1.   Pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā līdz 2020. gada 5. janvārim katra dalībvalsts par savu kompetento iestādi izraugās kādu valsts pārvaldes vai regulatīvo iestādi. Kompetentās iestādes ir atbildīgas par šajā regulā paredzēto uzdevumu veikšanu un šajā nolūkā savstarpēji sadarbojas. Attiecīgos gadījumos līdz brīdim, kad kompetentā iestāde ir izraudzīta, saskaņā ar šo regulu paredzētos kompetentās iestādes uzdevumus veic par elektroapgādes drošību atbildīgās valsts iestādes.

2.   Dalībvalstis bez kavēšanās paziņo Komisijai un ECG un publisko saskaņā ar 1. punktu to izraudzītās kompetento iestāžu nosaukumu un kontaktinformāciju un jebkuras to nosaukuma un kontaktinformācijas izmaiņas.

3.   Dalībvalstis var atļaut kompetentajai iestādei deleģēt citām struktūrām darbības uzdevumus saistībā ar riskgatavības plānošanu un riska pārvaldību, kā izklāstīts šajā regulā. Deleģētos uzdevumus veic kompetentās iestādes pārraudzībā, un tie ir konkrēti norādīti riskgatavības plānā saskaņā ar 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

1.   Līdz 2020. gada 5. janvārimENTSO-E iesniedz ACER priekšlikumu metodikai par to, kā apzināt visnozīmīgākos reģionālas elektroenerģētiskās krīzes scenārijus.

2.   Ar ierosināto metodiku apzina elektroenerģētiskās krīzes scenārijus saistībā ar sistēmu pietiekamību, sistēmu drošību un kurināmā nodrošinājumu, pamatojoties uz vismaz šādiem riskiem:

3.   Ierosinātā metodika ietver vismaz šādus elementus:

4.   Izsverot gāzes piegādes traucējumu riskus kontekstā ar risku apzināšanu atbilstīgi šā panta 2. punkta c) apakšpunktam, ENTSO-E izmanto dabasgāzes piegādes un infrastruktūras traucējumu scenārijus, ko izstrādājis ENTSO-G saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 7. pantu.

5.   Pirms ierosinātās metodikas iesniegšanas ACER ENTSO-E rīko apspriešanos, kurā piedalās vismaz reģionālie koordinācijas centri, nozares un patērētāju organizācijas, ražotāji vai viņu arodasociācijas, pārvades sistēmu operatori un attiecīgie sadales sistēmu operatori, kompetentās iestādes, regulatīvās iestādes un citas attiecīgās valstu iestādes. ENTSO-E pienācīgi ņem vērā apspriešanās rezultātus un kopā ar ierosināto metodiku izklāsta tos ECG sanāksmē.

6.   Divu mēnešu laikā pēc ierosinātās metodikas saņemšanas ACER pēc apspriešanās ar ECG tajā tās sastāvā, kuru veido tikai dalībvalstu pārstāvji, apstiprina vai groza priekšlikumu. ENTSO-E un ACER metodikas galīgo redakciju publicē savās tīmekļa vietnēs.

7.   ENTSO-E saskaņā ar 1.–6. punktu atjaunina un pilnveido metodiku, kad kļūst pieejama nozīmīga jauna informācija. ECG tajā tās sastāvā, kuru veido tikai dalībvalstu pārstāvji, var ieteikt un ACER vai Komisija var ar pienācīgu pamatojumu prasīt šādu atjauninājumu vai uzlabojumu veikšanu. Sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ENTSO-E iesniedz ACER ierosināto izmaiņu projektu. Divu mēnešu laikā pēc šāda projekta saņemšanas ACER pēc apspriešanās ar ECG tajā tās sastāvā, kuru veido tikai dalībvalstu pārstāvji, apstiprina vai groza ierosinātās izmaiņas. ENTSO-E un ACER atjauninātās metodikas galīgo redakciju publicē savās tīmekļa vietnēs.

1.   Sešu mēnešu laikā pēc 5. panta 6. punktā paredzētās metodikas apstiprināšanas ENTSO-E, par pamatu izmantojot šo metodiku un ciešā sadarbībā ar ECG, reģionālajiem koordinācijas centriem, kompetentajām iestādēm un regulatīvajām iestādēm, katram reģionam nosaka visnozīmīgākos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus. Uzdevumus, kas saistīti ar reģionālo elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanu, tas var deleģēt reģionālajiem koordinācijas centriem.

2.   Reģionālos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus ENTSO-E iesniedz attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem, reģionālajiem koordinācijas centriem, kompetentajām iestādēm un regulatīvajām iestādēm, kā arī ECG. ECG var ieteikt grozījumus.

3.   ENTSO-E reizi četros gados reģionālos elektroenerģētiskās krīzes scenārijus atjaunina, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

1.   Četru mēnešu laikā pēc reģionālo elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu kompetentā iestāde apzina visatbilstošākos valsts elektroenerģētiskās krīzes scenārijus.

2.   Apzinot valsts elektroenerģētiskās krīzes scenārijus, kompetentā iestāde apspriežas ar pārvades sistēmu operatoriem, sadales sistēmu operatoriem, kurus kompetentā iestāde uzskata par nozīmīgiem, attiecīgajiem ražotājiem vai viņu arodasociācijām un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde.

3.   Valsts elektroenerģētiskās krīzes scenārijus apzina, par pamatu izmantojot vismaz 5. panta 2. punktā minētos riskus, un tie ir saskanīgi ar atbilstīgi 6. panta 1. punktam apzinātajiem reģionālajiem elektroenerģētiskās krīzes scenārijiem. Dalībvalstis reizi četros gados valsts elektroenerģētiskās krīzes scenārijus atjaunina, ja vien apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

4.   Četros mēnešos pēc tam, kad saskaņā ar 6. panta 1. punktu ir apzināti reģionālie elektroenerģētiskās krīzes scenāriji, dalībvalstis informē ECG un Komisiju par savu novērtējumu riskiem saistībā ar elektroenerģijas piegādes drošībai nozīmīgas infrastruktūras īpašumtiesībām un par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu šādus riskus, ar norādi par to, kāpēc šādus pasākumus uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem.

1.   Līdz 2020. gada 5. janvārimENTSO-E iesniedz ACER priekšlikumu metodikai, kā novērtēt sezonālu un īstermiņa pietiekamību, proti, ikmēneša, nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas pietiekamību, un šī metodika aptver vismaz šādus aspektus:

2.   Metodika, kas minēta 1. punktā, paredz varbūtīguma pieeju, tostarp vairākus scenārijus, un ņem vērā valsts, reģionālo un Savienības kontekstu, tostarp starpsavienojumu līmeni starp dalībvalstīm, un pēc iespējas aptver trešās valstis, kas ietilpst Savienības sinhronajās zonās. Metodikā ņem vērā katras dalībvalsts enerģētikas nozares īpatnības, tostarp īpašus meteoroloģiskos apstākļus un ārējos apstākļus.

3.   Pirms ierosinātās metodikas iesniegšanas ENTSO-E rīko apspriešanos, kurā piedalās vismaz reģionālie koordinācijas centri, nozares un patērētāju organizācijas, ražotāji vai viņu arodasociācijas, pārvades sistēmu operatori, attiecīgie sadales sistēmu operatori, kompetentās iestādes, regulatīvās iestādes un citas attiecīgās valstu iestādes. ENTSO-E pienācīgi ņem vērā apspriešanās rezultātus un kopā ar ierosināto metodiku izklāsta tos ECG sanāksmē.

4.   Divu mēnešu laikā pēc ierosinātās metodikas saņemšanas ACER pēc apspriešanās ar ECG tajā tās sastāvā, kuru veido tikai dalībvalstu pārstāvji, apstiprina vai groza šo priekšlikumu. ENTSO-E un ACER metodikas galīgo redakciju publicē savās tīmekļa vietnēs.

5.   ENTSO-E saskaņā ar 1.–4. punktu atjaunina un pilnveido metodiku, kad kļūst pieejama nozīmīga jauna informācija. ECG tajā tās sastāvā, kuru veido tikai dalībvalstu pārstāvji, var ieteikt un ACER vai Komisija var ar pienācīgu pamatojumu prasīt šādu atjauninājumu vai uzlabojumu veikšanu. Sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ENTSO-E iesniedz ACER ierosināto izmaiņu projektu. Divu mēnešu laikā pēc šāda projekta saņemšanas ACER pēc apspriešanās ar ECG tajā tās sastāvā, kuru veido tikai dalībvalstu pārstāvji, apstiprina vai groza ierosinātās izmaiņas. ENTSO-E un ACER atjauninātās metodikas galīgo redakciju publicē savās tīmekļa vietnēs.

1.   Visus īstermiņa pietiekamības novērtējumus, neatkarīgi no tā, vai tie veikti valsts, reģionālā vai Savienības līmenī, veic saskaņā ar atbilstīgi 8. pantam izstrādāto metodiku.

2.   ENTSO-E sagatavo sezonālos pietiekamības novērtējumus saskaņā ar atbilstīgi 8. pantam izstrādāto metodiku. Rezultātus ziemas pietiekamības novērtējumam tas publicē vēlākais līdz katra gada 1. decembrim un vasaras pietiekamības novērtējumam līdz katra gada 1. jūnijam. Ar pietiekamības novērtējumu sagatavošanu saistītos uzdevumus tas var deleģēt reģionālajiem koordinācijas centriem. Tas iesniedz pietiekamības novērtējumu ECG sanāksmē, kas vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus.

3.   Reģionālie koordinācijas centri veic pietiekamības novērtējumus nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas griezumā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1485, par pamatu izmantojot atbilstīgi šīs regulas 8. pantam pieņemto metodiku.

1.   Par pamatu izmantojot atbilstīgi 6. un 7. pantam apzinātos reģionālos un valsts elektroenerģētiskās krīzes scenārijus, katras dalībvalsts kompetentā iestāde izveido riskgatavības plānu pēc apspriedēm ar sadales sistēmu operatoriem, kurus par nozīmīgiem uzskata kompetentā iestāde, pārvades sistēmu operatoriem, attiecīgajiem ražotājiem vai to arodasociācijām, elektroenerģijas un dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv rūpniecisko un nerūpniecisko elektroenerģijas patērētāju intereses, un regulatīvo iestādi, ja tā nav kompetentā iestāde.

2.   Riskgatavības plāns ietver valsts pasākumus, reģionāla līmeņa un attiecīgos gadījumos divpusējos pasākumus, kas definēti 11. un 12. pantā. Saskaņā ar 16. pantu visi pasākumi, kas plānoti vai veikti, lai novērstu un mīkstinātu elektroenerģētiskās krīzes un sagatavotos tām, ir pilnībā saskanīgi ar noteikumiem, kas reglamentē iekšējo elektroenerģijas tirgu un sistēmas darbību. Minētie pasākumi ir skaidri definēti, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši.

3.   Riskgatavības plānu izstrādā saskaņā ar 11. un 12. pantu un pielikumā pievienoto modeli. Vajadzības gadījumā dalībvalstis riskgatavības plānā var iekļaut papildu informāciju.

4.   Lai nodrošinātu riskgatavības plānu konsekvenci, kompetentās iestādes pirms savu riskgatavības plānu pieņemšanas iesniedz plānu projektus apspriešanai attiecīgo reģiona dalībvalstu kompetentajām iestādēm un, ja tās nav tajā pašā reģionā, tieši savienoto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī ECG.

5.   Sešu mēnešu laikā pēc riskgatavības plānu projektu saņemšanas 4. punktā minētās kompetentās iestādes un ECG var sniegt ieteikumus attiecībā uz plānu projektiem, kas iesniegti saskaņā ar 4. punktu.

6.   Attiecīgās kompetentās iestādes deviņu mēnešu laikā pēc plānu projektu iesniegšanas pieņem riskgatavības plānus, ņemot vērā saskaņā ar 4. punktu veiktās apspriešanas rezultātus un saskaņā ar 5. punktu sniegtos ieteikumus. Par saviem riskgatavības plāniem tās nekavējoties paziņo Komisijai.

7.   Kompetentās iestādes un Komisija riskgatavības plānus publicē savās tīmekļa vietnēs, vienlaikus nodrošinot sensitīvas informācijas konfidencialitāti, kas jo īpaši attiecas uz informāciju par ļaunprātīgu uzbrukumu novēršanas vai to seku mīkstināšanas pasākumiem. Sensitīvas informācijas konfidencialitātes aizsardzība ir balstīta uz principiem, kas noteikti saskaņā ar 19. pantu.

8.   Kompetentās iestādes savus pirmos riskgatavības plānus pieņem un publicē līdz 2022. gada 5. janvārim. Tās šos plānus pēc tam atjaunina reizi četros gados, ja vien kādu apstākļu dēļ tas nav jādara biežāk.

1.   Katras dalībvalsts riskgatavības plānā izklāsta visus valsts pasākumus, kas plānoti vai veikti, lai novērstu un mīkstinātu atbilstīgi 6. un 7. pantam apzinātās elektroenerģētiskās krīzes un sagatavotos tām. Tajā vismaz:

2.   Valsts pasākumos pilnībā ņem vērā reģionālos un attiecīgos gadījumos divpusējos pasākumus, par ko panākta vienošanās, ievērojot 12. pantu, un tie neapdraud ne pārvades sistēmas darbības drošību vai drošumu, ne elektroapgādes drošību citās dalībvalstīs.

1.   Papildus 11. pantā minētajiem valsts pasākumiem katras dalībvalsts riskgatavības plānā ir ietverti reģionālie un attiecīgā gadījumā divpusējie pasākumi, lai nodrošinātu, ka elektroenerģētiskās krīzes ar pārrobežu ietekmi tiek pienācīgi novērstas vai pārvarētas. Par reģionālajiem pasākumiem attiecīgajā reģionā vienojas dalībvalstis, kas ir tehniski spējīgas sniegt cita citai palīdzību saskaņā ar 15. pantu. Minētajam nolūkam dalībvalstis var arī izveidot apakšgrupas reģionā. Par divpusējiem pasākumiem vienojas dalībvalstis, kuras ir tieši savienotas, bet neietilpst vienā reģionā. Dalībvalstis nodrošina reģionālo un divpusējo pasākumu konsekvenci. Reģionālajos un divpusējos pasākumos ietilpst vismaz šādi elementi:

2.   Attiecīgās dalībvalstis vienojas par riskgatavības plānā iekļaujamajiem reģionālajiem un divpusējiem pasākumiem pēc apspriešanās ar attiecīgajiem reģionālajiem koordinācijas centriem. Komisijai var būt veicinoša loma attiecībā uz reģionālu un divpusēju pasākumu vienošanās sagatavošanu. Komisija var prasīt ACER un ENTSO-E sniegt dalībvalstīm tehnisku palīdzību nolūkā atvieglināt šādas vienošanās panākšanu. Vismaz astoņus mēnešus pirms riskgatavības plāna pieņemšanas vai atjaunināšanas termiņa kompetentās iestādes par panākto vienošanos ziņo ECG. Ja dalībvalstis nav spējušas vienoties, attiecīgās kompetentās iestādes informē Komisiju par domstarpību iemesliem. Šādā gadījumā Komisija ierosina pasākumus, tostarp sadarbības mehānismu tam, lai noslēgtu vienošanos par reģionāliem un divpusējiem pasākumiem.

3.   Iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, katra reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes periodiski pārbauda to procedūru efektivitāti, kas izstrādātas riskgatavības plānos elektroenerģētisko krīžu novēršanai, tostarp mehānismus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, un reizi divos gados veic elektroenerģētisko krīžu simulācijas, jo īpaši šo mehānismu testēšanu.

1.   Četru mēnešu laikā pēc kompetentās iestādes paziņojuma par riskgatavības plānu Komisija novērtē plānu, pienācīgi ņemot vērā ECG paustos viedokļus.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar ECG izdod nesaistošu atzinumu, izklāstot detalizētus iemeslus, un iesniedz to kompetentajai iestādei, sniedzot ieteikumu pārskatīt riskgatavības plānu, ja minētais plāns:

3.   Trīs mēnešos pēc 2. punktā minētā Komisijas atzinuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde pilnībā ņem vērā Komisijas ieteikumu un vai nu paziņo Komisijai grozīto riskgatavības plānu, vai paziņo Komisijai par iemesliem, kāpēc tā iebilst pret ieteikumu.

4.   Ja kompetentā iestāde iebilst pret Komisijas ieteikumu, Komisija četru mēnešu laikā pēc kompetentās iestādes iebildumu iemeslu paziņojuma saņemšanas var atsaukt savu ieteikumu vai sasaukt sanāksmi ar kompetento iestādi un, ja Komisija to uzskata par vajadzīgu, ar ECG, lai izvērtētu šo jautājumu. Pieprasot veikt jebkādas izmaiņas riskgatavības plānā, Komisija izklāsta detalizētu pamatojumu. Ja attiecīgās kompetentās iestādes galīgā nostāja atšķiras no Komisijas sīki izklāstītajiem iemesliem, minētā kompetentā iestāde divu mēnešu laikā pēc Komisijas sīki izklāstīto iemeslu saņemšanas iesniedz Komisijai savas nostājas iemeslus.

1.   Ja sezonālās pietiekamības novērtējums vai cits kvalificēts avots sniedz konkrētu, nopietnu un uzticamu informāciju par to, ka kādā dalībvalstī var iestāties elektroenerģētiskā krīze, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās sniedz agrīnu brīdinājumu Komisijai, šā reģiona dalībvalstu kompetentajām iestādēm un, ja tās neatrodas tajā pašā reģionā, tieši savienoto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Attiecīgā kompetentā iestāde informē par iespējamās elektroenerģētiskās krīzes cēloņiem, plānotajiem vai veiktajiem pasākumiem elektroenerģētiskās krīzes novēršanai un iespējamo vajadzību pēc palīdzības no citām dalībvalstīm. Tā arī informē par pasākumu iespējamo ietekmi uz iekšējo elektroenerģijas tirgu. Komisija sniedz minēto informāciju ECG.

2.   Saskaroties ar elektroenerģētisko krīzi, kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo pārvades sistēmu operatoru izziņo elektroenerģētisko krīzi un informē par to tā paša reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes un, ja tās neatrodas tajā pašā reģionā, tieši savienoto dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju bez liekas kavēšanās. Minētā informācija ietver elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanās cēloņus, elektroenerģētiskās krīzes izziņošanas iemeslus, krīzes mīkstināšanai veiktos vai plānotos pasākumus un vajadzību pēc jebkādas palīdzības no citām dalībvalstīm.

3.   Ja tās saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegto informāciju uzskata par nepietiekamu, Komisija, ECG vai tā paša reģiona dalībvalstu kompetentās iestādes un, ja tās neatrodas tajā pašā reģionā, tieši savienoto dalībvalstu kompetentās iestādes var prasīt attiecīgajai dalībvalstij sniegt papildu informāciju.

4.   Ja kompetentā iestāde dod agrīnu brīdinājumu vai izziņo elektroenerģētisko krīzi, riskgatavības plānā izklāstītie pasākumi ir jāizpilda pēc iespējas lielākā mērā.

1.   Dalībvalstis rīkojas un sadarbojas solidaritātes garā, lai nepieļautu vai pārvarētu elektroenerģētiskās krīzes.

2.   Ja tām ir nepieciešamās tehniskās iespējas, dalībvalstis cita citai piedāvā palīdzību ar tādiem reģionāliem vai divpusējiem pasākumiem, par kuriem pirms minētās palīdzības sniegšanas panākta vienošanās saskaņā ar šo pantu un 12. pantu. Minētajā nolūkā un paturot prātā sabiedrības drošības un personiskās drošības aizsardzību, dalībvalstis vienojas par reģionāliem vai divpusējiem pasākumiem, ko tās izvēlējušās, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi koordinētā veidā.

3.   Pirms palīdzības piedāvāšanas dalībvalstis vienojas par nepieciešamajiem tehniskajiem, juridiskajiem un finansiālajiem mehānismiem reģionālo vai divpusējo pasākumu īstenošanai. Ar minētajiem mehānismiem cita starpā nosaka maksimālo elektroenerģijas daudzumu, kas sniedzams reģionālā vai divpusējā līmenī, ierosi palīdzībai un palīdzības pārtraukšanai, to, kādā veidā elektroenerģija tiks piegādāta, un noteikumus par taisnīgu kompensāciju starp dalībvalstīm saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu.

4.   Palīdzība ir atkarīga no iepriekšējas vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm par taisnīgu kompensāciju, kas attiecas vismaz uz:

5.   Taisnīga kompensācija, ievērojot 4. punktu, cita starpā ietver visas saprātīgas izmaksas, kas dalībvalstij, kura sniedz palīdzību, rodas no pienākuma izmaksāt kompensāciju, kas izriet no Savienības tiesību aktos garantētajām pamattiesībām un no piemērojamām starptautiskām saistībām, īstenojot šīs regulas noteikumus par palīdzību, un citas saprātīgas izmaksas, kas radušās no kompensācijas izmaksāšanas, ievērojot valsts noteikumus par kompensāciju.

6.   Dalībvalsts, kura lūdz palīdzību, nekavējoties izmaksā taisnīgu kompensāciju dalībvalstij, kura sniedz palīdzību, vai nodrošina, ka tā minētajai dalībvalstij tiek nekavējoties izmaksāta.

7.   Komisija līdz 2020. gada 5. janvārim pēc apspriešanās ar ECG un ACER paredz nesaistošas norādes attiecībā uz svarīgākajiem 3. līdz 6. punktā minētās taisnīgās kompensācijas elementiem un citiem 3. punktā minēto tehnisko, juridisko un finansiālo mehānismu svarīgākajiem elementiem, kā arī 2. punktā minētajiem savstarpējās palīdzības vispārīgajiem principiem.

8.   Elektroenerģētiskās krīzes gadījumā, ja dalībvalstis vēl nav vienojušās par reģionāliem vai divpusējiem pasākumiem un tehniskajiem, juridiskajiem un finansiālajiem mehānismiem saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis vienojas par ad hoc pasākumiem un mehānismiem, lai piemērotu šo pantu, tostarp attiecībā uz taisnīgu kompensāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu. Ja dalībvalsts lūdz palīdzību pirms vienošanās par šādiem ad hoc pasākumiem un mehānismiem, tā pirms palīdzības saņemšanas apņemas maksāt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs regulas noteikumus par palīdzību īsteno saskaņā ar Līgumiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un citām piemērojamām starptautiskajām saistībām. Tās minētajā nolūkā veic nepieciešamos pasākumus.

1.   Pasākumi, kas veikti, lai novērstu vai mīkstinātu elektroenerģētiskās krīzes, ir saskanīgi ar noteikumiem, kas reglamentē iekšējo elektroenerģijas tirgu un sistēmas darbību.

2.   Elektroenerģētiskās krīzes gadījumā ārpustirgus pasākumus aktivizē tikai kā galējo līdzekli, ja ir izsmeltas visas tirgus piedāvātās iespējas vai ja ir skaidrs, ka ar tirgus pasākumiem vien nepietiek, lai novērstu turpmāku elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanos. Ārpustirgus pasākumi nedrīkst nepamatoti kropļot konkurenci un traucēt iekšējā elektroenerģijas tirgus sekmīgu darbību. Tie ir tādi, kas ir nepieciešami, samērīgi, nediskriminējoši un īslaicīgi. Kompetentā iestāde informē attiecīgās ieinteresētās personas savā dalībvalstī par jebkādu ārpustirgus pasākumu piemērošanu.

3.   Darījumu ierobežošanu, tostarp jau piešķirtās starpzonu jaudas ierobežošanu, starpzonu jaudas piegādes ierobežošanu jaudas piešķiršanai vai grafiku sastādīšanas ierobežošanu iniciē tikai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) 2019/943 16. panta 2. punktā, un noteikumiem, kas pieņemti, lai īstenotu minēto noteikumu.

1.   Tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir beigusies elektroenerģētiskā krīze, tās dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kura izziņoja elektroenerģētisko krīzi, pēc apspriešanās ar savu regulatīvo iestādi, ja regulatīvā iestāde nav kompetentā iestāde, iesniedz ECG un Komisijai ex post izvērtējuma ziņojumu.

2.   Ex post izvērtējuma ziņojums satur vismaz šādus elementus:

3.   Ja tās uzskata, ka ex post izvērtējuma ziņojumā sniegtā informācija ir nepietiekama, ECG un Komisija var prasīt, lai attiecīgā kompetentā iestāde sniedz papildu informāciju.

4.   Ex post izvērtējuma rezultātus attiecīgā kompetentā iestāde iesniedz ECG sanāksmei. Minētos rezultātus atspoguļo atjauninātajā riskgatavības plānā.

1.   Papildus citiem šajā regulā izklāstītajiem uzdevumiem ECG apspriež:

2.   ECG par 1. punktā minētajiem jautājumiem var dalībvalstīm, kā arī ENTSO-E sniegt ieteikumus.

3.   ACER pastāvīgi uzrauga elektroapgādes drošības pasākumus un regulāri ziņo ECG.

4.   Līdz 2025. gada 1. septembrim Komisija, balstoties uz pieredzi, kas gūta saskaņā ar šo regulu, izvērtē iespējamos līdzekļus, ar kuriem uzlabot elektroapgādes drošību Savienības līmenī, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā iekļaujot leģislatīvo aktu priekšlikumus šīs regulas grozīšanai.

1.   Dalībvalstis un kompetentās iestādes īsteno šajā regulā minētās procedūras saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, tostarp valsts noteikumiem, kas attiecas uz rīcību ar konfidenciālu informāciju un procesiem. Ja minēto noteikumu īstenošanas rezultātā informācija netiek izpausta, cita starpā kā riskgatavības plānu daļa, dalībvalsts vai iestāde var sniegt attiecīgu nekonfidenciālu kopsavilkumu un sniedz to pēc pieprasījuma.

2.   Komisija, ACER, ECG, ENTSO-E, dalībvalstis, kompetentās iestādes, regulatīvās iestādes un citas attiecīgās struktūras, vienības vai personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu, nodrošina sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

1.   Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (“ACER”).

2.   ACER mērķis ir palīdzēt Direktīvas 2009/73/EK 39. pantā un Direktīvas (ES) 2019/944 57. pantā minētajām regulatīvajām iestādēm Savienības līmenī īstenot dalībvalstīs veiktās regulatīvās funkcijas un vajadzības gadījumā koordinēt to darbību, kā arī saskaņā ar šīs regulas 6. panta 10. punktu veikt vidutēšanu un risināt domstarpības to starpā. ACER arī palīdz izkopt augsti kvalitatīvu kopēju regulatīvo un uzraudzības praksi, tādējādi veicinot Savienības tiesību aktu konsekventu, efektīvu un rezultatīvu piemērošanu, lai sasniegtu Savienības mērķus klimata un enerģētikas jomā.

3.   ACER, veicot savus uzdevumus, rīkojas neatkarīgi, objektīvi un Savienības interesēs. ACER pieņem patstāvīgus lēmumus neatkarīgi no privātām un korporatīvām interesēm.

1.   Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ACER var sniegt sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinumu vai ieteikumu par visiem jautājumiem, kuru labad tā ir izveidota.

2.   Pēc ACER pieprasījuma regulatīvās iestādes, ENTSO-E, ENTSO-G, reģionālie koordinācijas centri, ES SSO struktūra un nominētie elektroenerģijas tirgus operatori sniedz ACER informāciju, kas nepieciešama, lai ACER varētu veikt tai šajā regulā paredzētos uzdevumus, ja vien ACER šādu informāciju jau nav pieprasījusi un saņēmusi.

Lai nodrošinātu informācijas pieprasījumus, kā minēts pirmajā daļā, ACER ir pilnvarota pieņemt lēmumus. Savos lēmumos ACER norāda pieprasījuma mērķi, izdara atsauci uz juridisko pamatu, saskaņā ar kuru informācija tiek prasīta, un nosaka termiņu, kādā informācija jāsniedz. Minētais termiņš ir samērīgs ar pieprasījumu.

ACER izmanto saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu šajā regulā tai noteikto uzdevumu izpildi. ACER, ievērojot 41. pantu, nodrošina informācijas atbilstīgu datu aizsardzību.

1.   ACER sniedz Komisijai atzinumu par ENTSO-E statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 29. panta 2. punktu, par ENTSO-G statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 5. panta 2. punktu un par ES SSO struktūras statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 53. panta 3. punktu.

2.   ACER pārrauga saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 32. pantu – kā ENTSO-E veic savus uzdevumus; saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. pantu – kā to dara ENTSO-G, un tā pārrauga kā ES SSO struktūra veic Regulas (ES) 2019/943 55. pantā paredzētos uzdevumus.

3.   ACER var sniegt atzinumu:

4.   ACER atbilstīgā gadījumā pēc tam, kad ir saņemti pārvades sistēmu operatoru iesniegto projektu atjauninājumi, apstiprina metodiku attiecībā uz ieņēmumu no pārslodzes ieņēmumiem izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 19. panta 4. punktu.

5.   ACER, pamatojoties uz faktiem, sniedz pienācīgi pamatotu atzinumu, kā arī ieteikumus ENTSO-E, ENTSO-G, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, ja tā uzskata, ka gada darba programmas projekts vai Savienības tīkla attīstības plāna projekts, kas tai iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 32. panta 2. punkta otro daļu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 2. punkta otro daļu, neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību vai tādu pārrobežu starpsavienojumu pietiekamu daudzumu, kas pieejami trešajām personām, vai neatbilst attiecīgajiem noteikumiem Regulā (ES) 2019/943 un Direktīvā (ES) 2019/944 vai Regulā (EK) Nr. 715/2009 un Direktīvā 2009/73/EK.

6.   Attiecīgās regulatīvās iestādes sadarbojas, lai kopīgi noteiktu, vai ES SSO struktūra, ENTSO-E un reģionālie koordinācijas centri nepilda tiem Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, un veic atbilstošas darbības saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 59. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 62. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

ACER pēc vienas vai vairāku regulatīvo iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz pamatotu atzinumu, kā arī ieteikumu ENTSO-E, ES SSO struktūrai vai reģionālajiem koordinācijas centriem par to, kā tie ievēro savus pienākumus.

7.   Ja ACER pamatotajā atzinumā tiek konstatēts, ka ENTSO-E, ES SSO struktūra vai reģionālais koordinācijas centrs potenciāli nepilda savus pienākumus, attiecīgās regulatīvās iestādes vienprātīgi pieņem saskaņotus lēmumus, nosakot, vai attiecīgie pienākumi nav izpildīti, un attiecīgā gadījumā nosaka pasākumus, kas jāveic ENTSO-E, ES SSO struktūrai vai reģionālajam koordinācijas centram, lai minēto neizpildi novērstu. Ja regulatīvās iestādes četru mēnešu laikā no ACER pamatotā atzinuma saņemšanas dienas nespēj vienprātīgi vienoties par šādiem saskaņotiem lēmumiem, jautājumu nodod ACER izlemšanai saskaņā ar 6. panta 10. punktu.

8.   Ja ENTSO-E, ES SSO struktūra vai reģionālais koordinācijas centrs nav izpildījis savus pienākumus, kā konstatēts saskaņā ar šā panta 6. vai 7. punktu, un minētā neizpilde nav novērsta trīs mēnešu laikā, vai ja regulatīvā iestāde dalībvalstī, kurā ir minētās struktūras galvenā mītne, nav veikusi pasākumus, lai nodrošinātu saskaņoto lēmumu, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 7. punktu, izpildi, ACER izdod ieteikumu regulatīvajai iestādei rīkoties saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 59. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 62. panta 1. punkta f) apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka ENTSO-E, ES SSO struktūra vai reģionālie koordinācijas centri pilda savus pienākumus, un informē Komisiju.

1.   ACER piedalās tīkla kodeksu izstrādē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 59. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantu, kā arī vadlīniju izstrādē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 61. panta 6. punktu. Tā jo īpaši:

2.   Ja kādā no turpmāk minētajiem tiesību aktiem paredzēts izstrādāt priekšlikumus tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanas kopīgiem noteikumiem vai metodikai, kam vajadzīgs visu regulatīvo iestāžu apstiprinājums, attiecīgos kopīgo noteikumu vai metodiku priekšlikumus iesniedz ACER pārskatīšanai un apstiprināšanai:

3.   Ja kādā no turpmāk minētajiem tiesību aktiem paredzēts izstrādāt priekšlikumus tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanas noteikumiem vai metodikai, kam vajadzīgs visu attiecīgā reģiona regulatīvo iestāžu apstiprinājums, attiecīgās regulatīvās iestādes panāk vienprātīgu vienošanos par kopīgiem noteikumiem vai metodiku, kas jāapstiprina katrai no minētajām regulatīvajām iestādēm:

Pirmajā daļā minētos priekšlikumus paziņo ACER vienas nedēļas laikā pēc to iesniegšanas attiecīgajām regulatīvajām iestādēm. Regulatīvās iestādes var nosūtīt šos priekšlikumus ACER apstiprināšanai, ievērojot 6. panta 10. punkta otrās daļas b) punktu, un to dara, ievērojot 6. panta 10. punkta otrās daļas a) punktu, ja nav panākta vienprātīga vienošanās, kā minēts pirmajā daļā.

Direktors vai Regulatoru valde, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz viena vai vairāku locekļu priekšlikumu, var pieprasīt attiecīgā reģiona regulatīvajām iestādēm nosūtīt priekšlikumu ACER apstiprināšanai. Šāds pieprasījums attiecināms vienīgi uz gadījumiem, kad reģionāli saskaņotais priekšlikums jūtami ietekmētu iekšējo enerģijas tirgu vai piegādes drošību ārpus reģiona robežām.

4.   Neskarot 2. un 3. punktu, ACER ir kompetenta pieņemt lēmumu saskaņā ar 6. panta 10. punktu, ja kompetentās regulatīvās iestādes nav vienojušās par noteikumiem vai metodikām par to, kā īstenot jaunus tīkla kodeksus un vadlīnijas, kuri pieņemti pēc 2019. gada 4. jūlija, kā deleģētos aktus, ja attiecīgajiem noteikumiem vai metodikām nepieciešams visu regulatīvo iestāžu vai visu attiecīgā reģiona regulatīvo iestāžu apstiprinājums.

5.   Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai nepieciešams paplašināt ACER iesaistīšanos tādu noteikumu vai metodiku izstrādē un pieņemšanā, kas vajadzīgi, lai īstenotu tīkla kodeksus un vadlīnijas, kuri pieņemti kā deleģētie akti pēc 2019. gada 4. jūlija. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu par vajadzīgo pilnvaru nodošanu ACER vai to grozīšanu.

6.   Pirms 2. un 3. punktā minēto noteikumu vai metodiku apstiprināšanas regulatīvās iestādes vai ACER, ja tā ir kompetenta, tos pārskata, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar ENTSO-E, ENTSO-G vai ES SSO struktūru, lai nodrošinātu, ka tie atbilst attiecīgā tīkla kodeksa vai vadlīniju mērķim un veicina tirgus integrāciju, diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci un tirgus pienācīgu darbību. ACER pieņem lēmumu par apstiprināšanu termiņā, kas noteikts attiecīgajos tīkla kodeksos un vadlīnijās. Minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc tam, kad priekšlikums ir paziņots ACER.

7.   ACER veic savus uzdevumus attiecībā uz tirdzniecības zonu izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 14. panta 5. punktu.

8.   ACER uzrauga Regulas (ES) 2019/943 34. pantā un Regulas (EK) Nr. 715/2009 12. pantā minēto pārvades sistēmu operatoru reģionālo sadarbību, un ņem vērā šīs sadarbības rezultātus, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus.

1.   ACER pieņem atsevišķus lēmumus par tehniskiem jautājumiem, ja minētie lēmumi ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 715/2009, Regulā (ES) 2019/943, Direktīvā 2009/73/EK vai Direktīvā (ES) 2019/944.

2.   ACER var saskaņā ar savu darba programmu, pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniegt ieteikumus, lai palīdzētu regulatīvajām iestādēm un tirgus dalībniekiem apmainīties ar informāciju par labo praksi.

3.   Komisija līdz 2022. gada 5. jūlijam un pēc tam reizi četros gados Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par regulatīvo iestāžu neatkarību, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/944 57. panta 7. punktu.

4.   ACER izveido sistēmu regulatīvo iestāžu sadarbībai, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu par jautājumiem, kam piemīt pārrobežu iezīmes. Tā veicina sadarbību starp regulatīvajām iestādēm un starp regulatīvajām iestādēm reģionālā un Savienības līmenī un ņem vērā šādas sadarbības rezultātus, izstrādājot savus atzinumus, ieteikumus un lēmumus. Ja ACER uzskata, ka ir vajadzīgi saistoši noteikumi par minēto sadarbību, tā sniedz Komisijai attiecīgus ieteikumus.

5.   Pēc vienas vai vairāku regulatīvo iestāžu vai Komisijas pieprasījuma ACER sniedz uz faktiem balstītu atzinumu par to, vai regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums atbilst tīklu kodeksiem un vadlīnijām, kas minētas Regulā (EK) Nr. 715/2009, Regulā (ES) 2019/943, Direktīvā 2009/73/EK vai Direktīvā (ES) 2019/944, vai citiem attiecīgiem noteikumiem minētajās direktīvās un regulās.

6.   Ja regulatīvā iestāde četros mēnešos no 5. punktā minētā ACER atzinuma saņemšanas dienas nav to izpildījusi, ACER atbilstīgi informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti.

7.   Ja kādā konkrētā gadījumā regulatīvajai iestādei rodas grūtības, piemērojot tīkla kodeksus un vadlīnijas, kas minētas Regulā (EK) Nr. 715/2009, Regulā (ES) 2019/943, Direktīvā 2009/73/EK vai Direktīvā (ES) 2019/944, tā var prasīt ACER sniegt atzinumu. Pēc apspriešanās ar Komisiju ACER sniedz atzinumu trīs mēnešos pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

8.   Pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma ACER var minētajai regulatīvajai iestādei sniegt operatīvo palīdzību attiecībā uz izmeklēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011.

9.   ACER sniedz atzinumus attiecīgajai regulatīvajai iestādei un Komisijai, ievērojot Regulas (ES) 2019/943 16. panta 3. punktu.

10.   ACER ir kompetenta pieņemt atsevišķus lēmumus par regulatīviem jautājumiem, kas ietekmē pārrobežu tirdzniecību vai pārrobežu sistēmu drošību, kad šādu lēmumu pieņemšanai ir vajadzīgs vismaz divu regulatīvo iestāžu kopīgs lēmums, ja šādas pilnvaras regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas saskaņā ar kādu no šādiem tiesību aktiem:

ACER ir kompetenta pieņemt atsevišķus lēmumos, kā minēts pirmajā daļā, šādos gadījumos:

Kompetentās regulatīvās iestādes var kopīgi lūgt uz ilgākais sešiem mēnešiem pagarināt šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto termiņu, izņemot gadījumos, kas atbilst šīs regulas 4. panta 7. punktam vai Direktīvas (ES) 2019/944 59. panta 1. punkta c) apakšpunktam vai 62. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

Ja pirmajā daļā minētās pilnvaras pieņemt lēmumus par pārrobežu jautājumiem regulatīvajām iestādēm ir uzticētas jaunos tīkla kodeksos vai vadlīnijās, kas pieņemtas kā deleģētie akti pēc 2019. gada 4. jūlija, ACER kompetence, ievērojot šā punkta otrās daļas b) punktu, balstās vienīgi uz brīvprātības principu, pamatojoties uz lūgumu, ko iesniegušas vismaz 60 % kompetento regulatīvo iestāžu. Ja ir iesaistītas tikai divas regulatīvās iestādes, jebkura no tām var nodot lietu ACER.

Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamu nepieciešamību paplašināt ACER iesaistīšanos regulatīvo iestāžu domstarpību risināšanā attiecībā uz kopīgiem lēmumiem par jautājumiem, attiecībā uz kuriem minētajām regulatīvajām iestādēm ar deleģēto aktu ir piešķirtas pilnvaras pēc 2019. gada 4. jūlija. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šādu pilnvaru grozīšanai vai vajadzīgo pilnvaru nodošanai ACER.

11.   Gatavojot lēmumu saskaņā ar 10. punktu, ACER apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un attiecīgajiem pārvades sistēmas operatoriem un ir informēta par visu attiecīgo pārvades sistēmas operatoru priekšlikumiem un apsvērumiem.

12.   Ja lieta ir nodota ACER saskaņā ar 10. punktu, ACER:

13.   Ja 10. punktā minētie regulatīvie jautājumi ietver atbrīvojumus Regulas (ES) 2019/943 63. panta vai Direktīvas 2009/73/EK 36. panta nozīmē, tad šajā regulā un minētajos noteikumos paredzētie termiņi netiek summēti.

1.   ACER, cieši sadarbojoties ar regulatīvajām iestādēm un ENTSO-E, uzrauga un analizē reģionālo koordinācijas centru darbību, ņemot vērā Regulas (ES) 2019/943 46. panta 3. punktā noteiktos ziņojumus.

2.   Lai efektīvi un ātri izpildītu 1. punktā minētos uzdevumus, ACER it sevišķi:

1.   ACER apstiprina un vajadzības gadījumā groza:

2.   ACER, ievērojot Regulas (ES) 2019/941 24. panta 3. punktu, sniedz atzinumu par to, vai ir pamatotas atšķirības starp valsts resursu pietiekamības novērtējumu un Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu.

3.   ACER apstiprina un vajadzības gadījumā groza metodiku:

4.   Attiecībā uz gāzes piegādes drošību ACER saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 4. pantu ir pārstāvēta Gāzes koordinācijas grupā un pilda savus pienākumus attiecībā uz gāzes starpsavienojumu pastāvīgu divvirzienu jaudu, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1938 III pielikumā.

1.   Veicot savus uzdevumus, jo īpaši izstrādājot galvenās vadlīnijas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/943 59. pantā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā, un ierosinot grozījumus tīklu kodeksos, kā noteikts Regulas (ES) 2019/943 60. pantā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 7. pantā, ACER atklātā un pārredzamā veidā un jo īpaši, ja tās uzdevumi ir saistīti ar pārvades sistēmu operatoriem, plaši un savlaicīgi apspriežas ar tirgus dalībniekiem, pārvades sistēmu operatoriem, patērētājiem, tiešajiem lietotājiem un vajadzības gadījumā konkurences iestādēm, neskarot to attiecīgo kompetenci.

2.   ACER nodrošina, ka sabiedrība un visas ieinteresētās puses vajadzības gadījumā saņem objektīvu, ticamu un viegli pieejamu informāciju, jo īpaši par ACER darba rezultātiem.

Visi dokumenti un protokoli attiecībā uz apspriešanos, kas veikta, izstrādājot galvenās vadlīnijas, kā noteikts Regulas (ES) 2019/943 59. pantā vai Regulas (EK) Nr. 715/2009 6. pantā, vai izdarot grozījumus tīkla kodeksos, kā minēts 1. punktā, tiek publiskoti.

3.   Pirms galveno vadlīniju pieņemšanas vai grozījumu ierosināšanas tīkla kodeksos, kā minēts 1. punktā, ACER norāda, kā tā ņēmusi vērā apspriešanās procesā paustos apsvērumus, un norāda iemeslus, ja minētie apsvērumi nav ņemti vērā.

4.   ACER savā tīmekļa vietnē publisko vismaz Administratīvās valdes, Regulatoru valdes un Apelācijas valdes sanāksmju darba kārtību, pamatojuma dokumentus un vajadzības gadījumā šo sanāksmju protokolus.

5.   ACER pieņem un publicē atbilstīgu un samērīgu reglamentu saskaņā ar 19. panta 1. punkta t) apakšpunktā izklāstīto procedūru. Minētajā reglamentā iekļauj noteikumus, kas nodrošina pārredzamu un pamatotu lēmumu pieņemšanas procesu, kurā tiek garantētas procesuālās pamattiesības, balstoties uz tiesiskumu, tostarp tiesības tikt uzklausītam, tiesības piekļūt lietai un 6., 7. un 8. punktā norādītie standarti.

6.   Pirms ACER pieņem kādu šajā regulā paredzēto atsevišķo lēmumu tā informē visas iesaistītās puses par tās nodomu pieņemt minēto lēmumu un nosaka termiņu, kurā iesaistītā puse var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas.

7.   ACER atsevišķajos lēmumos norāda to pieņemšanas pamatojumu, lai tos būtu iespējams apstrīdēt pēc būtības.

8.   Iesaistītās puses, uz kurām attiecas atsevišķie lēmumi tiek informētas par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1.   ACER, cieši sadarbojoties ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, tostarp regulatīvajām iestādēm, un neskarot konkurences iestāžu kompetenci, pārrauga elektroenerģijas un dabasgāzes vairumtirgus un mazumtirgus, īpaši pārraugot elektroenerģijas un dabasgāzes mazumtirdzniecības cenas, Direktīvā (ES) 2019/944 un Direktīvā 2009/73/EK paredzēto patērētāju tiesību ievērošanu, tirgus norišu ietekmi uz mājsaimniecību patērētājiem, piekļuvi tīkliem, tostarp no atjaunojamiem avotiem iegūtas elektroenerģijas piekļuvi, progresu attiecībā uz starpsavienotājiem, iespējamos pārrobežu tirdzniecības šķēršļus, regulatīvos šķēršļus jaunienācējiem tirgū un mazapjoma dalībniekiem, tostarp iedzīvotāju enerģētikas kopienām, valsts iejaukšanos, kas liedz cenās atspoguļot faktisko nepietiekamību, piemēram, kas noteiktas Regulas (ES) 2019/943 10. panta 4. punktā, dalībvalstu veikumu elektroenerģijas piegādes drošības jomā, pamatojoties uz minētās regulas 23. pantā minēto Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā Regulas (ES) 2019/941 17. pantā minēto ex post izvērtējumu.

2.   ACER katru gadu publicē ziņojumu par 1. punktā minēto pārraudzības pasākumu rezultātiem. Minētajā ziņojumā ACER norāda šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu izveides pabeigšanu.

3.   Publicējot ikgadējo ziņojumu, ACER var sniegt Eiropas Parlamentam un Komisijai atzinumu par iespējamajiem pasākumiem 2. punktā minēto šķēršļu novēršanai.

4.   ACER saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 18. panta 9. punktu sniedz ziņojumu par paraugpraksi saistībā ar pārvades un sadales tarifu metodikām.

1.   ACER ir Savienības struktūra un tiesību subjekts.

2.   Visās dalībvalstīs ACER ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko attiecīgās valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   ACER pārstāv tās direktors.

4.   ACER mītne ir Ļubļanā, Slovēnijā.

1.   Administratīvajā valdē ir deviņi locekļi. Katram loceklim ir aizstājējs. Divus locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Komisija, divus locekļus un viņu aizstājējus Eiropas Parlaments, un piecus locekļus un viņu aizstājējus Padome. Administratīvās valdes loceklis nevar būt Eiropas Parlamenta deputāts. Administratīvās valdes loceklis nav Regulatoru valdes loceklis.

2.   Administratīvās valdes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz atjaunot. Pirmais amata pilnvaru termiņš pusei no Administratīvās valdes locekļiem un viņu aizstājējiem ir seši gadi.

3.   Administratīvā valde no saviem locekļiem ar divu trešdaļu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi gadi, un to var vienreiz atjaunot. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi vairs nav Administratīvās valdes locekļi.

4.   Administratīvās valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Apspriedēs bez balsstiesībām piedalās Regulatoru valdes priekšsēdētājs vai tās izvirzīts kandidāts, kā arī direktors, ja vien Administratīvā valde attiecībā uz direktoru nenolemj citādi. Administratīvā valde uz regulārajām sanāksmēm sanāk vismaz divreiz gadā. Tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešdaļas locekļu pieprasījuma. Administratīvā valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs. Administratīvās valdes locekļiem, ievērojot tās reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti. Sekretariāta pakalpojumus Administratīvajai valdei nodrošina ACER.

5.   Administratīvā valde lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ko veido divas trešdaļas klātesošo locekļu balsu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Katram Administratīvās valdes loceklim vai viņa aizstājējam ir viena balss.

6.   Reglamentā sīkāk nosaka:

7.   Neskarot Komisijas iecelto locekļu lomu, Administratīvās valdes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un objektīvi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus. Šādā nolūkā katrs loceklis iesniedz rakstisku saistību deklarāciju un rakstisku interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka viņam nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņa neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē viņa neatkarību. ACER minētās deklarācijas publisko katru gadu.

1.   Administratīvā valde:

2.   Administratīvā valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā direktoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem minēto pilnvaru deleģējumu var apturēt. Direktors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

3.   Īpašu ārkārtas apstākļu dēļ Administratīvā valde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu direktoram, kā arī pilnvaras, ko direktors deleģējis tālāk, un tās īstenot pati vai deleģēt kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav direktors. Ārkārtas apstākļus attiecina tikai uz administratīviem, budžeta vai pārvaldības jautājumiem, neskarot direktora pilnīgu neatkarību attiecībā uz viņam saskaņā ar 24. panta 1. punkta c) apakšpunktu paredzētajiem uzdevumiem.

1.   Katru gadu direktors sagatavo plānošanas dokumenta projektu, kurā ietverta gada un daudzgadu programma, un iesniedz plānošanas dokumenta projektu Administratīvajai valdei un Regulatoru valdei.

Administratīvā valde pieņem plānošanas dokumenta projektu pēc tam, kad saņemts Regulatoru valdes labvēlīgs atzinums, un ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz plānošanas dokumenta projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Plānošanas dokumenta projekts atbilst provizoriskajam aplēses projektam, kas sagatavots saskaņā ar 33. panta 1., 2. un 3. punktu.

Administratīvā valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu, pēc Regulatoru valdes labvēlīga atzinuma saņemšanas un pēc tam, kad direktors ar to ir iepazīstinājis Eiropas Parlamentu. Administratīvā valde iesniedz plānošanas dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 31. decembrim.

Plānošanas dokumentu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un to publisko.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

2.   Plānošanas dokumentā iekļautā gada programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām un budžeta pārvaldība pa darbības jomām, programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem, tostarp atsauci uz ACER darba grupām, kurām uzdots sekmēt attiecīgo dokumentu izstrādi. Gada programma atbilst ar daudzgadu plānošanai, kas minēta 4. punktā. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

3.   Vajadzības gadījumā Administratīvā valde groza pieņemto plānošanas dokumentu, ja ACER tiek piešķirts jauns uzdevums.

Visus būtiskos grozījumus plānošanas dokumentā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu pieņemts sākotnējais plānošanas dokuments. Administratīvā valde var deleģēt direktoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus plānošanas dokumentā.

4.   Plānošanas dokumentā iekļautajā daudzgadu programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.

Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši nolūkā rīkoties saistībā ar 45. pantā minētās izvērtēšanas rezultātiem.

1.   Regulatoru valdē ir:

Regulatoru valdē no katras dalībvalsts var būt tikai viens regulatīvās iestādes pārstāvis.

2.   Regulatoru valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizvieto priekšsēdētāju, ja priekšsēdētājs kādu iemeslu dēļ nevar pildīt savas funkcijas. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi, un to var atjaunot. Tomēr priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi vairs nav Regulatoru valdes locekļi.

1.   Regulatoru valde lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, un katram loceklim ir viena balss.

2.   Regulatoru valde pieņem un publicē savu reglamentu, kurā sīkāk izklāstīta balsošanas kārtība, jo īpaši nosacījumi, ar kādiem viens loceklis drīkst rīkoties cita vārdā, un arī – attiecīgā gadījumā – noteikumi par kvorumu. Reglamentā var paredzēt īpašas darba metodes, lai ņemtu vērā saistībā ar reģionālās sadarbības ierosmēm radušos jautājumus.

3.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus un neskarot to, ka tās locekļi darbojas savas attiecīgās regulatīvās iestādes vārdā, Regulatoru valde darbojas neatkarīgi, un tā neprasa un neseko norādījumiem no dalībvalstu valdībām, Komisijas vai citām publiskām vai privātām struktūrām.

4.   Sekretariāta pakalpojumus Regulatoru valdei nodrošina ACER.

5.   Regulatoru valde:

6.   Eiropas Parlamentu par Regulatoru valdes tuvojošos sanāksmju darba kārtības projektu informē vismaz divas nedēļas iepriekš. Divu nedēļu laikā pēc minētajām sanāksmēm protokola projektu nosūta Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlaments, pilnībā respektējot Regulatoru valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka neatkarību, var uzaicināt Regulatoru valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku teikt uzrunu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

1.   ACER pārvalda tās direktors, kas darbojas saskaņā ar 22. panta 5. punkta b) apakšpunkta otrajā teikumā minētajiem norādījumiem un – kad tas ir paredzēts šajā regulā – Regulatoru valdes atzinumiem. Neskarot Administratīvās valdes un Regulatoru valdes attiecīgās funkcijas attiecībā uz direktora pienākumiem, direktors neprasa norādījumus un neseko norādījumiem no valdībām, Savienības iestādēm vai citām publiskām vai privātām struktūrām vai personām. Direktors atskaitās Administratīvajai valdei par administratīviem, budžeta un pārvaldības jautājumiem, bet saglabā pilnīgu neatkarību attiecībā uz saviem uzdevumiem saskaņā ar 24. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Direktors var piedalīties Regulatoru valdes sanāksmēs kā novērotājs.

2.   Direktoru ieceļ Administratīvā valde, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu un pamatojoties uz kandidātu nopelniem, zināšanām un pieredzi enerģētikas nozarē, no vismaz trīs Komisijas izvirzītiem kandidātiem pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Pirms iecelšanas amatā Administratīvās valdes izraudzītais kandidāts sniedz paziņojumu Eiropas Parlamenta atbildīgajai komitejai un atbild uz tās locekļu jautājumiem. Līguma slēgšanai ar direktoru ACER pārstāv Administratīvās valdes priekšsēdētājs.

3.   Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Deviņos mēnešos pirms minētā termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu. Izvērtējumā Komisija jo īpaši pārbauda:

4.   Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi un pēc tam, kad tā izskatījusi un maksimāli ņēmusi vērā izvērtējumu un Regulatoru valdes atzinumu, var vienreiz pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu par ne vairāk kā pieciem gadiem, taču vienīgi tad, ja to pamato ACER uzdevumi un vajadzības. Direktors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, pagarinātā termiņa beigās nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

5.   Administratīvā valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms direktora amata pilnvaru termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt direktoru teikt uzrunu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6.   Ja direktora amata pilnvaru termiņu nepagarina, viņš paliek amatā, līdz tiek iecelts viņa pilnvaru pārņēmējs.

7.   Direktoru var atlaist no amata vienīgi ar Administratīvās valdes lēmumu, iepriekš saņemot Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu. Administratīvā valde pieņem šo lēmumu ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

8.   Eiropas Parlaments vai Padome var lūgt direktoru iesniegt ziņojumu par paveikto. Eiropas Parlaments arī var uzaicināt direktoru teikt uzrunu Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz šīs komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

1.   Direktors:

Pirmās daļas k) punkta vajadzībām, pirms lēmuma pieņemšanas par vietējā biroja izveidošanu, direktors lūdz atzinumu attiecīgajām dalībvalstīm, tostarp dalībvalstij, kurā atrodas ACER mītne, un viņam jāsaņem iepriekšēja piekrišana no Komisijas un Administratīvās valdes. Lēmuma pamatā ir pienācīga izmaksu un ieguvumu analīze un tajā precīzi nosaka minētajā vietējā birojā veicamo darbību tvērumu tā, lai izvairītos no liekām izmaksām un ACER administratīvo funkciju dublēšanas.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta vajadzībām atzinumus, ieteikumus un lēmumus, kas minēti 3. panta 1. punktā, no 4. līdz 8. pantam, 9. panta 1. un 2. punktā, 10. pantā, 11. panta c) punktā, 13. pantā, 15. panta 4. punktā, kā arī 30. un 43. pantā, pieņem tikai pēc Regulatoru valdes pozitīva atzinuma saņemšanas.

Pirms atzinumu, ieteikumu vai lēmumu projektu iesniegšanas balsošanai Regulatoru valdē direktors pietiekami savlaicīgi iesniedz atzinumu, ieteikumu vai lēmumu projektus attiecīgajām darba grupām apspriešanās nolūkā.

Direktors:

Atzinuma, ieteikuma vai lēmuma projekta atsaukšanas gadījumā direktors var sagatavot jaunu atzinuma, ieteikuma vai lēmuma projektu, ievērojot 22. panta 5. punkta a) apakšpunktā un šā punkta otrajā daļā minēto procedūru. Šā punkta trešās daļas a) apakšpunkta vajadzībām, ja direktors neievēro vai noraida komentārus un grozījumus, kas saņemti no Regulatoru valdes, direktors arī sniedz pienācīgi pamatotu rakstisku skaidrojumu.

Ja Regulatoru valde nesniedz labvēlīgu atzinumu par atkārtoti iesniegta atzinuma, ieteikuma vai lēmuma projekta tekstu, tāpēc, ka tās komentāri un grozījumi nav tikuši pienācīgi atspoguļoti atkārtoti iesniegtajā tekstā, direktors var vēlreiz pārskatīt atzinuma, ieteikuma vai lēmuma projekta tekstu atbilstīgi Regulatoru valdes ierosinātajiem grozījumiem un komentāriem, lai saņemtu tās labvēlīgu atzinumu, un viņam nav atkārtoti jāapspriežas ar attiecīgo darba grupu vai jāsniedz papildu rakstisks pamatojums;

1.   ACER izveido Apelācijas valdi.

2.   Apelācijas valdē ir seši locekļi un seši aizstājēji, kurus ieceļ no pašreizējiem vai bijušajiem regulatīvo iestāžu, konkurences iestāžu vai citu Savienības vai valsts iestāžu vadošajiem darbiniekiem ar attiecīgu pieredzi enerģētikas nozarē. Apelācijas valde ieceļ priekšsēdētāju.

Pēc publiska uzaicinājuma paust ieinteresētību Apelācijas valdes locekļus oficiāli ieceļ Administratīvā valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi.

3.   Apelācijas valde pieņem un publicē savu reglamentu. Minētajā reglamentā sīki izklāsta Apelācijas valdes organizācijas un funkcionēšanas nosacījumus un noteikumus, kas piemērojami valdē iesniegtajām apelācijām, saskaņā ar 28. pantu. Apelācijas valde sava reglamenta projektu, kā arī jebkādas būtiskas minētā reglamenta izmaiņas iesniedz Komisijai. Komisija var sniegt atzinumu par minēto reglamentu trīs mēnešu laikā no attiecīgā paziņojuma saņemšanas dienas.

ACER budžetā ietver atsevišķu budžeta pozīciju Apelācijas valdes reģistra darbības finansēšanai.

4.   Apelācijas valde lēmumus pieņem ar vairākumu, ko veido vismaz četri no sešiem tās locekļiem. Apelācijas valde sanāk pēc vajadzības.

1.   Apelācijas valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo laiku var pagarināt vienu reizi.

2.   Apelācijas valdes locekļi lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Viņus nesaista nekādi norādījumi. Apelācijas valdes locekļi neveic citus pienākumus ACER, tās Administratīvajā valdē vai Regulatoru valdē, vai kādā no tās darba grupām. Apelācijas valdes locekļus nevar atlaist no amata pilnvaru termiņa laikā, izņemot, ja loceklis ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, un lēmumu par atlaišanu pieņem Administratīvā valde pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi.

1.   Apelācijas valdes locekļi nevar piedalīties apelācijas procesā, ja viņi tajā ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajā iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji, vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.   Ja kāda 1. punktā minētā iemesla vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas valdes locekļiem uzskata, ka kādam citam loceklim nebūtu jāpiedalās apelācijas procesā, tad pirmais minētais loceklis attiecīgi informē Apelācijas valdi. Jebkura apelācijas procesā iesaistītā puse var iebilst pret Apelācijas valdes locekļa piedalīšanos jebkura 1. punktā minētā iemesla dēļ vai arī gadījumā, ja radušās aizdomas par viņa neobjektivitāti. Iebildumu nevar pamatot ar locekļa valstspiederību, un to nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas izskatīšanas procesā iesaistītā puse tomēr ir veikusi kādu procedūras pasākumu, kas nav iebildums pret Apelācijas valdes sastāvu.

3.   Apelācijas valdes lēmumu par rīcību 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa dalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas valdē aizvieto viņa aizstājējs, izņemot gadījumus, kad arī aizstājējs atrodas līdzīgā situācijā. Pēdējā minētajā gadījumā priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no citiem aizstājējiem.

4.   Apelācijas valdes locekļi apņemas darboties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Lai to apliecinātu, tie iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, norādot vai nu uz to, ka tiem nav tiešu vai netiešu interešu, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē to neatkarību, vai arī norādot kādu tiešu vai netiešu interesi, kuru varētu uzskatīt par tādu, kas ietekmē to neatkarību. Minētās deklarācijas publisko katru gadu.

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp regulatīvās iestādes, var iesniegt apelāciju par lēmumu, kas minēts 2. panta d) punktā un adresēts šai personai, vai lēmumu, kurš, lai gan ir tāda lēmuma formā, kas adresēts citai personai, tieši un personīgi skar minēto personu.

2.   Apelāciju, ietverot apelācijas pamatojumu, iesniedz ACER rakstiski divos mēnešos pēc lēmuma paziņošanas attiecīgajai personai, vai – ja tas nav iespējams – divos mēnešos no dienas, kad ACER šo lēmumu publicējusi. Apelācijas valde pieņem lēmumu četros mēnešos pēc apelācijas iesniegšanas.

3.   Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr Apelācijas valde, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi to prasa, var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.   Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas valde pārbauda, vai apelācija ir pamatota. Tā tik bieži, cik vajadzīgs, uzaicina apelācijas procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt komentārus par tās sniegtajiem paziņojumiem vai par pārējo apelācijas procesā iesaistīto pušu ziņojumiem. Apelācijas procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

5.   Apelācijas valde var apstiprināt lēmumu, vai nodot lietu ACER kompetentajai struktūrai. Minētajai kompetentajai struktūrai Apelācijas valdes lēmums ir saistošs.

6.   ACER publicē Apelācijas valdes pieņemtos lēmumus.

1.   Pamatotos gadījumos un jo īpaši nolūkā palīdzēt direktora un Regulatoru valdes darbā un nolūkā sagatavot atzinumus, ieteikumus un lēmumus, kas minēti 3. panta 1. punktā, 4. līdz 8. pantā, 9. panta 1. un 3. punktā, 10. pantā, 11. panta c) punktā, 13. pantā, 15. panta 4. punktā, un 30. un 43. pantā, Administratīvā valde izveido darba grupas vai pārtrauc to darbību, pamatojoties uz direktora un Regulatoru valdes kopīgu priekšlikumu.

Lai izveidotu darba grupu vai pārtrauktu tās darbību, ir vajadzīgs Regulatoru valdes pozitīvs atzinums.

2.   Darba grupās pēc vajadzības iekļauj ekspertus no ACER un regulatīvo iestāžu personāla. Darba grupās var piedalīties Komisijas eksperti. ACER nav atbildīga par izmaksām, kas ekspertiem no regulatīvo iestāžu personāla rodas saistībā ar piedalīšanos ACER darba grupās. Darba grupas ņem vērā citu attiecīgo valsts iestāžu ekspertu viedokļus, ja attiecīgās iestādes ir kompetentas.

3.   Administratīvā valde pieņem un publicē iekšējo reglamentu par darba grupu darbību, pamatojoties uz direktora priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Regulatoru valdi un pēc tam, kad ir saņemts tās labvēlīgs atzinums,.

4.   ACER darba grupas saskaņā ar Regulatoru valdes norādījumiem veic darbības, kas tām noteiktas plānošanas dokumentā, kurš pieņemts, ievērojot 20. pantu, un visas darbības, ko tām saskaņā ar šo regulu ir uzticējusi Regulatoru valde un direktors.

1.   Neskarot citus resursus, ACER ieņēmumus veido:

2.   ACER izdevumi ietver ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un darbības izdevumus.

3.   ACER ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

4.   Visus ACER ieņēmumus un izdevumus prognozē katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un iekļauj budžetā.

5.   ACER gūtie ieņēmumi nemazina tās neitralitāti, neatkarību vai objektivitāti.

1.   ACER iekasē maksu par:

2.   Šā panta 1. punktā minēto maksu un tās maksāšanas veidu nosaka Komisija pēc publiskas apspriešanās un pēc apspriešanās ar Administratīvo valdi un Regulatoru valdi. Maksa ir samērīga ar to attiecīgo pakalpojumu izmaksām, kurus sniedz izmaksu ziņā lietderīgā veidā, un tā ir pietiekama minēto izmaksu segšanai. Minēto maksu nosaka tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka tā nav diskriminējoša un ka ar to netiek pieļauta nepamatota finansiālā vai administratīvā sloga uzlikšana tirgus dalībniekiem vai struktūrām, kas darbojas to vārdā.

Komisija regulāri pārskata minētās maksas apmēru, pamatojoties uz izvērtējumu, un – vajadzības gadījumā – pielāgo minētās maksas apmēru un veidu, kādā tā jāmaksā.

1.   Katru gadu direktors sagatavo provizorisku aplēses projektu, kas ietver darbības izdevumus un darba programmu, kuri paredzēti nākamajā finanšu gadā, un šo provizorisko aplēses projektu kopā ar provizorisko amatu sarakstu iesniedz Administratīvajai valdei.

2.   Provizoriskā tāmes projekta pamatā ir 20. panta 1. punktā minētajā ikgadējā plānošanas dokumentā noteiktie mērķi un gaidāmie rezultāti, un tajā ņem vērā minēto mērķu un gaidāmo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus.

3.   Katru gadu Administratīvā valde, pamatojoties uz direktora sagatavoto provizorisko aplēses projektu, pieņem ACER ieņēmumu un izdevumu provizorisko aplēses projektu nākamajam finanšu gadam.

4.   Šo provizorisko aplēses projektu, iekļaujot štatu saraksta projektu, Administratīvā valde līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai. Pirms aplēses pieņemšanas direktora sagatavoto projektu nosūta Regulatoru valdei, kas par šo projektu var sniegt pamatotu atzinumu.

5.   Šā panta 3. punktā minēto aplēsi Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu.

6.   Pamatojoties uz aplēses projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā ietver aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un dotācijas summu no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 313. līdz 316. pantu un turpmākajiem pantiem.

7.   Padome kā budžeta lēmējinstitūcija pieņem ACER paredzēto štatu sarakstu.

8.   ACER budžetu pieņem Administratīvā valde. Tas kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Veicot jebkādus budžeta, tostarp štatu saraksta, grozījumus, ievēro to pašu procedūru.

10.   Līdz 2020. gada 5. jūlijam Komisija izvērtē, vai ACER pieejamais finansējums un cilvēkresursi ļauj pildīt tai ar šo regulu piešķirtos uzdevumus iekšējā enerģijas tirgus izveidē un energoapgādes drošības veicināšanā par labu Savienības patērētājiem.

11.   Administratīvā valde bez kavēšanās informē budžeta lēmējinstitūciju par visiem plānotajiem projektiem, kas finansiālā ziņā var būtiski ietekmēt ACER budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem saistībā ar īpašumu. Administratīvā valde par savu nodomu informē Komisiju. Ja kāda no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā ACER informē par šādu ieceri divās nedēļās pēc informācijas saņemšanas par projektu. Ja atbildes nav, ACER var īstenot plānoto projektu

1.   Direktors darbojas kā kredītrīkotājs un īsteno ACER budžetu.

2.   Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām ACER grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Līdz nākamā gada 31. martam ACER grāmatvedis Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz arī ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību. Tad Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (22) (“Finanšu regula”) 245. pantu.

1.   Līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam ACER grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai iesniedz provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads).

2.   Līdz N+1 gada 31. martam ACER Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai iesniedz ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību N gadā.

Līdz N+1 gada 31. martam Komisijas grāmatvedis Revīzijas palātai iesniedz ACER provizoriskos pārskatus. Komisija ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par ACER provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu grāmatvedis, uzņemoties atbildību, sagatavo ACER galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Direktors iesniedz tos Administratīvajai valdei atzinuma sniegšanai.

4.   Administratīvā valde sniedz atzinumu par ACER galīgajiem pārskatiem par N gadu.

5.   Līdz N+1 gada 1. jūlijam ACER grāmatvedis šos galīgos pārskatus par N gadu kopā ar Administratīvās valdes atzinumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.   Galīgos pārskatus līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7.   Līdz N+1 gada 30. septembrim direktors iesniedz Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Minētās atbildes kopiju direktors nosūta arī Administratīvajai valdei un Komisijai.

8.   Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par N gadu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu.

9.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz direktoram apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.

1.   Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (23), apkarošanu, ACER pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF (24), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami ACER darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības, veicot revīziju uz vietas, kā arī revīziju uz dokumentu pamata, revidēt tos dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no ACER ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (25), OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai nav notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finansiālās intereses, kuras saistītas ar ACER finansētu dotāciju vai līgumu.

4.   Neskarot 1., 2., un 3. punktu, ACER sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šajā pantā minētās revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

1.   Uz ACER un tās darbiniekiem attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

2.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz telpām, kuras ACER vajadzībām tiek sagādātas uzņēmējā dalībvalstī, un infrastruktūru, kuras pieejamību nodrošina minētā dalībvalsts, kopā ar specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami direktoram, Administratīvās valdes locekļiem, ACER darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka ACER un uzņēmējas dalībvalsts mītnes nolīgumā. Minēto nolīgumu noslēdz, kad ir saņemts Administratīvās valdes apstiprinājums.

1.   Uz ACER darbiniekiem, tostarp tās direktoru, attiecas Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus.

3.   ACER attiecībā uz tās darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas atbilstīgi Civildienesta noteikumiem ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai un atbilstīgi Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai – iestādei, kurai ir tiesības slēgt līgumus.

4.   Administratīvā valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj ACER nodarbināt dalībvalstu norīkotus ekspertus.

1.   ACER līgumisko atbildību reglamentē tiesības, kas piemērojamas attiecīgajam līgumam.

Jebkāda šķīrējklauzula, kas ietverta ACER noslēgtā līgumā, ir Tiesas kompetencē.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību ACER saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījusi ACER vai tās darbinieki, pildot amata pienākumus.

3.   Strīdi par 2. punktā minētā kaitējuma kompensāciju ir Tiesas kompetencē.

4.   ACER darbinieku personisko finansiālo un disciplināro atbildību pret ACER reglamentē attiecīgie noteikumi, ko piemēro ACER personālam.

1.   ACER rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (26).

2.   Administratīvā valde pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Par lēmumiem, ko ACER pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai ierosināt lietu Tiesā, ievērojot attiecīgi LESD 228. un 263. pantā paredzētos noteikumus.

4.   Uz ACER veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (27). Administratīvā valde nosaka pasākumus, kā ACER piemēro Regulu (ES) 2018/1725, tostarp pasākumus attiecībā uz ACER datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

5.   ACER pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Resursu piešķiršana komunikācijas darbībām nedrīkst kaitēt 3. līdz 13. pantā minēto pienākumu efektīvai izpildei. Komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem Administratīvās valdes pieņemtajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem.

1.   ACER pieņem savus drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas (“ESKI”) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, tostarp noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un uzglabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (28) un (ES, Euratom) 2015/444 (29).

2.   ACER var arī nolemt piemērot 1. punktā minētos Komisijas lēmumus mutatis mutandis. ACER drošības noteikumi inter alia ietver noteikumus par apmaiņu ar ESKI un sensitīvu neklasificētu informāciju, tās apstrādi un uzglabāšanu.

1.   ACER var līdzdarboties trešās valstis, kas ir noslēgušas ar Savienību nolīgumus un kas ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktu attiecīgos noteikumus enerģētikas jomā, tostarp jo īpaši noteikumus par neatkarīgām regulatīvām iestādēm, trešo personu piekļuvi infrastruktūrai un nodalīšanu, enerģijas tirdzniecību un sistēmas darbību un patērētāju līdzdalību un aizsardzību, kā arī attiecīgos noteikumus vides un konkurences jomā.

2.   Ja šajā nolūkā tiek noslēgts nolīgums starp Savienību un minētajām trešām valstīm atbilstīgi 1. punktam, ACER var arī pildīt savus uzdevumus saskaņā ar 3. līdz 13. pantu attiecībā uz trešām valstīm ar noteikumu, ka, ja minētās trešās valstis ir pieņēmušas un piemēro attiecīgus noteikumus, ievērojot 1. punktu, un ir pilnvarojušas ACER koordinēt to regulatīvo iestāžu darbības ar dalībvalstu regulatīvo iestāžu darbībām. Tikai šādos gadījumos atsauces uz jautājumiem, kam piemīt pārrobežu iezīmes, attiecas uz robežām starp Savienību un trešām valstīm, bet ne robežām starp divām dalībvalstīm.

3.   Nolīgumos, kas minēti 1. punktā, nosaka kārtību, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedūras aspektus minēto valstu dalībai ACER darbā, tostarp saistībā ar finanšu iemaksām un personālu.

4.   Administratīvā valde pieņem reglamentu attiecībām ar 1. punktā minētajām trešām valstīm pēc tam, kad ir saņēmusi Regulatoru valdes pozitīvu atzinumu. Komisija, noslēdzot attiecīgu darba vienošanos ar ACER direktoru, nodrošina, ka ACER darbojas, ievērojot savas pilnvaras un pastāvošo institucionālo regulējumu.

1.   Uz ACER attiecas Padomes Regula Nr. 1 (30).

2.   Administratīvā valde lemj par valodu lietojumu ACER iekšējā darbā.

3.   ACER darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Līdz 2024. gada 5. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija, kurai palīdz neatkarīgs ārējais eksperts, izvērtē ACER veikumu saistībā ar tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanā sevišķu uzmanību velta tam, vai ir nepieciešams grozīt ACER pilnvaras, un jebkādu šādu grozījumu finansiālajai ietekmei.

2.   Ja Komisija uzskata, ka, ņemot vērā ACER izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tās turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt pēc tam, kad ir veiktas atbilstīgas konsultācijas ar ieinteresētajām personām un Regulatoru valdi.

3.   Komisija 1. punktā minētā izvērtējuma konstatējumus un tās secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un ACER Regulatoru valdei. Izvērtējuma konstatējumi būtu jāpublisko.

4.   Komisija līdz 2025. gada 31. oktobrim un pēc tam vismaz reizi piecos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēta šī regula un jo īpaši ACER uzdevumi, kas saistīti ar atsevišķiem lēmumiem. Minētajā ziņojumā attiecīgā gadījumā ņem vērā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943 69. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma rezultātus.

Komisija attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.

1.   Visi tirgus dalībnieki ir atbildīgi par nebalansa gadījumiem, ko tie rada sistēmā (“balansatbildība”). Šajā nolūkā tirgus dalībnieki ir vai nu balansatbildīgās puses, vai tie savu atbildību līgumiski deleģē pašu izvēlētai balansatbildīgajai pusei. Katra balansatbildīgā puse ir finansiāli atbildīga par saviem nebalansa gadījumiem un cenšas būt balansā vai palīdz elektroenerģijas sistēmai būt balansā.

2.   Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no balansatbildības:

Dalībvalstis var, neskarot LESD 107. un 108. pantu, nodrošināt stimulus tirgus dalībniekiem, kas ir pilnībā vai daļēji atbrīvoti no atbildības par balansēšanu, uzņemties pilnu atbildību par balansēšanu.

3.   Ja dalībvalsts piešķir atkāpi saskaņā ar 2. punktu, tā nodrošina, ka cits tirgus dalībnieks pilnībā uzņemas finansiālo atbildību par nebalansa gadījumiem.

4.   Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kas pasūtītas no 2026. gada 1. janvāra, 2. punkta b) apakšpunktu piemēro tikai tām elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 200 kW.

1.   Balansēšanas tirgus, tostarp pirmskvalifikācijas procesus, organizē tā, lai:

2.   Balansēšanas enerģijas cena netiek iepriekš noteikta balansēšanas jaudas līgumos. Iepirkuma procesi ir pārredzami saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 40. panta 4. punktu, vienlaikus aizsargājot sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

3.   Balansēšanas tirgi nodrošina darbības drošību, vienlaikus ļaujot maksimāli izmantot un efektīvi piešķirt starpzonu jaudu visos laikposmos saskaņā ar 17. pantu.

4.   Norēķiniem par balansēšanas enerģiju attiecībā uz standarta balansēšanas produktiem un specifiskiem balansēšanas produktiem izmanto robežcenas noteikšanu – pay-as-cleared jeb vienotas cenas noteikšanu –, ja vien visas regulatīvās iestādes nav apstiprinājušas alternatīvu cenu noteikšanas metodi, pamatojoties uz visu pārvades sistēmu operatoru kopīgo priekšlikumu pēc tam, kad ir veikta analīze, kas uzskatāmi parāda, ka minētā alternatīva cenu noteikšanas metode ir efektīvāka.

Tirgus dalībniekiem atļauj iesniegt solījumus pēc iespējas tuvu reāllaikam, un balansēšanas enerģijas tirgus slēgšanas laiks nav pirms tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika.

Pārvades sistēmu operatori, kas piemēro centrālās dispečēšanas modeli, var paredzēt papildu noteikumus saskaņā ar elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijām, kas pieņemtas pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu.

5.   Par nebalansu norēķinās par cenu, kas atspoguļo enerģijas vērtību reāllaikā.

6.   Katra nebalansa cenas zona sakrīt ar tirdzniecības zonu, izņemot centrālās dispečēšanas modeļa gadījumākad nebalansa cenas zona var būt daļa no tirdzniecības zonas.

7.   Rezerves jaudas dimensionēšanu veic pārvades sistēmu operatori, un to sekmē reģionālā līmenī.

8.   Balansēšanas jaudas iepirkumu veic pārvades sistēmas operators, un to var sekmēt reģionālā līmenī. Šajā nolūkā var ierobežot pārrobežu jaudas rezervēšanu. Balansēšanas jaudas iepirkums ir tirgbalstīts un organizēts tā, lai pirmskvalifikācijas procesā nebūtu diskriminācijas starp tirgus dalībniekiem, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 40. panta 4. punktu, neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieki piedalās individuāli vai agregēšanas ceļā.

Balansēšanas jaudas iepirkumu balsta uz primāro tirgu, ja vien un ciktāl regulatīvā iestāde nav piešķīrusi atkāpi, lai atļautu citu tirgbalstītu iepirkumu veidu izmantošanu, pamatojoties uz konkurences trūkumu balansēšanas pakalpojumu tirgū. Atkāpes no pienākuma balansēšanas jaudas iepirkumu balstīt uz primāro tirguizmantošanu pārskata ik pēc trīs gadiem.

9.   Augšupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu un lejupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu veic atsevišķi, ja vien regulatīvā iestāde neapstiprina atkāpi no šā principa, pamatojoties uz to, ka ar attiecīgās atkāpes piemērošanu tiktu panākta lielāka ekonomiskā efektivitāte, kā tas skaidri parādīts pārvades sistēmas operatora veiktajā novērtējumā. Balansēšanas jaudas līgumus slēdz ne agrāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu, ja vien un ciktāl regulatīvā iestāde nav apstiprinājusi agrāku līgumu slēgšanu vai ilgākus līguma darbības periodus, lai nodrošinātu piegādes drošību vai uzlabotu ekonomisko efektivitāti.

Ja tiek piešķirta atkāpe, vismaz 40 % no standarta balansēšanas produktiem un vismaz 30 % no visiem balansēšanas jaudai izmantotajiem produktiem balansēšanas jaudas līgumus slēdz ne ilgāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu. Līgumus par atlikušo balansēšanas jaudas daļu slēdz ne agrāk kā vienu mēnesi pirms balansēšanas jaudas piegādes, un tādu līgumu darbības periods nav ilgāks par vienu mēnesi.

10.   Pēc pārvades sistēmas operatora pieprasījuma regulatīvā iestāde var nolemt pagarināt līguma par atlikušo balansēšanas jaudas daļu darbības periodu, kas minēts 9. punktā, ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem ar noteikumu, ka šādam lēmumam ir laika ierobežojums un ka pozitīvā ietekme uz galalietotāju izmaksu samazināšanu, pārsniedz negatīvo ietekmi uz tirgu. Pieprasījumā iekļauj:

11.   Neatkarīgi no 10. punkta no 2026. gada 1. janvāra līgumu darbības periodi nav ilgāki par sešiem mēnešiem.

12.   Līdz 2028. gada 1. janvārim regulatīvās iestādes ziņo Komisijai un ACER par kopējās jaudas daļu, uz kuru attiecas līgumi, kuru darbības periods vai kuru iepirkuma periods ir ilgāks par vienu dienu.

13.   Pārvades sistēmu operatori vai to deleģētie operatori, cik vien drīz iespējams pēc reāllaika, bet ne vēlāk kā ar 30 minūšu kavēšanos pēc piegādes, publicē savu grafiku sastādīšanas zonu pašreizējo sistēmas balansu, aplēstās nebalansa cenas un aplēstās balansēšanas enerģijas cenas.

14.   Ja standarta balansēšanas produkti nav pietiekami, lai nodrošinātu darbības drošību, vai, ja atsevišķus balansēšanas resursus nevar iesaistīt balansēšanas tirgū, izmantojot standarta balansēšanas produktus, pārvades sistēmu operatori var ierosināt, bet regulatīvās iestādes – apstiprināt, atkāpes no 2. un 4. punkta attiecībā uz specifiskiem balansēšanas produktiem, kas tiek aktivizēti uz vietas, neveicot to apmaiņu ar citiem pārvades sistēmu operatoriem.

Priekšlikumos par atkāpēm ietver to pasākumu aprakstu, kas ierosināti, lai, ievērojot ekonomisko efektivitāti, līdz minimumam samazinātu specifisko produktu izmantošanu,, uzskatāmi parāda, ka specifiskie produkti nerada būtiskus trūkumus un kropļojumus balansēšanas tirgus grafiku sastādīšanas zonā vai ārpus tās, kā arī attiecīgā gadījumā noteikumus un informāciju par procesu, kādā balansēšanas enerģijas solījumus no specifiskiem balansēšanas produktiem pārvērš balansēšanas enerģijas solījumos no standarta balansēšanas produktiem.

1.   Pārvades sistēmu operatori un NETO kopīgi organizē integrēto nākamās dienas un tekošās dienas tirgu vadību saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1222. Pārvades sistēmu operatori un NETO sadarbojas Savienības līmenī vai, kur tas ir lietderīgāk, reģionālā mērogā, lai maksimizētu Savienības elektroenerģijas nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecības efektivitāti un rezultativitāti. Pienākums sadarboties neskar Savienības konkurences tiesību aktu piemērošanu. Regulatīvās iestādes atbilstīgi Direktīvas (ES) 2019/944 59. pantam un ACER atbilstīgi Regulas (ES) 2019/942 4. un 8. pantam veic pārvades sistēmu operatoru un NETO regulatīvo uzraudzību attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar elektroenerģijas tirdzniecību.

2.   Nākamās dienas un tekošās dienas tirgi:

1.   NETO atļauj tirgus dalībniekiem tirgoties ar enerģiju pēc iespējas tuvu reāllaikam un vismaz līdz tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laikam.

2.   NETO tirgus dalībniekiem gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgos dod iespēju tirgoties ar enerģiju laika intervālos, kas ir vismaz tikpat īsi, cik nebalansa norēķinu periods.

3.   NETO nodrošina produktus tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, kuri ir pietiekami nelieli – ar minimālo solījuma lielumu 500 kW vai mazāk –, lai nodrošinātu sekmīgu pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrāšanas un maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iesaisti, tostarp arī lietotāju tiešu iesaisti.

4.   Ne vēlāk kā ar 2021. gada 1. janvāri nebalansa norēķinu periods visās grafiku sastādīšanas zonās ir 15 minūtes, izņemot gadījumus, kad regulatīvās iestādes ir piešķīrušas atkāpi vai izņēmumu. Atkāpes drīkst piešķirt tikai līdz 2024. gada 31. decembrim.

No 2025. gada 1. janvāra nebalansa norēķinu periods nepārsniedz 30 minūtes, ja visas regulatīvās iestādes sinhronajā zonā ir piešķīrušas izņēmumu.

1.   Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1719 pārvades sistēmu operatori izdod ilgtermiņa pārvades tiesības vai ievieš līdzvērtīgus pasākumus, kas ļauj tirgus dalībniekiem, tostarp atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem, nodrošināties pret cenas riskiem pāri tirdzniecības zonu robežām, ja vien kompetento regulatīvo iestāžu veiktajā nākotnes tirgu novērtējumā attiecībā uz tirdzniecības zonu robežām, netiek konstatēts, ka attiecīgajās tirdzniecības zonās ir pietiekamas nodroses iespējas.

2.   Ilgtermiņa pārvades tiesības piešķir pārredzami, balstoties tirgū un bez diskriminācijas, izmantojot vienotu piešķiršanas platformu.

3.   Ievērojot Savienības konkurences tiesību aktus, tirgus operatori ir tiesīgi izstrādāt nākotnes nodroses produktus, tostarp ilgtermiņa nākotnes nodroses produktus, lai tirgus dalībniekiem, tostarp atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem, dotu iespēju pienācīgi nodrošināties pret cenu svārstību radītajiem finanšu riskiem. Dalībvalstis neprasa, lai šādi nodroses darījumi iekļautu tikai darījumus dalībvalstī vai tirdzniecības zonā.

1.   Nenosaka nedz maksimālo, nedz minimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru. Šo noteikumu cita starpā piemēro solīšanai un klīringam visos laikposmos, un tas attiecas uz balansēšanas enerģijas un nebalansa cenām, neskarot tehniskos cenas limitus, kurus var piemērot balansēšanas laikposmā un nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos atbilstīgi 2. punktam.

2.   NETO var piemērot saskaņotus limitus maksimālajām un minimālajām klīringa cenām nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos. Minētie limiti ir pietiekami augsti, lai nevajadzīgi neierobežotu tirdzniecību, tie ir saskaņoti iekšējā tirgū un tajos ņemta vērā maksimālā zudušās slodzes vērtība. NETO ievieš pārredzamu mehānismu, lai laikus automātiski koriģētu tehniskos solīšanas limitus, ja ir paredzams, ka tiks sasniegti noteiktie limiti. Koriģētos augstākos limitus turpina piemērot, līdz tiek pieprasīti turpmāki palielinājumi saskaņā ar minēto mehānismu.

3.   Pārvades sistēmu operatori neveic tādus pasākumus, kuru mērķis ir izmainīt vairumcenas.

4.   Regulatīvās iestādes vai – ja dalībvalsts šim nolūkam izraudzījušās citu kompetento iestādi – šādas kompetentās iestādes apzina rīcībpolitikas un pasākumus, kurus piemēro to teritorijā un kuri varētu netieši sekmēt vairumcenu veidošanas ierobežošanu, tostarp ar balansēšanas enerģijas aktivizāciju saistīto solījumu ierobežošanu, jaudas mehānismus, pārvades sistēmu operatoru pasākumus, tirgus rezultātu apstrīdēšanas pasākumus vai tādus pasākumus, kuri paredzēti, lai novērstu dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neefektīvi definētas tirdzniecības zonas.

5.   Ja regulatīvā iestāde vai izraudzītā kompetentā iestāde ir apzinājusi rīcībpolitiku vai pasākumu, kas varētu ierobežot vairumcenu veidošanu, tā veic visas vajadzīgās darbības, lai pārtrauktu vai, ja tas nav iespējams, mīkstinātu minētās politikas vai pasākuma ietekmi uz solītāju rīcību. Dalībvalstis līdz 2020. gada 5. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi un darbības, kas veikti vai ko tās plāno veikt.

1.   Regulatīvās iestādes vai – ja dalībvalsts šim nolūkam izraudzījušās citu kompetento iestādi – šādas kompetentās iestādes līdz 2020. gada 5. jūlijam un, ja tas vajadzīgs, lai noteiktu uzticamības standartu saskaņā ar 25. pantu, savai teritorijai nosaka vienu zudušās slodzes vērtības aplēsi. Minēto aplēsi dara publiski pieejamu. Regulatīvās iestādes vai citas izraudzītās kompetentās iestādes katrai tirdzniecības zonai var noteikt dažādas aplēses, ja to teritorijā ir vairāk kā viena tirdzniecības zona. Ja tirdzniecības zona sastāv no vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijām, tad attiecīgās regulatīvās iestādes vai citas izraudzītās kompetentās iestādes nosaka vienu zudušās slodzes vērtības aplēsi konkrētajai tirdzniecības zonai. Nosakot vienu zudušās slodzes vērtības aplēsi, regulatīvās iestādes vai citas izraudzītās kompetentās iestādes izmanto 23. panta 6. punktā minēto metodiku.

2.   Regulatīvās iestādes un citas izraudzītās kompetentās iestādes savu zudušās slodzes vērtības aplēsi atjaunina ne retāk kā reizi piecos gados vai biežāk, ja tās novēro nozīmīgas izmaiņas.

1.   Elektroenerģijas ražošanas ietaišu un pieprasījumreakcijas dispečēšana ir nediskriminējoša, pārredzama un, ja vien 2. līdz 6. punktā nav paredzēts citādi, tirgū balstīta.

2.   Neskarot LESD 107., 108. un 109. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka, dispečējot elektroenerģijas ražošanas ietaises, sistēmu operatori, ciktāl to ļauj valsts elektrosistēmas droša darbība un pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, piešķir prioritāti ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, ja šādas elektroenerģijas ražošanas ietaises ir:

3.   Dalībvalsts var nolemt prioritāru dispečēšanu nepiemērot tādām 2. punkta a) apakšpunktā minētajām elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras sāk darboties vismaz sešus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, vai piemērot zemāku minimālo jaudu nekā noteikts 2. punkta a) apakšpunktā ar noteikumu, ka:

Piešķirot jebkuru atkāpi, netiek pieļautas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku, kas ietekmē ražošanas ietaises, kuras jau gūst labumu no prioritāras dispečēšanas, neatkarīgi no tā, vai pastāv kāda brīvprātīga vienošanās starp dalībvalsti un attiecīgās ražošanas ietaises operatoru.

Neskarot LESD 107., 108 un 109. pantu, dalībvalstis ietaisēm, kuras ir tiesīgas uz prioritāru dispečēšanu, var piešķirt stimulus, lai tās brīvprātīgi atteiktos no prioritāras dispečēšanas.

4.   Neskarot LESD 107., 108. un 109. pantu, dalībvalstis var piešķirt prioritāru dispečēšanu elektroenerģijai, kas saražota elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 400 kW.

5.   Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kas pasūtītas sākot ar 2026. gada 1. janvāri, 2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 200 kW.

6.   Neskarot līgumus, kas noslēgti pirms 2019. gada 4. jūlija, elektroenerģijas ražošanas ietaises, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuras tika pasūtītas pirms 2019. gada 4. jūlija un uz kurām saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 5. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (20) 16. panta 2. punktu pasūtīšanas brīdī attiecās prioritārā dispečēšana, turpina gūt labumu no prioritārās dispečēšanas. Prioritāro dispečēšanu vairs nepiemēro šādām elektroenerģijas ražošanas ietaisēm no dienas, kad elektroenerģijas ražošanas ietaisē veiktas būtiskas modifikācijas, kas ietver vismaz tādus gadījumus, kad jānoslēdz jauns pieslēguma līgums vai ir palielināta elektroenerģijas ražošanas ietaises jauda.

7.   Prioritārā dispečēšana neapdraud elektrosistēmas drošu darbību, to neizmanto kā pamatojumu starpzonu jaudu samazināšanai papildus 16. pantā paredzētajam un tās pamatā ir pārredzami un nediskriminējoši kritēriji.

1.   Elektroenerģijas ražošanas pārdispečēšanas vai pieprasījumreakcijas pārdispečēšanas pamatā ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji. Tā ir atvērta visām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, jebkādai enerģijas uzkrāšanai un jebkādai pieprasījumreakcijai, tostarp tādām, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja vien tas ir tehniski iespējams.

2.   Pārdispečējamos resursus izraugās no elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, enerģijas uzglabāšanas vai pieprasījumreakcijas, izmantojot tirgbalstītus mehānismus un piešķirot finansiālu kompensāciju. Balansēšanas enerģijas solījumi, ko izmanto pārdispečēšanai, nenosaka balansēšanas enerģijas cenu.

3.   Tirgū nebalstītu elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas pārdispečēšanu var izmantot tikai, ja:

4.   Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu kompetentajai regulatīvajai iestādei par to:

Regulatīvā iestāde iesniedz ziņojumu ACER un publicē pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto datu apkopojumu, vajadzības gadījumā pievienojot ieteikumus uzlabojumiem.

5.   Ievērojot prasības attiecībā uz tīkla uzticamības un drošuma uzturēšanu, kuru pamatā pārredzami un nediskriminējoši regulatīvo iestāžu noteikti kritēriji, pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori:

6.   Ja izmanto tirgū nebalstītu lejupvērstu pārdispečēšanu, piemēro šādus principus:

7.   Ja izmanto tirgū nebalstītu pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis pārdispečēšanu, piešķir finansiālu kompensāciju pārdispečētās elektroenerģijas ražošanas ietaises, enerģijas uzkrāšanas ietaises vai pieprasījumreakcijas ietaises operatoram, izņemot tādu ražotāju gadījumā, kuri piekrituši noslēgt pieslēguma līgumu, saksaņā ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde. Šāda finansiālā kompensācija ir vismaz vienāda ar lielāko no šādiem elementiem vai to kombināciju, ja, piemērojot tikai lielāko no šādiem elementiem, kompensācija būtu nepamatoti zema vai nepamatoti augsta:

1.   Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu pārslodzi. Tirdzniecības zonu robežas nosaka, pamatojoties uz ilgtermiņa, strukturālām pārslodzēm pārvades tīklā. Tirdzniecības zonās šādas strukturālas pārslodzes neiekļauj, izņemot gadījumu, kad tām nav nekādas ietekmes uz kaimiņos esošajām tirdzniecības zonām, vai – kā pagaidu izņēmumu – kad to ietekmi uz kaimiņos esošajām tirdzniecības zonām mazina, izmantojot korektīvus pasākumus, un minēto strukturālo pārslodžu rezultātā nesamazinās starpzonu tirdzniecības jauda saskaņā ar 16. panta prasībām. Savienības tirdzniecības zonu konfigurāciju izstrādā tā, lai tiktu maksimizēta ekonomiskā efektivitāte un lai saskaņā ar 16. pantu tiktu maksimizētas starpzonu tirdzniecības iespējas, vienlaikus saglabājot piegādes drošību.

2.   Ik pēc trim gadiem ENTSO-E ziņo par strukturālām pārslodzēm un citām būtiskām fiziskām pārslodzēm starp tirdzniecības zonām un tajās, arī par šādu pārslodžu atrašanās vietu un biežumu, saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu. Minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, vai starpzonu tirdzniecības jauda ir sasniegusi lineāro trajektoriju saskaņā ar 15. pantu vai minimālo jaudu saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

3.   Lai nodrošinātu tirdzniecības zonu optimālu konfigurāciju, veic tirdzniecības zonu izvērtēšanu. Šādā izvērtēšanā identificē visas strukturālās pārslodzes un iekļauj koordinētu analīzi par tirdzniecības zonu dažādām konfigurācijām, iesaistot skartās ieinteresētās personas no visām attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu. Esošās tirdzniecības zonas novērtē pēc to spējas radīt uzticamu tirgus vidi, arī nodrošināt pietiekami elastīgu elektroenerģijas ražošanu un slodzes jaudu, kam ir izšķirīga nozīme, lai nepieļautu sastrēgumus tīklā, līdzsvarotu elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu un ilgtermiņā nodrošinātu tīkla infrastruktūrā veikto investīciju drošību.

4.   Šā panta un šīs regulas 15. panta vajadzībām attiecīgās dalībvalstis, pārvades sistēmu operatori vai regulatīvās iestādes ir tās dalībvalstis, pārvades sistēmu operatori vai regulatīvās iestādes, kuras piedalās tirdzniecības zonu konfigurācijas izvērtēšanā, un arī tās, kuras atrodas tajā pašā jaudas aprēķināšanas reģionā saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

5.   Līdz 2019. gada 5. oktobrim visi attiecīgie pārvades sistēmu operatori apstiprināšanai attiecīgajās regulatīvajās iestādēs iesniedz priekšlikumu par metodiku un pieņēmumiem, kas jāizmanto tirdzniecības zonu izvērtēšanas procesā un attiecībā uz izskatāmajām alternatīvās tirdzniecības zonu konfigurācijām. Trīs mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas attiecīgās regulatīvās iestādes par priekšlikumu pieņem vienprātīgu lēmumu. Ja regulatīvās iestādes minētajā laikposmā nevar pieņemt vienprātīgu lēmumu par priekšlikumu, ACER papildu trīs mēnešu laikā lemj par metodiku un pieņēmumiem, un izskatāmajām alternatīvajām tirdzniecības zonu konfigurācijām. Metodikas pamatā ir strukturālās pārslodzes, kuras nav paredzēts pārvarēt nākamo triju gadu laikā, pienācīgi ņemot vērā panākto progresu to infrastruktūras attīstības projektu izstrādē, kurus paredzēts realizēt nākamo triju gadu laikā.

6.   Pamatojoties uz metodiku un pieņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar 5. punktu, pārvades sistēmu operatori, kuri piedalās tirdzniecības zonu izvērtēšanā, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc metodikas un pieņēmumu apstiprināšanas saskaņā ar 5. punktu iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm kopīgu priekšlikumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāgroza vai jāsaglabā. Citas dalībvalstis, Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses vai citas trešās valstis, kurām ar kādu no attiecīgajām dalībvalstīm ir kopīga sinhronā zona, var iesniegt piezīmes.

7.   Ja strukturāla pārslodze ir konstatēta ziņojumā saskaņā ar šā panta 2. punktu vai tirdzniecības zonu izvērtēšanā saskaņā ar šo pantu vai ja to savās kontroles zonās viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori ir konstatējuši ziņojumā, ko apstiprinājusi kompetentā regulatīvā iestāde, dalībvalsts, kurā ir konstatēta strukturāla pārslodze, sadarbībā ar saviem pārvades sistēmu operatoriem sešu mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu definēt valsts vai starpvalstu rīcības plānus saskaņā ar 15. pantu, vai arī izvērtēt un grozīt savu tirdzniecības zonu konfigurāciju. Minētos lēmumus nekavējoties paziņo Komisijai un ACER.

8.   Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras izvēlējušās grozīt tirdzniecības zonu konfigurāciju, ievērojot 7. punktu – attiecīgās dalībvalstis pieņem vienprātīgu lēmumu sešu mēnešu laikā no 7. punktā minētās paziņošanas. Citas dalībvalstis var iesniegt piezīmes attiecīgajām dalībvalstīm, kurām minētās piezīmes būtu jāņem vērā, pieņemot savu lēmumu. Lēmums ir argumentēts, un to paziņo Komisijai un ACER. Ja attiecīgās dalībvalstis minētajos sešos mēnešos nespēj panākt vienprātīgu lēmumu, tās nekavējoties par to paziņo Komisijai. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas Komisija, apspriedusies ar ACER, kā galējo līdzekli pieņem lēmumu grozīt vai saglabāt tirdzniecības zonu konfigurāciju attiecīgajās dalībvalstīs un starp tām.

9.   Dalībvalstis un Komisija pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šo pantu apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

10.   Visos saskaņā ar šo pantu pieņemtajos lēmumos norāda datumu, kad īstenojamas izmaiņas. Minēto īstenošanas datumu nosaka, vajadzību pēc steidzamas rīcības sabalansējot ar praktiskajiem apsvērumiem, tostarp elektroenerģijas nākotnes darījumiem. Lēmumā var noteikt atbilstošus pārejas noteikumus.

11.   Ja uzsāk citus tirdzniecības zonu izvērtējumus saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu, piemēro šo pantu.

1.   Pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 14. panta 7. punktu dalībvalsts, kurā ir konstatēta strukturāla pārslodze, sadarbībā ar savu regulatīvo iestādi izstrādā rīcības plānu. Minētais rīcības plāns ietver konkrētu grafiku tādu pasākumu pieņemšanai, ar ko samazināt strukturālās pārslodzes, kas konstatētas četru gadu laikā no lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 14. panta 7. punktu.

2.   Neskarot atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 16. panta 9. punktu, vai nobīdi atbilstīgi 16. panta 3. punktam, un neatkarīgi no rīcības plāna izstrādē panāktā konkrētā progresa dalībvalstis nodrošina, ka starpzonu tirdzniecības jauda katru gadu tiek palielināta, līdz ir sasniegta 16. panta 8. punktā paredzētā minimālā jauda. Minēto minimālo jaudu sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Minētos ikgadējos palielinājumus nodrošina ar lineāru trajektoriju. Minētās trajektorijas sākumpunkts ir vai nu jauda, kas piešķirta pie robežas vai kas piešķirta kritiskam tīkla elementam gadā pirms rīcības plāna pieņemšanas, vai arī vidējā jauda trīs gados pirms rīcības plāna pieņemšanas, atkarībā no tā, kura ir bijusi lielāka. Dalībvalstis nodrošina, ka to rīcības plānu īstenošanas laikā jauda, kas darīta pieejama starpzonu tirdzniecībā saskaņā ar 16. panta 8. punktu, ir vismaz līdzvērtīga lineārās trajektorijas vērtībām, arī izmantojot korektīvus pasākumus jaudas aprēķināšanas reģionā.

3.   Izmaksas par korektīvajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 2. punktā minēto lineāro trajektoriju vai darītu pieejamu starpzonu jaudu pie robežām vai kritiskiem tīkla elementiem, uz kuriem attiecas darbības plāns, sedz dalībvalsts vai dalībvalstis, kuras īsteno rīcības plānu.

4.   Katru gadu visā rīcības plāna īstenošanas laikā un sešu mēnešu laikā pēc tā termiņa beigām attiecīgie pārvades sistēmu operatori attiecībā uz iepriekšējiem 12 mēnešiem izvērtē to, vai pieejamā pārrobežu jauda ir sasniegusi lineāro trajektoriju vai, sākot ar 2026. gada 1. janvāri – vai ir sasniegta 16. panta 8. punktā paredzētā minimālā jauda. Tie iesniedz savus izvērtējumus ACER un attiecīgajām regulatīvajām iestādēm. Pirms ziņojuma sagatavošanas katrs pārvades sistēmas operators savai regulatīvajai iestādei iesniedz apstiprināšanai savu devumu ziņojumā, tostarp visus attiecīgos datus.

5.   Attiecībā uz tām dalībvalstīm, par kurām 4. punktā minētie izvērtējumi skaidri parāda, ka pārvades sistēmas operators nav ievērojis lineāro trajektoriju, attiecīgās dalībvalstis sešu mēnešu laikā no 4. punktā minētā ziņojuma saņemšanas pieņem vienprātīgu lēmumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija attiecīgajās dalībvalstīs un starp tām ir jāgroza vai jāsaglabā. Savā lēmumā attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāņem vērā jebkādas citu dalībvalstu iesniegtās piezīmes. Attiecīgo dalībvalstu lēmums ir pamatots, un to paziņo Komisijai un ACER.

Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj panākt vienprātīgu lēmumu noteiktajā termiņā, tās nekavējoties informē Komisiju. Sešu mēnešu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas Komisija, apspriedusies ar ACER un attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā galējo līdzekli pieņem lēmumu par to, vai grozīt vai saglabāt tirdzniecības zonu konfigurāciju attiecīgajās dalībvalstīs un starp tām.

6.   Sešus mēnešus pirms rīcības plāna termiņa beigām dalībvalsts, kurā kostatēta strukturāla pārslodze, lemj par to, vai nu novērst atlikušo pārslodzi, grozot savu tirdzniecības zonu vai arī novērst atlikušo iekšējo pārslodzi ar korektīviem pasākumiem, kuru izmaksas sedz šī dalībvalsts.

7.   Ja sešu mēnešu laikā no struktūrālas pārslodzes konstatēšanas atbilstīgi 14. panta 7. punktam rīcības plāns nav izstrādāts, attiecīgie pārvades sistēmu operatori 12 mēnešu laikā no šādas strukturālās pārslodzes konstēšanas izvērtē to, vai pieejamā pārrobežu jauda iepriekšējo 12 mēnešu laikposmā ir sasniegusi 16. panta 8. punktā paredzēto minimālo jaudu, un iesniedz izvērtējuma ziņojumu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un ACER.

Pirms ziņojuma sagatavošanas katrs pārvades sistēmas operators savu devumu ziņojumā, tostarp visus attiecīgos datus, nosūta savaivalsts regulatīvajai iestādei apstiprināšanai. Ja izvērtējums skaidri parāda, ka pārvades sistēmas operators nav sasniedzis minimālo jaudu, piemēro šā panta 5. punktā minēto lēmumu pieņemšanas procesu.

1.   Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, tirgbalstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, proti, metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem. Veicot darbības pasākumus, ar ko nodrošina, ka pārvades sistēma turpina darboties normālā stāvoklī, pārvades sistēmas operators ņem vērā šādu pasākumu ietekmi uz kaimiņos esošajām kontroles zonām un koordinē tos ar citiem skartajiem pārvades sistēmu operatoriem, kā paredzēts Regulā (ES) 2015/1222.

2.   Darījumu samazināšanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, proti, tādās situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama pārdispečēšana vai kompensācijas tirdzniecība. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējoši. Izņemot force majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu šādu samazināšanas gadījumu.

3.   Reģionālie koordinācijas centri saskaņā ar šā panta 4. un 8. punktu veic koordinētu jaudas aprēķināšanu, kā noteikts 37. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 42. panta 1. punktā.

Reģionālie koordinācijas centri aprēķina starpzonu jaudas, ievērojot darbības drošības robežas un izmantojot datus, kas saņemti no pārvades sistēmu operatoriem, tostarp datus par korektīvo pasākumu tehnisko pieejamību, bet izņemot datus par energosistēmas atslogošanu. Ja reģionālie koordinācijas centri secina, ka pieejamie korektīvie pasākumi jaudas aprēķināšanas reģionā vai starp jaudas aprēķināšanas reģioniem nav pietiekami, lai sasniegtu lineāro trajektoriju atbilstoši 15. panta 2. punktam vai šā panta 8. punktā paredzēto minimālo jaudu, vienlaikus ievērojot darbības drošības robežas, tie kā galējo līdzekli var noteikt koordinētas darbības, ar kurām attiecīgi samazina starpzonu jaudas. Pārvades sistēmu operatori var atkāpties no koordinētām darbībām attiecībā uz koordinētu jaudas aprēķināšanu un koordinētu drošības analīzi tikai saskaņā ar 42. panta 2. punktu.

Sākot ar brīdi, kas ir trīs mēnešus pēc tam, kad reģionālie koordinācijas centri ir uzsākuši darbību atbilstīgi šīs regulas 35. panta 2. punktam, un pēc tam reizi trīs mēnešos reģionālie koordinācijas centri iesniedz attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un ACER ziņojumu par visiem jaudas samazinājumiem vai nesakritībām no koordinētām darbībām saskaņā ar otro daļu, izvērtē šos incidentus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus, kā nākotnē izvairīties no šādām nesakritībām. Ja ACER secina, ka priekšnosacījumi nesakritībāmsaskaņā ar šo punktu nav izpildīti vai ka tie ir strukturālas dabas, ACER iesniedz atzinumu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un Komisijai. Kompetentās regulatīvās iestādes veic atbilstīgas darbības pret pārvades sistēmu operatoriem vai reģionālajiem koordinācijas centriem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 59. vai 62. pantu, ja nav izpildīti priekšnosacījumi nesakritībām saskaņā ar šo punktu.

Strukturālas dabas nesakritības tiek risinātas rīcības plānā, kas minēts 14. panta 7. punktā, vai jau esošā rīcības plāna atjauninājumā.

4.   Starpsavienojumu maksimālais jaudas līmenis un pārvades tīkli, ko ietekmē pārrobežu elektroenerģijas jauda, ir pieejami tirgus dalībniekiem, ievērojot drošas tīkla darbības drošuma standartus. Kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, tostarp pārrobežu pārdispečēšanu, izmanto, lai maksimizētu pieejamās jaudas nolūkā sasniegt 8. punktā paredzēto minimālo jaudu. Lai būtu iespējama šāda maksimalizācija, piemēro koordinētu un nediskriminējošu procesu pārrobežu korektīviem pasākumiem, atbilstīgi īstenojot pārdispečēšanas un kompensācijas tirdzniecības izmaksu dalīšanas metodiku.

5.   Jaudu piešķir ar tiešu jaudas izsoļu vai netiešu jaudas un enerģijas izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpsavienojumā. Tekošās dienas tirdzniecībai izmanto nepārtrauktu tirdzniecību, ko var papildināt ar izsolēm.

6.   Pārslodzes gadījumā piedāvājumi ar tiešu vai netiešu tīkla jaudai derīgu augstāko vērtību, piedāvājot augstāko vērtību nepietiekamai pārvades jaudai attiecīgajā laikposmā ir apmierināmi. Izņemot attiecībā uz jauniem starpsavienotājiem, uz ko attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. pantu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu vai šīs regulas 63. pantu, jaudas piešķiršanas metodēs ir aizliegta rezerves cenu noteikšana.

7.   Jaudu var brīvi tirgot sekundārā tirgū, ja pārvades sistēmas operators ir savlaicīgi informēts par to. Ja pārvades sistēmas operators noraida sekundāru tirdzniecības darījumu (transakciju), tas skaidri un pārredzami to paziņo un izskaidro visiem tirgus dalībniekiem un paziņo regulatīvajai iestādei.

8.   Pārvades sistēmas operatori neierobežo starpsavienojuma jaudas apjomu, kas jādara pieejams tirgus dalībniekiem, lai novērstu pārslodzi pašu tirdzniecības zonā, vai jāizmanto kā līdzeklis to plūsmu vadībai, kuru izcelsme ir iekšēji darījumi tirdzniecības zonās. Neskarot šā panta 3. un 9. punktā noteikto atkāpju piemērošanu un 15. panta 2. punkta piemērošanu, šo punktu uzskata par izpildītu, ja starpzonu tirdzniecībā ir sasniegti šādi pieejamās jaudas minimālie līmeņi:

Pavisam kopā 30 % var izmantot uzticamības rezervēm, cilpas plūsmām un iekšējām plūsmām attiecībā uz katru kritisko tīkla elementu.

9.   Pēc pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma jaudas aprēķināšanas reģionā attiecīgās regulatīvās iestādes var piešķirt atkāpi no 8. punkta paredzamu iemeslu dēļ, ja tas ir vajadzīgs darbības drošības uzturēšanai. Šādas atkāpes neattiecas uz jaudu samazināšanu, kas jau piešķirtas atbilstīgi 2. punktam, tās piešķir uz ne ilgāk kā uz vienu gadu vienā reizē vai maksimums uz diviem gadiem ar noteikumu, ka atkāpes apmērs pēc pirmā gada ievērojami samazinās. Šādu atkāpju apmērs ir stingri ierobežots, lai aptvertu tikai to, kas ir vajadzīgs darbības drošības uzturēšanai, un tās nepieļauj diskrimināciju starp iekšējo un starpzonu apmaiņu.

Pirms atkāpes piešķiršanas attiecīgā regulatīvā iestāde apspriežas ar regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, kas ietilpst skartajā jaudas aprēķināšanas reģionos. Ja regulatīvā iestāde nepiekrīt ierosinātajai atkāpei, par tās piešķiršanu lemj ACER atbilstīgi Regulas (ES) 2019/942 6. panta 10. punkta a) apakšpunktam. Atkāpes pamatojumu un iemeslus tās piešķiršanai publicē.

Ja ir piešķirta atkāpe, attiecīgie pārvades sistēmu operatori izstrādā un publicē metodiku un projektus, kas nodrošina ilgtermiņa risinājumu problēmjautājumam, ko cenšas risināt ar atkāpi. Atkāpe zaudē spēku, kad ir beidzies atkāpes termiņš vai ir īstenots risinājums – atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk.

10.   Tirgus dalībnieki savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda informē attiecīgos pārvades sistēmu operatorus par to, vai tie plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, dara pieejamu tirgū atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

11.   Pārvades sistēmu operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas vajadzības ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējos virzienos pa pārslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu attiecīgās līnijas jaudu. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, nenoraida darījumus, kas samazina pārslodzi.

12.   Finanšu sekas par pienākumu neievērošanu saistībā ar jaudas piešķiršanu attiecina uz pārvades sistēmu operatoriem vai NETO, kas atbildīgi par šo pienākumu neievērošanu. Ja tirgus dalībnieki neizmanto jaudu, ko tie ir apņēmušies izmantot, vai ja tiešā izsolē iegādātā jauda netiek pārdota sekundārā tirgū vai savlaicīgi netiek atdota, minētie tirgus dalībnieki zaudē tiesības uz šādu jaudu un samaksā izmaksas atspoguļojošu maksu. Izmaksas atspoguļojošās maksas par jaudas neizmantošanu ir pamatotas un samērīgas. Ja pārvades sistēmas operators neizpilda savu pienākumu nodrošināt stabilu pārvades jaudu, tam ir jākompensē tirgus dalībniekam jaudas izmantošanas tiesību zaudējums. Šajā sakarā neņem vērā izrietošos zaudējumus. Attiecībā uz finanšu sekām savlaicīgi nosaka galvenos principus un metodes atbildības noteikšanai, kas iestājas pienākumu neizpildīšanas rezultātā, un tos pārskata attiecīgā regulatīvā iestāde.

13.   Sadalot korektīvo pasākumu izmaksas starp pārvades sistēmu operatoriem, regulatīvās iestādes analizē, cik lielā mērā no tirdzniecības zonu iekšējiem darījumiem izrietošās plūsmas palielina starp divām tirdzniecības zonām konstatēto pārslodzi, un, pamatojoties uz radītās pārslodzes īpatsvaru, sadala izmaksas starp tirdzniecības zonu pārvades sistēmu operatoriem, kuri radījuši šādas plūsmas, izņemot izmaksas, kas rodas no tirdzniecības zonu iekšējo darījumu plūsmām un kas ir zem līmeņa, kādu varētu sagaidīt bez strukturālas pārslodzes tirdzniecības zonā.

Minēto līmeni kopīgi analizē un nosaka visi pārvades sistēmu operatori jaudas aprēķināšanas reģionā katrai atsevišķai tirdzniecības zonas robežai, un šis līmenis ir jāapstiprina visām regulatīvajām iestādēm jaudas aprēķināšanas reģionā.

1.   Pārvades sistēmu operatori pārrēķina pieejamo starpzonu jaudu vismaz pēc nākamās dienas tirgus slēgšanas laika un tekošās dienas starpzonu tirgus slēgšanas laika. Pārvades sistēmu operatori nākamajā starpzonu jaudas piešķiršanas procesā piešķir pieejamo starpzonu jaudu plus atlikušo starpzonu jaudu, kas nav iepriekš piešķirta, un starpzonu jaudu, ko atbrīvojuši fizisko pārvades tiesību turētāji no iepriekšējiem piešķīrumiem.

2.   Pārvades sistēmu operatori piedāvā atbilstīgu struktūru starpzonu jaudas piešķiršanai dažādos laikposmos, tostarp nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas laikposmā. Minēto piešķiršanas struktūru izvērtē attiecīgās regulatīvās iestādes. Izstrādājot savus priekšlikumus, pārvades sistēmu operatori ievēro:

3.   Ja pēc tekošās dienas starpzonu tirgus slēgšanas laika ir pieejama starpzonu jauda, pārvades sistēmu operatori šo starpzonu jaudu izmanto balansēšanas enerģijas apmaiņai vai nebalansa ieskaita procesa izmantošanai.

4.   Ja starpzonu jaudu piešķir balansēšanas jaudas apmaiņai vai rezervju kopīgošanai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 8. punktu, pārvades sistēmu operatori izmanto metodikas, kas izstrādātas elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijās, kuras pieņemtas pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu.

5.   Pārvades sistēmu operatori nepalielina drošuma rezervi (jeb uzticamības rezervi), kas aprēķināta atbilstīgi Regulai (ES) 2015/1222, sakarā ar balansēšanas jaudas apmaiņu vai rezervju kopīgošanu.

1.   Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem ir rentablas, pārredzamas, tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un tās atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Minētajās maksās neiekļauj nesaistītas izmaksas, ar kurām atbalsta nesaistītus politikas mērķus.

Neskarot Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 1. un 6. punktu un minētās direktīvas XI pielikumā noteiktos kritērijus, ar tīkla maksu noteikšanai izmantoto metodi neitrāli atbalsta vispārējo sistēmas efektivitāti ilgtermiņā, raidot cenas signālus lietotājiem un ražotājiem, un jo īpaši metodi piemēro tā, lai neradītu ne pozitīvu, ne negatīvu diskrimināciju starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tīkla maksas nediskriminē – ne pozitīvi, ne negatīvi – enerģijas uzkrāšanu vai agregēšanu un nerada negatīvus stimulus pašražošanai, pašpatēriņam vai dalībai pieprasījumreakcijā. Neskarot šā panta 3. punktu, šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

2.   Tarifu metodikas atspoguļo pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru fiksētās izmaksas un nodrošina atbilstošus stimulus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem, ar nolūku palielināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, veicināt tirgus integrāciju un piegādes drošību, atbalstīt efektīvas investīcijas, atbalstīt saistītās pētniecības darbības un veicināt inovāciju patērētāju interesēs tādās jomās kā digitalizācija, elastīguma pakalpojumi un starpsavienojumi.

3.   Ja vajadzīgs, ražotājiem vai galalietotājiem, vai abiem minētajiem piemēroto tarifu līmenis nodrošina novietojumsignālus Savienības līmenī un ņem vērā tīkla zudumu apjomu un izraisītās pārslodzes apjomu un infrastruktūrā veikto investīciju izmaksas.

4.   Nosakot maksas par piekļuvi tīklam, ņem vērā:

5.   Maksu noteikšana par piekļuvi tīklam saskaņā ar šo pantu, neskar maksas, kas rodas 16. pantā minētās pārslodzes vadības rezultātā.

6.   Nepastāv īpaša tīkla maksa par atsevišķiem elektroenerģijas starpzonu tirdzniecības darījumiem.

7.   Sadales tarifi ir rentabli, ņemot vērā to, ka sadales tīklu lieto sistēmas izmantotāji, tostarp aktīvie elektroenerģijas lietotāji. Sadales tarifi var ietvert tīkla pieslēguma jaudas elementus un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, regulatīvās iestādes, nosakot vai apstiprinot pārvades tarifus un sadales tarifus vai to metodiku saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 59. pantu, apsver laikā diferencētus tīkla tarifus, un attiecīgā gadījumā laikā diferencētus tīkla tarifus var ieviest, lai galalietotājiem atspoguļotu tīkla izmantošanu pārredzami, izmaksu ziņā izdevīgi un paredzami.

8.   Sadales tarifu metodikas nodrošina stimulus sadales sistēmu operatoriempadarīt savu tīklu darbību un attīstību pēc iespējas efektīvāku, tostarp ar pakalpojumu iepirkumiem. Minētajā nolūkā regulatīvās iestādes attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmāmm, minētās izmaksas ietver sadales tarifos, un var noteikt rezultativitātes mērķrādītājus, lai nodrošinātu stimulus sadales sistēmu operatoriem savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp ar tādiem pasākumiem kā energoefektivitāte, elastīgums un viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu izstrāde.

9.   Līdz 2019. gada 5. oktobrim nolūkā mazināt tirgus sadrumstalotības risku ACER sniedz paraugprakses ziņojumu par pārvades un sadales tarifu metodikām, vienlaikus ņemot vērā valstu īpatnības. Minētas paraugprakses ziņojumā pievēršas vismaz šādiem jautājumiem:

ACER savu paraugprakses ziņojumu atjaunina ne retāk kā reizi divos gados.

10.   Regulatīvās iestādes, nosakot vai apstiprinot pārvades tarifus un sadales tarifus vai to metodikas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 59. pantu, pienācīgi ņem vērā paraugprakses ziņojumu.

1.   Pārslodzes vadības procedūrās, kas saistītas ar iepriekš noteiktu laikposmu, ieņēmumi var rasties vienīgi tad, ja attiecīgajā laikposmā rodas pārslodze, izņemot attiecībā uz jauniem starpsavienotājiem, kuriem piemēro atbrīvojumu saskaņā ar šīs regulas 63. pantu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. pantu. Šo ieņēmumu sadales mehānismu pārskata regulatīvās iestādes, un tas nedz izkropļo piešķiršanas mehānismu par labu kādai jaudu vai enerģiju pieprasošai pusei, nedz arī vājina stimulu samazināt pārslodzi.

2.   Visus ieņēmumus, kas rodas starpzonu jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto šādiem prioritāriem mērķiem:

3.   Ja pienācīgi ir izpildīti 2. punktā noteiktie prioritārie mērķi, ieņēmumus var izmantot kā ienākumus, kas regulatīvajām iestādēm jāņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķināšanas metodiku vai nosakot tīkla tarifus, vai abas minētās darbības. Pārējos ieņēmumus nogulda atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos varēs izlietot 2. punktā minētajos nolūkos.

4.   Uz ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu attiecas metodika, ko pēc apspriešanās ar regulatīvajām iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ierosina pārvades sistēmu operatori un pēc tam, kad to apstiprina ACER. Pārvades sistēmu operatori iesniedz ierosināto metodiku ACER līdz 2020. gada 5. jūlijam, un ACER par ierosināto metodiku pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no tās saņemšanas.

ACER var pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori pirmajā daļā minēto metodiku groza vai atjaunina. ACER pieņem lēmumu par grozīto vai atjaunināto metodiku ne vēlāk kā sešua mēnešua pēc tās iesniegšanas.

Metodikā paredz vismaz apstākļus, kādos ieņēmumus var izmantot 2. punktā minētajiem nolūkiem, apstākļus, kādos minētos ieņēmumus var noguldīt atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai minētajiem nolūkiem nākotnē, kā arī termiņu minēto ieņēmumu noguldīšanai šādā kontā.

5.   Pārvades sistēmu operatori iepriekš skaidri nosaka, kā tiks izmantoti pārslodzes ieņēmumi, un ziņo regulatīvajām iestādēm par šādu ieņēmumu faktisko izlietojumu. Ik gadu līdz 1. martam regulatīvās iestādes informē ACER un publicē ziņojumu, kurā ziņo par:

Ja daļa pārslodzes ieņēmumu ir izlietota, aprēķinot tīkla tarifus, ziņojumā attiecīgā gadījumā izklāsta, kā pārvades sistēmu operatori ir izpildījuši 2. punktā noteiktos prioritāros mērķus.

1.   Dalībvalstis uzrauga resursu pietiekamību savā teritorijā, pamatojoties uz 23. pantā minēto Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu. Nolūkā papildināt Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu dalībvalstis var arī veikt valsts resursu pietiekamības novērtējumus saskaņā ar 24. pantu.

2.   Ja 23. pantā minētajā Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā vai 24. pantā minētajā valsts resursu pietiekamības novērtējumā ir paustas bažas par resursu pietiekamību, attiecīgā dalībvalstis noskaidro, kādi regulatīvi izkropļojumi vai tirgus nepilnības ir izraisījuši vai veicinājuši šādu bažu rašanos.

3.   Dalībvalstis, kurām konstatētas bažas par resursu pietiekamību, valsts atbalsta procesa ietvaros izstrādā un publicē īstenošanas plānu ar grafiku, kādā pieņemami pasākumi konstatēto regulatīvo izkropļojumu vai tirgus nepilnību likvidēšanai. Risinot jautājumus, kas saistīti ar bažām par resursu pietiekamību, dalībvalstis īpaši ņem vērā 3. pantā noteiktos principus un apsver iespējas:

4.   Attiecīgās dalībvalstis savus īstenošanas plānus iesniedz Komisijai izskatīšanai.

5.   Komisija četru mēnešu laikā pēc īstenošanas plāna saņemšanas sniedz atzinumu par to, vai pasākumi ir pietiekami, lai likvidētu regulatīvos izkropļojumus vai tirgus nepilnības, kas tika konstatētas saskaņā ar 2. punktu, un var aicināt dalībvalstis attiecīgi grozīt savus īstenošanas plānus.

6.   Attiecīgās dalībvalstis uzrauga, kā tiek piemēroti to īstenošanas plāni, un šādas uzraudzības rezultātus publicē gada ziņojumā, un iesniedz minēto ziņojumu Komisijai.

7.   Komisija sniedz atzinumu par to, vai īstenošanas plāni ir tikuši pietiekami īstenoti un vai ir novērstas bažas par resursu pietiekamību.

8.   Dalībvalstis pēc tam, kad ir novērstas konstatētās bažas par resursu pietiekamību, turpina realizēt īstenošanas plānu.

1.   Lai novērstu atlikušās bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis kā galējo līdzekli, īstenojot šīs regulas 20. panta 3. punktā minētos pasākumus saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu, var ieviest jaudas mehānismus.

2.   Attiecīgās dalībvalstis pirms jaudas mehānismu ieviešanas veic visaptverošu pētījumu par šādu mehānismu iespējamo ietekmi uz kaimiņos esošajām dalībvalstīm, apspriežoties vismaz ar tām kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ar kurām tām ir tiešs tīkla savienojums, un minēto dalībvalstu ieinteresētajām personām.

3.   Dalībvalstis izvērtē, vai jaudas mehānisms stratēģiskās rezerves veidā var novērst bažas par resursu pietiekamību. Ja tas tā nav, dalībvalstis var ieviest citāda veida jaudas mehānismu.

4.   Dalībvalstis jaudas mehānismus neievieš, ja nedz Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā, nedz valsts resursu pietiekamības novērtējumā vai – ja nav veikts valsts pietiekamības novērtējums – Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību.

5.   Dalībvalstis jaudas mehānismus neievieš pirms nav saņemts Komisijas 20. panta 5. punktā minētais atzinums par īstenošanas plānu, kas minēts 20. panta 3. punktā.

6.   Ja dalībvalsts piemēro jaudas mehānismu, tā minēto jaudas mehānismu izvērtē un nodrošina, ka saskaņā ar šo mehānismu netiek noslēgti jauni līgumi, ja nedz Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā, nedz valsts resursu pietiekamības novērtējumā vai – ja nav veikts valsts resursu pietiekamības novērtējums – Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību vai ja Komisija nav sniegusi 20. panta 5. punktā minēto atzinumu par īstenošanas plānu, kas minēts 20. panta 3. punktā.

7.   Izstrādājot jaudas mehānismus, dalībvalstis iekļauj noteikumu, ar ko efektīvi ir iespējams administratīvā kārtā pakāpeniski atteikties no jaudas mehānisma, ja saskaņā ar 6. punktu trīs gadus pēc kārtas nav noslēgti jauni līgumi.

8.   Jaudas mehānismus apstiprina Komisija uz laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus. Tos pakāpeniski pārtrauc izmantot vai arī samazina ar tiem nodrošinātās jaudas apjomu, pamatojoties uz 20. pantā minētajiem īstenošanas plāniem. Pēc jaudas mehānisma ieviešanas dalībvalstis turpina piemērot īstenošanas plānu.

1.   Ikviens jaudas mehānisms:

2.   Stratēģisko rezervju izstrādē ievēro šādas prasības:

Pirmās daļas a) punktā minētā prasība neskar resursu aktivizēšanu pirms faktiskās dispečēšanas, lai ievērotu resursu izmaiņu ierobežojumus un operatīvās prasības. Stratēģiskās rezerves izlaidi aktivizēšanas laikā neattiecina uz balansa grupām vairumtirgos un tā nemaina šo grupu nebalansu.

3.   Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām jaudas mehānismi, kas nav stratēģiskās rezerves:

4.   Jaudas mehānismos ietver šādas prasības par CO2 emisiju robežvērtībām:

Emisijas robežvērtību, proti, 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh, un robežvērtību vidēji gadā 350 kg fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu uzstādīto kWe, kas minētas pirmās daļas a) un b) punktā, aprēķina, pamatojoties uz ražošanas vienības projektēto efektivitāti, t. i., nominālās jaudas neto efektivitāti saskaņā ar attiecīgajiem Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktajiem standartiem.

Līdz 2020. gada 5. janvārimACER publicē atzinumu, kurā sniegti tehniski norādījumi par pirmajā daļā minēto vērtību aprēķināšanu.

5.   Dalībvalstis, kuras piemēro jaudas mehānismus no 2019. gada 4. jūlija, pielāgo savus mehānismus, lai tie atbilstu 4. nodaļai, neskarot saistības vai līgumus, kas noslēgti līdz 2019. gada 31. decembrim.

1.   Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā konstatē bažas par resursu pietiekamību, novērtējot vispārējo elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un attiecīgā gadījumā atsevišķu tirdzniecības zonu līmenī. Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā atspoguļo katru gadu 10 gadu periodā no minētā novērtējuma veikšanas dienas.

2.   Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu veic ENTSO-E.

3.   Līdz 2020. gada 5. janvārimENTSO-E iesniedz saskaņā ar Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmuma (21) 1. pantu izveidotajai Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai un ACER projektu Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma metodikai, kuras pamatā ir šā panta 5. punktā minētie principi.

4.   Pārvades sistēmu operatori iesniedz ENTSO-E datus, kas tam vajadzīgi, lai veiktu Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu.

Novērtējumu ENTSO-E veic Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu katru gadu. Ražotāji un citi tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmu operatoriem datus par ražošanas resursu paredzamo izlietojumu, ņemot vērā primāro resursu pieejamību un atbilstošus prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma scenārijus.

5.   Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma pamatā ir pārredzama metodika, kas nodrošina, ka novērtējums: