Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to paredz nosacījumus un kārtību Eiropas Savienības (ES) finansiālā atbalsta piešķiršanai ES dalībvalstij, kam ir lielas ekonomiskas un finanšu grūtības, kuras izraisījuši notikumi, ko tā nevar ietekmēt, vai kam draud šādas grūtības.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Finansiālā palīdzība

Atbalstu sniedz attiecīgajai dalībvalstij piešķirta aizdevuma vai kredītlīnijas* veidā. Tādēļ Eiropas Komisija var ES vārdā slēgt aizņēmuma līgumus kapitāla tirgos vai ar finanšu iestādēm saskaņā ar lēmumu, ko Eiropas Savienības Padome pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu.

Procedūra

Dalībvalsts, kas lūdz palīdzību, kopā ar Komisiju un saziņā ar Eiropas Centrālo banku veic savu finanšu vajadzību novērtējumu. Pēc tam tā iesniedz Komisijai ekonomikas un finanšu nozares atveseļošanas programmas projektu.

Lēmums par kredītlīnijas piešķiršanu ietver šādu informāciju:

• finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi;
• vispārīgie ekonomikas politikas nosacījumi, ar kādiem sniedzams ES finansiālais atbalsts (piemēram, fiskālās konsolidācijas pasākumi valsts parāda samazināšanai);
• saņēmējas dalībvalsts sagatavotās pielāgojumu programmas apstiprinājums.

Komisija regulāri pārbauda, vai saņēmējas dalībvalsts ekonomikas politika atbilst pielāgojumu programmai un Padomes izstrādātajiem nosacījumiem, kas jāievēro, lai valsts varētu turpināt saņemt finansiālo atbalstu, ko piešķir pa daļām.

Saderība ar citiem finansiālā atbalsta mehānismiem

Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM) ir savienojams ar vidēja termiņa mehānismu, ar kuru sniedz finansiālu palīdzību attiecībā uz maksājumu bilancēm. Turklāt tas neliedz izmantot līdzekļus no fondiem ārpus ES, piemēram, no Starptautiskā Valūtas fonda.

EFSM budžets

EFSM finansē no ES budžeta līdzekļiem. Komisija ir pilnvarota ES vārdā aizņemties līdz pat 60 miljardiem EUR finanšu tirgos. Aizdevumus garantē ar ES budžetu.

EFSM līdzekļi tika piešķirti Īrijai un Portugālei, un to kopējais apjoms bija 46,8 miljardi EUR (22,5 miljardi EUR Īrijai un 24,3 miljardi EUR Portugālei), ko izmaksāja trīs gadu laikā (no 2011. līdz 2014. gadam).

2015. gada jūlijā EFSM līdzekļus izmantoja, lai sniegtu īstermiņa atbalstu (pagaidu finansējumu) 7,16 miljardu EUR apmērā Grieķijai.

Īpaši nosacījumi ir spēkā attiecībā uz atbalsta sniegšanu valstīm, kas nav eurozonas dalībvalstis.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2010. gada 13. maija.

KONTEKSTS

Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) darbības pamatā ir darbs, ko veica EFSM un Eiropas Finanšu stabilitātes instruments – abi instrumenti, kurus uz laiku izveidoja valsts parāda krīzes sākumā un ar kuriem tas līdzāspastāv arī šodien.

ESM ir galvenais atbalsta mehānisms euro zonas valstīm, kuras parāda dēļ saskārušās ar pārejošām grūtībām aizņemties naudu finanšu tirgos. Tā sākotnējās aizdošanas spējas bija 500 miljardi EUR, kuru pamatā bija 704,8 miljardus EUR liels kapitāls. ESM finansē dalībvalstis atbilstoši Eiropas Centrālās bankas iemaksu skalai*.

Aizdevumus finansē ar ESM aizņēmumiem finanšu tirgos un garantē tā daļu turētāji (eurozonas valstis). Aizdevumus piešķir saskaņā ar stingriem nosacījumiem, tostarp ar noteikumu, ka valsts finanses tiks atgrieztas ilgtspējīgā līmenī.

Plašāka informācija:

• Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) (tīmekļa vietne).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1.–4. lpp.).

Padomes Regulas (ES) Nr. 407/2010 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 02.06.2022