Dzimumu līdztiesība darba tirgū

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Šīs direktīvas mērķis ir konsolidēt vairākas dzimumu līdztiesībai veltītas direktīvas, vienkāršojot, modernizējot un uzlabojot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības jomā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir ES tiesību pamatprincips, kas ir piemērojams vairākiem sabiedrības dzīves aspektiem, ieskaitot nodarbinātību.

Līdztiesība saistībā ar nodarbinātību un darba apstākļiem

Ar šo direktīvu aizliedz vīriešu un sieviešu tiešu* vai netiešu diskrimināciju* saistībā ar nosacījumiem, kas nosaka:

Papildus tam Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. pants aizliedz dzimumu diskrimināciju saistībā ar darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu. Šis princips ir piemērojams arī darba samaksas noteikšanai izmantotajām profesiju klasifikācijas sistēmām.

Tomēr izņēmuma kārtā dažāda attieksme pret vīriešiem un sievietēm var būt pamatota attiecīgo profesionālo darbību rakstura dēļ, ja īstenotie pasākumi ir likumīgi un samērīgi.

ES dalībvalstīm ir jāmudina darba devēji vērsties pret dzimumu diskrimināciju (gan tiešu, gan netiešu) un jo īpaši pret uzmākšanos* un seksuālu uzmākšanos*.

Līdztiesība sociālās aizsardzības jomā

Pret vīriešiem un sievietēm izturas vienlīdzīgi nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmās, it īpaši saistībā ar:

Šis princips ir piemērojams visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem, t. sk.:

Dzemdību atvaļinājums, atvaļinājums bērna tēvam un adopcijas atvaļinājums

Pēc dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma bērna tēvam vai adopcijas atvaļinājuma beigām darba ņēmējiem ir tiesības:

Tiesību aizsardzība

Dalībvalstīm ir jāizveido tiesiskās aizsardzības līdzekļi, piemēram, samierināšanas procedūras un tiesas procedūras, darba ņēmējiem, kuri ir cietuši no diskriminācijas. Papildus tam dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu darba ņēmējus un viņu pārstāvjus no darba devēja negatīvas attieksmes, kas ir reakcija uz sūdzību uzņēmumā vai uz jebkuru tiesvedību.

Dalībvalstīm ir jānosaka sodi un reparācijas vai kompensācijas iespējas saistībā ar nodarīto kaitējumu.

Tiesvedības gadījumā pierādīšanas pienākums tiek dalīts starp personu, kura iesniedz sūdzību par diskrimināciju, un pusi, kura tiek apsūdzēta diskriminācijā. Ja sūdzības iesniedzējs tiesai iesniedz faktus, ar kuriem var radīt diskriminācijas pieņēmumu (piemēram, visām sievietēm uzņēmumā ir zemākas algas nekā vīriešiem), tad prasītājam jāpierāda, ka nav pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips (piemēram, viņu darba vietas ir atšķirīgas vai viņas strādā nepilnu darba laiku).

Jāatzīmē, ka III nodaļa (Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un izpilde) Direktīvā (ES) 2023/970 par noteikumiem par darba samaksas pārredzamību attiecībā uz vienādu darba samaksu par vienādu darbu (skatīt kopsavilkumu) attiecas uz tiesvedību, kas attiecas uz tiesībām vai pienākumiem saistībā ar Direktīvas 2006/54/EK 4. pantā noteikto vienādas darba samaksas principu. Lai gan vīriešu un sieviešu tiesības saņemt vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. pantā un Direktīvā 2006/54/EK, līdz šim šo principu bija grūti piemērot un izpildīt. Direktīvas (ES) 2023/970 noteikumi būs piemērojami no 2026. gada 7. jūnija.

Vienlīdzīgas attieksmes veicināšana

Dalībvalstis izraugās iestādes, kuru uzdevums ir veicināt, analizēt un uzraudzīt vienlīdzīgu attieksmi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tiesību akti, un sniegtu neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2008. gada 15. augustam.

Ar Direktīvu 2006/54/EK pārskatīja un aizstāja vairākas direktīvas (75/117/EEK, 76/207/EEK, 2002/73/EK, 86/378/EEK, 96/97/EK, 97/80/EK un 98/52/EK) un to turpmākos grozījumus.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Tieša diskriminācija. Kad salīdzināmā situācijā pret vienu personu izturas, ir izturējušies vai izturētos sliktāk nekā pret otru personu tās dzimuma dēļ.
Netieša diskriminācija. Ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda viena dzimuma cilvēkus īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar otra dzimuma cilvēkiem (ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar tiesisku mērķi un ja vien tas nav atbilstīgs un vajadzīgs līdzeklis šāda mērķa sasniegšanai).
Uzmākšanās. Ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.
Seksuāla uzmākšanās. Ja notiek jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23.–36. lpp.).

SAISTĪTAIS DOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs), par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (OV L 132, 17.5.2023., 21.–44. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 26.05.2023