7.12.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 322/3

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

EIROPAS SAVIENĪBA (turpmāk “Savienība”),

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA (turpmāk “Šveice”),

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

IZPRAZDAMAS, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma un ka ir jāveltī starptautiski pūliņi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai nolūkā šīs klimata pārmaiņas apkarot;

ATZĪMĒDAMAS starptautiskās saistības, jo īpaši ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto protokolu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka Šveicei un Savienībai ir kopīgs mērķis – ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam un pēc tam,

APZINĀDAMĀS, ka, ja Savienības un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu tirdzniecības periodi nākotnē tiks pārskatīti, var nākties pārskatīt arī šo nolīgumu vismaz tā, lai saglabātu Pušu klimata pārmaiņu mazināšanas saistību integritāti;

ATZĪDAMAS, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ir iedarbīgs paņēmiens, kā izmaksefektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste, kas starp sistēmām padarīs iespējamu emisijas kvotu tirdzniecību, palīdzēs veidot stabilu starptautisko oglekļa tirgu un stiprināt savas sistēmas sasaistījušo Pušu emisiju samazināšanas centienus;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka, sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, nevajadzētu pieļaut oglekļa emisiju pārvirzi un konkurences izkropļojumus sasaistīto sistēmu starpā un būtu jānodrošina sasaistīto oglekļa tirgu pareiza darbība;

ATSAUKDAMĀS uz Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, ar grozījumiem (turpmāk “Direktīva 2003/87/EK”), un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Likumu par CO2 un attiecīgu rīkojumu;

ATGĀDINĀDAMAS, ka Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā piedalās Norvēģija, Islande un Lihtenšteina;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka, atkarībā no šā nolīguma ratifikācijas brīža, sasaistei vajadzētu sākt darboties vai nu no 2019. gada 1. janvāra, vai 2020. gada 1. janvāra, neskarot būtiskos kritērijus, ko Šveice vai Savienība sāk piemērot agrāk, un neskarot šā nolīguma provizorisko piemērošanu;

APZINĀDAMĀS, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste nav iespējama bez piekļuves sensitīvai informācijai un bez šādas informācijas apmaiņas Pušu starpā un tāpēc ir nepieciešami pienācīgi drošības pasākumi;

ATZĪMĒDAMAS, ka šis nolīgums neietekmē noteikumus, ar kuriem Puses nosprauž mērķus to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, ko neaptver Pušu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas;

ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums neskar nekādus divpusējus nolīgumus starp Šveici un Franciju attiecībā uz Bāzeles–Miluzas–Freiburgas EuroAirport lidostas divvalstisko statusu, kas noteikts ar 1949. gada 4. jūlija Francijas un Šveices konvenciju par Bāzeles–Miluzas lidostas būvniecību un ekspluatāciju, ciktāl šādos divpusējos nolīgumos ievēroti šajā nolīgumā definētie būtiskie kritēriji un tehniskie noteikumi;

ATZĪDAMAS, ka šā nolīguma noteikumi ir izstrādāti, ievērojot ciešās saites un īpašās attiecības, kas pastāv starp Šveici un Savienību;

ATZINĪGI VĒRTĒDAMAS Parīzē 2015. gada 12. decembrī ANO UNFCCC 21. Pušu konferencē panākto nolīgumu, un atzīdamas, ka tuvākajā laikā tiks risinātas no minētā nolīguma izrietošās uzskaites grūtības,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Ar šo nolīgumu Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (“ES ETS”) tiek sasaistīta ar Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“Šveices ETS”).

2. pants

Būtiskie kritēriji

Pušu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (“ETS”) atbilst vismaz I pielikumā izklāstītajiem būtiskajiem kritērijiem.

II NODAĻA

TEHNISKIE NOTEIKUMI

3. pants

Reģistri

1. Pušu reģistri atbilst I pielikuma C daļā izklāstītajiem kritērijiem.

2. Lai ES ETS un Šveices ETS sasaiste varētu darboties, starp Savienības reģistra Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL) un Šveices reģistra Šveices papildu darījumu žurnālu (SSTL) izveido tiešu sasaisti, kas dos iespēju katras ETS ietvaros izdotās kvotas pārskaitīt starp reģistriem.

3. Reģistru sasaisti inter alia:

a)	Šveices vajadzībām pārvalda Šveices reģistra administrators, bet Savienības vajadzībām – Savienības centrālais administrators;

b)	izmanto saskaņā ar katrā jurisdikcijā piemērojamiem tiesību aktiem;

c)	palīdz nodrošināt automatizēts process, kas darījumu iespējošanas nolūkā integrēts gan Šveices reģistrā, gan Savienības reģistrā;

d)	īsteno tā, lai gan Šveices reģistra, gan Savienības reģistra lietotājiem iespēju robežās būtu nodrošināta nepārtraukta funkcionalitāte.

4. Šveices reģistra administrators, Savienības centrālais administrators vai abi administratori kopā var uz laiku pārtraukt reģistru sasaisti, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ, saskaņā ar piemērojamiem Šveices un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Par reģistru sasaistes pagaidu pārtraukšanu, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ, Puses paziņo pēc iespējas drīzāk un rūpējas, lai pārtraukšana būtu pēc iespējas neilgāka.

5. Puses nekavējoties un ciešā sadarbībā rīkojas, izmantojot savā jurisdikcijā pieejamos pasākumus, lai novērstu krāpšanu un saglabātu sasaistīto ETS tirgus integritāti. Sasaistīto ETS kontekstā Šveices reģistra administrators, Savienības centrālais administrators un Savienības dalībvalstu nacionālie administratori kopīgi darbojas, lai samazinātu ar reģistriem saistītu krāpšanas, ļaunprātīgas izmantošanas vai kriminālas darbības risku, reaģētu uz šādiem incidentiem un aizsargātu reģistru sasaistes integritāti. Krāpšanas, ļaunprātīgas izmantošanas vai kriminālas darbības risku apkarošanas pasākumus, par kuriem administratori vienojušies, pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu.

6. Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators nosaka kopējās darbības procedūras (KDP), kas saistītas ar tehniskiem vai citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Administratoru izstrādātās KDP stājas spēkā, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu.

7. Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators, balstoties uz II pielikumā izklāstītajiem principiem, izstrādā sasaistes tehniskos standartus (STS), kuros sīki aprakstītas prasības, kā jāveido stabils un drošs savienojums starp SSTL un EUTL. Administratoru izstrādātie STS stājas spēkā, kad tie ir pieņemti ar Apvienotās komitejas lēmumu.

8. Izšķiramus jautājumus, kas rodas saistībā ar reģistru sasaistes īstenošanu un darbību, izšķir Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora savlaicīgās apspriedēs un saskaņā ar noteikto KDP.

4. pants

Emisijas kvotas un uzskaite

1. Emisijas kvotas, ko var izmanot, lai panāktu atbilstību vienas Puses ETS ietvaros, atzīst par tādām, ko var izmantot atbilstības panākšanai otras Puses ETS ietvaros.

“Emisijas kvota” ir ES ETS vai Šveices ETS ietvaros izdota atļauja noteiktā periodā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir derīga ES ETS vai Šveices ETS prasību izpildei.

2. Vienā ETS pastāvošus specifisku kvotu izmantošanas ierobežojumus var piemērot otrā ETS.

3. To, kuras ETS ietvaros emisijas kvota izdota, reģistru administratori un konta turētāji var identificēt vismaz pēc valsts koda, ko satur emisijas kvotas sērijas numurs.

4. Katra Puse vismaz reizi gadā otru Pusi informē par to, cik daudz otras ETS ietvaros piešķirto emisijas kvotu ir tās rīcībā un kāds ir to otras ETS ietvaros piešķirto emisijas kvotu skaits, kas ir nodotas atbilstības nolūkā vai ir brīvprātīgi anulētas.

5. Kad spēkā stājušies UNFCCC apstiprināti uzskaites principi un noteikumi, Puses kvotu neto plūsmu uzskaiti ved saskaņā ar tiem. Šo mehānismu nosaka šā nolīguma pielikumā, ko pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu.

6. Kad spēkā stājies Kioto protokola otrais saistību periods, Puses ik pēc saskaņota perioda un darbības izbeigšanas gadījumā saskaņā ar 16. pantu pārskaita vai iegūst pietiekamu skaitu Kioto protokola otrajā saistību periodā derīgu noteiktā daudzuma vienību (AAU), lai uzskaitītu kvotu neto plūsmas starp Pusēm tādā mērā, kādā šīs kvotas atbilstības panākšanas nolūkā nodevuši ETS operatori un kādā šādas kvotas pārstāv Kioto protokola A pielikumā iekļautās emisijas. Šādu darījumu mehānismu nosaka šā nolīguma pielikumā, ko pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc tam, kad spēkā stājies Kioto protokola grozījums. Minētajā pielikumā arī iekļauj vienošanos par to, kā pārvaldīt par AAU pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu iekasēto ieturējumu.

5. pants

Izsoles

1. Puses kvotas pārdod tikai izsolēs.

2. Katras ETS operatori ir tiesīgi pieteikties pielaidei pie solīšanas kvotu izsolēs. Katras ETS operatoriem piekļuvi šādām izsolēm piešķir bez diskriminācijas. Lai nodrošinātu izsoļu integritāti, tiesības pieteikties pielaidei pie izsolēm var attiecināt tikai uz tādām pārējo dalībnieku kategorijām, ko reglamentē saskaņā ar Puses tiesību aktiem vai kam ir piešķirta īpaša atļauja piedalīties izsolēs.

3. Izsoles noris atklāti, pārredzami, bez diskriminācijas un saskaņā ar I pielikuma D daļā izklāstītajiem kritērijiem.

III NODAĻA

AVIĀCIJA

6. pants

Aviācijas darbību iekļaušana

Aviācijas darbības Puses savās attiecīgajās ETS iekļauj saskaņā ar I pielikuma B daļā izklāstītajiem būtiskajiem kritērijiem. Aviācijas darbības Šveices ETS tiek iekļautas, ievērojot tos pašus principus, kas attiecas uz ES ETS, jo īpaši attiecībā uz aptvēruma, emisiju maksimālās robežvērtības un piešķiršanas noteikumiem.

7. pants

Šā nolīguma pārskatīšana gadījumā, ja attiecībā uz aviācijas darbībām notiek izmaiņas

1. Ja ES ETS notiek izmaiņas attiecībā uz aviācijas darbībām, attiecīgo I pielikuma B daļu pārskata Apvienotā komiteja saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

2. Jebkurā gadījumā Apvienotā komiteja līdz 2018. gada beigām rīko sanāksmi, kur, ievērojot 13. panta 2. punktu, pārskata tos šā nolīguma noteikumus, kas attiecas uz aptvertajām aviācijas darbībām.

IV NODAĻA

SENSITĪVA INFORMĀCIJA UN DROŠĪBA

8. pants

Sensitīva informācija

1. “Sensitīva informācija” ir mutiska, vizuāla, elektroniska, magnētiska vai dokumentāra informācija un materiāli, tostarp iekārtas un tehnoloģijas, kuru Puses sniegušas vai ar kuru tās apmainījušās saistībā ar šo nolīgumu un i) kuras neatļauta izpaušana varētu nodarīt dažādas pakāpes kaitējumu vai kaitēt Šveices, Savienības vai vienas vai vairāku Savienības dalībvalstu interesēm; ii) kura vienas Puses drošības interešu vārdā ir jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu; un iii) kurai viena Puse piešķīrusi sensitivitātes grifu.

2. Neskarot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, katra Puse aizsargā sensitīvu informāciju, jo īpaši pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu, saskaņā ar attiecīgi II, III un IV pielikumā uzskaitītajām drošības prasībām, sensitivitātes pakāpēm un rīkošanās instrukcijām. “Rīkošanās” ir sensitīvas informācijas vai jebkādas citas tajā iekļautas informācijas radīšana, apstrādāšana, glabāšana, nosūtīšana vai iznīcināšana.

9. pants

Sensitivitātes pakāpes

1. Katra puse ir pati atbildīga par sevis atklātās informācijas apzīmēšanu par sensitīvu un par sevis atklātajai informācijai piešķirtās sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu. Ja sensitīvu informāciju kopīgi atklāj abas Puses, Puses vienojas par sensitivitātes grifu un pakāpi, kā arī par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu.

2. Sensitīvu informāciju atzīmē ar grifiem ETS KRITISKI SVARĪGA INFORMĀCIJA, ETS SENSITĪVA INFORMĀCIJA vai ETS IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA atkarībā no sensitivitātes pakāpes, kā izklāstīts III pielikumā.

3. Puses atklātās sensitīvās informācijas sagatavotājs sensitivitātes pakāpi pazemina, tiklīdz tai vairs nav nepieciešama augstākas pakāpes aizsardzība, un noņem sensitivitātes statusu, tiklīdz informācija vairs nav jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu.

4. Informāciju atklājošā Puse informē saņemošo Pusi par jebkādu jaunu sensitīvu informāciju un tās sensitivitātes pakāpi, kā arī par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai sensitivitātes statusa noņemšanu.

5. Puses izveido un uztur kopīgu sensitīvās informācijas sarakstu.

V NODAĻA

IZMAIŅAS TIESĪBU AKTOS

10. pants

Izmaiņas tiesību aktos

1. Šis nolīgums neskar nevienas Puses tiesības grozīt vai pieņemt šo nolīgumu skarošus tiesību aktus, tostarp tiesības pieņemt stingrākus aizsardzības pasākumus.

2. Ja viena no Pusēm izstrādā tiesību aktus jomā, kas skar šo nolīgumu, tā par to laikus rakstiski paziņo otrai Pusei. Apvienotā komiteja šim nolūkam izveido regulāras informācijas apmaiņas un apspriešanās procesu.

3. Pēc paziņojuma, ievērojot 2. punktu, katra Puse var pieprasīt, lai par to rīko viedokļu apmaiņu Apvienotajā komitejā saskaņā ar 13. panta 4. punktu, jo īpaši tālab, lai novērtētu, vai tiesību akti tieši skartu I pielikumā izklāstītos kritērijus.

4. Kad viena Puse pieņem šo nolīgumu skaroša tiesību akta priekšlikumu, tā kopiju nosūta otras Puses pārstāvim(-jiem) Apvienotajā komitejā.

5. Kad viena Puse pieņēmusi šo nolīgumu skarošu tiesību aktu, tā kopiju nosūta otras Puses pārstāvim(-jiem) Apvienotajā komitejā.

6. Ja Apvienotā komiteja secina, ka tiesību akts tieši skar I pielikumā izklāstītos kritērijus, tā lemj par atbilstošiem grozījumiem attiecīgajā I pielikuma daļā. Minēto lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad jautājums nodots izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

7. Ja 6. punktā minētajā termiņā nav iespējams panākt lēmumu par I pielikuma grozījumiem, Apvienotā komiteja astoņu mēnešu laikā no dienas, kad jautājums tai nodots izskatīšanai, izvērtē visas pārējās iespējas, kā uzturēt šā nolīguma pienācīgu darbību, un pieņem tālab vajadzīgos lēmumus.

11. pants

Koordinācija

1. Puses koordinē centienus jomās, kas skar šo nolīgumu, un jo īpaši saistībā ar pielikumos izklāstītajiem kritērijiem, lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu un Pušu ETS integritāti un lai nepieļautu, ka notiek oglekļa emisiju pārvirze un konkurences nepienācīga izkropļošana starp sasaistītajām ETS.

2. Šāda koordinācija jo īpaši izpaužas kā oficiāla un neoficiāla informācijas apmaiņa vai sniegšana un, ja Puse to pieprasa, kā apspriešanās Apvienotajā komitejā.

VI NODAĻA

APVIENOTĀ KOMITEJA

12. pants

Apvienotās komitejas sastāvs un darbība

1. Izveido Apvienoto komiteju, kas sastāv no Pušu pārstāvjiem.

2. Katra Puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu. Apvienotā komiteja sanāk 30 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma.

3. Lēmumi, ko Apvienotā komiteja pieņem šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos, pēc to stāšanās spēkā ir Pusēm saistoši, un Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu un piemērošanu.

4. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu. Par Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem vienojas abas Puses.

5. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot apakškomitejas vai darba grupas, kas tai varētu palīdzēt darbā.

13. pants

Apvienotās komitejas funkcijas

1. Apvienotā komiteja pārvalda šo nolīgumu un nodrošina tā pareizu īstenošanu.

2. Apvienotā komiteja var nolemt pieņem jaunu šā nolīguma pielikumu vai grozīt esošu pielikumu.

3. Apvienotā komiteja apspriež kādas Puses ierosinātus grozījumus šā nolīguma pantos. Ja Apvienotā komiteja priekšlikumam piekrīt, tā priekšlikumu iesniedz Pusēm pieņemšanai saskaņā ar Pušu iekšējām procedūrām.

4. Ja saņemts pieprasījums saskaņā ar 10. panta 3. punktu, Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par ierosināto tiesību aktu, jo īpaši par to, vai tā dēļ attiecīgās Puses ETS vairs neatbilstu pielikumos izklāstītajiem kritērijiem.

5. Ja tiek apturēta piemērošana vai pirms tiek iesniegts paziņojums par šā nolīguma darbības izbeigšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu, Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu un tiecas panākt vienošanos, kā apturēšanu pārtraukt vai kā novērst darbības izbeigšanu.

6. Apvienotā komiteja saskaņā ar 14. pantu tiecas izšķirt strīdus, ar kuriem pie tās vērsušās Puses.

7. Apvienotā komiteja periodiski izvērtē šo nolīgumu, ja vienu vai otru ETS skar kādi būtiski pavērsieni, piemēram, saistībā ar tirgus uzraudzību vai jauna tirdzniecības perioda sākumu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka sasaiste nenāk par ļaunu vienas vai otras Puses emisiju samazināšanas iekšējo mērķrādītāju sasniegšanai vai to oglekļa tirgu integritātei un pienācīgai darbībai.

8. Apvienotās komitejas funkcijas ir tikai tās, kas izklāstītas šajā nolīgumā.

VII NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

14. pants

Strīdu izšķiršana

1. Strīdus, kas Pusēm radušies saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, tās nodod izšķiršanai Apvienotajā komitejā.

2. Ja Apvienotajai komitejai neizdodas strīdu izšķirt sešu mēnešu laikā no dienas, kad tas nodots izskatīšanai, strīdu pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma nodod Pastāvīgajai šķīrējtiesai saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas 2012. gada noteikumiem.

3. Šā nolīguma apturēšanas vai izbeigšanas gadījumā strīdu izšķiršanas mehānismu turpina piemērot 1. punktā minētajiem strīdiem, kas radušies šā nolīguma piemērošanas laikā.

VIII NODAĻA

APTURĒŠANA UN IZBEIGŠANA

15. pants

4. panta 1. punkta apturēšana

1. Neskarot 16. pantu, Puse šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu var apturēt šādos gadījumos:

a)	ja tā uzskata, ka otra Puse pilnībā vai daļēji nepilda pienākumus, kas noteikti 2. pantā, 3. panta 1. punktā, 4. panta 1. punktā, 5. panta 3. punktā, 6. pantā, 8. panta 2. punktā, 10. panta 2. punktā, 10. panta 4. un 5. punktā un 18. panta 2. punktā;

b)	ja otra Puse to rakstiski informē par nodomu savu ETS sasaistīt ar kādas trešās puses ETS saskaņā ar 18. pantu;

c)	ja otra Puse to rakstiski informē par nodomu izbeigt šo nolīgumu saskaņā ar 16. pantu.

2. Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par savu lēmumu apturēt šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu kopā ar apturēšanas pamatojumu. Lēmumu apturēt šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu publisko uzreiz pēc paziņojuma otrai Pusei.

3. Šā nolīguma 4. panta 1. punkta apturēšana ir uz laiku. Ja 4. panta 1. punkts ir apturēts, ievērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, apturēšana beidzas līdz ar strīda izšķiršanu saskaņā ar 14. pantu. Ja 4. panta 1. punkts ir apturēts, ievērojot šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, tā ir pagaidu apturēšana, kas ilgst 3 mēnešus. Puse var nolemt apturēšanas periodu saīsināt vai pagarināt.

4. Apturēšanas laikā kvotas atbilstības panākšanai nenodot citā ETS kā vien tajā, kurā tās ir izdotas. Visi pārējie darījumi paliek iespējami.

5. Ja no brīža, kad iesniegts tiesību akta priekšlikums, līdz brīdim, kad apritējis 10. panta 6. punktā noteiktais termiņš, nav iesniegts pieprasījums Apvienotajā komitejā rīkot viedokļu apmaiņu, ievērojot 10. panta 3. punktu, vai ja šāda viedokļu apmaiņa ir notikusi un Apvienotā komiteja ir nolēmusi, ka jaunais tiesību akts kritērijus tieši neskar, tad Puse nav tiesīga apturēt 4. panta 1. punkta piemērošanu ar pamatojumu, ka otra Puse vairs nepilda savu pienākumu izpildīt I pielikumā izklāstītos kritērijus.

16. pants

Darbības izbeigšana

1. Puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par savu lēmumu rakstiski paziņojot otrai Pusei un pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju. Izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad otrai Pusei par to paziņots. Lēmumu publisko pēc tam, kad otrai Pusei sniegts paziņojums.

2. Ja Puses ETS darbība netiek pagarināta vai tiek izbeigta, šā nolīguma darbība automātiski izbeidzas attiecīgās ETS pēdējā darbības dienā.

3. Darbības izbeigšanas gadījumā Puses vienojas par tās informācijas turpmāko izmantošanu un glabāšanu, ko tās viena otrai paziņojušas, izņemot datus, kas glabājas attiecīgajā reģistrā. Ja vienošanās netiek panākta, katra Puse ir tiesīga pieprasīt paziņotās informācijas dzēšanu.

IX NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Īstenošana

1. Puses veic visus pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti pienākumi, kas izriet no šā nolīguma, tostarp no Apvienotās komitejas lēmumiem.

2. Puses atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā nolīguma mērķu sasniegšanai.

18. pants

Sasaiste ar trešām pusēm

1. Puses var vest sarunas ar trešo pusi par to attiecīgo ETS sasaisti.

2. Ja Puse ved sarunas par sasaisti ar trešo pusi, tā par to informē otru Pusi un regulāri sniedz ziņas par sarunu norisi.

3. Pirms notiek vienas Puses sasaiste ar trešo pusi, otra Puse lemj, vai tā piekrīt otrējam sasaites nolīgumam vai izbeidz šā nolīguma darbību. Ja tā piekrīt otrējam sasaistes nolīgumam, 4. panta 1. punkta apturēšana beidzas.

4. Pēc sasaistes ar trešo pusi var pārskatīt šā nolīguma noteikumus.

19. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

20. pants

Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

21. pants

Ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Neskarot 16. pantu, šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Šo nolīgumu Puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām.

3. Puses ar saviem ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentiem apmainās tikai tad, kad tās uzskata, ka ir izpildīti visi šajā nolīgumā noteiktie sasaistes nosacījumi.

4. Šis nolīgums stājas spēkā tā gada 1. janvārī, kas seko Pušu ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentu apmaiņai.

5. Šā nolīguma 4. panta 6. punkta stāšanās spēkā ir atkarīga no tā, vai abām Pusēm ir stājies spēkā Kioto protokola Dohas grozījums, kas pieņemts Līgumslēdzēju pušu 8. sanāksmē (Lēmums 1/CMP.8; otrais saistību periods).

22. pants

Provizoriska piemērošana

Pirms šā nolīguma stāšanās spēkā 11. līdz 13. pantu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

Съставено в Берн на двадесет и трети ноември две хиляди и седемнадесета година.

Hecho en Berna el veintitrés de noviembre del año dos mil diecisiete.

V Bernu dne dvacátého třetího listopadu dva tisíce sedmnáct.

Udfærdiget i Bern, den treogtyvende november to tusind og sytten.

Geschehen zu Bern am dreiundzwanzigsten November zweitausendsiebzehn.

Kahe tuhande seitsmeteistkümnenda aasta novembrikuu kahekümne kolmandal päeval Bernis.

Έγινε στη Βέρνη, στις είκοσι τρεις Νοεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαεπτά.

Done at Bern on the twenty third day of November in the year two thousand and seventeen.

Fait à Berne, le vingt-trois novembre deux mille dix-sept.

Sastavljeno u Bernu dvadeset trećeg studenoga dvije tisuće sedamnaeste.

Fatto a Berna addì ventitré novembre duemiladiciassette.

Bernē, divi tūkstoši septiņpadsmitā gada divdesmit trešajā novembrī.

Sudarytas Berne du tūkstančiai septynioliktų metų lapkričio dvidešimt trečią dieną.

Kelt Bernben, a kétezer-tizenhetedik év november havának huszonharmadik napján.

Magħmul f'Bern fit-tlieta u għoxrin jum ta' Novembru tas-sena elfejn u sbatax.

Gedaan te Bern, drieëntwintig november tweeduizend zeventien.

Sporządzono w Bernie w dniu dwudziestego trzeciego listopada dwa tysiące siedemnastego roku.

Feito em Berna aos vinte e três dias do mês de novembro de dois mil e dezassete.

Întocmit la Berna la douăzeci și trei noiembrie două mii șaptesprezece.

V Berne dvadsiateho tretieho novembra dvetisíc sedemnásť.

V Bernu, triindvajsetega novembra dva tisoč sedemnajst.

Tehty Bernissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattaseitsemäntoista.

Utfärdat i Bern den tjugotredje november tjugohundrasjutton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Конфедерация Швейцария

Por la Confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Pour la Confédération suisse

Za Švicarsku Konfederaciju

Per la Confederazione Svizzera

Šveices Konfederācijas vārdā –

Šveicarijos Konfederacijos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Svizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederația Elvețiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacijo

Sveitsin valaliiton puolesta

För Schweiziska edsförbundet

I PIELIKUMS

BŪTISKIE KRITĒRIJI

A. Būtiskie kritēji stacionārām iekārtām

Būtiskie kritēriji

ES ETS

Šveices ETS

Dalība ETS ir obligāta

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās siltumnīcefekta gāzes (“SEG”).

Dalība ETS ir obligāta iekārtām, kas veic tālāk uzskaitītās darbības un emitē tālāk uzskaitītās SEG.

ETS aptver vismaz tās darbības, ko paredz:

Direktīvas 2003/87/EK I pielikums redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

CO2 rīkojuma 40. panta 1. punkts un 6. pielikums redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

ETS aptver vismaz tās SEG, ko paredz:

Direktīvas 2003/87/EK II pielikums redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

CO2 rīkojuma 1. panta 1. punkts redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Attiecībā uz ETS nosaka emisiju maksimālo robežvērtību, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko paredz:

Direktīva 2003/87/EK redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 18. panta 1. punkts

—	CO2 rīkojuma 45. panta 1. punkts

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

ETS mērķi ir vismaz tikpat vērienīgi, kā to paredz:

Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pants redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 3. pants un 18. panta 1. punkts

—	CO2 rīkojuma 45. panta 1. punkts un 8. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 11.a un 11.b pants

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 550/2011 (2011. gada 7. jūnijs) par to, lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK noteiktu konkrētus ierobežojumus, kas piemērojami starptautisku kredītu izmantošanai no projektiem, kuri saistīti ar rūpnieciskajām gāzēm

—

Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, 58. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 5. un 6. pants

—	CO2 rīkojuma 4. pants, 4.a panta 1. punkts un 2. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvantitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 11.a pants

—

Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 1123/2013 (2013. gada 8. novembris) par starptautisku kredītu tiesību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 3. panta 2. punkts un 16. panta 2. punkts

—	CO2 rīkojuma 48. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Bez maksas iedalāmās kvotas aprēķina, pamatojoties uz līmeņatzīmēm un korekcijas koeficientiem. Ne vairāk kā 5 % no emisiju daudzuma 2013.–2020. gadā rezervē jaunām iekārtām. Kvotas, ko neiedala bez maksas, izsola. Tālab ETS atbilst vismaz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 10. pants, 10.a pants, 10.b pants, 10.c pants

—	Komisijas Lēmums 2011/278/ES (2011. gada 27. aprīlis), ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK

—	Aprēķini, kas vajadzīgi starpnozaru korekcijas koeficienta noteikšanai ES ETS 2013.–2020. gadam

—	2014. gada saraksts ar nozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 18. panta 2. punkts un 19. panta 2. un 3. punkts

—	CO2 rīkojuma 45. panta 2. punkts, 46. pants un 47. pants; 9. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

ETS paredz sankcijas tādos pašos apstākļos un tādā pašā apmērā, kā to paredz:

Direktīvas 2003/87/EK 16. pants redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 21. pants

—	CO2 rīkojuma 56. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

SEG emisiju monitorings un ziņošana ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 likuma 20. pants

—	CO2 rīkojuma 49. pants, 50.–53. pants un 55. pants

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Verifikācija un akreditācija ETS ietvaros ir vismaz tikpat stingra, kā to paredz:

—	Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 600/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

—	CO2 rīkojuma 51.–54. pants redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

B. Būtiskie kritēriji aviācijai

Būtiskie kritēriji

Eiropas Savienība

Šveice

Dalība ETS ir obligāta

Aviācijas darbību dalība ETS ir obligāta saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem kritērijiem.

Aviācijas darbību un SEG aptvērums un lidojumu un to attiecīgo emisiju attiecināšana saskaņā ar “izlidojošā reisa” principu, kā to paredz:

—	Direktīva 2003/87/EK

—

—	Lidojumus no Šveices teritorijā esošiem lidlaukiem uz lidlaukiem Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”) no 2017. gada izslēdz no ES ETS, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu

CO2 likums un CO2 rīkojums redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā:

1. Darbības joma

Lidojumi uz Šveices teritorijā esošu lidlauku vai no tā, izņemot lidojumus no lidlauka, kas atrodas EEZ.

Visus pagaidu atbrīvojumus attiecībā uz ETS darbības jomu, piemēram, atbrīvojumus Direktīvas 2003/87/EK 28.a panta nozīmē, Šveices ETS var piemērot atbilstīgi tiem atbrīvojumiem, kas ieviesti ES ETS. Attiecībā uz aviācijas darbībām aptver tikai CO2 emisijas.

2. Darbības jomas ierobežojumi

1. punktā minētajā vispārīgajā darbības jomā neietilpst:

1)	lidojumi, ko veic vienīgi valdošo monarhu un viņu tuvāko radinieku, valstu vadītāju, valdību vadītāju un valdību ministru pārvadāšanai oficiālos komandējumos, ja tas ir pamatots ar atbilstīgu statusa norādi lidojuma plānā;

2)	militāri lidojumi, kā arī lidojumi, ko veic, pildot muitas vai policijas funkcijas;

3)	lidojumi, kas saistīti ar meklēšanas, glābšanas un ugunsdzēšanas darbiem, un lidojumi, ko veic humānās palīdzības sniegšanai un neatliekamās ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanai;

4)	lidojumi, ko veic vienīgi saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, kuri definēti 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2. pielikumā;

5)	lidojumi, kas beidzas tajā pašā lidlaukā, kur sākušies, un kā laikā gaisa kuģis nav nosēdies citā lidlaukā;

mācību lidojumi, kurus veic vienīgi tādēļ, lai iegūtu vai saglabātu licenci vai konkrētu kategoriju, un kuros piedalās tikai pilota kabīnes apkalpe, ja tas ir pamatots ar atbilstīgu piezīmi lidojuma plānā un ja lidojums nav pasažieru un/vai kravas pārvadāšanas pakalpojums, gaisa kuģu pārlidojums vai gaisa kuģu nogāde;

7)	lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai izdarītu zinātniskus pētījumus;

8)	lidojumi, ko veic vienīgi tādēļ, lai pārbaudītu, testētu vai sertificētu gaisa kuģi vai tā iekārtas neatkarīgi no tā, vai attiecīgās iekārtas izmanto lidojumā vai uz zemes;

9)	lidojumi, ko veic ar gaisa kuģiem, kuru sertificētā maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5 700 kg;

10)	lidojumi, ko veic komerciālu gaisa kuģu operatori, kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 10 000 t/gadā Šveices ETS aptvertajos lidojumos vai kuri veic mazāk par Šveices ETS aptvertiem 243 lidojumiem trijos secīgos četru mēnešu periodos, ja operatori neietilpst ES ETS;

11)	lidojumi, ko veic nekomerciālu gaisa kuģu operatori, kuri ietilpst Šveices ETS un kuru kopējās gada emisijas ir mazākas par 1 000 t/gadā saskaņā ar attiecīgajiem atbrīvojumiem, ko piemēro ES ETS ietvaros, ja operatori neietilpst ES ETS.

Apmaiņa ar relevantajiem datiem par aviācijas darbību aptvēruma ierobežojumu piemērošanu

Abas puses sadarbojas jautājumos, kas skar aptvēruma ierobežojumu piemērošanu Šveices ETS un ES ETS attiecībā uz komerciāliem un nekomerciāliem operatoriem saskaņā ar šo pielikumu. Konkrētāk, abas puses nodrošina visu relevanto datu savlaicīgu nosūtīšanu, lai būtu iespējams pareizi identificēt lidojumus un gaisa kuģu operatorus, ko aptver Šveices ETS un ES ETS.

Maksimālā robežvērtība (kopējais kvotu daudzums, kas iedalāms gaisa kuģu operatoriem)

Direktīvas 2003/87/EK 3.c pants

Maksimālo robežvērtību nosaka tikpat stingri kā ES ETS, jo īpaši attiecībā uz procentuālajiem samazinājumiem no gada uz gadu un no tirdzniecības perioda uz tirdzniecības periodu. Kvotas, uz kurām attiecināta maksimālā robežvērtība, iedala šādi:

—	15 % izsola,

—	3 % atstāj īpašā rezervē,

—	82 % iedala bez maksas.

Šo sadalījumu var pārskatīt saskaņā ar šā nolīguma 6. un 7. pantu.

Līdz 2020. gadam kvotu maksimālo robežvērtību aprēķina, izmantojot augšupējo pieeju un par pamatu ņemot kvotas, kas iedalāmas bez maksas saskaņā ar iepriekš minēto to kvotu sadalījumu, kam noteikta maksimālā robežvērtība. Jebkādi pagaidu atbrīvojumi attiecībā uz ETS darbības jomu nozīmē, ka būtu attiecīgi proporcionāli jākoriģē arī iedalāmie daudzumi.

No 2021. gada to, kāda ir kvotu maksimālā robežvērtība, nosaka pēc tā, kāda bija maksimālā robežvērtība 2020. gadā, ņemot vērā iespējamos procentuālos samazinājumus saskaņā ar ES ETS.

Aviācijas kvotu iedalīšana kvotu izsolēs

Direktīvas 2003/87/EK 3.d pants

Šveices izsolāmās emisijas kvotas izsola Šveices kompetentā iestāde. Šveice ir tiesīga saņemt ieņēmumus no Šveices kvotu izsolīšanas.

Īpaša rezerve dažiem gaisa kuģu operatoriem

Direktīvas 2003/87/EK 3.f pants

Jauniem operatoriem un strauji augošiem operatoriem paredzētas kvotas atliek īpašā rezervē, tomēr līdz 2020. gadam Šveicei īpašās rezerves nebūs, jo atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

Līmeņatzīmes, ko izmanto, lai iedalītu bezmaksas kvotas gaisa kuģu operatoriem

Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

Līmeņatzīme nav augstāka par to, ko izmanto ES ETS.

Līdz 2020. gadam gada līmeņatzīme ir 0,000642186914222035 kvotas par tonnkilometru.

Bezmaksas kvotu iedalīšana gaisa kuģu operatoriem

Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu kvotu izdošanu koriģē proporcionāli attiecīgajiem ziņošanas un nodošanas pienākumiem, kas izriet no tā, kādus lidojumus starp EEZ un Šveici faktiski aptver ES ETS

Gaisa kuģu operatoriem iedalīto bezmaksas kvotu daudzumu aprēķina, reizinot atsauces gadā paziņoto tonnkilometru skaitu ar piemērojamo līmeņatzīmi.

Starptautiskajiem kredītiem piemērotie kvalitatīvie ierobežojumi ir vismaz tikpat stingri, kā to paredz:

Direktīvas 2003/87/EK 11.a un 11.b pants un Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011

—	CO2 likuma 5. un 6. pants

—	CO2 rīkojuma 4. pants, 4.a panta 1. punkts un 2. pielikums

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā

Kvantitatīvie ierobežojumi starptautisko kredītu izmantošanai

Direktīvas 2003/87/EK 11.a pants

Līdz 2020. gadam kvantitatīvais ierobežojums starptautisko kredītu izmantošanai ir 1,5 % no verificētajām emisijām.

Tonnkilometru datu iegūšana par atskaites gadu

Direktīvas 2003/87/EK 3.e pants

Neskarot tālāk minēto noteikumu, tonnkilometru datus iegūst, izmantojot to pašu pieeju un tajā pašā laikā, kad tiek iegūti tonnkilometru dati ES ETS vajadzībām.

Līdz 2020. gadam un saskaņā ar Rīkojumu par gaisa kuģu operatoru veiktu tonnkilometru datu iegūšanu redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, atskaites gads, kurā iegūst datus par Šveices aviācijas darbībām, ir 2018. gads.

Monitorings un ziņošana

—	Direktīvas 2003/87/EK 14. pants un IV pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 601/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Monitoringa un ziņošanas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

Verifikācija un akreditācija

—	Direktīvas 2003/87/EK 15. pants un V pielikums

—	Komisijas Regula (ES) Nr. 600/2012 (2012. gada 21. jūnijs) par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī

Verifikācijas un akreditācijas prasības ir tikpat stingras kā tās, kas attiecas uz ES ETS.

Administrēšana

Piemēro Direktīvas 2003/87/EK 18.a pantā noteiktos kritērijus. Tālab un saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu Šveici uzskata par administrējošo dalībvalsti, ciktāl tas attiecas uz gaisa kuģu operatoru administrēšanas uzticēšanu Šveicei un ES (EEZ) dalībvalstīm.

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu ES (EEZ) dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar tām uzticēto gaisa kuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar Šveices ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, kvotu iedalīšana, izdošana un pārskaitīšana, atbilstība un izpilde utt.).

Eiropas Komisija divpusēji vienojas ar Šveices kompetentajām iestādēm par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Konkrētāk, Eiropas Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu Šveices kompetentajām iestādēm tiek pārskaitīts tāds ES kvotu daudzums, kas vajadzīgs, lai Šveices administrētajiem gaisa kuģu operatoriem iedalītu bezmaksas kvotas.

Ja tiek panākta divpusēja vienošanās par to lidojumu administrēšanu, kas notiek saistībā ar Bāzeles–Miluzas–Freiburgas lidostu (EuroAirport lidostu), un nav vajadzīgi nekādi grozījumi Direktīvā 2003/87/EK, tad Eiropas Komisija pienācīgi veicina šā nolīguma īstenošanu, ar noteikumu, ka tas nenoved pie dubultas uzskaites.

Saskaņā ar CO2 rīkojumu redakcijā, kas ir spēkā šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, Šveice ir atbildīga par šādu gaisa kuģu operatoru administrēšanu:

—	kam ir derīga, Šveices izdota darbības licence, vai

—	kam sasaistītajās ETS vislielākais aprēķinātais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju daudzums ir Šveicē.

Šveices kompetentās iestādes ir atbildīgas par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar Šveicei uzticēto gaisa kuģu operatoru administrēšanu, ieskaitot uzdevumus, kas saistīti ar ES ETS (piemēram, tādu ziņojumu saņemšana par verificētajām emisijām, kas aptver gan ES, gan Šveices aviācijas darbības, kvotu iedalīšana, izdošana un pārskaitīšana, atbilstība un izpilde utt.).

Šveices kompetentās iestādes divpusēji vienojas ar Eiropas Komisiju par attiecīgās dokumentācijas un informācijas nodošanu.

Konkrētāk, Šveices kompetentās iestādes pārskaita ES kompetentajām iestādēm tādu Šveices kvotu daudzumu, kas vajadzīgs, lai ES (EEZ) dalībvalstu administrētajiem gaisa kuģu operatoriem iedalītu bezmaksas kvotas.

Izpildes panākšana

Puses panāk savu ETS attiecīgo noteikumus izpildi attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem, kas nepilda pienākumus, kuri tiem uzlikti attiecīgajā ETS, neatkarīgi no tā, vai operatoru administrē ES (EEZ) kompetentā iestāde vai Šveices kompetentā iestāde, ja operatoru administrējošajai iestādei izpildes panākšana prasa papildu pasākumu pieņemšanu.

Gaisa kuģu operatoru administrējošās valsts noteikšana

Ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 25.a pantu, gaisa kuģu operatoru sarakstā, ko Eiropas Komisija publicē saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18.a panta 3. punktu, norāda, kura ir katra gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, tostarp Šveice.

Gaisa kuģu operatori, kurus Šveicei pirmo reizi iedala pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Šveice administrē pēc iedalīšanas gada 30. aprīļa un pirms iedalīšanas gada 1. augusta.

Abas Puses sadarbojas, proti, dalās attiecīgajā dokumentācijā un informācijā.

Neatkarīgi no tā, kura valsts ir noteikta par gaisa kuģa operatora administrējošo valsti, minētais gaisa kuģa operators joprojām ietilpst attiecīgajā ETS (t. i., ES ETS ietilpstošam operatoram, ko administrē Šveices kompetentā iestāde, ir tāds pats pienākumu līmenis gan ES ETS, gan Šveices ETS ietvaros, un otrādi).

Īstenošanas kārtība

Sīkāku kārtību, kā organizēt darbu un sadarbību aviācijas kontu turētājiem paredzētā vienas pieturas aģentūrā, izstrādā un pieņem Apvienotā komiteja pēc šā nolīguma parakstīšanas saskaņā ar šā nolīguma 12., 13. un 22. pantu. Šo kārtību sāk piemērot vienlaikus ar šā nolīguma piemērošanu.

Eurocontrol sniegts atbalsts

Ciktāl tas skar aviācijai veltīto šā nolīguma daļu, pilnvarojumā, kas saistībā ar ES ETS dots Eurocontrol, Eiropas Komisija iekļauj Šveici.

C. Būtiskie kritēriji reģistriem

Katras Puses ETS ietver reģistru un darījumu žurnālu, kas atbilst tālāk norādītajiem būtiskajiem kritērijiem, kuri noteikti attiecībā uz drošības mehānismiem un procedūrām un attiecībā uz kontu atvēršanu un pārvaldību.

Būtiskie kritēriji attiecībā uz drošības mehānismiem un procedūrām:

Reģistri un darījumu žurnāli aizsargā sistēmā glabāto datu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un autentiskumu. Tālab Puses ievieš tālāk minētos drošības mehānismus:

Būtiskie kritēriji

Ikviens lietotājs kontam var piekļūt tikai ar divfaktoru autentifikāciju.

Darījumu iniciēšanai un apstiprināšanai ir vajadzīgs darījuma signatūras mehānisms. Lietotājiem nosūta ārpusjoslas apstiprinājuma kodu.

Ikvienu no šādām operācijām iniciē viena persona, bet apstiprina cita (četru acu princips):

—	visas administratora veiktās operācijas, izņemot gadījumus, kad piemērojami pamatoti, STS definēti izņēmumi,

—	visi vienību pārskaitījumi, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina tādu pašu drošības līmeni.

Tiek ieviesta paziņošanas sistēma, kas brīdina lietotājus, kad notiek operācijas, kas skar to kontus un turējumus.

Aizkave starp pārskaitījuma iniciēšanu un tā izpildi ir 26 stundas, lai ikviens lietotājs varētu saņemt informāciju un apturēt jebkuru pārskaitījumu, par kura pareizību ir aizdomas.

Šveices administrators un Savienības centrālais administrators veic pasākumus, lai informētu lietotājus par to, ka tie ir atbildīgi par savu sistēmu (datori, tīkls, …) drošību un par rīkošanos ar datiem un navigāciju internetā.

Būtiskie kritēriji attiecībā uz kontu atvēršanu un pārvaldību:

Būtiskie kritēriji

Operatora konta / operatora turējuma konta atvēršana:

Operatora vai kompetentās iestādes pieteikumu par operatora konta / operatora turējuma konta atvēršanu iesniedz valsts administratoram (Šveicē – Federālajam Vides birojam (FVB)). Pieteikumā iekļauj pietiekamu informāciju ETS iekārtas identificēšanai un attiecīgo iekārtas identifikācijas numuru.

Gaisa kuģu ekspluatanta konta / gaisa kuģu ekspluatanta turējuma konta atvēršana:

Katram Šveices ETS un/vai ES ETS ietilpstošam gaisa kuģa operatoram ir viens gaisa kuģa ekspluatanta konts / gaisa kuģu ekspluatanta turējuma konts. Šveices kompetentās iestādes administrēto gaisa kuģu operatoru konti ir reģistrēti Šveices reģistrā. Gaisa kuģa operatora vai gaisa kuģa operatora pilnvarotā pārstāvja pieteikumu iesniedz valsts administratoram (Šveicē – FVB) 30 darba dienu laikā kopš dienas, kad apstiprināts gaisa kuģa operatora monitoringa plāns vai notikusi gaisa kuģa operatora pāreja no ES (EEZ) dalībvalsts pie Šveices iestādēm. Pieteikumā norāda pieteicēja ekspluatētā un Šveices ETS un/vai ES ETS ietilpstošā gaisa kuģa unikālo(-os) kodu(-us).

Personas konta / personas turējuma konta atvēršana:

Pieteikumu par personas konta vai personas turējuma konta atvēršanu iesniedz valsts administratoram (Šveicē – FVB). Tas satur konta turētāja/pieteicēja identificēšanai pietiekamu informāciju, turklāt satur vismaz:

—	fiziskai personai – identitātes apliecinājumu un kontaktinformāciju,

—

juridiskai personai:

—	komercdarbības reģistrācijas apliecības kopiju VAI

—	juridiskās personas dibināšanas dokumentus un juridiskās personas reģistrāciju apliecinošu dokumentu,

—	fiziskai personai – ziņas par sodāmību, juridiskai personai – ziņas par tās direktoru sodāmību.

Pilnvarotie/konta pārstāvji:

Katram kontam ir vismaz viens pilnvarotais/konta pārstāvis, kuru ieceļ potenciālais konta turētājs. Pilnvarotie/konta pārstāvji konta turētāja vārdā iniciē darījumus un citus procesus. Ieceļot pilnvaroto/konta pārstāvi, par pilnvaroto/konta pārstāvi nosūta šādu informāciju:

—	vārds un kontaktinformācija,

—	personību apliecinošs dokuments,

—	ziņas par sodāmību.

Dokumentu pārbaude:

Jebkura dokumenta kopijai, ko iesniedz kā pierādījumu, lai atvērtu personas kontu / personas turējuma kontu vai ieceltu pilnvaroto/konta pārstāvi, jābūt apliecinātai kā autentiskai kopijai. Tādu dokumentu kopijām, kas izdotas ārpus valsts, kura pieprasījusi kopiju, jābūt legalizētām. Apliecinājuma vai, attiecīgā gadījumā, legalizācijas datumam jābūt ne vairāk kā trīs mēnešus pirms pieteikuma datuma.

Atteikums atvērt vai atjaunināt kontu vai iecelt pilnvaroto/konta pārstāvi:

Valsts administrators (Šveicē – FVB) var atteikt atvērt vai atjaunināt kontu vai iecelt pilnvaroto/konta pārstāvi ar noteikumu, ka atteikums ir saprātīgs un pamatots. Atteikumu pamato ar vismaz vienu no šādiem iemesliem:

—	sniegtā informācija un dokumenti ir nepilnīgi, novecojuši, kļūdaini vai kā citādi neprecīzi vai nepatiesi,

—	attiecībā uz potenciālo pārstāvi notiek izmeklēšana par krāpšanu ar kvotām vai Kioto vienībām, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu vai citiem smagiem noziegumiem, kuros var izmantot kontu, vai tas iepriekšējo piecu gadu laikā ir notiesāts par šādām darbībām,

—	valsts vai Savienības tiesību aktos minētu iemeslu dēļ.

Konta informācijas regulāra pārbaude:

Konta turētāji nekavējoties ziņo valsts administratoram (Šveicē – FVB) par jebkādām izmaiņām konta vai lietotāja datos, pievienojot pamatojošu informāciju, ko prasa valsts administrators, kurš ir atbildīgs par savlaicīgu šīs informācijas atjaunināšanas apstiprināšanu.

Valsts administrators vismaz reizi trijos gados pārbauda, vai ar kontu saistītā informācija joprojām ir pilnīga, aktuāla, precīza un patiesa, un attiecīgos gadījumos pieprasa konta turētājam paziņot par izmaiņām.

Piekļuves kontam apturēšana:

Piekļuvi kontiem var apturēt, ja tiek pārkāpts jebkurš šā nolīguma 3. panta noteikums par reģistriem vai ja notiek izmeklēšana par minēto noteikumu iespējamu pārkāpumu.

Konfidencialitāte un informācijas atklāšana:

Informāciju, tostarp visu kontu turējumus, visus darījumus un visu kontā esošo vai darījuma skarto kvotu unikālo vienības identifikācijas kodu un Kioto vienības sērijas numuru unikālo ciparisko vērtību, ko glabā EUTL vai SSTL, Savienības reģistrā, Šveices reģistrā un jebkurā citā Kioto protokola reģistrā, uzskata par konfidenciālu.

Šādu konfidenciālu informāciju attiecīgajām publiskajām struktūrām var sniegt pēc to pieprasījuma, ja šādiem pieprasījumiem ir likumīgs mērķis un tie ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi (tādiem mērķiem kā izmeklēšana, konstatēšana, apsūdzēšana, nodokļu administrēšana, izpilde, revīzija un finanšu uzraudzība nolūkā novērst un apkarot krāpniecību, nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, citus smagus noziegumus, tirgus manipulācijas vai citus Savienības tiesību aktu vai kādas EEZ dalībvalsts vai Šveices nacionālo tiesību aktu pārkāpumus un nolūkā nodrošināt ES ETS un Šveices ETS pareizu darbību.

D. Būtiskie kritēriji izsoles platformām un izsoles darbībām

Struktūras, kas rīko kvotu izsoles Pušu ETS, atbilst tālāk minētajiem būtiskajiem kritērijiem un attiecīgi arī rīko izsoles.

Būtiskie kritēriji

Izsoli rīkojošo struktūru izvēlas procesā, kas nodrošina pārredzamību, proporcionalitāti, vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju un konkurenci starp dažādām potenciālajām izsoles platformām, balstoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem par iepirkumu.

Izsoli rīkojošā struktūra ir saņēmusi atļauju šādai darbībai un savu operāciju gaitā piemēro vajadzīgos drošības pasākumus; minēto drošības pasākumu vidū var minēt šādus: apzināt un pārvaldīt jebkādu interešu konfliktu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, apzināt un pārvaldīt varbūtējos riskus tirgū, ieviest pārskatāmus un nediskrecionārus godīgu un sakārtotu izsoļu noteikumus un procedūras un nodrošināt pietiekamus finanšu resursus, lai būtu iespējama sakārtota izsoļu norise.

Lai nodrošinātu, ka dalībnieki nerada šķēršļus izsoles norisei, nosaka, ka piekļūt izsolēm var tad, ja ir izpildīts prasību minimums attiecībā uz adekvātām pārbaudēm par klientiem.

Izsoles process ir paredzams, jo īpaši attiecībā uz kvotu pārdošanas laika grafiku un secību, kā arī attiecībā uz aplēstajiem pieejamo kvotu apjomiem. Izsolīšanas galvenos elementus, tostarp pārdošanas grafiku, datumus un kvotu aplēsto pārdošanas apjomu, vismaz vienu mēnesi pirms izsoļu sākuma publicē izsoli rīkojošās struktūras tīmekļa vietnē. Tāpat pēc iespējas agrāk paziņo par visām būtiskām izmaiņām.

Kvotu izsoles rīko tā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu iespaidu uz katras Puses ETS. Par izsoli atbildīgā struktūra nodrošina, ka izsoles cenas ievērojami neatšķiras no attiecīgās kvotu sekundārās cenas izsoles periodā, jo šāda situācija liecinātu par izsoļu procesa nepilnībām.

Visu ar izsolēm saistīto nekonfidenciālo informāciju, tostarp visus tiesību aktus, norādes un veidlapas, atklāti un pārredzami publicē. Ikvienas sarīkotās izsoles rezultātus pēc iespējas drīzāk publicē un norāda arī attiecīgo nekonfidenciālo informāciju. Ziņojumus par izsoļu rezultātiem publicē vismaz reizi gadā.

Kvotu izsolēm piemēro pienācīgus noteikumus un procedūras, lai izsolēs mazinātu tādu parādību risku kā pretkonkurences rīcība, tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana. Šādi noteikumi un procedūras iespēju robežās ir ne mazāk stingri kā tie, kas finanšu tirgiem piemērojami attiecīgajos Pušu tiesiskajos regulējumos. Konkrētāk, izsoli rīkojošā persona ir atbildīga par tādu pasākumu, procedūru un procesu ieviešanu, kas nodrošina izsoļu godprātīgu norisi. Tā arī uzrauga solītāju rīcību un ziņo kompetentajām publiskajām iestādēm, ja ir konstatēta pretkonkurences rīcība, tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma finansēšana.

Izsoles rīkojošo struktūru un kvotu izsoles pienācīgi uzrauga kompetentā iestāde. Izraudzītām kompetentajām iestādēm ir vajadzīgā juridiskā kompetence un tehniskās iespējas pārraudzīt:

—	izsoļu platformu organizāciju un to operatoru rīcību,

—	profesionālu starpnieku, kuri darbojas klientu vārdā, organizāciju un rīcību,

—	nolūkā nepieļaut iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulēšanu – tirgus dalībnieku rīcību un darījumus,

—	nolūkā nepieļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu – tirgus dalībnieku darījumus.

Pārraudzība iespēju robežās ir ne mazāk stingra kā finanšu tirgu pārraudzība attiecīgajos Pušu tiesiskajos regulējumos.

Šveice tiecas savu kvotu izsolīšanā izmantot privātu struktūru saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem.

Iekams šāda struktūra nav nolīgta un ar noteikumu, ka gadā izsolāmo kvotu daudzums nepārsniedz fiksētu robežvērtību, Šveice var turpināt izmantot pašreizējo izsolīšanas kārtību, proti, FVB rīkotas izsoles, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1)	robežvērtība ir 1 000 000 kvotu, ieskaitot izsolāmās kvotas par aviācijas darbībām;

piemēro 1. līdz 8. punktā minētos būtiskos kritērijus, izņemot 1. un 2. kritēriju, savukārt 7. un 8. kritēriju piemēro FVB tādā mērā, kādā tas iespējams; 3. punktā minēto būtisko kritēriju piemēro kopā ar šādu noteikumu: visām EEZ struktūrām, kas ir pielaistas pie solīšanas izsolēs Savienībā, garantē pielaidi pie solīšanas Šveices kvotu izsolēs saskaņā ar to kārtību, kas bija spēkā šā nolīguma parakstīšanas brīdī.

Šveice var pilnvarot EEZ struktūras rīkot izsoles.

II PIELIKUMS

SASAISTES TEHNISKIE STANDARTI

Sasaistes tehniskajos standartos (STS) ir apskatīti šādi elementi:

—	komunikācijas līnijas arhitektūra,

—	datu pārsūtīšanas drošība,

—	funkciju saraksts (darījumi, saskaņošana, …),

—	tīmekļa pakalpojumu definīcija,

—	datu reģistrēšanas prasības,

—	darba kārtība (zvanu centrs, tehniskais atbalsts),

—	komunikācijas aktivācijas plāns un testēšanas procedūra,

—	drošības testēšanas procedūra.

STS norāda, ka administratoriem jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka SSTL, EUTL un to sasaiste darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un ka jebkādi traucējumi SSTL, EUTL un to sasaistē ir samazināti līdz minimumam.

STS norāda, ka komunikācija starp SSTL un EUTL notiek kā vienkāršā objektpiekļuves protokola (SOAP) ziņojumu droša apmaiņa, izmantojot šādas tehnoloģijas (1):

—	tīmekļa pakalpojumi, kuros izmanto SOAP,

—	virtuāls privātais tīkls (VPN) uz datortehnikas bāzes,

—	XML (paplašināmās iezīmēšanas valoda),

—	digitālais paraksts un

—	tīkla laika protokoli.

STS nosaka papildu drošības prasības Šveices reģistram, SSTL, Savienības reģistram un EUTL, un tās tiek dokumentētas “drošības vadības plānā”. Konkrētāk, STS nosaka, ka:

—	ja ir aizdomas, ka Šveices reģistra, SSTL, Savienības reģistra vai EUTL drošība ir apdraudēta, abas Puses nekavējoties viena otru par to informē un aptur sasaisti starp SSTL un EUTL,

—

ja noticis drošības pārkāpums, Puses apņemas nekavējoties savā starpā dalīties informācijā. Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators 24 stundu laikā pēc drošības pārkāpuma savstarpēji apmainās ar ziņojumu ar incidenta aprakstu (datums, cēlonis, ietekme, novēršana), ciktāl ir pieejama tehniskā informācija.

STS izklāstītā drošības testēšanas procedūra tiek izpildīta gan pirms SSTL un EUTL komunikācijas līnijas izveidošanas, gan ikreiz, kad ir nepieciešama jauna SSTL vai EUTL versija vai izlaidums.

STS paredz divas testēšanas vides papildus ražošanas videi: izstrādāšanas vidi un akceptēšanas vidi.

Puses ar Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora starpniecību sniedz pierādījumus, ka pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir veikts to sistēmu neatkarīgs drošības novērtējums saskaņā ar STS noteiktajām drošības prasībām. Drošības testēšanu un jo īpaši ielaušanās testēšanu veic ikreiz, kad tiek izlaista jauna, nozīmīga programmatūras versija, saskaņā ar STS noteiktajām prasībām. Ielaušanās testēšanu neveic ne programmatūras izstrādātājs, ne programmatūras izstrādātāja apakšuzņēmējs.

(1) Šīs tehnoloģijas pašlaik izmanto, lai nodrošinātu savienojumu starp Savienības reģistru un Starptautisko darījumu žurnālu, kā arī starp Šveices reģistru un Starptautisko darījumu žurnālu.

III PIELIKUMS

SENSITIVITĀTES PAKĀPES UN RĪKOŠANĀS INSTRUKCIJAS

Puses izmanto šādas sensitivitātes pakāpes, lai identificētu sensitīvo informāciju, ar ko rīkojas un apmainās saskaņā ar šo nolīgumu:

—	ETS ierobežotas pieejamības informācija

—	ETS sensitīva informācija

—	ETS kritiski svarīga informācija

Informācija ar grifu “ETS kritiski svarīga informācija” ir sensitīvāka nekā informācija ar grifu “ETS sensitīva informācija”, kas savukārt ir sensitīvāka nekā informācija ar grifu “ETS ierobežotas pieejamības informācija”.

Puses vienojas izstrādāt rīkošanās instrukcijas, pamatojoties uz Savienības pašreizējo ETS informācijas klasificēšanas politiku un Šveices Informācijas aizsardzības rīkojumu (IPO) un Federālo Datu aizsardzības likumu (FADP). Rīkošanās instrukcijas iesniedz apstiprināšanai Apvienotajā komitejā. Pēc apstiprināšanas ar visu informāciju rīkojas atbilstīgi tās sensitivitātes pakāpei, ievērojot rīkošanās instrukcijas.

Ja Pušu vērtējumā pakāpes atšķiras, tad piemēro augstāko pakāpi.

Katras Puses tiesību akti ietver līdzvērtīgas būtiskās drošības prasības attiecībā uz tālāk aprakstīto rīkošanos ar informāciju, ievērojot ETS sensitivitātes pakāpes:

—

Dokumenta sagatavošana

—

Resursi

—	Sensitivitātes pakāpe

—

Glabāšana

—	Elektronisks dokuments tīklā

—	Elektronisks dokuments lokālajā vidē

—	Fizisks dokuments

—

Elektroniska nodošana

—	Tālrunis un mobilais tālrunis

—

Fakss

—

E-pasts

—	Datu pārraide

—

Fiziska nodošana

—

Mutiska

—	Personiska nodošana

—

Pasts

—

Izmantošana

—	Apstrāde ar IT lietojumprogrammām

—

Druka

—

Kopēšana

—	Izņemšana no pastāvīgās glabāšanas vietas

—

Informācijas vadība

—	Informācijas klasifikācijas un saņēmēju regulāra novērtēšana

—	Arhivēšana

—	Dzēšana un iznīcināšana

IV PIELIKUMS

ETS SENSITIVITĀTES PAKĀPJU DEFINĒŠANA

A.1. – Konfidencialitātes un integritātes rangs

“Konfidencialitāte” nozīmē, ka informācija vai informācijas sistēma vai tās daļa (piemēram, algoritmi, programmas un dokumentācija) nav brīvi pieejama un tai var piekļūt tikai personas, struktūras un procedūras, kam tas ir atļauts.

“Integritāte” nozīmē garantiju, ka informācijas sistēmu un apstrādāto informāciju var mainīt tikai ar apzinātām un leģitīmām darbībām un ka sistēma precīzi un pilnīgi izdos gaidīto rezultātu.

Katrai par sensitīvu uzskatītas ETS informācijas vienībai konfidencialitātes aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā to, kā tās atklāšana varētu ietekmēt darbību, bet integritātes aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā to, kāda varētu būt ietekme uz darbību, ja šī informācija tiktu negribēti modificēta vai pilnīgi vai daļēji iznīcināta.

Informācijas konfidencialitātes līmeņa un informācijas sistēmas integritātes līmeņa rangus nosaka pēc novērtējumu, kura pamatā ir A.2. sadaļā iekļautie kritēriji. Minētie rangi ļauj novērtēt informācijas vispārējo sensitivitātes līmeni, izmantojot A.3. sadaļā doto tabulu.

A.2. – Konfidencialitātes un integritātes rangi

A.2.1. – “Zems rangs”

Zemu rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu mērenu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:

—	mēreni ietekmēt politiskās vai diplomātiskās attiecības,

—	vietējā līmenī negatīvi ietekmēt Pušu vai citu institūciju reputāciju vai tēlu sabiedrības acīs,

—	apkaunot personas,

—	ietekmēt darbinieku pašapziņu / darba ražīgumu,

—	nodarīt ierobežotus finansiālus zaudējumus vai zināmā mērā palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,

—	mēreni ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,

—	mēreni ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.2.2. – “Vidējs rangs”

Vidēju rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:

—	nodarīt apkaunojumu politiskās vai diplomātiskās attiecībās,

—	kaitēt Pušu vai citu institūciju reputācijai vai tēlam,

—	radīt ciešanas personām,

—	ievērojami graut darbinieku pašapziņu / darba ražīgumu,

—	apkaunot Puses vai citas institūcijas tirdznieciskās vai politiskās sarunās ar citiem,

—	nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,

—	ietekmēt noziegumu izmeklēšanu,

—	pārkāpt juridiskās vai līgumiskās saistības attiecībā uz informācijas konfidencialitāti,

—	ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,

—	ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.2.3. – “Augsts rangs”

Augstu rangu piešķir jebkādai ar ETS saistītai informācijai, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai kuras integritātes zudums radītu katastrofālu un/vai nepieņemamu kaitējumu Pusēm vai citām institūcijām, kurš savukārt varētu:

—	negatīvi ietekmēt diplomātiskās attiecības,

—	radīt ievērojamas ciešanas personām,

—	apgrūtināt Pušu un citu iesaistītu aprindu darbības efektivitātes vai drošības saglabāšanu,

—	nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības,

—	pārkāpt saistības saglabāt trešo pušu sniegtas informācijas konfidencialitāti,

—	pārkāpt likumiskus informācijas izpaušanas ierobežojumus,

—	kavēt noziegumu izmeklēšanu vai atvieglot noziegumu izdarīšanu,

—	radīt neizdevīgus apstākļus Pusēm tirdznieciskās vai politiskās sarunās ar citiem,

—	kavēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu,

—	graut Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.3. – ETS sensitīvas informācijas novērtēšana

Pamatojoties uz konfidencialitātes un integritātes rangiem, ievērojot A.2. sadaļu, nosaka informācijas vispārējo sensitivitātes līmeni, izmantojot šādu tabulu:

Konfidencialitātes rangs Integritātes rangs	Zems	Vidējs	Augsts
Zems	ETS ierobežotas pieejamības informācija	ETS sensitīva informācija (vai ETS ierobežotas pieejamības informācija (*1))	ETS kritiski svarīga informācija
Vidējs	ETS sensitīva informācija (vai ETS ierobežotas pieejamības informācija (*1))	ETS sensitīva informācija (vai ETS kritiski svarīga informācija (*1))	ETS kritiski svarīga informācija
Augsts	ETS kritiski svarīga informācija	ETS kritiski svarīga informācija	ETS kritiski svarīga informācija

(*1) Iespējamās variācijas novērtē katrā gadījumā atsevišķi.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 322

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 7. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/2240 (2017. gada 10. novembris) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti	3
		REGULAS
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2241 (2017. gada 6. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) Nr. 648/2012 noteikto pārejas periodu pagarināšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem ( 1 )	27
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums (ES) 2017/2242 (2017. gada 30. novembris), ar ko pilnvaro sākt sarunas ar mērķi grozīt 1992. gada Starptautisko cukura nolīgumu	29