5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/1

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Ungārijas pieteikums, kurā lūgts reģistrēt nosaukumu “Makói petrezselyemgyökér”, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc nosaukums “Makói petrezselyemgyökér” būtu jāreģistrē,

5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/2

(1)

Pēdējā laikā vairākas dalībvalstis ir norādījušas uz drošuma problēmām, kas saistītas ar zemesriekstu eļļas, tās ekstraktu un atvasinājumu lietošanu kosmētikas līdzekļos. Ir paustas bažas, ka ādas eksponētība zemesriekstu eļļai, izmantojot kosmētikas līdzekļus, varētu izraisīt sensibilizāciju pret zemesriekstiem.

(2)

Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) minētās bažas atzina 2014. gada 23. septembra pārskatītajā atzinumā (2). Minētajā atzinumā SCCS secināja, ka nav pietiekamu datu, lai noteiktu drošu ādas eksponētības līmeni nesensibilizētā populācijā. Tomēr, ņemot vērā to, ka sensibilizētiem indivīdiem ir dokumentēti droši orālas uzņemšanas līmeņi attiecībā uz zemesriekstu proteīniem, kā arī to, ka ražošanas nozare spēj rafinēt zemesriekstu eļļu, panākot, ka proteīna līmenis ir 0,5 miljonās daļas vai zemāks, minēto vērtību var pieņemt par maksimālo pieļaujamo koncentrāciju kosmētikas līdzekļos izmantojamā (rafinētā) zemesriekstu eļļā, tās ekstraktos un atvasinājumos.

(3)

Vairākas dalībvalstis ir norādījušas arī uz drošuma problēmām saistībā ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur hidrolizētus kviešu proteīnus. Ir ziņots par vairākiem minēto kosmētikas līdzekļu izraisītiem kontaktnātrenes gadījumiem, kam pēc kviešu proteīnus saturošas pārtikas uzņemšanas seko anafilaktiskais šoks.

(4)

SCCS2014. gada 22. oktobra pārskatītajā atzinumā (3) uzskatīja, ka hidrolizēti kviešu proteīni kosmētikas līdzekļos ir droši patērētājiem ar nosacījumu, ka hidrolizātos peptīdu maksimālā vidējā molekulmasa ir 3,5 kDa.

(5)

No SCCS sniegtajiem atzinumiem izriet, ka tādu kosmētikas līdzekļu lietošana, kas satur zemesriekstu eļļu, tās ekstraktus vai atvasinājumus, un tādu kosmētikas līdzekļu lietošana, kas satur hidrolizētus kviešu proteīnus, rada potenciālu risku cilvēka veselībai. Lai nodrošinātu šādu kosmētikas līdzekļu drošumu cilvēka veselībai, ir lietderīgi noteikt maksimālo zemesriekstu proteīnu koncentrāciju zemesriekstu eļļā, tās ekstraktos un atvasinājumos, ko lieto kosmētikas līdzekļos, 0,5 miljono daļu apmērā un līdz 3,5 kDa ierobežot peptīdu maksimāli pieļaujamo vidējo molekulmasu hidrolizētos kviešu proteīnos, ko izmanto kosmētikas līdzekļos.

(6)

Būtu jāparedz pietiekami ilgs laikposms, kurā nozare varētu pielāgoties jaunajām prasībām un veikt vajadzīgos pielāgojumus līdzekļu sastāvā, nodrošinot, ka tirgū tiek laisti tikai kosmētikas līdzekļi, kas šīm prasībām atbilst. Turklāt būtu jāparedz pietiekami ilgs laikposms, kurā nozare varētu izņemt no tirgus līdzekļus, kuri jaunajām prasībām neatbilst.

(7)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikums.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/6

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2002/32/EK ir aizliegts izmantot dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kuros nevēlamo vielu daudzumi pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma zinātnisku atzinumu par to, cik vara (I) oksīds ir drošs un iedarbīgs kā visu sugu dzīvniekiem paredzēta barības piedeva (2). Atzinumā norādīts, ka atsevišķos gadījumos svina daudzumi vara (I) oksīdā pārsniedz pašreiz Savienībā spēkā esošos maksimāli pieļaujamos svina daudzumus, taču konstatētie līmeņi bažas par kaitīgumu nerada, jo, izmantojot barības piedevu, dzīvnieki svinam tiek eksponēti mazāk, nekā tas notiktu, izmantojot citus Savienības tiesību aktiem atbilstošus vara savienojumus. Balstoties uz sniegto informāciju, attiecībā uz vara (I) oksīdu maksimālo pieļaujamo svina koncentrāciju barības piedevās, kas pieder funkcionālajai grupai “mikroelementu maisījumi”, izmantojot labu ražošanas praksi, konsekventi nodrošināt nav iespējams. Ir lietderīgi pielāgot maksimālo pieļaujamo svina daudzumu vara (I) oksīdā.

(3)

Daudzus lolojumdzīvnieku barībai paredzētus pārtikas rūpniecības līdzproduktus un blakusproduktus galvenokārt iegūst no tunzivīm. Pašlaik spēkā esošie šajos līdzproduktos un blakusproduktos maksimāli pieļaujamie dzīvsudraba daudzumi ir zemāki nekā pārtikā, tāpēc dzīvnieku barībā maksimāli pieļaujamajam dzīvsudraba daudzumam atbilstošu līdzproduktu un blakusproduktu piedāvājums ir nepietiekams. Tādēļ maksimālo pieļaujamo dzīvsudraba daudzumu tādās zivīs, citos ūdensdzīvniekos un to atvasinātajos produktos, kas paredzēti suņu, kaķu, dekoratīvo zivju un kažokzvēru kombinētās barības ražošanai, ir lietderīgi koriģēt, vienlaikus augstā līmenī saglabājot dzīvnieku veselības aizsardzību.

(4)

Iestāde pieņēma zinātnisku atzinumu par guanidīnetiķskābes (GAA) nekaitīgumu un iedarbīgumu attiecībā uz gaļas cāļiem, vaislas vistām un gaiļiem un cūkām (3). Piedevas guanidīnetiķskābes specifikācijā ir noteikts melamīna piemaisījums līdz 20 mg/kg. Iestāde secināja, ka GAA nepalielinās melamīna saturu barībā tik daudz, ka tas radītu bažas. Direktīva 2002/32/EK nosaka maksimāli pieļaujamo melamīna daudzumu barībā. Attiecībā uz GAA maksimāli pieļaujamais melamīna līmenis vēl nav noteikts. Tāpēc ir lietderīgi noteikt guantidīnetiķskābē maksimāli pieļaujamo melamīna daudzumu.

(5)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 291/2014 (4) dekokvināta izdalīšanās periodu no trijām dienām samazināja līdz nulle dienām. Tāpēc norma par dekokvināta nenovēršamo pārnesumu gaļas cāļiem paredzētā kaujamu dzīvnieku barībā būtu jāsvītro.

(6)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2002/32/EK.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/10

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 1631/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes trihlorizocianūrskābes (“THCS”) importam. Pasākumi pret ĶTR noteikti kā individuāli procentuālie maksājumi diapazonā no 7,3 % līdz 40,5 % ar atlikušo maksājumu 42,6 % apmērā.

(2)

Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 855/2010 (3) no 14,1 % līdz 3,2 % samazināja vienam uzņēmumam piemēroto individuālo maksājumu.

(3)

Pēc pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”), kas attiecās tikai uz ĶTR izcelsmes THCS importu, Padome ar Padomes 2011. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 (4) vēl uz 5 gadiem pagarināja antidempinga maksājumus Ķīnas izcelsmes THCS.

(4)

Attiecīgi 2013. gada 28. augustā un 2014. gada 1. jūlijā Komisija sāka divu jaunu eksportētāju pārskatīšanas. Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 569/2014 (5) noteica 32,8 % individuālo maksājumu THCS, ko ražo viens Ķīnas ražotājs eksportētājs (6). Cits Ķīnas ražotājs eksportētājs (7) oficiāli atsauca savu pieprasījumu, un līdz ar to Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/392 (8) izbeidza izmeklēšanu.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (9), Komisija saņēma pieprasījumu sākt spēkā esošu pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar 11. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (10).

(6)

Pieprasījumu iesniedza divi Savienības ražotāji – Ercros S.A. un Inquide S.A. (“pieprasījuma iesniedzēji”) –, kas pārstāv vairāk nekā 50 % no THCS kopējā aplēstā ražošanas apjoma Savienībā 2015. gadā.

(7)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka, beidzoties spēkā esošo pasākumu termiņam, ļoti iespējams, turpinātos dempings un Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums.

(8)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, Komisija 2016. gada 20. decembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja, ka sāk termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu informēja pieprasījuma iesniedzējus, citu zināmo Savienības ražotāju, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā, importētājus, tirgotājus, lietotājus, zināmās skartās apvienības un ĶTR pārstāvjus.

(11)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Neviena ieinteresētā persona izmeklēšanas sākumposmā nepieteicās un nepieprasīja uzklausīšanu.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka gadījumā, ja pieteiktos ievērojams skaits ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju, tā paredzējusi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu veidot ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju izlasi.

(13)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Savienībā apzināt citus iespējamos Ķīnas ražotājus eksportētājus, kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(14)

Sākumposmā notika saziņa ar divdesmit septiņiem zināmajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. ĶTR ražotāji eksportētāji neiesniedza aizpildītas atlases veidlapas un nenolēma sadarboties termiņbeigu pārskatīšanā. Tāpēc Ķīnas ražotāju eksportētāju atlase šajā procedūrā nav nepieciešama.

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, visi zināmie (kopumā četrpadsmit) importētāji/izplatītāji tikai aicināti aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(16)

Aizpildītu atlases veidlapu iesniedza tikai pieci importētāji, tāpēc atlase netika uzskatīta par vajadzīgu.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses.

(18)

Komisija nosūtīja anketas diviem zināmajiem ražotājiem analogajā valstī (Japāna), trim zināmajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītajiem importētājiem un trīsdesmit deviņiem zināmajiem lietotājiem Savienībā.

(19)

Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem analogās valsts ražotājiem, diviem Savienības ražotājiem (12) un viena nesaistītā importētāja.

(20)

Komisija veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(21)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes THCS un no tās izgatavoti produkti, pazīstama arī ar starptautisko nepatentēto nosaukumu (INN) “simklozēns”, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2933 69 80 un ex 3808 94 20 (Taric kodi 2933698070 un 3808942020).

(22)

THCS ir ķīmijas produkts, ko izmanto par plaša spektra organisko hlora dezinfekcijas un balināšanas līdzekli, īpaši ūdens dezinficēšanai peldbaseinos un SPA kūrortos. Citi lietojumi: ūdens attīrīšana septiskajās tvertnēs vai dzesēšanas torņos un virtuves ierīču tīrīšana. THCS pārdod pulvera, granulu, tablešu vai skaidiņu veidā. Visu veidu THCS un no tās izgatavotiem produktiem ir vienādas pamatīpašības (dezinfekcijas līdzeklis), un tādējādi tos uzskata par vienu un to pašu ražojumu.

(23)

Tika konstatēts, ka analogajā valstī Japānā ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam līdzīgajam ražojumam, kā arī līdzīgajam ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražošanas nozare, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lietojumi.

(24)

Tāpēc Komisija secina, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(26)

Pēc pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanas visi zināmie Ķīnas ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties un aizpildīt atlases veidlapu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu. Taču uz pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu neviens Ķīnas uzņēmums nereaģēja un arī nenolēma sadarboties kādā tālākā procedūras posmā.

(27)

Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienība ar verbālnotu tika informēta, ka šādos apstākļos Komisija plāno izdarīt konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Piezīmes netika saņemtas.

(28)

Tādējādi konstatējumi attiecībā uz dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika izdarīti, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta pārskatīšanas pieprasījumā, Eurostat statistikas datiem, 14. panta 6. punkta datubāzi, Ķīnas eksporta datubāzi un analogās valsts ražotāju, kas sadarbojās, tirgus aplēsēm.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība, pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū vai salikto vērtību piemērotā tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”).

(30)

Gan sākotnējā izmeklēšanā, gan pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija, lai noteiktu normālo vērtību, par analogo valsti izvēlējās Japānu. Pēc pārskatīšanas pieprasījuma paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā par analogo valsti atkal paredzējusi izmantot Japānu. Turklāt paziņojumā par procedūras sākšanu minēts, ka citi ražotāji no tirgus ekonomikas valstīm varētu citu starpā atrasties Amerikas Savienotajās Valstīs. Piezīmes netika saņemtas.

(31)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, proti, diviem Japānā un trim ASV. Neviens no ASV uzņēmumiem nepiekrita sadarboties izmeklēšanā. Abi Japānas uzņēmumi, Nissan Chemical Industries Ltd. un Shikoku Chemicals Corporation, piekrita sadarboties izmeklēšanā un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kuras vēlāk tika pārbaudītas uz vietas.

(32)

Japānā ir liels THCS iekšzemes tirgus (14), un konkurences līmenis tajā ir apmierinošs. Japānā darbojas vismaz trīs konkurējoši iekšzemes ražotāji (15), un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgus daļa importam bija 15 % (16). Valsti neaizsargā lieli muitas nodokļi (17). Visbeidzot, Japānā nav spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret THCS importu.

(33)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Japāna ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(34)

Tā kā ĶTR nesadarbojās, dempinga aprēķinu veica, nenodalot ražojuma veidus.

(35)

Normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem bez TER noteica, pamatojoties uz datiem, kurus pārbaudīja klātienē Japānas ražotāju, kas sadarbojās, telpās.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai analogās valsts ražotāju, kas sadarbojās, veiktās līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas kopējais apjoms neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis reprezentatīvs. Tālab to kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms tika salīdzināts ar attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko Ķīnas ražotāji eksportētāji bez TER tajā pašā periodā bija eksportējuši uz Savienību. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka līdzīgais ražojums Japānas iekšzemes tirgū tiek pārdots reprezentatīvā apjomā.

(37)

Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotājiem pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka ražojums iekšzemes tirgū tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam.

(38)

Parastās tirdzniecības aprites pārbaudē konstatēts, ka apjoms, kas pārdots par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām (ražošanas izmaksas plus PVA izmaksas) vai lielāka par tām, bija mazāks par 80 % no kopējā iekšzemes pārdošanas apjoma, tāpēc normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties tikai uz rentablo iekšzemes darījumu cenām.

(39)

Tā kā Ķīnas eksportētāji nesadarbojās, vidējo eksporta cenu pārskatīšanas izmeklēšanas periodam noteica, pamatojoties uz 14. panta 6. punkta datubāzi.

(40)

Normālā vērtība un vidējā Ķīnas eksporta cena, kas noteiktas šeit iepriekš, tika salīdzinātas EXW līmenī.

(41)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādēļ normālo vērtību koriģēja, ņemot vērā iekšzemes vedmaksu un kravas apstrādes izmaksas (diapazonā no 8 % līdz 13 %). Eksporta cena tika koriģēta par jūras vedmaksu un iekšzemes vedmaksu, pamatojoties uz aplēsēm, kas iekļautas pārskatīšanas pieprasījumā (diapazonā no 3 % līdz 8 %).

(42)

Dempinga starpība, kas šādi noteikta Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bez TER, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 80,2 %.

(43)

Normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ar TER noteica, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā aplēstajām ražošanas izmaksām ĶTR.

(44)

Eksporta cenu noteica, pamatojoties uz triju uzņēmumu ar TER eksporta uz Savienību cenām, kas reģistrētas 14. panta 6. punkta datubāzē.

(45)

Normālā vērtība un vidējā Ķīnas eksporta cena, kas noteiktas šeit iepriekš, tika salīdzinātas EXW līmenī.

(46)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tālab, pamatojoties uz aplēsēm, kas iekļautas pārskatīšanas pieprasījumā, eksporta cenu koriģēja par jūras vedmaksu un iekšzemes vedmaksu (diapazonā no 3 % līdz 8 %).

(47)

Konstatētā dempinga starpība uzņēmumam Hebei Jiheng Chemical Co. Limited bija 49,4 %, uzņēmumam Heze Huayi Chemical Co. Limited – 49,2 % un uzņēmumam Puyang Cleanway Chemicals Limited – 37,4 %.

(48)

Pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpinājuši eksportēt THCS uz Savienību par dempinga cenām.

(49)

Komisija analizēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. Veicot analīzi, tā pētīja Ķīnas neizmantoto jaudu, Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas eksportētāju praksi trešo valstu tirgos.

(50)

Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā aplēsts, ka THCS ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR bija aptuveni 180 000 t gadā (18). Ievērojot pārskatīšanas pieprasījumu, kopējā Ķīnas ražošanas jauda 2015. gadā tika aplēsta 278 000 t apmērā (19). Ķīnas ražošanas apjoms PIP laikā tika aplēsts aptuveni 145 000 t, kas ietvēra eksportu (20)125 000 t un iekšzemes patēriņu (21) aptuveni 20 000 t. No tā izriet, ka neizmantotā jauda gadā ir aptuveni 130 000 t, kas gandrīz trīs reizes pārsniedz patēriņu Savienībā, kas noteikts turpmāk 1. tabulā. Viens analogās valsts (Japānas) ražotājs, pamatojoties uz paša veikto tirgus izpēti, izdarīja mērenākas aplēses par neizmantoto jaudu ĶTR (aptuveni 50 000 t gadā). Tomēr šo informāciju nebija iespējams pārbaudīt. Jebkurā gadījumā, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, nav šaubu, ka THCS ražošanas jaudas pārpalikums ĶTR ir ievērojams un neapšaubāmi pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā (no aptuveni 41 000 t līdz 48 000 t laikā no 2013. gada līdz PIP).

(51)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Ķīnas eksporta apjomi uz Savienību turpināja pieaugt. ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja uz Savienību 28 000 t THCS (21 500 t – sākotnējās izmeklēšanas periodā).

(52)

Savienības THCS tirgus ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz ASV, kas nozīmē, ka tas ir pievilcīgs lieluma ziņā (realizācijas iespēju plašums).

(53)

Pamatojoties uz Ķīnas eksporta datubāzi, Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 23 % Ķīnas eksporta tika novirzīti uz Savienību. Salīdzinot vidējās eksporta cenas (FOB Ķīna), Komisija konstatēja, ka aptuveni 47 % no Ķīnas pārdošanas apjoma uz pārējo pasauli tika pārdoti par vidējām cenām, kas ir zemākas par vidējām eksporta cenām uz Savienību (22). Šis eksporta apjoms ir 46 100 t, t. i., apjoms, kas atbilst kopējam patēriņam Savienībā. Turklāt, pamatojoties uz Ķīnas eksporta datubāzi, Komisija arī konstatēja, ka lielāko daļu šā pārdošanas apjoma (aptuveni 85 % jeb 40 000 t) pārdeva Ķīnas ražotāji eksportētāji bez TER (t. i., uzņēmumi, uz kuriem patlaban attiecas augstākie antidempinga maksājumi Savienības tirgū). Tādējādi ir vēl jo vairāk iespējams, ka, tiklīdz pasākumi tiktu izbeigti, šie apjomi varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā salīdzinoši augsto maksājumu atcelšana ir vēl lielāks stimuls.

(54)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības tirgus gan cenu, gan lieluma ziņā ir pievilcīgs Ķīnas THCS ražotājiem eksportētājiem un ka vismaz 40 000 t Ķīnas THCS, kas pārdota par dempinga cenām, visticamāk tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, tiklīdz tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(55)

Izmeklēšanas konstatējumi liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji Savienības tirgū turpināja pārdod THCS par dempinga cenām. Komisija arī konstatēja, ka ĶTR ir ievērojama neizmantotā jauda, kas attiecināma uz attiecīgo ražojumu. Visbeidzot, Savienības tirgus saglabā pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, ņemot vērā tā lielo mērogu un salīdzinoši augstās cenas.

(56)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā trīs Savienības ražotāji ražoja līdzīgo ražojumu (23).

(57)

Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka viens no šiem ražotājiem, Inquide S.A.U., nebūtu jāuzskata par “Savienības ražošanas nozares” daļu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, ņemot vērā to, ka šis ražotājs pats ir, iespējams, par dempinga cenām pārdotā ražojuma neto importētājs. Šā uzņēmuma atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtie dati liecina, ka tas ir importējis attiecīgo ražojumu, importētie apjomi pārsnieguši Savienībā saražotos apjomus un ka šim importam nav pagaidu raksturs.

(58)

Ņemot to vērā, Komisija nolēma neuzskatīt šo uzņēmumu par daļu no Savienības ražošanas nozares. No praktiskā viedokļa šis lēmums nozīmē, ka datus par šo uzņēmumu neņēma vērā, nosakot kaitējuma rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tomēr kopējā patēriņa Savienībā noteikšanai uzņēmuma Inquide S.A.U. pārdošanas apjomi tika ņemti vērā.

(59)

Uzņēmuma Inquide S.A.U. izslēgšanas rezultātā un lai ievērotu komercinformācijas konfidencialitāti, informācija par abiem Savienības ražotājiem ir norādīta indeksu vai diapazonu veidā.

(60)

Patēriņš Savienībā noteikts, pamatojoties uz pārbaudītiem Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, pārbaudītiem uzņēmuma Inquide S.A.U. pārdošanas apjomiem un importa apjomiem (Taric līmenī) Savienības tirgū saskaņā ar Eurostat datiem.

(61)

Patēriņam Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(62)

Patēriņš Savienībā no 2013. gada līdz PIP pastāvīgi palielinājās (kopumā par 18 %). Kā norādīts turpmāk, tas ievērojami ietekmēja konkrētus kaitējuma rādītājus.

(63)

Importam no ĶTR Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļa

(64)

THCS imports no ĶTR attiecīgajā periodā kopumā ir palielinājies absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā. Viens neliels izņēmums bija 2015. gads, kad importa apjomi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, faktiski nedaudz samazinājās, atspoguļojot patēriņa stagnāciju Savienības tirgū attiecīgajā gadā, kā parādīts 1. tabulā. Savukārt šim importa apjoma samazinājumam sekoja ievērojams importa apjoma pieaugums PIP laikā (par vairāk nekā 24 % salīdzinājumā ar 2015. gadu). Raugoties globāli, patēriņa dinamisku pieaugumu (sk. 1. tabulu) gandrīz pilnībā absorbēja importa apjoma pieaugums no ĶTR.

(65)

Vienlaikus importa no ĶTR tirgus daļa kopš 2013. gada ievērojami palielinājās, un šis pieaugums no 2013. gada līdz PIP pārsniedza 16 procentpunktus.

(66)

Importam Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda vidējās cenas dinamika.

3. tabula

Importa no ĶTR vidējā cena

(67)

Vidējās importa no ĶTR cenas attiecīgajā periodā nedaudz svārstījās, uzrādot kopējo pieaugumu 4 % apmērā. Šī tendence zināmā mērā var atspoguļot svārstības no gada uz gadu ražojuma klāstā (24).

(68)

Tomēr ĶTR eksporta datubāzes (25) dati liecini par atšķirīgu cenu noteikšanas modeli. Patiešām pārskata periodā THCS vidējā eksporta cena uz Savienību ASV dolāros samazinājās par 9 %. Tas liek domāt, ka cenu pieaugums notika sakarā ar valūtas maiņas kursa svārstībām, nevis atspoguļoja Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu praksi Savienības tirgū, par kuru dati sākotnēji iegūti no Eurostat.

(69)

Visā attiecīgajā periodā, izņemot 2015. gadu, importa no ĶTR cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares cenām. Nosakot cenu samazinājumu, Komisija aprēķinu balstīja uz vidējām Eurostat sniegtajām ĶTR CIF eksporta cenām ar atbilstīgām korekcijām uz augšu attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām (26). Šīs attiecīgā ražojuma cenas salīdzināja ar vidējo svērto Savienības ražošanas nozares cenu, kas koriģēta līdz EXW līmenim.

(70)

Salīdzinājums liecina, ka PIP laikā importa no ĶTR cenas par 2–4 % bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, neņemot vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu.

(71)

Nākamajā tabulā ir parādīta importa dinamika Savienībā no trešām valstīm, izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā apjoma un tirgus daļas izteiksmē.

4. tabula

Imports no citām trešām valstīm

(72)

Imports Savienībā no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē no 2013. līdz 2015. gadam bija nenozīmīgs, un PIP laikā tas nedaudz palielinājās procentuālā izteiksmē. Attiecībā uz šā importa cenu līmeņiem novērotā tendence zināmā mērā var atspoguļot gadskārtējās svārstības ražojuma klāstā. Tomēr jāuzsver, ka importa no citām trešām valstīm vidējās cenas nekad nav bijušas tik zemas kā importa no Ķīnas cenas.

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(74)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nenošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, jo Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veidoja tika divi Savienības ražotāji. Komisija ekonomiskos rādītājus izvērtēja, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz šiem diviem ražotājiem, izņemot ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem rādītājus, kas datu trūkuma dēļ attiecas tikai uz vienu no šiem abiem uzņēmumiem.

(75)

Ekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, vienības pārdošanas cenas, vienības izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu. Tie analizēti šādi.

(76)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(77)

Kopš 2013. gada Savienības ražotāji pakāpeniski palielināja ražošanas apjomu un uzstādīto jaudu, attiecīgi reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, kā norādīts iepriekš 1. tabulā. No 2015. gada Savienības ražošanas nozare darbojās gandrīz ar pilnu jaudu. Ražošanas iekārtu optimāls noslogojums pozitīvi atspoguļojās zemākās ražošanas izmaksās un attiecīgi – Savienības ražošanas nozares rentabilitātē, kā norādīts turpmāk.

(78)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam neatkarīgiem pircējiem un tirgus daļai bija šāda dinamika.

6. tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Kopumā no 2013. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 5 %, lai gan patēriņš tajā pašā periodā palielinājās par 18 %. Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa gadu no gada ievērojami samazinājās. Taču tajā pašā laikposmā Ķīnas ražotāji eksportētāji spēja ievērojami palielināt tirgus daļu un eksporta apjomus, kā norādīts 2. tabulā.

(80)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(81)

No 2013. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē palielinājās par 12 %. Ražīgums, izteikts ar ražošanas apjomu uz vienu nodarbināto, attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %.

(82)

Savienības ražošanas nozares vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(83)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto no 2013. līdz 2014. gadam samazinājās par 4 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam saglabājās salīdzinoši stabilas.

(84)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdoto preču pārdošanas cenas un izmaksas

(85)

Līdz 2015. gadam THCS vienības cenas ES vidēji saglabājās diezgan stabilas un PIP laikā nedaudz palielinājās, proti, par 4 %. Šis palielinājums zināmā mērā atspoguļo minēto ražojuma klāsta ietekmi (sk. iepriekš 24. zemsvītras piezīmi).

(86)

Ņemot vērā pieaugošo ražošanas apjomu un izejmateriālu cenu attīstību, pārdoto preču vienības izmaksas attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(87)

No 2013. līdz 2014. gadam krājumu līmenis samazinājās par 40 % un 2015. gadā saglabājās tādā pašā diapazonā. Krājumu augstais līmenis PIP beigās atspoguļo pārdošanas apjoma samazinājumu tajā pašā periodā.

(88)

Savienības ražotāja rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(89)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pakāpeniski uzlabojās un PIP laikā kļuva pozitīva. Tomēr šī rentabilitāte ir ievērojami zemāka par mērķa peļņu, kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, proti, peļņas līmeni, ko Savienības ražošanas nozare būtu sasniegusi, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(90)

Laikposmu no 2013. līdz 2015. gadam raksturoja rentabilitātes trūkums un negatīvs ienākums no ieguldījumiem. Jaunākie dati norāda uz atgriešanos pie pieticīga ienākuma no ieguldījumiem. No 2013. gada līdz PIP pieaugot importam no ĶTR, uz Savienības ražošanas nozari izdarīts liels spiediens un tā nespēja pilnībā gūt labumu no patēriņa Savienībā dinamiskas izaugsmes. Kā norādīts 64. apsvērumā, šo pieaugumu gandrīz pilnībā absorbēja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(91)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma vairākkārt palielinājās. Ievērojamais naudas plūsmas pieaugums galvenokārt ir skaidrojams ar apgrozāmo līdzekļu izmaiņām.

(92)

No 2014. gada līdz PIP konstatētie līmeņi atspoguļo ne tikai ieguldījumu standarta likmes, kuras sedz pastāvīgu apkopi un mašīnu daļu nepieciešamo aizstāšanu, bet arī līdzekļus ražīguma un ražošanas procesu uzlabošanai

(93)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, izteikta procentos no pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Tāpat kā citiem finanšu rādītājiem, arī ienākumam no ieguldījumiem, kas saistīts ar līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bija pozitīva dinamika, bet tas tālu atpaliek no mērķiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem.

(94)

Konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni un pašreizējo pasākumu līmeni (sk. 2., 4. un 47. apsvērumu iepriekš). Turklāt, ņemot vērā neizmantoto jaudu un importa no ĶTR cenas (sk. 50. un 66. apsvērumu), faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(95)

Sākotnējos antidempinga pasākumus noteica 2005. gada oktobrī. Kā norādīts iepriekš 89. apsvērumā, PIP laikā Savienības ražošanas nozare guva peļņu, kas ir ievērojami mazāka par sākotnējā izmeklēšanā (27) noteikto 10 % mērķa peļņu. Ņemot vērā vispārējo situāciju Savienības ražošanas nozarē, kā arī importa no ĶTR dinamiku pēdējos gados, var secināt, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Savienības nozare pilnībā nav atguvusies no šīs ietekmes.

(96)

Pamatojoties uz minēto, tiek secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Virkne rādītāju, sevišķi finanšu rādītāju, attiecīgajā periodā uzlabojās.

(97)

Tomēr minētos rādītājus nevar aplūkot atsevišķi citu no cita. Faktiski tirgus daļas zaudējums, sarūkoši pārdošanas apjomi un nepietiekams rentabilitātes līmenis, analizējot tos kopsakarībā ar salīdzinoši labvēlīgām patēriņa tendencēm, apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare būtu varējusi pamatoti sagaidīt rentabilitāti, kas ir tuvāk 10 % no apgrozījuma un ko šajā nozarē uzskata par pamatotu normālas tirdzniecības apstākļos bez importa par dempinga cenām. Turklāt pozitīvās tendences, kas novērotas saistībā ar ražošanu, jaudu un rentabilitāti, būtu jāattiecina arī uz Savienības ražošanas nozares lēmumiem veikt ieguldījumus papildu ražotnēs un racionālāk izmantot esošās iekārtas. Jaudas optimāla izmantošana ir izskaidrojama arī ar pieaugošo eksporta līmeni uz trešo valstu tirgiem.

(98)

Šīs tendences saistībā ar ievērojamu importa no Ķīnas par dempinga cenām kāpumu liek secināt, ka, neraugoties uz pozitīvo tendenci, kas novērota attiecībā uz dažiem kaitējuma faktoriem, kopumā, lai gan Savienības ražošanas nozarei PIP laikā nav nodarīts būtisks kaitējums, tā joprojām atrodas neaizsargātā stāvoklī, kurā tā nespētu tikt galā ar importu par dempinga cenām no ĶTR, ja tas atkal būtiski palielinātos.

(99)

Kā secināts 96.–98. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums, bet tās stāvoklis joprojām ir nestabils.

(100)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, tika analizēti šādi elementi: a) ĶTR ražotājiem eksportētājiem pieejamā neizmantotā jauda, b) Savienības tirgus pievilcīgums un Ķīnas ražotāju eksportētāju ar eksportu saistītā prakse citos trešo valstu tirgos un c) THCS importa no ĶTR iespējamā ietekme.

(101)

ĶTR ir lielākā THCS ražotāja pasaulē, un 2015. gada beigās tās ražošanas jauda bija 57 % no pasaules kopējās ražošanas jaudas. Analīze 50. apsvērumā parāda, ka saskaņā ar aplēsēm Ķīnā pieejamā neizmantotā jauda ievērojami pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā PIP laikā. Šajā ziņā ir svarīgi piebilst, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā un ko apstiprinājuši arī Japānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, Savienības tirgus ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz ASV.

(102)

Ņemot vērā šos konstatējumus, pastāv liela iespējamība, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji eksportētāji novirzītu savu produkciju uz Savienības tirgu.

(103)

Par Savienības tirgus pievilcīgumu liecina tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, eksporta no Ķīnas apjomi uz Savienības tirgu attiecīgajā periodā turpināja strauji pieaugt. ĶTR PIP laikā eksportēja 28 000 t THCS uz Savienību iepretim 17 000 t 2013. gadā.

(104)

Komisija konstatēja arī, ka PIP laikā aptuveni 23 % eksporta no Ķīnas nonāca Savienības tirgū. No otras puses, savāktie pierādījumi ļauj secināt, ka aptuveni 47 % no Ķīnas pārdošanas apjoma eksportam uz pārējo pasauli tika pārdoti par vidējām cenām, kas ir zemākas par vidējām eksporta cenām uz Savienību. Šis eksporta apjoms aptuveni atbilst kopējam patēriņam Savienībā.

(105)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, kā minēts 53. apsvērumā, vēl jo vairāk iespējams, ka apjomi, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji bez TER, varētu tikt novirzīti uz Savienības tirgu, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā salīdzinoši augsto maksājumu atcelšana ir vēl lielāks stimuls.

(106)

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Komisija secina, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem gan cenu, gan lieluma ziņā.

(107)

Novērtējot iespējamo importa no Ķīnas par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija veica simulāciju, lai novērtētu ietekmi, kāda uz Savienības ražošanas nozari varētu būt apjomiem no Ķīnas. Pieņemot, ka pieaugošā THCS importa no Ķīnas dēļ pārdošanas un ražošanas apjoms mēreni samazinātos, proti, par 5 000 t, un vienības ražošanas izmaksas palielinātos par 7,1 %, vēl vairāk pasliktinātos Savienības ražotāju stāvoklis un tie ciestu zaudējumus.

(108)

Turklāt nevar izslēgt, ka imports no Ķīnas palielinātu arī cenu spiedienu Savienības tirgū. Kā minēts 70. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju importa cenas Savienības tirgū jau šobrīd ir par 2–4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Ja minētie papildu importa apjomi nonāktu tirgu par tādām pašām cenām, kas visticamāk tā arī notiktu, negatīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari būtu vēl izteiktāka.

(109)

Lai gan rentabilitāte uzlabojas, tā joprojām ir pārāk zema, lai ilgtermiņā nodrošinātu finansiālo stabilitāti. Turklāt šī rentabilitāte tika panākta ražošanas apjomu pieauguma kontekstā, kas nav atspoguļojies tirgus daļas izteiksmē. Tādējādi no Savienības ražošanas nozares varētu pamatoti sagaidīt, ka tā turpmāk amortizē savas fiksētās izmaksas, ražojot lielākus daudzumus.

(110)

Ir svarīgi atzīmēt, ka THCS netika importēts Eiropas Savienībā pietiekamos apjomos no citām valstīm, lai tās uzskatītu par būtisku faktoru saistībā ar Savienības ražošanas nozares pašreizējo stāvokli.

(111)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā, ka piezīmes nav saņemtas, Komisija konstatē, ka pasākumu atcelšana izraisītu to, ka atkārtojas kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(112)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(113)

Ņemot vērā secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas izklāstīti iepriekš 96.–98. apsvērumā un ievērojot 111. apsvērumā izklāstītos argumentus, kas pamato kaitējuma atkārtošanās iespējamību, Komisija konstatēja, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu nestabilas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Savienības THCS ražošanas nozarē, kurai ir grūti tikt galā ar importa no ĶTR par dempinga cenām pieaugumu un kuras situācija salīdzinājumā ar ĶTR ražotāju eksportētāju situāciju nav vienlīdzīga.

(114)

Tāpēc pasākumu turpināšana labvēlīgi ietekmētu Savienības ražošanas nozari, kas tādā gadījumā varētu atgūties no ietekmes, ko rada pastāvīgs dempings. Turpretim pasākumu pārtraukšana varētu apturēt Savienības ražošanas nozares atlabšanu, būtiski apdraudot tās dzīvotspēju, līdz ar to pakļaujot riskam tās pastāvēšanu un tādējādi samazinot piedāvājumu un konkurenci tirgū.

(115)

Sākumposmā notika saziņa ar četrpadsmit zināmajiem importētājiem/izplatītājiem, vienpadsmit Eiropas valstu federācijām un divām Eiropas apvienībām. Viens importētājs Spānijā sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(116)

Šis tirgotājs PIP laikā iepirka no ĶTR lielus THCS daudzumus (6 % no kopējā importa apjoma). Nelielos daudzumos tas iegādājas THCS arī no Savienības piegādātājiem. Darījumdarbība ar THCS ir daļa no plašāka darījumdarbības portfeļa, un 2015. gadā tā veidoja 35 % no šā uzņēmuma kopējā apgrozījuma. PIP laikā uzņēmums pārskatāmajam ražojumam uzrādīja peļņu, bet galu galā nesniedza pietiekamus paskaidrojumus par to, kā tās noteica šo peļņu. Uzņēmums iebilda pret pasākumu turpināšanu, bet nesniedza pārliecinošus argumentus, kas pamato tā viedokli.

(117)

Kā izklāstīts 57. apsvērumā, izmeklēšanas gaitā Komisija nolēma, ka uzņēmums Inquide S.A.U. nav uzskatāms par Savienības ražošanas nozares daļu, ņemot vērā to, ka šis ražotājs pats bija, iespējams, par dempinga cenām pārdotā ražojuma neto importētājs. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Inquide S.A.U. neiebilda pret šo lēmumu. Tomēr Inquide S.A.U. uzsvēra, ka neatkarīgi no Komisijas lēmuma nav mainījies tā atbalsts to pasākumu turpināšanai, kas piemērojami THCS importam no ĶTR.

(118)

Papildu informācijas nebija, tāpēc izmeklēšanā netika atklāts, ka pasākumu turpināšana varētu ievērojami negatīvi ietekmēt šo importētāju vai importētājus kopumā.

(119)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā, ka nebija informācijas/pierādījumu par pretējo, Komisija secināja, ka pasākumu saglabāšanai nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz importētājiem Savienībā.

(120)

Sākumposmā anketas nosūtīja 39 zināmajiem lietotājiem. Neviens no lietotājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā atbildes netika sniegtas, nevarēja izdarīt secinājumus par lietotāju interesēm. Tā kā nav jaunas informācijas, var uzskatīt, ka lietotāji joprojām atbalsta šos pasākumus, kā izklāstīts pirmās termiņbeigu pārskatīšanas regulas 91. apsvērumā, t. i., pasākumu turpināšana neietekmētu negatīvi konkurenci Savienības tirgū un nodrošinātu lietotāju nozarei plašāku tādu piegādātāju loku, kas konkurē ar tirgus cenām.

(121)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, Komisija ir secinājusi, ka nav pārliecinošu iemeslu nesaglabāt spēkā pasākumus, kas noteikti THCS importam no ĶTR.

(122)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata Komisija plāno saglabāt spēkā esošos pasākumu pret ĶTR. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Neviena no ieinteresētajām personām nesniedza piezīmes par izpausto informāciju.

(123)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes THCS importam.

(124)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,

5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/28

(1)

Uzņēmums Kaesler Nutrition GmbH saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ir iesniedzis pieteikumu, kurā ierosināts mainīt Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/329 (2) norādīto atļaujas turētāja nosaukumu.

(2)

Barības piedevas 6-fitāzes atļaujas turētājs Lohmann Animal Nutrition GmbH ir mainījis savu uzņēmuma nosaukumu uz Kaesler Nutrition GmbH, kas ir spēkā no 2017. gada 3. jūlija. Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis attiecīgus datus, kas pamato tā pieprasījumu.

(3)

Atļaujas turētāja ierosinātā nosaukuma maiņa ir tikai administratīva un neparedz attiecīgo piedevu novērtēšanu no jauna. Par pieteikumu tika informēta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

(4)

Lai Kaesler Nutrition GmbH varētu izmantot savas tirdzniecības tiesības, ir jāmaina atļaujas turētāja nosaukums. Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2016/329 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)

Nekaitīguma apsvērumi neliek šajā regulā paredzētos grozījumus piemērot nekavējoties, tāpēc ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kurā barības piedevu 6-fitāzi, kā arī šo barības piedevu saturošus premiksus un barības maisījumus, kuri atbilst noteikumiem, kas bija piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā, var turpināt laist tirgū un izmantot, līdz beidzas esošie krājumi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

virsrakstā vārdkopu “atļaujas turētājs Lohmann Animal Nutrition GmbH” aizstāj ar vārdkopu “atļaujas turētājs Kaesler Nutrition GmbH”;

2)

pielikuma tabulas otrajā slejā ar virsrakstu “Atļaujas turētāja nosaukums” vārdkopu “Lohmann Animal Nutrition GmbH” aizstāj ar vārdkopu “Kaesler Nutrition GmbH”.

5.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/30

(1)

Komisija 2006. gada 23. martā pieņēma Regulu (EK) Nr. 553/2006 par pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu dažu tādu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Vjetnamas izcelsmes apavu ievedumiem, kuriem ir ādas virsa (“apavi”) (2) (“pagaidu regula”).

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 (3) Padome uz diviem gadiem noteica galīgo antidempinga maksājumu 9,7 %–16,5 % apmērā tādu konkrētu Vjetnamas un ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa (“Regula (EK) Nr. 1472/2006” jeb “apstrīdētā regula”).

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 388/2008 (4) Padome paplašināja galīgos antidempinga pasākumus, kas noteikti tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa, tos attiecinot arī uz importu, kas nosūtīts no Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala (“Makao”), neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Makao izcelsme.

(4)

Pēc 2008. gada 3. oktobrī sāktās termiņbeigu pārskatīšanas (5) Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 (6) (“Īstenošanas regula (ES) Nr. 1294/2009”) pagarināja antidempinga pasākumus vēl par 15 mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 31. martam, kad pasākumu termiņš beidzās.

(5)

Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd un Risen Footwear (HK) Co Ltd, kā arī Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd (“pieprasījuma iesniedzēji”) apstrīdēja apstrīdēto regulu Pirmās instances tiesā (tagad – Vispārējā tiesa). Vispārējā tiesa noraidīja šīs prasības ar 2010. gada 4. marta spriedumu lietā T-401/06 Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome un 2010. gada 4. marta spriedumu apvienotajās lietās T-407/06 un T-408/06 Zhejiang Aokang Shoes un Wenzhou Taima Shoes/Padome.

(6)

Pieprasījuma iesniedzēji iesniedza apelācijas sūdzību par minētajiem spriedumiem. Tiesa ar 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-249/10 P Brosmann Footwear (HK) un citi/Padome un ar 2012. gada 15. novembra spriedumu lietā C-247/10 P Zhejiang Aokang Shoes/Padome (“spriedumi Brosmann un Aokang lietās”) atcēla šos spriedumus.Tiesa lēma, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā bija lēmusi, ka Komisijai nebija pienākuma izvērtēt neatlasīto uzņēmēju iesniegtos tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktu (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 36. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 29. un 32. punkts).

(7)

Tad Tiesa pasludināja spriedumu pēc būtības. Tiesa lēma: “Komisijai bija jāizskata pamatotie iesniegumi, ko tai iesniegušas apelācijas sūdzības iesniedzējas atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam, lūdzot tām piešķirt TES [TER] apstrīdētajā regulā aplūkojamās antidempinga procedūras ietvaros. Turpinājumā ir jākonstatē, ka nav izslēgts, ka šādas izskatīšanas rezultātā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējām tiktu noteikts galīgais antidempinga maksājums, kurš atšķirtos no maksājuma 16,5 % apmērā, kas tām ir piemērojams atbilstoši apstrīdētās regulas 1. panta 3. punktam. No šīs pašas normas izriet, ka attiecībā uz vienīgo atlasīto Ķīnas uzņēmēju, kam piešķirts TES, ticis noteikts galīgais antidempinga maksājums 9,7 % apmērā. Kā izriet no šā sprieduma 38. punkta, ja Komisija būtu konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, tām, ja individuālās dempinga starpības aprēķins nebūtu iespējams, būtu arī jāpiemēro pēdējā minētā likme.” (Tiesas sprieduma lietā C-249/10 P 42. punkts un Tiesas sprieduma lietā C-247/10 P 36. punkts.)

(8)

Rezultātā Tiesa atcēla apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz attiecīgajiem pieprasījuma iesniedzējiem.

(9)

Komisija 2013. gada oktobrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7), darīja zināmu, ka ir nolēmusi atsākt antidempinga procedūru tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam attiecībā uz pieprasījuma iesniedzējiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Minētajā paziņojumā ieinteresētās personas tika aicinātas iesaistīties un pieteikties.

(10)

Padome 2014. gada martā ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES (8) noraidīja Komisijas priekšlikumu pieņemt Padomes īstenošanas regulu, ar kuru atkārtoti nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo Brosmann Footwear (HK) Ltd, Seasonable Footwear (Zhongshan) Ltd, Lung Pao Footwear (Guangzhou) Ltd, Risen Footwear (HK) Co Ltd un Zhejiang Aokang Shoes Co. Ltd, un izbeidza procedūru attiecībā uz minētajiem ražotājiem. Padome uzskatīja, ka importētāji, kas bija pirkuši apavus no tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kompetentās valsts iestādes bija atmaksājušas attiecīgos muitas nodokļus, pamatojoties uz 236. pantu 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/1992 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9) (“Kopienas Muitas kodekss”), bija guvuši tiesisko paļāvību uz apstrīdētās regulas 1. panta 4. punkta pamata, kā rezultātā Kopienas Muitas kodeksa noteikumi, jo īpaši tā 221. pants, bija kļuvuši piemērojami nodokļu iekasēšanai.

(11)

Trīs attiecīgā ražojuma importētāji – C&J Clark International Ltd (“Clark”), Puma SE (“Puma”) un Timberland Europe B.V. (“Timberland”) (“attiecīgie importētāji”) – valstu tiesās apstrīdēja antidempinga pasākumus, kas noteikti konkrētu Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, atsaucoties uz 5.–7. apsvērumā minēto judikatūru, un minētās tiesas lūdza Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo jautājumu.

(12)

Apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE  (10) Tiesa 2016. gada 4. februārī atzina Regulu (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1294/2009 par spēkā neesošām tiktāl, ciktāl Eiropas Komisija neizvērtēja TER un individuālā režīma (“IR”) pieprasījumus, ko bija iesnieguši neatlasīti ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji (“spriedumi”), pretrunā prasībām, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (11) 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā un 9. panta 5. punktā.

(13)

Lietā C-571/14 Timberland Europe2016. gada 11. aprīlī Tiesa pēc valsts iesniedzējtiesas pieprasījuma nolēma izņemt lietu no reģistra.

(14)

LESD 266. pantā noteikts, ka iestādēm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumus. Gadījumā, ja tiek atcelts iestāžu pieņemts akts saistībā ar administratīvu procedūru, tādu kā antidempings, Tiesas sprieduma izpilde ietver atceltā akta aizstāšanu ar jaunu aktu, kurā ir novērsta Tiesas konstatētā nelikumība (12).

(15)

Saskaņā ar Tiesas judikatūru procedūru atceltā akta aizstāšanai drīkst atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība (13). Konkrēti tas nozīmē, ka tāda akta atcelšana, ar kuru izbeidz administratīvu procedūru, neietekmē tādas sagatavošanās darbības kā antidempinga procedūras sākšana. Ja tiek atcelta regula, ar kuru nosaka galīgos antidempinga pasākumus, tas nozīmē, ka pēc akta atcelšanas antidempinga procedūra vēl nav pabeigta, jo akts, kas pabeidz antidempinga procedūru, vairs nav Savienības tiesību sistēmā (14), izņemot gadījumus, kad nelikumība notikusi procedūras sākšanas posmā.

(16)

Izņemot faktu, ka iestādes neizvērtēja TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši neatlasītie ĶTR un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, visi pārējie Regulā (EK) Nr. 1472/2006 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1294/2009 izdarītie konstatējumi paliek spēkā.

(17)

Šajā lietā nelikumība notika pēc procedūras sākšanas posma. Tāpēc Komisija šo antidempinga procedūru, kas pēc spriedumiem joprojām nebija pabeigta, nolēma atsākt tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, un izvērtēt, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam, kas bija izmeklēšanas periods (“izmeklēšanas periods”), attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Komisija turklāt attiecīgā gadījumā pārbaudīja, vai attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem bija tiesības uz IR saskaņā ar 9. panta 5. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (15) (“pamatregula pirms grozījumu stāšanās spēkā”) (16).

(18)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1395 (17) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Clark un Puma veiktam tādu konkrētu ĶTR izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo trīspadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(19)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1647 (18) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Clark, Puma un Timberland veiktam tādu konkrētu Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo konkrēti Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(20)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1731 (19) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts Puma un Timberland veiktam tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo viens Vjetnamas ražotājs eksportētājs un divi ĶTR ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(21)

Puma un Timberland Vispārējā tiesā lietās T-781/16 Puma un citi/Komisija un T-782/16 Timberland Europe/Komisija apstrīdēja Regulas (ES) 2016/1395, Regulas (ES) 2016/1647 un Regulas (ES) 2016/1731 spēkā esību. Turklāt Clark Vispārējā tiesā lietās T-790/16 C & J Clark International/Komisija un T-861/16 C & J Clark International/Komisija apstrīdēja Regulas (ES) 2016/1395 spēkā esību.

(22)

Lai īstenotu spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE, kas minēts 12. apsvērumā, Komisija 2016. gada 17. februārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/223, ar ko paredz procedūru tādu konkrētu tirgus ekonomikas režīma un individuālā režīma pieprasījumu novērtējumam, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji no Ķīnas un Vjetnamas, un īsteno Tiesas spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 (20). Minētās regulas 1. pantā Komisija uzdeva valstu muitas dienestiem pārsūtīt visus par Ķīnas un Vjetnamas izcelsmes apavu importu samaksāto galīgo antidempinga maksājumu atmaksas pieprasījumus, kurus iesnieguši importētāji, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un uz faktu, ka kāds neatlasīts ražotājs eksportētājs ir pieprasījis TER vai IR sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1472/2006 tika noteikti galīgie pasākumi (“sākotnējā izmeklēšana”). Komisija novērtē attiecīgo TER vai IR pieprasījumu un atkārtoti nosaka attiecīgu maksājuma likmi. Pamatojoties uz to, valstu muitas dienestiem pēc tam būtu jāpieņem lēmums par antidempinga maksājumu atmaksas un atlaišanas pieprasījumu.

(23)

Pēc Francijas muitas dienestu paziņojuma, kas veikts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu, Komisija identificēja divus Ķīnas ražotājus eksportētājus, kuri sākotnējās izmeklēšanas laikā bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet nebija iekļauti izlasē. Tika identificēts vēl viens ražotājs eksportētājs, kas bija piegādātājs uzņēmumam Deichmann – Vācijas importētājam, kurš apstrīdēja maksājumu maksāšanu. Tādējādi Komisija analizēja TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši minētie trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji.

(24)

Iepriekšminēto darbību rezultātā ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2257 (21) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo trīs ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(25)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Apvienotās Karalistes (“AK”), Beļģijas (“BE”) un Zviedrijas (“SE”) muitas dienesti attiecīgi 2016. gada 12. jūlijā (AK), 2016. gada 13. jūlijā (BE) un 2016. gada 26. jūlijā (SE) informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem. Minēto paziņojumu rezultātā Komisija analizēja TER un IR pieprasījumus, ko bija iesnieguši deviņpadsmit ražotāji eksportētāji, un ar Regulu (ES) 2017/423 (22) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas bija noteikts konkrētu ĶTR un Vjetnamas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo minētie deviņpadsmit ražotāji eksportētāji.

(26)

Iepriekšminētajā izmeklēšanā, ņemot vērā piezīmes, ko pēc informācijas izpaušanas bija iesniegušas vairākas ieinteresētās personas, tika identificēti vēl pieci uzņēmumi/uzņēmumu grupas, kas sākotnējās izmeklēšanas laikā vai nu paši, vai ar saistītu Ķīnas vai Vjetnamas ražotāju eksportētāju starpniecību iesnieguši TER un IR pieprasījuma veidlapu, bet netika iekļauti izlasē un netika novērtēti nevienā no iepriekšējām īstenošanas reizēm. Minētie uzņēmumi uzskaitīti Regulas (ES) 2017/423 VI pielikumā un ietilpst četrās uzņēmumu grupās.

(27)

Pamatojoties uz minēto, Komisija identificēja četras uzņēmumu grupas, kurās kopā ietilpst septiņi atsevišķi uzņēmumi, kas ir Ķīnas vai Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kuri netika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā, un novērtēja TER un IR pieteikuma veidlapas, ko minētie uzņēmumi bija iesnieguši sākotnējās izmeklēšanas laikā. Rezultātā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1982 (23) Komisija atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēja pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes apavu importam, kuriem ir ādas virsa un kurus ražo minētie ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER un IR pieprasījumus, bet netika atlasīti.

(28)

Turklāt ar Īstenošanas Regulas (ES) 2017/423 3. pantu Komisija uz laiku apturēja tās III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu situācijas novērtēšanu, līdz importētājs, kurš pieprasa atmaksu no valstu muitas dienestiem, ir darījis zināmu Komisijai to ražotāju eksportētāju nosaukumu un adresi, no kuriem attiecīgie tirgotāji ir pirkuši apavus. Faktiski, lai gan Komisija uzskata, ka pierādīšanas pienākums, kas jāizpilda, lai identificētu attiecīgos ražotājus eksportētājus Ķīnā un/vai Vjetnamā, ir importētājiem, kurš pieprasa samaksāto antidempinga maksājumu atmaksu, tā ir arī atzinusi, ka ne visi importētāji, kuri pirkuši apavus no tirgotājiem, varētu zināt, ka ir jādara Komisijai zināmi to ražotāju eksportētāju nosaukumi, no kuriem šie tirgotāji iegādājušies apavus. Tāpēc Komisija sazinājās ar visiem importētājiem, uz kuriem attiecas Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Zviedrijas paziņojumi, un aicināja tos noteiktā termiņā sniegt nepieciešamo informāciju, proti, ĶTR un Vjetnamā esošo ražotāju eksportētāju nosaukumu un adresi.

(29)

Rezultātā trīs importētāji, t. i., Pentland Brands Ltd, Puma UK Ltd un Deichmann Shoes UK Ltd, attiecīgi 2017. gada 18. aprīlī (Puma UK Ltd), 2017. gada 27. aprīlī (Pentland Brands Ltd) un 2017. gada 15. maijā (Deichmann Shoes UK Ltd) darīja zināmu savu attiecīgo piegādātāju nosaukumu un adresi Ķīnā un/vai Vjetnamā.

(30)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Vācijas muitas dienesti 2017. gada 7. aprīlī informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem, kas saņemti no importētājiem Savienībā, un iesniedza apliecinošos dokumentus. 2017. gada 20. jūnijā Vācijas muitas dienesti nosūtīja sava sākotnēja paziņojuma papildinājumu un informēja Komisiju par importētāju iesniegtajām papildu prasībām.

(31)

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu Nīderlandes muitas dienesti 2017. gada 23. maijā informēja Komisiju par atmaksas pieprasījumiem, kas saņemti no importētājiem Savienībā, un iesniedza apliecinošos dokumentus. 2017. gada 21. jūlijā Nīderlandes muitas dienesti nosūtīja sava sākotnēja paziņojuma papildinājumu un informēja Komisiju par importētāju iesniegtajām papildu prasībām.

(32)

Rezultātā Komisija saņēma pavisam 600 uzņēmumu nosaukumu un adresi, par kuriem tika ziņots, ka tie ir apavu piegādātāji ĶTR un Vjetnamā.

(33)

Tika konstatēts, ka par 431 uzņēmumu (uzņēmumi, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā) Komisijai nav informācijas, ka tie sākotnējā izmeklēšanā būtu iesnieguši TER vai IR pieprasījuma veidlapu. Minētie uzņēmumi nespēja arī pierādīt, ka ir saistīti ar kādu Ķīnas vai Vjetnamas ražotāju eksportētāju, kas sākotnējā izmeklēšanā bija iesniedzis TER/IR pieprasījumu.

(34)

No atlikušajiem uzņēmumiem 19 ražotāji eksportētāji jau sākotnējā izmeklēšanā tika novērtēti individuāli vai kā Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju izlasē iekļautas uzņēmumu grupas daļa (uzskaitīti šīs regulas IV pielikumā). Neviens no šiem uzņēmumiem nesaņēma individuālu maksājuma likmi, tāpēc maksājums 16,5 % apmērā, ko piemēro ĶTR, vai 10 % apmērā, kuru piemēro Vjetnamai, attiecās uz apavu importu, ko veic attiecīgi minētie uzņēmumi. Šīs likmes 12. apsvērumā minētais spriedums neskāra.

(35)

No atlikušajiem uzņēmumiem 72 ražotāji eksportētāji (uzskaitīti šīs regulas V pielikumā) 12. apsvērumā minētajā sprieduma izpildes kontekstā tika novērtēti individuāli vai kā uzņēmumu grupas daļa – proti, attiecīgi Īstenošanas lēmumā 2014/149/ES vai Īstenošanas regulās (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731, (ES) 2016/2257 un (ES) 2017/1982.

(36)

Kā jau minēts 10. apsvērumā, uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas tika novērtētas ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES, netika atkārtoti noteikts antidempinga maksājums, pamatojoties uz to, ka minētajiem uzņēmumiem jau bija atmaksāti attiecīgie muitas nodokļi un tie bija guvuši tiesisko paļāvību, ka maksājums netiks noteikts atkārtoti. No otras puses, nebūtu jāapmierina atmaksas pieprasījumi, kas saņemti no importētājiem Savienībā, kuri saistīti ar uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas attiecīgi novērtēti ar Īstenošanas regulām (ES) 2016/1395, (ES) 2016/1647, (ES) 2016/1731, (ES) 2016/2257 un (ES) 2017/1982. Tas skaidrojams ar to, ka minēto importētāju juridiskā situācija bija citāda nekā importētājiem, kas tika novērtēti ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES, proti, tie nebija guvuši tiesisko paļāvību.

(37)

Pārējie 70 uzņēmumi (uzskaitīti šīs regulas II pielikumā) bija Ķīnas vai Vjetnamas ražotāji eksportētāji, kas netika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā un kas bija iesnieguši TER/IR pieprasījuma veidlapu. Tāpēc Komisija novērtēja šo uzņēmumu iesniegtos TER un IR pieprasījumus.

(38)

Kopumā šajā regulā Komisija ir novērtējusi TER/IR pieprasījuma veidlapas no Aiminer Leather Products Co., Ltd, Best Health Ltd, Best Run Worldwide Co. Ltd, Bright Ease Shoe Factory, Cambinh Shoes Company, Dong Anh Footwear Joint Stock Company, Dong Guan Bor Jiann Footwear Co., Ltd, Dongguan Hongguo Shoes Co. Ltd, Freetrend Industrial Ltd, Freeview Company Ltd, Dongguan Hopecome Footwear Co Ltd, Dongguan Houjie Baihou Hua Jian Footwear Factory, Dongguan Qun Yao Shoe Co., Ltd, Dongyi Shoes Co., Ltd, Doozer (Fujian) Shoes Co., Ltd, Emperor (VN) Co., Ltd, Everlasting Industry Co., Ltd, Fu Jian Ching Luh Shoes Co., Ltd, Fu Jian Lion Score Sport Products Co., Ltd, Fujian Footwear & Headgear Import & Export (Holdings) Co., Ltd, Fujian Jinjiang Guohui Footwear & Garment Co., Ltd, Gan Zhou Hua Jian International Footwear Co., Ltd, Golden Springs Shoe Co., Ltd, Haiduong Shoes Stock Company, Hangzhou Forever Shoes Factory, Hua Jian Industrial Holding Co., Ltd, Huu Nghi Danang Company, Hwa Seung Vina Co., Ltd, Jason Rubber Works Ltd, Jinjiang Hengdali Footwear Co., Ltd, Jinjiang Xiangcheng Footwear and Plastics Co., Ltd, JinJiang Zhenxing Shoes & Plastic Co., Ltd, Juyi Group Co., Ltd, K Star Footwear Co., Ltd, Kangnai Group Wenzhou Lucky Shoes and Leather Co., Ltd, Khai Hoan Footwear Co., Ltd, Lian Jiang Ching Luh Shoes Co., Ltd, Li-Kai Shoes Manufacturing Co., Ltd, New Star Shoes Factory, Ngoc Ha Shoe Company, Nhi Hiep Transportation Construction Company Limited, Ophelia Shoe Co., Ltd, Ormazed Shoes (Zhao Qing City) Ltd, Ormazed Shoes Ltd (Dong Guan) Ltd, Pacific Joint – Venture Company, Phuc Yen Shoes Factory, Phuha Footwear Enterprise, Phuhai Footwear Enterprise, Phulam Footwear Joint Stock Company, Putian Dajili Footwear Co., Ltd, Right Rich Development VN Co., Ltd, Saigon Jim Brother Corporation, Shenzhen Harson Shoes Ltd, Shunde Sunrise (II) Footwear Co., Ltd, Splendour Enterprise Co., Ltd, Stellar Footwear Co., Ltd, Sung Hyun Vina Co., Ltd, Synco Footwear Ltd, Thai Binh Shoes Joint Stock Company, Thang Long Shoes Company, Thanh Hung Co, Ltd, Thuy Khue Shoes Company Ltd, Truong Loi Shoes Company Limited, Wenzhou Chali Shoes Co, Ltd, Wenzhou Dibang Shoes Co., Ltd, Wenzhou Gold Emperor Shoes Co., Ltd, Xiamen Sunchoose Import & Export Co., Ltd, Xingtaiy Footwear Industry & Commerce Co., Ltd, Zhuhai Shi Tai Footwear Company Limited un Zhuhai Shun Tai Footwear Company Limited.

(39)

Komisijai ir iespēja labot tos apstrīdētās regulas aspektus, kuru dēļ tā tika atcelta, vienlaikus atstājot negrozītas tās novērtējuma daļas, kuras spriedums (24) neietekmē.

(40)

Šīs regulas mērķis ir labot tos apstrīdētās regulas aspektus, par kuriem tika konstatēts, ka tie neatbilst pamatregulai, un kuri tādējādi tika atzīti par spēkā neesošiem attiecībā uz 30. apsvērumā minētajiem ražotājiem eksportētājiem.

(41)

Visi pārējie konstatējumi, kas ietverti apstrīdētajā regulā un Īstenošanas regulā (ES) 1294/2009 un ko Tiesa neatzina par spēkā neesošiem, paliek spēkā un ar šo tiek iestrādāti šajā regulā.

(42)

Tāpēc nākamie apsvērumi attiecas tikai uz jauno novērtējumu, kas nepieciešams Tiesas spriedumu izpildei.

(43)

Komisija ir pārbaudījusi, vai 38 apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas bija iesnieguši TER/IR pieprasījumus attiecībā uz izmeklēšanas periodu, pārsvarā bija darbojušies TER vai IR apstākļos. Šīs izvērtēšanas nolūks ir noskaidrot, kādā mērā attiecīgajiem importētājiem ir tiesības uz tā antidempinga maksājuma atmaksu, kas veikts saistībā ar antidempinga maksājumiem par minēto piegādātāju veikto eksportu.

(44)

Ja analīzē tiktu atklāts, ka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kuru eksportam bija noteikts attiecīgo importētāju samaksātais antidempinga maksājums, piešķirams TER, tad šim ražotājam eksportētājam būtu jāpiemēro individuāla maksājuma likme un maksājuma atmaksa tiktu ierobežota līdz summai, kas atbilst starpībai starp samaksāto nodokli un individuālo maksājuma likmi, proti, importa no Ķīnas gadījumā – starpībai starp 16,5 % un maksājumu, kurš noteikts vienīgajam izlasē iekļautajam eksportētājam uzņēmumam, kam piešķirts TER, konkrēti, 9,7 %; un importa no Vjetnamas gadījumā tā būtu starpība starp 10 % un individuālo maksājuma likmi, kas attiecīgā gadījumā aprēķināta attiecīgajam ražotājam eksportētājam.

(45)

Ja analīzē tiktu atklāts, ka ražotājam eksportētājam, kura TER pieteikums ticis noraidīts, piešķirams IR, tad attiecīgajam ražotājam eksportētājam būtu jāpiemēro individuāla maksājuma likme un maksājuma atmaksa tiktu ierobežota līdz summai, kas atbilst starpībai starp veikto maksājumu, proti, 16,5 % importam no Ķīnas un 10 % importam no Vjetnamas, un attiecīgā gadījumā konkrētajam ražotājam eksportētājam aprēķināto individuālo maksājumu.

(46)

Savukārt, ja šādu TER un IR pieprasījumu analīzē tiktu atklāts, ka gan TER, gan IR būtu jānoraida, tad antidempinga maksājumu atmaksu piešķirt nevarētu.

(47)

Kā paskaidrots 12. apsvērumā, Tiesa atcēla apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) 1294/2009 attiecībā uz konkrētu Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju veiktu konkrētu apavu eksportu, ciktāl Komisija nebija izvērtējusi TER un IR pieprasījumus, ko šie ražotāji eksportētāji bija iesnieguši.

(48)

Tāpēc Komisija ir izvērtējusi attiecīgo ražotāju eksportētāju TER un IR pieprasījumus, lai noteiktu viņu eksportam piemērojamo maksājuma likmi. Novērtējums liecina – iesniegtā informācija neapstiprina, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji būtu darbojušies tirgus ekonomikas apstākļos vai ka tiem būtu tiesības uz individuālu režīmu (sīkāku paskaidrojumu sk. 49. un turpmākajos apsvērumos).

(49)

Nepieciešams uzsvērt, ka pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas pieprasīt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Attiecīgi Savienības iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst noteiktajiem šā statusa piešķiršanas nosacījumiem. Gluži pretēji, Savienības iestādes novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, lai ražotājam piešķirtu TER, un Savienības tiesas pārbauda, vai novērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda (sprieduma lietā C-249/10 P 32. punkts un sprieduma lietā C-247/10 P 24. punkts).

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, lai ražotājam eksportētājam piešķirtu TER, ir jāizpilda visi pieci minētajā pantā uzskaitītie kritēriji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka vismaz viena kritērija neizpilde ir pietiekams iemesls TER pieprasījuma noraidīšanai.

(51)

Neviens no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nespēja pierādīt atbilstību 1. kritērijam (ar darījumdarbību saistītie lēmumi). Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka 34., 36., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 53.,54., 58., 65., 66., 67., 69., 72., 77., 79., 80., 82., 84., 85., 88., 89., 92., 93., 94., 96., 97., 98., 99., 100., 101. un 102. uzņēmums (25) nevar brīvi noteikt savus pārdošanas apjomus iekšzemes un eksporta tirgū. Šajā ziņā Komisija konstatēja, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz saražojamo apjomu un/vai ierobežojums attiecībā uz konkrētos tirgos (iekšzemes un eksporta) pārdodamajiem daudzumiem. 33., 35., 39., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 66., 67., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 77., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 91., 96., 97., 101. un 102. uzņēmums nesniedza pietiekamu informāciju par savu īpašumtiesību struktūru, kapitāla daļu īpašniekiem, direktoru padomi vai direktoru atlasi, lai pierādītu, ka viņu lēmumi, kas saistīti ar darījumdarbību, ir pieņemti atbilstoši tirgus situācijai, bez izteiktas valsts iejaukšanās. Turklāt konkrēti uzņēmumi neuzrādīja darījumdarbības licenci, neiesniedza tās tulkojumu angļu valodā (33., 35., 59., 60., 62., 81. un 87. uzņēmums) vai neiesniedza statūtus vai to tulkojumu angļu valodā (34., 40., 41., 51., 59., 63., 64., 95., 101. un 102. uzņēmums). Turklāt konkrēti uzņēmumi nesniedza pietiekamu informāciju par saviem piegādātājiem (42., 43., 44., 46., 49., 51., 57., 60., 64., 65., 69., 74., 76. un 95. uzņēmums) vai arī nav spējuši pierādīt, ka darbaspēka atlase ir pietiekami neatkarīga no vietējām iestādēm (38., 39., 42., 45. un 46. uzņēmums), un tādējādi nesniedza pietiekamus pierādījumus, ka ar darījumdarbību saistītie lēmumi tiek pieņemti bez valsts pārmērīgas iejaukšanās.

(52)

Bez tam 33., 34., 35., 40., 41., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 57., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 79., 80., 81., 82., 84., 85., 86., 87., 88., 91., 93., 94., 95., 96., 97., 100., 101. un 102. uzņēmums nepierādīja, ka atbilst 2. kritērijam (grāmatvedība). Konkrētāk, 33., 43., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 73., 74., 75., 76., 79., 80., 81., 82., 84., 85., 86., 87., 88., 91., 93., 94., 96., 97., 101. un 102. uzņēmums nepierādīja, ka tiem ir pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. TER novērtējumi konkrēti atklāja, ka minētie uzņēmumi vai nu neuzrādīja Komisijai neatkarīga revidenta atzinumu/ziņojumu, vai arī to grāmatvedības uzskaite netika revidēta, vai vairākām pozīcijām to bilancē vai ienākumu pārskatā nebija paskaidrojumu. Citi uzņēmumi neiesniedza tās tulkojumu angļu valodā (34., 35., 40., 41., 51., 57., 69., 70., 95. un 100. uzņēmums). Turklāt revidētajā 43., 44., 45., 57., 65. un 72. uzņēmuma uzskaitē tika konstatētas ievērojams neatbilstības, tostarp nesakritības starp datiem, kas iegrāmatoti par dažādiem gadiem, atšķirības starp oriģinālu un tulkojums angļu valodā, radās šaubas par pareizu nolietojuma aprēķina metodes piemērošanu un inventarizācijas veikšanu, un revīzijas ziņojumā fiksētās problēmas pēc tam nebija labotas. Tāpēc šie uzņēmumi neatbilst 2. kritērijam.

(53)

Attiecībā uz 3. kritēriju (aktīvi un “pārnešana”) vairāki uzņēmumi nepierādīja, ka no sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, nav mantoti izkropļojumi. Konkrēti 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 47., 48., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 70., 72., 74., 75., 76., 77., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 91., 94., 95., 96., 97., 101. un 102. uzņēmums nesniedza būtisku un pilnīgu informāciju par zemes izmantošanas tiesību noteikumiem un vērtību. Turklāt 34., 35., 37., 38., 39., 42., 43., 45., 46., 52., 53., 54., 57., 60., 63., 65., 66., 72., 77., 79., 84., 85., 87., 93., 94., 95. un 98. uzņēmums nesniedza informāciju par atkāpēm no standarta nodokļu likmes vai par šā nodokļa samaksu, savukārt 37., 42., 43., 44., 57., 84., 87. un 94. uzņēmums nesniedza informāciju par elektroapgādi un elektroenerģijas cenu. 40. un 41. uzņēmums nesniedza tulkojumu angļu valodā būtiskai informācijai par to aktīviem.

(54)

Attiecībā uz 4. kritēriju (tiesiskā vide) 76., 101. un 102. uzņēmums nepierādīja, ka darbojas atbilstoši tiesību aktiem par bankrotu un īpašumtiesībām, kas garantē stabilitāti un juridisko noteiktību.

(55)

70. uzņēmums nepierādīja, ka atbilst 5. kritērijam (valūtas konvertācija), jo pārskatu piezīmēs norādīts, ka darījumos ar ārvalstu valūtu uzņēmums izmantojis fiksēto valūtas maiņas kursu, bet tas neatbilst 5. kritērijam, kas paredz, ka konvertācijas maiņas kurss atbilst tirgus likmei.

(56)

Turklāt 56., 71., 78. un 90. uzņēmums nesniedza pierādījumus par attiecīgā ražojuma ražošanu, par to, kā īpašumā ir galvenās izejvielas, attiecīgais ražojums, un kontroli pār cenu noteikšanu. Tāpēc to TER pieprasījumi netika detalizēti analizēti.

(57)

Komisija informēja attiecīgos ražotājus eksportētājus, ka TER nebūtu piešķirams nevienam no tiem, un aicināja tos iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(58)

Tāpēc neviens no septiņdesmit attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nav izpildījis visus pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, un tādējādi TER tiem visiem tiek atteikts.

(59)

Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā, ja piemēro tās 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, tad eksportētājiem, kuri var pierādīt, ka atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā, tomēr var noteikt individuālu maksājumu.

(60)

Kā minēts 49. apsvērumā, nepieciešams uzsvērt, ka pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas pieprasīt IR saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā. Tālab 9. panta 5. punkta pirmajā daļā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā paredzēts, ka iesniegtajam pieprasījumam jābūt pienācīgi pamatotam. Tādējādi Savienības iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka eksportētājs neatbilst nosacījumiem, kas noteikti šāda statusa atzīšanai. Gluži pretēji, Savienības iestādes novērtē, vai attiecīgā eksportētāja iesniegtie pierādījumi pietiekami pierāda atbilstību visiem IR piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā.

(61)

Saskaņā ar 9. panta 5. punktu pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā eksportētājiem pienācīgi pamatotā pieprasījumā būtu jāpierāda, ka ir izpildīti visi pieci minētajā punktā uzskaitītie IR piešķiršanas kritēriji. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pat viena kritērija neizpilde jau ir iemesls IR pieprasījuma noraidīšanai.

(62)

Minētie pieci kritēriji ir šādi:

(63)

Visi septiņdesmit attiecīgie ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī IR gadījumā, ja TER tiem netiktu piešķirts. Tāpēc Komisija ne vien noraidīja ražotāju eksportētāju TER pieprasījumus, kā aprakstīts 49.–57. apsvērumā, bet arī novērtēja katra attiecīgā ražotāja eksportētāja IR pieprasījumu.

(64)

Attiecībā uz 1. kritēriju (kapitāla un peļņas repatriācija), 69., 77., 86. un 95. uzņēmums nepierādīja, ka var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu, un tādējādi nepierādīja, ka šis kritērijs ir izpildīts.

(65)

Attiecībā uz 2. kritēriju (brīvi noteikta eksporta pārdošana un cenas) 33., 34., 35., 36., 37., 40., 41., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 52., 53., 54., 58., 59., 60., 62., 64., 66., 67., 69., 72., 74., 75., 79., 80., 82., 84., 85., 88., 89., 92., 93., 94., 95., 96., 97., 98., 99. un 100. uzņēmums nepierādīja, ka tādi ar darījumdarbību saistīti lēmumi, kas attiecas uz eksporta cenām un daudzumiem un pārdošanas noteikumiem, tiek pieņemti brīvi, reaģējot uz tirgus signāliem, – par to liecina tādi analizētie pierādījumi kā statūti un darījumdarbības licences, kas atklāj, ka saražojamais apavu daudzums un/vai konkrētos tirgos pārdodamie daudzumi tiek ierobežoti.

(66)

Attiecībā uz 3. kritēriju (uzņēmums – galvenie amati vadībā un akcijas – ir pietiekami neatkarīgs no valsts iejaukšanās), 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 91., 93., 94., 95., 96., 97., 98., 101. un 102. uzņēmums nepierādīja, ka ar darījumdarbību saistītie lēmumi tiek pieņemti pietiekami neatkarīgi no valsts iejaukšanās. Cita starpā netika sniegta informācija vai tika sniegtanepilnīga informācija par uzņēmuma īpašumtiesību struktūru un to, kā tiek pieņemti lēmumi. Turklāt 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 70., 72., 74., 75., 76., 77., 80., 81., 83., 84., 85., 86., 87., 91., 94., 95., 96., 97., 101., 102. uzņēmums nesniedza pietiekamu informāciju par to, ka šiem uzņēmumiem tiek nodotas zemes izmantošanas tiesības un ar kādiem nosacījumiem. 33., 34., 35., 40., 41., 51., 59., 62., 81. un 95. uzņēmums nesniedza būtisku dokumentu tulkojumu angļu valodā.

(67)

Visbeidzot, 70. uzņēmums nepierādīja, ka konvertācijas maiņas kurss atbilst tirgus likmei. Tāpēc tas neatbilst 4. kritērija prasībām (valūtas konvertācija pēc tirgus likmes).

(68)

Turklāt 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 91., 93., 94., 95., 96., 97., 98., 101. un 102. uzņēmums nepierādīja arī, ka atbilst 5. kritērija (apiešana) prasībām, jo nesniedza informāciju par to, kā uzņēmums pieņem lēmumus un vai valstij bijusi nozīmīga ietekme uz lēmumu pieņemšanu uzņēmumā.

(69)

Turklāt 56., 71., 78. un 90. uzņēmums nesniedza pierādījumus par attiecīgā ražojuma ražošanu, par to, kā īpašumā ir galvenās izejvielas un attiecīgais ražojums, un par kontroli pār cenu noteikšanu. Tāpēc to IR pieprasījumi netika detalizēti analizēti.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no septiņdesmit attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem neatbilda 9. panta 5. punktā pamatregulā pirms grozījumu stāšanās spēkā noteiktajiem kritērijiem, un tāpēc tiem visiem IR piešķiršana tika noraidīta. Komisija attiecīgi informēja attiecīgos ražotājus eksportētājus un aicināja tos iesniegt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas.

(71)

Tāpēc šo septiņdesmit attiecīgo ražotāju eksportētāju veiktajam eksportam Regulas (EK) Nr. 1472/2006 piemērošanas laika posmā būtu jānosaka atlikušais antidempinga maksājums, kas piemērojams Ķīnai un Vjetnamai, attiecīgi 16,5 % un 10 %. Minētās regulas piemērošanas laika posms sākotnēji bija no 2006. gada 7. oktobra līdz 2008. gada 7. oktobrim. Pēc termiņbeigu pārskatīšanas sākšanas tas 2009. gada 30. decembrī tika pagarināts līdz 2011. gada 31. martam. Spriedumos konstatētā nelikumība ir tāda, ka Savienības iestādes nenoskaidroja, vai attiecībā uz tiem ražojumiem, ko ražo attiecīgie ražotāji eksportētāji, būtu jānosaka atlikušais maksājums vai individuālais maksājums. Pamatojoties uz Tiesas konstatēto nelikumību, nav juridiska pamatojuma atbrīvot attiecīgo ražotāju eksportētāju ražotos ražojumus no antidempinga maksājumiem. Tāpēc jaunajā aktā, ar ko novērš Tiesas konstatēto nelikumību, atkārtoti jānovērtē tikai piemērojamā antidempinga maksājumu likme, nevis paši pasākumi.

(72)

Komisija ir secinājusi, ka atlikušais maksājums, kas piemērojams attiecīgi Ķīnai un Vjetnamai, tāpēc būtu atkārtoti jānosaka attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem ar tādu pašu likmi, kāda sākotnēji noteikta ar apstrīdēto regulu un Īstenošanas regulu (ES) 1294/2009, tad nav nepieciešams izdarīt grozījumus Regulā (EK) 388/2008. Pēdējā minētā regula paliek spēkā.

(73)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes, kas tika iesniegtas šādu ieinteresēto personu vārdā: i) FESI un Footwear Coalition  (26), kuri pārstāv apavu importētājus Savienībā; ii) C&J Clark International, Cortina, Deichmann un Wortmann (“Clarks et al”), apavu importētāji Savienībā, iii) Sino Pro Trading un iv) Schuhhaus SIEMES Einkaufs & Beteiligungs GmBH (“SIEMES”) (abi – apavu importētāji no Ķīnas un Vjetnamas).

(74)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka sabiedrībai pieejamā Komisijas dokumentācija liecina, ka uzņēmums Fortune Footwear Co. Ltd iesniedzis TER/IR pieprasījumu attiecībā uz izmeklēšanas periodu, tāpēc tas nebūtu jāiekļauj šīs regulas III pielikumā. Tomēr nav reģistrēts, ka šis uzņēmums būtu iesniedzis TER/IR pieprasījumu, un FESI un Footwear Coalition nav snieguši papildu pierādījumus, ka uzņēmums tik tiešām iesniedzis šādu pieprasījumu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(75)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka uzņēmums Foshan Nanhai Shyang Yuu/Hu Footwear nepareizi iekļauts III pielikumā, jo uzņēmums iesniedzis TER/IR pieprasījumu. Uzņēmums Foshan Nanhai Shyang Yuu/Hu Footwear nav iekļauts ne III pielikumā, ne kādā citā šīs regulas pielikumā. Uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu (Nanhai Shyang Ho Footwear Co. Ltd) ir iekļauts III pielikumā, bet FESI un Footwear Coalition nav snieguši pierādījumus, ka tas ir taspats uzņēmums, kas Foshan Nanhai Shyang Yuu/Hu Footwear. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. Pilnīguma labad jānorāda arī, ka uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu, proti, Foshan Nanhai Shyang Yuu Footwear Ltd, ir novērtēts Regulā (ES) 2016/2257. Tomēr līdzīgi nav pieejami pierādījumi, ka tas ir tas pats uzņēmums, kas Foshan Nanhai Shyang Yuu/Hu Footwear.

(76)

Bez tam FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka Guangzhou Panyu Xintaiy Footwear Industry Commerce Co., Ltd iesniedzis TER/IR pieprasījumu un ka Komisijai tas būtu bijis jānovērtē. Tiek precizēts, ka uzņēmuma iesniegtais TER/IR pieprasījumus tika novērtēts. Uzņēmums neatbilda TER un IR kritērijiem, un tāpēc tā pieprasījums tika noraidīts. Tādējādi attiecībā uz šo uzņēmumu būtu atkārtoti jānosaka galīgais maksājums, tāpēc uzņēmums ir iekļauts šīs regulas II pielikumā. Tāpēc šis FESI un Footwear Coalition apgalvojums tiek noraidīts.

(77)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka uzņēmums Mega Power Union Co. Ltd iesniedzis TER/IR pieprasījumu. Tomēr Komisijā nav reģistrēts šāds TER/IR pieprasījums, un FESI un Footwear Coalition nav snieguši pierādījumus, ka uzņēmums tik tiešām iesniedzis šādu pieprasījumu. Tāpēc šis FESI un Footwear Coalition apgalvojums tiek noraidīts.

(78)

Visbeidzot, FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka grupa Evervan group iesniegusi TER/IR pieprasījumu un ka tāpēc šī uzņēmumu grupa nepareizi iekļauta III pielikumā. Taču, lai arī sešiem III pielikumā iekļautiem uzņēmumiem nosaukumā ir vārds “Evervan” (Evervan, Evervan Deyang Footwear Co., Ltd, Evervan Golf, Evervan Qingyuan Footwear Co., Ltd, Evervan Qingyuan Vulcanized, Evervan Vietnam), FESI un Footwear Coalition nav snieguši pierādījumus, ka tie pieder pie grupas. FESI un Footwear Coalition nav arī snieguši pierādījumus, ka šī grupa kopumā tiešām iesniegusi TER/IR pieprasījumu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts. Pilnīguma labad jānorāda, ka uzņēmums Guangzhou Evervan Footwear Co., Ltd ir iesniedzis TER/IR pieprasījumu, kas tika novērtēts un noraidīts Regulā (ES) 2017/1982. Nav pieejami pierādījumi, kas ļautu noteikt saistību ar pārējiem III pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem, kuru nosaukumā ir vārds “Evervan”.

(79)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka TER/IR pieprasījumu novērtēšanā pierādīšanas pienākums ir Komisijai, jo Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji ir izpildījuši savu pienākumu, sākotnējā izmeklēšanā iesniedzot TER/IR pieprasījumus. FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka tādas pašas procesuālās tiesības, kādas bija atlasītajiem ražotājiem eksportētajiem sākotnējā izmeklēšanā, būtu bijis jāpiešķir ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana. FESI un Footwear Coalition konkrēti apgalvo, ka veikta vienīgi dokumentu analīze, nevis apmeklējumi uz vietas, un ka, nenosūtot Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem vēstules par nepilnībām, tiem netika dota iespēja papildināt TER/IR pieprasījuma veidlapas.

(80)

Bez tam FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, netika nodrošinātas tādas pašas procesuālās garantijas, kādas piemēro standarta antidempinga izmeklēšanās, bet tika piemēroti stingrāki standarti. FESI un Footwear Coalition norāda, ka Komisija nav ņēmusi vērā laika posmu starp TER/IR pieprasījuma iesniegšanu sākotnējā izmeklēšanā un pieprasījumu novērtēšanu. Turklāt ražotājiem eksportētājiem sākotnējā izmeklēšanā TER/IR pieprasījumu aizpildīšanai ierastās 21 dienas vietā tika dotas tikai 15 dienas.

(81)

Pamatojoties uz minēto, FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka nav ievērots tiesību pamatprincips dot ieinteresētajām personām iespēju pilnībā izmantot tiesības uz aizstāvību, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā. Pamatojoties uz minēto, tiek apgalvots, ka, nedodot ražotājiem eksportētājiem iespēju papildināt nepilnīgo informāciju, Komisija ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras un īstenošanas posmā faktiski apvērsusi pierādīšanas pienākumu.

(82)

Visbeidzot, FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka šāda pieeja būt diskriminējoša attiecībā pret Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem, kas atlasīti sākotnējā izmeklēšanā, kā arī pret citiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas antidempinga izmeklēšana un kuri šajā izmeklēšanā iesnieguši TER/IR pieprasījumus, valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas. Tādējādi attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, nevajadzētu noteikt tādu pašu informācijas sniegšanas slieksni, kādu piemēro parastajā 15 mēnešu izmeklēšanā, un uz tiem nevajadzētu attiecināt stingrākus procesuālos standartus.

(83)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka Komisija de facto piemērojusi pieejamos faktus pamatregulas 18. panta 1. punkta nozīmē, taču Komisija nav ievērojusi pamatregulas 18. panta 4. punktā izklāstītos procedūras noteikumus.

(84)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar judikatūru pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas iegūt TER/IR atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam. Šajā ziņā 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā ir noteikts, ka šāda ražotāja iesniegtajā prasībā jābūt pietiekamiem pierādījumiem, kā noteikts minētajā noteikumā, par to, ka ražotājs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos. Tādejādi atbilstoši Tiesas spriedumiem Brosmann un Aokang lietās iestādēm nav pienākuma pierādīt, ka ražotājs neatbilst nosacījumiem, kas noteikti šāda statusa atzīšanai. Gluži pretēji, Komisija novērtē, vai attiecīgā ražotāja iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji TER/IR piešķiršanai (sk. 49. apsvērumu). Šai sakarā tiek atgādināts, ka ne pamatregulā, ne judikatūrā Komisijai nav noteikts pienākums dot ražotājam eksportētājam iespēju papildināt TER/IR pieprasījumu ar visiem trūkstošajiem faktiem. Komisija novērtējumu var balstīt uz ražotāja eksportētāja sniegto informāciju.

(85)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka veikta vienīgi dokumentu analīze, Komisija norāda, ka dokumentu analīze ir procedūra, kurā analizē TER/IR pieprasījumus, pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedzis ražotājs eksportētājs. Dokumentu analīzi Komisija veic visiem TER/IR pieprasījumiem. Turklāt Komisija var nolemt veikt pārbaudes apmeklējumus uz vietas. Pārbaudes apmeklējumi uz vietas tomēr nav nepieciešami un netiek veikti par katru TER/IR pieprasījumu. Ja pārbaudes uz vietas tiek veiktas, to nolūks parasti ir apstiprināt konkrētu sākotnēju novērtējumu, ko veikušas iestādes, un/vai pārbaudīt attiecīgā ražotāja eksportētāja sniegtās informācijas ticamību. Citiem vārdiem, ja ražotāja eksportētāja sniegtie pierādījumi skaidri parāda, ka TER/IR nav pamatots, tad neobligātā pārbaude uz vietas parasti papildus nenotiek. Vai pārbaudes apmeklējums ir lietderīgs, novērtē Komisija (27). Minētajai iestādei ir rīcības brīvība lemt par TER/IR veidlapā ietvertās informācijas pārbaudes līdzekļiem. Tādējādi, ja Komisija, pamatojoties uz dokumentu analīzi, lemj, ka tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi, lai lemtu par TER/IR pieprasījumu, kā tas ir šajā lietā, tad pārbaudes apmeklējums nav nepieciešams un to nevar prasīt.

(86)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka, Komisijai pieņemot lēmumu nenosūtīt vēstules par nepilnībām, nav pienācīgi ievērotas tiesības uz aizstāvību, pirmkārt, tiek atgādināts, ka tiesības uz aizstāvību ir individuālās tiesības un ka FESI un Footwear Coalition nevar atsaukties uz citu uzņēmumu individuālo tiesību pārkāpumu. Otrkārt, Komisija apstrīd pārliecību, ka tad, ja tiek izmantota tikai dokumentu analīze, pretstatā dokumentu analīzei apvienojumā ar pārbaudes apmeklējumu uz vietas, Komisijai būtu prakse veikt nozīmīgu informācijas apmaiņu un detalizēti novērst informācijas trūkumus. Faktiski FESI un Footwear Coalition nav snieguši pierādījumus par pretējo.

(87)

Nepamatotības dēļ arī FESI un Footwear Coalition piezīmes par diskrimināciju ir jānoraida. Tiek atgādināts, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tad, ja Savienības iestāžu attieksme līdzīgās lietās atšķiras, tādējādi bez šādu atšķirību pamatošanas ar būtiskām objektīvām atšķirībām dažus tirgotājus nostāda nelabvēlīgākā situācijā kā citus (28). Tomēr Komisija tā nerīkojas: lūgdama neatlasītos Ķīnas un Vjetnamas ražotājus eksportētājus iesniegt TER/IR pieprasījumus atkārtotai novērtēšanai, tā ir iecerējusi pret šiem iepriekš neatlasītajiem ražotājiem eksportētājiem īstenot tādu pašu attieksmi kā pret tiem, kas tika atlasīti sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt, ņemot vērā, ka pamatregulā šajā ziņā nav noteikts minimālais laikposms, ja atvēlētais laikposms šai vajadzībai ir piemērots un nodrošina personām pietiekamas iespējas savākt (vai atkārtoti savākt) nepieciešamo informāciju, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību, diskriminācija nenotiek.

(88)

Attiecībā uz argumentiem par pamatregulas 18. panta 1. punktu Komisija vēlas norādīt, ka šajā lietā tā nepiemēroja pamatregulas 18. pantu. Faktiski tā pieņēma attiecīgo ražotāju eksportētāju sniegto informāciju,nenoraidīja to un balstīja novērtējumu uz to. Tas nozīmē, ka nebija vajadzības izmantot pamatregulas 18. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Pamatregulas 18. panta 4. punktā paredzēto procedūru izmanto gadījumos, kad Komisija plāno noraidīt konkrētu informāciju, ko sniegusi ieinteresētā persona, un tās vietā izmantot pieejamos faktus.

(89)

Vēl viens importētājs, proti, Sino Pro Trading Limited, apgalvo, ka Komisijai nevarēja būt pietiekami daudz laika, lai tikai dažu mēnešu laikā veiktu izmeklēšanu attiecībā uz 600 uzņēmumu iesniegtajiem TER un IR pieprasījumiem, un ka Komisijas veiktajā izmeklēšanā tāpēc nevarētu būt gūti pārliecinoši rezultāti. Bez tam šī persona apgalvo, ka šīs izmeklēšanas rezultāts, t. i., visu novērtēto TER/IR pieprasījumu noraidīšana, norāda, ka Komisijas veiktā izmeklēšana nav objektīva. No otras puses, šī persona apgalvo arī, ka TER/IR pieprasījumi izmeklēti nepietiekami, proti, no sākotnējiem 600 izmeklēšana aptvērusi tikai 70. Turklāt tas pats importētājs apgalvo, ka, ņemot vērā, ka 49.–72. apsvērumā uzņēmumi novērtēti anonīmi, ieinteresētajām personām bija liegts gūtos konstatējumus sasaistīt ar konkrētiem uzņēmumiem. Visbeidzot, šis importētājs apgalvoja, ka izmeklēšana nav veikta attiecībā uz tā piegādātāju, lai gan tas iekļauts šīs regulas II pielikumā, bet šim piegādātājam nosūtīta tikai anketa, bet nav atvēlēts pietiekams termiņš, lai atbildētu.

(90)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija, pirmkārt, paskaidro, ka 600 uzņēmumu nosaukumus tai paziņojuši Vācijas vai Nīderlandes muitas dienesti vai iesnieguši trīs importētāji, kas minēti 29. apsvērumā kā apavu piegādātāji no Ķīnas un Vjetnamas. Kā skaidrots 33. apsvērumā, par lielāko daļu no šiem uzņēmumiem Komisijā nav reģistrēts, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā tie būtu iesnieguši TER vai IR pieprasījumu. Komisija bija novērtējusi ievērojamas daļas pārējo uzņēmumu TER un IR pieprasījumus jau iepriekšējā īstenošanā. Šī procedūra ir detalizēti izskaidrota 34.–36. apsvērumā, un attiecīgie uzņēmumi, kā arī attiecīgie tiesību akti ir uzskaitīti šīs regulas IV un VI pielikumā. Arguments, ka Komisija šajā īstenošanā būtu veikusi izmeklēšanu attiecībā uz 600 uzņēmumiem, ir aplams, tāpēc tas ir jānoraida.

(91)

Turklāt Komisija precizē, ka Komisija, kā minēts 17. apsvērumā, atsāka šo antidempinga procedūru tieši tajā posmā, kurā notika nelikumība, un tāpēc izvērtēja, vai no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam, t. i., izmeklēšanas periodā izmeklēšanā, kuras rezultātā 2006. gadā tika noteikti galīgie antidempinga maksājumi, attiecībā uz attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem dominējuši tirgus ekonomikas apstākļi. Tāpēc Komisija arī nevāca jaunu informāciju, bet novērtējumu balstīja uz TER/IR pieprasījumu, ko šīs izmeklēšanas laikā bija iesniedzis attiecīgais ražotājs eksportētājs. Novērtējuma secinājumi tika izpausti attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kam tika dots laiks piezīmju iesniegšanai. Kā izklāstīts 70. apsvērumā, neviens no attiecīgajiem eksportētājiem, ieskaitot piegādātāju Sino Pro Trading Ltd, nesniedza piezīmes par izpausto informāciju.

(92)

Visbeidzot, tiek uzsvērts, ka informācija, ko TER/IR pieprasījumos snieguši ražotāji eksportētāji, tiek uzskatīta par konfidenciālu pamatregulas 19. panta nozīmē. Tāpēc, lai ievērotu konfidencialitāti, uzņēmumu nosaukumi ir aizstāti ar numuriem.

(93)

Tāpēc visi šie apgalvojumi tiek noraidīti.

(94)

FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka Komisija varētu būt pārkāpusi LESD 266. pantu, jo tas nav juridiskais pamats, lai atsāktu izmeklēšanu attiecībā uz pasākumu, kam beidzies termiņš. FESI un Footwear Coalition atkārto arī, ka antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu spēku neļauj noteikt LESD 266. pants, uz kuru ir atsauces Tiesas nolēmumā lietā C-458/98P Industrie des poudres sphériques/Padome (29).

(95)

Šajā ziņā FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka antidempinga procedūra, kas attiecas uz apavu importu no Ķīnas un Vjetnamas, ir noslēgta 2011. gada 31. martā, beidzoties pasākumu termiņam. Tālab Komisija 2011. gada 16. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par maksājumu termiņa beigām (30) (“paziņojums par termiņa beigām”), Savienības ražošanas nozare nav nākusi klajā ar apgalvojumu, ka dempings turpinātos, un arī Tiesas spriedums paziņojumu nav atzinis par spēkā neesošu.

(96)

Turklāt tās pašas personas apgalvo, ka arī pamatregula nepiešķir Komisijai pilnvaras atkārtoti sākt antidempinga izmeklēšanu.

(97)

Šajā kontekstā FESI un Footwear Coalition bez tam apgalvo, ka izmeklēšanas atsākšana un to TER/IR pieprasījumu novērtēšana, kurus iesnieguši Ķīnas un Vjetnamas ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecās sākotnējā izmeklēšana, pārkāpj universālo noilguma vai ierobežojuma principu. Minētais princips ir izklāstīts PTO nolīgumā un pamatregulā, kur noteikts 5 gadu pasākumu termiņš, un Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 1. punktā un 221. panta 3. punktā, kur noteikts 3 gadu termiņš, kurā importētāji var pieprasīt antidempinga maksājumu atmaksu, no vienas puses, un valstu muitas dienesti var iekasēt ievedmuitu un antidempinga maksājumu, no otras puses (31). LESD 266. pants nepieļauj atkāpes no šā principa.

(98)

Visbeidzot, tiek apgalvots, ka Komisija nav sniegusi pamatojumu vai atsaukusies uz agrāku judikatūru, kas pamatotu LESD 266. panta izmantošanu par juridisko pamatu procedūras atsākšanai.

(99)

Attiecībā uz juridiska pamata trūkumu izmeklēšanas atsākšanai Komisija atsaucas uz iepriekš 15. apsvērumā citēto judikatūru, kur teikts, ka tā drīkst atsākt izmeklēšanu tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Katrā ziņā, kā nesen atgādinājis ģenerāladvokāts, LESD 266. pants piešķir Komisijai tiesības rīkoties tā, lai atjaunotu tiesiskumu saskaņā ar to, kas noteikts spriedumā, kurā ir pasludināta tiesību akta spēkā neesamība, kā arī tai ir pienākums padarīt savu rīcību atbilstošu šā sprieduma saturam (32). Lieta Komisija pret McBride and Others  (33), uz kuru pamatojas FESI un Footwear Coalition, šajā kontekstā nav piemērojama, jo tajā noteikumi, kas piešķir kompetenci pieņemt aktu (atceltā akta vietā), vairs neietilpst ES tiesībās, savukārt šajā lietā juridiskais pamats ir saglabājies un vienīgā izmaiņa ir tāda, ka kompetence ir piešķirta Komisijai (34).

(100)

Attiecībā uz tiesisko paļāvību būtu jāatgādina, ka antidempinga regulas likumība ir jānovērtē, ņemot vērā Savienības tiesību aktu objektīvās normas, nevis lēmumu pieņemšanas praksi, pat ja šāda prakse pastāv (konkrētajā gadījumā tā nepastāv). Tādējādi no Komisijas iepriekšējās prakses, kuras nav, nevar gūt tiesisko paļāvību: ievērojot iedibināto Tiesas judikatūru, tiesisko paļāvību var gūt vienīgi tad, ja iestādes ir devušas konkrētus solījumus, kas ļautu ieinteresētai personai likumīgi secināt, ka Savienības iestādes rīkosies konkrētā veidā (35). Ne FESI, ne Footwear Coalition nav apliecinājis, ka šajā lietā būtu doti šādi solījumi. Tas vēl jo vairāk tā ir tāpēc, ka minētā agrākā prakse neatbilst konkrētās lietas faktiskajai un juridiskajai situācijai, un tās atšķirības var būt izskaidrojamas ar faktiskajām un juridiskajām atšķirībām salīdzinājumā ar konkrēto lietu.

(101)

Minētās atšķirības ir šādas. Tiesas konstatētā nelikumība neattiecas uz konstatējumiem par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm un tādējādi arī uz maksājuma noteikšanas principu ne – tā attiecas tikai uz precīzu maksājuma likmi. Iepriekšējās tiesību aktu atcelšanas, uz kurām atsaucas ieinteresētās personas, gluži pretēji, bija saistītas tieši ar konstatējumiem par dempingu, kaitējumu un Savienības interesēm. Tāpēc iestādēm ir ļauts pārrēķināt precīzu nodokļa likmi attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(102)

Šajā lietā jo īpaši nebija nepieciešams lūgt papildu informāciju no ieinteresētajām personām. Komisijai toties bija jānovērtē informācija, kas bija iesniegta, bet nebija novērtēta pirms Regulas (EK) Nr. 1472/2006 pieņemšanas. Katrā ziņā, kā norādīts 99. apsvērumā, iepriekšējā prakse citās lietās nav uzskatāma par precīzu un beznosacījuma pamatojumu šai lietai.

(103)

Visbeidzot, visas personas, pret kurām ir vērsta procedūra, t. i., attiecīgie ražotāji eksportētāji, kā arī puses tiesvedībā un apvienība, kas pārstāv kādu no šīm personām, tika informētas, izpaužot informāciju par attiecīgajiem faktiem, uz kuru pamata Komisija plāno pieņemt pašreizējo TER/IR novērtējumu. Tādējādi tiek nodrošinātas viņu tiesības uz aizstāvību. Šajā ziņā jo īpaši nepieciešams norādīt, ka nesaistītajiem importētājiem antidempinga procedūrā nav tiesību uz aizstāvību, jo minētā procedūra nav vērsta pret viņiem.

(104)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgo pasākumu termiņš beidzās 2011. gada 31. martā, Komisija neuzskata, ka pasākumu termiņa beigām būtu kāda saistība ar iespēju Komisijai pieņemt jaunu tiesību aktu, lai, izpildot spriedumu, ar kuru sākotnējais akts tiek atcelts, aizstātu atcelto aktu. Saskaņā ar 15. apsvērumā minēto judikatūru administratīvā procedūra būtu jāatsāk tajā posmā, kurā notikusi nelikumība. Komisija atsāka izmeklēšanu tieši tajā posmā, lai novērtētu, vai TER/IR pieprasījumi, kas nebija novērtēti, būtu apmierināmi un paralēli – vai, iespējams, būtu bijusi nosakāma zemāka maksājuma likme (kas savukārt ļautu šiem attiecīgajiem uzņēmumiem vērsties kompetentajos muitas dienestos un pieprasīt pārmaksāto maksājumu atmaksu kopā ar procentiem (36)). Kaut arī ar paziņojumu par termiņa beigām tiek oficiāli izbeigta procedūra, tas nevar būt par pamatu, lai liegtu šiem uzņēmumiem tiesības uz to iesniegto TER/IR pieteikumu izskatīšanu – tiesības, kuras izmeklēšanā bija jāievēro, kā C&J Clark  (37) lietā atzinusi Tiesa. Tādējādi 2016. gada 17. martā izmeklēšanā tika atsākta, un tā tiks slēgta ar šo regulu atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam.

(105)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka procedūra, kas pieņemta, lai atsāktu izmeklēšanu un ar atpakaļejošu spēku noteiktu maksājumu apmēru, ļaunprātīgi izmanto Komisijas pilnvaras un pārkāpj LESD. FESI un Footwear Coalition šajā ziņā apgalvo, ka Komisijai nav pilnvaru rīkoties pretēji Kopienas Muitas kodeksa 236. panta 1. punktam, liedzot antidempinga maksājumu atmaksu. Tie apgalvo, ka valstu muitas dienestiem jāreaģē uz sekām, kas izriet no maksājumu atzīšanas par spēkā neesošiem, un ka tiem vajadzētu arī atmaksāt antidempinga maksājumus, ko Tiesa atzinusi par spēka neesošiem.

(106)

Šajā ziņā FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka pamatregulas 14. panta 3. punkts neļauj Komisijai atkāpties no Kopienas Muitas kodeksa 236. panta, jo abi ir viena līmeņa tiesību akti un pamatregulu nevar uzskatīt par Kopienas Muitas kodeksa lex specialis.

(107)

Turklāt tās pašas personas turpina, ka pamatregulas 14. panta 3. punkts neatsaucas uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu un ka tajā tikai noteikts, ka Komisija var pieņemt īpašus noteikumus, nevis atkāpes no Kopienas Muitas kodeksa.

(108)

Lai atbildētu uz šādu apgalvojumu, svarīgi uzsvērt, ka pamatregulas 14. panta 1. punkts noteikumus, kas reglamentē Savienības tiesību aktus muitas jomā, nedara automātiski piemērojamus individuālo antidempinga maksājumu noteikšanai (38). Toties pamatregulas 14. panta 3. punkts dod Savienības iestādēm tiesības, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi, pārņemt un noteikt par piemērojamiem noteikumus, kas reglamentē Savienības tiesību aktus muitas jomā (39).

(109)

Lai pārņemtu noteikumus, nav nepieciešams pilnībā piemērot visus noteikumus, kas ietilpst Savienības tiesību aktos muitas jomā. Pamatregulas 14. panta 3. punktā skaidri paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes koncepcijas kopējo definīciju, kas ir labs piemērs tam, kā tiek pieļauta atkāpe no Savienības tiesību aktiem muitas jomā. Atkāpes pamatā ir tas, ka Komisija izmanto pilnvaras, kas izriet no pamatregulas 14. panta 3. punkta, un lūdz valstu muitas dienestus uz laiku neveikt atmaksu. Tas nemazina valstu muitas dienestu ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz strīdiem, kas saistīti ar muitas parādu: pilnvaras pieņemt lēmumus paliek dalībvalstu muitas dienestiem. Pamatojoties uz secinājumiem, ko par TER un IR pieprasījumiem izdarījusi Komisija, dalībvalstu muitas dienesti joprojām lemj, vai būtu jāpiešķir atmaksa.

(110)

Tādējādi, kaut arī Savienības tiesību akti muitas jomā tik tiešām neļauj likt šķēršļus kļūdaini samaksāto muitas nodokļu atmaksai, attiecībā uz antidempinga maksājumu atmaksu nevar nākt klajā ar šādu pārsteidzīgu paziņojumu. Tādējādi un ņemot vērā principiālo nepieciešamību aizsargāt Savienības pašu resursus nonepamatotiem atmaksas pieprasījumiem un saistītajām grūtībām, ko tas varētu radīt, veicot nepamatotas atmaksas pēc tam, Komisijai uz laiku ir bijis jāatkāpjas no Savienības tiesību aktiem muitas jomā, izmantojot pilnvaras, kas izriet no pamatregulas 14. panta 3. punkta.

(111)

FESI un Footwear Coalition apgalvo arī, ka, pārkāpjot LESD 296. pantu, Komisija nav sniegusi atbilstošu pamatojumu un nav norādījusi juridisko pamatu maksājumu atkārtotai noteikšanai ar atpakaļejošu spēku un tādējādi arī liegumam importētājiem, uz kuriem attiecas šī īstenošana, saņemt veikto maksājumu atmaksu. FESI un Footwear Coalition attiecīgi apgalvo, ka Komisija pārkāpusi ieinteresēto personu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

(112)

Arī SIEMES, viens no importētājiem, kas sniedza piezīmes par izpausto informāciju, apgalvo, ka Komisijas īstenošanas regulai nav atbilstoša pamatojuma, tāpēc ar to tiek pārkāpts LESD 296. pants, tomēr šo apgalvojumu sīkāk nepaskaidro. Pamatojot savu apgalvojumu, šī persona atsaucas uz spriedumu lietā T-310/12 Yuanping Changyuan Chemicals/Padome (40).

(113)

Komisija uzskata, ka plašais pamatojums, kas sniegts vispārīgajā informācijas izpaušanas dokumentā un šajā regulā, ieskaitot šīs regulas juridiskā pamata norādi, pienācīgi pamato šo regulu.

(114)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka to pasākumu labošana ar atpakaļejošu spēku, kuriem beidzies termiņš, pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. FESI apgalvo, ka, pirmkārt, ieinteresētās personas, ieskaitot importētājus, bija guvušas apliecinājumu, ka pasākumu termiņš beidzas 2011. gada 31. martā, un, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš sākotnējās izmeklēšanas, ieinteresētajām personām ir tiesības pamatoti paļauties uz to, ka sākotnējā izmeklēšana netiks atsākta no jauna. Līdzīgā kārtā Ķīnas un Vjetnamas ražotājiem eksportētājiem bijušas tiesības tiesiski paļauties uz to, ka TER/IR pieprasījumus, ko tie iesniedza sākotnējā izmeklēšanā, Komisija vairs neizskatīs tikai tāpēc vien, ka šie pieprasījumi netika novērtēti triju mēnešu termiņā, kas bija piemērojams sākotnējā izmeklēšanā.

(115)

Attiecībā uz ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, ka antidempinga pasākumiem ir beidzies termiņš un izmeklēšana vairs netiks atsākta, tiek norādīts, ka 104. apsvērumā šie argumenti ir detalizēti aplūkoti.

(116)

Attiecībā uz Ķīnas un Vjetnamas ražotāju eksportētāju tiesisko paļāvību uz to, ka to iesniegtie TER/IR pieprasījumi netiks izskatīti, tiek izdarīta atsauce uz 99. apsvērumu, kur šis jautājums aplūkots, ņemot vērā Tiesas judikatūru šajā jautājumā.

(117)

FESI un Footwear Coalition piebilst, ka antidempinga pasākumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku uzskatāma par i) minēto importētāju diskrimināciju pretstatā importētājiem, uz kuriem attiecas 6. apsvērumā minēto spriedumu Brosmann un Aokang lietās īstenošana un kuriem tika atmaksāti tie maksājumi par apavu importu, ko veikuši pieci ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas minētie spriedumi, kā arī ii) to ražotāju eksportētāju diskrimināciju, uz kuriem attiecas pašreizējā īstenošana, pretstatā pieciem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spriedumu Brosmann un Aokang lietās īstenošana un kuriem netika noteikti maksājumi saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/149/ES.

(118)

Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju Komisija vispirms atgādina 87. apsvērumā izklāstītās prasības, kas attiecas uz diskrimināciju.

(119)

Turklāt tā norāda, ka atšķirība starp importētājiem, uz kuriem attiecas pašreizējā īstenošana, un importētājiem, uz kuriem attiecas spriedumu īstenošana Brosmann un Aokang lietās, ir tāda, ka pēdējie minētie nolēma Vispārējā tiesā apstrīdēt Regulu (EK) Nr. 1472/2006, savukārt pirmie minētie tā nerīkojās.

(120)

Savienības iestādes pieņemts lēmums, ko tā adresāts nav apstrīdējis LESD 263. panta sestajā daļā noteiktajā termiņā, attiecībā uz viņu kļūst galīgs. Minētais noteikums jo īpaši balstīts uz apsvērumu, ka termiņi, kuros notiek tiesvedība, ir paredzēti tam, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nepieļaujot to, ka Savienības pasākumus, no kuriem rodas juridiskas sekas, var apstrīdēt bezgalīgi (41).

(121)

Šāds Savienības tiesību procesuālais princips neizbēgami rada divas grupas: tie, kas apstrīdējuši Savienības pasākumu un, iespējams, rezultātā nonākuši izdevīgākā stāvoklī (kā Brosmann un pārējie četri ražotāji eksportētāji), un tie, kas šādi nav rīkojušies. Tomēr tas nenozīmē, ka Komisijas attieksme pret abām grupām nav bijusi vienlīdzīga un tā pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Atzinums, ka persona pieder pie otrās grupas tāpēc, ka tā apzināti lēmusi neapstrīdēt Savienības pasākumu, nenozīmē šīs grupas diskrimināciju.

(122)

Tādējādi visas ieinteresētās personas var jebkurā laikā izmantot tiesību aizsardzību Savienības tiesās.

(123)

Attiecībā uz apgalvojumu par to ražotāju eksportētāju diskrimināciju, uz kuriem attiecas šī īstenošana un kuriem pēc Īstenošanas lēmuma 2014/149/ES pieņemšanas netika piemērots maksājums, būtu jānorāda, ka Padomes lēmums atkārtoti nenoteikt maksājumus, tika nepārprotami pieņemts attiecībā uz konkrētiem apstākļiem konkrētā situācijā laikā, kad Komisija iesniedza priekšlikumu atkārtoti noteikt minētos maksājumus, un jo īpaši tas pamatojās uz to, ka attiecīgie antidempinga maksājumi jau bija atmaksāti un to, ka pēc tam, kad tika pieņemti spriedumi Brosmann un Aokang lietās, sākotnējais paziņojums par parādu konkrētajam parādniekam tika atsaukts. Padome uzskatīja, ka atmaksa attiecīgajiem importētājiem radījusi tiesisko paļāvību. Ņemot vērā, ka citiem importētājiem salīdzināma atmaksa netika veikta, tie nav salīdzināmā situācijā ar importētājiem, uz kuriem attiecas Padomes lēmums.

(124)

Katrā ziņā, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, no fakta, ka Padome izvēlējusies rīkoties noteiktā veidā, nevar izrietēt pienākums Komisijai īstenot kādu citu spriedumu tieši tādā pašā veidā.

(125)

Turklāt FESI un Footwear Coalition apgalvo, ka šīs sprieduma īstenošanas ietvaros Komisija nav kompetenta pieņemt regulu, ar ko nosaka antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu spēku, un ka šāda kompetence vienmēr ir Padomei. Šis apgalvojums balstīts uz argumentu, ka tad, ja izmeklēšanu atsāktu tajā posmā, kurā notikusi nelikumība, būtu piemērojami tie paši noteikumi, kuri bija piemērojami sākotnējās izmeklēšanas laikā, kad Padome pieņēma galīgos pasākumus. Minētās personas apgalvo, kas saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. janvāra Regulā (ES) 37/2014, ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (saukta arī par “Kopoto regulu I”) (42) jauna lēmumu pieņemšanas procedūra kopējās tirdzniecības politikas jomā neattiecas uz šo konkrēto kontekstu, jo pirms Kopotās regulas I stāšanās spēkā Komisija i) aktu (pagaidu regulu) jau bija pieņēmusi, ii) bija sāktas uz pabeigtas konsultācijas, kas nepieciešamas saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, un iii) Komisija jau bija pieņēmusi priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pieņem galīgos pasākumus. Pamatojoties uz minēto, šīs personas secina, ka būtu jāpiemēro lēmumu pieņemšanas procedūras, kas izmantotas, pirms stājās spēkā Kopotā regula I.

(126)

Taču apgalvojums koncentrējas uz izmeklēšanas sākšanas dienu (kas tik tiešām ir nozīmīga saistībā ar citiem būtiskiem grozījumiem pamatregulā), bet nenorāda, ka Regulā (ES) Nr. 37/2014 izmantots citāds kritērijs (proti, procedūras sākšana pasākumu pieņemšanai). FESI un Footwear Coalition nostāja tāpēc balstīta uz Regulas (ES) Nr. 37/2014 pārejas noteikuma nepareizu interpretāciju.

(127)

Patiešām, ņemot vērā norādi uz “pasākumu pieņemšanai sāktajām procedūrām”, kas iekļauta 3. pantā Regulai (ES) Nr. 37/2014, kurā izklāstīti pārejas noteikumi attiecībā uz izmaiņām lēmumu pieņemšanas procedūrās antidempinga pasākumu pieņemšanai, un ņemot vērā termina “procedūra” nozīmi pamatregulā, attiecībā uz izmeklēšanu, kura sākta pirms Regulas (ES) Nr. 37/2014 stāšanās spēkā, bet kurā Komisija, lai pieņemtu pasākumus, pirms tie stājas spēkā, nebija apspriedusies ar attiecīgo komiteju, jaunie noteikumi attiecas uz procedūru minēto antidempinga pasākumu pieņemšanai. Tas pats attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pasākumi noteikti, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, un tiek pārskatīti, vai uz tādiem pasākumiem, kad, pamatojoties uz vecajiem noteikumiem, noteikti pagaidu maksājumi, bet, stājoties spēkā Regulai (ES) Nr. 37/2014, galīgo pasākumu pieņemšanas procedūra vēl nav sākta. Citiem vārdiem, Regula (ES) Nr. 37/2014 attiecas uz “pieņemšanas procedūru”, nevis visu konkrētās izmeklēšanas vai pat procedūras periodu.

(128)

Apstrīdētā regula tika pieņemta 2006. gadā. Šajā procedūrā piemērojamais attiecīgais tiesību akts ir Regula (ES) 2016/1036. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(129)

Savukārt Clarks et al, pirmkārt, apgalvo, ka nav juridiskā pamata, lai Komisija izmeklētu TER/IR pieprasījumus, ko sākotnējā izmeklēšanā bija iesnieguši ražotāji eksportētāji. Clarks et al apgalvo, ka procedūra, kas tika pabeigta 2011. gada 31. martā, beidzoties pasākumu termiņam, ar spriedumu apvienotajās lietās C-659/13 un C-34/14 netika atzīta par spēkā neesošu, tāpēc to nevar atsākt.

(130)

Atbildot uz šo piezīmi, Komisija atsaucas uz skaidrojumu, kas sniegts 99.–104. apsvērumā.

(131)

Otrkārt, Clarks et al apgalvo, ka ar šo procedūru tiek pārkāpts atpakaļejoša spēka neesamības un juridiskās noteiktības princips, kas noteikti pamatregulas 10. pantā. Turklāt SIEMES, vēl viens apavu importētājs, līdzīgi apgalvo, ka nav juridiskā pamata ar atpakaļejošu spēku noteikt antidempinga maksājumus, un atsaucas uz judikatūru, proti, lietu C-458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome (43), un Komisijas iepriekšējo praksi šajā ziņā.

(132)

Saistībā ar apgalvojumu par atpakaļejošu spēku, kas balstīts uz pamatregulas 10. pantu un PTO Antidempinga nolīguma (“PTO AN”) 10. pantu, pamatregulas 10. panta 1. punktā, kura teksts atbilst PTO AN 10.1. pantam, noteikts, ka pagaidu pasākumus galīgos antidempinga maksājumus piemēro tikai tiem ražojumiem, kas tiek laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad ir stājies spēkā pasākums, kas pieņemts, ievērojot attiecīgi pamatregulas 7. panta 1. punktu vai 9. panta 4. punktu. Šajā gadījumā konkrētie antidempinga maksājumi tiek piemēroti tikai tiem ražojumiem, kuri laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad bija stājusies spēkā pagaidu un apstrīdētā (galīgā) regula, kas pieņemta, ievērojot attiecīgi pamatregulas 7. panta 1. punktu un 9. panta 4. punktu. Taču pamatregulas 10. panta 1. punkta nozīmē atpakaļejošs spēks attiecināms tikai uz situāciju, kurā preces laistas brīvā apgrozībā pirms pasākumu ieviešanas, kā tas redzams minētā noteikuma tekstā, kā arī pamatregulas 10. panta 4. punktā paredzētajā izņēmumā.

(133)

Komisija arī norāda, ka šajā gadījumā nav pārkāpts ne atpakaļejoša spēka neesamības, ne juridiskās noteiktības princips, ne tiesiskā paļāvība.

(134)

Ciktāl ir runa par atpakaļejošu spēku, tad, novērtējot, vai pasākumam ir atpakaļejošs spēks, Tiesas judikatūrā šai sakarā izšķir jauna noteikuma piemērošanu situācijai, kas ir kļuvusi galīga (tā tiek dēvēta arī par pastāvošu vai pilnīgi pabeigtu juridisku situāciju), un situācijai, kura ir sākusies, pirms jaunais noteikums ir stājies spēkā, bet kura vēl nav galīga (tā tiek dēvēta arī par pagaidu situāciju).

(135)

Šajā lietā attiecīgo ražojumu importam, kas noticis laikposmā, kurā tika piemērota Regula (EK) Nr. 1472/2006, piemērojamā situācija vēl nav kļuvusi galīga, jo apstrīdētās regulas atcelšanas rezultātā šiem ražojumiem piemērojamie antidempinga maksājumi vēl nav galīgi noteikti. Vienlaikus, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu un pagaidu regulu, apavu importētāji tika brīdināti, ka šādu maksājumu var noteikt. Savienības tiesu judikatūrā ir iedibināts, ka uzņēmējiem nav tiesiskās paļāvības, līdz iestādes ir pieņēmušas tiesību aktu, ar ko izbeidz administratīvo procedūru un kas ir kļuvis galīgs.

(136)

Šī regula paredz, ka to nekavējoties piemēro pašreizējās procesā esošas situācijas sekām nākotnē. Valstu muitas dienesti ir iekasējuši maksājumus par apaviem. Atmaksas pieprasījumu dēļ, par kuriem vēl nav pieņemts galīgais lēmums, situācija uzskatāma par procesā esošu situāciju. Šajā regulā ir noteikta minētajam importam piemērojamā maksājuma likme, un tāpēc tā regulē procesā esošas situācijas sekas nākotnē.

(137)

Katrā ziņā, pat ja būtu notikusi piemērošana ar atpakaļejošu spēku Savienības tiesību nozīmē, kas tā nav, šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu pamatota tālāk izklāstītā iemesla dēļ.

(138)

Savienības tiesību materiālās normas var piemērot situācijām, kas ir pastāvējušas pirms šo normu stāšanās spēkā, ciktāl no šo normu noteikumiem, mērķiem vai vispārējās shēmas ir nepārprotams, ka minētajām normām šāds spēks ir jāpiešķir. Jo īpaši lietā C-337/88 Società agricola fattoria alimantare (SAFA) Tiesa lēma: “[L]ai gan vispārīgijuridiskās noteiktības princips neļauj Kopienu pasākumam stāties spēkā, pirms šis pasākums ir publicēts, var pieļaut izņēmuma gadījumus tad, ja tas nepieciešams mērķa sasniegšanai un ja tiek pienācīgi ievērota iesaistīto personu tiesiskā paļāvība” (44).

(139)

Šajā lietā mērķis ir ievērot Komisijas pienākumu atbilstoši LESD 266. pantam. Tā kā 12. apsvērumā minētajos spriedumos Tiesa konstatēja nelikumību tikai saistībā ar piemērojamās maksājuma likmes noteikšanu, nevis pasākumu noteikšanu vispār (tas ir, attiecībā uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm), attiecīgie ražotāji eksportētāji nevarēja tiesiski paļauties, ka netiks noteikti galīgie antidempinga pasākumi. Tādējādi pasākumu noteikšanu, pat ja tā būtu ar atpakaļejošu spēku, kas tā nav, nevar uzskatīt par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.

(140)

Treškārt, Clarks et al apgalvo, ka antidempinga maksājuma atkārtota noteikšana septiņdesmit attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem nozīmētu diskrimināciju un LESD 266. panta pārkāpumu, jo pēc spriedumiem Brosmann un Aokang lietās antidempinga maksājums netika noteikts atkārtoti.

(141)

Šāds apgalvojums nav pamatots. Importētāji, kas importējuši no Brosman un pārējiem četriem ražotājiem eksportētājiem, kurus skar spriedums lietās C-247/10 P un C-249/10 P, atrodas citā faktiskajā un juridiskajā situācijā, jo to ražotāji eksportētāji nolēma apstrīdēt apstrīdēto regulu un tiem tika atmaksāti to veiktie maksājumi, tādējādi tos aizsargā Kopienas Muitas kodeksa 221. panta 3. punkts. Attiecībā uz citiem nav bijis nedz šādas apstrīdēšanas, nedz šādas atmaksas. Šajā sakarā sk. arī 118.–122. apsvērumu.

(142)

Ceturtkārt, Clarks et al apgalvo, ka šīs izmeklēšanas rezultātā pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi. Vispirms tiek apgalvots, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji, iespējams, vairs nevar sniegt jēgpilnas piezīmes vai iesniegt papildu pierādījumus, lai pamatotu savus TER/IR pieprasījumus, kurus tie bija iesnieguši pirms vairākiem gadiem. Piemēram, iespējams, uzņēmumu vairs nav vai nav pieejami attiecīgie dokumenti.

(143)

Bez tam Clarks et al apgalvo, ka, pretēji sākotnējai izmeklēšanai, Komisijas noteiktie pasākumi de facto un de jure skar tikai importētājus, savukārt tiem nav līdzekļu, lai gan tie nevar dot jēgpilnu ieguldījumu un nevar pieprasīt, lai piegādātāji sadarbojas ar Komisiju.

(144)

Komisija norāda, ka pamatregulā nekur nav prasīts, lai Komisija eksportētājiem uzņēmumiem, kuri pieprasa TER/IR, sniegtu iespēju papildināt trūkstošos faktus. Faktiski un kā izklāstīts 88. apsvērumā, pierādīšanas pienākums ir ražotājam, kurš vēlas iegūt TER/IR atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam. Tiesības tikt uzklausītam attiecas uz minēto faktu novērtējumu, bet neietver tiesības papildināt trūkstošu informāciju. Pretējā gadījumā ražotājs eksportētājs varētu bezgalīgi pagarināt novērtēšanas procesu, iesniedzot informāciju pa daļām.

(145)

Šai sakarā tiek atgādināts, ka Komisijai nav pienākuma prasīt ražotājam eksportētājam, lai tas papildina TER/IR pieprasījumu. Kā minēts 84. apsvērumā, Komisija var veikt novērtējumu, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja iesniegto informāciju. Katrā ziņā minētie ražotāji eksportētāji nav apstrīdējuši Komisijas veikto TER/IR pieprasījumu novērtējumu, un tie nav arī norādījuši, uz kuriem dokumentiem vai cilvēkiem tie vairs nevar atsaukties. Tāpēc šis apgalvojums ir tik abstrakts, ka iestādes nevar ņemt vērā šīs grūtības, veicot TER/IR pieprasījumu novērtējumu. Minētais arguments ir balstīts uz pieņēmumu un nav pamatots ar precīzām norādēm par to, kuri dokumenti un cilvēki vairs nav pieejami, kā arī par to, kāda ir šo dokumentu un cilvēku nozīme TER/IR pieprasījumu novērtēšanā, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(146)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka importētājam nav iespējas dot jēgpilnu ieguldījumu, Komisija norāda uz šādiem aspektiem: pirmkārt, importētāji nevar izmantot tiesības uz aizstāvību, jo antidempinga pasākums nav vērsts pret tiem, bet gan pret ražotājiem eksportētājiem. Otrkārt, tiem bija iespēja izteikt piezīmes par šo jautājumu jau administratīvās procedūras laikā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas. Treškārt, ja importētāji uzskatīja, ka šajā ziņā ir izdarīts pārkāpums, viņiem vajadzēja veikt nepieciešamos līgumā paredzētos pasākumus ar saviem piegādātājiem, lai nodrošinātu, ka ir pieejama nepieciešamā dokumentācija. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(147)

Piektkārt, Clarks et al apgalvo, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības interesēs, un apgalvo, ka pasākumi būtu pretrunā Savienības interesēm, jo i) ar pasākumiem jau bija panākta paredzētā ietekme, kad tos noteica pirmoreiz; ii) pasākumi nenodrošinātu papildu ieguvumus Savienības ražošanas nozarei; iii) pasākumi neietekmētu ražotājus eksportētājus un iv) pasākumi radītu būtiskas izmaksas importētājiem Savienībā.

(148)

Šī lieta attiecas tikai uz TER/IR pieprasījumiem, jo tas ir vienīgais posms, kurā Savienības tiesās ir konstatēta juridiska kļūda. Attiecībā uz Savienības interesēm joprojām pilnībā ir spēkā novērtējums Regulā (EK) Nr. 1472/2006. Turklāt šis pasākums ir pamatots ar Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(149)

Sestkārt, Clarks et al apgalvo, ja atkārtoti tiktu noteikts antidempinga maksājums, to vairs nevarētu iekasēt, jo ir beidzies Kopienas Muitas kodeksa 221. panta 3. punktā (tagad Savienības Muitas kodeksa 103. panta 1. punktā) noteiktais noilguma termiņš. Clarks et al apgalvo, ka šī situācija ir uzskatāma par Komisijas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

(150)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 221. panta 3. punktu/Savienības Muitas kodeksa 103. panta 1. punktu noilguma termiņu nepiemēro, ja saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 243. pantu/Savienības Muitas kodeksa 44. panta 2. punktu ir iesniegta pārsūdzība, kā tas ir noticis visās konkrētajās lietās, kuras attiecas uz pārsūdzībām, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 236. pantu/Savienības Muitas kodeksa 119. pantu. Pārsūdzību Savienības Muitas kodeksa 103. panta 3. punkta nozīmē, ievērojot skaidrojumu tās pašas regulas 44. panta 2. punktā, var izmantot, sākot ar tāda lēmuma sākotnējo apstrīdēšanu, kuru pieņēmuši valstu muitas dienesti, kas uzliek nodokļus, un beidzot ar galīgo spriedumu, ko izdevusi valsts tiesa, vajadzības gadījumā ietverot atsauci un prejudiciālu nolēmumu. Triju gadu termiņš tādējādi tiek apturēts, sākot no dienas, kad iesniegta apstrīdēšanas prasība.

(151)

Visbeidzot, Clarks et al apgalvo, ka pēc tam, kad 2016. gada 11. decembrī zaudēja spēku 15. panta a) punkta ii) apakšpunkts Protokolā par Ķīnas pievienošanos PTO, Komisija, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, vairs nevar izmantot to pašu metodiku, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā (t. i., analogās valsts metodiku, kas aprakstīta pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā).

(152)

Apstrīdētā regula tika pieņemta 2006. gadā. Šajā procedūrā piemērojamais attiecīgais tiesību akts ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regula (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(153)

Bez tam SIEMES apgalvo, ka procedūras ilgums attiecībā pret tā atmaksas pieprasījuma izskatīšanas ilgumu, ko tas iesniedzis Vācijas muitas dienestiem, pārkāpj tiesības uz labu pārvaldību, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā. Pirmkārt, Komisija norāda, ka lēmumi par antidempinga maksājumu atmaksu ietilpst dalībvalstu muitas dienestu kompetencē. Otrkārt, Komisija, vadoties pēc informācijas, ko tai sniedzis SIEMES, saprot, ka 2012. gada 19. marta atmaksas pieprasījums tika noraidīts, jo spriedums, uz kura pamata tika iesniegts atmaksas pieprasījums, attiecas tikai uz Brosmann un Aokang. Spriedums nav piemērojams citiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā un Vjetnamā. Tikai 2016. gada 4. februārī Tiesa apvienotajās lietās C-659/13 C & J Clark International Limited un C-34/14 Puma SE pasludināja apstrīdēto regulu par spēkā neesošu attiecībā uz visiem attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem (sk. 12. apsvērumu). Tikai tad Tiesas spriedums, ko tā ar 2016. gada 7. septembra vēstuli attiecīgi paziņoja Vācijas muitas dienestiem, kļuva piemērojams uzņēmumam SIEMES. Kā aprakstīts 18.–38. apsvērumā, Komisija īstenoja spriedumu attiecībā pret zināmu skaitu ražotāju eksportētāju, kā arī attiecībā uz importētājiem, kas Vācijas muitas dienestiem iesniedza atmaksas pieprasījumus. Konkrēti, attiecībā uz importu, par ko iesniegti atmaksas pieprasījumi, par kuriem Vācijas muitas dienesti informējuši Komisiju saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2016/223 1. pantu (atsauce uz 30. apsvērumu), Komisija ir pilnība ievērojusi astoņu mēnešu termiņu, kas īstenošanai noteikts minētās regulas 1. panta 2. punktā. Tādējādi Komisija nepieņem argumentu, ka šajā procedūrā pārkāpts labas pārvaldības princips. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(154)

Ņemot vērā sniegtās piezīmes un to analīzi, Komisija secina, ka Ķīnai un Vjetnamai piemērojamais atlikušais antidempinga maksājums, proti, attiecīgi 16,5 % un 10 %, būtu jānosaka atkārtoti attiecībā uz laika posmu, kurā bija piemērojama apstrīdētā regula.

(155)

Kā minēts 28. apsvērumā, Komisija apturēja Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu novērtēšanu, līdz importētājs, kas no valsts muitas dienestiem pieprasa atmaksu, paziņo Komisijai tā/to ražotāja(-u) eksportētāja(-u) nosaukumu un adresi, no kura(-iem) attiecīgie tirgotāji pirkuši apavus, vai, ja minētajā laikā nav saņemta atbilde, līdz beidzas termiņš, ko šīs informācijas sniegšanai noteikusi Komisija.

(156)

Regulas (ES) 2017/423 3. pantā Komisija arī deva rīkojumu attiecīgajiem valstu muitas dienestiem neatmaksāt iekasētos muitas nodokļus, līdz Komisija pabeidz attiecīgo TER/IR pieprasījumu novērtēšanu.

(157)

Rezultātā, kā minēts 29. apsvērumā, Pentland Brands Ltd, Puma UK Ltd un Deichmann Shoes UK Ltd pieteicās un norādīja savus piegādātājus. Komisija analizēja TER/IR pieprasījumus, ko iesnieguši šajā regulā noradītie piegādātāji. Rezultātā Komisija pabeidza Regulas (ES) 2017/423 III pielikumā uzskaitīto uzņēmumu situācijas novērtēšanu. Tādējādi par Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/423 III pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumiem Komisijai nav informācijas, ka tie sākotnējā izmeklēšanā būtu iesnieguši TER/IR pieprasījuma veidlapu. Tāpēc šo importētāju iesniegtie attiecīgie atmaksas pieprasījumi nebūtu jāapmierina, jo apstrīdētā regula nav atcelta attiecībā uz tiem. Ērtības labad Komisija Regulas (ES) 2017/423 III pielikumu iekļāvusi šīs regulas VI pielikumā.

(158)

Attiecīgie ražotāji eksportētāji, importētāji, uz kuriem attiecas Vācijas un Nīderlandes muitas dienestu paziņojums, importētāji, kas pieteicās, sniedzot attiecīgo Ķīnā un/vai Vjetnamā esošo piegādātāju nosaukumu un adresi, kā arī visas pārējās personas, kuras pieteicās, tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika paredzēts ierosināt atkārtoti noteikt galīgo antidempinga maksājumu 70 attiecīgo ražotāju eksportētāju veiktajam eksportam. Tiem tika dots laiks, kurā tie pēc informācijas izpaušanas varēja iesniegt apsvērumus.

(159)

Šī regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

—

“sporta apavi” ir apavi nozīmē, kas lietota Komisijas Regulas (EK) Nr. 1719/2005 I pielikuma 64. nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām (47),

—

“apavi, kuru ražošanā izmantotas īpašas tehnoloģijas”, ir apavi, kuru CIF cena par vienu pāri nav mazāka kā EUR 7,5, kurus izmanto sporta nodarbībās, kuros ir vienkārtas vai vairākkārtu formētas zoles, kas nav pildītas, izgatavotas no sintētiskiem materiāliem, kuri īpaši paredzēti vertikālu un sānu kustību triecienu amortizēšanai, un ar tādām tehniskām iezīmēm kā, piemēram, hermētiskas ieliekamas zolītes, kas pildītas ar gāzi vai šķidrumu, mehāniskām sastāvdaļām, kas absorbē vai neitralizē triecienu, vai ar tādiem materiāliem kā zema blīvuma polimēri, un kurus klasificē ar KN kodiem ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98,

—

“apavi ar aizsargplāksnīti purngalā” ir apavi, kuru purngalā iestrādāta aizsargplāksnīte ar triecienizturību vismaz 100 džouli (48) un kurus klasificē ar KN kodiem: ex 6403 30 00 (49), ex 6403 51 11, ex 6403 51 15, ex 6403 51 19, ex 6403 51 91, ex 6403 51 95, ex 6403 51 99, ex 6403 59 11, ex 6403 59 31, ex 6403 59 35, ex 6403 59 39, ex 6403 59 91, ex 6403 59 95, ex 6403 59 99, ex 6403 91 11, ex 6403 91 13, ex 6403 91 16, ex 6403 91 18, ex 6403 91 91, ex 6403 91 93, ex 6403 91 96, ex 6403 91 98, ex 6403 99 11, ex 6403 99 31, ex 6403 99 33, ex 6403 99 36, ex 6403 99 38, ex 6403 99 91, ex 6403 99 93, ex 6403 99 96, ex 6403 99 98 un ex 6405 10 00,

—

“čības un citi telpās valkājami apavi” ir apavi, kurus klasificē ar KN kodu ex 6405 10 00.