21.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/1

(1)

Jaunas psihoaktīvās vielas var radīt nopietnu pārrobežu apdraudējumu veselībai, jo īpaši minēto vielu lielā daudzuma un daudzveidības dēļ, un ātruma dēļ, kādā tās parādās. Lai izstrādātu pasākumus, ar ko vērsties pret minētajiem apdraudējumiem, ir nepieciešams uzlabot uzraudzību un agrīnās brīdināšanas sistēmu un novērtēt veselības un sociālos riskus, kas saistīti ar jaunām psihoaktīvajām vielām.

(2)

Mazaizsargātas grupas, jo īpaši jaunieši, ir sevišķi pakļautas ar jaunajām psihoaktīvajām vielām saistītiem veselības un sociālajiem riskiem.

(3)

Pēdējo gadu laikā dalībvalstis, izmantojot mehānismu ātrai informācijas apmaiņai par šādām vielām, kuru izveidoja ar Padomes Vienoto rīcību 97/396/TI (3) un kuru vēl vairāk pastiprināja ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI (4), ir ziņojušas par pieaugošu skaitu jauno psihoaktīvo vielu.

(4)

Jaunajām psihoaktīvajām vielām, kas rada sabiedrības veselības vai attiecīgā gadījumā sociālos riskus visā Savienībā, būtu jāpievēršas Savienības līmenī. Tāpēc šī regula būtu jālasa saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2103 (5), jo abi akti ir paredzēti, lai aizstātu mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu 2005/387/TI.

(5)

Nelielam daudzumam jauno psihoaktīvo vielu var būt komerciāls un rūpniecisks pielietojums, un tās var tikt izmantotas zinātniskā izpētē un tehnoloģiju izstrādē.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1920/2006 (6) būtu jāiekļauj noteikumi par informācijas apmaiņu un agrīnās brīdināšanas sistēmu, kā arī riska novērtēšanas procedūru attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām. Būtu jo īpaši jāstiprina noteikumi attiecībā uz agrīno brīdināšanu par jaunām psihoaktīvām vielām un jāpadara efektīvākas procedūras sākotnējā ziņojuma izstrādei un riska novērtēšanas procedūras organizēšanai. Visos minēto procedūru posmos būtu jānosaka ievērojami saīsināti termiņi.

(7)

Jebkurai Savienības rīcībai saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām būtu jābalstās uz zinātniskiem datiem, un tai būtu jāpiemēro speciāla procedūra.

(8)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāizstrādā sākotnējs ziņojums par jaunu psihoaktīvu vielu, ja dalībvalsts sniegtā informācija par minēto jauno psihoaktīvo vielu raisa bažas, ka tā varētu radīt veselības vai sociālos riskus Savienības līmenī. Šim sākotnējam ziņojumam būtu jāļauj Komisijai pieņemt informatīvi pamatotu lēmumu par riska novērtēšanas procedūras sākšanu. Riska novērtēšanas procedūra Savienības līmenī būtu jāuzsāk ātri.

(9)

Pēc riska novērtēšanas procedūras Komisijai būtu jāizlemj, vai konkrētā jaunā psihoaktīvā viela būtu jāiekļauj narkotiskās vielas definīcijā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Pamatlēmumā 2004/757/TI (7). Lai nodrošinātu nepārtrauktu informācijas apmaiņas mehānisma un ziņošanas un riska novērtēšanas procedūru darbību, kā izklāstīts Lēmumā 2005/387/TI un šajā regulā, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kurā ir transponēšanas termiņš Direktīvai (ES) 2017/2103, kas arī ir diena, ar kuru ir atceļams Lēmums 2005/387/TI.

(10)

Principā jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtēšana nebūtu jāveic, ja uz to attiecas izvērtēšana saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtēšana nebūtu jāveic, ja tā ir cilvēkiem paredzētu zāļu vai veterināro zāļu aktīvā viela.

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1920/2006,

1)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

(*1)  Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.).”;"

2)

regulas 5. panta 2. punkta otro daļu svītro;

3)

iekļauj šādus pantus:

“5.a pants

Informācijas apmaiņa par jaunām psihoaktīvām vielām un agrīnās brīdināšanas sistēma attiecībā uz tām

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās 5. pantā minētie valstu specializētie centri un tās Eiropola valsts vienība laikus un bez liekas kavēšanās sniedz Centram un Eiropolam – ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras – pieejamo informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Informācija attiecas uz minēto vielu atklāšanu un identificēšanu, lietošanu un lietošanas paradumiem, šo vielu izgatavošanu, ieguvi, izplatīšanu un izplatīšanas metodēm, nelikumīgu tirdzniecību un to komerciālo, medicīnisko un zinātnisko pielietojumu, kā arī iespējamajiem un apzinātajiem riskiem.

Centrs sadarbībā ar Eiropolu vāc, apkopo, analizē un izvērtē informāciju un to savlaicīgi paziņo valstu specializētajiem centriem un Eiropola valstu vienībām, kā arī Komisijai ar mērķi sniegt tiem visu informāciju, kas vajadzīga agrīnās brīdināšanas nolūkiem un tam, lai Centrs varētu sagatavot sākotnējo ziņojumu vai apvienotu sākotnējo ziņojumu, ievērojot 5.b pantu.

5.b pants

Sākotnējais ziņojums

1.   Kad Centrs, Komisija vai dalībvalstu vairākums uzskata, ka saskaņā ar 5.a pantu vienā vai vairākās dalībvalstīs apkopotā informācija par jaunu psihoaktīvo vielu rada pamatu bažām, ka šī jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt veselības vai sociālos riskus Savienības līmenī, Centrs sagatavo sākotnējo ziņojumu par jauno psihoaktīvo vielu.

Šā punkta nolūkā dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu vēlmi, lai tiek sagatavots sākotnējais ziņojums. Ja ir panākts dalībvalstu balsu vairākums, Komisija attiecīgi dod rīkojumu Centram un par to informē dalībvalstis.

2.   Sākotnējā ziņojumā ietver šādas pirmās norādes:

Sākotnējā ziņojumā ietver arī:

3.   Sākotnējā ziņojumā Centrs izmanto informāciju, kas ir tā rīcībā.

4.   Ja Centrs uzskata par nepieciešamu, tas pieprasa 5. pantā minētajiem valstu specializētajiem centriem sniegt papildu informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Valstu specializētie centri sniedz minēto informāciju divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

5.   Centrs bez liekas kavēšanās pieprasa Eiropas Zāļu aģentūrai sniegt informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela Savienības vai valsts līmenī ir aktīva viela:

Ja informācija attiecas uz dalībvalstu izsniegtām tirdzniecības atļaujām, attiecīgās dalībvalstis sniedz Eiropas Zāļu aģentūrai šādu informāciju pēc tās lūguma.

6.   Centrs bez liekas kavēšanās pieprasa Eiropolam sniegt informāciju par noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas izgatavošanā, izplatīšanā un izplatīšanas metodēs, un nelikumīgā tirdzniecībā un jebkādā jaunās psihoaktīvās vielas izmantojumā.

7.   Centrs bez liekas kavēšanās pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu.

8.   Sadarbību starp Centru un šā panta 5., 6. un 7. punktā minētajām struktūrām un aģentūrām sīkāk reglamentē darba vienošanās. Šādas darba vienošanās noslēdz saskaņā ar 20. panta otro daļu.

9.   Centrs ievēro tam paziņotos informācijas izmantošanas nosacījumus, tostarp nosacījumus par piekļuvi dokumentiem, informācijas un datu drošību un konfidenciālu datu, tostarp sensitīvu datu un konfidenciālas komerciālās informācijas, aizsardzību.

10.   Centrs sākotnējo ziņojumu iesniedz Komisijai un dalībvalstīm piecu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minēto informācijas pieprasījumu iesniegšanas.

11.   Ja Centrs vāc informāciju par vairākām jaunām psihoaktīvām vielām, kuras Centrs uzskata par vielām ar līdzīgu ķīmisko struktūru, tas sešu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minēto informācijas pieprasījumu iesniegšanas iesniedz Komisijai un dalībvalstīm atsevišķus sākotnējos ziņojumus vai apvienotus sākotnējos ziņojumus attiecībā uz vairākām jaunām psihoaktīvām vielām ar noteikumu, ka katras jaunās psihoaktīvās vielas īpašības ir skaidri identificētas.

5.c pants

Riska novērtēšanas procedūra un ziņojums

1.   Divu nedēļu laikā pēc 5.b panta 10. punktā minētā sākotnējā ziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt Centram novērtēt iespējamos jaunās psihoaktīvās vielas radītos riskus un sagatavot riska novērtējuma ziņojumu, ja sākotnējā ziņojumā minētais liecina, ka viela var radīt nopietnus sabiedrības veselības riskus vai attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus. Riska novērtēšanu veic Zinātniskā komiteja.

2.   Divu nedēļu laikā pēc 5.b panta 11. punktā minētā apvienotā sākotnējā ziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt Centram novērtēt iespējamos vairāku jaunu psihoaktīvu vielu ar līdzīgu ķīmisko struktūru radītos riskus un sagatavot apvienotu riska novērtējuma ziņojumu, ja apvienotajā sākotnējā ziņojumā minētais liecina, ka viela var radīt nopietnus sabiedrības veselības riskus un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus. Apvienoto riska novērtēšanu veic Zinātniskā komiteja.

3.   Riska novērtējuma ziņojums vai apvienotais riska novērtējuma ziņojums ietver:

4.   Zinātniskā komiteja izvērtē riskus, ko rada jaunā psihoaktīvā viela vai jauno psihoaktīvo vielu grupa. Ja to par nepieciešamu uzskata direktors, kurš rīkojas, konsultējoties ar Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju, Zinātniskās komitejas sastāvu var paplašināt, iekļaujot ekspertus no saistītām zinātnes jomām, lai nodrošinātu līdzsvarotu novērtējumu par jaunās psihoaktīvās vielas radītajiem riskiem. Direktors izraugās minētos ekspertus no ekspertu saraksta. Valde apstiprina ekspertu sarakstu reizi trijos gados.

Komisijai, Centram, Eiropolam un Eiropas Zāļu aģentūrai ir tiesības katram izvirzīt divus novērotājus.

5.   Zinātniskā komiteja veic riska novērtēšanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju un jebkuriem citiem attiecīgajiem zinātniskajiem datiem. Tā ņem vērā visu tās locekļu viedokļus. Centrs organizē riska novērtēšanas procedūru, tostarp apzinot nākotnes vajadzības attiecībā uz informāciju un attiecīgiem pētījumiem.

6.   Centrs Komisijai un dalībvalstīm iesniedz riska novērtējuma ziņojumu vai apvienoto riska novērtējuma ziņojumu sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma sagatavot riska novērtējuma ziņojumu saņemšanas no Komisijas.

7.   Pēc pienācīgi pamatota Centra pieprasījuma saņemšanas, Komisija var pagarināt laikposmu riska novērtējuma vai apvienotā riska novērtējuma pabeigšanai, lai dotu iespēju veikt papildu pētījumus un savākt datus. Minētajā pieprasījumā iekļauj informāciju par laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu riska novērtējumu vai apvienoto riska novērtējumu.

5.d pants

Izslēgšana no riska novērtējuma

1.   Riska novērtēšanu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā notiekošas izvērtēšanas beigu stadijā, proti, ja Pasaules Veselības organizācijas Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos ir publicējusi kritisku analīzi kopā ar rakstisku ieteikumu, izņemot gadījumus, ja ir pieejams pietiekami daudz datu un informācijas, kas liecina par nepieciešamību sagatavot riska novērtējuma ziņojumu Savienības līmenī, kā iemeslus norāda sākotnējā ziņojumā.

2.   Riska novērtēšanu neveic, ja pēc izvērtējuma Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā pieņemts lēmums to neuzskaitīt par jaunu psihoaktīvu vielu atbilstoši 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, vai atbilstoši 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, izņemot gadījumus, ja ir pieejams pietiekami daudz datu un informācijas, kas liecina par nepieciešamību sagatavot riska novērtējuma ziņojumu Savienības līmenī, kā iemeslus norāda sākotnējā ziņojumā.

3.   Riska novērtēšanu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir aktīva viela:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.)."

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.)."

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp.).”;"

4)

regulas 13. panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Lai novērtētu riskus, ko rada jaunā psihoaktīvā viela vai jaunu psihoaktīvo vielu grupa, Zinātniskās komitejas sastāvu var paplašināt saskaņā ar 5.c panta 4. punktā noteikto procedūru.”

21.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/8

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (3) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (EEI) satur prasību, ka Komisija pārbauda vajadzību grozīt minētās direktīvas piemērošanas jomu attiecībā uz tajā iekļautajām EEI un vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu par jebkādiem papildu izņēmumiem saistībā ar attiecīgo EEI.

(2)

Būtu jāveicina EEI otrreizējā tirgus operācijas, kas ietver remontu, rezerves daļu nomaiņu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu, kā arī modernizāciju, lai veicinātu aprites ekonomiku Eiropas Savienībā. Būtu jānodrošina cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzība, tostarp videi nekaitīga reģenerācija un EEI atkritumu apglabāšana. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga tirgus dalībniekiem. Direktīva 2011/65/ES ļauj EEI, kas neietilpa iepriekšējās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK (4) darbības jomā, bet kuras neatbilstu Direktīvas 2011/65/ES prasībām, darīt pieejamas tirgū vēl līdz 2019. gada 22. jūlija m. Tomēr pēc minētās dienas neatbilstīgu EEI pirmā laišana tirgū un otrreizējā tirgus darbības ar tām ir aizliegtas. Šāds otrreizējā tirgus darbību aizliegums ir pretrunā vispārējiem principiem, kas ir pamatā Savienības pasākumiem par tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz ražojumiem, un tāpēc būtu jāsvītro.

(3)

Noteiktas nišas ražojumu grupas būtu jāizslēdz no Direktīvas 2011/65/ES darbības jomas, jo to iekļaušana nedotu nozīmīgu labumu videi vai veselībai un radītu neatrisināmas atbilstības problēmas vai tirgus kropļojumus, ko nevar efektīvi novērst, izmantojot atbrīvojuma mehānismu, kas paredzēts minētajā direktīvā.

(4)

Ērģeļu stabules būvē, izmantojot īpaša veida svina sakausējumu, kuram līdz šim nav atrasta alternatīva. Vairākums ērģeļu ar stabulēm gadsimtiem ilgi atrodas vienā un tajā pašā vietā un ļoti reti tiek mainītas. Tāpēc ērģeles ar stabulēm būtu jāizslēdz no Direktīvas 2011/65/ES darbības jomas, jo to iekļaušana nedotu nozīmīgu labumu attiecībā uz svina aizstāšanu.

(5)

Direktīva 2011/65/ES neattiecas uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai ir iebūvēta piedziņa un kura paredzēta tikai profesionālām vajadzībām. Tomēr dažus autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas veidus ražo divās versijās vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, un vienīgā atšķirība ir to piedziņas avots (iekšējs vai ārējs). Saskaņā ar minēto direktīvu abām minētajām versijām būtu jāpiemēro vienādas prasības. Tāpēc no Direktīvas 2011/65/ES darbības jomas būtu jāizslēdz arī autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ar vilces piedziņu, ko darbina ārējs barošanas avots.

(6)

Visām attiecīgajām EEI kategorijām, kā noteikts Direktīvas 2011/65/ES I pielikumā, būtu skaidri jāprecizē nosacījumi atbrīvojuma piešķiršanai tām atkārtoti izmantotām rezerves daļām, kas atgūtas no EEI. Līdzīgi – tā kā atbrīvojumi no ierobežojuma attiecībā uz dažu bīstamu vielu izmantošanu būtu jānosaka uz ierobežotu laiku – būtu arī skaidri jāprecizē maksimālais atbrīvojuma termiņš visām attiecīgajām EEI kategorijām, tostarp 11. kategorijai.

(7)

Ja iesniegts pieteikums par atbrīvojuma pagarināšanu, Komisijai ir jāpieņem lēmums ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms spēkā esošā atbrīvojuma termiņa beigām, ja vien īpašu apstākļu dēļ nav noteikts cits termiņš. Nav noteikts termiņš, kādā Komisijai jāpieņem lēmums attiecībā uz pieteikumiem par jauniem atbrīvojumiem. Saskaņā ar Komisijas 2016. gada 18. aprīļa ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Direktīvu 2011/65/ES, praksē ir izrādījies, ka minētais termiņš nav īstenojams, jo ir vajadzīgi vairāki obligāti procedūras posmi, lai izvērtētu pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu. Kaut arī termiņš nesniedz papildu vērtību spēkā esošajai pārbaudes procedūrai attiecībā uz to, kā izvērtēt pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu, tas rada neskaidrības uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, jo tas nav praktiski izpildāms. No otras puses, darījumdarbības nepārtrauktība ir nodrošināta, jo tirgus dalībnieki spēj paļauties uz jau piešķirto atbrīvojumu, kas paliek spēkā, kamēr tiek pieņemts lēmums par pieteikumu atbrīvojuma pagarināšanai. Tāpēc noteikums par termiņu būtu jāsvītro. Tomēr Komisijai īsā laikā pēc pieteikuma saņemšanas būtu jāpaziņo pieteikuma iesniedzējam, dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, kādā termiņā tā pieņems savu lēmumu par pieteikumu. Turklāt Direktīvas 2011/65/ES vispārējas pārskatīšanas procesā, ko ne vēlāk kā 2021. gada 22. jūlijā veic Komisija, būtu jānosaka arī praktiski izpildāms termiņš Komisijai lēmuma pieņemšanai pirms attiecīgā atbrīvojuma termiņa beigām attiecībā uz pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu.

(8)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – veicināt cilvēku veselības aizsardzību un EEI atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu, kas nekaitē videi, tādēļ ierobežojot bīstamu vielu izmantošanu EEI, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tajās pieņemti atšķirīgi tiesību akti vai administratīvi pasākumi varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un izkropļot konkurenci Savienībā un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus darbību, bet šīs direktīvas mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā problēmas mērogu un ietekmi, kuru tā varētu atstāt uz citiem Savienības tiesību aktiem par atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu un uz kopēju interešu jomām, piemēram, cilvēku veselības aizsardzību, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. panta 28. punktu aizstāj ar šādu:

3)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

4)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

21.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 305/12

(1)

Padomes Pamatlēmumā 2004/757/TI (3) ir paredzēta kopēja pieeja tam, kā vērsties pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, kura apdraud Savienības pilsoņu veselību, drošību un dzīves kvalitāti, dalībvalstu likumīgo ekonomiku un stabilitāti, un drošību. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā varētu rasties problēmas tāpēc, ka attiecīgais nodarījums vai nodarījumi nav sodāmi ne saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas, ne pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, Pamatlēmumā 2004/757/TI ir paredzēti kopēji minimuma noteikumi par narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības nodarījumu definīciju un sodiem.

(2)

Pamatlēmums 2004/757/TI ir piemērojams vielām, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un vielām, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām (“ANO konvencijas”), kā arī sintētiskajām narkotikām, kas visā Savienībā ir pakļautas kontroles pasākumiem, ievērojot Padomes Vienoto rīcību 97/396/TI (4), un kas rada tādus riskus sabiedrības veselībai, kuri pielīdzināmi ANO konvencijās iekļauto vielu radītajiem riskiem.

(3)

Pamatlēmumam 2004/757/TI vajadzētu būt piemērojamam arī vielām, uz kurām attiecas kontroles pasākumi un kriminālsodi, ievērojot Padomes Lēmumu 2005/387/TI (5), un kas rada tādus riskus sabiedrības veselībai, kuri pielīdzināmi ANO konvencijās iekļauto vielu radītajiem riskiem.

(4)

Savienībā bieži parādās un strauji izplatās jaunas psihoaktīvas vielas, kas imitē ANO konvencijās iekļauto vielu iedarbību. Dažas jaunas psihoaktīvas vielas rada nopietnus sabiedrības veselības un sociālos riskus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2101 (6) ir paredzēta sistēma informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām un riska novērtēšanas procedūrai, kura pamatojas uz sākotnējo ziņojumu un riska novērtējuma ziņojumu, ko sastāda, lai izvērtētu, vai jauna psihoaktīva viela nerada nopietnus sabiedrības veselības un sociālos riskus. Lai reāli samazinātu tādu jaunu psihoaktīvu vielu pieejamību, kuras rada nopietnus sabiedrības veselības un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus, un lai visā Savienībā atturētu no minēto vielu nelikumīgas tirdzniecības, kā arī novērstu noziedzīgu organizāciju iesaistīšanos, minētās vielas būtu jāiekļauj narkotiskās vielas definīcijā atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem, uz tām attiecinot arī samērīgas krimināltiesību normas.

(5)

Tāpēc uz jaunām psihoaktīvām vielām, kas iekļautas narkotiskās vielas definīcijā, būtu jāattiecas Savienības krimināltiesību normām par nelikumīgu narkotisko vielu tirdzniecību. Tas palīdzētu arī vienkāršot un precizēt Savienības tiesisko regulējumu, jo vielām, kas iekļautas ANO konvencijās, un viskaitīgākajām jaunām psihoaktīvām vielām tiktu piemērotas vienas un tās pašas krimināltiesību normas. Tāpēc būtu jāgroza narkotisko vielu definīcija Pamatlēmumā 2004/757/TI.

(6)

Šajā direktīvā būtu jānosaka būtiskie narkotiskās vielas definīcijas elementi, kā arī procedūra un kritēriji jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanai minētajā definīcijā. Turklāt, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, kas jau ir pakļautas kontroles pasākumiem ar Padomes lēmumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Vienoto rīcību 97/396/TI un Lēmumu 2005/387/TI, Pamatlēmumam 2004/757/TI būtu jāpievieno pielikums, kurā ietverts minēto psihoaktīvo vielu saraksts.

(7)

Tomēr, lai ātri reaģētu uz kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos un izplatīšanos Savienībā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz minētā pielikuma grozīšanu nolūkā iekļaut narkotiskās vielas definīcijā jaunas psihoaktīvas vielas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)

Lai ātri reaģētu uz kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos un izplatīšanos Savienībā, dalībvalstīm Pamatlēmuma 2004/757/TI noteikumi jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada nopietnus sabiedrības veselības riskus un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus, būtu jāpiemēro cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā deleģētais akts, ar kuru groza pielikumu, lai tās iekļautu narkotiskās vielas definīcijā. Dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas saīsinātu minēto termiņu.

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, paplašināt narkotisko vielu nelikumīgai tirdzniecībai piemērojamo Savienības krimināltiesību normu piemērošanu, lai aptvertu jaunas psihoaktīvas vielas, kas rada nopietnus sabiedrības veselības un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Šajā direktīvā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumīguma un samērīguma principi.

(11)

Tā kā šī direktīva kopā ar Regulu (ES) 2017/2101 ir izstrādāta, lai aizstātu ar Lēmumu 2005/387/TI noteikto mehānismu, minētais lēmums būtu jāatceļ.

(12)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Pamatlēmums 2004/757/TI,

1)

pamatlēmuma 1. pantu groza šādi:

2)

iekļauj šādus pantus:

“1.a pants

Procedūra jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanai narkotiskās vielas definīcijā

1.   Balstoties uz riska novērtējumu vai apvienoto riska novērtējumu, kas veikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1920/2006 (*1) 5.c pantu un saskaņā ar šā panta 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija bez liekas kavēšanās saskaņā ar 8.a pantu pieņem deleģētu aktu, ar kuru groza šā pamatlēmuma pielikumu, lai tam pievienotu jauno psihoaktīvo vielu vai vielas un lai noteiktu, ka jaunā psihoaktīvā viela vai vielas rada nopietnus sabiedrības veselības riskus un attiecīgā gadījumā nopietnus sociālos riskus Savienības līmenī un ka tā vai tās ir iekļautas narkotiskās vielas definīcijā.

2.   Apsverot, vai pieņemt deleģēto aktu, kā minēts 1. punktā, Komisija ņem vērā to, vai jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas apmērs vai lietošanas paradumi un tās pieejamība un izplatīšanās potenciāls Savienībā ir nozīmīgi un vai kaitējums veselībai, ko rada jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš un kas saistīts ar tās akūto vai hronisko toksiskumu un pārmērīgas lietošanas risku vai spēju izraisīt atkarību, ir tāds, kas apdraud dzīvību. Kaitējumu veselībai uzskata par tādu, kas apdraud dzīvību, ja jaunā psihoaktīvā viela, visticamāk, var izraisīt nāvi vai nāvējošu traumu, nopietnu saslimšanu, smagu fizisku vai garīgu traucējumu vai slimību nozīmīgu izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu transmisiju.

Turklāt Komisija ņem vērā to, vai sociālais kaitējums, ko jaunā psihoaktīvā viela rada personām un sabiedrībai, ir nopietns, jo īpaši to, vai jaunās psihoaktīvās vielas ietekme uz sabiedrības funkcionēšanu un sabiedrisko kārtību ir tāda, ka tā traucē sabiedrisko kārtību vai izraisa vardarbīgu vai antisociālu uzvedību, nodarot kaitējumu lietotājam vai citām personām vai zaudējumus īpašumam, to, vai ar jauno psihoaktīvo vielu saistītās noziedzīgās darbības, tostarp organizētā noziedzība, ir sistemātiskas, ietver ievērojamu nelegālu peļņu vai izraisa nozīmīgas ekonomiskas izmaksas.

3.   Ja sešu nedēļu laikā pēc riska novērtējuma vai apvienotā riska novērtējuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1920/2006 5.c panta 6. punktu Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pieņemt deleģētu aktu, lai jauno psihoaktīvo vielu vai vielas iekļautu narkotiskās vielas definīcijā, tā sniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei, paskaidrojot iemeslus tam, kāpēc tā to nedara.

4.   Attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, kas pievienotas šā pamatlēmuma pielikumā, dalībvalstīs, kas to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā deleģētais akts, ar kuru groza pielikumu, panāk to, ka stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai šā pamatlēmuma noteikumus piemērotu minētajām jaunajām psihoaktīvajām vielām. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo pamatlēmumu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

1.b pants

Valsts kontroles pasākumi

Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti ar šo pamatlēmumu, dalībvalstis savā teritorijā attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām var atstāt spēkā vai ieviest jebkādus valsts kontroles pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem.

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).”;"

3)

iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 22. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (*2).

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 1.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(*2)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;"

4)

pievieno šīs direktīvas pielikumā iekļauto pielikumu.