“C pielikuma, E pielikuma vai F pielikuma”.

“2.H un 2.J pants”.

“2.A–2.J pants”.

“Jebkuru šādu vienošanos var paplašināt, iekļaujot tajā saistības ievērot patēriņu vai ražošanu saskaņā ar 2.J pantu, ar nosacījumu, ka attiecīgo Līgumslēdzēju pušu patēriņa vai ražošanas kopējais kombinētais aprēķinātais līmenis nepārsniedz 2.J pantā noteikto līmeni.”

“jābūt”

“un”.

“ir jāizdara korekcija A pielikuma, C pielikuma un F pielikuma I grupā norādītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām un, ja ir, tad kādai šai korekcijai jābūt; un”.

“2.J pants. Fluorogļūdeņraži

1.   Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus piecpadsmit procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 1. punktā, patēriņa līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Līgumslēdzējas puses var nolemt, ka katra puse nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu patēriņa līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus divdesmit pieci procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 1. punktā, patēriņa līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

3.   Katra Līgumslēdzēja puse, kas ražo F pielikumā minētās kontrolējamās vielas, nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2019. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus piecpadsmit procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 2. punktā, ražošanas līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

4.   Neatkarīgi no šā panta 3. punkta Līgumslēdzējas puses var nolemt, ka puse, kas ražo F pielikumā minētās kontrolējamās vielas, nodrošina, ka tās aprēķinātais F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmenis, kas izteikts kā CO2 ekvivalents, divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta attiecīgajam turpmāk a)–e) apakšpunktā minētajam gadu intervālam, no tās aprēķinātā F pielikumā minēto kontrolējamo vielu ražošanas līmeņa gada vidējās vērtības 2011., 2012. un 2013. gadā, plus divdesmit pieci procenti no tās aprēķinātā C pielikuma I grupas kontrolējamo vielu, kas noteiktas 2.F panta 2. punktā, ražošanas līmeņa, kas izteikts kā CO2 ekvivalents:

5.   Šā panta 1.–4. punktu piemēro, izņemot gadījumu, ja Līgumslēdzējas puses nolemj atļaut ražošanas vai patēriņa līmeni, kas ir nepieciešams, lai apmierinātu vajadzības, par kurām tās vienojušās kā par vajadzībām, kam piemērojams atbrīvojums.

6.   Katra Līgumslēdzēja puse, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas, nodrošina, ka divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2020. gada 1. janvārī, un pēc tam katrā nākamajā divpadsmit mēnešu periodā, izmantojot tehnoloģiju, ko puses ir apstiprinājušas tajā pašā divpadsmit mēnešu periodā, līdz praktiski iespējamajam apmēram tiek likvidētas F pielikuma II grupas vielu emisijas, kuras rodas katrā ražotnē, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas.

7.   Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka F pielikuma II grupas vielas, kuras rodas ražotnēs, kas ražo C pielikuma I grupas vai F pielikuma vielas, tiek likvidētas, izmantojot tikai pušu apstiprinātās tehnoloģijas.”

“1.   Protokola 2., 2.A–2.J un 5. panta vajadzībām katra Līgumslēdzēja puse katrai A pielikumā, B pielikumā, C pielikumā, E pielikumā vai F pielikumā minētajai vielu grupai savu aprēķināto līmeni nosaka:”.

“, ja vien 2. punktā nav noteikts citādi;”.

“; un

2.   Kad Līgumslēdzējas puses 2.J panta, 2. panta 5. bis punkta un 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām aprēķina F pielikuma un C pielikuma I grupas vielu ražošanas, patēriņa, importa, eksporta un emisiju līmeņus, kas izteikti kā CO2 ekvivalents, katra Līgumslēdzēja puse izmanto šo vielu globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kas norādītas A pielikuma I grupā, C pielikumā un F pielikumā.”

“1. sept.   Pēc šā punkta stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse aizliedz F pielikumā minēto kontrolējamo vielu importu no jebkuras valsts, kas nav šā protokola Līgumslēdzēja puse.”

“2. sept.   Pēc šā punkta stāšanās spēkā katra Līgumslēdzēja puse aizliedz F pielikumā minēto kontrolējamo vielu eksportu uz jebkuru valsti, kas nav šā protokola Līgumslēdzēja puse.”

“A, B, C, E un F pielikums”.

“2.A–2.J pants”.

“2. bis.   Katra Līgumslēdzēja puse līdz 2019. gada 1. janvārim vai trīs mēnešu laikā no dienas, kad tai stājies spēkā šis punkts (izvēlas vēlāko), izveido un ievieš sistēmu, kas paredz jaunu, lietotu, pārstrādātu vai atgūtu F pielikumā minētu kontrolējamo vielu importa un eksporta licencēšanu. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu un kas nolemj, ka tā nespēj izveidot un ieviest šādu sistēmu līdz 2019. gada 1. janvārim, var atlikt šo pasākumu veikšanu līdz 2021. gada 1. janvārim.”

“2.I”

“2.J”.

“2.I pants”

“2.I un 2.J pants”.

“attiecībā uz”.

“2.A–2.J pants”.

“C un E”

“C, E un F”.

“3. ter.   Katra Līgumslēdzēja puse sniedz sekretariātam statistikas datus par F pielikuma II grupas kontrolējamo vielu ikgadējām emisijām katrā ražotnē saskaņā ar protokola 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu.”

“ražošanu,”

“un 2.I pants”

“, 2.I un 2.J pants”.

“Ja Līgumslēdzēja puse, kas darbojas saskaņā ar 5. panta 1. punktu, izvēlas izmantot finansējumu no jebkādiem citiem finanšu mehānismiem, un rezultātā tas varētu segt jebkuru daļu no tās saskaņotajām papildu izmaksām, šo daļu nesedz ar finanšu mehānismu, kas paredzēts šā protokola 10. pantā.”

“2.A–2.J pants”.

Eiropas Savienības deklarācija, kas atbilst 13. panta 3. punktam Vīnes Konvencijā par ozona slāņa aizsardzību un kas attiecas uz tās kompetences apjomu jautājumos, kurus regulē ar konvenciju un Monreālas Protokolu par ozona slāni noārdošām vielām

Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas valstis: Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu Savienības kompetencē ir slēgt starptautiskus nolīgumus un pildīt no tiem izrietošos pienākumus, kas palīdz sasniegt šādus mērķus:

Savienība ir īstenojusi savu kompetenci jomā, uz ko attiecas Vīnes konvencija un Monreālas protokols, pieņemot tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (pārstrādāta versija) (1), ar ko aizstāj iepriekšējos tiesību aktus par ozona slāņa aizsardzību, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (2). Savienības kompetencē ir pildīt tos Vīnes konvencijā un Monreālas protokolā paredzētos pienākumus, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos, jo īpaši iepriekš minētajos, iekļautās tiesību normas paredz kopīgus noteikumus un ja un ciktāl Vīnes konvencijas un Monreālas protokola noteikumi vai akts, kas pieņemts, tos īstenojot, ietekmē šādus kopīgus noteikumus vai maina to darbības jomu; citos gadījumos Savienības kompetence joprojām ir dalīta kompetence starp Savienību un tās dalībvalstīm.

To kompetenču īstenošana, ko, ievērojot Līgumus, realizē Eiropas Savienība, ņemot vērā to būtību, var nepārtraukti mainīties. Tālab Savienība patur tiesības pielāgot šo deklarāciju.

Pētniecības jomā, kas minēta konvencijā, Savienībai ir kompetence veikt darbības, jo īpaši, lai definētu un īstenotu programmas; tomēr minētās kompetences īstenošana neliedz dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

(1)  OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.

PIELIKUMS

ES UN ĒĢIPTES PARTNERĪBAS PRIORITĀTES 2017.–2020. GADAM

I.   Ievads

ES un Ēģiptes sadarbības vispārējais satvars noteikts asociācijas nolīgumā, kas tika parakstīts 2001. gadā un stājās spēkā 2004. gadā. Visiem asociācijas nolīguma elementiem paliekot spēkā, šis dokuments nosaka prioritātes, kuras ES un Ēģipte kopīgi definējušas, ņemot vērā pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas būs partnerības pamatā nākamajiem 3 gadiem.

Partnerības prioritāšu mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar kurām saskaras ES un Ēģipte, lai veicinātu kopīgas intereses un garantētu ilgtermiņa stabilitāti abos Vidusjūras krastos. Partnerības prioritāšu pamatā ir kopīga apņemšanās ievērot vispārējās demokrātijas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesības. To mērķis ir arī pastiprināt sadarbību, lai atbalstītu Ēģiptes “Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju – redzējumu 2030”.

II.   Ierosinātās prioritātes

Ar Partnerības prioritātēm būtu jādod ieguldījums, piepildot iedzīvotāju cerības abos Vidusjūras krastos, jo īpaši nodrošināt sociālo taisnīgumu, pienācīga darba iespējas, ekonomisko labklājību un būtiski labākus dzīves apstākļus, tādējādi nostiprinot stabilitāti Ēģiptē un ES. Iekļaujoša izaugsme, kuras pamatā ir inovācija, un efektīva un līdzdalīga pārvaldība, ko nodrošina, ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, ir galvenie aspekti, kas ir būtiski, lai sasniegtu šos mērķus. Prioritātēs ņem vērā arī ES un Ēģiptes kā starptautisku dalībnieku attiecīgo nozīmi, un to mērķis ir pastiprināt abu valstu divpusējo sadarbību, kā arī reģionālo un starptautisko sadarbību. Šādas galvenās prioritātes būs atjaunotās partnerības pamatā.

1.   Ilgtspējīga moderna ekonomika un sociālā attīstība Ēģiptē

ES un Ēģipte kā galvenie partneri sadarbosies, lai veicinātu sociālekonomisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Ēģiptes “Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā – redzējumā 2030” ar mērķi izveidot stabilu un pārtikušu Ēģipti.

a)   Ekonomikas modernizēšana un uzņēmējdarbība

Ēģipte apņemas sasniegt ilgtermiņa sociālekonomisko ilgtspējību, inter alia, radot labvēlīgus nosacījumus integrējošai izaugsmei un darbvietu radīšanai, jo īpaši jauniešiem un sievietēm, tostarp veicinot neoficiālā ekonomikas sektora iekļaušanu vispārējā ekonomikā. Attiecībā uz ilgtermiņa ekonomisko ilgtspēju tas ietvers pasākumus, kas var radīt lielākas fiskālās manevrēšanas iespējas, lai labāk īstenotu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, turpmāku reformu subsīdiju un nodokļu jomā, stiprinot privātā sektora nozīmi un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, lai piesaistītu vairāk ārvalstu investīciju, tostarp, izmantojot atvērtāku un konkurētspējīgāku tirdzniecības politiku, pilnībā gūstot labumu no digitālās dividendes un atbalstot galvenos infrastruktūras projektus, piemēram, efektīvas transporta sistēmas izveidi. Turklāt ES atbalstīs Ēģiptes centienus īstenot valsts pārvaldes reformu un labu pārvaldību, tostarp izmantojot augstas kvalitātes statistikas datus un ņemot vērā digitālo revolūciju un saistītos jaunos uzņēmējdarbības un sabiedrības modeļus.

Ēģiptes Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā liela nozīme piešķirta maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ļoti lieliem projektiem, piemēram, Suecas kanāla attīstības projektam, t. s. Zelta trīsstūra projektam attiecībā uz minerālresursiem Ēģiptes augšdaļā un četru miljonu hektāru atgūšanai lauksaimniecībai un urbanizācijai, kā arī Ēģiptes zināšanu bankai kā lielākajiem dzinējspēkiem ilgtermiņa sociālekonomiskās attīstības procesā. Ņemot vērā to, cik svarīga iekļaujošai izaugsmei ir MVU attīstība, šim sektoram arī turpmāk būs liela nozīme ES sadarbībā ar Ēģipti. ES arī apsvērs veidus, kā vēl vairot Suecas kanāla attīstības projekta (Suecas kanāla centrmezgls) sociālekonomiskās attīstības potenciālu. Turklāt ES un Ēģipte apņemas sadarboties starp nozarēm pētniecības un inovācijas jomā un sekmēt digitālās tehnoloģijas un pakalpojumus. Šajā sakarā Ēģipte un ES uzsvēra savu interesi pastiprināt sadarbību vairākās būtiskās pētniecības un augstākās izglītības darbībās, tostarp saistībā ar programmu “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+”.

Ņemot vērā Ēģiptes nenovērtējamo un daudzveidīgo mantojumu un būtisko kultūras nozares ieguldījumu (ar ko cieši saistīts tūrisms) valsts IKP, nodarbinātībā, ārvalstu valūtas rezervēs un plašākā sabiedrībā, īpašs uzsvars tiks likts uz saikni starp kultūru, kultūras mantojumu un vietējo ekonomisko attīstību.

b)   Tirdzniecība un ieguldījumi

ES un Ēģipte ir svarīgi tirdzniecības partneri. Tās ir apņēmušās stiprināt esošās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības un nodrošināt, ka tirdzniecības noteikumi ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumā, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu (BTZ), tiek īstenoti tādējādi, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu. Lai gan ES iepriekš izvirzīja ideju par padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma (DCFTA) visaptverošu iniciatīvu, lai padziļinātu un paplašinātu spēkā esošo BTN, ES un Ēģipte kopīgi noteiks arī citas piemērotas pieejas, lai uzlabotu tirdzniecības attiecības.

c)   Sociālā attīstība un sociālais taisnīgums

Ēģipte atkārtoti uzsver savu apņēmību reformēt un veicināt sociālo attīstību un sociālo taisnīgumu, lai risinātu sociālās un demogrāfiskās problēmas, ar ko tā saskaras, un atbalstīt valsts cilvēkresursus, kas sekmē ekonomisko un sociālo attīstību. Šajā sakarā ES turpinās atbalstīt Ēģiptes centienus aizsargāt sociāli atstumtas grupas no ekonomikas reformu iespējamās negatīvās ietekmes, izmantojot sociālās drošības tīklus un sociālo aizsardzību. Turklāt ES un Ēģipte turpinās veicināt lauku un pilsētu attīstību, kā arī uzlabot pamatpakalpojumu sniegšanu, liekot uzsvaru uz izglītības (ieskaitot tehnisko apmācību un arodmācības) un veselības aprūpes sistēmu modernizēšanu. ES dalīsies pieredzē, kā izveidot visaptverošu veselības aprūpes segumu un labākus veselības aprūpes pakalpojumus.

d)   Enerģētikas drošība, vide un klimata politika

ES un Ēģipte sadarbosies enerģijas avotu dažādošanā, īpašu uzmanību pievēršot atjaunojamo energoresursu avotiem, un energoefektivitātes pasākumu jomā. Pēc Ēģiptes valdības pieprasījuma ES atbalstīs Ēģiptes centienus atjaunināt savu integrēto enerģētikas stratēģiju, kas ir vērsta uz to, lai izpildītu valsts ilgtspējīgas attīstības prasības un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt atkrastes gāzes atradņu atklāšana Ēģiptē nodrošina būtiskas sinerģijas iespējas starp ES un Ēģipti tradicionālo enerģijas avotu jomā, ņemot vērā esošās gāzes sašķidrināšanas infrastruktūras Ēģiptē. Tas ļautu paredzamāk ražot enerģiju, kas labvēlīgi ietekmētu gan Ēģipti, – ņemot vērā ievērojamās patēriņa vajadzības valstī un ienākumu radīšanas potenciālu (tostarp attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un sociālo attīstību) –, gan ES, lai dažādotu tās piegādi. Dialoga par enerģētikas jautājumiem nostiprināšana starp ES un Ēģipti palīdzēs noteikt galvenās jomas attiecībā uz sadarbību (piemēram, tehniskā palīdzība, lai izveidotu reģionālu enerģijas centrmezglu), kopīgu pētniecību, pieredzes un labākās prakses apmaiņu, tehnoloģiju nodošanu un apakšreģionu (Vidusjūras reģionā) sadarbību, vienlaikus apzinoties vajadzību saglabāt Vidusjūras ekosistēmas.

ES un Ēģipte sadarbosies, veicinot rīcību klimata un vides jomā saistībā ar ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu. Atbilstoši savām saistībām pēc Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām pieņemšanas ES atbalstīs Ēģiptes iecerēto nacionāli noteikto devumu klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās jomā. Turklāt ES un Ēģipte sadarbosies, lai sasniegtu tos mērķus, kas noteikti, inter alia Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Sendai pamatprogrammā katastrofu riska mazināšanai.

Ēģipte un ES pētīs potenciālās sadarbības iespējas tādās jomās kā resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, tostarp ūdens resursu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, sanitārija, cieto atkritumu apsaimniekošana, ieskaitot rūpniecisku piesārņotāju, ķīmisko vielu un atkritumu mazināšanu, kā arī cīņu pret pārtuksnešošanos un pret zemes degradāciju. Ēģipte un ES arī pēta iespējas, kas paredzētas “Savienības Vidusjūrai” ministru deklarācijā par jūras nozaru ekonomiku, izmantojot IMP/CC  (1) mehānismu. Aplūkotās iespējamās sadarbības jomas ietver t. s. viedās jūras ostas, jūrniecības klasterus, integrētu piekrastes zonas pārvaldību, kā arī jūras zvejniecību.

2.   Ārpolitikas partneri

Gan ES, gan Ēģipte ir ieinteresēta pastiprināt ārpolitisko sadarbību divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī.

Stabilizēt kopējās kaimiņvalstis un citas valstis

Ēģiptei ir svarīga loma, jo tā ir pārstāvēta ANO Drošības padomē, kā arī Āfrikas Savienības Miera un drošības padomē. Ēģiptē atrodas arī to Arābu valstu līgas (LAS) galvenā mītne, ar kurām ES ir paredzējusi padziļināt un paplašināt sadarbību. Ēģipte un ES tiecas uz lielāku sadarbību un kopīgu izpratni par plašu jautājumu klāstu, tostarp daudzpusējo attiecību jomā. Partnerībai starp ES un Ēģipti ir svarīga nozīme, nodrošinot stabilitāti un labklājību Vidusjūras reģionā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Sadarbības starp ES un Ēģipti, tostarp reģionālos forumos, mērķis būs palīdzēt risināt konfliktus, uzturēt mieru un risināt politiskas un ekonomikas problēmas šajos reģionos. Turklāt ES un Ēģipte pastiprinās informācijas apmaiņu par galvenajām reģionālajām un starptautiskajām problēmām, kas ietekmē abas puses.

Sadarbība krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā

ES un Ēģipte apņemas pastiprināt sadarbību un konsultācijas un apmainīsies ar krīzes pārvarēšanas un novēršanas pieredzi gan divpusējā, gan reģionālā līmenī, lai risinātu tos sarežģītos jautājumus saistībā ar miera uzturēšanu, stabilitāti un attīstību, kas izriet no konfliktiem un dabas katastrofām to kopīgajās kaimiņvalstīs un citur.

3.   Stabilitātes stiprināšana

Stabilizācija ir kopīgs uzdevums, kas jāveic ES un Ēģiptei. Būtiska šim nolūkam ir mūsdienīgas, demokrātiskas valsts izveide, kas sniedz labumu vienlīdzīgi visiem cilvēkiem. Cilvēktiesības – pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā tas noteikts starptautiskajos tiesību aktos cilvēktiesību jomā, Līgumā par Eiropas Savienību un Ēģiptes konstitūcijā, – ir kopīga vērtība un modernas demokrātiskas valsts stūrakmens. Tāpēc Ēģipte un ES ir apņēmušās veicināt demokrātiju, pamatbrīvības un cilvēktiesības kā visu savu iedzīvotāju konstitucionālās tiesības saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām. Šajā sakarā ES sniegs atbalstu Ēģiptei, lai šīm tiesībām tiktu piešķirts likuma spēks.

a)   Mūsdienīga, demokrātiska valsts

Ēģipte un ES ir apņēmušās nodrošināt pārskatatbildību, tiesiskumu, pilnīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu. ES atbalstīs Ēģiptes centienus, lai nostiprinātu valsts iestāžu spēju un lai nodrošinātu efektīvu valsts sektora reformu, lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu spēju, īstenojot savus pienākumus, proti, nodrošinot drošību visiem, kā arī lai izstrādātu jaunā parlamenta konstitucionālās funkcijas. Turklāt ES un Ēģipte uzlabos sadarbību tieslietu sektora modernizēšanas jomā un ar mērķi palielināt tiesu pieejamību visiem iedzīvotājiem, izmantojot juridisko palīdzību un izveidojot specializētas tiesas, kā arī valsts finanšu pārvaldības reformas un korupcijas apkarošanas jomā. ES un Ēģipte arī apsvērs iespēju izvērst tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās. Parlamentārā sadarbība starp ES un Ēģipti, tostarp ar strukturizētas viedokļu apmaiņas palīdzību starp parlamentārajām komitejām un grupām, varētu pastiprināt koordināciju un veicināt savstarpējo sapratni. ES atbalstīs arī Ēģiptes centienus pilnvarot vietējās iestādes sabiedrisko pakalpojumu plānošanā un sniegšanā, kā arī turpinot nodrošināt ekonomisko, sociālo un politisko iespēju līdztiesību un veicinot visu cilvēku sociālo integrāciju.

b)   Drošība un terorisma apkarošana

Drošība ir kopīgs mērķis. Terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms, kas veicina terorismu, apdraud valstu sociālās struktūras abos Vidusjūras krastos. Tie nopietni apdraud iedzīvotāju drošību un labklājību. Šo draudu apkarošana ir kopējs ES un Ēģiptes mērķis, kuras var sadarboties, izmantojot visaptverošu pieeju, ar ko tiks risinātas problēmas saistībā ar terorisma galvenajiem cēloņiem, pienācīgi ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, lai veiksmīgi cīnītos pret radikalizāciju un to novērstu un sekmētu sociālekonomisko attīstību. ES un Ēģipte saglabā apņemšanos sadarboties cīņā pret ekstrēmismu un jebkāda veida diskrimināciju, tostarp islamofobiju un ksenofobiju.

Citas sadarbības jomas paredz, inter alia, nostiprināt aviācijas drošību un aizsardzības drošību, kā arī spēju novērst un apkarot starptautisko organizēto noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību, nelegālu narkotiku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Abas puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, īstenojot ANO Rīcības programmu, ar ko apkaro nelikumīgu tirdzniecību ar kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, tostarp izmantojot pieredzes apmaiņu, mācības un citus spēju veidošanas pasākumus.

c)   Migrācijas plūsmu pārvaldība par labu abām pusēm

Valletas samita politiskā deklarācija un Apvienotais Valletas rīcības plāns būs galvenais konteksts ES un Ēģiptes sadarbībai migrācijas jomā. ES turpinās atbalstīt Ēģiptes valdības centienus nostiprināt migrācijas pārvaldības sistēmu, tostarp likumdošanas reformas elementus un migrācijas pārvaldības stratēģijas. ES turpinās atbalstīt Ēģiptes centienus, lai novērstu un apkarotu neatbilstīgo migrāciju, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, tostarp lai identificētu cilvēku tirdzniecībā cietušas personas un palīdzētu tām. Tā centīsies arī atbalstīt un stiprināt Ēģiptes spēju aizsargāt migrantu tiesības un nodrošināt aizsardzību tiem, kam tā pienākas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. ES un Ēģipte pētīs sadarbības iespējas attiecībā uz neatbilstīgo migrantu brīvprātīgu atgriešanos to izcelsmes valstī, lai nodrošinātu, ka migrācija visā pasaulē tiek pārvaldīta likumīgi. Tas iet roku rokā ar sadarbību, novēršot neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, jo īpaši nepietiekamu attīstību, nabadzību un bezdarbu.

Personu mobilitāte var palīdzēt attīstīt prasmes un zināšanas, kas savukārt varētu palīdzēt Ēģiptes attīstībai. Tas turklāt var veicināt ilgtspējīgu saikni starp augsti kvalificētu darbaspēku ES un Ēģiptē. ES un Ēģipte ir apņēmušās pilnībā aizsargāt migrantu tiesības.

III.   Sadarbības principi

Veicinot cilvēcisko faktoru un cilvēku savstarpējos kontaktus, tiks pastiprināta saikne un tādējādi konsolidēta partnerība starp ES un Ēģipti. Savstarpēja pārskatatbildība un atbildība pret Eiropas un Ēģiptes iedzīvotājiem ir partnerības prioritāšu būtisks aspekts.

Jautājumi, kas ir kopīgās interesēs, būtu arī jārisina, izmantojot spēcīgāku reģionālo un apakšreģionālo (Dienvidu–Dienvidu) sadarbību. Šajā sakarā ES un Ēģipte apņemas sadarboties saistībā ar Savienību Vidusjūrai un ar Annas Lindas Eiropas fonda starpniecību, īpaši starpkultūru dialoga jomā.

Kultūru dialogs ir apliecinājis sevi kā vērtīgs instruments, lai nodrošinātu savstarpēju cieņu. Būs svarīgi padziļināt politisko dialogu par demokrātiju un cilvēktiesībām, kā arī saglabāt tos tehniskos aspektus, kas to pastiprina. Dialogs arī nodrošinās līdzekļus, lai pamatotu partnerību un izvērtētu tās dziļumu un sasniegumus.

Saskaņā ar Ēģiptes valdības prioritātēm īpaša uzmanība – veltīta jauniešiem, kas ir mūsu sabiedrību ilgtermiņa stabilitātes garants, un sievietēm, kas svarīgas progresam jebkurā sabiedrībā, – tiks iekļauta partnerības prioritātēs. Galvenais mērķis ir nodrošināt viņiem tiesības un juridiskos un praktiskos rīkus, lai viņi varētu uzņemties pienācīgu lomu sabiedrībā, aktīvi piedaloties ekonomikā un valsts pārvaldē. ES turpinās dalīties ar savu pieredzi cīņā pret sieviešu diskrimināciju un veicināt dzimumu līdztiesību, kā arī veicināt jauniešu iekļaušanu un nodrošināt iespējas jauniešiem.

ES un Ēģipte ir vienisprātis, ka pilsoniskā sabiedrība ir nozīmīgs un efektīvs līdzeklis, lai īstenotu partnerības prioritātes un pārredzamu, iesaistošu pārvaldību, un var atbalstīt iesākto ilgtspējīgas attīstības procesu Ēģiptē. Tās strādās ar pilsonisko sabiedrību, efektīvi veicinot ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības procesu saskaņā ar Ēģiptes konstitūciju un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

IV.   Secinājumi

Līdzatbildības garā ES un Ēģipte kopīgi noteica partnerības prioritātes un izstrādās saskaņotu novērtēšanas un uzraudzības mehānismu. Lai novērtētu partnerības prioritāšu ietekmi, ir paredzēta arī vidusposma pārskatīšana. Saskaņā ar partnerības prioritāšu mērķtiecīgo pieeju ES un Ēģipte abpusējo interešu labā kopīgi racionalizēs asociācijas nolīguma īstenošanu. Asociācijas komiteja un Asociācijas padome joprojām būs galvenās struktūras, kas katru gadu veiks vispārēju novērtējumu par partnerības prioritāšu īstenošanu.

(1)  Mehānisms reģionālās politikas dialogam par integrēto jūrlietu politiku / klimata pārmaiņām.