ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
61. gadagājums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
LĒMUMI
6.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/6
(2017. gada 12. decembris)
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Grieķijas pieteikumam EGF/2017/003 GR/Attica retail
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 13. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir nodrošināt atbalstu no darba atlaistajiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas rezultātā notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finansiālā un ekonomiskā krīze vai sākas jauna globāla finansiālā un ekonomiskā krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. |
(2) |
EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā. |
(3) |
Grieķija 2017. gada 13. aprīlī iesniedza pieteikumu par EGF līdzekļu izmantošanu saistībā ar darbinieku atlaišanu deviņos uzņēmos, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē šādos Grieķijas reģionos: Atikā, Austrummaķedonijā, Trāķijā, Centrālajā Maķedonijā, Rietummaķedonijā, Tesālijā, Ēpeirā, Rietumgrieķijā, Centrālajā Grieķijā, Peloponēsā, Dienvidegejā un Krētā. Pieteikums tika papildināts ar sīkāku informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu. |
(4) |
Grieķijas pieteikums ir atzīstams par pieņemamu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 4. panta 2. punktu, jo atlaišanai ir liela ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. |
(5) |
Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 2 949 150 apmērā saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu. |
(6) |
Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 2 949 150 saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2017. gada 12. decembra.
Briselē, 2017. gada 12. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
K. SIMSON
(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.,
(3) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
6.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/3 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/7
(2017. gada 12. decembris)
par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2017/005 FI/Retail)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (1), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2) un jo īpaši tā 13. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas rezultātā ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. |
(2) |
EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) 12. pantā. |
(3) |
Somija 2017. gada 12. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai pēc darbinieku atlaišanas trijos uzņēmumos, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē šādos Somijas reģionos: Rietumsomijā, Helsinki-Ūsimā, Dienvidsomijā un Ziemeļsomijā un Austrumsomijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Šis pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu. |
(4) |
Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 2 499 360 apmērā saistībā ar Somijas iesniegto pieteikumu. |
(5) |
Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 2 499 360 saistību un maksājumu apropriācijās.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2017. gada 12. decembra.
Briselē, 2017. gada 12. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
K. SIMSON
(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
6.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/5 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/8
(2017. gada 12. decembris)
par to, lai izmantotu elastības instrumentu nolūkā finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 12. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Elastības instruments ir paredzēts tam, lai finansētu skaidri noteiktus izdevumus, kurus nebūtu iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. |
(2) |
Kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2) 11. pantā, elastības instrumentam pieejamais ikgadējais maksimālais apjoms ir EUR 600 000 000 (2011. gada cenās). |
(3) |
Lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas, ir jāizmanto ievērojamas papildu summas, lai nekavējoties finansētu šādus pasākumus. |
(4) |
Pēc tam, kad ir tikušas izskatītas visas iespējas pārdalīt apropriācijas 3. izdevumu kategorijas (Drošība un pilsoniskums) maksimālā apjoma ietvaros, ir jāizmanto elastības instruments, lai Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžetā papildinātu pieejamo finansējumu, pārsniedzot 3. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par summu EUR 837 241 199, lai finansētu pasākumus migrācijas, bēgļu un drošības jomā. Šajā summā ir ietvertas Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda summas, kas iepriekšējos gados ir dzēstas un ko dara pieejamas elastības instrumentam saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 11. panta 1. punkta otro daļu. |
(5) |
Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, maksājumu apropriācijas, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, būtu jāsadala pa vairākiem finanšu gadiem, |
(6) |
Lai ļautu līdzekļus ātri izmantot, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2018. finanšu gada sākuma. |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Attiecībā uz Savienības vispārējo budžetu 2018. finanšu gadam elastības instrumentu izmanto, lai paredzētu summu EUR 837 241 199 apmērā saistību apropriācijām 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums).
Šā punkta pirmajā daļā minēto summu izmanto, lai finansētu pasākumus nolūkā risināt migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas.
2. Balstoties uz paredzamo maksājumu profilu, to maksājumu apropriāciju sadalījums, kas atbilst elastības instrumenta izmantošanai, tiek paredzēts šāds:
a) |
EUR 464 039 631 2018. gadā; |
b) |
EUR 212 683 883 2019. gadā; |
c) |
EUR 126 354 910 2020. gadā; |
d) |
EUR 34 162 775 2021. gadā. |
Konkrētās maksājumu apropriāciju summas katram finanšu gadam apstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.
Briselē, 2017. gada 12. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A.TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
K. SIMSON
(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(2) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
6.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/7 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS (ES) 2018/9
(2017. gada 12. decembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/344 (2016. gada 14. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 14. punkta otro daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2), 13. pantā ir noteikta neparedzēto izdevumu rezerve līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma. |
(2) |
Saskaņā ar minētās regulas 6. pantu Komisija bija aprēķinājusi šīs neparedzēto izdevumu rezerves absolūto summu 2017. gadam (3). |
(3) |
Eiropas Parlaments un Padome 2017. gadā izmantoja neparedzēto izdevumu rezervi, lai nodrošinātu finansējumu, kas pārsniedz saistību maksimālo apjomu EUR 1 906 150 960, no kuriem EUR 1 176 030 960 ir 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums). |
(4) |
2018. gada budžetā ir jāpalielina elastīgums, un tādēļ koriģē 2017. gada neparedzēto izdevumu rezerves kompensāciju, lai samazinātu 5. izdevumu kategorijas kompensācijas summu 2018. gadā un attiecīgi iekļautu šo kompensāciju 5. izdevumu kategorijā 2020. gadā, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2017/344 (2016. gada 14. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā (4) groza šādi:
a) |
ievadteikumā “2019.” aizstāj ar “2020.”; |
b) |
panta b) punktu aizstāj ar šādu:
|
c) |
pievieno šādu d) punktu:
|
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2017. gada 12. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
K. SIMSON
(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(2) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(3) Komisijas 2016. gada 30. jūnija paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par tehniskajām korekcijām 2017. gada finanšu shēmā atbilstoši NKI izmaiņām (COM(2016) 311).
(4) OV L 50, 28.2.2017., 57. lpp.
6.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/9 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2018/10
(2014. gada 20. februāris)
par valsts atbalstu SA.18855 – C 5/08 (ex NN 58/07) – Dānija
Orhūsas lidostas un Ryanair 1999. gada nolīgumi
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 871)
(Autentisks ir tikai teksts dāņu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes saskaņā ar minētajiem noteikumiem (1),
tā kā:
1. PROCEDŪRA
(1) |
2005. gada februārī Komisija saņēma SAS grupas (“SAS”) sūdzību. SAS cita starpā apgalvoja, ka Aarhus Airport Ltd / Aarhus Lufthavn A/S (“Orhūsas lidosta”) ir piešķīrusi Ryanair prettiesīgas subsīdijas. Iespējamās subsīdijas ir lidostas nodevas un maksas par apkalpošanu uz zemes, kas Ryanair piešķirtas samazinātā apmērā. |
(2) |
Komisija 2005. gada 2. marta un 2006. gada 20. maija vēstulē pieprasīja Dānijai sniegt sīkāku informāciju saistībā ar sūdzību. Dānija atbildi sniedza 2005. gada 18. maija un 2006. gada 11. jūlija vēstulēs. |
(3) |
Komisija 2008. gada 30. janvāra vēstulē informēja Dāniju par savu lēmumu ierosināt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā (2) (“lēmums sākt procedūru”), attiecībā uz Orhūsas lidostas un Ryanair noslēgto nolīgumu. Dānija savas piezīmes attiecībā uz lēmumu sākt procedūru sniedza 2008. gada 30. maijā. |
(4) |
Komisijas Lēmums ierosināt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savas piezīmes viena mēneša laikā no publicēšanas datuma. |
(5) |
Piezīmes par lēmumu sākt procedūru Komisija saņēma no trim ieinteresētajām personām. SAS, Ryanair un Eiropas Aviokompāniju asociācija iesniedza piezīmes attiecīgi 2008. gada 16. jūnijā, 2008. gada 29. maijā un 2008. gada 4. jūlijā. Komisija 2008. gada 17. jūlija vēstulē nosūtīja šīs piezīmes Dānijai. Dānijai tika sniegta iespēja mēneša laikā izteikt viedokli par tām. Dānija sniedza savas piezīmes 2008. gada 29. septembra vēstulē. |
(6) |
Komisija 2011. gada 25. marta vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Dānija sniedza atbildi 2011. gada 28. marta vēstulē. Komisija 2011. gada 8. aprīļa vēstulē pieprasīja Ryanair sniegt papildu informāciju. Ryanair sniedza atbildi 2011. gada 15. jūlija vēstulē. Ryanair apsvērumi tika nosūtīti Dānijai 2011. gada 5. augusta vēstulē. Papildu informāciju Dānija sniedza 2011. gada 8. septembra, 2011. gada 22. septembra, 2012. gada 12. aprīļa un 2012. gada 22. maija vēstulēs. |
2. SĪKS PASĀKUMA APRAKSTS
2.1. Izmeklēšanas konteksts
(7) |
Orhūsas lidosta atrodas Tirstrupā, 36 km uz ziemeļaustrumiem no Orhūsas pilsētas Dānijā. Lidostas īpašnieks un operators ir Orhūsas lidosta, kas ir 100 % publiska sabiedrība ar ierobežotu atbildību (4). |
(8) |
Šī lidosta ir viena no sešām reģionālajām lidostām, kas apkalpo Jitlandes tirgu, kurā ir aptuveni 2,5 miljoni iedzīvotāju. Apmēram 25 % Jitlandes iedzīvotāju Orhūsas lidosta ir tuvākā lidosta. Lielākā lidosta Jitlandes reģionā ir Billundas lidosta, kas atrodas 140 km attālumā (aptuveni 1 stundas un 35 minūšu brauciena attālumā ar automašīnu). Orhūsas lidosta pēc Billundas lidostas ir Jitlandes reģiona otra lielākā lidosta, ko apkalpo galvenokārt SAS (aptuveni 48 % pasažieru) un Ryanair (aptuveni 34,7 % pasažieru). |
(9) |
Orhūsas lidosta spēj uzņemt aptuveni vienu miljonu pasažieru gadā. Maksimums tika sasniegts 1996. gadā, kad lidostu bija izmantojuši vairāk nekā 800 000 pasažieru. 1996. gadā tika atvērts Lielā Belta tilts, kas savieno Fīnes salu ar Zēlandes salu un samazina braukšanas laiku no Jitlandes uz Kopenhāgenu pa zemi. Lielā Belta tilts deva iespēju ceļotājiem braukt no Orhūsas uz Kopenhāgenu ar autotransportu. Kad 1996. gadā tika atvērts tilts, pasažieru skaits Orhūsas lidostā sāka samazināties līdz apmēram 600 000 gadā. 1999. gadā SAS slēdza savu maršrutu no Orhūsas uz Londonu. Šajā pašā gadā Ryanair un Orhūsas lidosta noslēdza nolīgumus un Ryanair uzsāka ikdienas reisus maršrutā uz Londonu Stanstedu. Turpmākajā tabulā ir sniegts kopsavilkums par Orhūsas lidostas pasažieru skaita izmaiņām 1995.–2012. gadā. 1. tabula Orhūsas lidostas pasažieru skaita izmaiņas 1995.–2012. gadā
|
2.2. Izmeklēšanā apskatītie pasākumi un Komisijas sākotnējais novērtējums
(10) |
Lēmums uzsākt procedūru attiecas uz Ryanair un Orhūsas lidostas 1999. gadā noslēgtajiem nolīgumiem. Šis lēmums tādējādi neskar 1999. gada nolīgumu grozījumus vai aizstāšanas nolīgumus, ne arī vēlāk noslēgtus papildu nolīgumus. |
(11) |
Lēmumā uzsākt procedūru Komisija uzdeva jautājumu, vai Orhūsas lidosta rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks, 1999. gadā slēdzot nolīgumus ar Ryanair. Proti, Komisija uzdeva jautājumu, vai lidostas maksu apmērs un turpmākās atlaides un tirgus atbalsts, ko lidosta bija piedāvājusi Ryanair, ir valsts atbalsts. |
(12) |
Komisija jo īpaši pauda šaubas par to, vai Orhūsas lidosta piemēroja atšķirīgas lidostas maksas, pamatojoties uz papildu ieņēmumiem un papildu izmaksām, ar to domājot ieņēmumus un izmaksas, kas izriet no Ryanair darbības lidostā. Turklāt Dānija Komisijai neiesniedza ne 1999. gadā ar Ryanair noslēgto nolīgumu kopijas, ne arī uzņēmējdarbības plānu, kurā būtu izvērtēta Orhūsas lidostas rentabilitāte. Tāpēc lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas, vai galvenais Orhūsas lidostas rīcības iemesls bija ilgtermiņa rentabilitātes perspektīva. Tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka minētie 1999. gada nolīgumi radīja Ryanair priekšrocību, ko tā nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos. |
(13) |
Komisija izteica šaubas par to, vai atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šajā saistībā Komisija izteica īpašas šaubas par to, vai šajā gadījumā ir izpildīti atbilstības nosacījumi, kas izklāstīti 2005. gada Aviācijas vadlīnijās (5). |
3. DĀNIJAS PIEZĪMES
3.1. Lēmumu pieņemšanas process, kura rezultātā 1999. gadā tika noslēgti nolīgumi ar Ryanair
(14) |
Dānija vispirms Komisijai iesniedz savus apsvērumus par to, ka 1999. gada Ryanair nolīgumi nav attiecināmi uz šo dalībvalsti. |
(15) |
Dānija norāda, ka 1999. gada nolīgumus bija slēgusi Orhūsas lidosta un Ryanair un tie nav attiecināmi uz kādu valsts iestādi. Dānija apgalvo, ka ne dalībvalsts, ne kāda cita valsts iestāde nebija iesaistīta sarunās par nolīgumiem. |
(16) |
Dānija precizē, ka saskaņā ar Orhūsas lidostas teikto Orhūsas lidosta un Ryanair bija uzsākušas sarunas jau 1998. gada sākumā. Dānija arī precizē, ka šīs sarunas 1999. gada pavasarī tika uz laiku apturētas, jo puses nevarēja panākt vienošanos. |
(17) |
Dānija apgalvo, ka 1999. gada jūnijā SAS bija paziņojusi, ka tā no 1999. gada oktobra slēgs maršrutu Orhūsa–Londona. Šajā saistībā Dānija norāda, ka 1999. gada vasarā sarunas starp Ryanair un Orhūsas lidostu, kuru pārstāvēja tās direktors, kas atbild par sabiedrisko pakalpojumu partnerību, tika atsāktas. |
(18) |
Saistībā ar 1999. gada nolīgumu sarunām Dānija skaidro, ka 1999. gada nolīgumus apsprieda tieši lidostas direktors un publiskie īpašnieki nedz piedāvāja, nedz arī apstiprināja nolīgumos iekļautos nosacījumus. Saskaņā ar Dānijas viedokli direktors, kas apsprieda nolīgumus, tostarp sniedza atlaides, nebija sazinājies ne ar valdi, ne arī kādu citu vietējās varas iestādi. |
(19) |
Dānija arī precizē, ka 1999. gada nolīgumus bija parakstījis tieši lidostas direktors, kurš bija veicis sarunas par nolīgumiem. Dānija skaidro, ka 1999. gada nolīgumi netika iesniegti apstiprināšanai Dānijas civilās aviācijas iestādēm un ka Dānija nebija apstiprinājusi lidostas maksas maksājumu grafika veidā vai kā citādi. |
(20) |
Lai apstiprinātu šos apgalvojumus (sk. 15.–19. apsvērumu), Dānijas iesniedza valdes un pašvaldības iestāžu pārstāvju sēdes protokola kopiju, kā arī ikgadējo vispārējo sanāksmju protokolus. |
(21) |
Attiecīgi – Dānija uzskata, ka ne lidostas akcionāri, ne civilās aviācijas iestādes tieši vai netieši nebija iesaistīti 1999. gada Ryanair nolīgumu sarunās. Tādējādi, pēc Dānijas domām, šie nolīgumi nav attiecināmi uz dalībvalsti. Tā kā nepastāv atbilstība vienam no valsts atbalsta jēdziena kumulatīvajiem nosacījumiem, Dānija uzskata, ka 1999. gada Ryanair nolīgumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu. |
3.2. Orhūsas lidostas un Ryanair 1999. gada nolīgumi
(22) |
Dānija iesniedza divu nolīgumu kopijas, ko 1999. gadā bija noslēgusi Orhūsas lidosta un Ryanair, kā arī sīkākus precizējumus. |
1999. gadā noslēgtais pamatnolīgums
(23) |
Dānija precizē, ka 1999. gada 2. novembrī Orhūsas lidosta noslēdza nolīgumu ar Ryanair (“pamatnolīgumu”). Dānija arī norāda, ka saskaņā ar plānu šim nolīgumam vajadzēja būt spēkā līdz 2009. gada 31. oktobrim (t. i., 10 gadus). |
(24) |
Dānija apgalvo, ka pamatnolīgumā Ryanair pienākums bija nodrošināt vismaz […] (6) reisus no Orhūsas lidostas uz Londonas Stanstedas lidostu ar B737 tipa gaisa kuģi (ļaujot samazināt pakalpojumu tikai valsts svētku dienās, piemēram, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un Lieldienās). Dānija precizē, ka saskaņā ar pamatnolīgumu Ryanair Orhūsas lidostā bija jāpiesaista vismaz […] pasažieru gadā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim. |
(25) |
Attiecībā uz nodevām, kas jāmaksā Ryanair, Dānija skaidro, ka saskaņā ar pamatnolīgumu Ryanair bija jāmaksā Orhūsas lidostai šādas nodevas, kuru apkopojums sniegts 2. tabulā. 2. tabula Lidostas nodevas, kas Ryanair jāmaksā Orhūsas lidostai saskaņā ar 1999. gadā noslēgto pamatnolīgumu
|
(26) |
Dānija norāda, ka saskaņā ar pamatnolīgumu Orhūsas lidosta apņēmās sniegt Ryanair atlaidi DKK […] apmērā (pirmos […] gadus, t. i., no […]) vai attiecīgi DKK […] apmērā (pēdējos […] gadus, t. i., no […] līdz […].) no pasažieru pakalpojumu maksas (tas nozīmē […] atlaidi no piemērojamās pasažieru pakalpojumu maksas), ja Ryanair neto ieņēmumu veidā iekasē DKK […] vai mazāk no pasažiera, kas dodas vienā virzienā Londonas Stanstedas maršrutā. Dānija precizē, ka tas tā notika, sākot no 1999. gada. |
1999. gadā noslēgtais tirgdarbības nolīgums
(27) |
Dānija norāda, ka šajā pašā dienā, t. i., 1999. gada 2. novembrī, Ryanair un Orhūsas lidosta noslēdza otru nolīgumu (“tirgdarbības nolīgumu”). |
(28) |
Dānija precizē, ka šajā tirgdarbības nolīgumā Orhūsas lidosta apņēmās maksāt Ryanair:
|
(29) |
Dānija arī paskaidro, ka saskaņā ar tirgdarbības nolīgumu nosēšanās/pacelšanās/nakts nodevu maksu samazinājums tika uzskatīts par tirgdarbības atbalstu. Dānija norāda, ka Orhūsas lidosta nav zinājusi, kādam nolūkam maksāts tirgdarbības atbalsts, bet pieņēmusi, ka tas tika sniegts, lai dalītu izmaksas Orhūsas/Londonas Stanstedas maršrutā. |
3.3. Tirgus ekonomikas dalībnieka principa piemērošana un selektivitāte
(30) |
Attiecībā uz tirgus ekonomikas dalībnieka principa (“TEDP”) piemērošanu Dānija uzskata, ka Komisijai būtu jāsalīdzina, kā darbojas Orhūsas lidosta un kā būtu rīkojies privāts tirgus dalībnieks, ņemot vērā ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvu un ievērojot nozares politiku. |
(31) |
Dānija norāda, ka ir jānovērtē 1999. gadā ar Ryanair noslēgto nolīgumu rentabilitāte visā paredzētajā attiecīgo nolīgumu darbības periodā (t. i., 10 gadu periodā). Dānija apgalvo, ka 1999. gada nolīgumi pozitīvi ietekmēja lidostas finanses 1999.–2009. gadā. |
(32) |
Dānija precizē, ka laikā, kad tika slēgti 1999. gada nolīgumi ar Ryanair, Orhūsas lidostai bija jārisina turpmāk minētās problēmas. Pirmkārt, tā aviokompāniju un pasažieru ziņā konkurēja ar Billundas lidostu, kas bija lielākā lidosta Jitlandes reģionā un tāpēc ieņēma stratēģiski stiprāku konkurences stāvokli. Otrkārt, Orhūsas lidosta darbojās tikai ar 40 % jaudu un jau cieta no pasažieru skaita samazinājuma, proti, 1996.–1999. gadā samazinājums bija no aptuveni 860 000 pasažieriem līdz aptuveni 596 000 pasažieriem, un nākamajos gados bija gaidāms turpmāks samazinājums. Treškārt, tika izbeigta lidostas militārā darbība – Tirstrupas gaisa spēku bāze –, kas nozīmēja, ka Orhūsas gada tīrās izmaksas par gaisa satiksmes vadību, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, tehniskajiem un zemes pakalpojumiem pieauga par 10–12 miljoniem DKK. Ceturtkārt, 2004. gadā tika plānots atvērt jaunu automaģistrāli (proti, Djūrslandes automaģistrāli), kas nodrošina ātrāku un vieglāku transporta savienojumu ar Tirstrupu. |
(33) |
Dānija arī precizē, ka tika atvērts Lielā Belta tilts (sniedzot iespēju ceļotājiem braukt no Orhūsas uz Kopenhāgenu ar autotransportu) un ka SAS slēdza maršrutu uz Londonu. Dānija norāda, ka līdz ar Lielā Belta tilta atvēršanu brauciens starp Orhūsu un Kopenhāgenu, izmantojot alternatīvus transportlīdzekļus (automašīnu/vilcienu/ātrgaitas prāmi), samazinājās aptuveni no piecām stundām līdz trim stundām. |
(34) |
Dānija norāda, ka uz šī fona (sk. 32.un 33. apsvērumu) Orhūsas lidostai bija jārada stimuli, lai piesaistītu jaunus klientus un aizpildītu nenoslogotās jaudas. Dānija precizē, ka pēc Orhūsas lidostas direktora aplēsēm Ryanair papildus varētu piesaistīt lidostai apmēram […] pasažierus gadā. Dānija norāda, ka, pamatojoties uz pasažieru skaita aplēsēm, tika prognozēts, ka nolīgumi 2001. gadā radīs tīro ienākumu apmēram DKK […] (EUR […]) apmērā. Dānija skaidro, ka direktora aplēšu ticamību apstiprināja faktiskie rezultāti, piemēram, 2001. gadā tīrais ienākums, ko radīja 1999. gada nolīgumi, bija DKK […] (EUR […]). Dānija uzsver, ka visas izmaksas (piemēram, izmaksas saistībā ar tirgdarbību, apkalpošanu uz zemes un citas izmaksas), kas lidostai radušās, noslēdzot nolīgumu ar Ryanair, tiek tieši finansētas no ieņēmumiem, kas gūti no šī nolīguma. Turklāt Dānija norāda, ka no šāda nolīguma gūtais tīrais ienākums veicina lidostas kopējo rentabilitāti. |
(35) |
Dānija uzsver, ka 1999. gadā ar Ryanair noslēgtajiem nolīgumiem nebija nepieciešami nekādi ieguldījumi no Orhūsas lidostas puses, jo lidosta darbojās tikai ar 40 % jaudu. Dānija precizē, ka arī attiecībā uz Orhūsas lidostas darbības izmaksām 1999. gada nolīgumi ar Ryanair nodrošināja to, ka personāls varēja segt līdz pat 60 % no jaudas, piemēram, personāls, kas apkalpo uz zemes, jau tika finansēts no citiem lidostas ienākumiem. |
(36) |
Attiecībā uz tirgdarbības atbalstu, ko Orhūsas lidosta maksāja Ryanair saskaņā ar tirgdarbības nolīgumu, Dānija norāda, ka lidostas vadība paredzēja, ka Ryanair varētu palīdzēt lidostai, palielinot tās atpazīstamību. Dānija arī precizē, ka vienlaikus Orhūsas lidosta nolēma racionalizēt citus savas tirgdarbības pasākumus, jo tos aizstāja Ryanair īstenotie pasākumi, piemēram, Orhūsas lidostas reklāma Ryanair tīmekļa vietnē un apkalpotajās lidostās. |
(37) |
Dānija precizē, ka Orhūsas lidostas mērķis bija palielināt tās ieņēmumus, palielinot pasažieru skaitu un ar aviāciju nesaistītos ieņēmumus (piemēram, ieņēmumus no veikaliem vai transportlīdzekļu stāvvietām). Dānija arī paskaidro, ka laikā, kad tika noslēgti 1999. gada nolīgumi, Orhūsas lidosta paredzēja, ka maksas stāvvietas būs galvenais iespējamais ienākumu avots. Attiecībā uz ieņēmumiem no tirdzniecības platībām Dānija skaidro, ka izīrēti tika vien 30 % no lidostā pieejamās platības. |
(38) |
Šo iemeslu dēļ Dānija uzskata, ka 1999. gada nolīgumi ar Ryanair tika noslēgti saskaņā ar TEDP, jo tika paredzēts, ka šie nolīgumi 1999.–2009. gadā lidostai ienesīs apmēram DKK […] un tādējādi palielinās lidostas operatora finansiālo dzīvotspēju. |
(39) |
Lai atbalstītu šo nostāju, Dānija iesniedza lidostas operatora vadības izstrādāto uzņēmējdarbības plānu un rentabilitātes pieņēmumus. 3. tabulā ir apkopoti Dānijas iesniegtie rentabilitātes rādītāji, kas gaidāmi saistībā ar Ryanair 1999. gadā noslēgtajiem nolīgumiem: 3. tabula Gaidāmā rentabilitāte Orhūsas lidostai no 1999. gadā ar Ryanair noslēgtajiem nolīgumiem, tūkstošos DKK
|
(40) |
Dānija precizē, ka Ryanair nesaņem selektīvas priekšrocības, jo atlaides, kas piešķirtas, pamatojoties uz 1999. gadā ar Ryanair noslēgtajiem nolīgumiem, iepriekš tika piešķirtas arī SAS. Turklāt Dānija arī norādīja, ka 1999. gadā tādu pašu 50 % atlaidi, kādu saņēma Ryanair, saņēma arī Cimber Air A/S un Maersk Air A/S. Dānija min arī to, ka piedāvājumus noslēgt līdzīgu nolīgumu par atlaidi saņēma arī reģionālā aviokompānija Sunair un EasyJet (iepriekš Go). Kā apstiprinājumu Dānija iesniedza šo vēstuļu kopijas. |
(41) |
Dānija uzskata, ka 1999. gada nolīgumi, ko noslēdza Orhūsas lidosta un Ryanair, tika noslēgti uz tirgus nosacījumiem un nesniedz priekšrocības Ryanair, tādējādi tie nav valsts atbalsts. |
(42) |
Turklāt Dānija precizē, ka gaidāmo rentabilitāti apstiprināja arī faktiskie finanšu rezultāti, ko sniedza lidostas pārvaldītājs. Dānija arī norāda, ka, piemēram, 2010. gadā Orhūsas lidostas tīrā peļņa bija apmēram DKK 2 miljoni, un arī attiecībā uz nākamajiem gadiem ir gaidāmi pozitīvi rezultāti. Dānija norāda, ka peļņa ir rezultāts tam, ka pakāpeniski palielinās pasažieru skaits un pēc Lielā Belta tilta atvēršanas ilgtermiņā notiek pārslēgšanās no iekšzemes lidojumiem uz starptautiskajiem lidojumiem. |
4. TREŠO PERSONU PIEZĪMES
(43) |
Komisija saņēma trīs ieinteresēto personu apsvērumus. |
4.1. Ryanair
(44) |
Ryanair savas 2008. gada 29. maija piezīmes sāka, norādot, ka, pēc tās domām, oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšana bija nepamatota un nevajadzīga. Aviokompānija arī paziņoja, ka tā pauž nožēlu par to, ka Komisija Ryanair nedeva iespēju piedalīties iepriekšējā pārbaudē. |
(45) |
Attiecībā uz izmeklēšanas priekšmetu Ryanair uzskatīja, ka Komisijai bija galvenokārt jāņem vērā standarta komercnosacījumi un, pamatojoties uz tiem, jālemj, ka 1999. gada nolīgumi atbilst TEDP un tādējādi neietver valsts atbalstu. Ryanair uzskata, ka Orhūsas lidostas vadītājam ir izdevīga Ryanair klātbūtne lidostā. |
(46) |
Attiecībā uz TEDP Ryanair norāda, ka ieņēmumu pusē ir jāņem vērā gan ar aviāciju saistītie, gan ar to nesaistītie ieņēmumi. Izmaksu pusē, kā norāda Ryanair, attiecīgās izmaksas, kas jāņem vērā, ir papildu izmaksas saistībā ar attiecīgo nolīgumu ar aviokompāniju spēkā stāšanos. Ryanair uzskata, ka ne zaudētās izmaksas, ne fiksētās pieskaitāmās izmaksas nebūtu jāņem vērā. Ryanair norāda, ja aviokompānija noslēdz nolīgumu ar lidostu, kas pakāpeniski kļūst rentablāks, šāds nolīgums nav uzskatāms par atbalstu. |
(47) |
Ryanair min, ka kopumā tirgus ekonomikas dalībnieks nestāsies tādās līgumattiecībās, kas pakāpeniski nes zaudējumus. No otras puses, Ryanair norāda, ka izņēmums varētu būt gadījums, ja lidosta nolīguma slēgšanas brīdī ir neefektīva, taču tic, ka nolīgums kādā veidā palīdzēs uzlabot tās efektivitāti. Šādā situācijā, pēc Ryanair domām, darījums varētu būt ienesīgs pat tad, ja nolīguma parakstīšanas brīdī šķiet, ka tas nesedz papildu izmaksas. |
(48) |
Turklāt saskaņā ar Ryanair Komisijai savs novērtējums būtu jāgatavo, pamatojoties uz salīdzinošo pieeju, proti, jāsalīdzina nolīgumi, ko Ryanair ir noslēgusi ar citām publiskām un privātām lidostām. Ryanair arī norāda, ka, izvērtējot nolīgumus, būtu jāņem vērā arī tīkla ārējā ietekme, kas izriet no 1999. gada nolīgumiem. |
(49) |
Ryanair uzskata, ka 1999. gada nolīgumi, par kuriem norisinās izmeklēšana, atbilst parastajai komerciālajai kārtībai starp lidostu un aviokompāniju liberalizētā tirgū. Ryanair norāda, ka uzlabot jaudu izmantojumu, maksimāli palielinot pasažieru skaitu, lai palielinātu savus ar aviāciju saistītos un ar to nesaistītos ieņēmumus, ir bijis lidostas neatkarīgs lēmums. |
(50) |
Ryanair apgalvo, ka Orhūsas lidosta ir sekojusi daudzu privātu lidostu piemēram salīdzinošos apstākļos, lemjot, ka labākais veids, kā maksimāli palielināt pasažieru skaitu, ir stimulēt aviokompānijas, lai tās nodrošinātu lielus pasažieru apjomus. Saskaņā ar Ryanair teikto lidostas sniedz šādus stimulus, jo atzīst, ka aviokompānijas, kas nodrošina lielus pasažieru apjomus, rada apjomradītus ietaupījumus lidostas pārvaldītājam. Saskaņā ar Ryanair teikto stimulu shēma Orhūsas lidostā bija veidota, pamatojoties uz Ryanair apņemšanos piesaistīt vismaz […] pasažieru gadā. |
(51) |
Ryanair kā piemēru min citas Eiropas lidostas, kas izmanto līdzīgu stratēģiju kā Orhūsas lidosta, piemēram, Londonas Stanstedas, Londonas Lutonas un Frankfurtes Hānas lidosta. Turklāt Ryanair norāda, ka TEDP ievērošanai pietiek, ja nolīgumi uzlabo lidostas ilgtermiņa finanšu stāvokli. |
(52) |
Ryanair skaidro, ka SAS maksājamās nodevas nevar salīdzināt ar tām, ko maksā Ryanair, jo sniegto pakalpojumu līmenis, piemēram, apkalpošanas prasības un gaisa kuģa darbības, abām aviokompānijām ir atšķirīgas. |
(53) |
Ryanair uzskata, ka ar Orhūsas lidostu noslēgtie 1999. gada nolīgumi ir saskaņā ar TEDP. |
(54) |
Saistībā ar 1999. gada nolīgumu attiecināmību Ryanair uzskata, ka Orhūsas lidosta ir neatkarīgs uzņēmums. Ryanair norāda, ka īpašnieki neīsteno kontroli pār tās vadību un finansēm. Ryanair skaidro, ka lidostas vadība ir tā, kas nosaka maksas un veic sarunas ar aviokompāniju. Sarunās nav bijušas iesaistītas valsts iestādes vai Dānija. Turklāt Ryanair uzskata, ka lidostas akcionāri nenosaka maksu apmēru, tostarp darījumos ar Ryanair. |
(55) |
Attiecībā uz selektīvām priekšrocībām, pēc Ryanair domām, ņemot vērā to, ka Orhūsas lidostai nav dominējoša stāvokļa nekādos Eiropas, valsts līmeņa vai reģionālajos tirgos lidostu pakalpojumu sniegšanas jomā, tai saskaņā ar ES konkurences noteikumiem nav pienākuma pret visiem tās aviokompāniju klientiem izturēties nediskriminējošā veidā. Tomēr Ryanair precizē, ka Orhūsas lidosta vienmēr ir ievērojusi nediskriminēšanas principu un faktiski piedāvājusi kārtību, ko acīmredzami pieņēmusi Ryanair, arī vairākām citām aviokompānijām, tostarp SAS, Cimber Air, Sun Air un Maersk. Ryanair norāda, ka fakts, ka neviena no šīm aviokompānijām nebija ieinteresēta paplašināt savas darbības Orhūsas lidostā, vēl nenozīmē, ka Ryanair bauda priekšrocību režīmu. Turklāt Ryanair norāda, ka 1999. gada nolīgumos ar Orhūsas lidostu nav nekādu atsauču uz ekskluzīvām tiesībām. |
(56) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ryanair uzskata, ka ar Orhūsas lidostu noslēgtajos nolīgumos nav ietverts valsts atbalsts. |
4.2. SAS
(57) |
SAS nosūtīja savas piezīmes 2008. gada 16. jūnija vēstulē. |
(58) |
SAS uzskata, ka Orhūsas lidosta nav neatkarīga no tās publiskajiem īpašniekiem (proti, no valsts iestādēm). SAS norāda, ka vairumu valdes locekļu ir iecēluši un ievēlējuši lidostas publiskie īpašnieki. SAS uzskata, ka tādējādi valdes locekļi nav neatkarīgi no to darba devējiem un īpašniekiem, kurus tie pārstāv. |
(59) |
Attiecībā uz lidostas finanšu stāvokli SAS norāda, ka Orhūsas lidosta bija apgalvojusi, ka tās finanšu stāvoklis ir stabils un ka Ryanair nodrošina gada tīro ieguldījumu lidostā apmēram DKK 5 līdz 6 miljonu apmērā. SAS norāda, ka, pat gadījumā, ja šis rādītājs ir pareizs, Orhūsas lidostai 2007. gadā ir bijis negatīvs rezultāts DKK 2 311 410 apmērā, lai arī ieņēmumi bija palielinājušies par 12,5 %. |
(60) |
SAS arī min, ka lidostas pārvaldītāja vājo finanšu sniegumu apliecina arī tas, ka pēdējo piecu gadu uzkrātais negatīvais rezultāts pārsniedz DKK 20 miljonus. Pēc SAS domām, bez Ryanair piešķirtajām subsīdijām lidostas pārvaldītāja finanšu stāvoklis būtu bijis ievērojami labāks. |
(61) |
SAS uzskata, ka Orhūsas lidosta ir piešķīrusi Ryanair preferenciālu režīmu, kas izpaužas kā ievērojami samazinātas pasažieru pakalpojumu maksas, kā arī samazinātas pacelšanās un nosēšanās maksas. SAS apgalvo, ka, piešķirot Ryanair preferenciālu režīmu, citi pārvadātāji, kas darbojas lidostā, tiek diskriminēti. |
(62) |
SAS arī norāda, ka šie atvieglojumi nav saskaņā ar atbilstības kritēriju, kas jāizpilda, lai aviokompānijas saņemtu atbalstu darbības uzsākšanai, kā noteikts 2005. gada Aviācijas vadlīnijās. Saskaņā ar SAS teikto, šķiet, ka 1999. gada nolīgumos ar lidostas pārvaldītāju Ryanair nav piedāvājusi nekāda veida apjoma garantijas vai tam līdzvērtīgas garantijas. Turklāt SAS apgalvo, ka šķietami nav noteiktas nekādas konkrētas soda sankcijas gadījumā, ja Ryanair nenodrošina apjomus vai neizpilda saistības, ko tā sākotnēji bija apņēmusies, kad 1999. gadā notika sarunas ar lidostu. Turklāt SAS norāda, ka Ryanair pēdējo gadu laikā ir atvērusi un slēgusi maršrutus, un tas acīmredzami nekādā veidā nav negatīvi ietekmējis finansiālās priekšrocības, ko tai sniedzis lidostas pārvaldītājs. |
(63) |
Pēc SAS domām, atbalsts, ko lidostas pārvaldītājs sniedzis Ryanair, nav vērsts uz mazāk attīstīta reģiona izaugsmi, bet gan drīzāk uz papildu darbību piesaistīšanu, konkurējot ar citām lidostām. |
(64) |
Visbeidzot, SAS norāda, ka ar Ryanair noslēgtie 1999. gada nolīgumi darbojas jau gandrīz desmit gadus. SAS uzskata, ka pat gadījumā, ja varētu apgalvot, ka 1999. gada nolīgumi atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai aviokompānija varētu saņemt atbalstu darbības uzsākšanai, kā noteikts 2005. gada Aviācijas vadlīnijās, jau šāds laika periods pēc būtības padara 1999. gada nolīgumus nesaderīgus, ņemot vērā stingros nosacījumus, kas jāizpilda šāda atbalsta apstiprināšanai. |
(65) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, SAS uzskata, ka starp Ryanair un Orhūsas lidostu noslēgtie 1999. gada nolīgumi ir nesaderīgs valsts atbalsts. |
4.3. Eiropas Aviokompāniju asociācija
(66) |
Eiropas Aviokompāniju asociācija (AEA) savas piezīmes iesniedza 2008. gada 4. jūlijā. AEA piezīmes pilnībā saskanēja ar tām, ko sniedza SAS. |
5. DĀNIJAS KOMENTĀRI PAR TREŠO PERSONU PIEZĪMĒM
(67) |
Dānija saņēma trīs ieinteresēto personu piezīmes. |
(68) |
Dānija sāka savus apsvērumus, norādot, ka vadlīnijas, uz kurām atsaucās SAS, nav attiecināmas, novērtējot atbalsta esamību saistībā ar 1999. gada nolīgumiem. |
(69) |
Dānija apgalvo, ka tā nepiekrīt SAS apsvērumiem par to, ka 1999. gada nolīgumi ir attiecināmi uz dalībvalsti. Dānija norāda, ka, lai apliecinātu 1999. gada nolīgumu attiecināmību, nepietiek tikai ar to, ka Orhūsas lidosta ir publisks īpašums, bet ir jāparāda, ka notiek faktiska iesaistīšanās lidostas pārvaldītāja lēmumos. Dānija pauž, ka valsts iestādes nevienā brīdī nebija iesaistītas sarunās par 1999. gada nolīgumiem. |
(70) |
Turklāt Dānija noraida SAS apsvērumus, ka nolīgumos nav ietverts apjoma garantijas vai soda sankciju mehānisms Ryanair neatbilstību gadījumā. Dānija skaidro, ka 1999. gada nolīgumi paredz iespēju pārskatīt līguma nosacījumus gadījumā, ja Ryanair neizdodas piesaistīt minimālo apjomu – […] pasažierus – pirmajos gados pēc nolīgumu noslēgšanas. Saskaņā ar Dānijas teikto tas ir soda sankciju mehānisms. Turklāt Dānija uzskata, ka 1999. gada nolīgumiem nav piemērojami 2005. gada Aviācijas vadlīnijās minētie nosacījumi par atbalstu darbības sākšanai. |
(71) |
Attiecībā uz Ryanair piezīmēm Dānija skaidro, ka starp Orhūsas lidostu un Ryanair noslēgtais 1999. gada nolīgums raksturo un atspoguļo reģionālo lidostu tirgus vispārējo attīstību. |
6. ATBALSTA ESĪBA
(72) |
Pamatojoties uz LESD 107. panta 1. punktu, “(…) ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
(73) |
LESD 107. panta 1. punktā minētie kritēriji ir kumulatīvi. Tāpēc, lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jābūt izpildītiem visiem nosacījumiem. Proti:
|
(74) |
Tā kā Orhūsas lidosta ir publisks īpašums, ir skaidrs, ka tās rīcībā ir valsts resursi. Tāpēc nav nepieciešamības noteikt, kādā apjomā tā guva labumu no valsts atbalsta agrāk. Jebkurā gadījumā – laikā, kad tika noslēgti 1999. gada nolīgumi, 1994. gada Aviācijas vadlīnijās tika uzskatīts, ka valsts īstenota lidostu un lidostas infrastruktūras finansēšana ir ekonomikas politikas vispārīgs pasākums, kas nebija jākontrolē saskaņā ar Līgumā minētajiem noteikumiem par valsts atbalstu. Vispārējā tiesa savā 2000. gada 12. decembra spriedumā lietā Aéroports de Paris (7) iestājās pret šādu interpretāciju un noteica, ka lidostas darbība ir saimnieciska darbība. Līdz spriedumam Aéroports de Paris lietā valsts iestādes varēja leģitīmi uzskatīt, ka publiskais finansējums lidostām nav valsts atbalsts. Ņemot vērā nenoteiktību, kāda pastāvēja pirms šā tiesību akta skaidrojuma, finanšu pasākumus, kas piešķirti pirms šā sprieduma pasludināšanas, vairs nevar apšaubīt, pamatojoties uz noteikumiem par valsts atbalstu. |
(75) |
Lai noteiktu, vai 1999. gada nolīgumi piešķīra priekšrocības Ryanair, Komisijai ir jāpārbauda, vai līdzīgos apstākļos lidosta, kas darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos un rīkojas saskaņā ar ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvu, būtu stājusies tādās pašās vai līdzīgās komerciālās līgumattiecībās, kā to izdarīja Orhūsas lidosta (8). Parasti priekšrocības esību var izslēgt gadījumā, ja a) maksa, kas iekasēta par lidostas pakalpojumiem, atbilst tirgus cenai vai, b) izmantojot ex ante izvērtējumu, ir iespējams pierādīt, ka nolīgumi ar aviokompāniju radīs lidostai papildu peļņu un ka tie ir iekļauti vispārējā stratēģijā, ar kuru paredzēts panākt rentabilitāti ilgtermiņā. Turklāt lidostas infrastruktūrai ir jābūt atvērtai visām aviokompānijām (tas ietver infrastruktūru, kuru, visticamāk, izmanto noteiktu kategoriju aviokompānijas, piemēram, zemo izmaksu pārvadātāji vai čarteri). |
(76) |
Saskaņā ar spriedumu Charleroi lietā (9), novērtējot attiecīgos pasākumus, Komisijai jāņem vērā visas būtiskās pasākumu iezīmes un to konteksts. Citiem vārdiem sakot, Komisijai jāanalizē, kā 1999. gada nolīgumi varētu ietekmēt Orhūsas lidostu, ņemot vērā visas attiecīgā pasākuma būtiskās iezīmes. |
(77) |
Spriedumā Stardust Marine lietā Tiesa pasludināja, ka, “(…) lai noskaidrotu, vai valsts ir rīkojusies kā informēts ieguldītājs tirgus ekonomikā, ir jāpārceļas uz to laiku, kad tika paredzēti finanšu atbalsta pasākumi, lai novērtētu valsts rīcības ekonomisko racionalitāti un līdz ar to atturētos no jebkāda vērtējuma, kas pamatojas uz vēlāku situāciju” (10). |
(78) |
Lai varētu piemērot tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju, Komisijai ir jāiztēlojas sevi laikā, kad Orhūsas lidosta un Ryanair slēdza 1999. gada nolīgumus (t. i., 1999. gada 2. novembrī). Komisijai ir jāveic novērtējums, pamatojoties arī uz informāciju un pieņēmumiem, kas bija lidostas rīcībā, kad tika parakstīti 1999. gada līgumi uz desmit gadiem. |
Salīdzinājums ar tirgus cenu: salīdzinošā novērtēšana
(79) |
Ryanair apgalvo, ka nolūkā izslēgt ekonomiskās priekšrocības, kas nebūtu saņemtas normālos tirgus apstākļos, 1999. gada nolīgumos noteiktās maksas ir jāsalīdzina ar lidostu maksām, ko piemēroja citas Eiropas lidostas zemo izmaksu aviokompānijām. |
(80) |
Komisija uzskata, ka lidostu maksu salīdzinošā novērtēšana patiešām ir pieeja, ko var izmantot, lai novērtētu aviokompānijām sniegtā atbalsta esamību. Tomēr, lai noteiktu salīdzinošo rādītāju, pirmkārt, nepieciešams, lai būtu iespēja izvēlēties pietiekamu skaitu salīdzināmu lidostu, kas sniedz salīdzināmus pakalpojumus parastos tirgus apstākļos. |
(81) |
Šajā saistībā Komisija norāda, ka laikā, kad tika noslēgti 1999. gada nolīgumi, tika uzskatīts, ka ES lidostas nav uzņēmumi. |
(82) |
Komisija arī atzīmē, ka pat gadījumā, ja dažas lidostas ir privātpersonu īpašumā vai pārvaldībā, neņemot vērā sociālus vai reģionālus apsvērumus, maksu, kuru iekasē šīs lidostas, var būtiski ietekmēt maksa, kuru iekasē no publiskiem līdzekļiem subsidēti lidostu pārvaldītāji, jo aviokompānijas ņem vērā minēto maksu, veicot sarunas ar privātpersonu īpašumā vai pārvaldībā esošām lidostām. |
(83) |
Šajā gadījumā salīdzinošajā novērtēšanā izmantojamās lidostas ir vai nu publiskais īpašums, vai agrāk ir saņēmušas valsts finansējumu. Turklāt, šķiet, ka atšķiras arī pakalpojumu līmenis, ko nodrošina salīdzināmās lidostas, piemēram, bāzēto gaisa kuģu novietošana stāvvietās, automašīnu stāvvietas Ryanair bāzes personālam, bāzes birojs, angārs, virtuve, praktisko mācību telpa utt.; un arī nolīgumiem ir atšķirīgs darbības periods. |
(84) |
Šajos apstākļos (sk. 79.–83. apsvērumu) Komisija uzskata, ka pašlaik nav iespējams identificēt atbilstošu salīdzinošo rādītāju tirgus cenas noteikšanai par pakalpojumiem, kurus sniedz lidostas pārvaldītājs. |
1999. gada nolīgumu rentabilitātes analīze
(85) |
Tā kā nepastāv salīdzinoši tirgus kritēriji, Komisija uzskata, ka ex ante pieauguma rentabilitātes izvērtējums ir būtisks kritērijs, novērtējot nosacījumus, kādus lidostas piemēro atsevišķām aviokompānijām. |
(86) |
Komisija uzskata, ka cenu diferenciācija ir parasta uzņēmējdarbības prakse. Tomēr šāda diferencētu cenu politika būtu komerciāli jāpamato, lai izpildītu tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju (11). |
(87) |
Dānija apgalvo, ka Orhūsas lidosta rīkojās racionāli, un savus apgalvojumus pamato ar Orhūsas lidostas ex ante aprēķinu kopiju. |
(88) |
Šajā saistībā Komisija uzskata, ka lidostas infrastruktūra, ko izmanto Ryanair, ir atvērta arī visām citām aviokompānijām. |
(89) |
Komisijai ir arī jānovērtē, vai var uzskatīt, ka 1999. gada nolīgumi saskan ar tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju. |
(90) |
Šajā saistībā Komisija uzskata, ka nolīgums, kas noslēgts starp aviokompāniju un lidostu, ir uzskatāms par atbilstošu tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam, ja tas no ex ante viedokļa pakāpeniski veicina lidostas rentabilitāti. Lidostai būtu jāparāda, ka nolīguma darbības laikā tā spēj ar samērīgu peļņas normu segt visas izmaksas, kas izriet no nolīguma ar aviokompāniju (12), pamatojoties uz stabilām ilgtermiņa perspektīvām (13), kas tiek izvērtētas, izstrādājot vienošanos. |
(91) |
Lai novērtētu, vai vienošanās, ko lidosta noslēgusi ar aviokompāniju, atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka kritērijam, būtu jāņem vērā gaidāmie no aviokompānijas darbības izrietošie ieņēmumi, kas nav saistīti ar aviāciju, un lidostas maksas bez atlaidēm, tirgvedības atbalsts vai stimulu shēmas. Tāpat ir jāņem vērā visas gaidāmās izmaksas, kas pakāpeniski radīsies lidostai saistībā ar aviokompānijas darbību lidostā. Šādās papildu izmaksas var ietvert visas izmaksu vai ieguldījumu kategorijas, piemēram, personāla, aprīkojuma un ieguldījumu pieauguma izmaksas, ko radījusi aviokompānijas klātbūtne lidostā. Savukārt izmaksas, kas lidostai rastos jebkurā gadījumā neatkarīgi no pasākuma, kurā iesaistīta aviokompānija, nebūtu jāņem vērā, veicot TEDP izvērtējumu. |
(92) |
Ienesīguma aprēķinos, ko veica lidostas vadība, tika ņemtas vērā Ryanair saistības, kas noteiktas 1999. gada nolīgumos, un gaidāmais pasažieru skaita pieaugums. Saskaņā ar 1999. gada nolīgumiem Ryanair bija apņēmusies sākt savu darbību Orhūsas lidostā vismaz ar […] reisu […] turp un atpakaļ. Vienlaikus Ryanair bija apņēmusies 2001. gadā Orhūsas lidostā piesaistīt vismaz […] pasažierus gadā. 1999. gada pamatnolīgumā ir sniegts maksu grafiks par reisu turp un atpakaļ (sk. 2. tabulā). Orhūsas lidosta paredzēja, ka tiks piesaistīti apmēram 150 000 pasažieru gadā pirmajos gados pēc Ryanair darbības uzsākšanas lidostā, pieņemot, ka sadalījums starp izlidojošajiem un ielidojošajiem pasažieriem ir 50/50 un ka […] tiek veikti […] reisi turp un atpakaļ. |
(93) |
Orhūsas lidosta paredzēja, ka proporcionāli pasažieru skaita pieaugumam palielināsies arī ar aviāciju nesaistītie ieņēmumi, jo īpaši no autostāvvietām. Turklāt lidosta paredzēja, ka Ryanair nolīguma darbības laikā varētu palielināties arī ieņēmumi no iepirkšanās lidostā. |
(94) |
Attiecībā uz gaidāmajām izmaksām, ko rada Ryanair esamība lidostā, Orhūsas lidosta paredzēja, ka nekādi papildu ieguldījumi nebūs nepieciešami, lai sniegtu pakalpojumus Ryanair. Tas tāpēc, ka pirms Ryanair darbības uzsākšanas Orhūsas lidostā, tās jaudas tika izmantotas tikai apmēram par 40 %. Tādējādi Orhūsas lidosta pieņēma, ka nekādām darbības izmaksām, kas attiektos uz pacelšanos/nolaišanos un apkalpošanu uz zemes, nevajadzētu rasties. |
(95) |
Savos aprēķinos Orhūsas lidosta ir ņēmusi vērā izmaksas par apkalpošanu uz zemes. Izmaksas tika prognozētas, pamatojoties uz algu trim darbiniekiem pa divām stundām katrā izlidojošajā reisā par Ryanair pasažieru reģistrāciju un iekāpšanu lidmašīnā, lai arī varētu pieņemt, ka pilns darbinieku sastāvs uz pilnu divu stundu reģistrācijas laiku nebūs nepieciešams. Turklāt Ryanair neveic lidojumus rīta un vakara intensīvas satiksmes stundās. Tāpēc Orhūsas lidostas personālam, kas veic apkalpošanu uz zemes, ir brīvs laiks, lai sniegtu pakalpojumus Ryanair, un nav nepieciešams algot papildu personālu. Turklāt arī pakalpojumi uz zemes Ryanair gaisa kuģiem ir ierobežoti. Orhūsas lidosta nesniedz gaisa kuģu tehniskās apkopes pakalpojumus un arī netīra Ryanair gaisa kuģus. Turklāt nav nepieciešami ne gaisa kuģu pārvietošanas pakalpojumi, ne pasažieru transports lidlauka teritorijā. Ryanair pasažieri paši iet no gaisa kuģa uz termināli. |
(96) |
Papildus izmaksām saistībā ar apkalpošanu uz zemes Orhūsas lidosta savos aprēķinos iekļāva arī tirgdarbības izmaksas, kas izriet no 1999. gada tirgdarbības nolīguma. |
(97) |
4. tabulā ir apkopoti ieņēmumu un izmaksu aprēķini saistībā ar 1999. gada nolīgumiem un nolīgumu pozitīvā ietekme uz Orhūsas lidostas rentabilitāti to darbības periodā. Aprēķini veikti, pamatojoties uz Dānijas iesniegto uzņēmējdarbības plānu un iepriekš izklāstītajiem pieņēmumiem. 4. tabula Pieauguma rentabilitāte no 1999. gadā ar Ryanair noslēgtajiem nolīgumiem neto pašreizējās vērtības (NPV) izteiksmē
|
(98) |
Komisija norāda, ka rentabilitātes aprēķinos, ko veica Orhūsas lidostas vadība, ir ņemtas vērā visas izmaksas, kas radušās saistībā ar Ryanair esamību lidostā (respektīvi – visas papildu izmaksas). Ryanair klātesamības radītās izmaksas bija tirgdarbības atbalsts un izmaksas par apkalpošanu uz zemes. Komisija turklāt konstatē, ka saistībā ar Ryanair veiktajiem lidojumiem papildu personāls apkalpošanai uz zemes netika nolīgts. Komisija arī norāda: tā kā Ryanair lidojumus neveic intensīvas satiksmes stundās, lidosta var labāk izmantot neizmantotās jaudas un kļūt efektīvāka. Attiecīgi arī izmaksas par pakalpojumu sniegšanu uz zemes, šķiet, daudzējādā ziņā nav papildu izmaksas. |
(99) |
Komisija arī konstatē, ka neizmantotu jaudu dēļ, kas radušās pēc tam, kad SAS samazināja reisu biežumu un slēdza maršrutus, visas pārējās darbības izmaksas tika uzskatītas par tādām, kas nav pieauguma izmaksas, kuras būtu radušās neatkarīgi no Ryanair nolīgumiem. Ņemot vērā lidostas neizmantotās jaudas, Ryanair pasažieru apkalpošanai ieguldījumi infrastruktūrā nebija nepieciešami. |
(100) |
Šajā saistībā Komisija norāda, ka 1999. gadā – laikā, kad ar Ryanair tika noslēgti attiecīgie nolīgumi, – lidosta joprojām cieta no pasažieru samazināšanās, ko izraisīja Lielā Belta tilta būvniecība. Laikposmā no 1996. līdz 1999. gadam pasažieru skaits bija samazinājies vairāk nekā par 200 000, un šī tendence turpinājās. Komisija arī konstatē, ka 1999. gadā SAS slēdza savu Londonas maršrutu. Attiecīgi lidosta darbojās vien ar apmēram 40 % jaudu. Turklāt tika slēgta lidostas militārā daļa, kas nozīmēja, ka ar pieauguma izmaksām nesaistītās darbības izmaksas, kam nav seguma, varētu būtiski pieaugt. |
(101) |
Rentabilitātes aprēķinos tika ņemti vērā visi ieņēmumi, kas rodas saistībā ar Ryanair nolīgumiem, un ar aviāciju nesaistītie ieņēmumi (piemēram, stāvvietu maksas, koncesijas ienākums no veikaliem un restorāniem) proporcionāli Ryanair pasažieru attiecībai pret kopējo lidostas pasažieru skaitu. Aprēķinos nolīgumu darbības periodā gūtā papildu peļņa tika diskontēta pašreizējās vērtībās ar diskonta likmi no 8,5 % līdz 15 %, lai ņemtu vērā pamatotu peļņas normu. |
(102) |
Komisija norāda, ka Orhūsas lidostas vadība, ņemot vērā visas pieauguma izmaksas un ieņēmumus, kas izriet no Ryanair darbības lidostā, paredzēja, ka 1999. gada Ryanair nolīgumi visā to darbības laikā radīs pozitīvu ieguldījumu Orhūsas lidostas rentabilitātē, ar NPV, kas ir vismaz DKK 32,5 miljoni (diskonta likme = 8,5 %) un DKK 22,0 miljoni (diskonta likme = 15 %). Ņemot vērā gaidāmo pozitīvo ieguldījumu, tika paredzēts, ka arī Orhūsas lidostas kopējā darbība kļūs ienesīgāka 1999. gada nolīgumu darbības periodā. Tā kā 1999. gada nolīgumi sedz visas papildu izmaksas un sniedz pat pozitīvu ieguldījumu Orhūsas lidostas rentabilitātē, gadījumā, ja šo nolīgumu nebūtu bijis, lidostas pārvaldītāja rentabilitāte būtu mazāka. |
(103) |
Šāds rezultāts ir iegūts, pamatojoties arī uz Komisijas eksperta veikto jutīguma analīzi, ņemot vērā papildu izdevumus (piemēram, par ūdeni, elektroenerģiju, drošību un nolietojumu). Komisija norāda: lai arī noteiktas izmaksas, piemēram, par ūdeni, varētu uzskatīt par papildu izmaksām, kas attiecināmas uz 1999. gada nolīgumiem, citas izmaksas (par elektroenerģiju, drošību un nolietojumu) 1999. gada nolīgumi nepalielina. 5. tabulā ir apkopoti 1999. gada nolīgumu radītā ienesīguma analīzes rezultāti, ņemot vērā šīs papildu izmaksas. 5. tabula 1999. gada Ryanair nolīgumu radītās pieauguma rentabilitātes aprēķina (NPV izteiksmē) jutīguma analīze
|
(104) |
Komisija konstatē, ka, ņemot vērā pat papildu izmaksas (tostarp ar pieaugumu nesaistītās izmaksas), piemēram, izmaksas par ūdeni, elektroenerģiju, drošību un nolietojuma izmaksas proporcionāli pārvadātajiem pasažieriem (14), joprojām redzams, ka 1999. gada nolīgumi pozitīvi ietekmē lidostas operatora rentabilitāti. Turklāt saskaņā ar Komisijas eksperta novērtējumu, tā kā ir augsts ar pieaugumu nesaistīto izmaksu un neizmantoto jaudu īpatsvars, ja lidosta nebūtu noslēgusi vienošanos ar Ryanair, tā būtu cietusi saimnieciskās darbības zaudējumus. |
(105) |
Turklāt Komisija norāda, ka, izvērtējot lidostu/aviokompāniju nolīgumus, būtu jāizvērtē arī apmērs, kādā šos izvērtējamos nolīgumus var uzskatīt par lidostas vispārējas stratēģijas īstenošanu, ar kuru paredzēts panākt lidostas rentabilitāti vismaz ilgtermiņā. Šajā saistībā Komisijai ir jāņem vērā lietiskie pierādījumi, kas bija pieejami, un pilnveidojumi, kurus varēja pamatoti paredzēt laikā, kad tika noslēgti 1999. gada nolīgumi, jo īpaši dominējošie tirgus nosacījumi, proti, tirgus izmaiņas, ko radīja gaisa satiksmes tirgu liberalizācija, zemo izmaksu pārvadātāju un citu tiešo pārvadātāju ienākšana tirgū un to attīstība, lidostu nozares organizatoriskās un ekonomiskās struktūras izmaiņas, kā arī jāņem vērā lidostu diversifikācijas pakāpe un funkciju sarežģītība, aviokompāniju un lidostu savstarpējās konkurences saasināšanās, ekonomiskās vides nenoteiktība dominējošo tirgus nosacījumu dēļ vai kāda cita ekonomiskās vides nenoteiktība. |
(106) |
Kā norādīts 74. apsvērumā, 1999. gada nolīgumi tika noslēgti laikā, kad pati Komisija uzskatīja, ka valsts īstenota lidostu un lidostas infrastruktūras finansēšana ir ekonomikas politikas vispārīgs pasākums, kas nebija jākontrolē saskaņā ar Līgumā minētajiem noteikumiem par valsts atbalstu. Tāpēc līdz spriedumam Aéroports de Paris lietā valsts iestādes varēja leģitīmi uzskatīt, ka publisks finansējums lidostām nav valsts atbalsts. |
(107) |
Komisija arī konstatē, ka gaisa transporta liberalizācija 1997. gadā (15) ļāva parādīties zemo izmaksu pārvadātājiem, kas darbojās saskaņā ar jaunu uzņēmējdarbības modeli. Laikā, kad tika noslēgti 1999. gada nolīgumi, zemo izmaksu pārvadātāju īpatsvars ES tirgū bija apmēram 5 %, un bija gaidāms izaugsmes potenciāls. |
(108) |
Šajā lietā Komisija arī konstatē, ņemot vērā, ka tika atklāts Lielā Belta tilts, Orhūsas lidosta nolēma mainīt savu uzņēmējdarbības modeli un pārslēgties no iekšzemes lidojumiem uz starptautiskajiem lidojumiem. |
(109) |
Turklāt, kā norādīts 102. apsvērumā, 1999. gada nolīgumi veicināja lidostas rentabilitāti. Komisija arī norāda, ka saskaņā ar Dānijas teikto, ņemot vērā pasažieru skaita pakāpenisku pieaugumu un pārslēgšanos ilgtermiņā no iekšzemes lidojumiem uz starptautiskajiem lidojumiem pēc Lielā Belta tilta atvēršanas, Orhūsas lidosta 2010. gadā ir guvusi tīro peļņu apmēram DKK 2 miljonu apmērā un arī turpmākajos gados prognozē pozitīvus rezultātus. |
(110) |
Attiecīgi – 1999. gada nolīgumus var uzskatīt par lidostas vispārējās stratēģijas sastāvdaļu, kas veicina rentabilitāti vismaz ilgākā termiņā. |
(111) |
Visbeidzot, Komisija norāda, ka lidostas infrastruktūra, ko izmanto Ryanair, ir atvērta arī visām citām aviokompānijām. |
Secinājums
(112) |
Ņemot vērā veiktos pieauguma rentabilitātes aprēķinus (sk. 82.–103. apsvērumu), Komisija secina, ka 1999. gada nolīgumi (16), ko Orhūsas lidosta noslēgusi ar Ryanair, ir saskaņā ar TEDP, jo tie no ex ante viedokļa pakāpeniski veicina lidostas rentabilitāti. Citiem vārdiem – visas izmaksas, kas lidostai radušās saistībā ar vienošanos ar Ryanair, tiek segtas ar papildu ieņēmumiem (no aviācijas un ar aviāciju nesaistītām darbībām), kam ir pamatota peļņas norma. Turklāt 1999. gada nolīgumus var uzskatīt par lidostas vispārējās stratēģijas sastāvdaļu, kas veicina rentabilitāti vismaz ilgākā termiņā, un Ryanair izmantotā infrastruktūra ir atvērta visām citām aviokompānijām. |
(113) |
Tādējādi Komisija secina, ka Orhūsas lidostas lēmums noslēgt 1999. gada nolīgumus ar Ryanair nepiešķīra minētajai aviokompānijai ekonomisku priekšrocību, ko tā nebūtu guvusi normālos tirgus apstākļos. |
7. SECINĀJUMS
(114) |
Tā kā nav izpildīts viens no kumulatīvajiem kritērijiem, ievērojot LESD 107. panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka 1999. gada 2. novembrī starp Orhūsas lidostu un Ryanair noslēgtie 1999. gada nolīgumi, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pamatnolīgums un tirgdarbības nolīgums, ko 1999. gada 2. novembrīAarhus Lufthavn A/S noslēgusi ar Ryanair Ltd, nav valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei.
Briselē, 2014. gada 20. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Joaquín ALMUNIA
(1) OV C 109, 30.4.2008., 15. lpp.
(2) No 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants attiecīgi kļuva par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu. Abu pantu noteikumu kopumi būtībā ir vienādi. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu vajadzības gadījumā jāsaprot kā atsauces uz EK līguma 87. un 88. pantu. Ar LESD tika ieviestas arī dažas izmaiņas terminoloģijā, piemēram, jēdzienu “Kopiena” aizstājot ar “Savienība” un jēdzienu “kopējais tirgus” – ar “iekšējais tirgus”. Šā lēmuma tekstā tiks izmantota LESD lietotā terminoloģija.
(3) OV C 109, 30.4.2008., 15. lpp.
(4) Lidostas operators pieder šādām pašvaldībām/apgabaliem: Orhūsas pašvaldībai (64,60 %), Randersas pašvaldībai (16,70 %), Grēno pašvaldībai (4,80 %), Ebeltoftas pašvaldībai (3,00 %) un Orhūsas apgabalam (10,90 %).
(5) Komisijas paziņojums – Kopienas vadlīnijas par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (OV C 312, 9.12.2005., 1. lpp.).
(6) Uz šo informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums saskaņā ar Komisijas 2003. gada 1. decembra paziņojumu C(2003) 4582 par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.).
(7) Vispārējās tiesas 2000. gada 12. decembra spriedums Aéroports de Paris, T-128/98, ECLI:EU:T:2000:290, 125. punkts.
(8) Lai veiktu novērtējumu, Komisija ir pasūtījusi Moore Stephens (Komisijas eksperta) pētījumu. Komisijas eksperts analizēja finanšu datus un 1999. gadā starp Ryanair un Orhūsas lidostu noslēgtos nolīgumus.
(9) Vispārējās tiesas 2008. gada 17. decembra spriedums Ryanair/Komisija, T-196/04, ECLI:EU:T:2008:585, 59. punkts (“spriedums Charleroi lietā”).
(10) Tiesas 2002. gada 16. maija spriedums Francija/Komisija, C-482/99, ECLI:EU:C:2002:294, 71. punkts (“spriedums Stardust Marine lietā”).
(11) Sk. Komisijas 2010. gada 27. janvāra Lēmumu 2011/60/ES par valsts atbalstu C 12/08 (ex NN 74/07) – Slovākija – Vienošanās starp Bratislavas lidostu un “Ryanair” (OV L 27, 1.2.2011., 24. lpp.) un Komisijas lēmumu lietā C 25/07 – Somija – Tamperes Pirkkala lidosta un Ryanair (OV vēl nav publicēts).
(12) Samērīga peļņas norma ir “normāls” kapitāla atdeves koeficients, t. i., atdeves koeficients, kas būtu nepieciešams tipiskam uzņēmumam, lai veiktu līdzīgas riska pakāpes ieguldījumu.
(13) Tas neliedz paredzēt, ka turpmākie ieguvumi vienošanās darbības laikā var kompensēt sākotnējos zaudējumus.
(14) Ryanair pasažieru īpatsvars Orhūsas lidostā ir apmēram 30 %.
(15) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu (OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.), Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp.) un Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (OV L 240, 24.8.1992., 15. lpp.).
(16) Tas neskar 1999. gada nolīgumu grozījumus vai aizstāšanas nolīgumus, ne arī papildu nolīgumus, kas noslēgti tieši ar Ryanair vai ar kādu citu Ryanair kontrolētu struktūru un Orhūsas lidostas pārvaldītāju.
6.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 3/24 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2018/11
(2018. gada 5. janvāris)
par dažiem pagaidu aizsargpasākumiem sakarā ar Āfrikas cūku mēri Polijā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2018) 59)
(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Āfrikas cūku mēris ir vīrusa ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo mājas cūkas un savvaļas cūkas un kas var būtiski ietekmēt cūkkopības rentabilitāti, tādējādi traucējot tirdzniecību Savienībā un eksportu uz trešām valstīm. |
(2) |
Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā pastāv risks, ka slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām cūku ražošanas saimniecībām un uz savvaļas cūkām. Tādējādi, veicot dzīvu cūku vai to produktu tirdzniecību, tas var izplatīties no dalībvalsts uz dalībvalsti un uz trešām valstīm. |
(3) |
Ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (3) noteikts Savienības pasākumu minimums Āfrikas cūku mēra kontrolei. Direktīvas 2002/60/EK 15. pants paredz noteikt inficēto zonu, ja ir apstiprināts viens vai vairāki savvaļas cūku saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri. |
(4) |
Polija ir informējusi Komisiju par faktisko stāvokli tās teritorijā saistībā ar Āfrikas cūku mēri un saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 15. pantu ir noteikusi inficēto zonu, kurā piemēro minētās direktīvas 15. pantā minētos pasākumus. |
(5) |
Lai novērstu nevajadzīgus traucējumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis varētu uzlikt nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, sadarbībā ar Poliju Savienības līmenī jānosaka Āfrikas cūku mēra inficētā zona minētajā dalībvalstī. |
(6) |
Tādējādi līdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmei Polijā noteiktā inficētā zona būtu jānorāda šā lēmuma pielikumā un jānosaka šīs zonas pastāvēšanas ilgums. |
(7) |
Šis lēmums nākamajā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ir jāpārskata, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Polija nodrošina, ka inficētajā zonā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvas 2002/60/EK 15. pantu, ir iekļauti vismaz tie apgabali, kas kā inficētā zona norādīti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 12. februārim.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.
Briselē, 2018. gada 5. janvārī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Vytenis ANDRIUKAITIS
(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
(3) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).
PIELIKUMS
Apgabali, kuri noteikti kā inficētā zona Polijā, kā minēts 1. pantā |
Datums, līdz kuram piemērojams |
||||
W województwie mazowieckim:
|
2018. gada 12. februāris |