ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
61. gadagājums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/44
(2017. gada 20. oktobris),
ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2016/2374, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu un 18. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti. |
(2) |
Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. |
(3) |
Pēc kopīga ieteikuma, ko Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle iesniedza 2016. gadā, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2374 (2) tika izveidots izmetumu plāns dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos. |
(4) |
Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 2. jūnijā ir iesniegušas Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu, kurā ierosināti daži grozījumi izmetumu plānā. |
(5) |
Jauno kopīgo ieteikumu ir izskatījusi ZZTEK (3). Pasākumi, kas ierosināti minētajā kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tāpēc tos var iekļaut izmetumu plānā. |
(6) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts ar Regulu (ES) 2016/2374 izveidotajā izmetumu plānā iekļaut arī zvejniecības, kurās ar grunts traļiem un zvejas vadiem zvejo putasu (Micromesistius poutassou) ICES VIIIc un IXa rajonā. |
(7) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts arī grozīt izmetumu plānā iekļauto definīciju attiecībā uz jūrasvelnu (Lophiidae) zvejniecību ICES VIII a, b, d un e rajonā un ICES VIIIc un IXa rajonā, pievienojot vairāksienu tīklu kodu (GTR) un samazinot visu nostiprināto tīklu linuma acs izmēru no 200 mm uz 170 mm. |
(8) |
Turklāt jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts saglabāt izmetumu plānā piešķirto atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar traļiem nozvejots ICES VIII un IX apakšapgabalā, jo ir zinātniski pierādījumi, kuri liecina par iespējamiem augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā minētās sugas specializētajā zvejā izmantoto zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ZZTEK izvērtējumā secināts, ka jaunākie eksperimenti un pētījumi, ko papildina dalībvalstu sniegtā papildu informācija, satur pietiekamus pierādījumus par izdzīvotības rādītājiem. Tāpēc minētais atbrīvojums, kas piešķirts divas reizes (attiecībā uz 2016. gadu un uz 2017. gadu), būtu jāsaglabā arī 2018. gadā. |
(9) |
De minimis atbrīvojums, kas izmetumu plānā noteikts attiecībā uz heku, proti, 2018. gadā drīkst izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri izmanto traļus minētās sugas specializētajā zvejā ICES VIII un IX apakšapgabalā, ir pamatots ar to, ka noturīgu selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir secinājusi, ka dalībvalstu sniegtā papildu informācija par selektivitāti neietver papildu pierādījumus, kas liecinātu, ka attiecīgajos zvejas veidos nodrošināt selektivitāti ir ļoti grūti. Tomēr būtu jāveic papildu darbs, lai labāk pamatotu šo atbrīvojumu. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāpagarina uz 2018. gadu ar nosacījumu, ka dalībvalstis sniedz pilnīgāku informāciju, kas pamato šo atbrīvojumu un ko novērtētu ZZTEK. |
(10) |
Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2016/2374 būtu attiecīgi jāgroza. |
(11) |
Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Deleģēto regulu (ES) 2016/2374 groza šādi:
1) |
regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
2) |
regulas 3. panta 2. punktā gadskaitli “2017.” aizstāj ar gadskaitli “2018.”; |
3) |
pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 20. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 354, 28.1.2013., 22. lpp.
(2) Komisijas 2016. gada 12. oktobra Deleģētā regula (ES) 2016/2374, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos (OV L 352, 23.12.2016., 33. lpp.).
(3) 2017-07_STECF PLEN 17-02_JRCxxx.pdf
PIELIKUMS
Zvejniecības, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums
1. Parastās jūrasmēles (Solea solea) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES VIIIa, b, d un e rajons |
OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX |
Visi grunts traļi |
Linuma acs izmērs 70–100 mm |
Visas parastās jūrasmēles nozvejas |
TBB |
Visi rāmja traļi |
Linuma acs izmērs 70–100 mm |
||
GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN |
Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli |
Linuma acs izmērs 100 mm vai lielāks |
2. Parastās jūrasmēles (Solea solea) un jūras zeltplekstes (Pleuronectes platessa) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES IXa rajons |
GNS, GN, GND, GNC, GTN, GTR, GEN |
Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli |
Linuma acs izmērs 100 mm vai lielāks |
Visas parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes nozvejas |
3. Heka (Merluccius merluccius) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
||||
ICES VIIIa, b, d un e rajons |
OTT, OTB, PTB, SDN, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, SX, SV |
Visi grunts traļi un zvejas vadi |
Linuma acs izmērs 100 mm vai lielāks |
Visas heka nozvejas |
||||
LL, LLS |
Visas āķu jedas |
Visi |
||||||
GNS, GN, GND, GNC, GTN, GEN |
Visi žaunu tīkli |
Linuma acs izmērs 100 mm vai lielāks |
||||||
ICES VIIIc un IXa rajons |
OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, SDN, SX, SV |
Visi grunts traļi un zvejas vadi |
Kuģiem jāatbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem:
|
Visas heka nozvejas |
||||
GNS, GN, GND, GNC, GTN, GEN |
Visi žaunu tīkli |
Linuma acs izmērs 80–99 mm |
||||||
LL, LLS |
Visas āķu jedas |
Āķa lielums pārsniedz 3,85 cm ± 1,15 cm (garumā) un 1,6 cm ± 0,4 cm (platumā) |
4. Jūrasvelnu (Lophiidae) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES VIIIa, b, d un e rajons |
GNS, GN, GND, GNC, GTN, GEN, GTR |
Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli |
Linuma acs izmērs 170 mm vai lielāks |
Visas jūrasvelnu nozvejas |
ICES VIIIc un IXa rajons |
GNS, GN, GND, GNC, GTN, GEN, GTR |
Visi vairāksienu tīkli un žaunu tīkli |
Linuma acs izmērs 170 mm vai lielāks |
Visas jūrasvelnu nozvejas |
5. Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES VIIIa, b, d un e rajons (tikai funkcionālo vienību robežās) |
OTB, OTT, PTB, TBN, TBS, TB, OT, PT, TX |
Visi grunts traļi |
Linuma acs izmērs 70 mm vai lielāks |
Visas Norvēģijas omāra nozvejas |
ICES VIIIc un IXa rajons (tikai funkcionālo vienību robežās) |
OTB, PTB, OTT, TBN, TBS, OT, PT, TX TB |
Visi grunts traļi |
Linuma acs izmērs 70 mm vai lielāks |
Visas Norvēģijas omāra nozvejas |
6. Melnās matastes (Aphanopus carbo) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES VIIIc, IX, X rajons un CECAF 34.1.2. zona |
LLS, DWS |
Nostiprinātas dziļūdens āķu jedas |
— |
Visas melnās matastes nozvejas, ja melnās matastes izkrāvumi no kuģa 2014. un 2015. gadā (2) ir veidojuši vairāk nekā 20 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem |
7. Sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES IX rajons |
LLS, DWS |
Nostiprinātas dziļūdens āķu jedas |
Āķa lielums pārsniedz 3,95 cm (garumā) un 1,65 cm (platumā) |
Visas sarkanspuru pageles nozvejas, ja sarkanspuru pageles izkrāvumi no kuģa 2014. un 2015. gadā (3) ir veidojuši vairāk nekā 20 % no visu sugu kopējiem izkrāvumiem |
8. Putasu (Micromesistius poutassou) zvejniecības
Zvejas zonas |
Zvejas rīka kods |
Zvejas rīka apraksts |
Linuma acs izmērs |
Izkraujamās sugas |
ICES VIIIc un IXa rajons |
OTT, OTB, PTB, OT, PT, TBN, TBS, TX, SSC, SPR, TB, SDN, SX, SV |
Visi grunts traļi un zvejas vadi |
Visi |
Visas putasu nozvejas |
(1) Atsauces periods 2017. gadam. Atsauces periods 2018. gadam ir 2015./2016. gads.
(2) Atsauces periods 2017. gadam. Atsauces periods 2018. gadam ir 2015./2016. gads.
(3) Atsauces periods 2017. gadam. Atsauces periods 2018. gadam ir 2015./2016. gads.
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/6 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/45
(2017. gada 20. oktobris),
ar kuru izveido 2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (2), un jo īpaši tās 18.a pantu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti. |
(2) |
Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ar minētās regulas 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. |
(3) |
Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 3. jūnijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par izmetumu plānu bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. Pamatojoties uz minēto kopīgo ieteikumu, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 (3) tika izveidots izmetumu plāns, kas piemērojams minētajās zvejniecībās. |
(4) |
Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par jaunu izmetumu plānu bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemti zinātnieku vērtējumi, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Attiecīgie pasākumi ir apspriesti 8. septembrī notikušajā ekspertu grupas sanāksmē, kurā piedalījās 28 dalībvalstu pārstāvji, Komisija, kā arī Eiropas Parlaments novērotāja statusā. |
(5) |
Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu ir lietderīgi atcelt Deleģēto regulu (ES) 2016/2250. |
(6) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu. |
(7) |
Minētās regulas piemērošanas vajadzībām Ziemeļjūra ietver ICES IIIa un IV zonu. Tā kā daži bentisko sugu krājumi, uz kuriem attiecas ierosinātais izmetumu plāns, ir sastopami arī Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, attiecīgās dalībvalstis iesaka izmetumu plāna tvērumā iekļaut arī ICES IIa rajonu. |
(8) |
Jaunajā 2018. gada izmetumu plānā būtu jāiekļauj Deleģētās regulas (ES) 2016/2250 noteikumi par izkraujamajām sugām un būtu jānosaka papildu sugas un zvejniecības, kurām 2018. gadā būtu jāpiemēro izkraušanas pienākums. |
(9) |
Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 tika ieviesti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (4) 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētie izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar zivju ķeramajiem groziem un ar traļiem, kuri aprīkoti ar konkrētām selektivitātes ierīcēm. Dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus, kuri apliecina augstus izdzīvotības rādītājus attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas nozvejots ar grunts traļiem. Minētā informācija ir tikusi iesniegta, un ZZTEK ir secinājusi, ka tā ir pietiekama. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minēto atbrīvojumu piemērošanu. Tāpēc tie būtu jāiekļauj jaunajā 2018. gada izmetumu plānā. |
(10) |
Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 tika ieviests izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid. Minētajā deleģētajā regulā bija noteikta prasība dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato konkrētiem grunts traļiem noteiktos atbrīvojumus. Informācija ir tikusi iesniegta, un ZZTEK ir secinājusi, ka tā pamato atbrīvojumu tikai ziemas mēnešos un dažos apgabalos (ICES funkcionālajās vienībās). Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj jaunajā 2018. gada izmetumu plānā, taču tam būtu jāaprobežojas tikai ar ziemas mēnešiem un dažām ICES funkcionālajām vienībām. |
(11) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz piezveju zvejniecībā, kurā izmanto zivju ķeramos grozus un kūrus, kā arī attiecībā uz parastās jūrasmēles nozvejām, kas gūtas ar traļiem ar traļu durvīm. |
(12) |
Pamatojoties uz jaunajā kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus, minētie izdzīvotības atbrīvojumi būtu jāiekļauj jaunajā 2018. gada izmetumu plānā. |
(13) |
Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 tika noteikti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minēto de minimis atbrīvojumu piemērošanu. Tāpēc ir lietderīgi minētos atbrīvojumus iekļaut jaunajā izmetumu plānā. |
(14) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts de minimis atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas un saidas (kopā) nozvejām, kas ar konkrētiem grunts traļiem gūtas ICES IIIa rajonā, de minimis atbrīvojums attiecībā uz jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas un saidas (kopā) nozvejām, kas ar venteriem gūtas ICES IIIa rajonā, de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu un mencu, kas ar grunts traļiem nozvejoti ICES IVc rajonā, un de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu, kas ar konkrētiem grunts traļiem nozvejots ICES IIIa rajonā. |
(15) |
Pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, kurus par minētajiem de minimis atbrīvojumiem sniegušas dalībvalstis un kurus izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi, ka minētie atbrīvojumi ir pamatoti ar argumentiem, kuri saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktos limitus. |
(16) |
Lai pieņemtu izmetumu plānus un lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Vajadzības gadījumā var tikt pieļautas minēto minimālo saglabāšanas references izmēru atkāpes no izmēriem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā. Attiecībā uz Norvēģijas omāru ICES IIIa rajonā ir lietderīgi saglabāt Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 (5) noteiktos minimālos saglabāšanas references izmērus, proti, kopējo garumu 105 mm un galvkrūšu vairoga garumu 32 mm. Pamatojoties uz jauno kopīgo ieteikumu un ZZTEK novērtējumu, papildus būtu jānosaka minimālais astes garums 59 mm, jo ZZTEK novērtējumā norādīts, ka šāds astes garums atbilst pašreizējām kopējā garuma un galvkrūšu vairoga garuma vērtībām. |
(17) |
Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi paturēt spēkā virkni tehnisko pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija ir vienojušās 2011. gadā (6) un 2012. gadā (7), un atļaut izmantot selektivitātes ierīci SepNep. |
(18) |
Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstus, uz kuriem attiecas šī regula. |
(19) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Izkraušanas pienākuma īstenošana
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu bentiskajās zvejniecībās, kas darbojas ICES IV apakšapgabalā (Ziemeļjūra), ICES IIIa rajonā (Kategats un Skageraks) un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (Norvēģu jūra), piemēro saskaņā ar šo regulu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce:
|
2) |
“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē; |
3) |
“flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments:
|
4) |
“SepNep” ir tralis ar traļa durvīm, kurš:
|
3. pants
Sugas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums
Izkraušanas pienākumu piemēro šīs regulas pielikumā minētajām sugām, ievērojot 4.–7. pantā noteiktos atbrīvojumus.
4. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāru
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro šādām Norvēģijas omāra nozvejām:
a) |
nozvejas, kas gūtas ar zivju ķeramajiem groziem (FPO (8)); |
b) |
nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
c) |
nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un kuri aprīkoti ar Seltra tipa plātni; |
d) |
ziemas mēnešos (no oktobra līdz martam) – nozvejas, kas funkcionālajās vienības Fārndīpsā (FU6), Fērtofortā (FU8) un Marifērtā (FU9) gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm un kuri aprīkoti ar selektīvo linumrežģi Netgrid. |
2. Kad tiek izmesti 1. punktā minētajos apstākļos nozvejoti Norvēģijas omāri, tos neskartus tūlīt atbrīvo apgabalā, kurā tie nozvejoti.
5. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz parasto jūrasmēli
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro parastās jūrasmēles nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas ar traļiem ar traļu durvīm (OTB), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, gūtas sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ICES IVc rajonā un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem.
2. Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piemēro tikai kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 metrus un dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, kad tie zvejo ūdeņos, kuru dziļums ir 30 m vai mazāk, un tralējuma ilgums ir ierobežots līdz 1 h 30 min.
3. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas parastās jūrasmēles, tās atbrīvo nekavējoties.
6. pants
Izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz zivju piezvejām zivju ķeramajos grozos un kūros
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro mencas, pikšas, merlanga, jūras zeltplekstes, jūrasmēles, heka un saidas nozvejām, kas gūtas ar zivju ķeramajiem groziem un kūriem (FPO, FYK).
2. Kad tiek izmestas 1. punktā minētajos apstākļos nozvejotas zivis, tās nekavējoties atbrīvo zem jūras ūdens virsmas.
7. pants
De minimis atbrīvojumi
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, atbilstīgi minētās regulas 15. panta 4. punkta c) apakšpunktam drīkst izmest turpmāk norādītos daudzumus:
a) |
zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF), – parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas; |
b) |
zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IV apakšapgabalā izmanto rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kura pagarinājuma daļai, proti, flāmu plātnei, ir lielāks linuma acs izmērs, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas; |
c) |
zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka Norvēģijas omāra daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas; |
d) |
Norvēģijas omāra zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas un saidas (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles, mencas un saidas gada kopējās nozvejas; |
e) |
ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, jūras zeltplekstes un saidas (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 1 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas, jūras zeltplekstes un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas; |
f) |
jauktajā zvejniecībā, kurā iegūst jūrasmēli, merlangu, jūras zeltpleksti un sugas, kam nav noteikti nozvejas limiti, un kurā darbojas kuģi, kas ICES IVc rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga un mencas (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 6 % no Norvēģijas omāra, pikšas, jūrasmēles, ziemeļu garneles, merlanga, jūras zeltplekstes, saidas un mencas gada kopējās nozvejas; maksimālais mencas daudzums, kādu drīkst izmest, nepārsniedz 2 % no minētās gada kopējās nozvejas; |
g) |
zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 90–119 mm un kuri ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni, vai kuru linuma acs izmērs ir 120 mm un vairāk, – par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no Norvēģijas omāra, mencas, pikšas, merlanga, saidas, parastās jūrasmēles, jūras zeltplekstes un heka gada kopējās nozvejas. |
8. pants
Minimālais saglabāšanas references izmērs
Atkāpjoties no minimālā saglabāšanas references izmēra, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā, minimālais saglabāšanas references izmērs Norvēģijas omāram ICES IIIa rajonā ir šāds:
a) |
kopējais garums 105 mm; |
b) |
astes garums 59 mm; |
c) |
galvkrūšu vairoga garums 32 mm. |
9. pants
Īpaši tehniskie pasākumi Skagerakā
1. Skagerakā ir aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādu trali, dāņu vadu, rāmja trali vai līdzīgu velkamu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir mazāks par 120 mm.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, drīkst izmantot šādus traļus:
a) |
traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, ja tie ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni vai ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
b) |
traļus, kuru āmja (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm; |
c) |
pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju; |
d) |
ziemeļu garneles zvejā – traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 35 mm, ja tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm. |
3. Ziemeļu garneles zvejā, ko veic saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, drīkst izmantot zivju paturēšanas ierīci, bet tikai tad, ja zvejas iespējas ir pietiekamas, lai aptvertu piezveju, un ja paturēšanas ierīce ir:
a) |
konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm; |
b) |
vismaz trīs metrus gara; un |
c) |
vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis. |
10. pants
SepNep
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 4. panta, ir atļauts izmantot zvejas rīku SepNep.
11. pants
Atcelšana
Regulu (ES) 2016/2250 atceļ.
12. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 20. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(2) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.
(3) Komisijas 2016. gada 4. oktobra Deleģētā regula (ES) 2016/2250, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 340, 15.12.2016., 2. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(5) Komisijas 2015. gada 22. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/2440, ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 336, 23.12.2015., 42. lpp.).
(6) Eiropas Savienības un Norvēģijas Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par zvejniecību regulējumu Skagerakā un Kategatā 2012. gadam.
(7) Eiropas Savienības un Norvēģijas 2012. gada 4. jūlija Saskaņotais zvejniecības apspriežu protokols par izmetumu aizlieguma īstenošanas pasākumiem un kontroles pasākumiem Skageraka apgabalā.
(8) Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.
PIELIKUMS
Linuma acs izmērs |
Sugas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums |
|
Traļi: OTB, OTT, OT, PTB, PT, TBN, TBS, OTM, PTM, TMS, TM, TX, SDN, SSC, SPR, TB, SX, SV |
≥ 100 mm |
Visas mencas, parastās jūrasmēles, pikšas, jūras zeltplekstes, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Traļi: OTB, OTT, OT, PTB, PT, TBN, TBS, OTM, PTM, TMS, TM, TX, SDN, SSC, SPR, TB, SX, SV |
70–99 mm |
Visas mencas (3), parastās jūrasmēles, pikšas, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Traļi: OTB, OTT, OT, PTB, PT, TBN, TBS, OTM, PTM, TMS, TM, TX, SDN, SSC, SPR, TB, SX, SV |
32–69 mm |
Visas mencas, parastās jūrasmēles, pikšas, jūras zeltplekstes, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Rāmja traļi: TBB |
≥ 120 mm |
Visas mencas, parastās jūrasmēles, pikšas, jūras zeltplekstes, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Rāmja traļi: TBB |
80–119 mm |
Visas mencas, parastās jūrasmēles, pikšas, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Žaunu tīkli, vairāksienu tīkli un iepinējtīkli: GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF |
|
Visas mencas (3), parastās jūrasmēles, pikšas, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Āķi un āķu rindas: LLS, LLD, LL, LTL, LX, LHP, LHM |
|
Visas mencas, parastās jūrasmēles, pikšas, heka, jūras zeltplekstes, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
Zivju krātiņveida lamatas: FPO, FIX, FYK, FPN |
|
Visas mencas, parastās jūrasmēles, pikšas, jūras zeltplekstes, saidas, ziemeļu garneles, Norvēģijas omāra un merlanga nozvejas |
(1) Šajā regulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti XI pielikumā Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regulai (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
(2) Attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, šajā tabulā lietotie zvejas rīku kodi atbilst kodiem, kas minēti FAO zvejas rīku klasifikācijā.
(3) ICES IIIaS apakšrajonā mencas izkraušanas pienākumu nepiemēro.
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/13 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/46
(2017. gada 20. oktobris),
ar kuru izveido 2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām un dziļūdens zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu un 18. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti. |
(2) |
Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. |
(3) |
Pēc kopīga ieteikuma, ko Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste iesniedza 2016. gadā, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 (2) tika izveidots 2016.–2018. gada izmetumu plāns dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos. |
(4) |
Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par 2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām un dziļūdens zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemts zinātnieku vērtējums, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (3). Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tāpēc tos var iekļaut šajā regulā. |
(5) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu ziemeļrietumu ūdeņos izkraušanas pienākumu zvejniecību galvenajām sugām, kurām noteikti nozvejas limiti, piemēro vēlākais no 2016. gada 1. janvāra. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir noteiktas flotes, kurām jāievēro izkraušanas pienākums jauktajās mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībās, Norvēģijas omāra zvejniecībās, jauktajā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā un heka, megrima un pollaka zvejniecībās. |
(6) |
Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu 2018. gada izmetumu plānam papildus Deleģētajā regulā (ES) 2016/2375 nosauktajām zvejniecībām (t. i., izteikti jauktā mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecība, Norvēģijas omāra zvejniecība, jauktā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecība, heka, megrima un pollaka zvejniecības) būtu jāaptver arī saidas zvejniecības ICES VI un Vb rajonā un VII apakšapgabalā. Dažās zvejniecībās tam būtu jāaptver arī piezvejas sugas. |
(7) |
Turklāt jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts izkraušanas pienākumu no 2018. gada piemērot dziļūdens zvejniecībām, kurās ar traļiem un zvejas vadiem zvejo melno matasti, zilo jūras līdaku un makrūrzivis ICES VI apakšapgabalā un ICES Vb rajonā. |
(8) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu 2018. gadā noteikt attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām vai venteriem nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā. |
(9) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu 2018. gadā noteikt attiecībā uz parasto jūrasmēli, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru un kas ar traļiem ar traļu durvīm, kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, nozvejota ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem. ZZTEK ir norādījusi, ka būtu jādefinē regulā minētie zivju mazuļu apgabali. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis veic papildu izmēģinājumus un sniedz informāciju par zivju mazuļu apgabalu atrašanās vietu. |
(10) |
Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts 2018. gadā noteikt septiņus de minimis atbrīvojumus no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām, un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi minētos de minimis atbrīvojumus iekļaut 2018. gada izmetumu plānā, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosinātos procentuālos apjomus un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus. |
(11) |
Attiecībā uz merlangu ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. |
(12) |
Attiecībā uz merlangu ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm, zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. |
(13) |
Attiecībā uz merlangu ierosinātais de minimis atbrīvojums – 2018. gadā atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. |
(14) |
Saistībā ar trim minētajiem de minimis atbrīvojumiem, kas ierosināti attiecībā uz merlangu, Deleģētajā regulā (ES) 2016/2375 attiecīgajām dalībvalstīm bija noteikta prasība iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato atbrīvojumus. ZZTEK norādīja, ka pilnīgi pierādījumi joprojām nav iesniegti, taču sniegtā papildu informācija zināmā mērā ir mazinājusi ZZTEK bažas. ZZTEK uzsvēra, ka ir vajadzīga konsekventāka pieeja šim krājumam. Pamatojoties uz ZZTEK izskatītajiem zinātniskajiem pierādījumiem un ņemot vērā to, ka pierādījumi, kas pamato atbrīvojumu, ir uzlabojušies, minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā. |
(15) |
Attiecībā uz Norvēģijas omāru ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri zvejo Norvēģijas omāru ICES VII apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir secinājusi, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā. |
(16) |
Attiecībā uz Norvēģijas omāru ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 2 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri zvejo Norvēģijas omāru ICES VI apakšapgabalā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. ZZTEK ir secinājusi, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā. |
(17) |
Attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem TBB zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–199 mm, zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir norādījusi, ka atbrīvojuma nolūks ir atlīdzināt par selektīvāku zvejas rīku izmantošanu un aptvert atlikušos izmetumus. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā. |
(18) |
Attiecībā uz parasto jūrasmēli ierosinātais de minimis atbrīvojums – atļaut izmest līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK ir secinājusi, ka minētais atbrīvojums ir labi definēts. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj 2018. gada izmetumu plānā. |
(19) |
Dažu Deleģētās regulas (ES) 2016/2375 noteikumu darbības joma aptver tikai 2017. gadu. Tāpēc minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. |
(20) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Izkraušanas pienākuma īstenošana
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu bentiskajās zvejniecībās un dziļūdens zvejniecībās, kas darbojas ICES V apakšapgabalā (izņemot Va rajonu, Vb rajonā – tikai Savienības ūdeņos), VI un VII apakšapgabalā, piemēro saskaņā ar šo regulu.
2. pants
Definīcijas
“Flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments, kura priekšējā daļa ir piestiprināta tieši pie āmja. Plātnes augšējam un apakšējam segmentam jābūt izgatavotam no linuma, kura acu izmērs ir vismaz 120 mm, mērot starp mezgliem, un plātnes garumam (izstieptā veidā) jābūt vismaz trim metriem.
3. pants
Sugas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums
Izkraušanas pienākumu piemēro visās pielikumā minētajās zvejniecībās, ievērojot 4. un 5. pantā noteiktos atbrīvojumus.
4. pants
Izdzīvotības atbrīvojums
1. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto izdzīvotības atbrīvojumu piemēro:
a) |
Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ar zivju ķeramajiem groziem, zivju krātiņveida lamatām vai venteriem (zvejas rīka kods (4) FPO un FIX) nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā; |
b) |
parastās jūrasmēles (Solea solea) nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas ar traļiem ar traļu durvīm (zvejas rīka kods OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētiem zivju mazuļu apgabaliem gūtas zvejas darbībās, kas atbilst šādiem nosacījumiem: tās veic kuģi, kuru garums nepārsniedz 10 metrus un dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, kad tie zvejo ūdeņos, kuru dziļums ir 30 metri vai mazāk, un tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min. Šādi nozvejotas parastās jūrasmēles nekavējoties atbrīvo. |
2. Līdz 2018. gada 1. maijam (neieskaitot) dalībvalstis, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā, iesniedz Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato 1. punkta b) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) novērtē minēto informāciju līdz 2018. gada 1. septembrim (neieskaitot).
5. pants
De minimis atbrīvojumi
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:
a) |
attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā; |
b) |
attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā; |
c) |
attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un zvejas vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu; |
d) |
attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut Norvēģijas omāru un kas zvejo Norvēģijas omāru ICES VII apakšapgabalā; |
e) |
attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – līdz 2 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut Norvēģijas omāru un kas zvejo Norvēģijas omāru ICES VI apakšapgabalā; |
f) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut parasto jūrasmēli un kas ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā; |
g) |
attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut parasto jūrasmēli un kas ar TBB zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–199 mm un kuriem ir paaugstināta selektivitāte, piemēram, pagarinājuma daļa ar lielām linuma acīm, zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā. |
6. pants
Kuģi, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums
1. Dalībvalstis pēc pielikumā izklāstītajiem kritērijiem nosaka, uz kuriem kuģiem katrā konkrētajā zvejniecībā attiecas izkraušanas pienākums.
Uz kuģiem, uz kuriem 2017. gadā attiecās izkraušanas pienākums dažās zvejniecībās, izkraušanas pienākums minētajās zvejniecībās paliek spēkā.
2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim (neieskaitot), izmantojot kontroles jautājumiem veltītu drošu Savienības tīmekļa vietni, iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm to kuģu sarakstu, kuri katrā konkrētajā pielikumā minētajā zvejniecībā noteikti saskaņā ar 1. punktu. Tās šos sarakstus regulāri atjaunina.
7. pants
Atcelšana
Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 atceļ.
8. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.
Tomēr 6. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 20. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 352, 12.10.2016., 39. lpp.
(2) Ar Komisijas 2015. gada 12. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2015/2438 tika izveidots 2016.–2018. gada izmetumu plāns dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos (OV L 336, 23.12.2015., 29. lpp.), un tas tika atcelts un aizstāts ar Komisijas 2016. gada 12. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2016/2375, ar kuru izveido 2016.–2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos (OV L 352, 23.12.2016., 39. lpp.).
(3) 2017-07_STECF PLEN 17-02_JRCxxx.pdf
(4) Šajā regulā izmantoti ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) noteiktie zvejas rīku kodi.
PIELIKUMS
Zvejniecības, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums
a) |
Zvejniecības Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES VI apakšapgabalā un Vb rajonā
|
b) |
Zvejniecības ICES VI un VII apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES Vb rajonā
|
c) |
Zvejniecības ICES VII apakšapgabalā
|
d) |
Zvejniecības ICES VIIa rajonā
|
e) |
Zvejniecības ICES VIId rajonā
|
f) |
Zvejniecības ICES VIIe rajonā
|
g) |
Zvejniecības ICES VIId un VIIe rajonā
|
h) |
Zvejniecības ICES VIIb, VIIc un VIIf–VIIk rajonā
|
i) |
Zvejniecības ICES VIIb, VIIc, VIIe un VIIf–VIIk rajonā
|
(*1) Neraugoties uz atsauces perioda izmaiņām, kuģi, uz kuriem saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā, paliek šīs regulas 4. pantā norādītajā sarakstā, un uz tiem arī turpmāk attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā.
(*2) Neraugoties uz atsauces perioda izmaiņām, kuģi, uz kuriem saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā, paliek šīs regulas 4. pantā norādītajā sarakstā, un uz tiem arī turpmāk attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā.
(*3) Neraugoties uz atsauces perioda izmaiņām, kuģi, uz kuriem saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā, paliek šīs regulas 4. pantā norādītajā sarakstā, un uz tiem arī turpmāk attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā.
(*4) Neraugoties uz atsauces perioda izmaiņām, kuģi, uz kuriem saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā, paliek šīs regulas 4. pantā norādītajā sarakstā, un uz tiem arī turpmāk attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā.
(*5) Neraugoties uz atsauces perioda izmaiņām, kuģi, uz kuriem saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā, paliek šīs regulas 4. pantā norādītajā sarakstā, un uz tiem arī turpmāk attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā.
(*6) Neraugoties uz atsauces perioda izmaiņām, kuģi, uz kuriem saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2375 attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā, paliek šīs regulas 4. pantā norādītajā sarakstā, un uz tiem arī turpmāk attiecas izkraušanas pienākums šajā zvejniecībā.
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/21 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/47
(2017. gada 30. oktobris),
ar kuru, atkāpjoties no Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005, atļauj Baltijas jūras zvejniecībās izmantot alternatīvus T90 tipa traļus
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regulu (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (1), un jo īpaši tās 8. pantu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) mērķis ir, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz to sugu nozveju, kurām ir noteikti nozvejas limiti, pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās. Izmetumu pakāpeniskās izskaušanas pasākumus var iekļaut daudzgadu plānos. |
(2) |
Ar Regulu (ES) 2016/1139 ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Tas paredz arī tehniskos pasākumus, kuri Komisijai jāpieņem, lai palīdzētu sasniegt minētā daudzgadu plāna mērķus. Konkrēti Komisija var pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz zvejas rīku pārveidojumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu. |
(3) |
Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (3) nosaka tehniskos saglabāšanas pasākumus attiecībā uz Baltijas jūras zvejas resursu ieguvi un izkraušanu. Konkrēti regula nosaka linuma acs izmēra diapazonus un citas specifikācijas, tostarp zvejas rīkus, ar kādiem katru mērķsugu Baltijas jūrā ir pieļaujams zvejot. |
(4) |
Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu (4). Ieteikumā norādīts, ka attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 2187/2005 definētajiem pašreizējiem T90 tipa traļiem daži āmja raksturlielumu specifikācijas pārveidojumi uzlabos selektivitāti un samazinās nevēlamas mencu nozvejas. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zinātniskais pienesums šo norādījumu apstiprina. |
(5) |
Kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi – līdztekus Regulā (EK) Nr. 2187/2005 definētajiem T90 tipa traļiem izmantot alternatīvus T90 tipa traļus – palīdz tuvināt ar Regulu (ES) 2016/1139 izveidotā daudzgadu plāna mērķus. Tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam šie pasākumi būtu jāpieņem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šī regula atļauj dažās Baltijas jūras zvejniecībās izmantot T90 tipa traļus, kuru specifikācijas atšķiras no Regulā (EK) Nr. 2187/2005 noteiktajām specifikācijām.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas Baltijas jūras zvejniecībās, kas minētas Regulas (ES) 2016/1139 1. pantā.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“T90 tipa traļi” ir traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuru āmis un pagarinājuma daļa ir izgatavota no rombveida linuma acu mezglota standartlinuma, kas pagriezts par 90° tā, lai galvenais linuma auklas vijuma virziens būtu paralēls vilkšanas virzienam; |
b) |
“attiecīgās dalībvalstis” ir Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija. |
4. pants
Alternatīvas T90 tipa traļa āmja specifikācijas
1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II pielikuma, ir atļauts izmantot T90 tipa traļus, kuru āmis atbilst šādām specifikācijām:
a) |
atkāpjoties no II pielikuma 2. zemsvītras piezīmes un no minētā pielikuma 2. papildinājuma b) punkta, āmja linuma acs izmērs ir vismaz 115 mm; |
b) |
atkāpjoties no minētā pielikuma 2. papildinājuma e) punkta, linuma acu skaits jebkurā āmja (sensu strictu) un pagarinājuma apkārtmēra vietā, izņemot savienojuma vietas un šuves, ir aptuveni 80; |
c) |
āmja garums ir vismaz 9 m. |
2. Āmis atbilst visām pārējām minētā pielikuma 2. papildinājuma specifikācijām.
5. pants
Nozveju reģistrēšana
Attiecīgās dalībvalstis nodrošina to, ka ar 4. pantā aprakstīto zvejas rīku gūtās nozvejas reģistrē atsevišķi no nozvejām, kuras gūtas ar pārējiem zvejas rīkiem.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 30. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(3) Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
(4) Augsta līmeņa grupas BALTFISH kopīgais ieteikums. Tehniskie pasākumi ICES 22.–32. apakšapgabalā (Baltijas jūra): alternatīvs T90 āmis.
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/23 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/48
(2018. gada 11. janvāris)
par nosaukuma ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā (Suikerstroop (GTĪ))
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 3. punkta b) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta b) apakšpunktu Nīderlandes pieteikums, kurā par garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ) lūgts reģistrēt nosaukumu “Suikerstroop”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
(2) |
“Suikerstroop” ir sīrupains šķidrums, kas iegūts no tā auga novārījuma, kurš izmantots produkta gatavošanā pēc tam, kad ir atdalīti cukura kristāla gabaliņi. Nosaukums nozīmē “cukura sīrups”. |
(3) |
2014. gada 16. septembrī Komisija saņēma paziņojumus par iebildumiem: vienu no Somijas, otru no Dānijas, bet trešo no Nordic Sugar AB (Dānijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība). |
(4) |
Dānijas un Somijas iebildumu paziņojumi tika tālāk nosūtīti Nīderlandei. |
(5) |
Iebildumu procedūra attiecībā uz paziņojumu, kuru Nordic Sugar AB bija nosūtījusi Komisijai tieši, uzsākta netika. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 1. punkta otro daļu likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras ticis iesniegts pieteikums, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Tādēļ Nordic Sugar AB nebija tiesību iesniegt paziņojumu par iebildumu vai iebilduma paziņojumu Komisijai tieši. |
(6) |
2014. gada 13. novembrī Komisija saņēma pamatotus iebildumu paziņojumus no Somijas. Pamatotais iebildumu paziņojums no Dānijas jau bija iekļauts paziņojumā par iebildumiem. Gan pamatotais iebildumu paziņojums no Dānijas, gan pamatotais iebildumu paziņojums no Somijas tika uzskatīti par pieņemamiem Regulas (ES) Nr. 1151/2012 21. panta nozīmē. |
(7) |
Saskaņā ar minētās regulas 51. panta 3. punktu Komisija ar 2014. gada 19. decembra vēstulēm aicināja Nīderlandi un Somiju, no vienas puses, un Nīderlandi un Dāniju, no otras puses, uzsākt attiecīgas konsultācijas, lai trīs mēnešu laikā no šo vēstuļu saņemšanas dienas panāktu vienošanos. |
(8) |
Pēc Nīderlandes lūguma un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. panta 3. punktu Komisija ar 2015. gada 8. aprīļa vēstuli piešķīra termiņa pagarinājumu apspriedēm starp personām, kas ieinteresētas abās iebildumu procedūrās saistībā ar iepriekš minēto pieteikumu. Galīgais termiņš izlīguma procedūrai tāpēc tika pagarināts līdz 2015. gada 19. jūnijam. |
(9) |
Atvēlētajā termiņā vienošanās panākta netika. Nīderlande ar 2017. gada 22. februāra vēstuli nosūtīja Komisijai apspriedēs ar Somiju un Dāniju panāktos rezultātus. Tāpēc Komisijai, ņemot vērā šo apspriežu rezultātus, būtu jālemj par reģistrēšanu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 3. punkta b) apakšpunktā. |
(10) |
Savā pamatotajā iebildumu paziņojumā Somija un Dānija apgalvoja, ka: 1) nosaukums nav specifisks (tas nozīmē tikai cukura sīrupu), 2) identisku nosaukumu izmanto vairāku līdzīgu produktu apzīmēšanai, kuri jau pastāv Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Baltijas tirgos, 3) produkta īpašības un tā ražošanas metode nav unikālas un ka līdzīgiem produktiem, ko tirgo Dānijā, Somijā un Zviedrijā, ir tādas pašas raksturīgās īpašības un metodes. Jo īpaši Somija uzskata, ka šo produktu, kāds tas aprakstīts pieteikumā, nevar uzskatīt par “īpaša” veida sīrupu, jo citi produkti, kas nav “Suikerstroop”, arī tiek pagatavoti no 100 % cukurbietēm vai cukurniedrēm. |
(11) |
Turklāt Dānija apgalvoja, ka produkta specifikācijas 3.1. punkts, kurā paredzēts, ka “vārdus” tradicionāls Nīderlandes produkts “uz etiķetes norāda tās valsts valodā, kurā produktu tirgo”, būtu jāpārformulē tā, lai tie atbilstu Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktam. No otras puses, Somija apstrīdēja definīcijas “tradicionāls Nīderlandes produkts” izmantošanu tāpēc, ka tā nav specifiska pieteikumā aprakstītajam produktam, jo arī līdzīgus produktus, ko tirgo Ziemeļeiropā, var uzskatīt par tradicionāliem. |
(12) |
Somija pēc tam apspriedēs ar Nīderlandi lūdza svītrot 3.2. sadaļas pēdējo teikumu “Nav citu produktu ar tādu pašu nosaukumu vai līdzīgu produktu ar līdzīgu skanējumu”, jo tas esot nepareizs. |
(13) |
Komisija, izvērtējot argumentus, kas izklāstīti pamatotajos iebildumu paziņojumos un Komisijai sniegtajā informācijā par apspriešanos starp ieinteresētajām personām, ir secinājusi, ka nosaukums “Suikerstroop” būtu jāreģistrē kā GTĪ. |
(14) |
Iebildumi ir balstīti uz Regulas (ES) Nr. 1151/2012 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu. |
(15) |
Attiecībā uz nesaderību ar minētās regulas tekstu ir atzīmēti šādi trīs punkti: 1) nosaukums nav specifisks, 2) produkta īpašības un tā ražošanas metode nav unikālas un 3) produkta specifikācijas 3.1. punkts neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktam, ciktāl tas attiecas uz norādi “tradicionāls Nīderlandes produkts”. |
(16) |
Attiecībā uz apstākli, ka nosaukuma izmantošana ir likumīga, atzīta un ekonomiski nozīmīga līdzīgiem lauksaimniecības produktiem vai pārtikas produktiem, ir atzīmēts šāds punkts: identisku nosaukumu izmanto vairāku līdzīgu produktu apzīmēšanai, kuri jau pastāv Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Baltijas tirgos. |
(17) |
Regula (ES) Nr. 1151/2012 neprasa, lai GTĪ nosaukumi būtu specifiski. Tas tika prasīts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 509/2006 (3) 4. panta 2. punktu. Kaut arī pieteikums tika Komisijai iesniegts, kad bija spēkā Regula (EK) Nr. 509/2006, pieteikumu pēc tam publicēja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012, un tāpēc, ievērojot to, ka īpašu pārejas noteikumu nav, piemēro jaunāko regulu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 2. punktu nosaukumu var reģistrēt kā garantētu tradicionālo īpatnību tad, ja tas ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu vai tas izsaka produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes. Šajā gadījumā nosaukums “Suikerstroop” šā specifiskā produkta apzīmēšanai izmantots jau vairākus gadsimtus. Ar to izsaka produkta specifisko raksturu – tas ir sīrups, kas iegūts no šķidruma, kurš paliek pāri, ražojot cukuru no cukurbietēm vai cukurniedrēm. Tātad nosaukums atbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 prasībām. |
(18) |
Regula (ES) Nr. 1151/2012 neprasa, lai ar GTĪ apzīmēts produkts būtu neatkārtojams vai īpatnējs. Tam jābūt atpazīstamam un skaidri atšķiramam. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 4. punktu izslēgti tiek tikai nosaukumi, kas attiecas tikai uz vispārēja rakstura prasībām, ko piemēro produktu kopumam, vai prasībām, kas paredzētas īpašos Savienības tiesību aktos. “Suikerstroop” ir skaidri noteikts attiecībā uz tā īpašībām un ražošanas metodi. Turklāt produkts, uz kuru attiecas ar nosaukumu “Suikerstroop” apzīmētā produkta specifikācija, atbilst prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, jo tā ražošanas metode atbilst šā produkta gatavošanā lietotajai tradicionālajai praksei un produkta sastāvdaļas ir tās, ko izmanto tradicionāli. |
(19) |
Produkta specifikācijas 3.1. punkta teikums “Kad ir izpildīta Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktā minētā procedūra, paredzēts, ka norādi” tradicionāls Nīderlandes produkts “(traditioneel Nederlands product) atveido uz etiķetes tās valsts valodā, kurā produkts tiek tirgots.” neatbilst Regulas (ES) Nr. 1151/2012 18. panta 3. punktam. Tas būtu jāaizstāj ar šādu teikumu: “Nosaukumam pievieno norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai””. Nīderlandes iestādes piekrita, ka šo grozījumu iekļauj produkta specifikācijā, kas informēšanas vajadzībām jāpublicē no jauna. |
(20) |
Kaut arī “Suikerstroop” līdzīgus produktus citās dalībvalstīs tirgo ar nosaukumu, kas uzskatāms par nosaukuma “Suikerstroop” tulkojumu šo dalībvalstu oficiālajās valodās, no tā nevar secināt, ka šo dalībvalstu tirgū līdzīgu produktu apzīmēšanai tiktu lietots “identisks nosaukums”. Šajās dalībvalstīs lietotais nosaukums patiešām ir ar to pašu nozīmi, kāda nosaukumam “Suikerstroop” ir nīderlandiešu valodā, taču tas nav identisks nosaukumam “Suikerstroop”, jo ir izteikts citā valodā. Turklāt nosaukums “Suikerstroop” netiek aizsargāts vis kā tāds, bet gan tikai kopā ar norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”. |
(21) |
Tātad šos nosaukumus, kuru nozīme ir “cukura sīrups” un ar kuriem apzīmē “Suikerstroop” pieteikumā minētajam produktam līdzīgus un Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas un Baltijas valstu tirgos pārdotus produktus, un kuri ir nosaukuma “Suikerstroop” tulkojums minēto valstu attiecīgajās valodās, var turpināt izmantot. Tie nav identiski “Suikerstroop”, un tos nevarētu uzskatīt par tādiem gadījumiem, kas būtu nosaukuma “Suikerstroop” atdarināšana vai asociāciju izraisīšana, jo nosaukums “Suikerstroop”, reiz reģistrēts, būs kopā ar norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”. Tāpēc šā nosaukuma aizsardzība ir ierobežota un skar tikai nosaukumu, kāds tas ir saskaņā ar Nīderlandes tradīciju. |
(22) |
Turklāt ir acīmredzams, ka nosaukuma “Suikerstroop” reģistrēšana nevar būt par šķērsli tam, lai izmantotu atsevišķos terminus “cukurs” vai “sīrups”, kuri ir sugasvārdi. |
(23) |
Nīderlande un Somija ir arī vienojušās svītrot 3.2. sadaļas pēdējo teikumu: “Nav citu produktu ar tādu pašu nosaukumu vai līdzīgu produktu ar līdzīga skanējuma nosaukumu.” Tāpēc šāds teikums būtu jāsvītro no produkta specifikācijas, kas informēšanas vajadzībām jāpublicē no jauna. |
(24) |
Ievērojot iepriekš minēto, nosaukums “Suikerstroop” būtu jāieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Informēšanas vajadzībām vienotā dokumenta konsolidētā redakcija būtu jāpublicē. |
(25) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Nosaukums “Suikerstroop” (GTĪ) ar šo tiek ierakstīts reģistrā.
Pirmajā daļā minētais nosaukums apzīmē produktu, kas pieder pie 2.3. grupas “Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi” saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 (4) XI pielikumu.
2. pants
Regulas 1. pantā minētajam nosaukumam pievieno norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”. Produkta specifikācijas konsolidēta redakcija ir iekļauta šīs regulas pielikumā.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 11. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.
(2) OV C 187, 19.6.2014., 9. lpp.
(3) Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 13. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 668/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 179, 19.6.2014., 36. lpp.).
PIELIKUMS
PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI
Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (*1)
“SUIKERSTROOP”
EK Nr.: NL-TSG-0007-01203 – 27.1.2014.
1. PIETEIKUMA IESNIEDZĒJAS GRUPAS NOSAUKUMS UN ADRESE
Nosaukums: |
Kenniscentrum suiker & voeding |
Adrese: |
Amsterdamsestraatweg 39a, 3744 MA Baarn |
Tālrunis |
+31 355433455 |
Fakss |
+31 355426626 |
E-pasts: |
info@kenniscentrumsuiker.nl |
2. DALĪBVALSTS VAI TREŠĀ VALSTS
Nīderlande
3. PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA
3.1. Reģistrējamais(-ie) nosaukums(-i) (Komisijas Regulas (EK) Nr. 1216/2007 (1) 2. pants)
“Suikerstroop”
Nosaukumam pievieno norādi “gatavots atbilstīgi Nīderlandes tradīcijai”.
3.2. Vai nosaukums
☒ |
ir specifisks pats par sevi |
☐ |
izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes |
Šo nosaukumu tradicionāli izmanto produkta apzīmēšanai jau vairākus gadsimtus. “Suikerstroop” (melases sīrupu) iegūst cukura ražošanas procesā. 1977. gada Rīkojuma par cukuru un sīrupu (Warenwet) 12. pantā noteikts: “Ar nosaukumu “Suikerstroop”, kas seko aiz tā auga nosaukuma, kurš izmantots produkta iegūšanai, drīkst apzīmēt vienīgi sīrupainu šķidrumu, kas iegūts no tā auga novārījuma, kurš izmantots produkta gatavošanā pēc tam, kad ir atdalīti cukura kristāla gabaliņi, […]”.
3.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam
☒ |
Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu |
☐ |
Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas |
3.4. Produkta veids
2.3. grupa. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi
3.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam (Regulas (EK) Nr. 1216/2007 3. panta 1. punkts)
“Suikerstroop” ir sīrupains šķidrums, ko iegūst no cukurbiešu vai cukurniedru novārījuma, kas ir produkta pamatā pēc tam, kad ir atdalīti cukura kristāliņi. Šajā šķidrumā ekstrakta saturs ir vismaz 80 %, pelnvielu maksimālais saturs ir 4,0 %, bet uzrādītais tīrības faktors ir vismaz 73 %. Pateicoties sausnas un cukuru satura augstajam līmenim (vairāk nekā 60 g uz 100 g produkta), produkts ir ilgi uzglabājams. Cukurs nodrošina to, ka “brīvā” ūdens daudzums ir niecīgs, tāpēc nekādi mikroorganismi nevar attīstīties.
Produkta specifika norādīta turpmāk sniegtajā tabulā.
|
Krāsa |
Briksa grādi (2) |
Kopējais cukuru saturs |
“Suikerstroop” |
2 000 –30 000 IU (3) |
min. 79° |
min. 70 % |
Fizikālās īpašības
“Suikerstroop” sastāvā ir lipīgs, biezs, viskozs, tumši brūns un sīrupains šķidrums. Cukura saturs tajā ir ļoti augsts, proti, vismaz 70 %.
Ķīmiskās īpašības
“Suikerstroop” minimālais uzrādītais tīrības faktors ir 73 %. Ekstrakta minimālajam saturam jābūt 80 %. “Suikerstroop” maksimālais pelnvielu saturs nedrīkst pārsniegt 4 %.
Organoleptiskās īpašības
Produktam “Suikerstroop” ir sāļi salda, nedaudz rūgtena garša. Saldo garšu rada augstais cukura satura līmenis, savukārt garšas sāļuma niansi rada minerālelementi un citas cukurbiešu vai cukurniedru sastāvdaļas (šķīstošas), kas rodas sīrupā tā ražošanas procesā.
3.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam
“Suikerstroop” izejviela ir sīrupains atlieku šķidrums, kas rodas cukura ražošanas procesā, to iegūstot no cukurbietēm vai cukurniedrēm pēc cukura kristāliņu atdalīšanas.
Kristalizētā cukura ražošanas gaitā, ekstrakcijas posmā cukurbiešu vai cukurniedru cukuri tiek šķīdināti ūdenī. Pārējās cukurbiešu vai cukurniedru (kas nav cukuri) sastāvdaļas arī šķīst ūdenī.
Ekstraktu attīra, biezina un kristalizē. Pēc šādā veidā iegūtā cukura šķīduma kristalizācijas tiek atdalīti cukura kristāliņi. Tās cukurbiešu vai cukurniedru sastāvdaļas, kas nav cukuri, tiek saglabātas saldajā atlieku šķīdumā, kuru dēvē arī par “moederloog” (“mātesūdens”) (jeb sīrups, jeb notecināšanā iegūts sīrups) Šajā “mātesūdenī” vēl ir daudz izšķīdušu cukuru (aptuveni 85 %). Lai tie varētu kristalizēties, “mātesūdeni” no jauna biezina, līdz rodas jauni cukura kristāli. Kristāliņus atkal atdala no sīrupa. Šo atlieku sīrupu dēvē par sīrupu B. Tajā ir aptuveni 75 % cukuru (sausnā) un nedaudz vairāk to vielu, kas nav cukuri. Tieši sīrupu B izmanto par izejvielu “Suikerstroop” ražošanā.
Lai atdalītu piejaukumus, attiecīgo sīrupa B daudzumu ielej maisītājā. Izejvielu apstrādā ar aktīvo ogli, kas absorbē piemaisījumus, kurus vienlaikus ar ogli pēc tam filtrējot atdala. Tā tiek iegūts attīrīts sīrups B, kas ir galvenā “Suikerstroop” sastāvdaļa. Šim attīrītajam sīrupam B pievieno cukura šķīdumu (izšķīdinātu ūdenī) un/vai invertcukuru (sīrupu) tā, lai iegūtu 3.5. punktā norādītās īpašības. Invertcukurs (sīrups) ir sīrups, ko iegūst, cukuru (saharozi) sašķeļot glikozē un fruktozē. Attīrīto sīrupu B, cukura šķīdumu un/vai invertcukuru (sīrupu) sajauc, līdz tiek iegūta viendabīga masa.
Lai iegūtu “Suikerstroop”, kura sastāvs atbilst tam, kas aprakstīts 3.5. punktā, šo viendabīgo sīrupaino masu tvaicē vakuumā, līdz tiek sasniegti vēlamie Briksa grādi (vismaz 79°).
Sīrupu uzglabā rezervuāros, no kuriem ņem sīrupu tā iepildīšanai dažāda veida traukos.
3.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums
“Suikerstroop” specifiku rada tas, ka kvalitātes ziņā tas ir ļoti atšķirīgs no citu veidu sīrupiem, piemēram, ābolu vai bumbieru sīrupa, bet arī no melases, jo tam ir še turpmāk norādītās īpašības.
Izejvielas
“Suikerstroop” raksturo tas, ka šis sīrups tiek 100 % iegūts no cukurbietēm/cukurniedrēm.
Cukura sastāvs
Tā kā sīrupu 100 % apmērā iegūst no cukurbietēm/cukurniedrēm, no ogļhidrātiem tā sastāvā ir gandrīz tikai saharoze un invertcukurs. Minimālais cukura saturs ir 70 % (sk. arī īpašības, kas norādītas 3.5. punktā). Šajā ziņā tas atšķiras arī no melases, kurā cukura saturs ir zemāks par 68 %.
Garša
“Suikerstroop” sāļo garšu, kurā nedaudz sajūtama rūgta garša, nodrošina vielas, kas nav cukuri un kas ir izejvielā, kuru izmanto tā ražošanai. Kopā ar paaugstināto cukura saturu to klātbūtne piešķir šim sīrupam saldsāļo garšu un aromātu, kas to atšķir no citu veidu sīrupiem.
3.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs
Reģistrācijas pieteikumu pamato fakts, ka produktam “Suikerstroop” ir raksturīga tradicionāla ražošanas metode un tradicionāls sastāvs.
Tradicionāla ražošanas metode
Senāk (17. gs. sākumā) “Suikerstroop” ražoja ar rokām, taču, sākot ar 1908. gadu, to ražo rūpnieciski. Rūpnieciskās ražošanas metode kopš tā laika nav mainījusies, lai gan ražošanas process ir uzlabots, racionalizēts un arvien vairāk mehanizēts. Fabrikas (dibinātas 20. gadsimta sākumā, visas ap 1910. gadu) vēl joprojām darbojas. To aprīkojums ir pielāgots tehnikas attīstībai un mūsdienu prasībām.
17., 18. un 19. gadsimts
“Suikerstroop” tradicionāli ir cukura rafinēšanas blakusprodukts. Savā 1783. gada darbā “De suikerraffinadeur” (Cukura rafinētājs) J. H. Reisig aprakstīja paņēmienu, kādā sīrups tika savākts notecināšanas podos cukurmaizīšu ražošanas gaitā. Kristalizācijas procesā attīrītais cukura sīrups (kas pēc konsistences ir biezs šķidrums) tika ieliets cukurmaizīšu veidnēs. Veidnes dažas dienas atstāja uz notecināšanas podiem. Šādi savāktu sīrupu dēvēja par “ongedekte” (“vaļējo”) sīrupu. Pēc tam maizītes apklāja ar mitra smalka māla slāni (kas veicina kristalizācijas procesu un novērš izšķīšanu), pēc tam atkal uzliktas uz podiem. Šīs maizītes lēni aplēja ar ūdeni, un tas pakāpeniski iesūcās tajās. Šādi atdalīto sīrupu dēvēja par “pārsegto” sīrupu. Pēc tam virsējo kārtu (sauso mālu) noņēma, un ar cukurmaizītēm vairākas dienas netika nekas darīts. Tad tās apklāja ar plānāku smalka māla slāni un tās atkal novietoja uz sīrupa podiem un apslacīja ar ūdeni. Šādi savākto sīrupu dēvēja par “beigu” sīrupu (vistīrākais sīrups).
No 20. gs. līdz mūsdienām
Pateicoties tehnikas progresam (industrializācijai), ražošanas process ļauj iegūt vairāk kristalizēta cukura nekā kādreiz. Melasē/melado (= sīrupā) ir vairāk vielu, kas nav cukuri un mazāk cukura (cukura saturs zemāks par 68 %, uzrādītais tīrības faktors zemāks par 73 %). Arī garša ir stipri atšķirīga, jo tiek savākti piemaisījumi (pateicoties rūpnieciskās ražošanas procesa efektivitātei), tā ir daudz sāļāka salīdzinājumā ar agrākajiem “beigu” sīrupiem (sīrups, kas iegūts procesa beigās, ražojot ar rokām). Tomēr, tā kā pieprasījums pēc “Suikerstroop” nemazinājās, tika nolemts to ražot kā patēriņa produktu. Ražošanas process parādījās ap 1900. gadu (sk. aprakstu 3.6. punktā), un kopš 1908. gada produktu pagatavo tā, kā to dara mūsdienās.
Pārskats par ražošanas metodi 1908. gadā un mūsdienās:
Ražošanas metode (kā aprakstīts 3.6. punktā) |
1908. |
Mūsdienās |
Izejviela (sīrups B), kas iegūta cukura ražošanas gaitā no cukurniedrēm vai cukurbietēm |
X |
X |
Sīrupa B attīrīšana ar aktīvo ogli |
X |
X |
Cukura šķīduma un/vai invertcukura sīrupa pievienošana atbilstīgi receptei |
X |
X |
Maisīšana līdz homogēnas masas iegūšanai |
X |
X |
Tvaicēšana, izmantojot termisku apstrādi, līdz vēlamās sausnas iegūšanai |
X |
X |
Tradicionāls sastāvs
Produktu “Suikerstroop” tradicionāli veido saharoze un invertcukurs (ogļhidrāti), kas iegūti no cukurniedrēm vai cukurbietēm.
Mūsdienās ražota “Suikerstroop” sastāvs, attiecībā uz kuru prasības ir aprakstītas 3.9. punktā, ir identisks tam, kāds noteikts 1977. gada Rīkojumā par cukuru un sīrupu (Warenwet).
1977. gada Rīkojumā par cukuru un sīrupu (Warenwet) produkta sastāvs aprakstīts šādi: sīrupains šķidrums, kas iegūts no tā auga novārījuma, kurš pēc cukura kristāliņu ekstrahēšanas izmantots produkta ražošanā. Turklāt ekstrakta minimālajam saturam vajadzēja būt vismaz 80 %, bet uzrādītajam tīrības faktoram – 73 %. Pelnvielu saturs nedrīkstēja pārsniegt 4 %. Šīs svarīgākās “Suikerstroop” sastāva īpašības nav mainījušās, un tās atbilst mūsdienu “Suikerstroop” sastāva prasībām, kā aprakstīts 3.5. punktā.
Tradicionālā izmantošana
“Suikerstroop” ir sastāvdaļa, ko daudz izmanto tradicionālajos ēdienos. Jo Van Lamoen veiktajā uzskaitījumā kolekcijā “Streekgerechten en wetenswaardigheden” (Reģionā populārie ēdieni un intereses objekti) 1987.–1988. gadam šķiet, ka “Suikerstroop” tiek izmantots daudzos reģionālās virtuves ēdienos, piemēram, Groningas piparkūkās (Groningse kruidkoek), brūnās pupiņās ar āboliem, Limburgas skābajā gaļā (Limburgse zoervleisj), Drentes ēdienā ar plūmēm (Drentse proemenkreuze) un Zēlandes saldumos “boterbabbellars” (Zeeuwse boterbabbelaars). C. J. Wannée 1910. gada Amsterdamas mājsaimniecības mākslas pavārgrāmatas (Het kookboek van de Amsterdamse huishoudschool) 6. izdevumā ir arī vairākas receptes ar “Suikerstroop”. Piemēram, boluskoek un stroopmoppen, un stroopsaus (no “Suikerstroop” pagatavota mērce), ko ieteica pasniegt kopā ar vairākiem ēdieniem, jo Holandes agrāko laiku “tradicionālās” receptes ne vienmēr bija pašas garšīgākās.
3.9. Prasību minimums un procedūras specifisko īpašību pārbaudei
“Suikerstroop” specifiku var pārbaudīt, ņemot vērā minimālos izmērāmos parametrus, kas obligāti jāievēro attiecībā uz 3.5. punktā norādītajām īpašībām (krāsu, Briska grādus un kopējo cukuru saturu). Katrā produktu partijā (katrā laidienā) ražotājs pārbauda, vai šīs norādes ir ievērotas (katrā ražošanas darbībā).
Nīderlandes Pārtikas produktu un patēriņa preču iestāde [Nederlandse Voedsel en Warenautoriteit (NVWA)] pārbauda datus, uzraugot pārbaudes. NVWA vismaz reizi gadā veic izlases veida administratīvas kontroles ražošanas uzņēmumā, lai pārbaudītu saglabātos datus par krāsu, Briksa grādiem un kopējo cukuru saturu (ražotājs veic mērījumus katrai produktu partijai un to rezultātus uzglabā digitāli).
4. IESTĀDES VAI INSTITŪCIJAS, KURAS PĀRBAUDA ATBILSTĪBU PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAI
4.1. Nosaukums un adrese
Nosaukums: |
Nederlandse Voedsel en Waren Autoriteit |
Adrese: |
Catharijnesingel 59, 3511 GG Utrecht |
Tālrunis |
+31 882233333 |
E-pasts: |
info@vwa.nl |
☒ |
Publiska |
☐ |
Privāta |
4.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi
Nederlandse Voedsel- en warenautoriteit ir atbildīga par to prasību ievērošanas pārbaudi, kuras izklāstītas ar nosaukumu “Suikerstroop” apzīmētā produkta specifikācijā.
(*1) Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.
(1) Komisijas 2007. gada 18. oktobra Regula (EK) Nr. 1216/2007), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (OV L 275, 19.10.2007., 3. lpp.).
(2) Rādītājs, kas atbilst ūdens šķīdumā izšķīdinātas sausnas, šajā gadījumā cukura, saturam, kurš noteikts refraktometriski
(3) I CUMSA (Starptautiskā Vienotu cukuranalīzes metožu komisija) vienības ( U nits). Jo augstāks ir IU rādītājs, jo tumšāka krāsa.
Tā ir netieša tīrības pakāpes mērvienība.
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/31 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/49
(2018. gada 11. janvāris),
ar kuru pēc pārskatīšanas sakarā ar “jaunu eksportētāju”, kura tika veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu, groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu, 13. panta 4. punktu un 14. panta 5. punktu,
tā kā:
A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI
(1) |
Ar Regulu (ES) Nr. 502/2013 (2) Padome 2013. gada 29. maijā pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu grozīja Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 (3), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (“spēkā esošie pasākumi”). |
(2) |
Tajā pašā dienā Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 (4) pasākumus attiecināja uz tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (“paplašinātie pasākumi”). |
(3) |
Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/776 (5) Komisija 2015. gada 18. maijā pasākumus attiecināja uz tādu ĶTR izcelsmes velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme. |
B. PAŠREIZĒJĀ PROCEDŪRA
1. Pārskatīšanas pieprasījums
(4) |
Komisija ir saņēmusi pieprasījumu, ievērojot pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu, piešķirt atbrīvojumu no antidempinga pasākumiem, kas piemērojami ĶTR izcelsmes velosipēdu importam un paplašināti, attiecinot tos uz velosipēdu importu, kas nosūtīts no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme. |
(5) |
Pieprasījumu 2016. gada 13. septembrī iesniedza Look Design System SA (“pieprasījuma iesniedzējs”), velosipēdu ražotājs eksportētājs Tunisijā (“attiecīgā valsts”). |
(6) |
Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka nav saistīts ar tādiem eksportētājiem vai ražotājiem attiecīgajā valstī, kuriem attiecībā uz velosipēdiem noteikti paplašinātie pasākumi. |
(7) |
Bez tam pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka nav eksportējis velosipēdus uz Savienību izmeklēšanas periodā, kas tika izmantots izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti paplašinātie pasākumi, proti, no 2011. gada 1. septembra līdz 2012. gada 31. augustam (“sākotnējais pārskata periods”). |
(8) |
Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka nav apgājis spēkā esošos pasākumus. |
(9) |
Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka 2016. gada augustā ir eksportējis pārskatāmo ražojumu uz Savienību. |
2. Pārskatīšanas sākšana sakarā ar jaunu eksportētāju
(10) |
Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu pamato izmeklēšanas sākšanu ar mērķi noteikt iespēju pieprasījuma iesniedzējam piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem, un ka attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt piezīmes, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/777 (6) sāka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 501/2013 pārskatīšanu attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju. |
(11) |
Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja ražotā un eksportam uz Savienību pārdotā pārskatāmā ražojuma importu antidempinga maksājums velosipēdiem, kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013, ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/777 tika atcelts. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus šāda importa reģistrēšanai. |
3. Pārskatāmais ražojums
(12) |
Pārākstāmais ražojums ir divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet izņemot vienriteņus), bez motora, nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme, patlaban klasificēti ar KN kodiem ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kods 8712003010 un 8712007091). |
4. Attiecīgās personas
(13) |
Komisija par pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa. |
(14) |
Komisija nosūtīja atbrīvojuma veidlapu pieprasījuma iesniedzējam un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi. |
(15) |
Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu jauna eksportētāja statusu, un pieprasījuma iesniedzēja atbrīvojuma pieprasījumu no paplašinātajiem pasākumiem. Pieprasījuma iesniedzēja telpās Tunisijā tika veikts pārbaudes apmeklējums. |
5. Pārskata periods un izmeklēšanas periods
(16) |
Pārskata periods aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. martam, un izmeklēšanas periods, kas ir relevants pasākumu koriģējošās ietekmes novērtēšanai, aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. martam. |
C. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI
1. “Jauna eksportētāja” statuss
(17) |
Komisija pārbaudīja, vai ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punktā ietvertie trīs nosacījumi jauna eksportētāja statusa piešķiršanai. |
(18) |
Izmeklēšana apstiprināja, ka uzņēmums nav eksportējis pārskatāmo ražojumu sākotnējā pārskata periodā (izpildīts pirmais nosacījums). Pieteikuma iesniedzējs arī ir demonstrējis, ka tas nav tieši vai netieši saistīts ar kādu no Tunisijas ražotājiem eksportētājiem, kuriem noteikti paplašinātie pasākumi saistībā ar pārskatāmo ražojumu (izpildīts otrais nosacījums). Visbeidzot, izmeklēšana parādīja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir sācis eksportēt pārskatāmo ražojumu uz Savienību tikai pēc sākotnējā pārskata perioda (tādējādi ir izpildīts trešais nosacījums). |
(19) |
Attiecīgi Komisija konstatēja, ka uzņēmums būtu jāatzīst par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un tādējādi būtu attiecīgi jānovērtē atbrīvojuma pieprasījums. |
2. Atbrīvojuma pieprasījums
(20) |
Lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs veica montāžas darbības saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu, tika analizēti tā izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas. |
(21) |
Izmeklēšanā atklāja, ka pārskata periodā uz Savienību eksportētajos velosipēdos nav izmantotas velosipēdu daļas no ĶTR. Daļu izcelsme galvenokārt bija citās valstīs, un izejmateriāli (velosipēdu daļas) no ĶTR veidoja mazāk nekā 60 % no samontētā ražojuma daļu kopējās vērtības (“60/40 pārbaude”). |
(22) |
Tā kā pieprasījuma iesniedzējs izturēja 60/40 pārbaudi, attiecīgi nebija nepieciešams novērtēt, vai montāžas vai nobeiguma apstrādes operācijās daļām pievienotā vērtība pārsniedz 25 % no ražošanas izmaksām. Turklāt nebija nepieciešams novērtēt, vai maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta cenu un/vai daudzumu ziņā un vai ir tādi pierādījumi par dempingu, kādi paredzēti pamatregulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunktā. |
(23) |
Turklāt netika iegūti pierādījumi tam, ka pieprasījuma iesniedzējs iegādājies velosipēdus no ĶTR vai ka tas pārsūtījis Ķīnā ražotus velosipēdus uz Savienību. |
(24) |
Tādēļ Komisija secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs patiešām ražo velosipēdus un ka tas nav saistīts ne ar vienu velosipēdu ražotāju ĶTR. Tāpēc Komisija nolēma atbrīvot šo pieprasījuma iesniedzēju no paplašinātajiem pasākumiem. |
D. REĢISTRĀCIJA
(25) |
Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, importa reģistrācija, kas noteikta ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/777, būtu jāizbeidz bez antidempinga maksājumu iekasēšanas ar atpakaļejošu spēku. |
E. INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA
(26) |
Attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts pieprasījuma iesniedzējam piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem un attiecīgi grozīt Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013. No ieinteresētajām personām netika saņemtas piezīmes, kas varētu mainīt lēmumu atbrīvot pieprasījuma iesniedzēju no paplašinātajiem pasākumiem. |
(27) |
Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar pamatregulas 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Īstenošanas regulas (ES) Nr. 501/2013 1. panta 1. punkta tabulā attiecībā uz ražotājiem Tunisijā iekļauj šādu ierakstu:
Valsts |
Uzņēmums |
Taric papildu kods |
||
Tunisija |
|
C206 |
2. Ar šo muitas dienestiem tiek dots rīkojums izbeigt tā Tunisijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importa reģistrāciju, kuru ražo Look Design System SA, bez antidempinga maksājumu iekasēšanas ar atpakaļejošu spēku.
3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 11. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Padomes 2013. gada 29. maija Regula (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 5.6.2013., 17. lpp.).
(3) Padomes 2011. gada 3. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp.).
(4) Padomes 2013. gada 29. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (OV L 153, 5.6.2013., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2015. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) 2015/776, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 502/2013 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu izcelsme (OV L 122, 19.5.2015., 4. lpp.).
(6) Komisijas 2017. gada 4. maija Īstenošanas regula (ES) 2017/777, ar kuru sāk pārskatīt Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 501/2013 (ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme), lai izvērtētu iespēju piešķirt atbrīvojumu no minētajiem pasākumiem vienam Tunisijas ražotājam eksportētājam, ar kuru atceļ antidempinga maksājumu šā ražotāja eksportētāja veiktajam importam un paredz reģistrēt šā ražotāja eksportētāja veikto importu (OV L 116, 5.5.2017., 20. lpp.).
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/35 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/50
(2018. gada 11. janvāris),
ar ko 280. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kuras saistītas ar organizācijām ISIL (Da'esh) un Al-Qaida (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2017. gada 26. decembrī nolēma svītrot vienu ierakstu un grozīt vienu ierakstu to personu, grupu un organizāciju sarakstā, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 11. janvārī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
Ārpolitikas instrumentu dienesta vadītājs
(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi:
1) |
sadaļā “Fiziskās personas” svītro ierakstu “Zayn Al-Abidin Muhammad Hussein (alias a) Abu Zubaida, b) Abd Al-Hadi Al-Wahab, c) Zain Al-Abidin Muhammad Husain, d) Zayn Al-Abidin Muhammad Husayn, e) Zeinulabideen Muhammed Husein Abu Zubeidah, f) Abu Zubaydah, g) Tariq Hani). Dzimšanas datums: 12.3.1971. Dzimšanas vieta: Rijāda, Saūda Arābija. Valstspiedrība: Palestīnas. Papildu informācija: a) tuvs Osamas Bin Ladena līdzgaitnieks un teroristu pārvietošanās atbalstītājs; b) kopš 2007. gada jūlija atrodas apcietinājumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā diena: 25.1.2001.”; |
2) |
sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Seifallah Ben Hassine (alias a) Seif Allah ben Hocine; b) Saifallah ben Hassine; c) Sayf Allah 'Umar bin Hassayn; d) Sayf Allah bin Hussayn; e) Abu Iyyadh al-Tunisi; f) Abou Iyadh el-Tounsi; g) Abu Ayyad al-Tunisi; h) Abou Aayadh; i) Abou Iyadh). Dzimšanas datums: 8.11.1965. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiedrība: Tunisijas. Regulas 7.d panta 2. punkta i) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 23.9.2014.” aizstāj ar šādu: “Seifallah Ben Omar Ben Mohamed Ben Hassine (alias a) Seif Allah ben Hocine; b) Saifallah ben Hassine; c) Sayf Allah 'Umar bin Hassayn; d) Sayf Allah bin Hussayn; e) Abu Iyyadh al-Tunisi; f) Abou Iyadh el-Tounsi; g) Abu Ayyad al-Tunisi; h) Abou Aayadh; i) Abou Iyadh); j) Seifallah ben Amor ben Hassine). Adrese: a) 60 Rue de la Libye, Hammam Lif, Ben Arous, Tunisia; b) Lībija (iespējamā atrašanās vieta 2017. gada jūlijā). Dzimšanas datums: 8.11.1965. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: Tunisijas numurs G557170, izdota 1989. gada 16. novembrī. Valsts identifikācijas Nr.: Tunisijas valsts personas apliecība 05054425, izdota 3.5.2011 (izdota Hammam Lif). Regulas 7.d panta 2. punkta i) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 23.9.2014.” |
LĒMUMI
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/37 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/51
(2017. gada 25. oktobris)
par elastības instrumenta izmantošanu, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 12. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Elastības instruments ir paredzēts tam, lai finansētu skaidri noteiktus izdevumus, kurus nebūtu iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. |
(2) |
Kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 11. pantā, elastības instrumentam pieejamais ikgadējais maksimālais apjoms ir EUR 600 000 000 (2011. gada cenās). |
(3) |
Lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas, ir jāizmanto ievērojamas papildu summas, lai nekavējoties finansētu atbilstošus pasākumus. |
(4) |
Pēc tam, kad ir tikušas izskatītas visas iespējas pārdalīt apropriācijas 4. izdevumu kategorijas (Globālā Eiropa) maksimālā apjoma ietvaros, ir jāizmanto elastības instruments, lai Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā papildinātu pieejamo finansējumu, pārsniedzot 4. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu, ar summu EUR 275 000 000, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai (EFIA). Šajā summā ir ietvertas Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda summas, kas iepriekšējos gados ir dzēstas un ko dara pieejamas elastības instrumentam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 11. panta 1. punktu. |
(5) |
Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, maksājumu apropriācijām, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, vajadzētu būt tikai 2017. gadam, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Attiecībā uz Savienības vispārējo budžetu 2017. finanšu gadam elastības instrumentu izmanto, lai paredzētu summu EUR 275 000 000 apmērā saistību apropriācijās 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa).
Pirmajā daļā minēto summu izmanto, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai garantiju fondam.
2. Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, maksājumu apropriācijas, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, būs EUR 275 000 000 2017. gadā. Šo summu apstiprina saskaņā ar budžeta procedūru.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Strasbūrā, 2017. gada 25. oktobrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. MAASIKAS
(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(2) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/39 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/52
(2018. gada 11. janvāris),
ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punktu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
(1) |
Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 430/2013 (2) konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementiem tika noteikti galīgie antidempinga pasākumi. |
(2) |
Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 3. punktu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2017. gada 23. maijā sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu Savienībā. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”). |
(3) |
Komisija sāka pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR pēc pieprasījuma, ko attiecībā uz importu no ĶTR 2016. gada 25. jūlijā iesniedza Hebei Yulong Casting Co., Ltd (“pieteikuma iesniedzējs”), konkrētu kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu ražotājs eksportētājs Ķīnā. Pieteikuma iesniedzējs pieprasīja pārskatīšanu ar nolūku noskaidrot, vai kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kurām izmanto DIN 28601 vītni, un krustveida savienotājelementi, kam divi centrālie caurumi ir bez vītnes, (“iespējamie izslēdzamie ražojumi”) būtu jāizslēdz no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 430/2013 ražojumu klāsta. Tā kā pasākumus piemēro arī importam, kura izcelsme ir Taizemē, Komisija pēc savas iniciatīvas izlēma sākt pārskatīšanu arī attiecībā uz importu no Taizemes. Pieprasījumā bija pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu. |
(4) |
Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos pārskatīšanā. Turklāt Komisija par pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieteikuma iesniedzēju, zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un Taizemē, kā arī ĶTR un Taizemes iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī vienu apvienību un aicināja tos piedalīties. |
(5) |
Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. |
2. PĀRSKATĪŠANAS PIEPRASĪJUMA ATSAUKŠANA UN IZMEKLĒŠANAS IZBEIGŠANA
(6) |
Pieteikuma iesniedzējs 2017. gada 8. septembrī atsauca pārskatīšanas pieprasījumu. |
(7) |
Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu un 11. panta 5. punktu, ja pieteikuma iesniedzējs atsauc pieprasījumu, pārskatīšanu var izbeigt, izņemot gadījumus, kad pārskatīšana ir Savienības interesēs. |
(8) |
Komisija uzskatīja, ka pārskatīšana būtu jāizbeidz attiecībā uz ĶTR, jo izmeklēšanas laikā nekļuva zināmi tādi apsvērumi, kas liecinātu, ka izbeigšana nav Savienības interesēs. |
(9) |
Attiecībā uz Taizemi neviens no zināmajiem uzņēmumiem, ar kuriem sazinājās, un neviena no Taizemes iestādēm nesniedza tādu informāciju, kam būtu nozīme izmeklēšanā saistībā ar ražojuma iespējamu izslēgšanu un kas būtu par pamatu pārskatīšanas veikšanai. Neviens no zināmajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās, neinformēja par ražojuma, kura iespējama izslēgšana tika apsvērta, importu no Taizemes. Izmeklēšanā neatklājās nekāda cita nozīmīga informācija, kas būtu par pamatu, lai veiktu ražojumu klāsta pārskatīšanu. |
(10) |
Tā kā pieteikuma iesniedzējs atsauca savu pieprasījumu attiecībā uz ĶTR un tā kā nav citas nozīmīgas informācijas par Taizemi, pārskatīšana attiecībā uz Taizemi būtu jāizbeidz ex officio saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. punktu un 11. panta 5. punktu. |
(11) |
Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Līdz noteiktajam termiņam piezīmes netika saņemtas. |
(12) |
Tādēļ Komisija secina, ka daļējā starpposma pārskatīšana attiecībā uz konkrētu ĶTR un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importu būtu jāizbeidz. |
(13) |
Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Attiecībā uz importētiem konkrētiem Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementiem, izņemot kompresijas savienotājelementu galvenās sastāvdaļas, kurām izmanto ISO DIN 13 metriskās vītnes, un kaļamas dzelzs vītņotas cirkulāras savienojumu kārbas bez vāka, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7307 19 10 (Taric kods 7307191010), izbeidz daļējo starpposma pārskatīšanu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2018. gada 11. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.
(2) Padomes 2013. gada 13. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 430/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes kaļamā čuguna vītņotu cauruļu savienotājelementu importam, un izbeidz procedūru attiecībā uz Indonēziju (OV L 129, 14.5.2013., 1. lpp.).
(3) Paziņojums par to antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, kuri piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vītņotu kaļamā čuguna cauruļu savienotājelementu importam (OV C 162, 23.5.2017., 12. lpp.).
Labojumi
12.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 7/41 |
Labojums Padomes Regulā (ES) 2017/1509 (2017. gada 30. augusts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 224, 2017. gada 31. augusts )
96. lappusē XIII pielikuma b) daļas (Juridiskas personas, vienības un struktūras) 23. ieraksta trešajā slejā (Atrašanās vieta):
tekstu:
“(…) SWIFT: DCBK KKPY”
lasīt šādi:
“(…) SWIFT: DCBK KPPY”.