2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/306

(2017. gada 18. decembris),

ar ko precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas Baltijas jūras zvejniecībās

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulu (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) mērķis ir, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz to sugu nozveju, kurām ir noteikti nozvejas limiti, pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās.

(2)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākumu no 2015. gada 1. janvāra piemēro reņģes un brētliņas zvejniecībās un rūpnieciskajās zvejniecībās.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu Baltijas jūras zvejniecībās, kas nav iekļautas minētās regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izkraušanas pienākumu no 2015. gada 1. janvāra piemēro zvejniecības galvenajām sugām un no 2017. gada 1. janvāra – visām pārējām sugām, uz kurām attiecas nozvejas limiti. Dažās Baltijas jūras zvejniecībās par galveno sugu tiek uzskatīta menca. Jūras zeltpleksti gūst galvenokārt kā piezveju dažās mencas zvejniecībās. Tātad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu izkraušanas pienākumu mencai piemēro no 2015. gada 1. janvāra un jūras zeltplekstei – no 2017. gada 1. janvāra.

(4)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punkts paredz: ja par attiecīgo zvejniecību nav pieņemts daudzgadu plāns, Komisija var uz laiku pieņemt izmetumu plānu, kurš precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums.

(5)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1396/2014 (3) ir izveidots izmetumu plāns attiecībā uz laša, reņģes, brētliņas un mencas zvejniecībām Baltijas jūrā. Minētais izmetumu plāns cita starpā ietver atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma attiecībā uz mencu un lasi, jo šīs sugas uzrāda augstus izdzīvotības rādītājus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā. Deleģētās regulas (ES) Nr. 1396/2014 piemērošanas termiņš beidzas 2017. gada 31. decembrī.

(6)

Ar Regulu (ES) 2016/1139 ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Daudzgadu plānā ir ietverti arī noteikumi, kas piemērojami jūras zeltplekstes krājumam. Ar Regulas (ES) 2016/1139 7. panta 1. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt noteikumus, kas saistīti ar izkraušanas pienākumu, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(7)

Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi un attiecīgo zinātnisko struktūru zinātniskā ieguldījuma saņemšanas ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu (4).

(8)

Kopīgajā ieteikumā ierosināts, ka Regulā (ES) Nr. 1396/2014 paredzēto atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas ar murdiem, venteriem/zivju ķeramajiem groziem, kūriem un stāvvadiem, kā arī mencas minimālo saglabāšanas references izmēru būtu jāturpina piemērot arī pēc 2017. gada 31. decembra.

(9)	Kopīgā ieteikuma pamatā ir zinātniski pierādījumi par augstu izdzīvotību, kurus iesniedzis Baltijas jūras zvejniecības forums (BALTFISH) un izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(10)

ZZTEK norādīja, ka par jūras zeltpleksti būtu jāiegūst sīkāka informācija, kas ļautu novērtēt izmetumu izdzīvotības aplēses reprezentativitāti un kvalitāti. Tomēr ZZTEK secināja: tā kā attiecīgie zvejas rīki darbojas, iesprostojot zivis statiskās ietaisēs, nevis, piemēram, zivīm iepinoties tīklā vai uzķeroties uz āķa, var saprātīgi pieņemt, ka šo rīku izraisītā zivju mirstība būs zema.

(11)	Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 10. punktā un Regulas (ES) 2016/1139 7. panta d) punktā noteikts: lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, var noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI). Ņemot vērā ZZTEK secinājumu, ka bioloģiskā ziņā varētu būt pamats noteikt 35 cm MSRI, ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1396/2014 ieviestais mencas minimālais izmērs (35 cm) būtu jāturpina piemērot.

(13)

Regula (ES) 2016/1139 nenosaka, cik ilgi ir piemērojami izdzīvotības atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma. Tomēr ir lietderīgi nodrošināt, ka šāda atbrīvojuma ietekme tiek regulāri izvērtēta, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Jaunu pierādījumu gadījumā atbrīvojums būtu attiecīgi jāpārskata.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 16. panta 2. punktu pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izkraušanas pienākumu Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 20. jūlija. Tāpēc ietekme, kāda ir izdzīvotības atbrīvojumiem no izkraušanas pienākuma, būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošanas trešajā gadā.

(15)	Deleģētās regulas (ES) Nr. 1396/2014 piemērošanas termiņš beidzas 2017. gada 31. decembrī, tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas reņģes, brētliņas un mencas zvejniecībās Baltijas jūrā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādu definīciju:

“Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId rajons, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (5) III pielikumā.

3. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākums neattiecas uz mencu un jūras zeltpleksti, kas reņģes, brētliņas un mencas zvejniecībās nozvejotas ar murdiem, venteriem/zivju ķeramajiem groziem, kūriem un stāvvadiem.

2. Minēto sugu zivis, kas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas bez pieejamas kvotas vai ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, atlaiž atpakaļ jūrā.

4. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

Minimālais saglabāšanas references izmērs mencai Baltijas jūrā ir 35 cm.

5. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Līdz 2019. gada 1. martam dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, iesniedz Komisijai informāciju, kas ļautu novērtēt ar murdiem, venteriem/zivju ķeramajiem groziem, kūriem un stāvvadiem nozvejotas jūras zeltplekstes izmetumu izdzīvotības aplēses reprezentativitāti un kvalitāti.

2. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) 1. punktā minēto informāciju novērtē vēlākais līdz 2019. gada 1. augustam.

6. pants

Izdzīvotības atbrīvojuma pārskatīšana

Trešajā šīs regulas piemērošanas gadā Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, izvērtē izdzīvotības atbrīvojuma ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras šos krājumus izmanto.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) Komisijas 2014. gada 20. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1396/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas jūrā (OV L 370, 30.12.2014., 40. lpp.).

(4) Augsta līmeņa grupas “BALTFISH” kopīgais ieteikums par Baltijas jūrai paredzēta izmetumu plāna struktūru, nosūtīts 2017. gada 31. maijā.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/307

(2018. gada 28. februāris),

ar ko attiecībā uz Salmonella spp. paplašina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās īpašās garantijas, tās attiecinot uz Dānijai paredzētu no broileriem (Gallus gallus) iegūtu gaļu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 nosaka īpašus higiēnas noteikumus, kas attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kā arī dažas īpašas garantijas attiecībā uz konkrētu dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kura paredzēta Somijas un Zviedrijas tirgiem. Tādējādi pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas minētajās dalībvalstīs plāno laist tirgū norādīto dzīvnieku gaļu, jāievēro konkrēti noteikumi attiecībā uz salmonellām. Turklāt šādas gaļas sūtījumiem jāpievieno tirdzniecības dokuments, kas apliecina, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir veikts mikrobioloģiskais tests un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

(2)	Turklāt Komisijas Regulā (EK) Nr. 1688/2005 (2) ir noteiktas minētās īpašās garantijas, paredzot noteikumus par šādas gaļas paraugu ņemšanu un mikrobioloģiskās metodes šo paraugu izmeklēšanai. Tajā ir paredzēts arī tirdzniecības dokuments, ko pievieno gaļas sūtījumiem.

(3)

Dānijas Veterinārais un pārtikas dienests 2007. gada 5. oktobrī Komisijai pārsūtīja pieteikumu piešķirt Dānijai īpašas garantijas attiecībā uz salmonellām no broileriem (Gallus gallus) iegūtā gaļā visā Dānijas teritorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004. Pieteikumā ietverts apraksts par Dānijas salmonellu kontroles programmu attiecībā uz gaļu, kas iegūta no broileriem (Gallus gallus).

(4)

Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2008. gada 18. jūnija sanāksmē vienojās par Komisijas dienestu darba dokumentu “Vadlīnijas par prasību minimumu attiecībā uz salmonellu kontroles programmām, lai tās atzītu par līdzvērtīgām tām programmām, kas apstiprinātas Somijai un Zviedrijai attiecībā uz Gallus gallus sugas mājputnu gaļu un olām” (3) (“vadlīnijas”).

(5)

Dānijas salmonellu kontroles programma attiecībā uz gaļu, kas iegūta no broileriem (Gallus gallus), uzskatāma par līdzvērtīgu Somijai un Zviedrijai apstiprinātajai programmai un ir saskaņā ar vadlīnijām. Tomēr salmonellu izplatība Gallus gallus vaislas saimēs Dānijā bija lielāka par vadlīnijās ierosināto maksimālo apmēru, tāpēc to nevar uzskatīt par līdzvērtīgu Somijas un Zviedrijas situācijai.

(6)

Dānijas Veterinārais un pārtikas dienests 2017. gada 6. februārī nosūtīja datus par salmonellu izplatību Gallus gallus audzējamu vaislas mājputnu saimēs, pieaugušu vaislas mājputnu saimēs, broileru saimēs un gaļā 2011.–2016. gadā. Izplatības apmērs 2015.–2016. gadā atbilst vadlīnijās noteiktajam maksimālajam apmēram.

(7)

Tāpēc īpašās garantijas būtu jāpaplašina, tās attiecinot uz Dānijai paredzētiem tādas gaļas sūtījumiem, kas iegūta no broileriem (Gallus gallus). Turklāt šādiem sūtījumiem būtu jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1688/2005 attiecībā uz paraugu ņemšanu no šādas gaļas, mikrobioloģiskajām metodēm šo paraugu izmeklēšanai un tirdzniecības dokumentu.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dānijai atļauj Regulas (EK) Nr. 853/2004 8. panta 2. punktā noteiktās īpašās garantijas attiecībā uz Salmonella spp. piemērot Dānijai paredzētiem tādas gaļas sūtījumiem, kas definēta minētās regulas I pielikuma 1.1. punktā un iegūta no broileriem (Gallus gallus).

2. pants

1. pantā minētajiem gaļas sūtījumiem pievieno tirdzniecības dokumentu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1688/2005 IV pielikumā noteiktajam paraugam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 28. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2) Komisijas 2005. gada 14. oktobra Regula (EK) Nr. 1688/2005, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz īpašām garantijām saistībā ar salmonellu konkrētas gaļas un olu sūtījumiem uz Somiju un Zviedriju (OV L 271, 15.10.2005., 17. lpp.).

(3) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/biosafety_food-borne-disease_salmonella_guidance_min-req_eggs-poultry-meat.pdf.

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/7

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/308

(2018. gada 1. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES vajadzībām nosaka īstenošanas tehniskos standartus par formātiem, veidnēm un definīcijām saistībā ar noregulējuma iestāžu konstatējamu un Eiropas Banku iestādei nosūtāmu informāciju par minimuma prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 45. panta 17. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Noregulējuma iestādēm ir uzticēts uzdevums saskaņā ar prasībām un kārtību, kas izklāstītas Direktīvā 2014/59/ES 45. pantā un papildus konkretizētas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1450 (2), katrai finanšu iestādei noteikt minimuma prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (turpmāk “MPAS”).

(2)

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 16. punktā ir noteikts noregulējuma iestāžu pienākums saziņā ar kompetentajām iestādēm informēt Eiropas Banku iestādi (EBI) par to pieņemtajām prasībām. Šādas informācijas konstatēšanas un nosūtīšanas uz EBI vajadzībām nepieciešamie vienotie formāti, veidnes un definīcijas būtu jāizstrādā tā, lai tie atvieglotu EBI darbību, uzraugot lēmumu pieņemšanu par MPAS, un nodrošinātu iespējas jēgpilni novērtēt izmantoto pieeju tuvināšanu visas Savienības mērogā.

(3)

Attiecībā uz grupām (koncerniem), uz kurām attiecas konsolidētas MPAS, ir nepieciešams precizēt, kurai noregulējuma iestādei būtu jānosūta uz EBI informācija, pirmkārt, par MPAS, kas noteiktas attiecīgajam mātesuzņēmumam (mātessabiedrībai), un, otrkārt, par MPAS, kuras piemēro meitasuzņēmumiem (meitassabiedrībām), pamatojoties uz kopīgu lēmumu, kas saskaņots starp grupas līmeņa (mēroga) noregulējuma iestādi un noregulējuma iestādi, kura atbildīga par atsevišķu meitasuzņēmumu, vai pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmusi meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde (ja kopīga lēmuma nav). Lai nodrošinātu, ka uz EBI tiek nosūtīta nepieciešamā informācija gan par mātesuzņēmumu, gan par meitasuzņēmumiem, būtu jāparedz attiecīgās grupas līmeņa noregulējuma iestādes pienākums saziņā ar konsolidētās uzraudzības iestādi informēt EBI gan par MPAS, kas noteiktas individuāli, gan par MPAS, kas noteiktas konsolidēti attiecīgajam mātesuzņēmumam, un būtu jāparedz noregulējuma iestāžu, kuras atbildīgas par grupas meitasuzņēmumiem, pienākums saziņā ar kompetentajām iestādēm informēt EBI par MPAS, kas noteiktas katrai finanšu iestādei, kuras noregulējums ir tai piekritīgs.

(4)	Lai veicinātu prakses vienādošanu saistībā ar lēmumiem par MPAS un lai stiprinātu EBI veikto uzraudzīšanu, būtu jāievieš vienoti pārskata laikposmi un iesniegšanas termiņi, kuros noregulējuma iestādēm informācija ir jānosūta uz EBI.

(5)	Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EBI.

(6)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz ko balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Veidnēs iekļautā informācija

1. Noregulējuma iestādes saziņā ar kompetentajām iestādēm nosūta uz EBI informāciju, kas konkretizēta šīs regulas I un II pielikumā ietvertajās veidnēs, saskaņā ar šīs direktīvas 45. panta 16. punktu informējot EBI par minimuma prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (turpmāk “MPAS”) un attiecīgā gadījumā arī par Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 13. punktā paredzētajām prasībām, kuras noteiktas (individuāli un konsolidēti) katrai finanšu iestādei, kuras noregulējums tai piekritīgs.

2. Attiecībā uz finanšu iestādēm, kas ietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētas MPAS, noregulējuma iestādes saziņā ar kompetentajām iestādēm nosūta uz EBI arī informāciju, kas konkretizēta III pielikumā ietvertajā veidnē.

3. Šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām, ja tas norādīts II pielikumā ietvertajā veidnē, noregulējuma iestādes pēc savām iespējām sniedz kvalitatīvu informāciju, kurā izskaidroti ar MPAS saistīto lēmumu pieņemšanas iemesli, tai skaitā attiecīgā gadījumā arī atsauces uz individuāliem vai grupas mēroga noregulējuma plāniem, noregulējuma iestādes publiskotiem lēmumiem vai politikas paziņojumiem vai citiem pamatojošiem dokumentiem.

4. II pielikumā lietotajiem terminiem ir tāda pati nozīme, kāda definēta attiecīgajās normās, kas minētas šajā pielikumā ietvertās tabulas attiecīgajā ailē.

2. pants

Vienkāršotas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz finanšu iestādēm, kurām piemēro atbrīvojumus, un finanšu iestādēm, kurām rekapitalizācijas apmērs ir vienāds ar nulli

1. Atkāpjoties no šīs regulas 1. panta, attiecībā uz finanšu iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 11. vai 12. punktu atbrīvotas no MPAS piemērošanas, noregulējuma iestāde nosūta uz EBI informāciju, kas konkretizēta šīs regulas I pielikumā, II pielikuma 10.–90. ailē un – attiecībā uz finanšu iestādēm, kas ietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētas MPAS – III pielikumā.

2. Atkāpjoties no šīs regulas 1. panta, attiecībā uz finanšu iestādēm, kurām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 2. punktu rekapitalizācijas apmērs ir vienāds ar nulli, noregulējuma iestādes nosūta uz EBI informāciju, kas konkretizēta šīs regulas I pielikumā, II pielikuma 10.–120. ailē un – attiecībā uz finanšu iestādēm, kas ietilpst grupā, uz kuru attiecas konsolidētas MPAS – III pielikumā.

3. pants

Iestāde, kas sniedz pārskatus par grupu

Attiecībā uz grupām, uz kurām attiecas konsolidētas MPAS, 1. un 2. pantā minēto informāciju iesniedz šādā veidā:

attiecīgā grupas līmeņa noregulējuma iestāde saziņā ar konsolidētās uzraudzības iestādi informē EBI gan par individuāli noteiktajām MPAS, gan par konsolidētajām MPAS attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu vai mātesuzņēmumu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (4) 2. pantā;

b)	attiecīgās noregulējuma iestādes saziņā ar kompetento iestādi informē EBI par MPAS, kas piemērojamas individuāli katram grupas meitasuzņēmumam, kura noregulējums tai piekritīgs.

4. pants

Pārskata laikposmi un iesniegšanas termiņi

1. Pēc tam, kad tiek pieņemts vai atjaunināts lēmums, ar ko nosaka MPAS, noregulējuma iestādes bez liekas kavēšanās nosūta 1. pantā minēto informāciju.

2. Noregulējuma iestādes līdz katra gada 30. aprīlim nosūta 2. pantā minēto informāciju attiecībā uz MPAS, kas noteiktas un ir (bija) spēkā tā paša gada 1. aprīlī.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2) Komisijas 2016. gada 23. maija Deleģētā regula (ES) 2016/1450, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji metodoloģijai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (OV L 237, 3.9.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Informācija par pārskatus sniedzošo noregulējuma iestādi

Pārskatus sniedzošā noregulējuma iestāde

Iesniegšanas datums

Kontaktpersona
Vārds, uzvārds
E-pasts
Tālrunis

Vispārīgas piezīmes (ja ir)

II PIELIKUMS

Informācija par MPAS

Obligāta

Vienkāršota pārskatu sniegšanas veidne

(ja 90 ir “jā”)

Nav obligāta finanšu iestādēm, kurām, piemērojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 2. punktu, rekapitalizācijas apmērs ir vienāds ar nulli

Aizpilda attiecībā uz visām finanšu iestādēm

Attiecībā uz finanšu iestādēm, kurām, piemērojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 2. punktu, rekapitalizācijas apmērs ir vienāds ar nulli

Prasību veids

Saistību un pašu kapitāla kopsumma

Riska darījumu kopsumma

Sviras rādītāja saucējs

Zaudējumu absorbcijas apmērs

Rekapitalizācijas apmērs

Korekcijas saistībā ar noregulējamības, lieluma, sistēmiskā riska un NGS iemaksu samazinājumu

Kombinēts novērtējums par MPAS

Pārejas vai pēcnoregulējuma pasākumi (ja attiecas)

Juridiska atsauce

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 7. un 8. punkts vai Regulas (ES) Nr. 806/2014 12. panta 8. punkts

Vispārīga informācija

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 11. un 12. punkts vai Regulas (ES) Nr. 806/2014 12. panta 10. punkts

Vienkāršota pārskatu sniegšanas veidne

(ja attiecas)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/962 1. panta 4. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 1. panta 4. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 1. panta 5. punkta b) apakšpunkta i) un/vai ii) punkts

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 9. un 10. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 7. panta 2. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 3. punkts un Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. un 4. punkts (1)

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 3. punkts un Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 4.–11. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 1. panta 4. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 1. panta 5. punkta b) apakšpunkta i) punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 1. panta 5. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 5. un 6. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 7. un 8. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 8. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 9. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 2. panta 10. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 3. pants

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 5. pants

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 6. pants

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 7. panta 1. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 7. panta 2. punkts

Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 13. punkts

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 8. pants

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 8. panta 2. punkts

Juridiskās personas identifikators (LEI)

Konsolidētas vai individuālas prasības?

Sabiedrības nosaukums

Dalībvalsts, kurā sabiedrība reģistrēta

Vai pārskatus sniedzošā noregulējuma iestāde ir grupas līmeņa noregulējuma iestāde?

Datums, kurā pieņemts lēmums par MPAS vai lēmums par atbrīvojumu

Vai noregulējuma iestāde atbrīvojusi no MPAS piemērošanas?

Piezīmes

Vienkāršota pārskatu sniegšanas veidne (ja attiecas)

Finanšu iestādes kategorija (ja attiecas)

Vai MPAS vienādas ar saistību neizpildes radīto zaudējumu absorbcijas apmēru?

Zaudējumu absorbcijas apmēra korekciju veidi (ja attiecas)

MPAS noteiktas ar kopīgu lēmumu

Pašreizējais

Pārskatu sniegšanas 140. posteņa atsauces datums

Pašreizējais

Pārskatu sniegšanas 160. posteņa atsauces datums

Uzņemtas pēc noregulējuma

Piezīmes

Pašreizējais

Pārskatu sniegšanas 200. posteņa atsauces datums

Uzņemtas pēc noregulējuma

Piezīmes

Saistību neizpildes radīto zaudējumu absorbcijas apmērs saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1450 1. panta 4. punktu

Augšupēja korekcija

Augšupējās korekcijas veids(-i)

Piezīmes

Lejupēja korekcija

Lejupējās korekcijas veids(-i)

Piezīmes

Kopā (240 + 250 + 280)

Atļaujas saņemšanas nosacījumu izpildei

Automātiska papildu summa, ar ko rezervju ievērošanas gadījumā paredzēts saglabāt uzticēšanos tirgum

Pēc līdzīgu konkurentu grupas veikta salīdzinājuma noteikta korekcija, ar ko paredzēts saglabāt uzticēšanos tirgum

Piezīmes

Lejupēja korekcija, ņemot vērā no kompetentās iestādes saņemto informāciju par finanšu iestādes komercdarbības modeli, finansējuma modeli un vispārējo riska profilu

Piezīmes

330. ailes korekcija attiecībā uz grupas meitasuzņēmumiem

Piezīmes

Kopā (320 + 330 + 340 + 360 + 380)

Attiecībā uz izslēgšanu no iekšējas rekapitalizācijas

Piezīmes

Attiecībā uz lielumu un sistēmisko risku

Piezīmes

Attiecībā uz NGS iemaksām noregulējuma finansēšanai

Piezīmes

Kopā (410 + 430 + 450)

Kopā (310+ 400+ 470)

MPAS kā % no saistību un pašu kapitāla kopsummas (480 / 140)

MPAS (procentuālā izteiksmē), kas sasniedzamas ar līgumiskiem iekšējas rekapitalizācijas instrumentiem

Datums, kurā jānodrošina atbilstība 490. postenī noteiktajām prasībām

Pārejas pasākumu veids

Plānotās MPAS (% no saistību un pašu kapitāla kopsummas)

Plānotā piemērošanas sākumdiena

Plānotās MPAS (% no saistību un pašu kapitāla kopsummas)

Plānotā piemērošanas sākumdiena

Plānotās MPAS (% no saistību un pašu kapitāla kopsummas)

Plānotā piemērošanas sākumdiena

Plānotās MPAS (% no saistību un pašu kapitāla kopsummas)

Plānotā piemērošanas sākumdiena

Grāmatvedības regulējums

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

420

430

440

450

460

470

480

490

500

510

520

530

540

550

560

570

580

590

600

610

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

MPAS attiecināšana

Finanšu iestāde			Galvenais mātesuzņēmums			Savienības mātesuzņēmums			Attiecīgais tiešais mātesuzņēmums
Juridiskās personas identifikators (LEI kods)	Sabiedrības nosaukums	Dalībvalsts, kurā sabiedrība reģistrēta	LEI kods	Sabiedrības nosaukums	Valsts, kurā sabiedrība reģistrēta	LEI kods	Sabiedrības nosaukums	Dalībvalsts, kurā sabiedrība reģistrēta	LEI kods	Sabiedrības nosaukums	Valsts, kurā sabiedrība reģistrēta

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/309

(2018. gada 1. marts)

par darbīgās vielas propineba apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Direktīvu 2003/39/EK (2) propinebu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā.

(2)	Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)	Darbīgās vielas propineba apstiprinājums, kas norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā, zaudē spēku 2019. gada 31. janvārī.

(4)	Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 (5) 1. pantā norādītajā periodā saskaņā ar minēto pantu tika iesniegts pieteikums par propineba apstiprinājuma atjaunošanu.

(5)	Pieteikuma iesniedzējs iesniedza papildu dokumentāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 6. pantu. Ziņotāja dalībvalsts konstatēja, ka pieteikums ir pilnīgs.

(6)	Ziņotāja dalībvalsts, apspriežoties ar otru ziņotāju dalībvalsti, sagatavoja atjaunošanas novērtējuma ziņojumu, ko 2015. gada 1. oktobrī iesniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”) un Komisijai.

(7)	Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu nosūtīja pieteikuma iesniedzējam un dalībvalstīm komentāru sniegšanai un saņemtos komentārus nosūtīja Komisijai. Turklāt tā publiskoja papildu kopsavilkuma dokumentāciju.

(8)

2016. gada 15. novembrī Iestāde nosūtīja Komisijai secinājumu (6) par to, vai ir sagaidāms, ka propinebs atbildīs Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Iestāde secināja, ka augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem nav iespējams veikt ar uzturu saistītas ekspozīcijas riska novērtējumu attiecībā uz patērētājiem. Balstoties uz dokumentācijā pieejamajiem datiem, nebija iespējams pabeigt propineba būtisko metabolītu novērtēšanu.

(9)

Turklāt Iestāde attiecībā uz propinebu uzsvēra svarīgu problemātisko jomu, kura saistīta ar būtisko metabolītu 4-metilimidazolidīn-2-tionu (PTU), kas klasificēts kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un kam ir toksiska ietekme uz vairogdziedzeri kā mērķa orgānu, – proti, PTU endokrīni disruptīvās īpašības.

(10)	Iestāde arī nevarēja pabeigt riska novērtējumu attiecībā uz medus bišu periem un secināja, ka attiecībā uz propinebu nevar izslēgt augstu risku bišu peru attīstībai.

(11)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt komentārus par Iestādes secinājumu. Turklāt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 844/2012 14. panta 1. punkta trešo daļu Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt komentārus par atjaunošanas ziņojuma projektu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza komentārus, un tie tika rūpīgi izskatīti.

(12)	Tomēr, neraugoties uz pieteikuma iesniedzēja argumentiem, ar vielu saistītās bažas netika novērstas.

(13)

Pamatojoties uz šiem identificētajiem riskiem, nav konstatēts, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji ir ievēroti attiecībā uz vismaz viena augu aizsardzības līdzekļa vienu vai vairākiem raksturīgiem lietojumiem. Tāpēc darbīgās vielas propineba apstiprinājums saskaņā ar minētās regulas 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu nebūtu jāatjauno.

(14)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011.

(15)	Dalībvalstīm būtu jāatvēl pietiekams laiks, lai tās varētu atsaukt propinebu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas.

(16)	Ja attiecībā uz propinebu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis nosaka pagarinājuma periodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 2019. gada 22. jūnijā.

(17)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/84 (7) propineba apstiprinājuma termiņš tika pagarināts līdz 2019. gada 31. janvārim, lai atjaunošanas procedūru varētu pabeigt pirms vielas apstiprinājuma termiņa beigām. Tomēr ņemot vērā to, ka šāds lēmums ir pieņemts pirms minētā pagarinātā termiņa beigām, šī regula būtu jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(18)	Šī regula neskar iespēju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 7. pantu iesniegt turpmākus pieteikumus attiecībā uz propineba apstiprināšanu.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprinājuma neatjaunošana

Darbīgās vielas propineba apstiprinājumu neatjauno.

2. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļā 54. ierakstu, kas attiecas uz propinebu, svītro.

3. pants

Pārejas pasākumi

Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gada 22. jūnijam atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas kā darbīgo vielu satur propinebu.

4. pants

Pagarinājuma periods

Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir pēc iespējas īsāks un beidzas ne vēlāk kā 2019. gada 22. jūnijā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) Komisijas 2003. gada 15. maija Direktīva 2003/39/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā aktīvas vielas iekļautu propinebu un propizamīdu (OV L 124, 20.5.2003., 30. lpp.).

(3) Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4) Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2012. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012, ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).

(6) EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), 2016. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance propineb. EFSA Journal 2016;14(11):4605, 26. lpp. doi:10.2903/j.efsa.2016.4605.

(7) Komisijas 2018. gada 19. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2018/84, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām hlorpirifosam, hlorpirifosmetilam, klotianidīnam, vara savienojumiem, dimoksistrobīnam, mankocebam, mekopropam-P, metirāmam, oksamilam, petoksamīdam, propikonazolam, propinebam, propizamīdam, piraklostrobīnam un zoksamīdam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 16, 20.1.2018., 8. lpp.).

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/19

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/310

(2018. gada 1. marts),

ar ko nosaka no 2018. gada 2. marta piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 642/2010 (2) 1. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 91 20, [parastie sēklas kvieši], ex 1001 99 00 [augstas kvalitātes parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus], 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt parasto muitas nodokļu likmi.

(2)	Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 1. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem, kas norādīti minētās regulas 1. panta 1. punktā, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)	No 2017. gada 21. septembra Kanādas izcelsmes produktiem ar KN kodiem 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 99 00 (augstas kvalitātes parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus), 1002 10 00 un 1002 90 00 ievedmuitas nodoklis tiek aprēķināts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 5. punktam.

(5)	Laikposmam no 2018. gada 2. marta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(6)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2018. gada 2. marta Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz II pielikumā norādītajiem datiem, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 1. martā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2) Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regula (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 642/2010 1. panta 1. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2018. gada 2. marta
KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (2) (EUR/t)
1001 11 00	Cietie sēklas KVIEŠI	0,00
1001 19 00	Augstas kvalitātes cietie KVIEŠI, izņemot sēklas kviešus	0,00
	Vidējas kvalitātes, izņemot sēklas kviešus	0,00
	Zemas kvalitātes, izņemot sēklas kviešus	0,00
ex 1001 91 20	Parastie sēklas KVIEŠI	0,00
ex 1001 99 00	Augstas kvalitātes parastie KVIEŠI, izņemot sēklas kviešus	0,00
1002 10 00	Sēklas RUDZI	0,56
1002 90 00	RUDZI, izņemot sēklas	0,56
1005 10 90	Sēklas KUKURŪZA, izņemot hibrīdu sēklas	0,56
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas kukurūzu (3)	0,56
1007 10 90	Graudu SORGO, izņemot hibrīdus sējai	0,56
1007 90 00	Graudu SORGO, izņemot sēklas	0,56

(1) Importētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punktu var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras (viņpus Gibraltāra jūras šauruma) vai Melnās jūras piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu vai Suecas kanālu,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē un ja preces Savienībā ievestas pa Atlantijas okeānu.

(2) Kanādas izcelsmes produktiem ar KN kodiem 1001 11 00, 1001 19 00, ex 1001 99 00 (augstas kvalitātes parastie kvieši, izņemot sēklas kviešus), 1002 10 00 un 1002 90 00 nodoklis tiek aprēķināts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 5. punktam.

(3) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. pantā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

DATI I PIELIKUMĀ NOTEIKTĀ IEVEDMUITAS NODOKĻA APRĒĶINĀŠANAI

Vidējie rādītāji par Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā minēto laika posmu:

(EUR/t)
	Parastie kvieši (1)	Kukurūza
Birža	Minneapolis	Čikāga
Kotējums	193,300	117,450
Piemaksa par Persijas līča reģionu	84,902	21,549
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	—	—

Vidējie rādītāji par Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā minēto laika posmu:

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama:	17,471 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama:	— EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/23

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/311

(2018. gada 27. februāris)

par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu minētā nolīguma īstenošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/242/ES (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (1),

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (2) (“nolīgums”) 12. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja (“Apvienotā komiteja”). Minētajā pantā jo īpaši paredzēts, ka Apvienotajai komitejai jāuzrauga nolīguma īstenošana.

(2)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (3) tika noteiktas procedūras un nosacījumi vīzu izsniegšanai tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā.

(3)

Ir vajadzīgas kopējas pamatnostādnes, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti nolīgumu īsteno pilnīgi konsekventā veidā, un precizētu saikni starp nolīguma noteikumiem un Līgumslēdzēju pušu tiesību aktu noteikumiem, kurus joprojām piemēro tiem vīzu jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums.

(4)	Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai.

(5)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (4); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(6)	Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (5); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(7)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 12. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu minētā nolīguma īstenošanai, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA

(1) OV L 128, 30.4.2014., 47. lpp.

(2) OV L 128, 30.4.2014., 49. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

PROJEKTS

LĒMUMS Nr. …/201…, KO PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA, KURA IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKU PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU

(… gada …)

attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu minētā nolīguma īstenošanai

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (1) (“nolīgums”) un jo īpaši tā 12. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2014. gada 1. septembrī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopējās pamatnostādnes par to, kā īstenot Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

…,

Eiropas Savienības vārdā –

Azerbaidžānas Republikas vārdā –

(1) ES OV L 128, 30.4.2014., 49. lpp.

PIELIKUMS

KOPĒJAS PAMATNOSTĀDNES PAR TO, KĀ ĪSTENOT NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN AZERBAIDŽĀNAS REPUBLIKU PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“nolīgums”), kurš stājās spēkā 2014. gada 1. septembrī, mērķis ir uz savstarpīguma pamata atvieglot vīzu izsniegšanas procedūras Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.

Nolīgums uz savstarpīguma pamata nosaka juridiski saistošas tiesības un pienākumus nolūkā vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem.

Šīs pamatnostādnes, ko pieņēmusi Apvienotā Komiteja, kura izveidota ar nolīguma 12. pantu (“Apvienotā komiteja”), ir paredzētas tam, lai nodrošinātu, ka Savienības dalībvalstu (“dalībvalstis”) un Azerbaidžānas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti nolīguma noteikumus īsteno saskaņoti. Šīs pamatnostādnes nav nolīguma daļa un tādēļ nav juridiski saistošas. Tomēr diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem, īstenojot nolīgumu, ir ļoti ieteicams tās konsekventi ievērot.

Šīs pamatnostādnes ir iecerēts atjaunināt, ņemot vērā nolīguma īstenošanā gūto pieredzi, un par to ir atbildīga Apvienotā Komiteja.

Lai nodrošinātu nolīguma nepārtrauktu un saskaņotu īstenošanu un ievērojot Apvienotās komitejas vīzu atvieglotas izsniegšanas jautājumos reglamentu, Puses vienojās Apvienotās komitejas oficiālo sanāksmju starplaikos veidot neformālus kontaktus nolūkā risināt steidzamus jautājumus. Detalizēti ziņojumi par šiem jautājumiem un neformāliem kontaktiem tiks iesniegti nākamajā Apvienotās komitejas sanāksmē.

I. VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1.1. Piemērošanas joma un mērķis

Nolīguma 1. pantā ir paredzēts: “Šā nolīguma mērķis ir, pamatojoties uz savstarpīgumu, atvieglot vīzu izsniegšanu Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”

Nolīgumu piemēro visiem Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumus īstermiņa vīzai, neatkarīgi no valsts, kurā viņi uzturas.

Nolīgumu nepiemēro bezvalstniekiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda dalībvalsts vai Azerbaidžāna Republika. Minētajai personu kategorijai piemēro Savienības vīzu acquis noteikumus un Azerbaidžānas Republikas tiesību aktus.

1.2. Nolīguma piemērošanas joma

Nolīguma 2. pantā ir paredzēts:

“1. Šajā nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības ar Azerbaidžānas Republikas, Savienības vai dalībvalstu normatīvajiem aktiem, šo nolīgumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.

2. Uz jautājumiem, kas šā nolīguma noteikumos nav skarti, piemēram, atteikums izsniegt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījums par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikums un izraidīšanas pasākumi, attiecas Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu, vai Savienības tiesību akti.”

Nolīgums, neskarot tā 10. pantu (kurā paredzēts atbrīvot no vīzas prasības Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji), neietekmē esošos noteikumus par vīzas prasībām un atbrīvojumiem no vīzas prasības. Piemēram, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (1) 4. pantu dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot no vīzas prasības, citu personu kategoriju starpā, civilās gaisa un jūras transporta apkalpes.

Šajā kontekstā būtu jāpiebilst, ka saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2), visām Šengenas dalībvalstīm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniegusi kāda cita Šengenas dalībvalsts, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā to attiecīgajās teritorijās. Visas Šengenas dalībvalstis ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem Šengenas asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, un otrādi.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (3) (“Vīzu kodekss”) piemēro visiem jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, tās Šengenas dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par vīzas pieteikuma apstrādi, vīzas izsniegšanas atteikuma iemesli, tiesības pārsūdzēt negatīvu lēmumu un vispārīgi noteikumi par individuālām pārrunām ar vīzas pieteikuma iesniedzēju un visas svarīgās informācijas sniegšana saistībā ar vīzas pieteikumu. Turklāt Šengenas noteikumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 (4) (t. i., atteikums ieceļot teritorijā, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem u. c.), un – attiecīgā gadījumā – valsts tiesību aktus arī turpmāk piemēro jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, liegums ieceļot dalībvalstu teritorijā un izraidīšanas pasākumi.

Pat tad, ja ir izpildīti nolīgumā paredzētie nosacījumi, piemēram, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentāru pierādījumu par ceļojuma mērķi, kas jāiesniedz 4. pantā paredzētajām kategorijām, vīzas izsniegšanu tik un tā var atteikt, ja nav izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (“Šengenas Robežu kodekss”) 6. panta nosacījumi, proti, personai nav derīga ceļošanas dokumenta, ir izdots brīdinājums Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), tiek uzskatīts, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai u. c.

Joprojām piemēro citas Vīzu kodeksā paredzētās vīzu izsniegšanas iespējas. Piemēram, ja ir izpildīti Vīzu kodeksa 24. pantā paredzētie nosacījumi, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu – līdz pieciem gadiem – var izsniegt vēl citām personu kategorijām, ne vien tām, kas minētas nolīguma 5. pantā. Tāpat joprojām piemēros Vīzu kodeksa 16. panta 5. un 6. punktā ietvertos noteikumus, kas atļauj atcelt vai samazināt vīzas nodevu.

Attiecībā uz Azerbaidžānas Republiku – Migrācijas kodeksu (5) un citus attiecīgos Azerbaidžānas Republikas normatīvos tiesību aktus piemēro visiem jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, vīzas izsniegšanas atteikuma iemesli, tiesības pārsūdzēt negatīvu lēmumu vai vispārīgi noteikumi par individuālām pārrunām ar pieteikuma iesniedzēju un informācijas sniegšana saistībā ar vīzas pieteikumu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, liegums ieceļot Azerbaidžānas Republikas teritorijā, izraidīšanas pasākumi.

Joprojām piemēro citas Azerbaidžānas Republikas tiesību aktos atļautās vīzu izsniegšanas iespējas, ja tās pieteikuma iesniedzējam paredz labvēlīgākus nosacījumus. Piemēram, joprojām piemēros Azerbaidžānas Republikas likuma “Par vīzas nodevām” 17. panta 2. punkta noteikumus, kas ļauj atcelt vīzas nodevu, un Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodeksa 38. panta noteikumus, kuri ļauj izsniegt elektroniskās vīzas.

Pat tad, ja ir izpildīti nolīgumā paredzētie nosacījumi, piemēram, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentāru pierādījumu par ceļojuma mērķi, kas jāiesniedz 4. pantā paredzētajām kategorijām, vīzas izsniegšanu tik un tā var atteikt, ja nav izpildīti Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodeksa 36. panta nosacījumi (izņemot tā 36.1.7. punktu) vai ja pastāv Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodeksa 16. pantā uzskaitītie apstākļi.

1.3. Vīzu veidi, uz kuriem attiecas nolīgums

Nolīguma 3. panta d) apakšpunktā “vīza” ir definēta kā “dalībvalsts vai Azerbaidžānas Republikas izsniegta atļauja, kas vajadzīga tranzītam caur dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritoriju vai, lai uzturētos dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā”.

Nolīgumā paredzētie atvieglojumi attiecas gan uz vienotajām vīzām, kas ir derīgas visā dalībvalstu teritorijā, gan uz vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu.

Nolīgumā paredzētie atvieglojumi attiecas uz visām vīzām, kas noteiktas Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodeksa 5. nodaļā.

1.4. Ar vīzu atļautā uzturēšanās ilguma aprēķināšana

Šengenas Robežu kodeksā “īslaicīga uzturēšanās” ir definēta šādi: “kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu”.

Saskaņā ar nolīgumu šī definīcija attiecas arī uz Azerbaidžānas Republikas izsniegtajām īstermiņa vīzām.

Ieceļošanas dienu rēķinās kā pirmo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā, bet izceļošanas dienu rēķinās kā pēdējo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā. Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, katrā uzturēšanās dienā skaitot atpakaļ uz pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām 180 dienu laikposmā. Tas nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes no dalībvalstu teritorijas var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.

Īstermiņa uzturēšanās aprēķināšanas kalkulators, ko var izmantot, lai aprēķinātu atļauto uzturēšanās laikposmu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ir atrodams tiešsaistē pēc šādas adreses: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/border-crossing/index_en.htm.

Uzturēšanās ilguma aprēķināšanas piemērs pēc pašreizējās definīcijas:

Persona, kurai ir vairākkārtējas ieceļošanas vīza uz 1 gadu (2014. gada 18. aprīlis – 2015. gada 18. aprīlis), pirmo reizi ieceļo 2014. gada 19. aprīlī un uzturas trīs dienas. Pēc tam šī pati persona atkal ieceļo 2014. gada 18. jūnijā un uzturas 86 dienas. Kāda ir situācija konkrētos datumos? Kad minētā persona atkal drīkst ieceļot?

2014. gada 11. septembrī: pēdējo 180 dienu laikā (2014. gada 16. marts – 2014. gada 11. septembris) persona ir uzturējusies 3 dienas (2014. gada 19.–21. aprīlis) plus 86 dienas (2014. gada 18. jūnijs – 2014. gada 11. septembris) = 89 dienas = atļautais uzturēšanās laiks nav pārsniegts. Persona vēl drīkst palikt vienu dienu.

2014. gada 16. oktobrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 3 dienas (2014. gada 16. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 17. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 20. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma utt.).

2014. gada 15. decembrī: persona varētu ieceļot uz vēl 86 dienām (2014. gada 15. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 18. jūnija uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 16. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. jūnija uzturēšanās utt.).

1.5. Situācija attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā, dalībvalstīm, kuras nepiedalās Savienības kopējā vīzu politikā, un asociētajām valstīm

Dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā (Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija), 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija) un 2013. gadā (Horvātija), nolīgums ir saistošs no tā spēkā stāšanās brīža.

Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā. Tās arī turpmāk izsniegs valsts vīzas, kuras būs derīgas vienīgi attiecīgās valsts teritorijā. Kolīdz minētās dalībvalstis Šengenas acquis piemēros pilnībā, tās pilnībā piemēros nolīgumu.

Visiem jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, turpina piemērot valsts tiesību aktus līdz dienai, kad minētās dalībvalstis sāk pilnībā piemērot Šengenas acquis. Sākot no minētās dienas, jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, piemēros Šengenas noteikumus un/vai valsts tiesību aktus.

Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai ir atļauts atzīt uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, ko izsniegušas visas Šengenas dalībvalstis un asociētās valstis attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos to teritorijā (6).

Saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, visām minētās konvencijas Pusēm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi kāda cita Puse, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā to teritorijā. Tās ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas un otrādi.

Nolīgums neattiecas uz Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās dalībvalstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Lai gan Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice ir Šengenas asociētās valstis, nolīgums tām nav saistošs. Tomēr nolīgumā ir ietverta kopīga deklarācija par to, ka ir vēlams, lai minētās Šengenas asociētās valstis nekavējoties noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Azerbaidžānas Republiku par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp Azerbaidžānas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību tika parakstīts 2013. gada 3. decembrī un stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā. Nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp Azerbaidžānas Republikas valdību un Šveices Federālo Padomi tika parakstīts 2016. gada 10. oktobrī un stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī. Turklāt Nolīgums starp Azerbaidžānas Republikas valdību un Lihtenšteinas Firstistes valdību par noteikumu savstarpēju piemērošanu, kas minēts Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, stājās spēkā 2017. gada 15. februārī.

1.6. Nolīgums un divpusējie nolīgumi

Nolīguma 13. pantā ir paredzēts:

“Šis nolīgums no tā stāšanās spēkā prevalē pār jebkuriem starp atsevišķām dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku noslēgtu divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noteikumiem, ciktāl šo nolīgumu vai vienošanos noteikumi attiecas uz jautājumiem, kurus reglamentē šis nolīgums.”

Sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Azerbaidžānas Republiku ietvertie noteikumi par jautājumiem, kurus skar nolīgums, vairs netiek piemēroti. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neatbilstības starp saviem divpusējiem nolīgumiem un nolīgumu.

Ja kāda dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu vai vienošanos ar Azerbaidžānas Republiku par jautājumiem, kurus neskar nolīgums, piemēram, paredzot atbrīvot no vīzas prasības dienesta pasu turētājus, minēto atbrīvojumu turpina piemērot pēc tam, kad ir stājies spēkā nolīgums.

Divpusēji nolīgumi ar Azerbaidžānas Republiku, kuros paredzēts atbrīvot no vīzas prasības dienesta pasu turētājus, ir šādām dalībvalstīm: Austrija, Bulgārija, Horvātija, Ungārija, Itālija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Latvija un Slovākija (7).

Atbrīvojums no vīzas prasības, ko kāda dalībvalsts piešķīrusi dienesta pases turētājiem, attiecas vienīgi uz ceļošanu šīs dalībvalsts teritorijā, nevis uz ceļošanu uz pārējām Šengenas dalībvalstīm.

II. SPECIĀLIE NOTEIKUMI

2.1. Noteikumi, kas attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem

Atgādinām, ka turpmāk minētie atvieglojumi attiecībā uz vīzas nodevu, vīzas pieteikumu izskatīšanas procedūru ilgumu, izceļošanu dokumentu nozaudēšanas vai zādzības gadījumā un vīzas pagarināšanu ārkārtas apstākļos attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem un vīzu turētājiem no Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalsts, kam nolīgums ir saistošs, tostarp tūristiem.

2.1.1. Maksa par vīzu pieteikumu izskatīšanu

Nolīguma 6. panta 1. punktā ir paredzēts:

“1. Maksa par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir EUR 35.”

Saskaņā ar nolīguma 6. panta 1. punktu maksa par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir EUR 35. Minēto maksu piemēro visiem vīzu pieteikumu iesniedzējiem, kas ir Azerbaidžānas Republikas vai Savienības pilsoņi (tostarp tūristiem), un tā attiecas uz īstermiņa vīzām neatkarīgi no ieceļošanu skaita.

Nolīguma 6. panta 2. punktā ir paredzēts:

“2. Neskarot 3. punktu, no maksas par vīzu pieteikuma izskatīšanu ir atbrīvotas šādu kategoriju personas:

Eiropas Savienības pilsoņu, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, Azerbaidžānas Republikas pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, Eiropas Savienības pilsoņu, kuri uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi viņi ir, un Azerbaidžānas Republikas pilsoņu, kuri uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, tuvi radinieki – laulātie, bērni (tostarp adoptētie bērni), vecāki (tostarp aizbildņi), vecvecāki un mazbērni;

oficiālu delegāciju dalībnieki, tostarp oficiālu delegāciju pastāvīgie dalībnieki, kas pēc dalībvalstīm, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies oficiālās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai kādas dalībvalsts teritorijā;

c)	skolēni, studenti, personas, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ;

d)	personas ar invaliditāti un, ja vajadzīgs, viņas pavadošās personas;”

Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, būtu jāuzrāda pierādījums, ka abi vīzas pieteikuma iesniedzēji ietilpst šajā kategorijā. Gadījumos, kad vīzas pieteikuma iesniedzēja invaliditāte ir acīmredzama (neredzīgas personas, personas, kurām trūkst ekstremitāšu), ir pieņemama vizuāla atzīšana, kas tiek veikta konsulārajā iestādē.

Pamatotos gadījumos vīzas pieteikumu drīkst iesniegt personas ar invaliditāti pārstāvis vai aizbildnis.

“e)	starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas viņas pavada profesionālā statusā;” (N.B. Līdzjutēji netiks uzskatīti par pavadošām personām.)

f)	personas, kas piedalās zinātniskos, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās;

g)	personas, kuras iesniegušas dokumentus, kas pierāda viņu vajadzību ceļot humānu apsvērumu dēļ, tostarp – lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību, un persona, kas šādu personu pavada; vai lai piedalītos tuva radinieka bērēs, vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku;

h)	pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuru ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp arī saskaņā ar apmaiņas programmām;”

Lai šī kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums, kas apliecina, ka viņi ir dalībvalstīs vai Azerbaidžānas Republikā reģistrētu pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai bezpeļņas organizāciju biedri – sk. nolīguma 4. pantu.

“i)	pensionāri;”

Lai šī kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par pensionāra statusu. Atbrīvojums nav attaisnots tajos gadījumos, kad ceļojuma mērķis ir algots darbs.

“j)	bērni, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu;

k)	žurnālisti un tehniskie darbinieki, kas viņus pavada profesionālā statusā.”

Lai šī kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums, kas apliecina, ka viņi ir profesionālu žurnālistikas vai plašsaziņas līdzekļu organizāciju biedri – sk. nolīguma 4. pantu.

Ciktāl tas skar dalībvalstis, iepriekš minētās personu kategorijas no maksas ir atbrīvotas. Turklāt saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 4. punktu atbrīvojumu no maksas piešķir arī šādām personu kategorijām:

—	pētniekiem no trešām valstīm, kuri ceļo Eiropas Savienībā, lai veiktu zinātnisku pētniecību, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā Nr. 2005/761/EK (8);

—	bezpeļņas organizāciju pārstāvjiem, kas nav vecāki par 25 gadiem un piedalās semināros, konferencēs, sporta, kultūras vai izglītības pasākumos, kurus organizējušas bezpeļņas organizācijas.

Vīzu kodeksa 16. panta 6. punktā ir paredzēts:

“6. Atsevišķos gadījumos iekasējamo vīzas nodevu var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, kā arī intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās vai humānu iemeslu dēļ”.

Vīzu kodeksa 16. panta 7. punktā ir paredzēts, ka vīzas nodeva jāiekasē euro, trešās valsts valūtā vai valūtā, ko parasti lieto tajā trešā valstī, kurā iesniedz pieteikumu, un to neatmaksā, izņemot gadījumus, kad pieteikums nav pieņemams vai ja konsulāts nav kompetents.

Lai nepieļautu neatbilstības, kuru rezultāts varētu būt vīzu izdevīgāka saņemšana citur, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulātiem Azerbaidžānas Republikā būtu jācenšas nodrošināt, ka visi vīzu pieteikumu iesniedzēji no Azerbaidžānas maksā vienādu vīzas nodevu, ja tā tiek iekasēta ārvalstu valūtās.

Tāpat attiecībā uz Azerbaidžānas Republiku no vīzas nodevas saskaņā ar 17. panta 2. punktu Azerbaidžānas Republikas likumā “Par vīzas nodevām” atbrīvotas ir arī šādas ārvalstnieku kategorijas:

—	valstu delegāciju locekļi un amatpersonas;

—	starptautisku humanitāro organizāciju pārstāvji Azerbaidžānas Republikā;

—	personas, kuras, izmantojot valsts programmas, studē vai ir iesaistījušās pedagoģiskajā darbā;

—	personas, kuras ceļo aizsardzības nolūkos.

Pieteikuma iesniedzējiem no Savienības un Azerbaidžānas Republikas izdos kvīti par samaksāto vīzas nodevu.

Nolīguma 6. panta 3. punktā ir paredzēts:

“3. Ja dalībvalsts vai Azerbaidžānas Republika vīzas izsniegšanas nolūkā sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju, ārpakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par pakalpojumu. Minētā maksa ir samērīga ar izmaksām, kas ārpakalpojuma sniedzējam radušās, pildot tā uzdevumus, un tā nepārsniedz EUR 30. Dalībvalstis un Azerbaidžānas Republika visiem pieteikuma iesniedzējiem saglabā iespēju pieteikumus iesniegt tieši to konsulātos.

Savienībā ārpakalpojumu sniedzējs veic savu darbību saskaņā ar Vīzu kodeksu un pilnībā ievērojot Azerbaidžānas Republikas tiesību aktus.

Azerbaidžānas Republikā ārpakalpojumu sniedzējs veic savu darbību saskaņā ar Azerbaidžānas un ES dalībvalstu tiesību aktiem.”

Attiecībā uz sadarbības kārtību ar ārpakalpojumu sniedzējiem Vīzu kodeksa 43. pantā ir sniegta sīka informācija par viņu uzdevumiem.

2.1.2. Vīzu pieteikumu izskatīšanas procedūru ilgums

Nolīguma 7. pantā ir paredzēts:

“1. Dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti lēmumu par pieprasījumu izsniegt vīzu pieņem 10 kalendārajās dienās no pieteikuma un vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.

2. Atsevišķos gadījumos termiņu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par vīzas pieteikumu, var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām, ja nepieciešama pieteikuma padziļināta pārbaude.

3. Steidzamos gadījumos lēmuma par vīzas pieteikumu pieņemšanas termiņu var samazināt līdz 2 darbdienām vai mazāk.”

Principā lēmums par vīzas izsniegšanu tiks pieņemts 10 kalendāro dienu laikā no dienas, kad ir iesniegts pieņemams vīzas pieteikums.

Atsevišķos gadījumos, jo īpaši ja ir vajadzīga pieteikuma papildu pārbaude vai pārstāvības gadījumā, kad apspriežas ar pārstāvētās dalībvalsts iestādēm, minēto termiņu var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām.

Visus minētos termiņus sāk skaitīt vienīgi tad, kad vīzas pieteikums ir pilnīgs, proti, no dienas, kad ir saņemts vīzas pieteikums un apliecinošie dokumenti.

Ja diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos pastāv apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku principā neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā. Attiecībā uz šo jautājumu, kā arī citu praktisko kārtību vīzas pieteikuma iesniegšanai ir piemērojami vispārīgie noteikumi, kas izklāstīti Vīzu kodeksa 9. pantā un Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodeksā.

Nolīguma 7. panta 3. punktā ir paredzēts:

“Ja pieteikuma iesniedzējiem ir jāvienojas par pieteikuma iesniegšanas laiku, parasti pieteikuma iesniegšanas apmeklējums notiek divu nedēļu laikā pēc dienas, kad apmeklējums lūgts.”

“Pamatotos steidzamības gadījumos” (kad vīzas pieteikumu nevarēja iesniegt agrāk tādu iemeslu dēļ, kurus pieteikuma iesniedzējs nevarēja paredzēt) “konsulāts pieteikuma iesniedzējiem var atļaut iesniegt pieteikumus, vai nu iepriekš nenosakot apmeklējuma laiku, vai pieņemot viņus nekavējoties”.

Nolīguma 7. panta 3. punkta izpildes sakarā, nosakot apmeklējuma laiku, būtu jāņem vērā iespējamā steidzamība, ko norādījis vīzas pieteikuma iesniedzējs. Lēmumu par laika saīsināšanu lēmuma pieņemšanai par vīzas pieteikumu pieņem konsulārais darbinieks.

2.1.3. Izceļošana no valsts nozaudētu vai nozagtu personas apliecinošo dokumentu gadījumā

Nolīguma 8. pantā ir paredzēts:

“Eiropas Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņi, kuri ir nozaudējuši savus personu apliecinošos dokumentus vai kuriem šie dokumenti ir nozagti, kamēr viņi uzturas Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā, var atstāt Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritoriju bez vīzas vai citas atļaujas, pamatojoties uz dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro dienestu izdotiem derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības šķērsot robežu.”

Personu apliecinošu dokumentu nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā, derīgi personu apliecinošie dokumenti, kas vīzas turētājiem dod tiesības šķērsot robežu un ko izdevušas diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārie dienesti, būs pietiekams pamats, lai izceļotu no Azerbaidžānas Republikas teritorijas vai Šengenas zonas. Uzņēmējas valsts iestādes no vīzas turētāja vai konsulārā dienesta nevar sagaidīt nekādus papildu dokumentus, atļaujas vai formalitātes.

2.1.4. Vīzas pagarināšana ārkārtas apstākļos

Nolīguma 9. pantā ir paredzēts:

“Eiropas Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņiem, kuriem force majeure apstākļu dēļ nav iespējas atstāt Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritoriju līdz viņu vīzā norādītajam termiņam, izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu pagarina bez maksas saskaņā ar Azerbaidžānas Republikas vai uzņēmējas dalībvalsts piemērotiem tiesību aktiem par laikposmu, kas vajadzīgs, lai viņi atgrieztos savā dzīvesvietas valstī.”

Attiecībā uz vīzas derīguma termiņa pagarināšanu pamatotu personisku iemeslu dēļ gadījumos, kad vīzas turētajam nav iespējams atstāt dalībvalsts teritoriju līdz vīzas uzlīmē norādītajam datumam, piemēro Vīzu kodeksa 33. panta noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar nolīgumu. Tomēr saskaņā ar nolīgumu force majeure apstākļos vai humānu iemeslu dēļ vīzu pagarina bez maksas.

Attiecībā uz Azerbaidžānas Republiku jautājumiem saistībā ar pagaidu uzturēšanās laikposma pagarināšanu ārvalstniekiem Azerbaidžānas Republikā piemēro Migrācijas kodeksu.

Lēmums par pagaidu uzturēšanās laikposma pagarināšanu ārvalstniekiem Azerbaidžānas Republikā ir oficiāls dokuments, kas ļauj ārvalstniekiem uz laiku uzturēties Azerbaidžānas Republikā.

Ārvalstnieki, kuru pagaidu uzturēšanās laiks Azerbaidžānas Republikā ir pagarināts, valsti var atstāt caur valsts robežšķērsošanas punktiem, uzrādot pasi vai citus robežšķērsošanas dokumentus un lēmumu par pagaidu uzturēšanās laikposma pagarināšanu.

2.2. Noteikumi, kas attiecas uz konkrētām vīzas pieteikumu iesniedzēju kategorijām

2.2.1. Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi

Nolīguma 4. panta 1. punktā uzskaitītajām personu kategorijām būs nepieciešams vienīgi norādītais dokumentārais pierādījums, kas apliecina ceļojuma mērķi. Kā paredzēts nolīguma 4. panta 3. punktā, netiks pieprasīti nekādi citi pamatojumi, ielūgumi vai apstiprinājumi par ceļojuma mērķi.

Tomēr tas nenozīmē, ka tiek atcelta vispārējā prasība ierasties personīgi, lai iesniegtu vīzas pieteikumu vai sniegtu apliecinošos dokumentus, piemēram, par iztikas līdzekļiem.

Ja atsevišķos gadījumos joprojām pastāv šaubas par tā dokumenta autentiskumu, kas apliecina ceļojuma mērķi, tad saskaņā ar Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodeksa 21. panta 8. punktu vīzas pieteikuma iesniedzēju var aicināt uz papildu padziļinātām pārrunām vēstniecībā un/vai konsulātā, kur minēto pieteikuma iesniedzēju var iztaujāt par apmeklējuma faktisko mērķi vai pieteikuma iesniedzēja nodomu atgriezties. Šādos atsevišķos gadījumos vīzas pieteikuma iesniedzējs var brīvprātīgi iesniegt papildu dokumentus vai tos izņēmuma kārtā var pieprasīt konsulārais darbinieks. Tomēr šāda prakse nenoris sistemātiski, un to cieši uzrauga Apvienotā komiteja.

Principā kopā ar vīzas pieteikumu tiks iesniegts nolīguma 4. panta 1. punktā prasītā dokumenta oriģināls. Tomēr konsulāts var sākt apstrādāt vīzas pieteikumu, pamatojoties uz dokumenta faksimilu vai kopijām. Taču konsulāts var pieprasīt dokumenta oriģinālu, ja vīzas pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi, un pieprasīs to atsevišķos gadījumos, kad pastāv šaubas.

Tām personu kategorijām, kuras nav minētas nolīguma 4. pantā (piemēram, tūristiem), arī turpmāk piemēro vispārējos noteikumus par ceļojuma mērķa apliecinājumu. Tas pats attiecas uz dokumentiem, kas apliecina vecāku piekrišanu tam, ka ceļo viņu bērni, kuri ir jaunāki par 18 gadiem.

Jautājumos, kurus neskar nolīgums, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana un garantijas saistībā ar atgriešanos un pietiekamiem iztikas līdzekļiem, piemēro Šengenas noteikumus un valsts tiesību aktus.

Nolīguma 4. panta 1. punktā ir paredzēts:

“1. Turpmāk norādīto Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņu kategorijām attiecīgi norādītie dokumenti ir pietiekami, lai pamatotu mērķi ieceļošanai otras Puses teritorijā:

tuviem radiniekiem – laulātajiem, bērniem (tostarp adoptētiem bērniem), vecākiem (tostarp aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem –, kas apmeklē Eiropas Savienības pilsoņus, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi viņi ir, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā:

—	uzņēmējas personas rakstisks uzaicinājums;”

Kompetentajai iestādei saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem ir jāapliecina uzaicinātāja paraksta autentiskums. Kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina ielūguma derīgums.

Šis noteikums, izņemot nepieciešamību apliecināt likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites, attiecas arī uz diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu darbinieku radiniekiem, kuri ceļo uz dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritoriju, lai apmeklētu ģimeni uz laiku līdz 90 dienām.

“b)

neskarot 10. pantu, oficiālu delegāciju dalībniekiem, tostarp šādu delegāciju pastāvīgiem dalībniekiem, kas pēc dalībvalstīm, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies oficiālās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai kādā dalībvalsts teritorijā:

—

dalībvalsts vai Azerbaidžānas Republikas kompetentās iestādes vai Eiropas Savienības iestādes vēstule, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir attiecīgi tās delegācijas dalībnieks vai tās delegācijas pastāvīgais dalībnieks un ieceļo otras Puses teritorijā, lai piedalītos iepriekšminētajos pasākumos; šai vēstulei pievieno oficiālā ielūguma kopiju;”

Vēstulē, kuru kompetentā iestāde izsniedz, lai apliecinātu, ka konkrētā persona ir delegācijas loceklis un ieceļo otras Puses teritorijā, lai piedalītos oficiālā sanāksmē, jābūt norādītam vīzas pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam. Vīzas pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam nav obligāti jābūt norādītam oficiālajā ielūgumā piedalīties sanāksmē, taču tas varētu būt jānorāda, ja oficiālais ielūgums ir adresēts konkrētai personai.

Minētais noteikums attiecas uz oficiālo delegāciju locekļiem neatkarīgi no tā, kāda veida pase (dienesta pase vai parastā pase) viņiem ir.

“c)

darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:

—

uzņēmējas juridiskās personas vai uzņēmuma, šādas juridiskās personas vai uzņēmuma organizācijas vai biroja, vai filiāles, Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu valsts vai reģionālās iestādes, vai tirdzniecības un rūpniecības izstāžu, konferenču un simpoziju, kas notiek Azerbaidžānas Republikas vai kādas dalībvalsts teritorijā, rīkošanas komitejas rakstisks uzaicinājums, ko atbilstoši valsts tiesību aktiem apstiprinājušas kompetentās iestādes;”

Turklāt valsts uzņēmējdarbības reģistrs izsniegs dokumentu, ar kuru apstiprina uzņēmējdarbības organizāciju esamību.

“d)

šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus starp Azerbaidžānas Republikas un dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti dalībvalstīs vai Azerbaidžānas Republikā:

—

Azerbaidžānas Republikas valsts pārvadātāju sabiedrības vai asociācijas (apvienības), kas nodrošina starptautiskos autotransporta pārvadājumus, vai dalībvalstu valsts pārvadātāju apvienību, kas nodrošina starptautiskos autotransporta pārvadājumus, rakstisks pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, maršruts, ilgums un biežums;”

Apvienība, kas ir kompetenta izsniegt rakstisko pieprasījumu, ir transportlīdzekļa vadītāja izcelsmes valsts nacionāla asociācija. Rakstiskus pieprasījumus var izsniegt arī dalībvalstu valstu apvienību reģionālās vai citas filiāles.

“e)

skolēniem, studentiem, personām, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ:

—	uzņemošās universitātes, akadēmijas, institūta, koledžas vai skolas rakstisks uzaicinājums vai dokuments, kas apliecina uzņemšanu, vai studenta apliecība vai apliecinošs dokuments par apmeklējamiem kursiem;”

Studenta apliecība tiek pieņemta kā ceļojuma mērķa apliecinājums tikai tad, ja to izsniegusi uzņēmēja universitāte, koledža vai skola, kurā norisināsies mācības vai izglītošanās.

“f)

personām, kas piedalās zinātniskos, akadēmiskos, kultūras vai mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās:

—	uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums piedalīties šajos pasākumos;

žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas viņus pavada profesionālā statusā:

—

apliecība vai cits dokuments, ko izsniegusi profesionāla organizācija vai pieteikuma iesniedzēja darba devējs, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists, un apstiprina, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu, vai kas apliecina, ka attiecīgā persona ir tehniskais darbinieks, kas pavada žurnālistu profesionālā statusā;”

Šajā kategorijā nav ietverti ārštata žurnālisti un viņu palīgi.

Jāuzrāda apliecība vai dokuments, ko izsniegusi profesionāla žurnālistu organizācija vai vīzas pieteikuma iesniedzēja darba devējs, kas apliecina, ka vīzas pieteikuma iesniedzējs ir profesionāls žurnālists vai pavadoša persona profesionālā statusā, un kurā norādīts, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu vai palīdzēt veikt šādu darbu.

“h)

starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas viņus pavada profesionālā statusā:

—	rakstisks uzaicinājums no uzņēmējorganizācijas, kompetentajām iestādēm, dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas valsts sporta federācijām vai no Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu valsts olimpiskajām komitejām;”

Saistībā ar starptautiskiem sporta pasākumiem pavadošo personu sarakstā iekļauj vienīgi tās personas, kas sportistus pavada profesionālā statusā – trenerus, masierus, menedžerus, medicīnas personālu un sporta kluba vadītāju. Tāpēc līdzjutēji netiks uzskatīti par pavadošām personām.

“i)

sadraudzības pilsētu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:

—	attiecīgo pilsētu administrācijas vadītāja/mēra rakstisks uzaicinājums;”

Pilsētas vai citas apdzīvotas vietas administrācijas vadītājs/mērs, kas ir kompetents izsniegt rakstisku uzaicinājumu, ir tās uzņemošās pilsētas vai citas apdzīvotās vietas administrācijas vadītājs/mērs, kurā norisināsies sadraudzības pasākums. Minētajā kategorijā ietilpst tikai oficiālās sadraudzības dalībnieki.

“j)

personām, kas ceļo medicīnisku iemeslu dēļ, un nepieciešamajām pavadošajām personām:

—	medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību šajā iestādē un pavadoņa nepieciešamību, un pierādījums par pietiekamiem finanšu līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai;”

Jāiesniedz medicīniskās iestādes izdots dokuments, kas apliecina minētos trīs elementus (medicīniskās aprūpes nepieciešamība minētajā iestādē, pavadoņa nepieciešamība un pierādījums par pietiekamiem finanšu līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai, piemēram, pierādījums par priekšapmaksu).

“k)

profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā:

—	uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, kas apstiprina, ka konkrētā persona piedalās attiecīgajā pasākumā;

pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuru ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām:

—	uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, apstiprinājums, ka persona pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizāciju, un attiecīgā reģistra izziņa par minētās organizācijas nodibināšanu, ko valsts iestāde izsniegusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”

Jāuzrāda pilsoniskās sabiedrības organizācijas izsniegts dokuments, ar kuru apstiprina, ka vīzas pieteikuma iesniedzējs pārstāv minēto organizāciju.

Nolīgums neattiecas uz atsevišķiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem.

“m)

radiniekiem, kas apmeklē bēru ceremonijas:

—	oficiāls dokuments, kas apliecina nāves faktu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp pieteikuma iesniedzēju un mirušo;

militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:

—	oficiāls dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu, kā arī ģimenes vai cita veida saikni starp pieteikuma iesniedzēju un apglabāto personu.”

Nolīgumā nav sīkāk norādīts, vai minētais oficiālais dokuments būtu jāizsniedz tās valsts iestādēm, kurā atrodas apbedījumu vieta, vai tās valsts iestādēm, kurā dzīvo persona, kas vēlas apmeklēt apbedījumu vietu. Būtu jāpieņem, ka šādu oficiālu dokumentu varētu izsniegt kā vienas, tā otras valsts kompetentās iestādes.

Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu, kā arī ģimenes vai cita veida saikni starp vīzas pieteikuma iesniedzēju un mirušo.

Nolīgums nerada jaunus noteikumus par to fizisko vai juridisko personu atbildību, kuras izsniedz rakstveida pieprasījumus. Ja šādi pieprasījumi ir izsniegti fiktīvi, piemēro attiecīgos Savienības un/vai/valsts tiesību aktus.

2.2.2. Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana

Gadījumos, kad vīzas pieteikuma iesniedzējam ir bieži jāceļo uz dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritoriju, īstermiņa vīzas var izsniegt vairākiem apmeklējumiem ar noteikumu, ka minēto apmeklējumu kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikposmā.

Nolīguma 5. pantā ir paredzēts:

“1. Dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem šādu kategoriju pilsoņiem:

laulātajiem, bērniem (tostarp adoptētiem bērniem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, vecākiem (tostarp aizbildņiem), kas apmeklē Eiropas Savienības pilsoņus, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri uzturas tās dalībvalsts teritorijā, kuras pilsoņi viņi ir, vai Azerbaidžānas Republikas pilsoņus, kuri uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā;

oficiālu delegāciju pastāvīgiem dalībniekiem, kas pēc dalībvalstīm, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai kādas dalībvalsts teritorijā.

Atkāpjoties no pirmā teikuma, ja nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri ir nepārprotami attiecināts uz īsāku laikposmu, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu nosaka tikai uz attiecīgo laikposmu, jo īpaši tad, ja:

—	a) apakšpunktā minēto personu gadījumā to Azerbaidžānas Republikas pilsoņu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, kuri likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, vai to Savienības pilsoņu uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš, kuri likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikā,

—	b) apakšpunktā minēto personu oficiālas delegācijas pastāvīga dalībnieka statusa spēkā esības termiņš

ir īsāks par pieciem gadiem.”

Ņemot vērā minēto personu kategoriju profesionālo statusu vai viņu ģimenes saites ar Azerbaidžānas Republikas pilsoni, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, Savienības pilsoni, kas likumīgi uzturas Azerbaidžānas Republikas teritorijā, vai ar Savienības pilsoni, kas uzturas dalībvalstī, kuras valstspiederība ir minētajai personai, ir pamatoti viņiem piešķirt daudzkārtēju ieceļošanas vīzu ar piecu gadu derīguma termiņu vai ar derīguma termiņu līdz viņu amata pilnvaru termiņa beigām vai likumīgās uzturēšanās termiņa beigām, ja tie ir īsāki par pieciem gadiem.

Personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jāuzrāda pierādījums par uzaicinātājas personas likumīgo dzīvesvietu.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, būtu jāiesniedz apstiprinājums par viņu profesionālo statusu un pilnvaru termiņu.

Minēto noteikumu nepiemēro personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ja tās ar nolīgumu ir atbrīvotas no vīzas prasības, t. i., ja tās ir diplomātisko pasu turētājas.

Gadījumos, kad nepieciešamība vai nodoms bieži vai regulāri ceļot nepārprotami attiecas uz īsāku laikposmu, vairākkārtējas ieceļošanas vīzas derīguma termiņš tiks ierobežots uz minēto laikposmu.

“2. Dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz vienu gadu šādu kategoriju pilsoņiem ar noteikumu, ka iepriekšējā gadā tie ir saņēmuši vismaz vienu vīzu un to ir izmantojuši atbilstoši apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos:

a)	studentiem un personām, kuras iegūst pēcdiploma izglītību, kas regulāri ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

b)	žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas viņus pavada profesionālā statusā;

c)	sadraudzības pilsētu rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem;

d)	šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus starp Azerbaidžānas Republikas un dalībvalstu teritorijām, ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti dalībvalstīs vai Azerbaidžānas Republikā;

e)	personām, kam medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešams regulāri ieceļot, un nepieciešamām pavadošām personām;

f)	profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumos un regulāri dodas uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm;

g)	pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuri regulāri ceļo uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm ar mērķi izglītoties, apmeklēt seminārus un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

h)	personām, kuras piedalās zinātniskos, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās, kas regulāri ceļo uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm;

i)	starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas viņas pavada profesionālā statusā;

oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc dalībvalstij, Eiropas Savienībai vai Azerbaidžānas Republikai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā;

k)	darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kas regulāri ceļo uz Azerbaidžānas Republiku vai dalībvalstīm.

Principā daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz vienu gadu tiks izsniegtas iepriekš minētajām vīzas pieteikuma iesniedzēju kategorijām, ja iepriekšējā gada laikā (12 mēnešos) vīzas pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis vismaz vienu vīzu un ir to izmantojis saskaņā ar tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās) (piemēram, persona nav pārsniegusi atļauto uzturēšanās ilgumu) un pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai.

Gadījumos, kad nav pamata izsniegt vīzu ar derīguma termiņu uz vienu gadu, piemēram, ja apmaiņas programma ilgst mazāk par vienu gadu vai personai nav nepieciešams ceļot visu gadu, vīzas derīguma termiņš būs īsāks par vienu gadu ar nosacījumu, ka ir izpildītas pārējās prasības attiecībā uz vīzas izsniegšanu.

“3. Šā panta 2. punktā minēto kategoriju personām dalībvalstu un Azerbaidžānas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu, kas nav īsāks par diviem gadiem un nepārsniedz piecus gadus ar noteikumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu atbilstoši apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri ir nepārprotami attiecināts uz īsāku laikposmu – šādā gadījumā daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu nosaka tikai uz attiecīgo laikposmu.

4. Personu, kas minētas šā panta 1. līdz 3. punktā, uzturēšanās kopējais ilgums dalībvalstu vai Azerbaidžānas Republikas teritorijā 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”

Daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu, kas nav īsāks par diviem gadiem un nepārsniedz piecus gadus, tiks izsniegtas nolīguma 5. panta 2. punktā minētajām vīzas pieteikuma iesniedzēju kategorijām ar nosacījumu, ka iepriekšējo divu gadu laikā (24 mēnešos) šīs personas ir izmantojušas divas uz vienu gadu izsniegtās daudzkārtējās ieceļošanas vīzas saskaņā ar tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās) un ka joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai. Jāpiezīmē, ka vīza ar derīguma termiņu, kas nav īsāks par diviem gadiem un nepārsniedz piecus gadus, tiks izsniegta vienīgi tad, ja vīzas pieteikuma iesniedzējam iepriekšējo divu gadu laikā (24 mēnešos) ir izsniegtas divas vīzas, kuru derīguma termiņš ir vismaz viens gads, un ja minētā persona minētās vīzas ir izmantojusi saskaņā ar tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās). Pamatojoties uz katra vīzas pieteikuma novērtējumu, diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti lems par minēto vīzu derīguma termiņu, t. i., no diviem līdz pieciem gadiem.

Nav pienākuma izsniegt daudzkārtēju ieceļošanas vīzu, ja vīzas pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis iepriekšējo vīzu.

2.2.3. Diplomātisko pasu turētāji

Nolīguma 10. pantā ir paredzēts:

“1. Eiropas Savienības un Azerbaidžānas Republikas pilsoņi, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, drīkst bez vīzas ieceļot Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā, izceļot no tās vai tranzītā to šķērsot.

2. Personas, kas minētas 1. punktā, drīkst uzturēties Azerbaidžānas Republikas vai dalībvalstu teritorijā ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.”

Nolīgumā nav reglamentētas procedūras diplomātu norīkošanai darbā uz dalībvalstīm. Piemēro parasto akreditācijas procedūru.

III. SADARBĪBA JAUTĀJUMOS, KAS SAISTĪTI AR CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM

Nolīgumam pievienotajā kopīgajā deklarācijā Puses vienojās, ka Apvienotajai komitejai būtu jāizvērtē attiecīgo ceļošanas dokumentu drošības līmeņa ietekme uz nolīguma darbību. Tāpēc Puses vienojās regulāri informēt viena otru par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu ceļošanas dokumentu pavairošanu, izstrādātu ceļošanas dokumentu drošības tehniskos aspektus, kā arī attiecībā uz ceļošanas dokumentu izdošanas personalizācijas procesu.

IV. STATISTIKA

Lai Apvienotā komiteja varētu efektīvi uzraudzīt nolīguma īstenošanu, dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz Komisijai statistikas datus. Ja iespējams, minētajos statistikas datos iekļauj šādu informāciju, iedalot pa mēnešiem:

—	atteikto vīzu skaitu;

—	izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu skaitu;

—	izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu derīguma termiņu;

—	to vīzu skaitu, kuras izsniegtas bez maksas.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (ES OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(2) ES OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (ES OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (ES OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(5) Azerbaidžānas Republikas Migrācijas kodekss tika pieņemts 2013. gada 2. jūlijā ar Azerbaidžānas Republikas Likumu Nr. 713-IVQ un stājās spēkā 2013. gada 1. augustā.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 565/2014/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, pamatojoties uz to, ka attiecībā uz tranzītu caur to teritorijām vai iecerēto uzturēšanos to teritorijās uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija dažus dokumentus vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām valsts vīzām, un ar ko atceļ Lēmumus Nr. 895/2006/EK un Nr. 582/2008/EK (ES OV L 157, 27.5.2014., 23. lpp.). Tā kā starp Kipru un Azerbaidžānas Republiku diplomātiskās attiecības nepastāv, tad Kipra patlaban Lēmuma Nr. 565/2014/ES noteikumus Azerbaidžānas pasu (izņemot diplomātiskās pases) turētājiem nepiemēro.

(7) Atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 539/2001 4. panta 1. punktu.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2005/761/EK (2005. gada 28. septembris), lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā (ES OV L 289, 3.11.2005., 23. lpp.).

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/39

PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/312

(2018. gada 27. februāris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Spānijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2015. gada 26. janvārī, 2015. gada 5. februārī un 2015. gada 23. jūnijā pieņēma Lēmumus (ES) 2015/116 (1), (ES) 2015/190 (2) un (ES) 2015/994 (3), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)	Pēc Iñigo de la SERNA HERNÁIZ kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2020. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā par locekli tiek iecelta:

—	Concepción GAMARRA RUIZ-CLAVIJO kundze, Alcaldesa de Logroño.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2018. gada 27. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ZAHARIEVA

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/116 (2015. gada 26. janvāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (OV L 20, 27.1.2015., 42. lpp.).

(2) Padomes Lēmums (ES) 2015/190 (2015. gada 5. februāris), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 31, 7.2.2015., 25. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (ES) 2015/994 (2015. gada 23. jūnijs), ar ko laikposmam no 2015. gada 26. janvāra līdz 2020. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (OV L 159, 25.6.2015., 70. lpp.).

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/313

(2018. gada 28. februāris),

ar ko Lēmumu 2009/821/EK groza attiecībā uz robežkontroles punktu un veterināro vienību sarakstiem Traces sistēmā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1149)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu un 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (2), un jo īpaši tās 6. panta 4. punkta otrās daļas otro teikumu un 6. panta 5. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (3), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu 2009/821/EK (4) ir noteikts to robežkontroles punktu saraksts, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK. Šis saraksts ir iekļauts minētā lēmuma I pielikumā.

(2)	Beļģija informēja Komisiju, ka apstiprinājums Brussel-Zaventem lidostas pārbaudes centriem Avia Partner un WFS būtu jāierobežo, ietverot tajā tikai produktus noteiktā kontrolētā temperatūrā. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(3)	Pamatojoties uz Dānijas priekšlikumu, apstiprinājums København ostas robežkontroles punktam būtu jāierobežo, ietverot tajā tikai iepakotus produktus. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)	Vācija informēja Komisiju, ka tā ir atsaukusi apstiprinājumu Hannover-Langenhagen lidostas robežkontroles punktam attiecībā uz produktiem. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Īrija informēja Komisiju, ka tā ir atsaukusi apstiprinājumu Shannon lidostas robežkontroles punktam attiecībā uz dzīviem nagaiņiem. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Spānija informēja Komisiju, ka tā ir apturējusi apstiprinājumu Alicante lidostas robežkontroles punktam attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un produktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Pamatojoties uz Spānijas priekšlikumu, būtu jāpievieno apstiprinājums attiecībā uz jauno pārbaudes centru Alaire, kas atrodas Madrid lidostas robežkontroles punktā, un būtu jāatjauno apstiprinājums attiecībā uz pārbaudes centru Frigalsa, kas atrodas Vigo ostas robežkontroles punktā. Tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(8)	Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā ir noteikts centrālo, reģionālo un vietējo vienību saraksts integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (Traces).

(9)	Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Horvātijas, būtu jāveic dažas izmaiņas attiecībā uz šīs dalībvalsts vietējo vienību sarakstu Traces sistēmā. Tāpēc Lēmums 2009/821/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(10)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2009/821/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 28. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(2) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

(3) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(4) Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmums 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 2009/821/EK I un II pielikumu groza šādi:

I pielikumu groza šādi:

saraksta daļā, kas attiecas uz Beļģiju, ierakstu par Brussel-Zaventem lidostu aizstāj ar šādu:

“Brussel-Zaventem Bruxelles-Zaventem	BE BRU 4	A	Flight Care 2	NHC(2)	U, E, O
			Avia Partner	HC-T(2)
			WFS	HC-T(CH)(2)
			Swiss Port	HC(2)”;

saraksta daļā, kas attiecas uz Dāniju, ierakstu par København ostu aizstāj ar šādu:

“København

DK CPH 1

HC(1)(2), NHC-T(FR)(2), NHC-NT(2)”;

saraksta daļā, kas attiecas uz Vāciju, ierakstu par Hannover-Langenhagen lidostu aizstāj ar šādu:

“Hannover-Langenhagen

DE HAJ 4

O(10)”;

saraksta daļā, kas attiecas uz Īriju, ierakstu par Shannon lidostu aizstāj ar šādu:

“Shannon

IE SNN 4

HC(2), NHC(2)

E”;

saraksta daļu, kas attiecas uz Spāniju, groza šādi:

ierakstu par Alicante lidostu aizstāj ar šādu:

“Alicante

ES ALC 4

HC(2), NHC(2) (*)

O(10) (*)”;

ii)

ierakstu par Madrid lidostu aizstāj ar šādu:

“Madrid	ES MAD 4	A	Iberia	HC-T(FR)(2) (), HC-NT(2) (), NHC(2)	U, E, O
			Swissport	HC(2), NHC(2)	O
			PER4	HC-T(CH)(2)
			WFS: World Wide Flight Services	HC(2), NHC-T(CH)(2), NHC-NT	O
			Alaire	HC-T(2)”;

iii)

ierakstu par Vigo ostu aizstāj ar šādu:

“Vigo	ES VGO 1	P	T.C. Guixar	HC, NHC-T(FR), NHC-NT
			Frioya	HC-T(FR)(2)(3)
			Frigalsa	HC-T(FR)(3)
			Pescanova	HC-T(FR)(2)(3)
			Fandicosta (*)	HC-T(FR)(2)(3) (*)
			Frig. Morrazo	HC-T(FR)(3)”;

II pielikuma saraksta daļā, kas attiecas uz Horvātiju, ierakstus aizstāj ar šādiem:

“HR00001	BJELOVAR
HR00007	GRAD ZAGREB
HR00002	VUKOVAR
HR00003	PULA
HR00009	ŠIBENIK
HR00008	SLAVONSKI BROD
HR00004	SPLIT
HR00005	VARAŽDIN
HR00006	ZAGREB
HR00010	KARLOVAC
HR00011	SISAK
HR00012	VIROVITICA”

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/44

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/314

(2018. gada 1. marts),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1401)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 (3) tika pieņemts pēc augsti patogēnās H5 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem virknē dalībvalstu (“attiecīgās dalībvalstis”) un pēc tam, kad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Padomes Direktīvas 2005/94/EK (4) 16. panta 1. punktu bija izveidojušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas.

(2)

Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 paredzēts, ka aizsardzības zonā un uzraudzības zonā, ko saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK izveidojušas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, ir jāiekļauj vismaz tie apgabali, kuri kā aizsardzības zonas un uzraudzības zonas norādīti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā. Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/247 arī noteikts, ka aizsardzības zonās un uzraudzības zonās piemērojamie pasākumi, kas paredzēti Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktā un 31. pantā, ir jāsaglabā vismaz līdz datumiem, kas attiecībā uz šīm zonām noteikti minētā īstenošanas lēmuma pielikumā.

(3)

Kopš Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pieņemšanas dienas tas ir vairākkārt grozīts nolūkā ņemt vērā putnu gripas epidemioloģiskās situācijas attīstību Savienībā. Konkrētāk, Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/696 (5), lai paredzētu noteikumus, kuri jāievēro, veicot diennakti vecu cāļu nosūtīšanu no Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā norādītajiem apgabaliem. Minētajā grozījumā ņemts vērā tas, ka augsti patogēnās putnu gripas izplatībā diennakti veci cāļi rada ļoti niecīgu risku salīdzinājumā ar citām mājputnu izcelsmes precēm.

(4)

Pēc tam Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1841 (6), lai stiprinātu slimības kontroles pasākumus, kas piemērojami gadījumos, kad pastāv paaugstināts augsti patogēnās putnu gripas izplatības risks. Tādējādi tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 paredz, ka Savienības līmenī pēc augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma vai uzliesmojumiem jāizveido citas ierobežojumu zonas attiecīgajās dalībvalstīs, kā noteikts Direktīvas 2005/94/EK 16. panta 4. punktā, kā arī jānosaka tajās piemērojamo pasākumu ilgums. Tagad Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 arī paredz noteikumus, kas jāievēro, veicot dzīvu mājputnu, diennakti vecu cāļu un inkubējamu olu nosūtīšanu no citām ierobežojumu zonām uz citām dalībvalstīm atbilstoši konkrētiem nosacījumiem. Ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1841 tika grozīts arī Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 5. pants, lai minētā tiesību akta piemērošanas periodu pagarinātu līdz 2018. gada 31. maijam.

(5)	Turklāt Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums vairākkārt ir grozīts, galvenokārt lai ņemtu vērā to, kā mainījušās aizsardzības zonu un uzraudzības zonu robežas, ko bija izveidojušas attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK.

(6)

Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums pēdējo reizi tika grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2412 (7) pēc tam, kad Nīderlande un Itālija bija paziņojušas par tajās konstatētiem augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem. Turklāt šīs dalībvalstis Komisijai arī paziņoja, ka pēc minētajiem uzliesmojumiem tās ir veikušas vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp izveidojušas aizsardzības zonas un uzraudzības zonas ap inficētajām mājputnu saimniecībām.

(7)

Kopš dienas, kad pēdējoreiz Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 tika grozīts ar Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2412, Nīderlande ir paziņojusi Komisijai par jaunu augsti patogēnās H5N6 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu mājputnu saimniecībā Groningenas provincē minētās dalībvalsts ziemeļos. Nīderlande Komisijai arī paziņojusi, ka pēc šī nesenā uzliesmojuma tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus atbilstoši Direktīvai 2005/94/EK, tostarp izveidojusi aizsardzības zonas un uzraudzības zonas ap inficēto mājputnu saimniecību.

(8)	Komisija sadarbībā ar Nīderlandi ir izskatījusi minētos pasākumus un atzīst, ka aizsardzības zonas un uzraudzības zonas robežas, ko noteikusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, atrodas pietiekami tālu no mājputnu saimniecības, kurā bija apstiprināts minētās slimības uzliesmojums.

(9)

Lai novērstu nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļautu, ka trešās valstis liek nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, sadarbībā ar Nīderlandi ir nepieciešams steidzami Savienības līmenī aprakstīt aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kuras pēc nesenā šajā dalībvalstī konstatētā augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojuma minētā dalībvalsts bija izveidojusi saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK.

(10)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 būtu jāatjaunina, lai ņemtu vērā jaunāko ar augsti patogēno putnu gripu saistīto epidemioloģisko situāciju Nīderlandē. Konkrētāk, Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumā būtu jānorāda Nīderlandē izveidotās aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, uz kurām patlaban attiecas Direktīvā 2005/94/EK noteiktie ierobežojumi.

(11)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikums būtu jāgroza, lai saistībā ar neseno augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumu minētajā dalībvalstī atjauninātu reģionalizāciju Savienības līmenī un iekļautu saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK Nīderlandē izveidotās aizsardzības zonas un uzraudzības zonas, kā arī lai noteiktu tajās piemērojamo ierobežojumu termiņu.

(12)

Turklāt, ņemot vērā apstiprinājumu par neseno augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumu Nīderlandē un pastāvīgo jaunu minētās slimības uzliesmojumu risku Savienībā, kurš var saglabāties ilgāku laiku, pat vasaras mēnešos, minētajā īstenošanas lēmumā noteiktos pasākumus būtu jāturpina piemērot līdz gada beigām. Tāpēc Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 piemērošanas periodu ir lietderīgi pagarināt līdz 2018. gada 31. decembrim.

(13)	Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 groza šādi:

1)	lēmuma 5. pantā datumu “2018. gada 31. maijam” aizstāj ar datumu “2018. gada 31. decembrim”;

2)	lēmuma pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) Komisijas 2017. gada 9. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 36, 11.2.2017., 62. lpp.).

(4) Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.).

(5) Komisijas 2017. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2017/696, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 101, 13.4.2017., 80. lpp.).

(6) Komisijas 2017. gada 10. oktobra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1841, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 261, 11.10.2017., 26. lpp.).

(7) Komisijas 2017. gada 20. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2412, ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (OV L 342, 21.12.2017., 29. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma (ES) 2017/247 pielikumu groza šādi:

pielikuma A daļā ierakstu par Nīderlandi aizstāj ar šādu:

“Dalībvalsts: Nīderlande

Aptvertais apgabals

Datums, līdz kuram piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 29. panta 1. punktu

Groningenas provincē

—	Vanaf de kruising van Heirweg (Visvliet) en de N355, de N355 volgend in oostelijke richting tot aan de Bosscherweg.

—	De Bosscherweg volgend in noordelijke richting tot aan de Westerwaarddijk.

—	De Westwaarddijk volgend in oostelijke richting overgaand in de Oosterwaarddijk overgaand in zuidelijke richting tot aan de Pamaweg.

—	De Pamaweg volgend in oostelijke richting tot aan de Heereburen.

—	De Heereburen volgend in zuidelijke richting overgaand in oostelijke richting overgaand in zuidelijke richting overgaand in oostelijke richting tot aan de Frijtumerweg.

—	De Frijtumerweg volgend in zuidelijke richting tot aan de Balmahuisterweg.

—	De Balmahuisterweg volgend in zuidelijke richting tot aan de N355.

—	De N355 volgend in oostelijke richting overgaand in zuidelijke richting tot aan de Van Starkenborghkanaal ZZ.

—	De Van Starkenborghkanaal ZZ volgend in westelijke richting tot aan de Hoendiep Oostzijde.

—	De Hoendiep Oostzijde volgend in zuidelijke richting tot aan de Niekerkerdiep ZZ.

—	De Niekerkerdiep ZZ volgend in westelijke richting tot aan de Millinghaweg.

—	De Millinghaweg volgend in zuidelijke richting overgaand in de Fanerweg tot aan de Maarsdijk.

—	De Maarsdijk volgend in westelijke richting overgaand in noordelijke richting tot aan de N980.

—	De N980 volgend in zuidelijke richting overgaand in westelijke richting tot aan de De Noord.

—	De De Noord volgend in noordelijke richting tot aan de Caspar Roblesdijk.

—	De Caspar Roblesdijk volgend in westelijke richting tot aan de De Wieren.

—	De De Wieren volgend in noordelijke richting tot aan de Abel Tasmanweg.

—	De Abel Tasmanweg volgend in westelijke richting tot aan de Stationsweg.

—	De Stationsweg volgend in noordelijke richting tot aan de Heirweg.

—	De Heirweg volgend in oostelijke richting tot aan de kruising met de N355.

29.3.2018.”

pielikuma B daļā ierakstu par Nīderlandi aizstāj ar šādu:

“Dalībvalsts: Nīderlande

Aptvertais apgabals

Datums, līdz kuram piemērojams saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 31. pantu

Groningenas provincē

—	Vanaf de kruising van de Kuipersweg en de N355 (Buitenpost), de N355 volgen in oostelijke richting tot aan de Steenharts.

—	De Steenharst volgend in noordelijke richting tot aan de Zevenhuisterweg.

—	De Zevenhuisterweg volgend in west noordelijke richting tot aan de Hesseweg.

—	De Hesseweg volgend in oostelijke richting tot aan de Brongersmaweg.

—	De Brongersmaweg volgend in noordelijke richting tot aan de Foijingaweg.

—	De Foijingaweg volgend in oostelijke richting tot aan de Wester-Nieuwkruisland.

—	De Wester-Nieuwkruisland volgend in noordelijke richting tot aan de Kwelderweg.

—	De Kwelderweg volgend in oostelijke richting tot aan de W. van der Ploegweg.

—	De W. van der Ploegweg volgend in noordelijke richting tot aan de Hooge Zuidwal.

—	De Hooge Zuidwal volgend in oostzuidelijke richting tot aan de N388.

—	De N388 volgend in noordelijke richting tot aan de Stationsstraat.

—	De Stationsstraat volgend in noordoostelijke richting tot aan het Hunsingokanaal (Water).

—	Het Hunsingokanaal (Water) volgend in oostelijke richting tot aan de Kanaalstraat.

—	De Kanaalstraat volgend in oostzuidelijke richting tot aan de Hoofdstraat.

—	De Hoofdstraat volgend in noordelijke richting tot aan de Vlakkeriet.

—	De Vlakkeriet volgend in oostelijke richting tot aan de Kattenburgerweg.

—	De Kattenburgerweg volgend in noordelijke richting overgaand in oostelijke richting overgaand in zuidelijke richting tot aan de Zuurdijksterweg.

—	De Zuurdijksterweg volgend in oostelijke richting tot aan de N983.

—	De N983 volgend in zuidelijke richting tot aan het Reitdiep (Water).

—	Het Reitdiep (Water) volgend in oostelijke richting tot aan het Aduarderdiep (Water)

—	Het Aduarderdiep (Water) volgend in zuidelijke richting tot aan het van Starkenborgh Kanaal (Water).

—	Het Starkenborgh Kanaal (Water) volgend in oostelijke richting tot aan de Gaaikemadijk.

—	De Gaaikemadijk volgend in zuidelijke richting tot aan de N355.

—	De N355 volgend in oostelijke richting tot aan de N977.

—	De N977 volgend in zuidelijke richting tot aan de Hoendiep.

—	De Hoendiep volgend in westelijke richting tot aan de Roderwolderdijk.

—	De Roderwolderdijk volgend in zuidelijke richting tot aan de A7.

—	De A7 volgend in westelijke richting tot aan de Matsloot.

—	De Matsloot volgend in zuidelijke richting tot aan de Sandebuur.

—	De Sandebuur volgend in westelijke richting overgaand in zuidelijke richting tot aan de Sandebuursedijk.

—	De Sandebuursedijk volgend in westelijke richting tot aan de Aan De Vaart.

—	De Aan de Vaart volgend in zuidelijke richting tot aan de Damweg.

—	De Damweg volgend in westelijke richting overgaand in de Turfweg tot aan de N372.

—	De N372 volgend in west noordelijke richting tot aan de Van Panhuijslaan.

—	De Van Panhuijslaan volgend in zuidelijke richting tot aan de Lindensteinlaan.

—	De Lindensteinlaan volgend in westelijke richting tot aan de Auwemalaan.

—	De Auwemalaan volgend in zuidelijke richting tot aan de Pastoor Hopperlaan.

—	De Pastoor Hopperlaan volgend in westelijke richting overgaand in de Veenderij tot aan de Turfring.

—	De Turfring volgend in zuidelijke richting overgaand in westelijke richting tot aan de Tolbertervaart.

—	De Tolbertervaart volgend in zuidelijke richting tot aan de N979.

—	De N979 volgend in westzuidelijke richting tot aan de Carolieweg.

—	De Carolieweg volgend in noordelijke richting overgaand in westelijke richting overgaand in de Grouwweg tot aan de Jonkersweg.

—	De Jonkersweg volgend in noordelijke richting tot aan de Nieuweweg.

—	De Nieuweweg volgend in westelijke richting overgaand in de Kruisweg tot aan de N980.

—	De N980 volgend in noordelijke richting tot aan de Leidijk.

—	De Leidijk volgend in westelijke richting tot aan de Zuiderweg.

—	De Zuiderweg volgend in westelijke richting tot aan de Oude Dijk.

—	De Oude Dijk volgend in noordelijke richting tot aan de N981.

—	De N981 volgend in westelijke richting tot aan de N358.

—	De N358 volgend in noordelijke richting overgaand in Lutkepost overgaand in de Kuipersweg tot aan de kruising met de N355.

29.3.2018.

—	Vanaf de kruising van Heirweg (Visvliet) en de N355, de N355 volgend in oostelijke richting tot aan de Bosscherweg.

—	De Bosscherweg volgend in noordelijke richting tot aan de Westerwaarddijk.

—	De Westwaarddijk volgend in oostelijke richting overgaand in de Oosterwaarddijk overgaand in zuidelijke richting tot aan de Pamaweg.

—	De Pamaweg volgend in oostelijke richting tot aan de Heereburen.

—	De Heereburen volgend in zuidelijke richting overgaand in oostelijke richting overgaand in zuidelijke richting overgaand in oostelijke richting tot aan de Frijtumerweg.

—	De Frijtumerweg volgend in zuidelijke richting tot aan de Balmahuisterweg.

—	De Balmahuisterweg volgend in zuidelijke richting tot aan de N355.

—	De N355 volgend in oostelijke richting overgaand in zuidelijke richting tot aan de Van Starkenborghkanaal ZZ.

—	De Van Starkenborghkanaal ZZ volgend in westelijke richting tot aan de Hoendiep Oostzijde.

—	De Hoendiep Oostzijde volgend in zuidelijke richting tot aan de Niekerkerdiep ZZ.

—	De Niekerkerdiep ZZ volgend in westelijke richting tot aan de Millinghaweg.

—	De Millinghaweg volgend in zuidelijke richting overgaand in de Fanerweg tot aan de Maarsdijk.

—	De Maarsdijk volgend in westelijke richting overgaand in noordelijke richting tot aan de N980.

—	De N980 volgend in zuidelijke richting overgaand in westelijke richting tot aan de De Noord.

—	De De Noord volgend in noordelijke richting tot aan de Caspar Roblesdijk.

—	De Caspar Roblesdijk volgend in westelijke richting tot aan de De Wieren.

—	De De Wieren volgend in noordelijke richting tot aan de Abel Tasmanweg.

—	De Abel Tasmanweg volgend in westelijke richting tot aan de Stationsweg.

—	De Stationsweg volgend in noordelijke richting tot aan de Heirweg.

—	De Heirweg volgend in oostelijke richting tot aan de kruising met de N355.

29.3.2018.”

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/51

ES UN ARMĒNIJAS SADARBĪBAS PADOMES IETEIKUMS Nr. 1/2017

(2017. gada 20. novembris)

par ES un Armēnijas partnerības prioritātēm [2018/315]

ES UN ARMĒNIJAS SADARBĪBAS PADOME,

ņemot vērā Partnerības un sadarbības līgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 78. pantu,

tā kā:

(1)	Partnerības un sadarbības līgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1) (“nolīgums”), tika parakstīts 1996. gada 22. aprīlī un stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā.

(2)	Saskaņā ar nolīguma 78. pantu Sadarbības padome var sniegt lietderīgus ieteikumus, kā sasniegt nolīguma mērķus.

(3)	Saskaņā ar nolīguma 95. panta 1. punktu puses veic vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu saistības, kas izriet no nolīguma, un nodrošina nolīgumā noteikto mērķu sasniegšanu.

(4)	Pārskatot Eiropas kaimiņattiecību politiku, tika ierosināts sākt jaunu posmu attiecībās ar partneriem, ļaujot abām pusēm uzņemties lielāku atbildību.

(5)	Savienība un Armēnija ir vienojušās nostiprināt savu partnerību, vienojoties par prioritāšu kopumu 2017.–2020. gadam, ar mērķi atbalstīt un stiprināt Armēnijas izturētspēju un stabilitāti.

(6)	Tādēļ nolīguma puses ir vienojušās par ES un Armēnijas partnerības prioritāšu tekstu, kas palīdzēs īstenot nolīgumu, galveno uzmanību pievēršot kopīgi noteiktajām kopīgajām interesēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1. pants

Sadarbības padome ierosina pusēm īstenot ES un Armēnijas partnerības prioritātes, kā izklāstīts pielikumā.

2. pants

Šis ieteikums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2017. gada 20. novembrī

Sadarbības padomes vārdā –

Eiropas Savienība

F. MOGHERINI

Armēnijas Republika

E. NALBANDIAN

(1) OV L 239, 9.9.1999., 3. lpp.

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ARMĒNIJAS PARTNERĪBAS PRIORITĀTES

I. KONTEKSTS

Partnerības un sadarbības līgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (“partnerības un sadarbības līgums”), tika parakstīts 1996. gada 22. aprīlī un stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā. ES un tās dalībvalstis, no vienas puses, un Armēnija, no otras puses, 2017. gada 27. februārī pabeidza sarunas par Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu, kura teksts tiek izstrādāts galīgajā redakcijā, lai to parakstītu. ES un Armēnijas partnerības prioritāšu mērķis ir veicināt sadarbības starp partneriem īstenošanu, tostarp saistībā ar jauno nolīgumu. Ar partnerības prioritātēm centīsies stiprināt attiecības starp ES un Armēniju un veicināt vispārējās vērtības un stabilitāti, izturētspēju, drošību un labklājību, kuru pamatā ir demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un atklātība. Tās saskan ar prioritātēm, kuras ir noteikusi Armēnijas Republika un ES, tostarp ar tām prioritātēm, kas noteiktas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanā (1). Partnerības prioritātēs ir ievēroti līdzatbildības un diferenciācijas principi, un tās izriet no četrām prioritātēm (2), par kurām panākta kopīga vienošanās 2015. gada Austrumu partnerības samitā Rīgā un kuras ES un Austrumu partnerības ārlietu ministru sanāksmē 2016. gada maijā abas puses apstiprināja kā vispārēju sistēmu turpmākajam darbam. Visbeidzot, partnerības prioritātes atbilst arī ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gadam un 2015. gada Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām, kā arī tur ietvertajām saistībām ekonomikas, vides, kā arī sociālās ilgtspējas un klimata pārmaiņu jomā.

ES un Armēnijai ir kopīgas intereses un vērtības, jo īpaši attiecībā uz Armēnijas iesaistīšanos ekonomiskajās un politiskajās reformās, kā arī attiecībā uz reģionālo sadarbību, tostarp Austrumu partnerības ietvaros. Ar jauno visaptverošo nolīgumu tiks atjaunināts un veidots juridiskais pamats divpusējām attiecībām, un šī dinamika būtu jāizmanto, lai pastiprinātu ES un Armēnijas attiecības, tostarp vienojoties par partnerības prioritātēm. Šīs jaunās visaptverošās sistēmas un prioritāro sadarbības jomu pamatā būs abpusējā interese pastiprināt savu attiecību veidošanu, ņemot vērā citas ES un Armēnijas starptautiskās saistības.

Partnerības prioritāšu pamatā ir iepriekšēja auglīga sadarbība, tostarp saistībā arEKP rīcības plāna īstenošanu, kura vietā tās stāsies. Šīm partnerības prioritātēm būtu jāveido sanāksmju darba kārtība regulāram politiskajam dialogam un nozaru dialogam, kā definēts jaunajā nolīgumā, kas arī veidos pamatu prioritāšu īstenošanai un uzraudzībai.

Turpmākā ES un Armēnijas finansiālā sadarbība un plānošana, jo īpaši nākamā vienotā atbalsta shēma Armēnijai 2017.–2020. gadam, balstīsies uz šīm partnerības prioritātēm.

II. PRIORITĀTES

Partnerības prioritātes atbilst kopīgajām interesēm un ir vērstas uz tām jomām, kurās sadarbība ir abpusēji izdevīga. Armēnija un ES turpinās īstenot galvenos mērķus, proti, atbalstīt reģionālo stabilitāti, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un stingru apņemšanos ievērot demokrātiju un cilvēktiesības. Pilsoniskā sabiedrība ir svarīgs rīcībspēks saistībā ar Austrumu partnerību, un ES un Armēnija turpinās veicināt tās iesaistīšanos šo prioritāšu īstenošanā. Ekonomiskā sadarbība, kas vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi, ir joma, kurā abas puses ir ļoti ieinteresētas un kurā mēs izpētīsim visas iespējas uzlabot darījumdarbības vidi. Lai nodrošinātu straujāku un iekļaujošāku izaugsmi, būs jāuzlabo vajadzīgās publisko iestāžu prasmes un jāpalielina cilvēkkapitāls, kā arī vēl vairāk jāuzlabo pārvaldība un infrastruktūras savienojumi. Šo jautājumu risināšana radīs labvēlīgus nosacījumus ciešākai sadarbībai galvenajās nozarēs un lielākai mobilitātei, kas nāks par labu pilsoņiem gan ES, gan Armēnijā. Prioritātes ir savstarpēji saistītas un pastiprina viena otru. Izmantojot daudznozaru un transversālu pieeju, kas ir nepieciešama mērķa sasniegšanai, katrā prioritāšu tematā ir ietverti vairāki elementi. Tas nozīmē kopīgu aktīvu iesaistīšanos daudzpusējos sadarbības forumos, tostarp Austrumu partnerības ietvaros.

1. Iestāžu un labas pārvaldības stiprināšana

ES un Armēnija ir apņēmušās turpināt sadarbību, lai sekmētu cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī pamatbrīvības. Tās kopīgi strādās, tiecoties panākt, lai nepārtraukti uzlabotu Armēnijas valsts pārvaldi, labu pārvaldību un tiesu iestādes, pastiprinātu korupcijas apkarošanu un stiprinātu pilsonisko sabiedrību. Dzimumu līdztiesība, vides un sociālie jautājumi tiks iekļauti visās jomās.

Galvenā uzmanība tiks pievērsta attiecīgo tiesību aktu, tostarp jaunās konstitūcijas, īstenošanai un izpildei. Sākot no 2017. gada 2. aprīļa parlamenta vēlēšanām, tiek piemērota vēlēšanu reforma, par ko tika panākta vienošanās 2016. gada septembrī, cita starpā pamatojoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un tās Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumiem. Puses arī centīsies vēl vairāk attīstīt pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sociālo partneru organizācijām, labvēlīgu vidi un panākt, lai tās piedalītos lēmumu pieņemšanā. Lai noteiktu šīs partnerības prioritātes, notika apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību, un tai būs liela nozīme šo prioritāšu īstenošanas uzraudzībā.

Puses pastiprinās centienus, kas vērsti uz valsts pārvaldes, tostarp vietējo iestāžu, un tiesībaizsardzības reformu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesiskumam, tiesu iestāžu neatkarības veicināšanai, tiesu iestāžu pieejamībai un tiesībām uz taisnīgu tiesu. Šīs reformas sākumā būs stratēģiska sistēma valsts pārvaldes reformai. Mūsu sadarbības mērķis ir ar dažādiem līdzekļiem pastiprināt valdības pārskatatbildību un efektivitāti, tostarp ar mūsdienīgu cilvēkresursu pārvaldību, kurā ir ņemts vērā dzimuma aspekts, un ar plašu e-pārvaldes izmantošanu, arī veselības aprūpes nozarē. Politikas izstrāde un izvērtēšana balstīsies uz skaidriem pierādījumiem, kurus cita starpā sniegs kvalitatīvs statistikas dienests.

Svarīgākais pārvaldes reformā un valsts centienos stiprināt tiesiskumu būs korupcijas apkarošana. Sadarbībā uzmanība tiks pievērsta gan korupcijas apkarošanas struktūru stiprināšanai un tiesību aktu pārskatīšanai, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu sistēmu un aktīvu deklarēšanas sistēmu nolūkā nodrošināt to pareizu īstenošanu, gan arī sabiedrisko funkciju pārvaldībai jomās, kurās ekonomiskās un citas likmes ir visaugstākās (iepirkumi, muita un atļauju izsniegšana), un tā mērķis ir nodrošināt augstus ētikas standartus un novērst interešu konfliktus. Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Armēnijas finanšu intereses saskaņā ar attiecīgajiem Visaptverošā un pastiprinātā partnerības nolīguma noteikumiem.

Ar sadarbību drošības sektorā tieksies pastiprināt drošības pakalpojumu jomā iesaistīto uzņēmumu pārskatatbildību un risināt kopīgās problēmas cīņā pret organizēto noziedzību, narkotikām un terorismu, tostarp terorisma finansēšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tā, lai tiktu ievēroti noteikumi par tiesiskumu, brīvību un drošību, kas paredzēti dažādos ES un Armēnijas attiecības reglamentējošos nolīgumos. Turpmāka robežu pārvaldības modernizācija, atvieglojot likumīgu apriti, sekmēs gan drošību valstī un reģionā, gan ekonomikas attīstību. Puses arī sadarbosies noziedzīgi iegūtu aktīvu atgūšanas jomā, uzlabojot Armēnijas tiesisko regulējumu un izveidojot pilnvērtīgu aktīvu atgūšanas biroju.

2. Ekonomikas attīstība un tirgus iespējas

Pušu kopīgais mērķis ir ilgtspējīga un iekļaujoša Armēnijas ekonomikas attīstība. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, ir nepieciešama pareiza ekonomikas politika, kas nodrošina makroekonomisko un finanšu stabilitāti. Tam būtu jāaptver arī nepārtraukta apņemšanās īstenot ilgtspējīgu budžeta politiku, vienlaikus saglabājot kapitāla un sociālos izdevumus un konsolidējot rezerves ārēju satricinājumu gadījumiem. Publisko finanšu pārvaldībā (kas ir svarīgs elements gan pārvaldībā un demokrātijā, gan ekonomikas attīstībā) tiks ievēroti starptautiskās paraugprakses principi. Lai uzlabotu finanšu nozares noturību un izturētspēju, tiks vēl vairāk stiprināta banku nozares uzraudzība saskaņā ar starptautiskajām normām un paraugpraksi. Muitas un nodokļu administrācijas modernizācija un reformas, tostarp attiecībā uz starptautisko sadarbību un krāpšanas apkarošanas pastiprināšanu, uzlabos ieņēmumu iekasēšanu.

Ekonomikas attīstības pamatnosacījums ir uzlabota darījumdarbības vide. Saistībā ar minēto uzmanības centrā būs tādas jomas kā vēl vairāk vienkāršotas administratīvās procedūras un samazinātas administratīvās izmaksas, uzlabota piekļuve finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) stabilā un daudzveidīgā finanšu tirgū, kā arī pastiprināta īpašumtiesību aizsardzība un īstenošana. Spēcīgas darījumdarbības atbalsta organizācijas un uzņēmumu asociācijas palīdzētu ekonomikas dalībniekiem izmantot jaunas iespējas un stiprināt savu ietekmi ekonomikas politikas veidošanā. ES un Armēnija centīsies stiprināt Armēnijas uzņēmumu spējas piedalīties starptautiskās vērtību ķēdēs, iesaistot gan ES, gan Armēnijas ekonomikas dalībniekus un tādējādi veicinot tehnoloģiju un zināšanu pārnesi. Šajā ziņā darījumdarbības atbalsta organizāciju lomai ir izšķiroša nozīme, un ES atbalsts savstarpējai partneruzņēmumu atrašanai starp Armēnijas un Eiropas uzņēmumiem var valstu centienus padarīt vēl iedarbīgākus. Armēnijas piedalīšanās starptautiskās vērtību ķēdēs var aptvert arī ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas šo piedalīšanos var pastiprināt un paātrināt un kas var veicināt vietējo prasmju un kompetenču veidošanu un uzlabošanu; šajā nolūkā ir būtiski uzlabot ieguldījumu režīmu, palielinot tā pārredzamību, uzticamību un efektivitāti. Ieguldījumu vidē, kas sekmē darījumdarbību, ir ietverta arī efektīva konkurence produktu un pakalpojumu tirgos, kuru nodrošina spēcīga, neatkarīga konkurences iestāde, kas darbojas, ievērojot stingrākos ētikas standartus, un kam ir pieejams efektīvs pretmonopola tiesību aktu izpildes mehānisms un mehānisms efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsardzībai. Darījumdarbības veikšanas ērtuma iekļaušanai visās politikas jomās ir būtiska loma izaugsmes veicināšanā. Lai nodrošinātu iekļaujošu ekonomikas attīstību un veicinātu visu Armēnijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanos, būs nepieciešama mūsdienīga nodarbinātības un sociālā politika. Pie tā pieder arī piemērotas iestādes, ar kurām tiek nodrošināta efektīva darba apstākļu, tostarp darba drošības un veselības aizsardzības, uzraudzība.

Ir svarīgi īstenot Vispārējo Armēnijas attīstības stratēģiju un nozaru stratēģijas (MVU stratēģiju un SBA novērtējumā paustos ieteikumus, eksporta veicināšanas stratēģiju, lauku attīstību u. c.), aktīvi piedalīties ES programmās, kas paredzētas MVU (COSME) un pētniecībai un inovācijai (“Apvārsnis 2020”), kā arī modernizēt regulatīvo un infrastruktūras vidi informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, pilnībā izmantojot ES atbalstu šajās jomās.

Armēnijas ekonomikas un sabiedrības modernizēšanā svarīga būtu digitālās ekonomikas veicināšana, tostarp tuvinot Armēnijas digitālo vidi ES digitālajam vienotajam tirgum.

Uzraudzībā, kā šīs stratēģijas tiek īstenotas, būtu jāietver arī publiskā un privātā sektora dialogs un apspriešanās ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp ar sociālo partneru organizācijām.

Zaļā ekonomika paver būtiskas iespējas izaugsmē uz ilgtspējīgu attīstību. Ar vidi, tostarp ar klimata pārmaiņām, saistīti jautājumi tiks iekļauti visās attiecīgajās politikas jomās.

ES un Armēnija ir izveidojušas efektīvu sadarbību lauksaimniecības, reģionālās un lauku attīstības jomā, lai veicinātu lauksaimnieku grupu un pievienotās vērtības ķēžu attīstību visā Armēnijā. Lai gan lauksaimniecība un pašnodrošinājuma saimniecība paver iespējas pārtikas nodrošinājumam un neformālai nodarbinātībai, ir svarīgi turpināt attīstīt šīs nozares konkurētspēju, tostarp veidojot spējas un nodrošinot piekļuvi finansējumam. Balstoties uz iepriekšējiem sasniegumiem un saskaņā ar valsts pārvaldes reformu visos līmeņos, puses turpinās pastiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visos reģionos.

3. Savienojumi, energoefektivitāte, rīcība vides un klimata politikas jomā

Tā kā Armēnijai nav izejas pie jūras, tai ir jārisina savienojamības problēmas. Arī valsts iekšienē daži apgabali ir nošķirti, un tiem ir ierobežoti savienojumi ar ekonomiskās, politiskās un sociālās aktivitātes centriem. Šajās jomās sadarbība ar ES un citām Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši ar Gruziju, var veicināt valsts ģeogrāfiskās situācijas seku atvieglošanu.

Armēnijas izaugsmes potenciālu palielinātu uzlabotas darījumdarbības iespējas, transports, loģistika un vērtību ķēžu saites, ko veicinātu labāki iekšējie un pārrobežu savienojumi. Galvenie transporta veidi Armēnijā ir autotransports, dzelzceļa transports un gaisa pārvadājumi. Ņemot vērā to, ka Armēnijas galvenie tirdzniecības partneri ir ES, Krievija un Ķīna, kravas parasti tiek nogādātas tranzītā no Gruzijas ostām, izmantojot dzelzceļa pārvadājumus. Puses sadarbosies, lai izstrādātu ātras muitošanas procedūras uz robežām, jo tās, neatkarīgi no transporta veida, ir būtiskas, lai novērstu kavējumus, kas rada lielas izmaksas.

Lai uzlabotu Armēnijas piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, puses arī sadarbosies paplašinātā Eiropas transporta pamattīkla ( TEN-T ) ietvaros, pamatojoties uz skaidri noteiktām prioritātēm. Tiks veicināta arī sadarbība ceļu satiksmes drošības jomā, kas attieksies gan uz infrastruktūras, gan politikas aspektiem. Ieguldījumiem infrastruktūrā vajadzētu būt videi draudzīgiem un noturīgiem pret klimata pārmaiņām.

Lai nodrošinātu efektīvus savienojumus un tirgus attīstību, kas sniedzas tālāk par tiešajām kaimiņvalstīm, ir svarīgi īstenot civilās aviācijas reformu, kuras rezultātā, iespējams, tiks noslēgts aviācijas nolīgums ar ES.

Laba vides pārvaldība (jo īpaši izmantojot ietekmes uz vidi novērtējumu un stratēģisko ietekmes novērtējumu, nodrošinot piekļuvi vides informācijai un tiesu iestāžu pieejamību vides jautājumos) un vides un klimata pasākumu integrēšana attiecīgajās politikas jomās radīs stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Jaunajā nolīgumā ietvertās saistības vides jomā būs par pamatu attiecīgajām reformām. Lielākas energoefektivitātes rezultātā radīsies ātri, ievērojami un noturīgi ietaupījumi un tiks sekmēta pāreja uz mazoglekļa un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku; dzīvojamo ēku nozarē šādus pasākumus var sasaistīt ar darbu Pilsētas mēru pakta ietvaros. Kamēr pienācīga energoapgādes līmeņa uzturēšanai valstī tiek izmantota kodolenerģija, ir jānodrošina augsta kodoldrošības pakāpe: tam par pamatu kalpo Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) standarti un ES standarti un prakse, kā minēts Visaptverošajā un pastiprinātajā partnerības nolīgumā.

Uzticama energoapgāde par pieņemamu cenu ir obligāts nosacījums mūsdienu sabiedrības darbībai, un viens no tās ilgtspējas nosacījumiem ir ierobežot šīs energoapgādes ietekmi uz vidi un klimatu. Uzlabota energoefektivitāte un resursu efektivitāte, tostarp dzīvojamo ēku nozarē, un plašāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana veicinās šā mērķa sasniegšanu, īstenojot jaunākajām tehnoloģijām atbilstošus tiesību aktus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu enerģijas un elektroenerģijas tirgus jomā. Tāpat šos mērķus var sasniegt, veicot publiskos iepirkumus attiecībā uz pakalpojumiem un infrastruktūru.

Energoapgādes drošību var pastiprināt, uzlabojot un paplašinot savienojumus ar kaimiņvalstīm. Nepārtraukti aktīva Armēnijas līdzdalība daudzpusējā sadarbībā Austrumu partnerības ietvaros būs būtiska, lai apzinātu kopīgu interešu projektus, kuri varētu gūt labumu no ES finansiālā atbalsta. Lai Armēnijā nodrošinātu enerģētikas drošību un energoapgādes drošību, izšķiroši ir uzlabot energoefektivitāti un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu apvienojumā ar spēju veidošanu un skaidri noteiktām ieguldījumu prioritātēm.

Visbeidzot, joprojām viens no svarīgākajiem mērķiem ir slēgt Medzamoras kodolelektrostaciju un droši izbeigt tās ekspluatāciju, kā arī laikus pieņemt šim nolūkam paredzētu ceļvedi/rīcības plānu, ņemot vērā nepieciešamību aizstāt to ar jaunu jaudu, lai nodrošinātu Armēnijas energoapgādes drošību un nosacījumus ilgtspējīgai attīstībai.

4. Mobilitāte un tieši personiskie kontakti

Puses sadarbosies ar mērķi veicināt savu pilsoņu mobilitāti un paplašināt tiešu personisko kontaktu tīklu ar mērķtiecīgām darbībām, kas tostarp paredzētas jauniešiem, studentiem, pētniekiem, māksliniekiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, vēlreiz apstiprinot to, ka uzlabota abu pušu pilsoņu mobilitāte drošā un labi pārvaldītā vidē joprojām ir viens no galvenajiem mērķiem, un apsverot iespēju drīz sākt dialogu ar Armēniju par vīzu režīmu, ar noteikumu, ka ir radīti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp – ka starp pusēm tiek efektīvi īstenoti atvieglotas vīzu izsniegšanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi. Tās sadarbosies neatbilstīgas migrācijas apkarošanā, tostarp šim nolūkam īstenojot atpakaļuzņemšanas nolīgumu, sekmējot robežu pārvaldības politiku, kā arī tiesiskā un operatīvā regulējuma ievērošanu.

Migrācijas plūsmu pārvaldība būs balstīta uz nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu un uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu. ES atzīst Armēnijas nozīmi Sīrijas bēgļu uzņemšanā, tādējādi paredzot tai tiesības saņemt atbalstu no ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā. (3)

Lai risinātu problēmas, kas rodas globālajā tirgū, ir nepieciešamas labas prasmes visos līmeņos – gan uzņēmumu, gan valsts pārvaldes līmenī. Lai pilnībā varētu palīdzēt apgūt šīs prasmes, ir jāpastiprina viss – gan pirmsskolas, primārā, sekundārā un augstākā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, gan arī sadarbība starp izglītības un apmācības sistēmu un uzņēmumiem. Pēc Armēnijas iesaistīšanās programmā “Apvārsnis 2020” īpaša uzmanība tiks veltīta pētniecībai un inovācijai.

(1) 18.11.2015 JOIN(2015) 50 final.

(2) Skatīt četras sadaļas II daļā. Prioritātes

(3) Komisijas Lēmums C(2014) 9615 (2014. gada 10. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Reģionālo trasta fondu, reaģējot uz krīzi Sīrijā, “Madad fonds”.

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/56

Labojums Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2017/697 (2017. gada 4. aprīlis) par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2017/9)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 101, 2017. gada 13. aprīlis )

157. lappusē 7. apsvērumā:

tekstu:

“(7)

Izvēles iespējas un rīcības brīvības attiecībā uz riska darījumu atbrīvošanu no lielo riska darījumu ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā, būtu konsekventi jāpiemēro gan nozīmīgām iestādēm, gan mazāk nozīmīgām iestādēm, lai nodrošinātu vienlīdzīgus kontroles apstākļus kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, ierobežotu koncentrācijas riskus, kas izriet no noteiktiem riska darījumiem, un nodrošinātu, ka konkrētiem riska darījumiem visā VUM tiek piemēroti vienādi obligātie standarti, lai veiktu novērtējumu par to, kā tiek ievēroti nosacījumi, kas noteikti tās pašas regulas 400. panta 3. punktā. Cita starpā jāierobežo koncentrācijas riski, ko rada nodrošinātās obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1., 3. un 6. punkta noteikumiem, riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām valdībām un vietējām varas iestādēm vai to garantēti darījumi, ja šīm prasībām tiktu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā. Attiecība uz riska darījumiem grupas iekšienē, kuri ietver līdzdalību vai cita veida turējumus, jānodrošina, ka lēmums pilnībā atbrīvot šos riska darījumus no lielu riska darījumu ierobežojumiem pamatojas uz rūpīgu novērtējumu, kas noteikts Regulas (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) I pielikumā. Kopēju kritēriju piemērošana novērtējumam par to, vai riska darījums, ietverot līdzdalību vai cita veida turējumus, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā atbilstoši juridiskām vai tiesību aktu prasībām un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem atbild par skaidrās naudas norēķinu operācijām šajā tīklā, atbilst atbrīvojuma no liela riska darījumu ierobežojumiem nosacījumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) II pielikumā. Šādai piemērošanai būtu jānodrošina, ka vienā tīklā saistītas nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes tiek regulētas saskaņotā veidā. Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punktā noteiktās izvēles iespējas īstenošana, kas noteikta šajā pamatnostādnē, tiek piemērota tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi izvēles iespēju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 493. panta 3. punktā.”

lasīt šādi:

“(7)

Izvēles iespējas un rīcības brīvības attiecībā uz riska darījumu atbrīvošanu no lielo riska darījumu ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. punkta 1. punktā, būtu konsekventi jāpiemēro gan nozīmīgām iestādēm, gan mazāk nozīmīgām iestādēm, lai nodrošinātu vienlīdzīgus kontroles apstākļus kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, ierobežotu koncentrācijas riskus, kas izriet no noteiktiem riska darījumiem, un nodrošinātu, ka konkrētiem riska darījumiem visā VUM tiek piemēroti vienādi obligātie standarti, lai veiktu novērtējumu par to, kā tiek ievēroti nosacījumi, kas noteikti tās pašas regulas 400. panta 3. punktā. Cita starpā jāierobežo koncentrācijas riski, ko rada nodrošinātās obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1., 3. un 6. punkta noteikumiem, riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām valdībām un vietējām varas iestādēm vai to garantēti darījumi, ja šīm prasībām tiktu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā. Kopēju kritēriju piemērošana novērtējumam par to, vai riska darījums, ietverot līdzdalību vai cita veida turējumus, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā atbilstoši juridiskām vai tiesību aktu prasībām un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem atbild par skaidrās naudas norēķinu operācijām šajā tīklā, atbilst atbrīvojuma no liela riska darījumu ierobežojumiem nosacījumiem, kas noteikti šīs pamatnostādnes pielikumā. Šādai piemērošanai būtu jānodrošina, ka vienā tīklā saistītas nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes tiek regulētas saskaņotā veidā. Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punktā noteiktās izvēles iespējas īstenošana, kas noteikta šajā pamatnostādnē, tiek piemērota tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi izvēles iespēju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 493. panta 3. punktā.”

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/57

Labojums Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 347, 2016. gada 20. decembris )

43. lappusē 13. pantā:

tekstu:

“2. Atkāpjoties no 3. panta b) punkta, 9. panta 4. punkta, 15. panta 1. punkta un 17. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:”

lasīt šādi:

“2. Atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, 9. panta 4. punkta, 15. panta 1. punkta un 17. panta 2. punkta, sintētisko instrumentu novērtēšanai var piemērot šādus alternatīvus noteikumus:”.

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/57

Labojums Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2017/2081 (2017. gada 10. oktobris), ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (ECB/2017/30)

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 295, 2017. gada 14. novembris )

89. lappusē 1. pantā:

tekstu:

“1. Iekļauj šādu 3.a pantu:”

lasīt šādi:

“Lēmumu ECB/2007/7 groza šādi:

1.	Iekļauj šādu 3.a pantu:”.

2.3.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/57

Labojums Komisijas 2017. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/2379 par tāda Kanādas ziņojuma atzīšanu, kurā iekļautas tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 337, 2017. gada 19. decembris )

87. lappusē pielikuma tabulas pēdējās slejas apakšvirsrakstā:

tekstu:

“Kg CO2 ekv./MJ taukskābju metilestera”

lasīt šādi:

“g CO2 ekv./MJ taukskābju metilestera”.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 60

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	61. gadagājums 2018. gada 2. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/306 (2017. gada 18. decembris), ar ko precizē, kā pildāms izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu un jūras zeltpleksti, kas nozvejotas Baltijas jūras zvejniecībās	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/307 (2018. gada 28. februāris), ar ko attiecībā uz Salmonella spp. paplašina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteiktās īpašās garantijas, tās attiecinot uz Dānijai paredzētu no broileriem (Gallus gallus) iegūtu gaļu ( 1 )	5
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/308 (2018. gada 1. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES vajadzībām nosaka īstenošanas tehniskos standartus par formātiem, veidnēm un definīcijām saistībā ar noregulējuma iestāžu konstatējamu un Eiropas Banku iestādei nosūtāmu informāciju par minimuma prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām ( 1 )	7
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/309 (2018. gada 1. marts) par darbīgās vielas propineba apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	16
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/310 (2018. gada 1. marts), ar ko nosaka no 2018. gada 2. marta piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	19
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/311 (2018. gada 27. februāris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu minētā nolīguma īstenošanai	23
	*	Padomes Lēmums (ES) 2018/312 (2018. gada 27. februāris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli, ko izvirzījusi Spānijas Karaliste	39
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/313 (2018. gada 28. februāris), ar ko Lēmumu 2009/821/EK groza attiecībā uz robežkontroles punktu un veterināro vienību sarakstiem Traces sistēmā (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1149) ( 1 )	40
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/314 (2018. gada 1. marts), ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/247 par aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 1401) ( 1 )	44
		IETEIKUMI
	*	ES un Armēnijas Sadarbības padomes Ieteikums Nr. 1/2017 (2017. gada 20. novembris) par ES un Armēnijas partnerības prioritātēm [2018/315]	51

	Labojumi
*	Labojums Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2017/697 (2017. gada 4. aprīlis) par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2017/9) ( OV L 101, 13.4.2017. )	56
*	Labojums Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 (2016. gada 3. novembris) par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34) ( OV L 347, 20.12.2016. )	57
*	Labojums Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2017/2081 (2017. gada 10. oktobris), ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (ECB/2017/30) ( OV L 295, 14.11.2017. )	57
*	Labojums Komisijas 2017. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/2379 par tāda Kanādas ziņojuma atzīšanu, kurā iekļautas tipiskās siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK ( OV L 337, 19.12.2017. )	57


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.