Ārpolitika un drošības politika ES līmenī

KOPSAVILKUMS

KĀ ES ĪSTENO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU?

—	Tas tiek darīts, īstenojot savu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), kas attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem ar ES drošību saistītajiem jautājumiem.

—	KĀDP arī ietver kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kas aptver ES politikas aizsardzības, militāro un civilo krīžu pārvarēšanas aspektus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Uz Eiropas Savienības (ES) ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras.

Lēmumu pieņemšana

—	Eiropadome (augstākā līmeņa sanāksme, kurā piedalās ES valstu/valdību vadītāji, kas tiekas vismaz 4 reizes gadā) identificē ES stratēģiskās intereses, nosaka mērķus un definē KĀDP vispārējo virzību.

—	Ņemot vērā šos mērķus un stratēģisko virzību, ES Padome balso par pasākumiem, kas jāveic, vai nostājām, kas jāieņem saskaņā ar KĀDP.

Kaut arī ES Padomes lēmumi ir jāpieņem vienprātīgi, zināmus lēmumu aspektus var pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu, t. i., vismaz 55 % ES valstu balsu, kas pārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju.

Īstenošana

—	KĀDP īsteno Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos.

—	Augstajam pārstāvim palīdz ES diplomātiskie dienesti — Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

—

Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz KĀDP (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 24. pants), izņemot šādos jautājumos:

—	pārskatot tādu ierobežojošu pasākumu (piemēram, sankciju) likumību, ko ES veic pret privātpersonām un juridiskām personām;

—	uzraugot ES iestāžu veikto KĀDP īstenošanu.

Finansējums

—	ES valstis finansē militārās vai aizsardzības operācijas.

—	Citus darbības izdevumus finansē no ES vispārējā budžeta.

KONTEKSTS

KĀDP pašreizējā formā, kā arī Augstā pārstāvja amats un EĀDD tika izveidoti 2009. gadā ar Lisabonas līgumu.

—	ES ārpolitika un drošības politika

Pēdējo reizi atjaunots: 08.12.2015