Subsidiaritātes princips

ĪSS APSKATS

Subsidiaritātes princips ir būtisks Eiropas Savienības (ES) darbībai un konkrētāk - Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanas procesam. Šis princips īpaši nosaka, kad ES ir tiesīga pieņemt tiesību aktus, un nodrošina lēmumu pieņemšanu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.

Subsidiaritātes princips ir definēts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Tas ir minēts līdztekus šādiem diviem citiem principiem, kas arī tiek uzskatīti par būtiskiem Eiropas lēmumu pieņemšanas procesam: kompetences piešķiršanas princips un proporcionalitātes princips.

Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu arī ir definēta subsidiaritātes principa piemērošana. Turklāt ar Lisabonas līgumu subsidiaritātes princips ir ievērojami nostiprināts, ieviešot vairākus kontroles mehānismus ar nolūku uzraudzīt tā piemērošanu.

DEFINĪCIJA

Subsidiaritātes principa mērķis ir noteikt vispiemērotāko intervences līmeni jomās, kurās kompetence tiek dalīta starp ES un ES valstīm. Tas var attiekties uz pasākumiem Eiropas, valstu vai vietējā līmenī. Jebkurā gadījumā, ES var iejaukties tikai tad, ja tā spēj rīkoties efektīvāk nekā ES valstis attiecīgajā valsts vai vietējā līmenī. Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir noteikti 3 kritēriji, kuru mērķis ir nodrošināt vēlamo intervences pakāpi ES līmenī:

Subsidiaritātes principa mērķis ir arī ciešāk satuvināt ES un tās iedzīvotājus, garantējot, ka pasākumi vajadzības gadījumā tiek veikti vietējā līmenī. Subsidiaritātes princips tomēr nenozīmē, ka pasākumi vienmēr jāveic iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī.

Papildināmība ar kompetences piešķiršanas un proporcionalitātes principiem

Līguma par Eiropas Savienību 5. pants nosaka kompetenču sadalījumu starp ES un ES valstīm. Vispirms tajā ir minēta atsauce uz kompetences piešķiršanas principu, saskaņā ar kuru ES darbojas tikai to kompetenču robežās, kas tai ir piešķirtas ar Līgumiem.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte ir principi, kas izriet no kompetences piešķiršanas principa. Tie nosaka, cik lielā mērā ES var īstenot kompetences, kas tai piešķirtas ar Līgumiem. Proporcionalitātes princips paredz, ka pasākumi, kurus ES īsteno nolūkā sasniegt Līgumos noteiktos mērķus, nedrīkst sniegties tālāk, nekā ir nepieciešams.

Tādēļ ES kādā politikas jomā var rīkoties tikai tad, ja:

SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANAS UZRAUDZĪBA

Mehānismi subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzībai ir izveidoti ar Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Šis Protokols ir grozīts ar Lisabonas līgumu nolūkā uzlabot un pastiprināt uzraudzību.

Protokolā, kas ieviests ar Amsterdamas līgumu, ir noteikts, ka tiesību aktu izstrādes procesā ir jāizpilda noteikti pienākumi. Tādēļ pirms tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Eiropas Komisijai ir jāsagatavo zaļā grāmata. Zaļās grāmatas ir saistītas ar plašu apspriešanos. Tā Komisijai dod iespēju apkopot valsts un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības viedokļus par tiesību akta priekšlikuma vēlamību, it īpaši attiecībā uz subsidiaritātes principu.

Protokolā Komisijai ir paredzēts arī pienākums tiesību aktu projektiem pievienot paziņojumu, kurā apliecināta subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana.

Ar Lisabonas līgumu ieviesti jauni noteikumi, paredzot valstu parlamentu pienākumu uzraudzīt subsidiaritātes principa piemērošanu. Valstu parlamenti veic divkāršu uzraudzību:

Lisabonas līgums nosaka, ka arī to, ka Reģionu komiteja veic subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzību. Gluži tāpat kā valstu parlamenti, arī Komiteja var ES Tiesā apstrīdēt tiesību aktu, kurš neatbilst subsidiaritātes principam.

Īstenojot Labāka regulējuma iniciatīvu, Eiropas Komisija publicē ikgadējus ziņojumus par subsidiaritāti un proporcionalitāti.

Pēdējo reizi atjaunots: 03.09.2015