19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām Melnajā jūrā, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. un 4. punktu zvejas iespējas ir jāiedala dalībvalstīm tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, un saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas noteikti minētās regulas 2. panta 2. punktā.

(4)

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 41. gadskārtējā sanāksmē 2017. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/40/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām 29. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Melnajā jūrā). Ieteikumā noteikta akmeņplekstes kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) diviem gadiem (2018–2019) un kvotu pagaidu sadalījums. Minētais pasākums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.

(5)

Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām.

(6)

Kā norādīts pieejamajā ZZTEK zinātniskajā ieteikumā, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis.

(7)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minēto izkraušanas pienākumu brētliņas zvejniecībām piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Minētajā pantā minēto izkraušanas pienākumu akmeņplekstes zvejniecībām piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

(8)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas reģistrēšanu un zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(9)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 (3) 2. pantu ir jānorāda krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus.

(10)

Attiecībā uz akmeņplekstes krājumiem būtu jāveic papildu korektīvie pasākumi. Paturot spēkā patlaban piemērojamo divus mēnešus ilgo zvejas aizlieguma periodu (no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam), minētie krājumi arī turpmāk tiks aizsargāti akmeņplekstes nārsta sezonā. Zvejas piepūles pārvaldība un zvejas dienu ierobežošana līdz 180 dienām gadā pozitīvi ietekmēs akmeņplekstes krājumu saglabāšanu.

(11)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus.

(12)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, ir svarīgi attiecīgajās zvejniecībās Melnajā jūrā atļaut zveju no 2018. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

a)

brētliņa (Sprattus sprattus);

b)

akmeņplekste (Psetta maxima).

a)

“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija;

b)

“Melnā jūra” ir 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (4) I pielikumā;

c)

“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

d)

“Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

e)

“krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

f)

“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

g)

“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks izvērtējums.

a)

apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/6

(1)

Maksājumu provizoriskā sistēma, kas piemērojama iemaksām Valdes administratīvo izdevumu segšanai un bija noteikta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1310/2014 (2), balstījās uz vienkāršotu metodiku un attiecās tikai uz vienību ierobežotu apakškopu, proti, uz tām vienībām, kuras Eiropas Centrālā banka (ECB) uzskata par nozīmīgām (“nozīmīgās vienības”). Provizoriskā sistēma tika ieviesta, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu Valdes izveidei un līdztekus līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz Valdi, kurai tobrīd bija ierobežota struktūra un darbībspēja. Provizorisko sistēmu bija paredzēts piemērot tikmēr, kamēr Komisija pieņemtu galīgo sistēmu administratīvo izdevumu segšanas iemaksu noteikšanai un piesaistei.

(2)

Tā kā Valdei tagad ir stabilāka struktūra un darbībspēja, ir lietderīgi noteikt Valdes administratīvo izdevumu segšanai paredzēto ikgadējo iemaksu galīgo sistēmu. Galīgajai sistēmai būtu jāaizstāj provizoriskā sistēma, kas noteikta Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1310/2014.

(3)

Šajā galīgajā sistēmā administratīvo iemaksu noteikšanas un piesaistīšanas kārtība būtu jāparedz ne tikai attiecībā uz nozīmīgajām vienībām, bet uz visām vienībām, uz kurām attiecas vienotais noregulējuma mehānisms. Iemaksas būtu jāaprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī, kāds šīm vienībām ir iesaistītajās dalībvalstīs, jo Valdes lēmumu pieņemšanas pilnvarās attiecībā uz grupu noregulējuma plānu pieņemšanu, grupu noregulējamības novērtējuma veikšanu un grupu noregulējuma lēmumu pieņemšanu ietilpst visi konsolidācijas tvērumā ietilpstošie grupas meitasuzņēmumi. Šo uzdevumu izpilde Valdei rada izdevumus par informācijas un datu vākšanu un analizēšanu attiecībā uz katru konsolidācijas tvērumā ietilpstošo meitasuzņēmumu. Tā kā šie izdevumi izriet no pakalpojumiem, kurus Valde sniedz vienībām, uz kurām attiecas vienotais noregulējuma mehānisms, tie būtu jāsedz šīm vienībām, un tāpēc administratīvās iemaksas būtu jāaprēķina, balstoties uz to konsolidētajiem pārskatiem augstākajā konsolidācijas līmenī, kāds tām ir iesaistītajās dalībvalstīs, un par katru grupu būtu jāaprēķina tikai viena iemaksa.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 65. panta 3. punktu Valdei ir pienākums noteikt iemaksas un piesaistīt tās, kā arī nodrošināt, ka tās tiek veiktas pilnā apmērā un laikus. Lai Valdei dotu iespēju izpildīt minētās prasības, būtu jānodrošina efektīva sistēma administratīvo iemaksu piesaistei no Regulas (ES) Nr. 806/2014 2. pantā minētajām iestādēm un vienībām. Šīm iestādēm un vienībām jau ir piemērojami daudzi Savienības tiesību aktos noteikti pārskatu sniegšanas pienākumi. Konkrētāk, saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1163/2014 (3) ECB vāc datus par aktīvu kopsummu un kopējo riska darījumu vērtību, lai aprēķinātu uzraudzības maksas. Datus, kas tiek vākti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1163/2014, var efektīvi izmantot Valdei veicamo administratīvo iemaksu aprēķinos. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 30. panta 2. punktu Valdei un ECB ir pienākums cieši sadarboties, pildot to attiecīgos pienākumus saskaņā ar minēto regulu, un jo īpaši savstarpēji sniegt visu informāciju, kas nepieciešama to uzdevumu veikšanai. Ir efektīvāk prasīt, lai ECB pārsūtītu Valdei datus, ko tā saņēmusi un pārbaudījusi, pildot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, kas tai uzticēti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (4), nekā attiecīgajām iestādēm un vienībām dubultot pārskatu sniegšanas slogu. Turklāt, ECB un Valdei koplietojot attiecīgos datus, būtu iespējams novērst, ka arī Valdei jāpārbauda šie dati, un tiek ievērots Regulā (ES) Nr. 806/2014 noteiktais pienākums Valdei un ECB cieši sadarboties, pildot to attiecīgos pienākumus. Datu sniegšanas un pārbaudes procedūru dubultošana neizbēgami prasītu vairāk laika iemaksu aprēķināšanai un piesaistei, un attiecīgā sistēma būtu neefektīvāka. No tā izriet, ka atbilstoši sadarbošanās pienākumam būtu jāprasa, lai iemaksu aprēķināšanas nolūkā ECB pārsūtītu Valdei datus, kas saņemti no attiecīgajām iestādēm un vienībām. Valdei būtu pēc iespējas jāizmanto ECB ievāktie dati. Valdei būtu jādod piekļuve minētajiem datiem tādā apjomā, kāds nepieciešams šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildei.

(5)

Iemaksu sadalei būtu jāatspoguļo atšķirības darba slodzē un saistītajos izdevumos attiecībā uz vienībām, kuras ir Valdes tiešās atbildības jomā, salīdzinājumā ar tām vienībām, kuras ir valstu noregulējuma iestāžu atbildības jomā. Tālab šajā regulā būtu jānosaka, kā iemaksas būtu jāsadala starp abām minētajām vienību grupām. Abu minēto grupu ietvaros galīgajai sistēmai, kas noteikta šajā regulā, būtu jāparedz, ka vienības to iemaksas veic proporcionāli resursu vajadzībām, ko katra no tām rada Valdei, atbilstoši novērojamo datu aproksimācijai.

(6)

Lai gan Valdei, gan attiecīgajām vienībām nodrošinātu noteiktību attiecībā uz to, kā individuālās ikgadējās iemaksas jākoriģē aprēķinu kļūdas vai bāzes datu izmaiņu gadījumā, šajā regulā būtu jānosaka konkrēti noteikumi šajā jautājumā. Ja Valde ikgadējās iemaksas aprēķinā pieļauj kļūdu, tai vajadzētu būt pienākumam izlabot šo kļūdu. Šim pienākumam būtu jāattiecas uz kļūdām, kas radušās tāpēc, ka Valde ir nepareizi piemērojusi individuālo ikgadējo iemaksu aprēķina metodiku. Šādos gadījumos būtu jāgroza visas iemaksas. Turpretī gadījumi, kad individuālo ikgadējo iemaksu aprēķinā izmantotie ievaddati nav pareizi vai tiek mainīti pēc aprēķina veikšanas, nebūtu jāuzskata par aprēķina kļūdām, un tāpēc to gadījumā būtu jārīkojas citādi. Šādos gadījumos būtu jāgroza tikai to vienību iemaksas, kuru dati nebija pareizi vai tika mainīti.

(7)

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1 (5) 3. pantu iemaksas paziņojumam un visai turpmākajai Valdes saziņai vajadzētu būt tās dalībvalsts valodā, kurā iestāde, kas ir adresāte, veic uzņēmējdarbību.

(8)

Lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā un laikus, ikgadējo iemaksu maksājumiem vajadzētu būt piedzenamiem un gadījumā, ja maksājums ir daļējs vai nav veikts vai ja nav ievēroti iemaksas paziņojumā norādītie nosacījumi, būtu jāpiemēro kavējuma procenti.

(9)

To nozīmīgo vienību iemaksas, uz kurām attiecās provizoriskā sistēma, būtu jāpārskata, ņemot vērā summas, kuras tās samaksājušas saskaņā ar provizorisko sistēmu. Starpība starp maksājumiem, kas veikti, balstoties uz provizorisko sistēmu, un iemaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar galīgo sistēmu, būtu jāizlīdzina, kad tiek aprēķinātas iemaksas, kas vajadzīgas Valdes administratīvo izdevumu segšanai nākamajā gadā pēc provizoriskā perioda noslēguma.

(10)

Tā kā ar šo regulu tiek ieviesta Valdes administratīvo izdevumu segšanai paredzēto iemaksu galīgā sistēma, regula par provizorisko sistēmu vairs nav nepieciešama un būtu jāatceļ,

1)

galīgo sistēmu, atbilstoši kurai aprēķina Vienotās noregulējuma valdes (turpmāk “Valde”) administratīvo izdevumu segšanai paredzētās iemaksas, kas jāveic Regulas (ES) Nr. 806/2014 2. pantā minētajām vienībām;

2)

veidu, kādā notiek iemaksu samaksa;

3)

reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus noteikumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā un laikus;

4)

par provizorisko periodu veicamo iemaksu pārrēķina un koriģēšanas metodiku.

1)

“Valdes administratīvie izdevumi” ir Regulas (ES) Nr. 806/2014 59. panta 2. punktā minētie Valdes budžeta I daļas izdevumi;

2)

“ikgadējā iemaksa” ir iemaksa, kuru Valde konkrētā finanšu gadā iekasē saskaņā ar šo regulu, lai segtu Valdes administratīvos izdevumus;

3)

“iemaksu veicējs” ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 4. pantu uzraudzības maksas iekasēšanas nolūkā noteikts maksājuma veicējs, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 806/2014 2. pants;

4)

“provizoriskais periods” ir periods, kas sākas 2014. gada 19. augustā un beidzas 2017. gada 31. decembrī.

a)

95 % – no šādām vienībām un grupām:

b)

5 % – no vienībām un grupām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 806/2014 7. panta 3. punktā.

a)

ar “gada uzraudzības maksu” saprot individuālo ikgadējo iemaksu;

b)

ar “nozīmīgu uzraudzīto iestādi” vai “nozīmīgu uzraudzīto grupu” saprot 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vienību vai grupu;

c)

ar “mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestādi” vai “mazāk nozīmīgu uzraudzīto grupu” saprot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto vienību vai grupu;

d)

ar “uzraudzīto iestādi” vai “uzraudzīto grupu” saprot jebkuru vienību vai grupu;

e)

ar “maksājuma veicēju” saprot iemaksu veicēju.

a)

katra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 4. pantu uzraudzības maksu vajadzībām noteiktā iemaksu veicēja identitāte un kontaktinformācija;

b)

maksu noteicošie faktori, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 10. pantu;

c)

vai iemaksu veicējs ir nozīmīgs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu un vai tas ir vienība vai grupa, attiecībā uz kuru ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 5. punktu b) apakšpunktu nolēmusi pati nepastarpināti īstenot visas attiecīgās pilnvaras;

d)

dati, kurus ECB noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 10. panta 5. punktu, jo iemaksu veicējs nav sniedzis pārskatu;

e)

derīguma datums, kas ir pamatā katra iemaksu veicēja maksas aprēķinam un pēc kura nosaka to, cik ilgi iemaksu veicējam ir bijusi piemērojama uzraudzības maksa, un visas attiecīgajā maksas periodā notikušās statusa izmaiņas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1163/2014 7. panta 2. punktu.

a)

elektroniski vai ar citiem līdzīgiem saziņas līdzekļiem;

b)

pa faksu;

c)

ar kurjerpastu;

d)

ierakstītā vēstulē ar apstiprinājumu par saņemšanu;

e)

ar personīgu piegādi.

a)

līgumos, kas noslēgti nolūkā izmantot ārpakalpojumus, nav paredzēta Valdes atbildības deleģēšana;

b)

līgumos, kas noslēgti nolūkā izmantot ārpakalpojumus, nav paredzēts izslēgt Valdes pārskatatbildību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 45. pantu un 46. panta 1. punktu un Valdes neatkarību saskaņā ar minētās regulas 47. pantu;

c)

ārpakalpojumu izmantošanas rezultātā Valde nezaudē tās risku pārvaldībai nepieciešamās sistēmas un kontroles pasākumus;

d)

pakalpojumu sniedzējs īsteno darbības nepārtrauktības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi Valdes īstenotajiem pasākumiem;

e)

Valde patur speciālās zināšanas un resursus, kas ir nepieciešami, lai novērtētu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu kvalitāti un organizācijas atbilstību; Valde pastāvīgi un efektīvi pārrauga ārpakalpojumu sniedzējiem nodotās funkcijas un pārvalda ar ārpakalpojumiem saistītos riskus;

f)

Valdei ir tieša piekļuve attiecīgajai informācijai, kas tai dod iespēju veikt nepieciešamās kontroles attiecībā uz uzdevumiem, kuru izpildei izmanto ārpakalpojumus.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/15

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Itālijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Lenticchia di Altamura”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Lenticchia di Altamura” būtu jāreģistrē,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/16

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Grieķijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Μελεκούνι” (Melekouni), ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Μελεκούνι” (Melekouni) būtu jāreģistrē,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/17

(1)

Ar Lēmumu 2014/115/ES (2) Padome apstiprināja Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (“Nolīgums”) (3), kas noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Nolīgums ir daudzpusējs instruments, un tā mērķis ir Nolīguma pusēm savstarpēji atvērt publiskā iepirkuma tirgus. Nolīgumu piemēro visiem iepirkuma līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz summas (“robežvērtības”), kas ir paredzētas Nolīgumā un noteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības.

(2)

Viens no Direktīvas 2014/25/ES mērķiem ir ļaut līgumslēdzējiem, kas piemēro minēto direktīvu, vienlaikus ievērot Nolīgumā paredzētās saistības. Lai to panāktu, minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības attiecībā uz publiskajiem līgumiem, uz kuriem attiecas arī Nolīgums, būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu to atbilstību Nolīgumā noteikto robežvērtību euro ekvivalentiem, kas noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

(3)

Konsekvences labad ir lietderīgi pielāgot arī tās robežvērtības Direktīvā 2014/25/ES, kuras nav ietvertas Nolīguma darbības jomā.

(4)

Tāpēc Direktīva 2014/25/ES būtu attiecīgi jāgroza,

1)

panta a) punktā summu “EUR 418 000” aizstāj ar summu “EUR 443 000”;

2)

panta b) punktā summu “EUR 5 225 000” aizstāj ar summu “EUR 5 548 000”.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/19

(1)

Ar Lēmumu 2014/115/ES (2) Padome apstiprināja Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (“Nolīgums”) (3), kas noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Nolīgums ir daudzpusējs instruments, un tā mērķis ir Nolīguma pusēm savstarpēji atvērt publiskā iepirkuma tirgus. Nolīgumu piemēro visiem iepirkuma līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz summas (“robežvērtības”), kas ir paredzētas Nolīgumā un noteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības.

(2)

Viens no Direktīvas 2014/24/ES mērķiem ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm, kas piemēro minēto direktīvu, vienlaikus ievērot Nolīgumā paredzētās saistības. Lai to panāktu, minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības attiecībā uz publiskajiem līgumiem, uz kuriem attiecas arī Nolīgums, būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu to atbilstību Nolīgumā noteikto robežvērtību euro ekvivalentiem, kas noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

(3)

Konsekvences labad ir lietderīgi pielāgot arī tās robežvērtības Direktīvā 2014/24/ES, kuras nav ietvertas Nolīguma darbības jomā.

(4)

Tādēļ Direktīva 2014/24/ES būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 13. panta pirmo daļu groza šādi:

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/21

(1)

Ar Lēmumu 2014/115/ES (2) Padome apstiprināja Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (“Nolīgums”) (3), kas noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Nolīgums ir daudzpusējs instruments, un tā mērķis ir Nolīguma pusēm savstarpēji atvērt publiskā iepirkuma tirgus. Nolīgumu piemēro visiem iepirkuma līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz summas (“robežvērtības”), kas ir paredzētas Nolīgumā un noteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības.

(2)

Viens no Direktīvas 2014/23/ES mērķiem ir ļaut līgumslēdzējiem un līgumslēdzējām iestādēm, kas piemēro minēto direktīvu, vienlaikus ievērot Nolīgumā paredzētās saistības. Lai to panāktu, minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības attiecībā uz publiskajiem līgumiem, uz kuriem attiecas arī Nolīgums, būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu to atbilstību Nolīgumā noteikto robežvērtību euro ekvivalentiem, kas noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

(3)

Konsekvences labad ir lietderīgi pielāgot arī tās robežvērtības Direktīvā 2014/23/ES, kuras nav ietvertas Nolīguma darbības jomā.

(4)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2014/23/ES,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/22

(1)

Ar Lēmumu 2014/115/ES (2) Padome apstiprināja Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (“Nolīgums”) (3), kas noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Nolīgums ir daudzpusējs instruments, un tā mērķis ir Nolīguma pusēm savstarpēji atvērt publiskā iepirkuma tirgus. Nolīgumu piemēro visiem iepirkuma līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz summas (“robežvērtības”), kas ir paredzētas Nolīgumā un noteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības.

(2)

Viens no Direktīvas 2009/81/EK mērķiem ir ļaut līgumslēdzējiem un līgumslēdzējām iestādēm, kas piemēro minēto direktīvu, vienlaikus ievērot Nolīgumā paredzētās saistības. Lai to panāktu, minētajā direktīvā paredzētās robežvērtības attiecībā uz publiskajiem līgumiem, uz kuriem attiecas arī Nolīgums, būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu to atbilstību Nolīgumā noteikto robežvērtību euro ekvivalentiem, kas noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

(3)

Konsekvences labad ir lietderīgi Direktīvā 2009/81/EK noteiktās robežvērtības pielāgot pārskatītajām robežvērtībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (4). Tādēļ Direktīva 2009/81/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

1)

panta a) punktā summu “EUR 418 000” aizstāj ar summu “EUR 443 000”;

2)

panta b) punktā summu “EUR 5 225 000” aizstāj ar summu “EUR 5 548 000”.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/24

(1)

Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/325 (2) pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importam

(2)

Tomēr Īstenošanas regula (ES) 2017/325 neparedzēja iespēju uzņēmumiem, kuri augstas stiprības poliestera pavedienus nebija eksportējuši sākotnējās izmeklēšanas periodā, pieprasīt pārskatīšanu, lai noteiktu, vai tiem arī varētu piemērot maksājuma likmi, ko piemēro izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(3)

Šādu pārskatīšanu varētu veikt tad, ja jaunais eksportētājs vai ražotājs attiecīgajā eksportētājvalstī ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka 1) tas netika eksportējis ražojumu izmeklēšanas periodā, ar kuru pamatoti pasākumi; 2) tas nav saistīts ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas piemērotie pasākumi; un 3) pēc izmeklēšanas perioda beigām ir faktiski eksportējis attiecīgās preces vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Īstenošanas regulu (ES) 2017/325, lai paredzētu jauniem eksportētājiem iespēju pieprasīt šādu pārskatīšanu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu.

(6)

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regulas (ES) 2017/325 1. pants,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/26

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 743/2013 (2) tika pieņemta tāpēc, ka Komisijas revīzijas dienests, veicot revīzijas Turcijā, konstatēja nepilnības to oficiālo kontroļu īstenošanā, kurās pārbauda eksportam uz Savienību paredzētu gliemeņu produkciju, un tāpēc, ka dalībvalstis ziņoja par neatbilstošiem Turcijas izcelsmes gliemeņu sūtījumiem, kuri neatbilda Savienības mikrobioloģiskajiem standartiem.

(2)

Komisijas revīzijas dienesta veiktajā jaunākajā revīzijā 2015. gada septembrī joprojām tika konstatētas būtiskas nepilnības eksportam uz Savienību paredzētu gliemeņu kontroles sistēmā. Turcijas kompetentās iestādes ir iesniegušas informāciju par korektīviem pasākumiem, kas uzsākti, lai novērstu minētās nepilnības. Tomēr dažas no minētajām nepilnībām, konkrētāk, laboratoriju darbības nepilnības, joprojām nav novērstas.

(3)

Ņemot vērā konkrēto produktu raksturu, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 743/2013 piemērošanas termiņš būtu jāpagarina, līdz ir pietiekamas garantijas, un dalībvalstu veiktās pārbaudes uzskatāmi rāda, ka sūtījumi ir atbilstīgi, un pēcpārbaudes revīzija apstiprina, ka pasākumu atcelšana ir iespējama.

(4)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/28

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi īsteno stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, konkrēti, piešķir finanšu līdzekļus, lai atbalstītu konkrētus projektus, kuru mērķis ir uzlabot daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu, un daudzpusējus pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos. Minētās daudzpusējās ieroču neizplatīšanas sistēmas sastāvdaļa ir Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu (“kodekss”).

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1). Minētajā kopējā nostājā Savienība ir aicināta inter alia pārliecināt pēc iespējas vairāk valstu pievienoties kodeksam, jo īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spējas, kā arī turpināt izstrādāt un īstenot kodeksu, jo īpaši pasākumus, ar kuriem veicina uzticēšanos, un veicināt ciešāku kodeksa saikni ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) daudzpusējo ieroču neizplatīšanas sistēmu.

(4)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”. Dokumentā inter alia teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes sistēmu izplatīšana joprojām ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka ieroču neizplatīšanas politika ir būtiski svarīga kopējās ārpolitikas un drošības politikas daļa.

(5)

Padome 2008. gada 18. decembrī pieņēma Lēmumu 2008/974/KĀDP (2), atbalstot kodeksu saistībā ar stratēģijas īstenošanu.

(6)

Padome 2012. gada 23. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/423/KĀDP (3). Pateicoties minētajam lēmumam, varēja veiksmīgi sekmēt kodeksa vispārēju piemērošanu un atbilstību tā principiem.

(7)

Padome 2014. gada 15. decembrī pieņēma Lēmumu 2014/913/KĀDP (4). Minētais lēmums ir palīdzējis uzlabot kodeksa pamanāmību un līdz ar to ir veicinājis jaunu locekļu pievienošanos kodeksam. Savienības prioritāte ir turpināt dialogu starp valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, lai turpmāk veicinātu kodeksa vispārēju piemērošanu, kā arī lai uzlabotu tā īstenošanu un pastiprinātu tā darbību. Ar šo lēmumu būtu jāveicina minētais process.

(8)

Vispārīgāk raugoties, fakts, ka joprojām tiek izplatītas tādas ballistiskās raķetes, kas spēj nogādāt MII, starptautiskajai sabiedrībai rada arvien lielākas bažas; tas jo īpaši attiecas uz pašreizējām raķešu programmām Tuvajos Austrumos, Ziemeļaustrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā.

(9)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) Rezolūcijā (ANO DPR) 1540 (2004) uzsvēra un ANO DPR 1977 (2011) un 2325 (2016) atgādināja, ka kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču, kā arī to nogādes līdzekļu izplatīšana rada draudus mieram un drošībai pasaulē, un noteica valstīm pienākumu inter alia atturēties sniegt nevalstiskiem dalībniekiem jebkādu palīdzību izstrādāt, iegūt, ražot, turēt īpašumā, pārvadāt, nodot citiem vai izmantot kodolieročus, ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus un to nogādes līdzekļus. To, ka kodolieroči, ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kā arī to nogādes līdzekļi apdraud mieru un drošību pasaulē, vēlreiz apstiprināja ANO DPR 1887 (2009) par kodolieroču neizplatīšanu un kodolatbruņošanos,

a)

veicināt to, lai kodeksam pievienotos arvien vairāk valstu, un galu galā tā vispārēju piemērošanu;

b)

atbalstīt kodeksa pilnīgu īstenošanu,

c)

veicināt dialogu starp valstīm, kas pievienojušās kodeksam, un tām, kuras tam nav pievienojušās, ar mērķi palīdzēt veidot uzticēšanos un pārredzamību, veicināt atturēšanos un radīt lielāku stabilitāti un drošību visiem;

d)

palielināt kodeksa pamanāmību un uzlabot sabiedrības informētību par riskiem un apdraudējumiem, ko rada ballistisko raķešu izplatīšana;

e)

izpētīt – jo īpaši ar akadēmisku pētījumu palīdzību – iespējas stiprināt kodeksa darbību un veicināt sadarbību starp kodeksu un citiem attiecīgiem daudzpusējiem instrumentiem, tādiem kā raķešu tehnoloģiju kontroles režīms, ANO DPR 1540 (2004) un Apvienoto Nāciju Organizācijas kosmosā nogādāto objektu reģistrs.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/34

(1)

Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/486/KĀDP (1) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine).

(2)

Padome 2017. gada 20. novembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2017/2161 (2), ar kuru tika grozīts Lēmums 2014/486/KĀDP, līdz 2019. gada 31. maijam pagarinot EUAM Ukraine pilnvaras un tādam pašam laikposmam paredzot finanšu atsauces summu.

(3)

Pēc civilās operācijas komandiera ieteikuma Politikas un drošības komiteja 2017. gada 13. decembrī vienojās atvērt reģionālu klātbūtni Odesā.

(4)

Tāpēc laikposmam līdz 2019. gada 31. maijam būtu jāparedz pārskatīta finanšu atsauces summa un būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/486/KĀDP.

(5)

EUAM Ukraine tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/35

(1)

Bulgārija 2011. gada 18. maija vēstulē paziņoja Komisijai par konkrētiem pasākumiem par labu BDZ Holding EAD SA  (2) (“BDZ Holding”) un tā meitasuzņēmumiem BDZ Passenger EOOD (“BDZ Passenger”) un BDZ Cargo EOOD (“BDZ Cargo”).

(2)

Bulgārija 2011. gada 20. maija vēstulē iesniedza Komisijai papildu informāciju. Komisija 2011. gada 15. jūlija un 28. septembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Bulgārija iesniedza Komisijai papildu informāciju 2011. gada 5. septembra un 7. oktobra vēstulē.

(3)

Komisija 2011. gada 9. novembra vēstulē informēja Bulgāriju par savu lēmumu attiecībā uz minētajiem pasākumiem uzsākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (“lēmums sākt procedūru”). Bulgārija 2012. gada 12. janvāra vēstulē iesniedza piezīmes par lēmumu sākt procedūru.

(4)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās personas. Komisija 2012. gada 16. maija vēstulē pārsūtīja šīs piezīmes Bulgārijai, dodot tai iespēju atbildēt. Bulgārijas piezīmes tika saņemtas 2012. gada 13. jūnija vēstulē. Komisija 2012. gada 10. decembra vēstulē informēja ieinteresēto personu par to, ka tās apsvērumu nekonfidenciālā versija ir pārsūtīta Bulgārijai.

(6)

Komisija 2012. gada 12. aprīļa, 24. jūlija un 10. decembra, 2013. gada 7. maija un 5. novembra, 2014. gada 6. maija, 6. jūnija un 29. jūlija, 2015. gada 29. aprīļa un 14. decembra, 2016. gada 26. aprīļa. 15. septembra un 20. oktobra un 2017. gada 3. aprīļa vēstulē pieprasīja no Bulgārijas papildu informāciju.

(7)

Bulgārija iesniedza Komisijai papildu informāciju 2012. gada 7. jūlija un 28. septembra, 2013. gada 31. janvāra, 1. februāra, 30. maija, 2. un 15. oktobra un 2. decembra, 2014. gada 3. janvāra, 6. februāra, 22. aprīļa, 14. maija, 23. jūnija, 4. augusta, 20. augusta, 1., 13. un 23. septembra, 2015. gada 1. jūnija un 9. decembra, 2016. gada 20. janvāra, 31. maija, 12. oktobra un 7. novembra vēstulē.

(8)

Bulgārija 2014. gada 22. aprīļa un 2016. gada 12. oktobra vēstulē atsauca savu paziņojumu par pārstrukturēšanas atbalstu BDZ Holding, kas bija 1. apsvērumā minēto pasākumu daļa. Bulgārija 2017. gada 5. aprīļa vēstulē pārveidoja savu paziņojumu, samazinot tā parāda apmēru, kuru Bulgārija plānoja dzēst ar parāda dzēšanas pasākumu, kas bija 1. apsvērumā minēto pasākumu daļa.

(9)

Bulgārija 2016. gada 7. novembra vēstulē izņēmuma kārtā piekrita tam, ka šo lēmumu pieņem un paziņo tikai angļu valodā.

(10)

Pasākumu saņēmējs ir BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi BDZ Passenger un BDZ Cargo, kas ir 100 % apmērā valstij piederoši uzņēmumi un sniedz dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumus par atlīdzību Bulgārijā.

(11)

Akciju sabiedrība BDZ Holding  (4) tika izveidota 2001. gadā, kad Bulgārijas valsts dzelzceļa uzņēmums tika sadalīts divās daļās – dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumā “Valsts dzelzceļa infrastruktūras uzņēmums” (“VDIU”) un transporta pakalpojumu uzņēmumā (“BDZ Holding”).

(12)

BDZ Holding 2007. gadā tika reorganizēts par kontrolakciju struktūru un izveidoja trīs meitasuzņēmumus, kas nodarbojas attiecīgi ar kravu pārvadājumiem, pasažieru pārvadājumiem un vilces pakalpojumiem. Mātesuzņēmumam BDZ Holding piederēja pasažieru un kravas vagoni, kā arī lokomotīves, ko tas iznomāja saviem meitasuzņēmumiem. Pēdējie minētie bija atbildīgi par ritošā sastāva apkopi. BDZ Holding bija atbildīgs arī par to parādu apkalpošanu, kas bija radušies pirms reorganizācijas. Kad izrādījās, ka šī struktūra ir neefektīva, 2010. gadā vilces pakalpojumu uzņēmums tika pievienots BDZ Holding.

(13)

Pasažieru un kravas vagonu un lokomotīvju īpašumtiesības 2011. gadā tika nodotas no BDZ Holding tā meitasuzņēmumiem BDZ Passengers un BDZ Cargo. BDZ Holding palika visu to aktīvu īpašnieks, kas nav saistīti ar darbību.

(14)

BDZ Holding, kura juridiskā adrese ir Sofijā, Bulgārijā, sniedz kravu un pasažieru pārvadājumu pakalpojumus visā Bulgārijā, un tāpēc tam ir visas tiesības pieteikties reģionālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(15)

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību BDZ Cargo darbojas starptautiskajā un valsts mēroga dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Bulgārija liberalizēja dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu 2007. gadā. Kopš tā laika tirgū ir ienākuši vairāki privāti uzņēmumi. BDZ Cargo tirgus daļa (neto tonnkilometros) 2016. gadā bija 43 %, un tā galvenie konkurenti bija uzņēmumi Bulgarian Railway Company (25 %), DB Schenker Rail Bulgaria (18 %), Bulmarket (6 %) un Rail Cargo (4 %).

(16)

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību BDZ Passenger ir vienīgais valsts pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs Bulgārijā. BDZ Passenger pilda sabiedrisko pakalpojumu saistības (SPS), aptverot aptuveni 90 % no dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus. BDZ Passenger SPS līgums tika parakstīts 2009. gadā uz 15 gadiem (2010.–2025. gads).

(17)

Lēmumā sākt procedūru Komisija konstatēja četrus pasākumus, kas varētu būt valsts atbalsts uzņēmumam BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem BDZ Passenger un BDZ Cargo:

(18)

Bulgārija plānoja piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu BDZ Holding kapitāla palielināšanai 2011.–2016. gadā – sešas reizes kopumā BGN 550 miljonu (EUR 281 miljona) apmērā – un 2011. gadā paziņoja par to Komisijai. Tomēr līdz šim attiecīgās valsts iestādes nav pieņēmušas galīgo lēmumu par atbalsta piešķiršanu un līdzekļi uzņēmumam BDZ Holding nav samaksāti.

(19)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka minētais pārstrukturēšanas atbalsts būtu uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, un pauda šaubas par to, vai šis atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu.

(20)

Saskaņā ar Bulgārijas iesniegto informāciju pirms Bulgārijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2007. gada 1. janvārīBDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem 2006. gada 31. decembrī bija nenokārtotas saistības un nodrošinājumi BGN 806 729 558 (EUR 412 miljonu) apmērā.

(21)

BDZ Holding saistības un nodrošinājumi bija saistīti ar i) tādu finanšu iestāžu aizdevumiem kā Kreditanstalt für Wiederaufbau (“KfW”), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (“ERAB”) un Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (“IBRD”), kas galvenokārt bija paredzēti ritošā sastāva atjaunošanai, kā arī ii) pienākumiem saistībā ar tirdzniecību, tostarp attiecībā uz Bulgārijas dzelzceļa infrastruktūras operatoru VDIU, nodrošinājumiem un pienākumiem pret darbiniekiem un apdrošinātājiem, kā arī citiem pienākumiem, tostarp pienākumiem saskaņā ar 2005. gadā noslēgto nolīgumu starp BDZ Holding, Siemens un KfW par ritošā sastāva iegādi. Šo saistību un nodrošinājumu summu sadalījums ir norādīts 1. tabulā.

1. tabula

Pārskats par BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu saistībām un nodrošinājumiem 2006. gada 31. decembrī

(22)

Bulgārija plānoja daļēji vai pilnā apmērā pārņemt BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu saistības, kas bija radušās pirms 2007. gada 1. janvāra.

(23)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka saistību dzēšana būtu valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, un pauda šaubas par to, vai šis atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu. Bulgārija nelūdza atļaut piemērošanu un nepamatoja, vai pasākums atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Dzelzceļa vadlīnijās (6). Tāpēc Komisija nevarēja spriest par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu.

(24)

Saskaņā ar Bulgārijas iesniegto informāciju BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi nebija veikuši visus maksājumus par infrastruktūru, kas viņiem bija jāmaksā uzņēmumam VDIU. Attiecīgi lēmumā sākt procedūru bija norādīti uzņēmumam VDIU nenomaksātie parādi saistībā ar tirdzniecību BGN 45 miljonu apmērā.

(25)

Tā kā Bulgārija neprecizēja šo ar tirdzniecību saistīto parādu izcelsmi un attīstību, Komisija lēmumā sākt procedūru apsvēra iespēju, ka tas, ka netiek prasīta šo parādu nomaksa, iespējams, varētu būt valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka saskaņā ar judikatūru valsts uzņēmumu saistību neizpilde (7) var būt valsts atbalsts, ja hipotētisks tirgus ekonomikas dalībnieks tādā pašā situācijā nebūtu varējis rīkojies tā, kā rīkojās valsts uzņēmums, un viņam minētās saistības būtu jāizpilda (8). Tomēr Komisijas rīcībā nebija precīzu faktisko norāžu par to, ka VDIU nebija veicis darbības, kādas šādā situācijā būtu veicis rūpīgs kreditors. Tāpēc Komisija aicināja Bulgāriju iesniegt informāciju, vai un kā VDIU mēģināja panākt, lai tiktu izpildītas nesamaksātās saistības.

(26)

Tiktāl, cik bija konstatēts, ka pasākums ir valsts atbalsts, Komisija arī pauda bažas par tā saderību ar iekšējo tirgu saistībā ar tajā laikā paziņoto pārstrukturēšanas atbalstu un attiecīgo pārstrukturēšanas plānu. Šajā saistībā Komisija aicināja Bulgāriju papildināt pārstrukturēšanas plānu ar informāciju par to, kā šie parādi uzņēmumam VDIU tiks nokārtoti.

(27)

Saskaņā ar Bulgārijas iesniegto informāciju Bulgārija iepriekš uzņēmumam BDZ Holding bija atmaksājusi pievienotās vērtības nodokli (“PVN”) BGN 72 miljonu (EUR 36,7 miljonu) apmērā.

(28)

Tā kā lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikā Bulgārija neprecizēja PVN atmaksas iemeslus un to, vai šāda atmaksa atbilda Padomes Direktīvai 2006/112/EK (9), Komisija uzskatīja, ka minētā PVN atmaksa, iespējams, varētu būt valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka saskaņā ar judikatūru atbalsta jēdziens ietver ne tikai pozitīvus ieguvumus, bet arī pasākumus, kas dažādos veidos mazina maksājumus, kuri parasti tiek iekļauti uzņēmuma budžetā. Tāpēc Komisija aicināja Bulgāriju sniegt papildu informāciju par iemesliem, kāpēc uzņēmumam BDZ Holding tika veikta PVN atmaksa.

(29)

BDZ Cargo konkurents, kas arī darbojas dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā un nevēlējās atklāt savu identitāti, iesniedza apsvērumus par diviem pasākumiem, kas minēti lēmumā sākt procedūru.

(30)

Attiecībā uz plānoto pārstrukturēšanas atbalstu (1. pasākums) konkurents ieteica, ka lokomotīves, kuras BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi BDZ Passenger un BDZ Cargo neizmanto, ir jāpārdod un tas būtu kompensācijas pasākums. Konkurents norādīja, ka BDZ Holding savu neizmantoto parku nedarīja pieejamu konkurentiem, kuriem nebija pieejami citi avoti, kur iegūt vai iznomāt lokomotīves.

(31)

Attiecībā uz BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu nokavēto parādu nemaksāšanu uzņēmumam VDIU (3. pasākums) konkurents norādīja, ka, lai gan visiem kravu pārvadātājiem ir jāmaksā vienādas nodevas, tas, ka no BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem netika piedzīti uzkrātie maksājumi, kurus tie bija parādā uzņēmumam VDIU, rada minētajiem uzņēmumiem konkurences priekšrocību. Turklāt konkurents pieprasīja, lai attiecībā uz BDZ tiktu piemēroti kompensācijas pasākumi saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai un Dzelzceļa vadlīnijām un lai BDZ Cargo tiktu privatizēts atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(32)

Atbildē uz lēmumu sākt procedūru un turpmākajā informācijā Bulgārija iesniedza piezīmes un precizējumus par lēmumā sākt procedūru minētajiem faktiem.

(33)

Bulgārija 2014. gada 22. aprīļa vēstulē atsauca paziņojumu par pārstrukturēšanas atbalstu. Tomēr pārstrukturēšanas atbalsts bija minēts turpmāk iesniegtajos dokumentos un galīgi tika atsaukts 2016. gada 7. novembra vēstulē.

(34)

Bulgārija norādīja, ka tā nevis piešķirs pārstrukturēšanas atbalstu BDZ Holding, bet gan plāno pārfinansēt BDZ Holding saistības, dzēšot daļu parādu, kas bija radušies un nebija samaksāti pirms Bulgārijas iestāšanās ES.

(35)

Bulgārija paskaidroja, ka 2006. gada 31. decembrī, dienu pirms tās iestāšanās Savienībā, BDZ Holding kopējais saistību un nodrošinājumu apjoms bija BGN 806,7 miljoni (EUR 412 miljoni), kā parādīts 1. tabulā. Ņemot vērā BDZ Holding atmaksātās saistības un tā finanšu vajadzības, Bulgārija plānoja dzēst BDZ Holding saistības BGN 601,9 miljonu (EUR 307,1 miljona) apmērā. Tomēr 2017. gada 5. aprīļa vēstulē Bulgārija grozīja savu paziņojumu un lūdza Komisiju apstiprināt parāda dzēšanu BGN 223,45 miljonu (EUR 114,25 miljonu) apmērā. Pēc paziņojuma grozījuma parādi, kurus plānots dzēst, tostarp soda procenti, ietver i) joprojām nesamaksāto pirmsiestāšanās parādu uzņēmumam KfW IPEX Bank un ii) parādus obligāciju īpašniekiem saistībā ar obligāciju emisiju ISIN BG2100032072 2007. gada 19. novembrī un Finanšu ministrijai, lai pārfinansētu pirmsiestāšanās parādus uzņēmumiem KfW IPEX Bank, ERAB, IBRD, VDUI un NEC AD. Bulgārija iesniedza Komisijai informāciju par joprojām nesamaksātajām summām un paskaidrojumus, kā norādīts turpmāk (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Tās BDZ Holding saistības 2006. gada 31. decembrī, kuras plānots dzēst

(36)

Attiecībā uz saistībām pret IBRD un ERAB Bulgārija paskaidroja, ka šie 1995. gada aizdevumi bija nodrošināti ar 100 % valsts garantiju. Tā kā BDZ Holding nemaksāja maksājumus, kas tam bija jāmaksā, tika aktivēta valsts garantija un Finanšu ministrijai bija jāapkalpo parādi. Attiecīgi saskaņā ar Valsts parāda likumu (10) no datuma, kad bija jāveic maksājumi, uz kuriem attiecās valsts garantija, valdība izmantoja kreditora tiesības, kas tai bija piešķirtas aizdevuma nolīgumos vis-à-vis BDZ Holding veikto maksājumu apmērā. BDZ Holding ir pienākums pilnā apmērā atlīdzināt summas, ko valsts samaksāja IBRD un ERAB, tostarp soda procentus. Attiecībā uz citiem parādiem, kurus pārfinansēja ar 2007. gada 19. novembra obligāciju emisiju ISIN BG2100032072, Bulgārija iesniedza pierādījumus par parāda maksājumiem, kas tika veikti uzņēmumiem KfW IPEX Bank, VDUI un NEC AD.

(37)

Bulgārija neapstrīd to, ka parāda dzēšana būtu valsts atbalsts par labu BDZ Holding. Tomēr Bulgārija uzskata, ka parādu dzēšana būtu saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar Dzelzceļa vadlīniju 56. līdz 60. punktu, kā paskaidrots turpmāk.

(38)

Pirmkārt, visas minētās saistības bija skaidri noteiktas un individualizētas un radās pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā. Tās bija iekļautas vai nu BDZ Holding konsolidētajā finanšu pārskatā pirms iestāšanās datuma, un/vai radās saskaņā ar līgumiem, kuri bija neatgriezeniski noslēgti pirms minētā datuma.

(39)

Otrkārt, visas saistības, kuras ir plānots dzēst, bija tieši saistītas ar pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumiem un galvenokārt radās tādu aizdevumu dēļ, kuri bija paredzēti vairāku dīzeļa un elektrisko iekārtu iegādei, uzņēmumam piederošo kravas vagonu remontam un modernizācijai, kā arī ar dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu saistīto saistību, piemēram, saistību pret VDUI, samaksai.

(40)

Treškārt, 2016. gadā BDZ Holding parādsaistības bija pārmērīgas un tas atbilda visiem Bulgārijas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pret to varētu sākt maksātnespējas procesu. Pārmērīgās parādsaistības neļāva uzņēmumam darboties uz stabila finanšu pamata. Uzņēmums ar savu darbību nespēja segt savas kapitāla vajadzības uzkrāto nesamaksāto parādsaistību dēļ. Uzņēmuma starptautiskie kreditori atteicās apstiprināt parādu pārskatīšanu bez valsts garantijas, kas saskaņā ar Bulgārijas iesniegto informāciju varēja radīt papildu bažas par valsts atbalstu. BDZ Holding uzņēmējdarbības plāns liecina, ka pirms iestāšanās radušos parādu dzēšana ir vajadzīga, lai uzlabotu uzņēmuma finanšu rādītājus.

(41)

Ceturtkārt, parāda dzēšanas vienīgais mērķis ir atbrīvot BDZ Holding no parādiem, kuri bija radušies pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā, un normalizēt uzņēmuma finanšu stāvokli. Šo parādu dzēšana nepārsniedz to, kas ir pamatoti nepieciešams, lai atjaunotu uzņēmuma finansiālo dzīvotspēju.

(42)

Piektkārt, saistību atcelšana nedotu BDZ Holding konkurences priekšrocību, kas kaitētu efektīvas konkurences attīstībai tirgū. Tas nepalielinātu BDZ Holding jaudu, kā arī nemainītu tā tirgus pozīciju un neļautu tam ieiet jaunos tirgos citās dalībvalstīs. Turklāt netika kavēta jaunu dalībnieku iekļūšana tirgū, jo pašlaik Bulgārijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū papildus BDZ Cargo aktīvi darbojas astoņi tirgus dalībnieki (11).

(43)

Turklāt Bulgārija paskaidroja, ka uzņēmuma smagais finansiālais stāvoklis ierobežoja tā ieguldījumu iespējas. Nepietiekamo līdzekļu dēļ ir veikti tikai svarīgākie (kārtējie vai ārkārtējie) remontdarbi, un lieli remontdarbi tika atlikti. Konkrētāk, 94 % pasažieru vagonu ir vecāki par 15 gadiem, un 90 % kravas vagonu ir vecāki par 29 gadiem; 90 % dīzeļa iekārtu un 45 % elektrisko iekārtu ir vecākas par 30 gadiem. Uzņēmumam piederošā ritošā sastāva un lokomotīvju produktivitāte ir daudz zemāka nekā vidēji Savienībā. Ierobežoto remontdarbu dēļ pakāpeniski pasliktinājās dzelzceļa pakalpojumi un tika atcelti vilcieni.

(44)

Bulgārija arī norādīja, ka BDZ Holding draudēja piespiedu atgūšanas darbība, piemēram, tā aktīvu pārdošana vai bankas kontu slēgšana, ko īstenotu starptautiskie kreditori pēc tam, kad Londonas Augstā tiesa izdeva rīkojumu samaksāt prasījumus.

(45)

Atbildot uz lēmumā sākt procedūru minēto uzaicinājumu iesniegt informāciju par to, vai un kā VDIU piedzina iepriekšējos parādus un paredzēja atgūt vai piedzīt nesamaksātos parādus, Bulgārija apgalvoja, ka BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi regulāri apkalpoja savus parādus uzņēmumam VDIU. Lai pamatotu savu apgalvojumu, Bulgārija iesniedza informāciju par to, kā izveidojās summas, ko BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi ir parādā VDIU par infrastruktūras maksājumiem, elektroenerģijas piegādi un citiem pavadošajiem pakalpojumiem, kas aprēķinātas, pamatojoties uz VDIU izstrādāto maksājumu grafiku, kurš tika piemērots visiem dzelzceļa operatoriem.

(46)

Bulgārija norādīja, ka pēc lēmuma sākt procedūru pieņemšanas laikposmā no 2011. gada novembra līdz 2016. gada augustam BDZ Holding samaksāja VDIU kopumā BGN 503,2 miljonus (EUR 257 miljonus). Maksājums tika veikts ar bankas pārskaitījumiem, kompensējot VDIU parādus uzņēmumam BDZ Holding un ar parāda–aktīvu mijmaiņas darījumiem.

(47)

Bulgārija apgalvo, ka VDIU ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai piedzītu no BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem laikā nesamaksātās saistības, nesākot tiesvedību. Bulgārija norāda, ka regulāri ir notikušas VDIU un BDZ Holding tikšanās, lai apspriestu laikā nesamaksāto saistību samaksu. VDIU arī regulāri sūtīja uzņēmumam BDZ Holding vēstules, tostarp notariāli apliecinātu paziņojumu (12), pieprasot samaksāt laikā nesamaksātās saistības un procentus par laikā nesamaksātajām saistībām (13).

(48)

VDIU ir piemērojusi kavējuma procentus laikā nesamaksātajām saistībām saskaņā ar Ministru padomes 2012. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 100 par likumā noteikto procentu piemērošanu kavētiem maksājumiem valsts un ārvalstu valūtā (14) (“Rīkojums Nr. 100”). Bulgārija norādīja, ka saskaņā ar Rīkojumu Nr. 100 likumā noteikto gada procentu likmi kavētiem saistību maksājumiem BGN valūtā veido Bulgārijas valsts bankas pamata procentu likme, kas ir spēkā no attiecīgā gada 1. janvāra vai 1. jūlija, plus riska prēmija 10 % apmērā. 2016. gada septembrī nesamaksāto procentu apmērs bija BGN 23,3 miljoni (EUR 12 miljoni).

(49)

Bulgārija apgalvo, ka VDIU rīkojās kā tirgus ekonomikas kreditors, jo piedzīt abu pušu atzītās nesamaksātās saistības bija ekonomiski saprātīgāk nekā sākt bankrota procedūru un riskēt pārtraukt parādnieka darbību. Bulgārija norādīja, ka uzņēmumam VDIU būtu jāmaksā tiesvedības izmaksas 4 % apmērā no prasītās summas kā zīmognodeva. Turklāt, ja tiesvedība būtu ierosināta, VDIU nevarētu piedzīt savu prasījumu pilnībā, jo BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem būtu jāatmaksā visas savas saistības, nedodot priekšroku kādam konkrētam kreditoram. Kā norādīja Bulgārija, tā kā BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi ir lielākie VDIU klienti, un to pierāda tas, ka 2015. gadā 77 % no VDIU ieņēmumiem bija attiecināmi uz BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem, BDZ Holding bankrots negatīvi ietekmētu VDIU ienesīgumu un spēju pienācīgi uzturēt valsts dzelzceļa tīklu.

(50)

VDIU bija parādā naudu BDZ Holding par sniegtajiem pakalpojumiem – cita starpā par bezmaksas un samazinātas maksas braukšanas kartēm un biļetēm VDIU darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, par āra un iekštelpu aprīkojuma īri, kā arī par BDZ Holding piederošo telpu īri, par vilces pakalpojumu sniegšanu, preču dzelzceļa pārvadājumiem un pārkraušanas pakalpojumiem un par darba vilcienu apkalpošanu. Bulgārija norādīja, ka laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam VDIU bija izveidojušies parādi BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem BGN 45 532 415 (EUR 23,8 miljonu) apmērā, kā parādīts 3. tabulā. 2016. gada augustā VDIU nesamaksātie debitora parādi uzņēmumam BDZ Holding bija BGN 1 094 367 (EUR 0,6 miljoni).

3. tabula

VDIU nesamaksātie parādi uzņēmumam BDZ Holding 2008.–2011. gadā

(51)

Atbildot uz lēmumā sākt procedūru minēto uzaicinājumu iesniegt informāciju par to, vai un kā VDIU plānoja atgūt vai piedzīt nesamaksātos parādus, Bulgārija norādīja, ka VDIU un BDZ Holding noslēdza vienošanās 2012. gada 1. decembrī un 2013. gada 31. maijā, saskaņā ar kurām VDIU un BDZ Holding atzina dažus abpusējus prasījumus un nolēma daļēji atmaksāt nesamaksātās saistības, izmantojot parāda–aktīvu mijmaiņas darījumu. Parāda–aktīvu mijmaiņas darījuma mērķis bija dzēst BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu atzītās saistības pret VDIU, nodrošinot aktīvus, kas būtu lietderīgi VDIU un ar labu likviditāti. Šī darbība tika atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jo īpaši Līgumu un saistību līguma 65. panta 2. punktu, un tās juridiskais pamats bija Ministru padomes lēmumi.

(52)

Dokumentā, ko Bulgārija iesniedza 2016. gada 7. novembrī, tā uzsvēra, ka 2013.–2016. gadā kopējā mijmaiņas aktīvu summa, tostarp PVN, bija BGN 25,9 miljoni (EUR 13,3 miljoni). Pirmais mijmaiņas darījuma posms BGN 23 miljonu (EUR 11,8 miljonu) apmērā tika īstenots 2013. gada decembrī, pamatojoties uz Ministru padomes Lēmumu Nr. 481/12.08.2013. Turklāt 2015. gada decembrī un 2016. gada augustā, pamatojoties uz Ministru padomes Lēmumiem Nr. 965/10.12.2015. un Nr. 626/29.07.2016., tika apmainīti īpašumi attiecīgi BGN 1,1 miljona (EUR 0,58 miljonu) un BGN 1,8 miljonu (EUR 0,9 miljonu) apmērā. Konkrētie aktīvi, uz kuriem attiecās mijmaiņas darījumi, bija noteikti iepriekš atkarībā no pušu vajadzībām tos izmantot turpmāk. Bulgārija norādīja, ka tādējādi VDIU ieguva 16 īpašumus, tostarp telpas Varnas prāmju kompleksā un biroju ēku Stara Zagorā.

(53)

Bulgārija arī norādīja, ka VDIU neatkarīgi pieņēma lēmumu par aktīviem, attiecībā uz kuriem tam bija komerciāla interese. Lai atbalstītu šo apgalvojumu, Bulgārija norādīja, ka 2016. gada augustā VDIU noraidīja piedāvāto parāda–aktīvu mijmaiņas darījumu attiecībā uz konkrētiem aktīviem un tāpēc BDZ apmainīja aktīvus BGN 1,8 miljonu (EUR 0,9 miljonu) apmērā nevis BGN 10 miljonu (EUR 5,1 miljona) apmērā. Minētais process bija pārredzams. Apmainītos aktīvus novērtēja neatkarīgi novērtētāji, kuriem bija Bulgārijas Neatkarīgo vērtētāju kameras izdoti sertifikāti. Aktīvu vērtību noteica, pamatojoties uz tirgus principiem un metodēm saskaņā ar starptautiskiem un Eiropas vērtēšanas standartiem, kas noteikti Bulgārijas tiesību aktos. Saskaņā ar Bulgārijas iesniegto informāciju šos aktīvus var pārdot nekustamā īpašuma tirgū par indikatīvu cenu, ko noteikuši neatkarīgie vērtētāji. BDZ Holding un VDIU apstiprinātās galīgās cenas bija līdzīgas novērtējumos noteiktajām.

(54)

Attiecīgi Bulgārija uzskata, ka uzņēmums VDIU ir rīkojies kā tirgus ekonomikas kreditors un parāda–aktīvu mijmaiņas darījumi tika saskaņoti un tika veikti atbilstoši parastiem tirgus nosacījumiem.

(55)

Bulgārija norādīja, ka, tā kā BDZ Holding nepareizi interpretēja un piemēroja spēkā esošos valsts tiesību aktus, uzņēmums kļūdaini samaksāja PVN BGN 72 miljonu (EUR 36,8 miljonu) apmērā par kompensācijām par SPS laikposmā no 2004. gada 1. decembra līdz 2008. gada 29. februārim. Šī kļūda tika konstatēta Valsts ieņēmumu aģentūras 2009. gadā veiktās revīzijas ziņojumā. Bulgārija paskaidro, ka BDZ Holding veica Nodokļu apdrošināšanas procedūras kodeksā (“NAPK”) noteiktās vajadzīgās tiesiskās darbības, lai atgūtu nepareizi samaksāto PVN ar atmaksu. Nepareizi samaksātā nodokļa summa tika noteikta, pamatojoties uz valsts ieņēmumu un nodokļu administrācijas izdotiem aktiem.

(56)

Bulgārija arī norādīja, ka uzņēmumam tika uzticētas SPS ar 2004. gada 29. jūnija SPS līgumu, ko 2004. gada septembrī parakstīja Bulgārijas Transporta un sakaru ministrija un BDZ Holding. Saskaņā SPS līgumu tika piešķirta kompensācija par SPS, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radās, sniedzot pārvadājumu pakalpojumus. Turklāt saskaņā ar līguma noteikumiem minētā pakalpojuma sniegšanai un kompensācijai bija jāatbilst nosacījumiem attiecībā uz vilcienu, sēdvietu un stundu skaitu. Turklāt šo kompensāciju varēja samazināt, ja netika izpildītas norādītās prasības attiecībā uz kilometriem, sēdvietām un stundām.

(57)

Bulgārija paskaidro, ka saskaņā ar 29. pantu Pievienotās vērtības nodokļa likumā (“ZDDS”), kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim, pakalpojumu sniegšanas summa, kas apliekama ar nodokli, ietver arī visus pakalpojumu sniedzēja saņemtos un apgūtos finanšu līdzekļus, kas ir tieši saistīti ar šo pakalpojumu sniegšanu, tostarp subsīdijas. Bulgārija arī paskaidroja, ka saskaņā ar ZDDS 20. panta 6. punktu ir uzskatāms, ka visi finanšu līdzekļi (piem., subsīdijas), kas ir tieši saistīti ar preču vai pakalpojumu nodrošināšanu, ir piešķirti no valsts vai citas struktūras budžeta un ir papildu maksājums par precēm vai pakalpojumiem. Pamatojoties uz Valsts ieņēmumu aģentūras apgalvojumiem (15), Bulgārija norādīja, ka subsīdijas, kas tika saņemtas zaudējumu, izmaksu vai aktīvu iegādes atlīdzināšanai, ir ārpus ZDDS darbības jomas, un tas ir spēkā SPS līguma gadījumā. Šajā saistībā Bulgārija precizēja, ka valsts noteikumi ļāva atmaksāt PVN, pamatojoties uz PVN novērtējumu, ko izdeva ieņēmumu iestādes pēc ex post pārbaudes un pārskatīšanas. Turklāt Bulgārija apgalvo, ka pirms tās iestāšanās Savienībā tai nebija pienākuma pilnīgi saskaņot savus PVN tiesību aktus.

(58)

Kā apgalvo Bulgārija, kopš 2007. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā jaunais ZDDS, Bulgārijas PVN likuma noteikumi ir pilnīgi saskaņoti ar Direktīvu 2006/112/EK. Bulgārija arī norāda, ka saskaņā ar ZDDS 26. panta 3. punktu pakalpojumu sniegšanas summa, kas apliekama ar nodokli, ietver arī visus pakalpojumu sniedzēja saņemtos un apgūtos finanšu līdzekļus (piem., subsīdijas), kas ir tieši saistīti ar šo pakalpojumu sniegšanu. Bulgārija arī paskaidroja, ka saskaņā ar jauno ZDDS ir uzskatāms, ka visi finanšu līdzekļi (piem., subsīdijas), kas ir tieši saistīti ar preču vai pakalpojumu nodrošināšanu, ir piešķirti no valsts vai citas struktūras budžeta un ir papildu maksājums par precēm vai pakalpojumiem. Tomēr, kā apgalvo Bulgārija, subsīdijas, kas tika saņemtas, lai atlīdzinātu zaudējumus vai izdevumus, tostarp aktīvu iegādi vai likvidāciju, ir ārpus jaunā ZDDS darbības jomas.

(59)

Kā norādīja Bulgārija, kļūdu, kas bija nepareiza PVN piemērošana ieņēmumiem no SPS pakalpojumu sniegšanas laikposmā no 2004. gada 1. decembra līdz 2008. gada 29. februārim, bija atklājušas attiecīgās nodokļu iestādes pārbaudes laikā. Šajā saistībā Bulgārija paskaidroja, ka šo attiecīgo nodokļu iestāžu konstatējumu rezultātā tika pieņemti lēmumi, kuros tika dots rīkojums par atmaksāšanu, un 2011. gada 7. februāra nodokļu revīzijas pārskats Nr. 29010038 saskaņā ar Bulgārijas Nodokļu apdrošināšanas procedūras kodeksu (16). Bulgārijas vēl paskaidroja, ka PVN atmaksāšanas procedūras ir noteiktas Bulgārijas Nodokļu apdrošināšanas procedūras kodeksa 128. un 129. pantā.

(60)

Tāpēc, kā norāda Bulgārija, nepareizi iekasēta PVN atmaksāšana nebija valsts atbalsts.

(61)

Kā norādīts 32. un 34. apsvērumā, Bulgārija atsauca savu paziņojumu par pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam BDZ Holding (1. pasākums). Bulgārija norādīja, ka tā vietā tika plānots dzēst parādus, kas uzņēmumam BDZ Holding radās pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā 2007. gada 1. janvārī (2. pasākums).

(62)

Saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2015/1589 10. pantu attiecīgā dalībvalsts var atsaukt paziņojumu noteiktā laikā, pirms Komisija pieņem lēmumu par atbalstu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 10. panta 2. punktu gadījumos, kad Komisija jau ir ierosinājusi oficiālu izmeklēšanas procedūru, kad paziņojums tiek atsaukts, Komisijai ir jāpārtrauc procedūra.

(63)

Komisija norāda, ka pārstrukturēšanas atbalsts vēl nav piešķirts. Tā kā Bulgārija ir atsaukusi savu paziņojumu un nepiešķirs pārstrukturēšanas atbalstu BDZ Holding BGN 550 miljonu apmērā, oficiālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu ir jāpārtrauc attiecībā uz paziņoto pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu.

(64)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(65)

Līguma 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi. Tāpēc, lai noteiktu, vai valsts pasākums ir atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ir jābūt izpildītiem visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(66)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru Komisijai vispirms ir jānosaka, kurš(-i) būs labuma guvējs(-i) 2. pasākuma īstenošanas rezultātā. Līguma 107. panta 1. punkts atsaucas uz uzņēmuma jēdzienu, definējot atbalsta labuma guvēju. Kā apstiprina Savienības tiesas, saskaņā ar šo nosacījumu uzņēmumam nav jābūt atsevišķai juridiskai vienībai, bet tas var ietvert uzņēmumu grupu (17). Galvenais kritērijs, nosakot, vai pastāv uzņēmums šā nosacījuma izpratnē, ir “saimnieciskas vienības” iesaiste. Saimniecisku vienību var veidot vairākas juridiskas personas. Minētā saimnieciskā vienība tad ir uzskatāma par attiecīgo uzņēmumu. Šajā saistībā Savienības tiesas uzskata, ka ir svarīga kontrolpaketes esība un citas funkcionālas, ekonomiskas un dabīgas saites (18).

(67)

Šajā gadījumā Bulgārija norāda, ka BZD Holding ir juridiska vienība, kuras parādi, kas izveidojās pirms 2007. gada, tiks dzēsti. Patiesībā, kā norādīts 34., 35. un 36. apsvērumā, Bulgārija uzskata, ka BDZ Holding ir vienīgais labuma guvējs 2. pasākuma īstenošanas rezultātā. Tomēr vairāki elementi liecina, ka attiecīgais uzņēmums neaprobežojas tikai ar juridisko personu BDZ Holding.

(68)

Pirmkārt, attiecībā uz īpašuma tiesībām jānorāda, ka BDZ Holding pieder 100 % akciju gan BDZ Passenger, gan BDZ Cargo. Tāpēc BDZ Holding kontrolē visas BDZ Passenger un BDZ Cargo saimnieciskās darbības, formulē kopējo pārvaldes politiku un nosaka mērķus abiem meitasuzņēmumiem.

(69)

Otrkārt, sākotnējo aizdevumu galvenais mērķis bija iegādāties un remontēt aktīvus, ko izmantoja gan BDZ Cargo, gan BDZ Passenger, piemēram, lokomotīves, kravas vagonus un pasažieru vagonus. Tāpēc parādu dzēšana attiecas uz abu meitasuzņēmumu sniegtajiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem. Lai gan pēc 2007. gadā veiktās reorganizācijas uzņēmumam BDZ Holding piederēja ritošais sastāvs, kuru tas iznomāja BDZ Cargo un BDZ Passenger, pēc 2011. gadā veiktās reorganizācijas ritošais sastāvs tika nodots meitasuzņēmumiem BDZ Cargo un BDZ Passenger (sk. 12. un 13. apsvērumu). Tāpēc 2. pasākums, kas tika īstenots, lai dzēstu parādus, kas radās ritošā sastāva finansēšanas dēļ, patiesībā dod labumu BDZ Cargo un BDZ Passenger.

(70)

Ņemot vērā šos apsvērumus, papildus BDZ Holding, arī tā meitasuzņēmumi BDZ Passenger un BDZ Cargo arī ir jāuzskata par labuma guvējiem parāda dzēšanas rezultātā. Saskaņā ar BDZ Passenger un BDZ Cargo veikto darbību aprakstu, kas dots 2.1. iedaļā, abi uzņēmumi ir viena saimnieciska vienība, ko kontrolē BDZ Holding, un abi sniedz pakalpojumus pret atlīdzību Bulgārijā. Tāpēc Komisija uzskata, ka, sniedzot pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus, kā arī pārvaldot un saskaņojot šīs darbības, BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi BDZ Passenger un BDZ Cargo veic saimniecisko darbību un tādējādi ir uzņēmumi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(71)

Lai attiecīgais pasākums būtu valsts atbalsts, tam ir jābūt finansētam no valsts līdzekļiem un lēmumam īstenot pasākumu ir jābūt attiecināmam uz valsti (19).

(72)

Parāda dzēšanu finansēs tieši no Bulgārijas valsts budžeta, un to piešķirs šīs dalībvalsts centrālās iestādes.

(73)

Tādējādi parādu dzēšana ietver valsts līdzekļu izmantošanu, par ko valsts ir arī pieņēmusi lēmumu un kas attiecas uz valsti.

(74)

Priekšrocība Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē ir ikviens ekonomisks labums, ko uzņēmums nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos, proti, bez valsts iejaukšanās (20). Svarīga ir tikai pasākuma ietekme uz uzņēmumu, nevis valsts iejaukšanās iemesls vai mērķis (21).

(75)

Šajā gadījumā Bulgārija dzēsīs parādus BGN 223,45 miljonu (EUR 114,25 miljonu) apmērā, kas ir tieši saistīti ar BDZ Holding dzelzceļa darbībām. Neviens saprātīgs tirgus ekonomikas dalībnieks nedzēstu šāda apmēra saistības bez atlīdzības. Turklāt pasākums atbrīvotu BDZ Holding no parāda maksājumu saistībām, tādējādi atbrīvojot līdzekļus, kurus BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi var izmantot, lai attīstītu savas darbības un uzlabotu savus finanšu rādītājus.

(76)

Tāpēc tiek secināts, ka Bulgārijas lēmums dzēst BDZ Holding saistības dos BDZ Holding, BDZ Passenger un BDZ Cargo tādu ekonomisku priekšrocību, kādu tie nebūtu guvuši parastos tirgus apstākļos.

(77)

Lai valsts pasākums iekļautos Līguma 107. panta 1. punkta piemērošanas jomā, tam jārada labvēlīgi apstākļi “noteiktiem uzņēmumiem vai noteiktiem ražojumiem”. Tādējādi jēdziens “valsts atbalsts” ietver tikai tos pasākumus uzņēmumu labā, kas nodrošina priekšrocību selektīvā veidā. Parāda dzēšana dos labumu tikai BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem, un tāpēc tas ir selektīvs pasākums Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(78)

Ir secināts, ka plānotā parādu dzēšana dos selektīvu ekonomisku priekšrocību uzņēmumam BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem BDZ Passenger un BDZ Cargo.

(79)

Ir pieņēmums, ka pastāv konkurences izkropļojumi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ja valsts piešķir finansiālu priekšrocību uzņēmumam liberalizētā nozarē, kur pastāv vai varētu pastāvēt konkurence (22).

(80)

Šajā saistībā Bulgārija 2002. gadā atvēra dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu citiem Bulgārijā dibinātiem iekšzemes uzņēmumiem. Savienības dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus tika pirmo reizi atvērts konkurencei Eiropas dzelzceļa kravu tīklā 2003. gada 15. martā, pieņemot pirmo dzelzceļa tiesību aktu paketi (23). Ar otro dzelzceļa tiesību aktu paketi 2006. gada 1. janvārī liberalizēja visus starptautiskos kravu pārvadājumus un no 2007. gada 1. janvāra – valsts dzelzceļa kravu pārvadājumus (24). Tomēr vairākas dalībvalstis vienpusēji liberalizēja savu valsts tirgu pirms šā datuma.

(81)

BDZ Cargo tirgus daļa Bulgārijas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū 2016. gadā bija 43 %. BDZ Cargo tieši konkurē ar citiem dzelzceļa kravu pārvadātājiem šajā tirgū, kā norādīts 15. apsvērumā.

(82)

Attiecībā uz pasažieru transportu no 2010. gada 1. janvāra ar trešo dzelzceļa tiesību aktu paketi tika atvērts starptautisko pasažieru pārvadājumu tirgus (25). Tā kā tas attiecas tikai uz starptautiskiem pakalpojumiem, tas neietver labuma guvēju darbības šajos maršrutos. Pie jebkuras likmes, kā noteikusi Tiesa Altmark Trans spriedumā, tas, ka pārvadājumu uzņēmums darbojas tikai vienā dalībvalstī, neizslēdz iespēju, ka atbalsts varētu izkropļot tirdzniecību Savienībā (26). Šajā saistībā ir jānorāda, ka kopš 1995. gada vairākas dalībvalstis ir vienpusēji atvērušas savu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgu un ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam piešķirta priekšrocība vienā dalībvalstī var samazināt konkurenta no citas dalībvalsts iespēju tirgoties šajā ģeogrāfiskajā tirgū.

(83)

Tāpēc Komisija secina, ka minētais pasākums radīs vai draud radīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

(84)

Ja dalībvalsts piešķirtais atbalsts nostiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē Savienības iekšējā tirgū, ir jāuzskata, ka šāds atbalsts ir ietekmējis tirdzniecību (27). Ir pietiekami, ka atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kuri ir atvērti konkurencei (28).

(85)

Šajā gadījumā labuma guvējs sniedz pakalpojumus, konkurējot ar citiem uzņēmumiem, kuri sniedz pārvadājumu pakalpojumus iekšējā tirgū, un daži no šiem pakalpojumiem ir pārrobežu. Tāpēc selektīvā ekonomiskā priekšrocība, kas piešķirta BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem ar plānoto parādu dzēšanu, nostiprina šo uzņēmumu ekonomisko stāvokli, jo tā rezultātā dzelzceļa operators atbrīvosies no parādiem, kas bija radušies pirms 2007. gada. Attiecīgi BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi sniegs dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus iekšējā tirgū, neatlīdzinot visas savas ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksas.

(86)

Tāpēc Komisija secina, ka plānotā parādu dzēšana var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(87)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka parādu dzēšana, ko plāno īstenot Bulgārija, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(88)

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāpaziņo par plāniem piešķirt vai grozīt atbalstu un tās nedrīkst īstenot ierosināto pasākumu, kamēr paziņošanas procedūrā nav pieņemts galīgais lēmums.

(89)

Tā kā parāda dzēšana par labu BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem vēl nav īstenota, Komisija uzskata, ka Bulgārija ir izpildījusi saistības saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu (29).

(90)

Tā kā parādu dzēšana ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, Komisijai ir jānovērtē, vai var uzskatīt, ka atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(91)

Līguma 107. panta 3. punktā ir noteikti daži izņēmumi no vispārējā noteikuma Līguma 107. panta 1. punktā par to, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(92)

Šajā saistībā Dzelzceļa vadlīniju 4. iedaļā ir noteikts ietvars, lai novērtētu, vai Komisijai ir jāpaziņo, ka atbalsts dzelzceļa uzņēmumiem parādu dzēšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(93)

Komisija piekrīt Bulgārijai par Dzelzceļa vadlīniju 4. iedaļas piemērojamību parādu dzēšanas saderības novērtēšanai. Patiesi, saskaņā ar Dzelzceļa vadlīniju 54. punktu, “ievērojot [Padomes] Direktīvas 91/440/EEK (30) 9. pantu, Komisija cita starpā uzskata, ka atsevišķos gadījumos šāds atbalsts ir jāatļauj, neveicot finanšu pārstrukturēšanu, ja dzēsti tiek iepriekšēji parādi, kas radās, pirms stājās spēkā Direktīva 2001/12/EK, ar kuru paredz nosacījumus nozares atvēršanai konkurencei”. Saskaņā ar Dzelzceļa vadlīniju 56. punktu tādu dalībvalstu gadījumā, kuras iestājās Savienībā pēc tam, kad stājās spēkā Direktīva 2001/12/EK, par iestāšanās datumu uzskata datumu, no kura šo direktīvu sāka piemērot šīm dalībvalstīm. Tāpēc attiecīgais datums, lai noteiktu, kuru pirmsiestāšanās parādu var dzēst saskaņā ar Dzelzceļa vadlīnijām, ir 2007. gada 1. janvāris.

(94)

Bulgārija apgalvo, ka plānotā parādu dzēšana atbilst visiem saderības nosacījumiem, kas noteikti Dzelzceļa vadlīnijās. Tādējādi Komisijai ir jānovērtē šis prasījums. Patiesi, saskaņā ar Dzelzceļa vadlīniju 55.–61. punktu atbalstu pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā radušos parādu dzēšanai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir izpildīti šādi pieci kumulatīvi nosacījumi:

(95)

Dzelzceļa vadlīnijās ir noteikts, ka dzēšamajam(-iem) parādam(-iem) ir jābūt skaidri noteiktam(-iem), individualizētam(-iem) un Bulgārijas gadījumā tādam(-iem), kas radies(-ušies) pirms tās iestāšanās ES. Saskaņā ar Dzelzceļa vadlīnijām uzkrātos vai nenoteiktos parādus nedrīkst kompensēt. Kompensācija nebūtu pieļaujama, piemēram, ja būtu plānots dzēst parāda vispārējas vienības, piemēram, “parādus visiem piegādātājiem”. Līdzīgi kompensācija nebūtu pieļaujama arī tad, ja ir plānots dzēst visas kreditora parāda uzkrātās vienības, piemēram, “visas saistības vis-à-vis konkrētu banku”, kas radušās no dažādiem komponentiem, piemēram, virslimita kredītiem, garantijām vai ilgtermiņa aizdevumiem.

(96)

Bulgārija plāno dzēst BDZ Holding parādu BGN 223,45 miljonu (EUR 114,25 miljonu) apmērā. Kā paskaidrots 35. apsvērumā un 2. tabulā, summa BGN 223,45 miljonu apmērā, uz ko attiecas dzēšana, ir finanšu saistības, kas tika uzņemtas pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā un kas nebija samaksātas līdz iestāšanās dienai, vai turpmākais parāds, kas radās BDZ Holding, aizstājot vai pārfinansējot parādu, kas bija radies pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā, kā dokumentēts BDZ Holding 2006. gada konsolidētajā finanšu pārskatā un/vai informācijā par attiecīgajiem aizdevuma maksājumiem. Katru parādu, ko plāno dzēst, var individualizēt kā izrietošu no aizdevuma līgumiem (finanšu kreditori KfW IPEX Bank, ERAB, IBRD) vai no parastām līgumattiecībām ar konkrētiem dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem (VDIU) vai elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējiem (NEC AD) pirms iestāšanās.

(97)

Tas pats attiecas uz BDZ Holding individualizētām parādsaistībām pret to obligāciju īpašniekiem, kuras emitēja 2007. gada 19. novembra obligāciju emisijā ISIN BG2100032072, un Finanšu ministriju, kad tā kļuva par BDZ Holding kreditoru (sk. 35. un 36. apsvērumu un 2. tabulu). Abi parādi ir labi individualizēti, un arī ieņēmumi tika izmantoti, lai pārfinansētu konkrēti noteiktu pirmsiestāšanās parādu, ko BDZ Holding nevarētu atmaksāt un nokārtot no saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka pašlaik nesamaksātās summas ekonomiskā ziņā ir tikai uzkrātais mantotais parāds.

(98)

Visbeidzot, tā kā parāds BGN 223,45 miljonu apmērā, ko ir plānots dzēst, izriet no skaidri noteiktiem un individualizētiem parādiem, kas radušies pirms Bulgārijas iestāšanās ES, nav jāpauž nostāja par to, vai saskaņā ar Dzelzceļa vadlīnijām var likumīgi dzēst citus parādus, kas ietver BDZ Holding nodrošinājumus un tirdzniecības saistības, kurus Bulgārija arī noteica kā pirmsiestāšanās parādu (1. tabula un 35. un 20. apsvērums) un kuru apmērs ir starpība starp BGN 806,7 miljoniem un BGN 223,45 miljoniem. Parāds šīs starpības apmērā ir izslēgts no šā lēmuma darbības jomas.

(99)

Tāpēc ir secināts, ka attiecīgā pasākuma mērķis ir dzēst skaidri noteiktus un individualizētus parādus BGN 223,45 miljonu apmērā, kas radušies pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā.

(100)

Bulgārija norādīja, ka visi BDZ Holding parādi bija tieši saistīti ar pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumiem (sk. 39. apsvērumu).

(101)

Komisija secina, ka dzēšamie parādi patiešām radās, lai finansētu ritošā sastāva atjaunošanu un remontu, piemēram, iegādātos dīzeļa un elektriskās iekārtas vai modernizētu uzņēmumam piederošos kravas vagonus. Alternatīvi tādi parādi kā uzņēmumam VDIU nesamaksātās saistības arī finansēja BDZ Holding dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu. Šīs darbības ir BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu pamatdarbība un ir tieši saistītas ar dzelzceļa pārvadājumiem.

(102)

Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgie parādi ir tieši saistīti ar dzelzceļa pārvadājumiem.

(103)

Bulgārija apgalvoja, ka BDZ Holding bija maksātnespējīgs un ar pārmērīgām parādsaistībām saskaņā ar attiecīgajiem Bulgārijas tiesību aktiem un atbilda visiem Bulgārijas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pret to varētu sākt maksātnespējas procesu. Tā ir pamatota norāde par pārmērīgām parādsaistībām. Turklāt Bulgārija apgalvoja, ka uzņēmums nespēja izpildīt savas finanšu saistības parādsaistību dēļ.

(104)

BDZ Holding kopējais parādsaistību apmērs 2006. gada 31. decembrī bija BGN 806,7 miljoni un veidoja 78 % no BDZ Holding kopējā kapitāla (pašu kapitāls un parādi) ar parāda–aktīvu attiecību četri. BDZ Holding finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās kopš 2007. gadā. BDZ Holding parāda–aktīvu attiecība no 2011. gada palielinājās virs 7,5 (9) un sasniedza 14 (2012. gadā), 15 (2013. gadā), –209 (2014. gadā) un –33 (2015. gada oktobrī) (31). Turklāt 2015. gada oktobrī BDZ Holding nesamaksātās saistības, proti, BGN 499,1 miljona (EUR 255 miljonu) apmērā, veidoja 86 % no aktīvu bilances vērtības, kas bija BGN 582,4 miljoni (EUR 298 miljoni).

(105)

Komisija arī secina, ka, lai gan BDZ Holding atmaksāja nesamaksāto parādus BGN 724 miljonu (EUR 370 miljonu) apmērā laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 28. septembrim, uzņēmums nav varējis pilnībā izpildīt savas finanšu saistības. Uzņēmuma nesamaksāto saistību pret starptautiskajiem kreditoriem dēļ 2015. gada 20. jūlijā Londonas Augstā tiesa noteica, ka BDZ ir jāsamaksā EUR 66,7 miljoni (BGN 130,4 miljoni), piemērojot kavējuma procentus gadā 8 % apmērā (32).

(106)

Turklāt, ņemot vērā BDZ Holding pārmērīgās parādsaistības, bez parādu dzēšanas uzņēmumam būtu ļoti grūti izpildīt savas saistības un galu galā tas varētu tikt likvidēts.

(107)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka BDZ Holding ir pārmērīgas parādsaistības, kas apgrūtina tā saprātīgu finanšu vadību.

(108)

Turklāt minētais atbalsts ir vajadzīgs, lai novērstu šādu pārmērīgu parādsaistību situāciju, kad atbilstoši prognozēm tuvākajā nākotnē šā tirgus konkurences dēļ BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi nevarēs finansiāli atveseļoties saprātīgā laikposmā.

(109)

Savu parādsaistību dēļ BDZ Holding nespēja izpildīt visas savas finanšu saistības un neveica ieguldījumus sava ritošā sastāva modernizācijā. Tā kā netika veikti ieguldījumi ritošā sastāva modernizācijā un uzturēšanā, uzņēmuma parks ir kļuvis pārāk vecs un daļēji novecojis. Šajā saistībā Komisija secina, ka 82 % no BDZ Passenger pasažieru vagoniem ir vecāki par 20 gadiem, bet 74 % no tā lokomotīvēm ir vecākas par 25 gadiem. 2015. gadā aptuveni 50 % no BDZ Cargo lokomotīvēm bija vai nu remontā, vai nebija lietojamas. Līdzīgi 2015. gadā aptuveni 51 % no BDZ Cargo kravas vagoniem nebija lietojami un bija jāremontē.

(110)

Bez atbalsta BDZ Holding nespētu samaksāt joprojām nesamaksātos parādus, kas bija radušies pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā, kā arī tas nespētu izmantot savus līdzekļus, lai veiktu ieguldījumus sava ritošā sastāva modernizācijā.

(111)

Ilustratīvi, pamatojoties uz uzņēmuma deklarētajiem ieņēmumiem 2016. gadā (BGN 336,2 miljoni), ja nemainītos pārējie apstākļi, būtu vajadzīga vienreizēja cenu un/vai tarifu palielināšana vidēji par 66 %, lai īsā termiņā gūtu ekspluatācijas ieņēmumus BGN 223,45 miljonu apmērā, kas ir vajadzīgi, lai atmaksātu parādus, kurus ir plānots dzēst. Tomēr BDZ Holding meitasuzņēmumi darbojas tikai tādā ģeogrāfiskajā zonā, kas pilnībā atbilst reģionālā atbalsta saņemšanas nosacījumiem saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Lielam tarifu palielinājumam šādās ģeogrāfiskajās zonās varētu būt lielāka negatīvā sociālā ietekme nekā bagātākās Savienības zonās. Attiecīgi hipotētiskam cenu palielinājumam, kura mērķis ir palielināt BDZ Holding ieņēmumus un mazināt tā parādus līdz vajadzīgajam apmēram, ja vien tas vispār ir juridiski iespējams attiecībā uz pasažieru pakalpojumiem, uz kuriem attiecas SPS, un komerciāli ilgtspējīgi konkurētspējīgā vidē attiecībā uz kravu pakalpojumiem, varētu būt nesamērīga sociālā ietekme attiecībā uz Bulgārijas dzelzceļa pasažieriem vai uzņēmumiem, kuri izmanto BDZ kravu pārvadājumu pakalpojumus.

(112)

Attiecīgi neviens cits ticams hipotētisks politikas pasākums, izņemot plānoto parādu dzēšanu, neļautu uzņēmumam turpināt savu darbību. Tādējādi attiecīgais pasākums ir vajadzīgs, lai novērstu BDZ Holding pārmērīgu parādsaistību situāciju, kad atbilstoši prognozēm tuvākajā nākotnē šā tirgus konkurences dēļ BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi nevarēs finansiāli atveseļoties.

(113)

Komisija norāda, ka, ņemot vērā BDZ Holding finanšu stāvokli, parādu dzēšanas apjoms ir tik minimāls, cik nepieciešams, lai nodrošinātu uzņēmuma izdzīvošanu, un ir priekšnoteikums uzņēmuma finansiālai ilgtspējai. Minētais apjoms ir noteikti nepieciešams, lai veiktu nesamaksātos maksājumus kreditoriem – starptautiskajām finanšu iestādēm un VDIU. BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi joprojām nav samaksājuši saistības, kuras radās pirms 2007. gada 1. janvāra un kuras, ja netiks samaksātas, radīs labuma guvējam likvidācijas risku. Finanšu rādītāji liecina, ka maksājumus nevar veikt no pašreizējiem pašu līdzekļiem un būtu nereāli domāt, ka uzņēmums varētu būtiski palielināt savus tarifus vai cenas, lai gūtu lielākus ieņēmumus īsā termiņā.

(114)

Turklāt Komisija norāda, ka laikposmā kopš iestāšanās BDZ Holding no saviem līdzekļiem, kuri iegūti galvenokārt no aktīvu pārdošanas, ir atmaksājis saistības, kas radušās pirms 2007. gada 1. janvāra, BGN 166 miljonu apmērā. Tā kā šīs summas, iespējams, varētu dzēst, ir saprātīgi uzskatīt, ka BDZ Holding varētu izmantot šos līdzekļus ritošā sastāva un sniegto pakalpojumu attīstīšanai un modernizēšanai. Uzņēmums bija atpalicis no attīstības dzelzceļa nozarē tehnisko raksturlielumu un informācijas sistēmu ziņā. Tāpēc, ciktāl BDZ Holding ir paļāvies arī uz pašu līdzekļiem, lai atmaksātu daļu no pirmsiestāšanās parāda, parādu dzēšana nav uzskatāma par tādu, kas pārsniegtu vajadzīgo apjomu, pat ja tas atbrīvo uzņēmumu no atmaksas saistībām un dod finansiālas iespējas ieguldīt turpmākā modernizācijā vai remonta pasākumos.

(115)

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija secina, ka parādu dzēšanu nevar uzskatīt par tādu pasākumu, kas nostādītu BDZ Holding labvēlīgākā stāvoklī nekā vidēja, pienācīgi pārvaldīta uzņēmuma stāvoklis, kuram ir tāds pats darbības profils.

(116)

Piedāvātā parādu dzēšana ļaus BDZ Holding tikai normalizēt uzņēmuma ekspluatācijas darbību finansēšanu un neļaus BDZ Holding vai tā meitasuzņēmumiem paplašināties vai ieiet jaunos tirgos. Šajā ziņā atbalsts netraucēs attīstīt efektīvu konkurenci tirgū. Tas neietekmēs konkurentu pozīciju tirgū, un tie spēs turpināt konkurēt ar BDZ Holding uz tādiem pašiem nosacījumiem.

(117)

Komisija arī uzskata, ka parādu dzēšana neradīs pārmērīgus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus starp dalībvalstīm, jo tas tikai ļaus BDZ Holding stabilizēt savu finanšu stāvokli, ko izdarīt traucēja saistības, kuras tika uzņemtas pirms tirgus liberalizācijas. Turklāt Komisija secina, ka jauniem tirgus dalībniekiem nav traucēta iekļūšana Bulgārijas pārvadājumu tirgū. Kā paskaidrots 15. un 42. apsvērumā, papildus BDZ Cargo Bulgārijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū pašlaik darbojas vēl astoņi kravu operatori. Nav pierādījumu, ka parādu dzēšana mainīs šo konkurences situāciju.

(118)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka valsts atbalsts parādu dzēšanas veidā (2. pasākums) BGN 223,45 miljonu (EUR 114,25 miljonu) apmērā, ko Bulgārija plāno īstenot, atbilst nosacījumiem par atbilstību iekšējam tirgum, kas noteikti Dzelzceļa vadlīniju IV nodaļā.

(119)

Tā kā Bulgārija nepaskaidroja BDZ Holding nesamaksāto saistību pret VDIU izcelsmi un attīstību pirms lēmuma sākt procedūru pieņemšanas, šo nokavēto saistību nepiedzīšanu varētu uzskatīt par iespējamu valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu.

(120)

Saskaņā ar Bulgārijas iesniegto informāciju (sk. 4.3. iedaļu) daļa no BDZ Holding saistībām, kas nav samaksātas uzņēmumam VDIU, ir saistības, kuras uzņēmums uzņēmās pirms Bulgārijas iestāšanās Savienībā. Šis pirmsiestāšanās parāds daļēji (līdz BGN 26,3 miljoniem) pēc tam tika pārfinansēts ar ieņēmumiem no obligāciju emisijas 2007. gada 19. novembrī, un tas joprojām ir nesamaksāts parāds, un tāpēc uz to attiecas novērtējums saistībā ar “2. pasākumu: to parādu dzēšana, kas radušies pirms 2007. gada” 6.1. iedaļā. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumam VDIU tika maksāts.

(121)

Turklāt, lai paskaidrotu situāciju saistībā ar atlikušajām nesamaksātajām saistībām, Bulgārija iesniedza papildu informāciju par maksāšanas kārtību un VDIU veiktajiem pasākumiem (sk. 4.3. iedaļu). Kā apgalvo Bulgārija, VDIU ir veicis visus vajadzīgos pasākumus, lai piedzītu no BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem laikā nesamaksātās saistības un lai maksimāli palielinātu nesamaksāto summu atgūšanu, nesākot tiesvedību.

(122)

Lai pārliecinātos, vai VDIU nebija pārmērīgi labvēlīgs pret BDZ Holding attiecībā uz kavēšanos un laikā nesamaksāto saistību maksājumu kārtību, Komisijai ir jānovērtē, vai tas gūtu labumu no šādas kārtības parastos tirgus apstākļos (33). Šajā saistībā Komisijai ir jānovērtē, vai hipotētisks tirgus ekonomikas kreditors VDIU situācijai līdzīgā situācijā, lai saņemtu maksimālo maksājumu par summām, kas tam pienākas, piekristu kavējumam un piedalītos atkārtotās sarunās par laikā nesamaksāto saistību samaksu uz līdzīgiem nosacījumiem (34). Citiem vārdiem sakot, Komisijai ir jānovērtē, vai VDIU rīkojās tikpat rūpīgi kā tirgus ekonomikas kreditors, pirms izvēlēties starp savu prasījumu individuālu izpildi uz vienošanās pamata un kolektīvas atgūšanas procedūras uzsākšanu, kas, iespējams, izraisītu BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu bankrotu.

(123)

Komisija norāda, ka, lai noteiktu labvēlīgāko alternatīvu, rūpīgs tirgus ekonomikas kreditors izvērtētu katras alternatīvas priekšrocības un trūkumus, ņemot vērā cita starpā atgūstamās summas, iepriekšējo ekonomisko ietekmi, atgūšanas procesa ilgumu un izmaksas (35).

(124)

Vispirms Komisija secina, ka parādi uzņēmumam VDIU radās saistībā ar parastām un ilgtermiņa komerciālām attiecībām starp (valstij piederošiem) uzņēmumiem: BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi bija VDIU galvenie klienti un radīja vairāk nekā 70 % no tā darbības ieņēmumiem. Papildu pierādījumus tam, ka VDIU un BDZ Holding pastāvīgi mijiedarbojas un ir savstarpēji atkarīgi, sniedz arī BDZ Holding parāda izcelsme – uzņēmuma parāds VDIU bija BGN 46,5 miljoni, kas uzkrājās laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam par dažādiem VDIU sniegtajiem pakalpojumiem (sk. 3. tabulu). Tāpēc BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu iespējamā izstāšanās no tirgus kolektīva maksātnespējas procesa rezultātā nekavējoties būtiski negatīvi ietekmētu VDIU finanšu stāvokli. Savukārt BDZ Holding bankrots samazinātu VDIU peļņu un spēju pienācīgi uzturēt valsts dzelzceļa tīklu, tādējādi riskējot vēl vairāk samazināt komerciālos ieņēmumus, kurus rada citi klienti papildus BDZ Holding meitasuzņēmumiem.

(125)

Tādējādi tirgus kreditors, kas tāpat kā VDIU būtu līdzīgās komerciālās attiecībās ar tādu savu debitoru kā BDZ Holding, piesardzīgi izturētos pret jebkādu hipotētisku piedzīšanas darbību, kas izraisītu tā galvenā klienta izstāšanos no tirgus, pretēji kreditoram, kuram ir vienreizēji parāda prasījumi un kurš komerciāli un finansiāli nav atkarīgs no tā, vai tā debitors turpina darboties tirgū pēc tā prasījumu piedzīšanas.

(126)

Otrkārt, VDIU prasījumus pret BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem nevarētu piedzīt kā preferenciālus prasījumus hipotētiskā kolektīvā maksātnespējas procesā, kur attiecībā uz maksājumiem uzņēmumam VDIU nevarētu dot priekšroku salīdzinājumā ar citiem kreditoriem (sk. 49. apsvērumu). Turklāt lēmumā sākt procedūru noteiktais parāds uzņēmumam VDIU (BGN 45 miljonu apmērā) bija mazāks nekā parāds citiem kreditoriem (sk. 1. tabulu). Pie tam BDZ Holding aktīvu bilances vērtība būtu jāsamazina par likvidācijas diskontu, ja notiktu piespiedu pārdošana kolektīvā maksātnespējas procesa ietvaros. Atkarībā no aktīvu veida likvidācijas diskonts var būt līdz pat 75 % no aktīva vērtības. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka BDZ Holding aktīvu likvidēšanas vērtība nebūtu pietiekama, lai segtu likvidācijas izmaksas, algas uzņēmuma darbiniekiem un visas nesamaksātās saistības, pieņemot, ka, piemēram, 2011. gadā likvidācijas izmaksas, algas darbiniekiem un visas nesamaksātās saistības bija BGN 778 miljoni, savukārt BDZ Holding aktīvu bilances vērtība bija BGN 933 miljoni. Attiecīgi VDIU varētu reāli sagaidīt, ka tiek atmaksāta tikai maza daļa no tam nesamaksātajiem prasījumiem, ja būtu sākts kolektīvais maksātnespējas process.

(127)

Turklāt Komisija saskaņā ar iedibināto judikatūru uzskata. ka izmaksas kopā ar tiesas procesu ilgumu var ietekmēt kreditora lēmumu par to, vai turpināt uzņēmuma likvidāciju (36). Šajā saistībā Komisija piekrīt, ka VDIU bija īpaši ieinteresēts nevis sākt uzņēmuma likvidāciju, bet gan turpināt sadarbību ar BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem, ne tikai tāpēc, ka ņēma vērā turpmākos komerciālos ieņēmumus, kurus radītu uzņēmums BDZ Holding, bet arī tāpēc, lai maksimāli palielinātu iespējas atgūt nesamaksātās nepreferenciālās saistības, kas bija uzkrājušās līdz 2011. gada novembrim. Komisija secina, ka ilgstoša kolektīva maksātnespējas procesa sākšana izraisa grupas piespiedu likvidāciju un neskaidrs un zems atgūšanas koeficients nebūtu derīga un reāla VDIU iespēja, lai maksimāli palielinātu tā parāda prasījumu atmaksu.

(128)

Patiešām, Komisija secināja, ka BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi ir regulāri apkalpojuši savus parādus uzņēmumam VDIU un attieksme pret VDIU nav bijusi atšķirīga no attieksmes pret citiem grupas privātajiem kreditoriem. Kad radās maksājumu kavējumi, BDZ Holding neguva labumu no atmaksas atlikšanas, jo nokavētie maksājumi uzņēmumam VDIU bija būtiski pārsniegti par 1 000 bāzes punktiem papildus Bulgārijas valsts bankas pamata procentu likmei (sk. 48. apsvērumu). Ilustratīvi Komisija uzskata, ka 1 000 bāzes punkti ir tirgum atbilstoša aizdevuma ar sliktas kvalitātes garantiju bāzes procentu starpība uzņēmumam, kas nonācis finanšu grūtībās, piemēram, BDZ Holding  (37). Nesamaksātās saistības tika atmaksātas ar regulāriem tiešiem bankas pārskaitījumiem, kompensējot VDIU saistības pret BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem, kā arī ar parāda–aktīvu mijmaiņas darījumiem. Piemēram, laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi par VDIU sniegtajiem pakalpojumiem samaksāja BGN 503 miljonus (EUR 257 miljonus). Salīdzinājumā ar mazo varbūtību, ka tiks atgūta vismaz neliela daļa no VDIU prasījumiem, ja uzņēmums BDZ Holding tiktu likvidēts, tās parāda summas, kas tika atmaksātas VDIU līdz 2011. gadam, apstiprina a posteriori, ka VDIU lēmums nepiedzīt savus prasījumus bija vissaprātīgākais.

(129)

Turklāt, lai gan informācija nav attiecināma tieši uz pirmsiestāšanās parādu, kas minēts lēmumā sākt procedūru, Komisija norāda, piemēram, attiecībā uz saistību maksājumu ar parāda–aktīvu mijmaiņas darījumiem, kas tika veikti pēc lēmuma sākt procedūru pieņemšanas, ka VDIU noslēdza nolīgumus ar BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem ar nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem, kā paskaidrots 51., 52. un 53. apsvērumā, kuros bija atzīti nesamaksātie parādi, un tādējādi veicināja to atmaksu.

(130)

Pamatojoties uz papildu informāciju un pierādījumiem, ko iesniedz Bulgārija, un ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka VDIU ir rīkojies kā tirgus ekonomikas kreditors, un tāpēc parādu atmaksas atlikšana un nolīgumi starp VDIU un BDZ Holding un tā meitasuzņēmumiem nav pēdējiem minētajiem devusi nekādu nepamatotu ekonomisku priekšrocību, ko tie nebūtu ieguvuši parastos tirgus apstākļos.

(131)

Attiecīgi Komisija secina, ka veids, kādā BDZ Holding un tā meitasuzņēmumi risināja situāciju ar saviem nesamaksātājiem parādiem infrastruktūras pārvaldniekam (VDIU) līdz 2011. gada novembrim, neietvēra valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(132)

Tā kā nosacījumi, atbilstoši kuriem tiek noteikta valsts atbalsta esība Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ir kumulatīvi, tā noteikumi nav attiecināmi, ja kāds no tiem nav izpildīts. Tāpēc nav jāvērtē, vai BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu iepriekš nesamaksāto parādu uzņēmumam VDIU nemaksāšana atbilst citiem Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumiem.

(133)

Komisija sāka izmeklēšanu par 4. pasākumu, jo Bulgārija nepaskaidroja PVN atmaksas iemeslus un to, vai tas atbilda Direktīvai 2006/112/EK. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka PVN atmaksa varētu būt iespējams valsts atbalsts saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu. Tāpēc Komisija aicināja Bulgāriju sniegt papildu informāciju par iemesliem, kāpēc uzņēmumam BDZ Holding tika veikta PVN atmaksa.

(134)

Pēc lēmuma sākt procedūru pieņemšanas Bulgārija paskaidroja, ka 4. pasākums attiecās uz nepareizi piemērota un samaksāta PVN atmaksu, jo PVN BGN 72 miljonu (EUR 36,7 miljonu) apmērā bija nepareizi samaksāts no kompensācijas par SPS, kas saņemta no Transporta ministrijas par laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2008. gada 29. februārim (sk. 55.–59. apsvērumu). Bulgārija precizēja, ka administratīvo kļūdu kompetentā valsts nodokļu iestāde atklāja pārbaudē, ko veica saskaņā ar valsts tiesību aktu piemērojamajiem noteikumiem. Minētā kļūda tika izlabota ar 2009. gada 14. janvāra Lēmumu Nr. 2900180, 2009. gada 8. jūlija Lēmumu Nr. 290900153, 2010. gada 12. augusta Lēmumu Nr. 100337 un 2011. gada februāra Lēmumu Nr. 290100380 par nodokļu atmaksu.

(135)

Komisija norāda, ka saistībā ar valsts atbalsta jēdzienu ir svarīga ne tikai pozitīvu ekonomikas priekšrocību piešķiršana. Priekšrocība var būt arī ekonomiskā sloga samazināšana, piemēram, nodokļu priekšrocības. Tāpēc ir jāpārbauda, vai PVN atmaksa no kompensācijas par SPS, kas saņemta no Transporta ministrijas, deva ekonomisku priekšrocību BDZ Holding, mazinot maksājumus, kas parasti ir iekļauti uzņēmuma budžetā (38), un vai PVN no kompensācijas par SPS tiešām bija nepareizi iekasēts. Nelikumīgi iekasētu nodokļu atmaksas gadījumā priekšrocības nav (39).

(136)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 73. pantu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, tostarp pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, summa, kurai uzliek nodokli, ir visa summa, kas veido atlīdzību, kuru pakalpojumu sniedzējs par šiem pakalpojumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, tostarp subsīdijas, kas tieši saistītas ar šo pakalpojumu sniegšanas cenām. Turklāt saskaņā ar minētās direktīvas 132. pantu uzņēmumiem, kuriem ir uzticētas SPS, nepiemēro PVN atbrīvojumus.

(137)

Tāpēc ir jānovērtē, vai kompensācija par SPS, ko saņēma BDZ Holding, bija tieši saistīta ar sniegto pakalpojumu cenu. Kompensācija par SPS bija paredzēta tam, lai kompensētu zaudējumus, ko radīja pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšana konkrētos apstākļos, piemēram, atbilstoši vilcienkilometriem, sēdvietām, biežumam un citiem kvalitatīviem kritērijiem. Jo īpaši kompensācija par SPS tiktu samazināta, ja būtu novirzes cita starpā no kilometru, sēdvietu, stundu un citiem kvalitatīviem kritērijiem, kas bija noteikti attiecībā uz sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc nevar uzskatīt, ka kompensācija par SPS ir tieši saistīta ar cenu par sniegtajiem pārvadājumu pakalpojumiem, bet drīzāk tā ir kompensācija par zaudējumiem, kas radušies, pildot SPS.

(138)

Turklāt Bulgārijas PVN tiesību aktos nav noteikta kompensācija par SPS tādu zaudējumu atlīdzināšanai, kuriem piemēro PVN. Kļūdu atklāja attiecīgās nodokļu iestādes pārbaudē, un tās pieņēma vairākus lēmumus (sk. 59. apsvērumu), kas atbilst Bulgārijas Nodokļu apdrošināšanas procedūras kodeksam.

(139)

Attiecīgi PVN bija nepamatoti piemērots BDZ Holding izmaksātajai kompensācijai par SPS laikposmā no 2004. gada 1. decembra līdz 2008. gada 29. februārim. Tāpēc Komisija uzskata, ka nepamatoti iekasēta PVN atmaksa nesniedz ekonomisku priekšrocību BDZ Holding.

(140)

Ņemot vērā to, ka nosacījumi, atbilstoši kuriem nosaka valsts atbalsta esību Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ir kumulatīvi, neatbilstība kādam no šiem noteikumiem ir izšķiroša. Tāpēc nav jāvērtē, vai 4. pasākums atbilst citiem Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumiem.

(141)

Tāpēc Komisija secina, ka 4. pasākums nav valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(142)

Ņemot vērā to, ka tika atsaukts paziņojums par pārstrukturēšanas atbalstu BDZ Holding (sk. 1. pasākumu 5. iedaļā), oficiālās izmeklēšanas procedūra saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu attiecībā uz paziņoto pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu ir jāizbeidz.

(143)

Attiecībā uz BDZ Holding un tā meitasuzņēmumu parādu dzēšanu BGN 223,45 miljonu (EUR 114,25 miljonu) apmērā (2. pasākums 6.1. iedaļā) – tas ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē un atbilst Dzelzceļa vadlīniju saderības nosacījumiem. Tāpēc ir jāatzīst, 2. pasākums ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(144)

Attiecībā uz uzņēmumam VDIU nesamaksāto parādu BGN 45 miljonu apmērā (3. pasākums 6.2. iedaļā) nemaksāšanu VDIU rīkojās kā tirgus ekonomikas kreditors. Tāpēc 3. pasākums nav valsts atbalsts.

(145)

Attiecībā uz nepareizi samaksātā PVN atmaksu (4. pasākums 6.3. iedaļā) – tā kā PVN bija iekasēts nepamatoti, tā atmaksa nav valsts atbalsts,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/56

(1)

2014. gada 12. jūnijā uzņēmums Seprox Biotech iesniedza Spānijas kompetentajai iestādei lūgumu laist Savienības tirgū sintētisko hidroksitirozolu (“hidroksitirozols”) kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu Regulas (EK) Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Mērķgrupa ir plaša sabiedrība, izņemot bērnus, kas jaunāki par trīs gadiem, grūtnieces un zīdītājas.

(2)

2015. gada 2. martā Spānijas kompetentā iestāde sniedza sākotnējā novērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā tā secināja, ka hidroksitirozols atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām.

(3)

2015. gada 10. aprīlī Komisija sākotnējā novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu termiņā citas dalībvalstis pauda pamatotus iebildumus.

(5)

Komisija 2015. gada 19. novembrī apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un lūdza tai veikt papildu novērtējumu par hidroksitirozolu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97.

(6)

2017. gada 31. janvārīEFSA savā zinātniskajā atzinumā par hidroksitirozolu kā jaunu pārtikas produktu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 (2) secināja, ka hidroksitirozols ir nekaitīgs ierosinātajos lietošanas veidos un daudzumos.

(7)

Atzinumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai secinātu, ka hidroksitirozols, lietots ierosinātajos veidos un daudzumos, atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Ņemot vērā, ka atļaujas lūgums neattiecas uz konkrētām sabiedrības grupām un izvirza konkrētus nosacījumus attiecībā uz hidroksitirozolu saturošu pārtikas produktu tehniskajām īpašībām, tos karsējot, hidroksitirozolu saturoši pārtikas produkti būtu attiecīgi jāmarķē.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (3) nosaka prasības par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai. Hidroksitirozola lietošana būtu jāatļauj, neskarot minētās direktīvas noteikumus.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“Šo pārtikas produktu nevajadzētu lietot bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem, grūtniecēm un zīdītājām”;

b)

“Šo pārtikas produktu nevajadzētu izmantot vārīšanai vai cepšanai”.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/60

(1)

Direktīvas 2000/29/EK IV pielikumā ir noteiktas īpašās prasības, kas jāievēro attiecībā uz augu un augu produktu ievešanu visās dalībvalstīs un pārvietošanu tajās.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas direktīvu (ES) 2017/1279 (2) Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas I iedaļa tika papildināta ar 16.2. punkta e) apakšpunktu un 16.4. punkta e) apakšpunktu. Šajos punktos tiek noteiktas īpašas prasības attiecībā uz noteiktiem augļiem (Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf., Microcitrus Swingle, Naringi Adans., Swinglea Merr. augļi un to hibrīdi), kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei (turpmāk “norādītie augļi”). Saskaņā ar šiem punktiem Komisijai ir jāpieņem nosacījumi par minēto augļu pārvietošanu Savienībā, glabāšanu un pārstrādi.

(3)

Lai atbildīgās oficiālās iestādes un profesionālie operatori varētu pielāgoties nosacījumiem, kas piemērojami norādītajiem augļiem, ir lietderīgi noteikt, ka Savienībā šos augļus drīkst pārvietot tikai pēc tam, kad par tiem ir paziņota detalizēta informācija.

(4)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi kontrolēta atbilstība attiecīgajiem nosacījumiem, uz norādīto augļu pārvietošanu Savienībā būtu jāattiecina atbildīgo oficiālo iestāžu uzraudzība.

(5)

Attiecībā uz norādīto augļu rūpniecisku pārstrādi būtu jāievieš īpaši nosacījumi, lai nodrošinātu Savienības teritorijas fitosanitāro aizsardzību pret kaitīgiem organismiem. Minētajos nosacījumos būtu jāietver noteikumi par telpām, atkritumiem un blakusproduktiem un uzskaites dokumentu glabāšanu.

(6)

Lai nodrošinātu Savienības fitosanitāro aizsardzību un nepieciešamības gadījumā uzglabāšanas darbību kontroli, norādītie augļi būtu jāuzglabā reģistrētā vietā, ko šim nolūkam apstiprinājusi tā dalībvalsts, kurā reģistrētā vieta atrodas, un tādā veidā, lai netiktu pieļauts nekāds iespējamais norādīto organismu izplatīšanās risks. Minēto produktu efektīvas izsekojamības, šīs darbības kontroles un Savienības teritorijas fitosanitārās aizsardzības nodrošināšanai būtu jānosaka īpaši nosacījumi saistībā ar uzglabāšanu.

(7)

Nacionālie noteikumi, kas nepieciešami, lai ievērotu Direktīvu (ES) 2017/1279, dalībvalstīm ir jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra, tāpēc šo lēmumu būtu jāsāk piemērot no tās pašas dienas.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“norādītie organismi” ir Phyllosticta citricarpa (McAlpine) Van der Aa, Xanthomonas citri pv. citri un Xanthomonas citri pv. aurantifolii;

b)

“norādītie augļi” ir trešo valstu izcelsmes Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf., Microcitrus Swingle, Naringi Adans. un Swinglea Merr. augļi un to hibrīdi.

a)

norādīto augļu apjoms;

b)

konteineru identifikācijas numuri;

c)

paredzamais ievešanas datums un ievešanas punkts Savienībā;

d)

to telpu nosaukumi, adreses un atrašanās vietas, kas minētas 4. pantā.

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/63

(1)

2015. gada 22. septembrī uzņēmums Glycom A/S Īrijas kompetentajai iestādei iesniedza pieprasījumu, kurā lūdza atļaut laist Savienības tirgū sintētisku N-acetil-D-neiramīnskābi (N-acetil-D-neiramīnskābi (NANA)) kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu Regulas (EK) Nr. 258/97 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(2)

2016. gada 8. martā Īrijas kompetentā iestāde izdeva sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka N-acetil-D-neiramīnskābe atbilst kritērijiem, kas attiecībā uz jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu noteikti Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā.

(3)

2016. gada 15. martā Komisija sākotnējo novērtējuma ziņojumu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punkta pirmajā daļā noteiktajā 60 dienu laikposmā citas dalībvalstis pauda pamatotus iebildumus.

(5)

2016. gada 14. jūlijā Komisija apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un lūdza, lai tā N-acetil-D-neiramīnskābei kā jaunai pārtikas produktu sastāvdaļai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 veiktu papildu novērtējumu.

(6)

2017. gada 28. jūnijāEFSA zinātniskajā atzinumā par to, cik nekaitīga ir N-acetil-D-neiramīnskābe kā jauns pārtikas produkts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 (Scientific Opinion on the safety of N-acetyl-D-neuraminic acid as a novel food pursuant to Regulation (EC) No 258/97) (2), secināja, ka piedāvātajos lietojuma veidos un lietošanas devās vispārējai lietošanai N-acetil-D-neiramīnskābe ir nekaitīga, ja to pievieno pārtikas produktiem, kas nav uztura bagātinātāji. Attiecībā uz uztura bagātinātājiem EFSA konstatēja, ka N-acetil-D-neiramīnskābe ir nekaitīga piedāvātajos lietojuma veidos un lietošanas devās personām, kas vecākas par 10 gadiem, un nekaitīga arī maziem bērniem vecumā līdz 10 gadiem, ja vien kombinētā ekspozīcija no dažādiem avotiem nepārsniedz 11 mg uz kg ķermeņa svara (ķ. sv.).

(7)

Tāpēc EFSA atzinumā sniegtais pamatojums ir pietiekams, lai secinātu, ka N-acetil-D-neiramīnskābe piedāvātajos lietojuma veidos un lietošanas devās vispārējai lietošanai atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Atzinumā sniegtais pamatojums turklāt ir pietiekams, lai secinātu, ka N-acetil-D-neiramīnskābe piedāvātajos lietojuma veidos un lietošanas devās, to lietojot par sastāvdaļu uztura bagātinātājos, atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, ar nosacījumu, ka pienācīgs marķējums nodrošina, lai maziem bērniem vecumā līdz 10 gadiem 11 mg/kg ķ. sv. slieksnis netiktu pārsniegts dažādu avotu kombinētā ekspozīcijā.

(8)

Attiecībā uz produktiem, kas satur N-acetil-D-neiramīnskābi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 (5) jau ir piemērojamas marķējuma prasības, ar kurām nodrošina, lai uztura bagātinātāju patērētāji būtu informēti par noteiktām norādēm. Papildus ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz marķējumu, lai tie nodrošinātu tādu N-acetil-D-neiramīnskābi saturošu uztura bagātinātāju nekaitīgumu, kurus apvienojumā ar mātes pienu vai citiem pārtikas produktiem, kam pievienota N-acetil-D-neiramīnskābe, patērē zīdaiņi, mazi bērni un bērni līdz 10 gadu vecumam.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/68

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 549/2004 dalībvalstīm ir jāpieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) plāni, kas ietver saistošus valsts mērķus vai FAB līmeņa mērķus, nodrošinot atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Regula (EK) Nr. 549/2004 paredz arī to, ka Komisijai ir jānovērtē minēto mērķu atbilstība, pamatojoties uz vērtēšanas kritērijiem, kas norādīti minētās regulas 11. panta 6. punkta d) apakšpunktā. Sīkāk izstrādāti attiecīgie noteikumi ir izklāstīti Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013.

(2)

Izvērtējusi darbības uzlabošanas plānus, Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/348 (3), kurā cita starpā konstatēja, ka galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” mērķi, kas iekļauti darbības uzlabošanas plānos, ko iesniedza Malta, Bulgārija un Polija, atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem otrajam pārskata periodam (2015–2019).

(3)

Pēc tam Komisija pieņēma Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1985 (4), atļaujot šīm dalībvalstīm pēc to pieprasījuma pārskatīt mērķus galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” par 2017., 2018. un 2019. gadu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 17. panta 1. punktu.

(4)

Pamatojoties uz minēto, Malta, Bulgārija un Polija katra pārskatīja šos mērķus un attiecīgi grozīja savu darbības uzlabošanas plānu un iesniedza to Komisijai ar lūgumu atļaut to pārskatīt 2016. gadā.

(5)

Komisija ir izvērtējusi minēto dalībvalstu grozītos plānus un it īpaši pārskatītos mērķus saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 14. pantu. Galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” mērķu atbilstība Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kas izteikti maršruta aprēķinātajās vienības izmaksās, tika novērtēti saskaņā ar principiem, kas minēti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 IV pielikuma 5. punktā saistībā ar 1. punktu, īpaši ņemot vērā maršruta aprēķināto vienības izmaksu tendenci otrajā pārskata periodā saistībā ar mērķi samazināt vidējās izmaksas par 3,3 % gadā un kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā (2012–2019) saistībā ar mērķi samazināt vidējās izmaksas par 1,7 % gadā, un maršruta aprēķināto vienības izmaksu līmeni, salīdzinot ar dalībvalstīm, kurās ir līdzīgi darbības un ekonomiskie apstākļi.

(6)

Maltas novērtējumā redzams, ka pārskatītie mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienības izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 3 % gadā. Tas ir nedaudz mazāk par vidējo Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienības izmaksu samazinājuma mērķi minētajā periodā. Tomēr kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas samazinās straujāk nekā Savienības mēroga mērķis (– 4,6 %). Bez tam Maltas 2019. gada pārskatītais mērķis ir balstīts uz plānotajām maršruta aprēķinātajām vienības izmaksām, kas ir ievērojami mazākas (40,4 %) nekā vidējās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas dalībvalstīs, kurās darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Maltas apstākļiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka Maltas 2017., 2018. un 2019. gada pārskatītie mērķi ir saderīgi ar Savienības mēroga mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” par otro pārskata periodu.

(7)

Bulgārijas novērtējumā redzams, ka pārskatītie mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienības izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 1,1 % gadā. Tas ir mazāk par vidējo Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienības izmaksu samazinājuma mērķi minētajā periodā. Tomēr kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas samazinās straujāk nekā Savienības mēroga mērķis (– 2,3 %). Bez tam Bulgārijas 2019. gada pārskatītais mērķis ir balstīts uz plānotajām maršruta aprēķinātajām vienības izmaksām, kas ir mazākas (3,0 %) nekā vidējās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas dalībvalstīs, kurās darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Bulgārijas apstākļiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka Bulgārijas 2017., 2018. un 2019. gada pārskatītie mērķi ir saderīgi ar Savienības mēroga mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” par otro pārskata periodu.

(8)

Polijas novērtējumā redzams, ka pārskatītie mērķi ir balstīti uz maršruta aprēķināto vienības izmaksu plānoto samazinājumu otrajā pārskata periodā par vidēji 0,1 % gadā. Tas ir mazāk par vidējo Savienības mēroga maršruta aprēķināto vienības izmaksu samazinājuma mērķi minētajā periodā. Kopējā pirmajā un otrajā pārskata periodā plānotās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas palielinās (par vidēji + 1,4 % gadā). Tomēr Polijas 2019. gada pārskatītais mērķis ir balstīts uz plānotajām maršruta aprēķinātajām vienības izmaksām, kas ir ievērojami mazākas (14,9 %) nekā vidējās maršruta aprēķinātās vienības izmaksas dalībvalstīs, kurās darbības un ekonomiskie apstākļi ir līdzīgi Polijas apstākļiem. Ņemot vērā maršruta aprēķināto vienības izmaksu pozitīvo līmeni un īpašos apstākļus, kas izskaidro maršruta aprēķināto vienības izmaksu negatīvo tendenci, jo īpaši visus veiktos nepieciešamos pasākumus saistībā ar drošību, Komisija kopumā uzskata, ka Polijas 2017., 2018. un 2019. gada pārskatītie mērķi ir saderīgi ar galvenās darbības jomas “izmaksu efektivitāte” Savienības mēroga mērķiem par otro pārskata periodu.

(9)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2015/348 būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Bulgārijas, Maltas un Polijas pārskatītos mērķus.