Princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm ārpus darba tirgus

Šīs direktīvas mērķis ir īstenot vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, paplašinot vienlīdzīgas attieksmes principa darbību ārpus darba tirgus un profesionālās darbības, tādējādi ietverot arī citas ikdienas dzīves jomas.

Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Ar direktīvu izveido sistēmu, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma dēļ, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, kā arī preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

Šo direktīvu piemēro attiecībā uz publiski piedāvātām precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no iesaistītās personas (citiem vārdiem sakot, neatkarīgi no pakalpojumu saņēmēja personīgajiem apstākļiem), kurus piedāvā ārpus privātās un ģimenes dzīves. Ar terminu “pakalpojumi” saprot pakalpojumus, ko sniedz par atlīdzību.

Direktīva nav piemērojama plašsaziņas līdzekļu vai reklāmas saturam, ne arī izglītībai.

Diskriminācijas aizliegums attiecībā uz precēm un pakalpojumiem: principā direktīva aizliedz:

Atšķirīga attieksme var būt pieļaujama tikai gadījumā, ja to attaisno likumīgs mērķis, piemēram, par likumīgu mērķi var būt ar dzimumu saistītās vardarbības upuru aizsardzība (piemēram, patversmju izveidošana sievietēm), biedrošanās brīvība (piemēram, dalība viena dzimuma privātos klubos) un viena dzimuma sporta pasākumu organizēšana. Tomēr jebkuriem ierobežojumiem ir jābūt piemērotiem un nepieciešamiem.

Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz īstenot pozitīvu darbību, lai preču un pakalpojumu jomā novērstu nevienlīdzību dzimumu starpā vai atlīdzinātu par to.

Ar direktīvu ievieš tikai minimālās prasības, un ES valstis var saglabāt noteikumus, kas paredz augstāku vai plašāku aizsardzības līmeni.

Piemērošana apdrošināšanas jomā: direktīva aizliedz ņemt dzimumu vērā, aprēķinot apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas izmaksas apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti pēc 2007. gada 21. decembra.

Tomēr direktīva paredz iespēju ES valstīm nepiemērot šo aizliegumu gadījumos, kad dzimuma kā noteicošā faktora izmantošana riska novērtēšanā balstās uz atbilstošiem un precīziem aktuārajiem un statistikas datiem. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa nolēmumā lietā Test-Achats (C-236/09) lēma, ka atkāpe no vienlīdzīgas attieksmes principa, kas ļāva ES valstīm atšķirīgi attiekties pret vīriešiem un sievietēm, aprēķinot apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas izmaksas, ir atzīstama par spēkā neesošu no 2012. gada 21. decembra.

Turpmāk attiecībā uz visiem jauniem pēc šā datuma noslēgtiem līgumiem ir piemērojams princips, kas paredz vienādus apdrošināšanas tarifus abu dzimumu pārstāvjiem. Lai atvieglotu Tiesas nolēmuma īstenošanu, Komisija pieņēma Pamatnostādnes par direktīvas piemērošanu apdrošināšanai.

Jebkurā gadījumā ar grūtniecību un maternitāti saistītās izmaksas nedrīkst radīt atšķirības apdrošināšanas prēmijās un apdrošināšanas izmaksās.

Vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas struktūras: ES valstis izraugās struktūru vai struktūras, kas veicina un uzrauga vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm valsts līmenī. Šo struktūru pienākumos ietilpst i) neatkarīgas palīdzības sniegšana cietušajiem, ii) neatkarīgu pētījumu veikšana, iii) neatkarīgu ziņojumu publicēšana un ieteikumu sniegšana.

Cietušo tiesību aizstāvība: direktīva uzliek pienākumu ES valstīm nodrošināt, ka cietušajiem ir pieejamas tiesas un/vai administratīvās procedūras, lai aizsargātu viņu tiesības, un ka cietušie var saņemt atbilstošu atlīdzību vai kompensāciju. Apvienībām, organizācijām un citām juridiskām personām, kurām ir leģitīma interese, ir tiesības piedalīties jebkurā tiesas un/vai administratīvajā procesā, lai nodrošinātu cietušo tiesību aizsardzību un saņemtu atlīdzību vai kompensāciju.

Ja tiesā uzrāda faktus, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi diskriminācija, tad pienākums pierādīt, ka nav noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, ir atbildētājam (pierādīšanas pienākums).

Papildus tam ES valstīm ir pienākums izveidot sankcijas gadījumiem, kad tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

Direktīva stājās spēkā 2004. gada 21. decembrī, un tai bija jābūt transponētai ES valstu tiesību aktos ne vēlāk kā 2007. gada 21. decembrī.

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā. Diskriminācija dzimuma dēļ var radīt šķēršļus vīriešu un sieviešu pilnīgai un sekmīgai integrācijai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Tiešā diskriminācija: ja attieksme pret vienu personu ir mazāk labvēlīga dzimuma dēļ, nekā attieksme pret kādu citu ir, ir bijusi vai būtu bijusi līdzīgā situācijā.

Netieša diskriminācija: ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostādītu viena dzimuma personas īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar otra dzimuma personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar leģitīmu mērķi, ar nosacījumu, ka līdzekļi šī mērķa sasniegšanai ir piemēroti un nepieciešami.

Uzmākšanās: ja saistībā ar kādas personas dzimumu notiek tai nevēlama rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas vai aizskarošas vides radīšana.

Seksuāla uzmākšanās: ja notiek jebkāda veida personai nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi.

ATSAUCES

Akts	Stāšanās spēkā	Transponēšanas termiņš dalībvalstīs	Oficiālais Vēstnesis
Direktīva 2004/113/EK	21.12.2004.	21.12.2007.	OV L 373, 21.12.2004., 37.-43. lpp.