizstrādā izmēģinājuma projekti, saskaņotas metodes un instrumenti, tostarp instrumenti ikdienējās* un neformālās* mācībās iegūtās prasmes, kā arī kvalitātes nodrošināšanas instrumenti.

• 2.

  PIA sistēmu kvalitātes un pievilcības uzlabošana

  • PIA pievilcība būtu jāveicina visās mērķa grupās, jo īpaši skolēnu, pieaugušo un uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā piekļuves un dalības iespējas PIA būtu jānodrošina ikvienam, jo īpaši atstumtības apdraudētām personām vai grupām.
  • Līdzīgā veidā būtu jāatvieglo piekļuve informācijai, orientācijai visas dzīves laikā un konsultāciju pakalpojumiem. Būtu jāvienkāršo arī iespējas virzīties no viena kvalifikācijas līmeņa uz citu.
  • Būtu jāizveido arī kopīgi instrumentiPIA sistēmu kvalitātes uzlabošanai. Jo īpaši būtu jāizveido kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, izmantojot topošo EQARF. PIA politika būtu jābalsta uz konsekventiem datiem, kuru apkopošana ir jāuzlabo. Turklāt būtu jāpalielina ieguldījumi PIA skolotāju apmācībā, jāveido PIA specifikai pielāgota valodu apguve, jāveicina PIA jauninājumi un jaunrade un jāuzlabo dažādu izglītības līmeņu piedāvāto programmu savstarpējā saikne un nepārtrauktība.

• 3.

  Saiknes nodibināšana starp PIA un darba tirgu

  • Lai uzlabotu saikni starp PIA un darba tirgu, ir būtiski turpināt izstrādāt uz nākotni vērstus plānošanas mehānismus ar mērķi pievērsties darba vietām un prasmēm, atzīstot prasmju potenciālo trūkumu. PIA politikas izstrādē ir jāiesaista sociālie partneri un saimnieciskie dalībnieki.
  • Ir jāuzlabo orientācijas un konsultāciju pakalpojumi, lai atvieglinātu pāreju no mācībām uz darbu.
  • Ir jāuzlabo arī mehānismi pieaugušo apmācības veicināšanai, lai nodrošinātu labākas karjeras iespējas un uzņēmējdarbības konkurētspēju. Ir jāturpina centieni īstenot ikdienējās un neformālās izglītības rezultātu apstiprināšanu un atzīšanu. Ir jāpalielina cilvēku mobilitāte ar darbu saistītā profesionālā apmācībā, jo īpaši uzlabojot attiecīgās ES programmas. Visbeidzot, ir jāpalielina augstākās izglītības nozīme PIA un saistībā ar darba tirgus integrāciju.

• 4.

  Plašāka Eiropas sadarbība

  • Būtu jāpalielina efektivitāte pasākumiem mācībām citam no cita, un to rezultāti jāizmanto valstu PIA politikas formulēšanā. Būtu jānodrošina ar PIA saistīto prioritāšu pienācīga integrācija un redzamība topošajā stratēģijā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā un tās īstenošanas procesā.
  • PIA būtu labāk jāsasaista ar citu izglītības līmeņu politiku, kā arī ar politiku daudzvalodības un jaunatnes jomā. Turklāt ir jāstiprina sadarbība ar ārpussavienības valstīm un starptautiskajām organizācijām.
  • Komisija un ES valstis tiek mudinātas atbilstīgi savai kompetencei īstenot pasākumus, kas izklāstīti šajās četrās prioritārajās jomās. Valsts līmeņa reformu sekmēšanai un ES instrumentu īstenošanai tām būtu jāizmanto gan privātais, gan publiskais finansējums. Tām būtu jāturpina uzlabot PIA statistikas un kritēriju tvērumu un kvalitāti. Turklāt tām būtu jāturpina izstrādāt pasākumus saistībā ar nākotnē nepieciešamajām prasmēm.
  • Komisijai un ES valstīm būtu jāapmainās ar informāciju un jāsadarbojas PIA jomā ar ārpussavienības valstīm. Cedefop (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs) un Eiropas Izglītības fonds (ETF) arī atbalsta Komisiju ar PIA jomu saistītajos jautājumos.

KONTEKSTS

Komisija 2010. gadā ierosināja jaunu stimulu sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, kas palīdz īstenot gan tās vispārējo stratēģiju “Eiropa 2020”, gan stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā jeb “ET 2020”, tādējādi turpinot virzīt uz priekšu daudzas 2009. gada secinājumos minētās idejas.

Padomes un Komisijas kopīgajā paziņojumā, kas tika pieņemts 2015. gada decembrī, ir izklāstītas ES prioritātes izglītības un apmācības jomā laikposmā no 2016. gada līdz 2020. gadam.

Plašāka informācija:

• Sadaļa Stratēģiska sistēma — “Izglītība un mācības 2020” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par turpmākām prioritātēm ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā Eiropā (OV C 18, 24.1.2009., 6.–10. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes secinājumi (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (OV C 119, 28.5.2009., 2.–10. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju “Eiropa 2020” (COM(2010) 296 galīgā redakcija, 9.6.2010.)

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu. Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (OV C 417, 15.12.2015., 25.–35. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.11.2016