(1)

2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (2) Komisija izziņoja ieceri tirdzniecības standartus pārskatīt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības produktu ieviešanu un piegādi un stiprinātu ilgtspējas kritēriju nozīmi, ņemot vērā šo standartu iespējamo ietekmi uz pārtikas zudumu un izšķērdēšanu. Šajā kontekstā arī spēkā esošie olu tirdzniecības standarti būtu jāgroza, ņemot vērā tehnikas attīstību un patērētāju pieprasījumu, kā arī to, kā attīstās putnu gripa – riska faktors, kas ietekmē brīvās turēšanas apstākļos dētu olu ražotājus.

(2)

Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (3) tika atcelta un aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas II sadaļas I nodaļas 1. iedaļā ir noteikti noteikumi par olu tirdzniecības standartiem, kuros būtiskas izmaiņas nav ieviestas, un Komisija ir pilnvarota šajā sakarā pieņemt deleģētos aktus un īstenošanas aktus. Lai nodrošinātu olu tirgus netraucētu darbību jaunajā tiesiskajā regulējumā, ar šādiem aktiem ir jāpieņem vairāki noteikumi. Ar šo regulu un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/2466 (4) būtu jāaizstāj Komisijas Regula (EK) Nr. 589/2008 (5), kas tāpēc būtu jāatceļ.

(3)

Lai nodrošinātu olu tirgus netraucētu darbību, olu tirdzniecības standartiem būtu jāaptver klasifikācijas kritēriji, saglabāšana un rīkošanās ar olām, marķēšanas un iepakošanas prasības, fakultatīvo rezervēto apzīmējumu izmantošana, pielaides, kā arī importa un eksporta nosacījumi. Tā kā visi šie aspekti ir savstarpēji cieši saistīti, noteikumiem par olu tirdzniecības standartiem vajadzētu būt saskaņotam noteikumu kopumam, un tāpēc tie būtu jānosaka vienā deleģētajā aktā.

(4)

Olām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 852/2004 (6) un Regulu (EK) Nr. 853/2004 (7). Tās ir olu tirdzniecības standartu jomā relevantas, tāpēc konsekvences labad pēc iespējas būtu jāatsaucas uz minētajām horizontālajām regulām.

(5)

Padomes Direktīva 1999/74/EK (8) nosaka principus par vistu turēšanu dažādās turēšanas sistēmās. Tās noteikumi ir saistīti ar olu tirdzniecības standartiem, tāpēc konsekvences labad pēc iespējas būtu jāatsaucas uz minēto direktīvu.

(6)

Lai garantētu galapatērētājiem tieši piegādājamo olu augsto kvalitāti un noteiktu kritērijus, kurus inspekcijas dienesti var pārbaudīt, būtu jānosaka A kategorijas olu kvalitātes īpašības. Šīm kvalitātes īpašībām būtu jābalstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) Standartu Nr. 42 par tirdzniecības un komerciālās kvalitātes kontrolēm, ko piemēro olām čaumalās, kuras ir apritē UNECE dalībvalstu savstarpējā starptautiskajā tirdzniecībā un tirdzniecībā uz šīm valstīm.

(7)

Parasti olas nebūtu jāmazgā vai jātīra, jo šādas prakses var bojāt olas čaumalu, kas iedarbīgi aizkavē baktēriju iekļūšanu un kam piemīt virkne antimikrobiālu īpašību. Turklāt A kategorijas olas nebūtu jāmazgā arī tāpēc, ka mazgāšanas laikā vai pēc tās ir iespējams sabojāt fiziskās barjeras, piemēram, kutikulu. Šāds bojājums var veicināt baktēriju iekļūšanu olā caur čaumalu un mitruma zudumu, tātad palielināt risku patērētājiem, jo īpaši tad, ja secīgie žāvēšanas un uzglabāšanas apstākļi nav optimāli.

(8)

Tomēr dažas prakses, piemēram, olu apstrāde ar ultravioletajiem stariem, par tīrīšanas procesu nebūtu jāuzskata. Taču dažās dalībvalstīs ar labiem panākumiem izmanto atļautas olu mazgāšanas sistēmas, kas darbojas rūpīgi kontrolētos apstākļos. Saskaņā ar 2005. gada 7. septembra atzinumu par pārtikas olu mazgāšanas mikrobioloģiskajiem riskiem (9), ko pēc Komisijas pieprasījuma sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos, dažos iepakošanas centros īstenoto olu mazgāšanas praksi no higiēnas viedokļa var pieļaut, ja cita starpā ir izstrādāts olu mazgāšanas sistēmām piemērojams prakses kodekss.

(9)

A kategorijas olas būtu jāšķiro pēc svara. Tālab būtu jānosaka ierobežots skaits svara kategoriju un tiem atbilstošu skaidru apzīmējumu, kā arī minimālās marķēšanas prasības, kas neizslēdz papildu brīvprātīgu marķēšanu, ja ir izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (10) prasības.

(10)

Būt iepakošanas centriem, kuros olas šķiro pēc kvalitātes un svara, būtu jāatļauj tikai uzņēmumiem, kuru telpas un tehniskais aprīkojums ir piemērots šādu operāciju apmēram un veidam un kuros tādēļ ar olām var rīkoties pienācīgi.

(11)

Lai nodrošinātu olu svaigumu, būtu jānosaka maksimālais laikposms, kādā jānotiek olu šķirošanai, marķēšanai un iepakošanai un iepakojuma marķēšanai.

(12)

Papildus vispārīgajam pienākumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (11) ieviest izsekojamību attiecībā uz pārtiku, barību, produktīviem dzīvniekiem un ikvienu citu vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos, pārbaužu veikšanas vajadzībām būtu jānosaka informācija, kas norādāma uz olu transportēšanai izmantotiem iepakojumiem un pavaddokumentos.

(13)

Ja olas tiek piegādātas citai dalībvalstij, ir būtiski olas ar ražotāja kodu marķēt ražotnē. Jo īpaši attiecībā uz B kategorijas olām būtu jānoteic, ka tad, ja ražotāja kods viens pats skaidri nenorāda kvalitātes kategoriju, B kategorijas olas būtu jāmarķē ar citu norādi.

(14)

Būtu jānosaka raksturlielumi, kas piemērojami citām iespējamām B kategorijas olu marķēšanai izmantotām norādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma VI daļas III iedaļas 1. punkta otrajā daļā.

(15)

Ja olas piegādā tieši pārtikas rūpniecībai pārstrādes nolūkiem un par to galamērķi ir pietiekamas garantijas, dalībvalstis pēc attiecīgo tirgus dalībnieku pieprasījuma drīkst piešķirt izņēmumus no marķēšanas prasībām ar noteikumu, ka olas no ražotnes piegādā tieši pārtikas rūpniecībai.

(16)

Regula (ES) Nr. 1169/2011 nosaka vispārīgus noteikumus, kas piemērojami visiem tirgū laistiem pārtikas produktiem. Tomēr attiecībā uz olu iepakojumu būtu jānosaka dažas īpašas marķēšanas prasības.

(17)

Būtu jānosaka apzīmējumi, ar kuriem identificē dējējvistu turēšanas metodi, kā arī minimālās prasības, kas ražošanas sistēmās piemērojamas dažādām olu ražošanas metodēm.

(18)

Ja olas pārdod ar fakultatīvu rezervētu apzīmējumu, kas izceļ olu īpašo svaigumu, būtu jānosaka šādām norādēm piemērojamais maksimālais termiņš.

(19)

Ja olas pārdod ar norādi uz īpaša sastāva barību, ko izēdina dējējvistām, būtu jānosaka minimālās prasības par šādu norāžu izmantošanu.

(20)

Ja olas pārdod nefasētas, būtu jānodrošina, ka patērētāji var piekļūt informācijai, kas parasti ir uz iepakojuma.

(21)

Papildus vispārīgām higiēnas prasībām, kas attiecas uz pārtikas produktu iesaiņošanu un iepakošanu, dažas papildu prasības būtu jānosaka, lai minimalizētu olu sabojāšanās vai kontaminācijas risku uzglabāšanas vai transportēšanas laikā. Šādiem standartiem būtu jābalstās uz UNECE standartu Nr. 42.

(22)

Rūpnieciskai pārstrādei paredzētas olas nav derīgas lietošanai pārtikā. Tāpēc būtu jāprasa īpašas uzlīmes vai etiķetes, kas ļauj viegli identificēt iepakojumu, kurā ir šādas olas.

(23)

Trešo valstu prasības var atšķirties no olu tirdzniecības prasībām, kas noteiktas Savienībā. Lai atvieglotu eksportu, būtu jāatļauj, ka eksportam ārpus Savienības paredzētas olas atbilst šādām prasībām.

(24)

Būtu jānosaka detalizēti noteikumi par novērtējumu, kurā noskaidro trešo valstu tirdzniecības standartu atbilstību Savienības tiesību aktiem un kurš Komisijai jāveic pēc trešo valstu lūguma. Būtu jānosaka noteikumi par marķēšanas un etiķetēšanas prasībām, kas piemērojamas no trešām valstīm importētām olām.

(25)

Pārbaudēs par atbilstību tirdzniecības standartiem būtu jāatļauj noteiktas pielaides. Šādām pielaidēm būtu jāatšķiras atkarībā no dažādiem tirdzniecības posmiem.

(26)

Olu piegāde mazumtirdzniecībai Francijas aizjūras departamentos daļēji ir atkarīga no olu piegādes no Eiropas kontinentālās daļas, jo vietējā produkcija joprojām nav pietiekama, lai apmierinātu pieprasījumu. Ņemot vērā transportēšanas ilgumu un klimatiskos apstākļus, uz Francijas aizjūras departamentiem transportējamo olu saglabāšanas priekšnoteikums ir īpaša piegādes režīma ievērošana, kas ietver iespēju olas nosūtīt atdzesētas. Šo īpašo režīmu var pamatot ar to, ka vietējā olu ražošanas jauda patlaban nav pietiekama. Šis ārkārtas režīms būtu jāpatur spēkā līdz brīdim, kad vietējā ražošanas jauda būs pietiekama.

(27)

Ņemot vērā olu tirdzniecības īpašos apstākļus dažos attālos Somijas reģionos, ražotāju pārdevumi mazumtirdzniecības tirgū minētajos reģionos no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un šīs regulas prasībām būtu jāatbrīvo,

a)

klasifikācijas kritērijiem;

b)

saglabāšanu un rīkošanos ar olām;

c)

marķēšanas un iepakošanas prasībām;

d)

fakultatīvo rezervēto apzīmējumu izmantošanu;

e)

pielaidēm;

f)

importa un eksporta nosacījumiem.

a)

“iepakojums” ir iesaiņojums, kurā ir A kategorijas vai B kategorijas olas, izņemot transporta iepakojumu un rūpnieciskai pārstrādei paredzētu olu tvertnes;

b)

“nefasētu olu pārdošana” ir citādu, nevis iepakotu olu piedāvāšana mazumtirdzniecībā galapatērētājam;

c)

“savācējs” ir ikviens uzņēmums, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantu un savāc olas no ražotāja, lai tās piegādātu iepakošanas centram, tirgum, kurā pārdod tikai vairumtirgotājiem, kuru uzņēmumi ir apstiprināti kā iepakošanas centri, vai pārtikas un nepārtikas rūpniecībai;

d)

“pārtikas rūpniecība” ir ikviens uzņēmums, kurā ražo olu produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, izņemot sabiedriskās ēdināšanas iestādes;

e)

“nepārtikas rūpniecība” ir ikviens uzņēmums, kurā ražo olas saturošus produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

f)

“sabiedriskās ēdināšanas iestādes” ir uzņēmumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

g)

“olas” ir olas čaumalā, ko izdējušas Gallus gallus sugas vistas un kas ir derīgas tiešai lietošanai pārtikā vai olu produktu gatavošanai, izņemot saplēstas, inkubētas vai termiski apstrādātas olas;

h)

“saplīsušas olas” ir olas, kam gan čaumalā, gan zemčaulas apvalkos ir plaisas, kuru dēļ olu saturs ir redzams;

i)

“inkubētas olas” ir olas no brīža, kad tās ir ievietotas inkubatorā;

j)

“rūpnieciskai pārstrādei paredzētas olas” ir olas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā;

k)

“partija” ir iepakotas vai nefasētas olas, kas nāk no vienas ražotnes vai iepakošanas centra un atrodas vienuviet, kam ir viens un tas pats izdēšanas datums, minimālais derīguma termiņš vai iepakošanas datums, viena un tā pati dējējvistu turēšanas metode un – šķirotu olu gadījumā – viena un tā pati kvalitātes un svara šķira;

l)

“pārpakošana” ir olu fiziska pārvietošana citā iepakojumā vai olas saturoša iepakojuma pārmarķēšana;

m)

“tirdzniecība” ir olu turēšana pārdošanas nolūkā, arī piedāvāšana pārdošanai, uzglabāšana, iepakošana, etiķetēšana, piegāde vai jebkāda cita veida pārvietošana par maksu vai bez maksas;

n)

“tirgus dalībnieks” ir ražotājs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas iesaistīta olu tirdzniecībā;

o)

“ražotne” ir uzņēmums, kas tur dējējvistas un ir reģistrēts saskaņā ar Komisijas Direktīvu 2002/4/EK (12);

p)

“iepakošanas centrs” ir iepakošanas centrs Regulas (EK) Nr. 853/2004 nozīmē, kuram ir piešķirta atļauja saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2023/2466 3. panta 2. punktu un kurā olas šķiro pēc kvalitātes un svara;

q)

“galapatērētājs” ir beidzamais pārtikas produkta patērētājs, kas pārtiku neizmantos nekādā pārtikas aprites operācijā vai darbībā;

r)

“ražotāja kods” ir ražotnes pazīšanas numurs, kas ir saskaņā ar Direktīvas 2002/4/EK pielikuma 2. punktu.

a)

atsauci uz graudiem kā barības sastāvdaļu drīkst norādīt tikai tad, ja tie veido vismaz 60 % no attiecīgā barības sastāva masas, no kuriem ne vairāk kā 15 % drīkst būt graudu blakusprodukti;

b)

neskarot a) punktā minēto 60 % minimumu, ja tiek dota atsauce uz konkrētiem graudiem, tie veido vismaz 30 % no izmantotās barības sastāva. Ja konkrēti norādīts vairāk nekā viens graudu veids, katrs no tiem veido vismaz 5 % no barības sastāva.

a)

kvalitātes kategorija;

b)

svara šķira saskaņā ar 5. pantu;

c)

norāde uz dējējvistu turēšanas metodi saskaņā ar 11. panta 2. punktu;

d)

ražotāja koda nozīmes skaidrojums;

e)

minimālais derīguma termiņš.

a)

tā tirgus dalībnieka vārdu/nosaukumu un adresi, kam olas paredzētas;

b)

tā tirgus dalībnieka vārdu/nosaukumu un adresi, kas olas nosūtījis;

c)

vārdus “Olas rūpnieciskai pārstrādei” ar 2 cm augstiem lielajiem burtiem un vārdus “Lietošanai pārtikā nederīgas” ar vismaz 8 mm augstiem burtiem.