13.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 235/1

(1)

Ar 2015. gada 7. janvāra vēstuli Francija paziņoja Komisijai par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par gāzes kombinētā cikla (turpmāk “KCG”) (2) tipa elektroenerģijas ražošanas centrāles uzstādīšanu un apsaimniekošanu Bretaņā. 2015. gada 5. jūnija un 2015. gada 10. un 17. septembra vēstulēs tā nodeva Komisijai papildu informāciju.

(2)

Komisija ar 2015. gada 13. novembra vēstuli paziņoja Francijas iestādēm savu lēmumu sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz šo pasākumu (turpmāk “lēmums sākt procedūru”).

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(4)

Šajā sakarībā Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Tā šīs piezīmes nosūtīja Francijai, dodot tai iespēju tās komentēt, un saņēma Francijas komentārus ar 2016. gada 8. jūnija vēstuli.

(5)

Komisija 2016. gada 12. maijā un 2016. gada 5. septembrī nosūtīja Francijas iestādēm jautājumu sarakstu, un tās atbildēja attiecīgi ar 2016. gada 8. jūnija un 2016. gada 5. oktobra vēstuli. Komisija 5. septembrī nosūtīja Francijas iestādēm jaunu jautājumu sarakstu, un tās atbildēja ar 2016. gada 5. oktobra vēstuli.

(6)

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus un konteksts, kurā tas izsludināts, ir sīki aprakstīts lēmumā sākt procedūru (4.–29. apsvērums). Turpmākajos punktos ir sniegts minētā apraksta kopsavilkums.

(7)

Francijas iestādes uzskata, ka elektroenerģijas piegādes drošību Bretaņā apdraud elektroenerģijas ražošanas nelielā jauda šajā reģionā, ierobežotais tīkls, patēriņa pieaugums un lielais termojutīgums.

(8)

2010. gadā vairākas Francijas iestādes parakstīja Bretaņas elektroenerģijas paktu (Pacte Electrique Breton, turpmāk “PEB”), kas balstās uz šādiem trim pīlāriem: pirmkārt, pieprasījuma pārvaldība, otrkārt, atjaunojamās enerģijas ražošana un elektroapgādes nodrošināšana. Trešo pīlāru veido, pirmkārt, vietējā elektroenerģijas tīkla stiprināšana un attīstīšana un, otrkārt, klasiska elektroenerģijas ražošanas līdzekļa ieviešana. Uz pēdējo minēto attiecas pasākums, par kuru paziņojusi Francija.

(9)

Uzaicinājums iesniegt piedāvājums ir saskaņā ar Enerģētikas kodeksa L. 311–10. pantu. Paziņojumu par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus Nr. 2011/S 120-198224 par enerģētiku atbildīgais ministrs 2011. gada 25. jūnijā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pēc tam pēdējais minētais atlasīja projektu, kas izvēlēts saskaņā ar atzinumu, ko sniedza Enerģētikas regulēšanas komisija (Commission de Régulation de l'Energie, turpmāk “CRE”), kura veica procedūras izmeklēšanu saskaņā ar Francijas tiesību aktiem (4).

(10)

Specifikācijā ir norādīts, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtai ir:

(11)

Paziņotais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus paredz, ka ražotājs var brīvi izvēlēties visu savu produkciju pārdot tirgū, vai arī daļu pārdot pircējam, kam tās iegāde ir pienākums, Electricité de France S.A. (turpmāk tekstā – “EDF”) saskaņā ar pirkuma līgumu par tarifu, kas vienāds ar 95 % no stundas cenas EPEX SPOT tirgū.

(12)

Turklāt ražotājs saņem fiksētu ikgadējo piemaksu PT, ko aprēķina kā garantēto aktīvās jaudas produktu (6) (Pgar), un P piemaksu, kas izteikta EUR/MW/gadā.

(13)

Fiksētās piemaksas maksājums tiek veikts ar noteikumu, ka tiek uzturētas visas ekspluatācijas atļaujas un līgumi ar tīkla pārvaldītāju, kā arī, ja tiek uzturēta garantētā jauda, ko pārbauda, izmantojot pieejamības koeficientu.

(14)

Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus ir paredzēta arī sankciju piemērošana gadījumā, ja centrāles būvniecība netiek laicīgi pabeigta.

(15)

Kandidātu piedāvājumu klasificēšana balstās uz turpmāk minētajiem trīs kritērijiem, kas sīki izklāstīti uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus specifikācijās:

(16)

Francijas iestādes uzskata, ka pasākuma pirmais mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas apgādi Bretaņā. Lai gan Bretaņā galvenokārt ir nepieciešama elektroenerģijas jauda (MW), pastāv arī nepieciešamība pēc enerģijas (MWh (7)). Tāpēc ir nepieciešams būvēt iekārtu, kas Bretaņā darbotos vairākus tūkstošus stundu gadā, turklāt ne tikai lielākā noslogojuma stundās kā darbojas iekšdedzes turbīna (turpmāk tekstā – “IDT”). KCG centrāle, kas darbojas pēc reaktora dzinēja principa, ļauj elektroenerģiju saražot tikai dažu minūšu laikā. Proti, šī tehnoloģija ir īpaši piemērota, lai dažu stundu laikā nodrošinātu līdzsvaru starp ražošanu un patēriņu pieprasījuma lielākā noslogojuma stundās. Šī jaunā iekārta nodrošinās ne tikai jaudu, kas būs pieejama lielākā pieprasījuma stundās, bet arī reaktīvo jaudu tur, kur tā ir visefektīvākā, lai uzturētu sprieguma līmeni ikvienā tīkla punktā un tādējādi atvieglotu integrāciju neregulāro atjaunojamo enerģiju sistēmā (sistēmu pakalpojumi).

(17)

Šo iemeslu dēļ Francijas iestādes ir uzskatījušas, ka ir jāpapildina centralizētā ražošana reģiona ziemeļrietumu daļā, kas darbotos liela patēriņa periodos, nevis tikai ziemas laikā ļoti zemās temperatūras dēļ. Šim ražošanas līdzeklim būtu jāpapildina tīkla nostiprinājums un enerģijas pārvaldības darbības.

(18)

Tāpat pasākuma mērķis ir samazināt tā izmaksas kopienai un tā ietekmi uz vidi. Tādēļ, klasificējot kandidātus, tiek ņemta vērā pieprasītā piemaksa, vietas izvēles nozīmīgums, ņemot vērā vides prasības, kā arī projekta īstenošanas pasākumu (nelabvēlīgās ietekmes uz vidi novēršana, mazināšana un kompensēšana) būtiskums un darbības, kas paredzētas vides novērošanai.

(19)

Pasākuma labuma guvējas, Bretaņas elektroenerģijas sabiedrības (Compagnie Electrique de Bretagne, turpmāk tekstā – “CEB”) pārvaldītā centrāle nodrošinās trīs iespējamo darbību līdzsvarošanas pakalpojumus. Pirmkārt, pirmās un otrās (sistēmas pakalpojums ar automātisku aktivizēšanu) un trešās (koriģēšana, veicot manuālu aktivizēšanu) rezerves aktivizēšana. Otrkārt, attiecībā uz sistēmas pakalpojumiem centrāles pārvaldītājam CEB būs pienākums būt tehniski spējīgiem tos nodrošināt. Treškārt, attiecībā uz korekcijas mehānisku (trešā atruna) CEB būs pienākums savu pieejamo jaudu piedāvāt RTE (Elektroenerģijas transportēšanas tīklam (Réseau de Transport d'Electricité), sabiedrībai, kas uztur un attīsta Francijas augsta un ļoti augsta sprieduma elektroenerģijas transportēšanu, turpmāk tekstā – “RTE”). Par šo nodrošināšanu ārpus atrunas līgumiem atlīdzība pienāksies vienīgi tad, ja tiks pieprasīts korekcijas mehānisms. Ir paredzēts, ka iekārta darbosies 3 000 h/gadā, kas ir līdzvērtīgi pilnai noslodzei, sākot ar dienu, kurā centrāle uzsāks darbību. Ņemot vērā iekārtas jaudu (422 MW), darbojoties tik ilgu laiku gadā tiks saražotas aptuveni 1 250 GWh elektroenerģijas.

(20)

Prēmijas, ko maksā saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, maksimālais apmērs ir 94 000 EUR/MW/gadā ar vērtību, kāda bija 2011. gada 31. novembrī Prēmija tiks maksāta 20 gadus un projekta norises laikā tiks indeksēta, lai tiktu ņemts vērā ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu novērtējums. Prēmijas, ko maksā saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, maksimālais apmērs ir 40 miljoni gadā.

(21)

Prēmija tiek indeksēta 20 % apmērā attiecībā uz ražošanas cenām, 20 % apmērā attiecībā uz darba izmaksām, 50 % apmērā attiecībā uz transportēšanas reģionālajā tīklā tarifa līmeni, 5 % apmērā attiecībā uz elektroenerģijas pieslēguma izmaksām un 5 % apmērā par gāzes pieslēguma izmaksām.

(22)

Francijas iestādes ir precizējušas, ka uzvarētāja piedāvāto summu veido: i) jaudas vērtības jēdziens, kas vienāds ar [50 000–60 000] (*1) EUR/MW/gadā, un trīs jēdzieni, kas saistīti ar projekta ģeogrāfisko novietojumu, proti: ii) papildu izmaksas saistībā ar gāzes transportēšanu, kas vienādas ar [20 000–40 000] EUR/MW/gadā, iii) papildu izmaksas saistībā ar pieslēgumu, kas vienādas ar 6 000 EUR/MW/gadā un iv) papildu izmaksas saistībā ar īpašiem vides pasākumiem 2 000 EUR/MW/gadā apmērā.

(23)

Jaudas vērtības jēdziens atbilst summai, ko veido papildu izmaksas saistībā ar paredzēto iekārtas darbības uzsākšanas datumu. Kandidāti šo summu aprēķināja kā starpību starp ienākumiem, kas radušies, enerģiju pārdodot tirgū, un izdevumiem, kas saistīti ar centrāles ātru sagatavošanu darbam. CRE norāda, ka: “ņemot vērā pašreizējos apstākļus tirgū un elektroenerģijas pieprasījuma stāvokli, KCG tipa centrāles ekspluatācija nav ekonomiski rentabla. Visticamāk tā varētu kļūt rentabla tikai pēc vairākiem gadiem. Tādējādi kandidātam saistībā ar drīzo iekārtas darbības uzsākšanas datumu rodas iztrūkums, kuru segtu piemaksas komponente”.

(24)

Centrāles apgādāšanai ir nepieciešams jauns gāzes vads 111 km garumā. Šā projekta aptuvenās izmaksas ir EUR 100 miljoni, kuru sākotnēji finansēs GRTgaz (2005. gadā dibināts Francijas uzņēmums, kas nodrošina Francijas gāzes transportēšanas tīkla pārvaldību). CEB veiks ieguldījumus rentabilitātē, pateicoties gāzes transportēšanas tarifa maksājumam.

(25)

Ar 2010. gada 7. decembra Likumu Nr. 2010-1488 par elektroenerģijas tirgus jauno organizāciju (turpmāk tekstā – “NOME”) tika aizsākts jaudas mehānisms, lai nodrošinātu Francijā elektroenerģijas apgādes drošumu. (8) Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūras beigās izvēlētajai iekārtai Bretaņā būtu jāpiedalās valsts jaudas mehānismā. Atlīdzību, kuru centrāle saņems par šo mehānismu, vajadzības gadījumā atskaitīs no saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus faktiski izmaksātās piemaksas.

(26)

Prēmija tiek piešķirta uz divdesmit gadiem, sākot no datuma, kurā iekārta nodota ekspluatācijā.

(27)

Par enerģētiku atbildīgais ministrs, ņemot vērā CRE atzinumu, izvēlējās projektu, kas atrodas Landivizio kopienā un ko vada Direct Energie un Siemens koncerns Compagnie Electrique de Bretagne (turpmāk tekstā – “CEB”).

(28)

Uzvarētājs ir Francijas ražošanas tirgū maznozīmīgs ražotājs, kuram Bretaņā nepieder neviena cita tradicionālā ražošanas vienība.

(29)

CEB piedāvātā garantētā iekārtas jauda ir 422 MW. Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzvarētājs ir apņēmies savu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ekspluatācijā nodot vēlākais līdz […]. Savā 2016. gada 5. oktobra piezīmē Francijas iestādes apraksta kavēkļus, kas ietekmē projektu. Pārskatītais rūpnīcas nodošanas ekspluatācijas datums ir paredzēts […].

(30)

Saskaņā ar datiem, kurus uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzvarētājs ir iesniedzis CRE, tam nebija nekāda cita atbalsta, ar ko varētu papildināt saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus piešķirto, un tā nav vēl joprojām. Turklāt atlīdzība, kuru centrāle, iespējams, saņems jaudas nākotnes tirgū, tiks atskaitīta no piemaksas, kas izmaksāta saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

(31)

Pamatojot Francijas iestādēm iesniegto piedāvājumu, CEB iesniedza darījumu plānu. Šajā darījumu plānā iekšējā peļņas norma (turpmāk tekstā – “IPN”) pēc nodokļiem ir [5–10] %. Šajā rentabilitātes aprēķinā galvenie pieņēmumi ir: lietošanas stundu apjoms aptuveni [3 000–6 500] stundas gadā; sākotnējais ieguldījums EUR [400-500] miljoni. Ieņēmumi balstās, pirmkārt, uz piemaksu […] EUR/MW/gadā un otrkārt uz neto samaksu, kas izriet no tolling līguma, kas veido vidējo samaksu EUR […] gadā.

(32)

Šis tolling līgums ir privāto tiesību līgums, kas noslēgts starp CEB un toller (līguma otru pusi, piemēram, EDF), kas paredz, ka pēdējam minētajam ir jāpērk noteikts daudzums elektroenerģijas. Ieņēmumi, kas iegūti no šī tolling līguma, ir tikuši noteikti tā, lai darījumu plānā atspoguļotu apstākļus, kādus CEB būtu varējusi gaidīt uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus brīdī. Tolling fee summa ir tikusi izvērtēta, pamatojoties uz stohastisko prognozēšanas modeli. Hipotēze saistībā ar šo līgumu balstās uz toller centrālē saražotās enerģijas pārdošanu tirgū par sākotnējo summu EUR […] miljoni gadā laikā no 2017. gada marta līdz 2036. gada oktobrim. CEB samaksai saskaņā ar tolling līgumu tika veikts jutīguma pētījums. Lai aktualizētu jaudas piemaksu, izmanto noteiktās subsīdijas indeksu.

(33)

Atlīdzība saskaņā ar tolling līgumu materializē gāzes pārvēršanas elektroenerģijā un iekārtu lietošanas izmaksas. Tā ietver mainīgu sastāvdaļu, kas paredzēta, lai segtu darbības uzsākšanas un uzturēšanas izmaksas. Turklāt tā ietver fiksētu sastāvdaļu, kas paredzēta, lai segtu fiksētās ekspluatācijas izmaksas un finansēšanas un amortizācijas izmaksas. Tāpat tolling fee iedalās neindeksētā sastāvdaļā un indeksētā sastāvdaļā. Indeksētā sastāvdaļa ir paredzēta, lai segtu fiksētās darbības izmaksas. Neindeksētā sastāvdaļa ir paredzēta, lai segtu infrastruktūras izmaksas, piemēram, projekta finansēšanas izmaksas vai īstenoto investīciju amortizācijas izmaksas. Gāzes iegāde netiek modelēta, ņemot vērā tolling līguma pastāvēšanu. Darījuma plānā ir tieši ņemta vērā paredzamā vidējā pamatdarbības peļņa projekta darbības laikā.

(34)

Turklāt darījuma plānā ir paredzēta vairāku hipotēžu aktualizēšana projekta darbības laikā: darba izmaksu rādītājs, ražošanas cenu rādītājs, pieslēguma tīklam galīgās izmaksas. Šo aktualizēšanu attaisno darījumu plāna ilgums, kas ir [15–20] gadi. Saimnieciskās darbības veicējam piešķir jaudas piemaksu, kas arī ir aktualizēta, lai tas savu ieguldījumu varētu padarīt rentablu. Šī piemaksa ir atkarīga no centrāles reālas pieejamības. Fiksētā piemaksa ir atkarīga no centrāles pieejamības koeficienta. Līdzdalība mehānismā ar jaudu, kas pārsniedz līdzsvaram nepieciešamo, darījumu plānā nav paredzēta. Ja šāda līdzdalība notiktu, atlīdzība saistībā ar šo līdzdalību tiktu atskaitīta no piemaksas.

(35)

Gāzes piegādes fiksētās izmaksas tiek lēstas EUR [10–20] miljonu apmērā gadā.

(36)

Ekspluatācijas un uzturēšanas mainīgās izmaksas rodas no mainīgajām ekspluatācijas izmaksām un ekvivalentu ekspluatācijas stundu skaita. Ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas CEB apmaksās toller.

(37)

Jutīguma izpēte tika veikta arī saistībā ar citām hipotēzēm, piemēram, inflāciju vai algu izmaksām.

(38)

Pieslēgumu tīklam, lai gan to īstenos RTE un GRTgaz, finansēs CEB. Šīs pieslēguma izmaksas tiek lēstas attiecīgi EUR [30–40] miljonu un EUR [20–30] miljonu apmērā.

(39)

Saskaņā ar izmantotajām hipotēzēm darījumu plāna beigās izmantotā aprīkojuma tālākpārdošanas izmaksas kompensēs demontāžas izmaksas, tādējādi rūpnīcas galīgā vērtība būs nenozīmīga.

(40)

Vērā tiek ņemts apgrozījums no koriģēšanas pasākumiem. Francijas iestādes ir aprakstījušas valorizācijas hipotēzes (9). Šis ienākums ir mazāks par 1,5 % kopējo sagaidāmo ieņēmumu.

(41)

2016. gada 5. oktobra piezīmē Francija ir precizējusi, ka būvniecība varētu sākties […] līdz ar rūpnieciskās darbības uzsākšanu […].

(42)

Komisija ir uzskatījusi, ka ir izpildīts LESD 107. pantā paredzētais attiecināmības kritērijs. Šajā gadījumā, pasākums daļēji ir attiecināms uz valsti, jo paziņojumu par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēja par enerģētiku atbildīgais ministrs, kurš arī atlasīja projektu. No otras puses, uzvarētājam izmaksātā atlīdzība, ar ieguldījuma elektroenerģijas sabiedriskajā pakalpojumā (CSPE) starpniecību, atspoguļosies mazumtirdzniecības cenās. Savā lēmumā par valsts atbalstu SA.36511 (2014/C), Komisija ir secinājusi, ka CSPE veido valsts līdzekļi, jo tā ir “valsts noteikta iemaksa, ko iekasē un pārvalda valsts iecelta iestāde, lai saskaņā ar valsts paredzētiem noteikumiem pārvaldītu atbalsta shēmu” (10).

(43)

Attiecībā uz priekšrocību esamību uzņēmumiem Francijas iestādes ir uzskatījušas, ka kritērijs nav izpildīts, jo uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus esot ievēroti judikatūrā Altmark  (11) paredzētie kritēriji.

(44)

Tomēr Komisija ir uzskatījusi, ka judikatūrā Altmark paredzētie kritēriji nav tikuši ievēroti. Lai sabiedriskais pakalpojums netiktu kvalificēts kā valsts atbalsts tam ir jāatbilst visiem četriem turpmāk minētajiem kritērijiem: i) saņēmējuzņēmumam ir jābūt uzliktām sabiedrisko pakalpojumu pildīšanas saistībām, un šīm saistībām jābūt skaidri definētām; ii) parametriem, pamatojoties uz kuriem tiek aprēķināta kompensācija, ir jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem, iii) kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visus saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām radušos izdevumus vai to daļu, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, iv) ja uzņēmumu, kam uzdod pildīt sabiedriskā pakalpojuma saistības, neizvēlas saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, nepieciešamās kompensācijas līmenis jānosaka, analizējot izmaksas, kas vidējam uzņēmumam, kurš tiek pienācīgi pārvaldīts un kura rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai izpildītu sabiedriskā pakalpojuma saistības, rastos, ņemot vērā attiecīgos ienākumus, kā arī pamatoti lielu peļņu saistībā ar šo saistību pildīšanu. Lai gan Komisija ir uzskatījusi, ka otrais kritērijs ir izpildīts, tā tomēr pauda turpmāk minētās šaubas par pārējiem trīs kritērijiem:

(45)

Tā kā Komisija bija paudusi šaubas par to, ka pasākums ir atbildis judikatūras Altmark kritērijiem, tā savā iepriekšējā analīzē ir uzskatījusi, ka pasākums uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzvarētājam būtu varējis radīt priekšrocību, un šī priekšrocība būtu selektīva, jo būtu piešķirta tikai vienam uzņēmumam – CEB.

(46)

Saistībā ar ietekmi uz konkurenci un tirdzniecības iespaidošanu Komisija ir uzskatījusi, ka pasākums varētu ietekmēt tirdzniecību un konkurenci, ciktāl uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzvarētājs, kurš gūtu labuma no pasākuma ar priekšrocībām, konkurencei atvērtos tirgos sacenstos ar citiem elektroenerģijas ražošanas līdzekļiem un citiem jaudas piegādātājiem (elektroenerģijas pārdošanas tirgus, korekcijas mehānisms).

(47)

Lēmumā sākt procedūru Komisija ir uzskatījusi, ka pasākums ir jāvērtē, ņemot vērā LESD 107. pantu, pieņemot, ka tās šaubas par to, vai ir izpildīti visi judikatūrā Altmark paredzētie kritēriji, ir apstiprinātas. Tāpēc pasākums būtu jāanalizē, ņemot vērā 2014. gada Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (turpmāk tekstā – “PNAVE”) (15), kurā ir paredzēti apstākļi, kādos atbalstu enerģētikai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz LESD 107. pantu.

(48)

Pakārtoti Komisija ir norādījusi, ka, ja tās paustās šaubas par sabiedriskā pakalpojuma saistību definīciju neapstiprinātos, būtu piemērojama saderīguma pārbaude, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Savienības tiesisko regulējumu, kas piemērojams valsts atbalstam kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem formā (2011).

(49)

Attiecībā uz kopīgās intereses mērķi Komisija ir paudusi šaubas, vai pasākums kalpo kopīgam mērķim garantēt elektroenerģijas apgādes drošumu: no vienas puses, pasākuma mērķis nav bijis pietiekami skaidri definēts (vispārējs jaudas trūkums, maksimālā pieprasījuma smailes) un, no otras puses, pasākums vidējā termiņā varētu nekoriģēt regulējuma un tirgus disfunkcijas, reāli traucējot pietiekamam investīciju līmenim Bretaņā.

(50)

Pasākuma nepieciešamība nav bijusi pietiekami pierādīta, jo nav ticis skaitļos attēlots jaudas trūkums sezonas lielākā noslogojuma laikā vai lielākā pieprasījuma periodos. Pasākuma nepieciešamību var apšaubīt arī minot iespēju ieviest atbilstīgas vietējās cenas, kas raidītu pozitīvu signālu, lai veicinātu investīcijas, neizmantojot atbalstu.

(51)

Pasākuma rakstura atbilstīgums Komisiju nepārliecināja. No vienas puses, šķiet, ka Francijas iestādes nav pietiekami izpētījušas alternatīvus pasākumus (tarifu zonu sadalīšanu, viedos skaitītājus, elektroenerģijas tīkla stiprināšanu). No otras puses, šaubas radīja arī pasākuma ierobežojošais raksturs, kas mērķtiecīgi bija paredzēts noteiktiem jaudas nodrošinātājiem, kas varētu piedalīties uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus (uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, kas paredzēts viena veida tehnoloģijai – kombinētā cikla gāzturbīnas). Visbeidzot, pasākums nemudināja izmantot pieprasījuma pārvaldību.

(52)

Komisija pauda šaubas arī attiecībā uz samērīgumu: uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ierobežojošais raksturs varētu liegt tajā piedalīties konkurentiem, kas varētu samazināt atbalsta summu. Taču pasākums neparedzēja kompensējošu mehānismu negaidītas papildu peļņas gadījumā.

(53)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas par pasākuma spēju novērst nevēlamu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pirmkārt, pasākums nebija neitrāls attiecībā uz tehnoloģiju. Faktiski tas bija slēgts pasākumiem, kas arī paredzēti, lai risinātu jaudas atbilstības problēmas: slodzes pārvaldība, starpsavienojumi, uzglabāšanas risinājumi, kā arī citas tehnoloģijas (iekšdedzes turbīnas). Otrkārt, ņemot vērā Direct Energie paredzēto iespēju saražoto enerģiju pārdot EDF ar 5 % diskonta likmi, nevis pašai to tirgot, Komisijai bija šaubas par EDF stāvokļa nostiprināšanas enerģijas piegādes tirgū risku.

(54)

Lēmuma sākt procedūru apspriešanas laikā Komisija, papildus Francijas valsts atbildēm, saņēma 58 atbildes no ieinteresētajām personām. Šīs dažādās atbildes turpmāk ir sadalītas pa tēmām. Tās tiks aplūkotas pasākuma izvērtējuma gaitā.

(55)

Trīsdesmit deviņas ieinteresētās personas uzskata, ka Francijas iestādes ir pārspīlējušas elektroenerģijas pārrāvumu risku. Patiesībā, pat 2012. gada ārkārtējā aukstuma viļņa laikā elektroenerģijas pārrāvumi nenotika. Bretaņā notikušos elektroenerģijas pārrāvumus ir radījuši notikumi, kas nav saistīti ar tīkla darbību (piemēram, krītoši koki). Pēdējās zināmās nopietnās avārijas, kas notika 1978. gadā, laikā Francijā bez elektroenerģijas uz vairākām stundām palika trīs ceturtdaļas valsts, taču šāda situācija vairs nekad nav atkārtojusies, jo RTE īstenoja nepieciešamos pasākumus, lai šāda veida negadījumi nenotiktu.

(56)

Savukārt citos ieinteresēto personu komentāros ir uzsvērta pasākuma saderība ar kopīgo interešu mērķi. Divdesmit no tiem uzskata, ka apgādes drošums Bretaņā nav efektīvs. Bretaņas, kura atrodas līnijas galā, īpašo ģeogrāfisko stāvokli papildina apstāklis, ka elektroenerģijas vietējās ražošanas apjoms ir neliels, apmierinot vien 13,3 % patēriņa (16). Tās ražošanas parkā nav arī jaudas bāzes stacijas, kas autonomi varētu nosegt pieprasījumu, kas pamatotu KCG centrāles izveidošanu. Faktiski, lai gan reģionā ir palielinājusies enerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos resursus, to nepastāvīgais raksturs liek izveidot ražošanas bāzes staciju, lai risinātu to varbūtējo nespēju apmierināt maksimālo pieprasījumu.

(57)

Dažas puses pasākuma nepieciešamības trūkumu pamato ar tīkla slikto plānojumu reģionā. Ziemeļbretaņas 225 kV līnijās ir spēcīgi sastrēgumi. Tāpēc vairākas ieinteresētās personas uzskata, ka 225 kV virszemes elektrolīnijas, kas savienotu Kalanas (Morbiānas), Mūrdebretaņas un Plenotas (Kotdarmoras) apakšstacijas, nākotnes būvniecība drošinātu elektroenerģijas apgādi Bretaņā, ļaujot Bretaņā importēt papildu 700 MW, un atvieglojot pareizu no reģiona atjaunojamās enerģijas iekārtām iegūtās elektroenerģijas piegādi (uz sauszemes un jūrā). Tās nodošana ekspluatācijā, kas paredzēta 2017. gada novembrī, ļautu pabeigt elektroenerģijas tīklojumu reģionā un ilgstoši nodrošinātu Bretaņas ziemeļu un centrālās daļas apgādi.

(58)

Tās konstatē, ka arī citi Francijas reģioni elektroenerģiju importē, piemēram, Ildefransa, Burgundija-Franškontē un mazākā apmērā arī Luāras zemes un Provansas-Alpu-Azūras krasta (turpmāk tekstā – “PACA”) reģions. Šajos reģionos prioritāte ir tikusi piešķirta ieguldījumiem tīkla stiprināšanā, nevis jaunu ražošanas centrāļu veidošanā. Piemēram, PACA reģions ir izvēlējies nodrošināties ar drošības tīklu, ko veido trīs virszemes 225 kV elektrolīnijas, kas tagad tam nodrošina tikpat spēcīgu un uzticamu elektroenerģijas apgādi, kāda ir pārējā Francijā (17).

(59)

Tādējādi vairākas ieinteresētās personas ir piedāvājušas “tīkla” risinājumu: tās uzskata, ka Plenotas-Domlupas 400 kV līnijas dublēšana vai 225 kV līnijas stiprināšana ļautu palielināt transportēšanas jaudu un tādējādi pietiekamā līmenī importēt elektroenerģiju, lai garantētu apgādes drošumu. Saistībā ar pēdējo minēto iespēju ENGIE norāda, ka šāda 400 kV līnijas dublēšana radītu daudz lielāku transportēšanas jaudu, nekā ir nepieciešama, arī ilgtermiņā, tādējādi ieguldījumu padarot maz pamatotu. Tāpēc 225 kV līnijas stiprināšana būtu piemērotāka reālajām vajadzībām, taču tad būtu nepieciešama konsekventa tīkla garuma palielināšana.

(60)

Vairākas puses uzskata, ka, izvērtējot pieprasījumu, izrādās, ka pasākums nav nepieciešams, lai sasniegtu apgādes drošuma mērķi.

(61)

Taču dažas personas, kuras atbalsta projektu, pamatojot projekta nepieciešamību, lai reaģētu uz gaidāmo pieprasījuma palielinājumu, norāda uz prognozēto iedzīvotāju skaita pieaugumu Bretaņā, kas saistīts ar lielu termosensibilitāti.

(62)

Dažas ieinteresētās personas uzskata, ka, izvērtējot ražošanu, pasākums nešķiet nepieciešams.

(63)

Divdesmit ieinteresētās personas uzskata, ka ražošanas novērtējums gluži pretēji pamato pasākuma īstenošanu. Piecas ieinteresētās personas, kuras atbalsta projektu, ir minējušas, ka vienīgās ražošanas centrāles, kas šobrīd ir Bretaņā, ir Brennilī un Dirinonas IDT. Turklāt tās uzskata, ka pasākums vēl jo vairāk ir vajadzīgs tādēļ, ka šīs iekšdedzes turbīnas savu laiku ir nokalpojušas, jo tās tiks ekspluatētas ne ilgāk par 2023. gadu. Tā kā ir ieplānota to slēgšana, ir nepieciešams paredzēt pietiekamu alternatīvu. Trīs ieinteresētās personas, kuras atbalsta KCG centrāles būvniecību, atgādina, ka šīs degvielas turbīnas ne vēlāk kā 2023. gadā ir jāslēdz vides apsvērumu dēļ un ka tāpēc nevar būt runa vien par īstermiņa risinājumu, lai īstenotu reģiona apgādes drošuma mērķi.

(64)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīd pasākuma piemērotību.

(65)

Ieinteresētās personas, kuras atbalsta projektu, izvirza šādus argumentus:

(66)

Saskaņā ar PNAVE 3.2.4. sadaļu pasākumam ir stimulējoša ietekme, ja tas ir pamudinājis labuma guvēju mainīt savu uzvedību, lai uzlabotu enerģijas tirgus darbību. Ja atbalsts nepastāvētu, uzvedības izmaiņas nenotiktu.

(67)

ENGIE uzskata, ka pasākuma stimulējošā ietekme ir nelabvēlīga. Piemaksa ir radījusi negatīvu ekonomikas signālu Francijas elektroenerģijas tirgū, jo tā centrāli pamudina uz ražošanu, kas pārsniedz tirgus reālās vajadzības, tādējādi izspiežot citus tirgus dalībniekus.

(68)

Vairākas ieinteresētās personas ir uzsvērušas samērīguma trūkumu.

(69)

Turklāt ENGIE uzsver, ka Landivizio projekts saņemtu gāzes pieslēguma piemaksu no 40 000 EUR/MW/gadā līdz 50 000 EUR/MW/gadā, kas paredzēta, lai kompensētu ieguldījumu EUR 100 miljonu apmērā par gāzes augšupējā pievada stiprināšanu. Šī atlīdzība radītu iekšējās peļņas normu (projekta IPN) no 9,8 % (pieņēmums par 40 000 EUR/MW/gadā bez tarifa inflācijas) līdz 16,5 % (pieņēmums par 50 000 EUR/MW/gadā bez tarifa inflācijas). ENGIE uzskata, ka šāds atlīdzības līmenis būtu ļoti augsts, salīdzinot ar ļoti nelielo risku, ko uzņemas CEB, jo piemaksa par gāzes pieslēgumu ir Francijas valsts garantēts ieņēmums, kas nerada citu risku kā vien Landivizio KCG pieejamības risku. Salīdzinājumam, saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kas attiecas uz vēja enerģijas iekārtām jūrā Francijas kontinentālajā teritorijā, RTE pieslēguma rentabilitātei nevajadzētu pārsniegt rentabilitāti pirms nodokļu nomaksas 7,25 % apmērā (jeb 5,5 % apmērā pēc nodokļu nomaksas). Tādējādi Landivizio projekta rentabilitāte pēc nodokļu nomaksas no 9,8 % līdz 16,5 % lielā mērā pārsniedz šos maksimālos apmērus (19). ENGIE uzskata, ka piemaksa par gāzes pieslēgumu 23 000 EUR/MW/gadā bez inflācijas būtu pietiekama, lai ienesīguma likme pirms nodokļu nomaksas būtu 7,25 %.

(70)

Ietekmi uz konkurenci ieinteresētās personas ir aplūkojušas no diviem aspektiem. Tās iebilst, no vienas puses, pret atbalsta ietekmi uz esošo konkurenci starp ražotājiem un, no otras puses, starp izmantotajām tehnoloģijām, par sliktu enerģijas resursiem, kuri rada mazāku piesārņojumu.

(71)

Saistībā ar, iespējams, kropļojošo ietekmi uz konkurenci ENGIE uzskata, ka atbalsts veicinās EDF dominējošā stāvokļa nostiprināšanos.

(72)

Lēmumā sākt procedūru Komisija ir atgādinājusi, ka PNAVE ir noteikts, ka paredzētais atbalsta pasākums nedrīkst nepamatoti stiprināt vēsturiskā operatora dominējošo stāvokli. Komisija ir atgādinājusi, ka Francijā “elektroenerģijas ražošanas un piegādes tirgi ir ļoti koncentrēti un tajos dominē vēsturiskais operators EDF, kas šobrīd kontrolē aptuveni 85 % mazumtirdzniecības tirgus un vairāk nekā 90 % elektroenerģijas ražošanas tirgus” (19). Papildu izlīdzināšanas maksājums, kas paredzēts, lai segtu kombinētā cikla centrāles rentabilitātes trūkumu Francijā, radītu konkurences kropļojumu attiecībā pret esošo kombinēto ciklu parku, kurš nesaņem nekādas subsīdijas. Turklāt tas būtu šķērslis jaunu ražotāju ienākšanai tirgū, kuri nevarētu izmantot vien izmaksas, kas nepieciešamas elektroinstalāciju darbībai. Atturot pieņemt iespējamus lēmumus par investīcijām elektroenerģijas tirgū, paredzētais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus neļautu efektīvā veidā novērst konstatētos trūkumus tirgū, bet it īpaši nostiprinātu EDF, kas ir vienīgais ražotājs, kurš varētu izvairīties no savu instalāciju slēgšanas par spīti to neizbēgamam rentabilitātes kritumam, dominējošo pozīciju tirgū. Turklāt ENGIE uzskata, ka EDF noteiktais elektroenerģijas iegādes izvēles mehānisms tā dominējošo pozīciju tirgū varētu vien nostiprināt. Proti, CEB tiks mudināta saražoto elektroenerģiju drīzāk pārdot vēsturiskajam operatoram, nevis citiem operatoriem tirgū.

(73)

Gluži pretēji, vairākas ieinteresētās personas norāda uz faktu, ka pasākums sniegtu labumu Direct Energie, alternatīvam piegādātājam, kuram ir neliela tirgus daļa Francijā, un pasākuma ietekme uz konkurenci būtu ierobežota.

(74)

Attiecībā uz pasākuma potenciāli kropļojošo ietekmi uz izmantoto tehnoloģijas tipu vairākas ieinteresētās personas kritizē tehnoloģijas izvēli, kas veikta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros, kuras dēļ tiks subsidēta piesārņojoša ražošanas centrāle, riskējot apdraudēt atjaunojamo enerģiju attīstību.

(75)

Francijas iestāžu atbilde uz 2016. gada 17. decembra lēmumu sākt procedūru attiecas, no vienas puses, uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) klasifikāciju un, no otras puses, pasākuma saderīgumu ar pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu saistībā ar enerģiju un vidi.

(76)

Francija norāda, ka piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara uzraudzības ziņojumos, kā arī tīkla pārvaldītāja (20) piedāvājuma-pieprasījuma līdzsvara provizoriskajās bilancēs bija skaidri identificēts apgādes drošības Bretaņā apdraudējums. Šie riski ir apstiprinājušies, neraugoties uz iepriekšējām nesakritībām starp atbilstības pētījumiem un realitāti.

(77)

Francijas iestādes uzskata, ka Bretaņā, no vienas puses, ir būtisks jaudas deficīts, kura dēļ liela daļa tās elektroenerģijas tiek importēta no citiem reģioniem. No otras puses, demogrāfiskā uzplaukuma dēļ elektroenerģijas patēriņš Bretaņā ievērojami pieaug daudz ātrāk nekā patēriņš Francijā, radot spēcīgāku reģionālā patēriņa jutīgumu aukstuma viļņu laikā.

(78)

Turklāt tas, ka ģeogrāfiski Bretaņa atrodas uz pussalas, ierobežo elektroenerģijas piegādes iespējas un, pēc Francijas iestāžu domām, vājina sprieguma uzturēšanu tīklā. Spriegums ir viens no galvenajiem elektroenerģijas sistēmas drošuma parametriem. Tā kā elektroenerģija Bretaņā tiek piegādāta no liela attāluma (no Luāras ielejas un Luāras estuāra), strāvas cirkulēšana līnijā samazina spriegumu, tāpēc tas līnijas galā ir mazāks nekā sākumā, kas rada vairākas sekas: palielinās pārnesuma zudumi, pazeminās vietējā viļņa kvalitāte.

(79)

Francijas iestādes vēl norāda uz nepilnībām, kuras ietekmē lēmumus par ekspluatāciju un investīcijām, kā arī elektroenerģijas tirgu Francijā un Bretaņā: nepastāv uzskaites sistēma, kas ļautu vadīt patēriņu reālā laikā; nepastāv diferencētas cenas zonas, kas ļautu atspoguļot grūtības tīklā; cenu signāli ir nepietiekami, lai privātie investori veicinātu elektroenerģijas apgādes diversifikāciju; riski, kas varētu ietekmēt privāto investīciju finansēšanas nosacījumus. Turklāt Francijas iestādes uzskata, ka, Bretaņā ieviešot tirgus zonu, netiktu ievēroti normālie tirgus apstākļi, jo tā neieviestu īpašus cenu signālus privātajiem investoriem zonās, kur sprieguma nepieciešamība ir visnozīmīgākā.

(80)

Francija norāda, ka ir ievērots nediskriminācijas pienākums, jo pēc Francijas iestāžu domām, tas neattiecas vis uz tehnoloģijām, bet gan uz uzņēmumiem.

(81)

Attiecībā uz jaudas plānojumu Francijas iestādes norāda, ka jaudas trūkumu vēl pastiprinās gaidāmā Brennilī un Dirinonas IDT (320 MW) slēgšana, kā arī jaudas ierobežošana Kordemē stacijā (1 400 MW abām daļām) vides apsvērumu dēļ. Laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam deficīts tika lēsts no 200 MW līdz 600 MW. To apturēšana pilnīgi noteikti notiks ne vēlāk kā 2023. gadā.

(82)

Francijas iestādes uzskata, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus neietekmētu lēmumus par investīcijām saistībā ar citām tehnoloģijām, jo pasākums ir paredzēts vienīgi, lai kompensētu izmantotajai tehnoloģijai specifiskas papildizmaksas (it īpaši gāzes tīklu stiprināšanai), kā arī būvniecības termiņu ierobežojumus, kādu citām tehnoloģijām nav.

(83)

To pašu iemeslu dēļ Francija uzsver, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nepalielina “missing money” citām jaudām, ciktāl pasākums ir paredzēts vienīgi, lai kompensētu papildizmaksas, kas raksturīgas izmantotajai tehnoloģijai (KCG). Turklāt, tā kā 2023. gadā ir paredzēts slēgt četras IDT tipa centrāles, jaunas KCG centrāles nodošanas ekspluatācijā Landivizio ietekme ierobežos ietekmi uz “missing money”.

(84)

Pretēji tam, kas minēts lēmuma sākt procedūru 76. punktā, Francija uzskata, ka pasākums nav diskriminējošs. Tā ir atzinusi, ka pasākums nav bijis neitrāls attiecībā uz tehnoloģiju, jo uzaicinājums iesniegt piedāvājumus paredz noteikumu izmantot KCG tehnoloģiju. Taču Francija uzskata, ka Direktīvā 2009/72/EK paredzētā nediskriminācijas pienākuma ievērošana nenozīmē aizliegumu izvēlēties tehnoloģiju, it īpaši, izsludinot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par ražošanas jaudu, jo visiem uzņēmumiem ir iespēja piekļūt šai tehnoloģijai.

(85)

Visbeidzot, investīcijas gāzes tīkla stiprināšanā atvieglotu tādu papildu līdzekļu ieviešanu, kas darbojas, izmantojot dabasgāzi.

(86)

Francijas iestādes uzskata, pirmkārt, ka kompensējoša mehānisma ieviešana samazinātu kandidātu cerības attiecībā uz sagaidāmajiem ieņēmumiem par elektroenerģijas pārdošanu tirgū un mehāniski novestu pie lielākas piemaksas pieprasīšanas. Otrkārt, iestādes uzsver, ka, ņemot vērā to, ka KCG tehnoloģijās pastāv liela korelāciju starp produktiem un gāzes izmaksām, projekta IPN ir salīdzinoši neelastīgs attiecībā pret apgrozījumu. Visbeidzot, Francijas iestādes norāda uz praktiskiem iemesliem: šo mehānismu būs grūti ieviest a posteriori, un tā ieviešana varētu radīt tiesisko nenoteiktību.

(87)

Papildus Francijas iestādes uzskata, ka atbilstīgo centrāļu skaits, kas varētu uzņemt kandidātu, bija pietiekami liels, lai netiktu izslēgts neviens kandidāts. Atbilstīgā zona ir mērāma platībā no 2 000 km2 līdz 4 000 km2 brīvo zemju, salīdzinot ar 15 hektāriem, kas nepieciešami KCG būvniecībai. Kandidāti varētu izvēlēties arī citas vietas, pieprasot grozījumus vietējā pilsētbūvniecības plānā termiņā, kas atbilst uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus noteiktajiem termiņiem. Francijas iestādes uzskata, ka nevienam uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus kandidātam nav ticis liegts kandidēt tāpēc, ka tam nebūtu ražotnes.

(88)

Francija uzskata, ka, izvēloties kandidātu, vides kritēriji ir relatīvi, jo kandidāts var veikt dažādas darbības, lai saņemtu apmierinošu atzīmi saistībā ar vides kritēriju. Turklāt tās atklāj, ka trīs kandidāti, kuri iesniedza dokumentāciju Enerģētikas regulēšanas komisijā, saņēma vienādas atzīmes attiecībā uz vides kritēriju.

(89)

Attiecībā uz potenciāli diskriminējošo tehnoloģijas izvēles kritēriju iestādes vispirms norāda uz to, cik tā ir izplatīta Eiropā un cik tā ir pieejama. Francijas iestādes uzsver, ka, ņemot vērā līdzību starp aplūkotajām tehnoloģijām (ACG (21), KCG, IDT), nav neviena kandidāta, kurš specializētos vienīgi gāzes tehnoloģijā un varētu uzskatīt, ka pasākums tam ir diskriminējošs. Tādējādi tehnoloģijas neitralitātes ievērošana nav apstrīdama.

(90)

Francijas iestādes atgādina, ka pasākuma mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas apgādi Bretaņā, izmantojot divus virzienus: no vienas puses, nodrošinot līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu un, no otras puses, garantējot sprieguma uzturēšanu elektrotīklā.

(91)

Francijas iestādes precizē, ka līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu tiks uzturēts, izmantojot pasākumu, kas veicinās ražošanas jaudas palielinājumu, kam ir jābūt mobilizējamam maksimālā patēriņa brīžos, un it īpaši reģiona rietumos (reaktīvās jaudas piedāvājuma pielāgošana pieprasījumam).

(92)

Visbeidzot, Francijas iestādes norāda, ka tas, ka iepriekš nav tikuši konstatēti nekādi elektroenerģijas apgādes pārrāvumi, nepamato to, ka netiek uzsākti nekādi pasākumi pret potenciāliem un identificētiem apdraudējumiem.

(93)

Pirmkārt, Francijas iestādes pasākuma nepieciešamību pamato ar kvantificētiem elementiem. Gadījumā, ja tiktu slēgtas četras Brennilī un Dirinonas IDT un kurināmā mazuta vienības Kordemē atrašanās vietā, atlikušais jaudas deficīts laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam tiktu lēsts 200 MW līdz 600 MW apmērā gadā. Šo centrāļu darbība tiks apturētā vēlākais 2023. gadā.

(94)

Otrkārt, Francija pasākuma nepieciešamību pamato ar tirgus trūkumiem, kurus it īpaši ilustrē investīciju neesamība Bretaņā, neraugoties uz to, ka kopienai tās ir nepieciešamas.

(95)

Treškārt, Francijas iestādes uzskata, ka nepieciešamība neattiecas uz Bretaņas cenu zonas veidošanu. Vispirms šī zona, kas ietver visu Bretaņu, neļautu īstenot mērķi saglabāt spriegumu pašā šajā zonā. Vēl šāda zona, kas ir ierobežota Bretaņas rietumos, jo nav sastrēgumu tranzītā ar pārējo Bretaņu, neradītu pietiekamus cenu signālus, lai pamudinātu veikt investīcijas. Francija uzskata, ka šai zonai patiesībā ir ierobežota pievilcība, jo tā ir pārāk maza, lai piesaistītu mazos piegādātājus. Nav nekādas pārliecības, ka cenu zona ražošanas līdzeklim Bretaņā radītu reālu vērtību un mudinātu veikt tajā investīcijas, jo tīklā bieži nerodas sastrēgumi. Tāpat nav nekādas pārliecības, ka šādas investīcijas kopienai radītu mazākas izmaksas, salīdzinot ar konkrēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Visbeidzot, iestādes uzsver izmaksas, ko radītu īpašas cenu zonas izveidošana Bretaņai: nepieciešamās izmaiņas vairumtirdzniecības tirgos, transportēšanas tiesību piešķiršana, tarifu pielīdzināšana (22), lai Bretaņā netiktu sodīti patērētāji. Visbeidzot, īstenošanas termiņi varētu neatbilst Bretaņas sistēmas elektroapgādes drošības īstenošanas īstermiņa vajadzībām.

(96)

Ceturtkārt, Francijas iestādes atzīmē, ka Bretaņā ražošana pārsvarā notiek no atjaunojamajiem resursiem, proti, izmantojot vēja enerģijas ražošanu. Tāpēc nepārtrauktības nodrošināšana ir aizvien pieaugošs izaicinājums Bretaņā, kas aizvien vairāk prasa elastīgus līdzekļus, piemēram, Landivizio KCG.

(97)

Piektkārt, ražošanas līdzekļa būvniecība Bretaņā varētu labvēlīgi ietekmēt patērētājus gan Francijā, gan ārpus tās tīkla sastrēgumu laikā, ierobežojot sprieguma zuduma risku, veicinot zudumu samazināšanos uz līnijas un kopumā uzlabojot jaudu atbilstības līmeni.

(98)

Sestkārt, Francija uzskata, ka pasākuma nepieciešamību pamato vajadzība izvairīties no sprieguma zuduma visā Bretaņā, ko nevarētu pārvarēt vienkārša elektropārvades līniju veidošana.

(99)

Visbeidzot, Francijas iestādes uzsver, ka, ņemot vērā Brennilī un Dirinonas IDT slēgšanu, termālās jaudas variācija reģionā būs vāja, ne vairāk par 100 MW. Šajā kontekstā ietekme uz “missing money” būs ļoti vāja.

(100)

Saistībā ar atlīdzību Francijas iestādes uzskata, ka tā ir piemērota, jo tā ir atlīdzība par jaudu un tāpēc tā nerada nekādu pamudinājumu saistībā ar ražošanu.

(101)

Tarifu zonas sadalīšana nav piemērota, it īpaši, lai nodrošinātu sprieguma uzturēšanu, kā ir izklāstīts 95. apsvērumā.

(102)

Lai gan Francijas iestādes neapstrīd to, kas paziņotais pasākums ir selektīvs, tās tomēr uzskata, ka, no vienas puses, izvēlētā tehnoloģija ir tā, kas vislabāk atbilst apzinātajām vajadzībām, un tāpēc tā uzaicinājumam iesniegt piedāvājumus izvēlēta tehnoloģiski neitrāli, un ka, no otras puses, pasākums neaizstāj apgādes drošībai nepieciešamā tehnoloģiju kopuma, tostarp slodzes pārvaldības, starpsavienojumu un uzglabāšanas, līdzsvarotu un līdzvērtīgu attīstību.

(103)

Turklāt Francija uzskata, ka 450 MW jaudu pamato jaudas trūkuma maksimālā patēriņa brīžos kritērijs (piemēram, RTE 2012. gada prognozes).

(104)

Tehnoloģijas piemērotību apliecina arī tehniskie raksturlielumi, kas tiek prasīti, lai atbilstu noteiktām vajadzībām: mobilizācijas termiņš ne vairāk par piecpadsmit dienām (funkcionējoša iekārta); korekciju veikšanas minimālais ilgums mazāks vai vienāds ar trīs stundām (funkcionēšana) vai astoņām stundām (apturēšana). Netiek pārsniegts maksimālais laiks korekciju veikšanas aktivizēšanai. Francijas iestādes apgalvo, ka citas tehnoloģijas (atvērtais cikls, IDT) un slodzes pārvaldība nevar pietiekami apmierināt šīs tehniskās prasības.

(105)

Pēc Francijas iestāžu domām, Francijai nevar pārmest, ka tā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus nav paredzējusi citas tehnoloģijas kā vien tās, kas attiecas uz KCG (23). Francijas iestādes atsaucas uz LESD 194. pantu, kurā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības veiktie pasākumi nevar ietekmēt dalībvalsts tiesības noteikt savas enerģijas apgādes vispārējo struktūru: izvēle izmantot gāzes centrāli ir valsts ziņā, un to nevar uzskatīt par pasākuma nesaderības iemeslu.

(106)

Attiecībā uz slodzes pārvaldību Francijas iestādes uzskata, ka pasākuma mērķis ir uzturēt vietējo spriegumu, ko var nodrošināt vienīgi, uz vietas ražojot elektroenerģiju, ko slodzes pārvaldības radītās jaudas nevar nodrošināt.

(107)

Citas tehnoloģijas nevarētu izmantot, nepieprasot vēl lielākas piemaksas.

(108)

KCG tehnoloģija sevi attaisno ar lielāku lietošanas stundu skaitu, lai uzturētu sprieguma līmeni. IDT ir konkurētspējīgas vien dažas stundas. Arī gāzes apgādes nepieciešamība pamato šīs tehnoloģijas izmantošanu: IDT būtu nepieciešams par 50 % vairāk gāzes. Protams, ka ACG izmaksā mazāk par KCG, taču gāzes apgādes augstās izmaksas pamato tādas iekārtas izmantošanu, kurai ir labāka veiktspēja.

(109)

Slodzes pārvaldības tehnoloģija nav saderīga ar nepieciešamību darboties vairākus tūkstošus stundu. Tāpat tā neļauj nodrošināt arī ražošanas vajadzības. Tas pats attiecas uz atjaunojamās ražošanas vienību nepārtrauktību, ražošanas “nekontrolējamā” rakstura dēļ. Decentralizētās uzglabāšanas tehnoloģijas rada pārāk lielas investīciju izmaksas, lai tās varētu konkurēt ar KCG. Jauns starpsavienojums nebūtu pietiekams, lai konkurētu ar KCG tehnoloģiju, jo ir grūtības uzturēt spriegumu.

(110)

Turklāt vēja un saules enerģijas jaudas būtu pārāk nepastāvīgas, lai varētu piedāvāt pieejamības saistības par konkurētspējīgu cenu. Arī esošās hidroenerģijas jaudas ir nepastāvīgas. Atjaunojamās siltumenerģijas ražošanas esošās jaudas jau saņem valsts atbalstu un nevarētu kandidēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Savukārt fosilās siltumenerģijas jaudām ir nepieciešamas lielas investīcijas līdz 2023. gadam. Francijas iestādes uzskata, ka šie argumenti apstiprina izvēlētās tehnoloģijas atbilstīgo raksturu.

(111)

Francija uzsver, ka projekta rentabilitāte, kura IPN ir [5–10] % atrodas zemā pozīcijā, salīdzinot ar rentabilitāti, kādu investori pieprasa šāda tipa projektiem.

(112)

Francijas iestādes šajā ziņā ir precizējušas, ka kompensējoša mehānisma ieviešana ir pārāk novēlota un ka tā ieviešana, kuras dēļ samazināsies ieņēmumi, izpaudīsies lielākas piemaksas pieprasījumā, lai tiktu neitralizēta tā ietekme uz rentabilitāti.

(113)

Šo iemeslu dēļ Francija uzskata, ka pasākumam ir samērīgs raksturs.

(114)

Francija uzskata, ka pasākums nemazina stimulus veikt investīcijas starpsavienojumu, it īpaši starp Franciju un Īriju, jaudās.

(115)

Turklāt pasākums nerada risku stiprināt EDF dominējošo stāvokli. Patiesībā, uzvarētājam būs vēl lielāka interese pašam tirgot elektroenerģiju tirgū. Elektroenerģijas pārdošana EDF ar 5 % diskonta likmi, kas minēta 53. apsvērumā, ir neizdevīgāka par 100 % tirgus cenas. Tādēļ runa ir par likumīgu, bet ekonomiski nepamatotu iespēju.

(116)

Francijas iestādes uzskata, ka tas, ka vairākas ieinteresētās personas apstrīd projektu nelielā patēriņa pieauguma dēļ, nav pamatoti. Tās uzsver, ka elektroenerģijas patēriņš laikā no 2006. līdz 2014. gadam Bretaņā ir palielinājies par 9,9 %, kamēr Francijā tas palielinājies vien vidēji par 2,9 %. Francijas iestādes citē arī pētījumu, saskaņā ar kuru Bretaņa esot trešais dinamiskākais reģions Francijā saistībā ar elektroenerģijas patēriņa pieaugumu (24).

(117)

Turklāt Francijas iestādes atgādina, ka elektroenerģijas patēriņa īpašā struktūra reģionā, ko galvenokārt veido mājsaimniecību un pakalpojumu nozares, rada ļoti lielu reģionālā patēriņa sensibilitāti aukstuma viļņu laikā. Tādējādi Bretaņā par 6,3 % ir pieaudzis maksimālais pieprasījums, lai gan elektroenerģijas gada patēriņš veido tikai 4,4 %.

(118)

Ekonomiskajai attīstībai palēninoties, energoefektivitātes progress, ko radīja normatīvās vides attīstība, ierobežoja pieprasījuma pieaugumu, kas pirmo reizi stabilizējās 2014. gadā. Savukārt mājsaimniecību skaita pieaugums, ko radījusi dinamiskā demogrāfija, dzīvesveida izmaiņas, aizvien vairāk lietojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektrisko transportlīdzekļu izplatīšanās sākums un siltumsūkņu parka attīstība stimulē pieprasījumu. Tāpat Francijas iestādes norāda, ka jaunākās prognozes par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Bretaņā aizvien ir lielākas par vidējām valstī.

(119)

Visbeidzot, Francijas iestādes informē, ka salīdzināšana starp PEB prognozēm un īstenoto patēriņu ir jāveic identiskā perimetrā. Proti, PEB prognozes ietver patēriņu, kas saistīts ar zudumiem tīklos, ko apvienības, kuras ir atbildējušas Komisijai, veicot salīdzināšanu, sistemātiski nav ņēmušas vērā. Francijas iestādes uzskata, ka šīs kļūdas dēļ dati tika nolasīti nepareizi. Turklāt tās uzskata, ka vairākas apvienības balstās uz kļūdainiem vērtējumiem, it īpaši saistībā ar nepārtrauktas enerģijas pieejamību, kas neaizstāj RTE veiktos vērtējumus.

(120)

Dažas ieinteresētās personas uzskata, kā ir skaidrots 68. apsvēruma 2. punktā, ka pasākuma finansēšana esot nelikumīga, it īpaši tāpēc, ka CSPE esot paredzēta vienīgi atjaunojamās enerģijas finansēšanai.

(121)

Francijas iestādes apstrīd šo apgalvojumu. Patiesībā:

(122)

Visbeidzot, Francijas iestādes norāda, ka CSPE reforma, kas notika 2015. gada beigās, šīs norādes nav mainījusi. Pasākuma finansēšana tiks veikta no budžeta līdzekļiem.

(123)

Kā norādīts 74. apsvērumā, ENGIE uzskata, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājums veicinās EDF grupas dominējošā stāvokļa nostiprināšanos, jo tas būs vienīgais ražotājs, kurš spēs izvairīties no savu iekārtu slēgšanas, neraugoties uz to neizbēgamu rentabilitātes turpmāku kritumu. Savukārt Francijas iestādes uzskata, ka jauna dalībnieka ienākšana ražošanas tirgū veicinās konkurences palielināšanos.

(124)

Vairākas ieinteresētās personas ir uzskatījušas, ka sabiedrības diskusijas saistībā ar projektu nav bijuša pietiekamas. Savukārt Francijas iestādes uzskata, ka procedūra attiecībā uz sabiedrības diskusijām ir bijusi apmierinoša. Proti:

(125)

Francijas iestādes uzskata, ka vienas ieinteresētās personas apgalvojums, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nav bijis pārredzams, jo piemaksas mērķis neesot bijis skaidri definēts, nav pamatots.

(126)

Šī ieinteresētā persona norāda, ka, tā kā piemaksa ir bijusi paredzēta vienīgi, lai segtu papildu izmaksas saistībā ar iekārtas atrašanās vietu, gāzes piegādi un paredzēto nodošanas ekspluatācijā datumu, daži kandidāti savā piedāvājumā ir pieprasījuši papilu izlīdzināšanas maksājumu, kas kompensētu centrāles ienesīguma trūkumu. Šāds izlīdzināšanas maksājums nebūtu saskaņā ar specifikācijām un radītu konkurences kropļošanu attiecībā pret esošajiem kombinēto ciklu parkiem, un tādējādi radītu kaitējumu.

(127)

Francijas iestādes ir atgādinājušas, ka izvēlētais kandidāts var saņemt atlīdzību vienīgi atbilstoši piedāvātās piemaksas summai. Jebkurš kandidāts, kurš pieprasītu maksājumu papildus noteiktajai piemaksai, kuras mērķis ir skaidri aprakstīts specifikācijā, būtu neatbilstīgs. Proti, nekādi papildu maksājumi (“izlīdzināšanas maksājums”) nevar tikt paredzēti un vēl jo vairāk, tos nevar ņemt vērā, izvērtējot piemaksas kritēriju. CRE šo punktu atgādināja, atbildot uz jautājumu, ko kandidāts uzdeva saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūru.

(128)

Francijas iestādes norāda, ka šis punkts turklāt nav radījis nekādas interpretācijas grūtības kandidātiem, kuri iesniedza piedāvājumus. Tie ir zinājuši, ka papildu izmaksas, kas rodas saistībā ar iekārtas nodošanu ekspluatācijā grūtā ekonomikas kontekstā, ir jāiekļauj piedāvātajā piemaksas summā.

(129)

Valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punktā ir definēts kā “atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(130)

No iepriekšējā apsvēruma izriet, ka tas, ka pasākums tiek kvalificēts kā valsts atbalsts, liecina, ka ir jābūt izpildītiem visiem trīs turpmāk minētajiem nosacījumiem: a) pasākumam ir jābūt attiecināmam uz valsti un jābūt finansētam no valsts līdzekļiem; b) pasākumam ir jārada selektīva priekšrocība, no kuras labumu varētu gūt noteikti uzņēmumi vai noteiktu preču ražošana; c) pasākumam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus, un tam jābūt tādam, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(131)

Lai to varētu uzskatīt par valsts atbalstu, finanšu pasākumam ir jābūt attiecināmam uz dalībvalsti un tieši vai netieši jābūt piešķirtam, izmantojot valsts līdzekļus.

(132)

Šajā gadījumā ir paredzēts, ka CEB samaksātā atlīdzība atspoguļosies elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenā ar CSPE starpniecību (sk. 42. apsvērumu).

(133)

Kā ir skaidrots atklāšanas lēmumā, Komisija ir secinājusi, ka CSPE veido valsts līdzekļi, jo tā ir “valsts noteikta iemaksa, ko iekasē un pārvalda valsts iecelta iestāde, lai saskaņā ar valsts paredzētiem noteikumiem pārvaldītu atbalsta shēmu”. Kā ir lēmusi Tiesa (25), fondus, kuri tiek finansēti no obligātiem maksājumiem, kas noteikti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kurus pārvalda un sadala saskaņā ar šiem tiesību aktiem, var uzskatīt par valsts līdzekļiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē arī tad, ja tos pārvalda valsts vai privātas iestādes, kas nav valsts pārvalde (26).

(134)

Visbeidzot, pasākums ir attiecināms uz valsti, jo paziņojumu par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publicēja enerģētikas ministrs un pēdējais minētais arī veica kandidātu atlasi.

(135)

Lai pasākums būtu uzskatāms par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, tam saņēmējam uzņēmējam ir jārada priekšrocība, kas nozīmē, ka šis uzņēmumus nebūtu varējis gūt šādu priekšrocību parastos tirgus apstākļos, proti, bez valsts iejaukšanās.

(136)

Francijas iestādes uzskata, ka pasākums nerada ekonomisku priekšrocību, jo tas atbilst visiem Altmark  (27) judikatūrā paredzētajiem kritērijiem. Lēmumā sākt procedūru Komisija ir paudusi šaubas par šo vērtējumu, un konkrētāk par to, vai ir izpildīts pirmais kritērijs.

(137)

Ir pamats, ņemot vērā Altmark  (27) judikatūru, izvērtēt, vai attiecīgais jautājums CEB piešķir priekšrocību.

(138)

Spriedumā Altmark Tiesa ir lēmusi, ka “ja valsts veiktais pasākums uzskatāms par kompensāciju, ko uzņēmums saņem, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, jo šis uzņēmums faktisku finanšu labumu negūst un tādējādi pasākums nerada tam labvēlīgāku pozīciju konkurencē kā uzņēmumiem, kas konkurē ar šo uzņēmumu, uz šādu pasākumu Līguma 92. panta 1. punkts neattiecas” (28).

(139)

Jāatgādina, ka Francijas iestādes uzskata, ka pasākums nerada ekonomisku priekšrocību, jo tas atbilst visiem Altmark judikatūrā paredzētajiem kritērijiem.

(140)

Patiesībā, Tiesa (29) ir uzskatījusi, ka, lai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts, tai ir jāatbilst visiem četriem turpmāk minētajiem kritērijiem:

(141)

Attiecībā uz pirmo kritēriju, lai gan ir atzīts, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, nosakot, kurus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu saistībām (30), Tiesa nesen ir atgādinājusi (31), ka, ja pastāv specifiski Savienības tiesību noteikumi, kas regulē VTNP satura un apjoma noteikšanu, tie ir saistoši dalībvalstu novērtējumam atbilstoši Komisijas paziņojuma par Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, 46. punktam. Šo noteikumu mērķis vispārēji ir tiesību aktu saskaņošana, lai likvidētu šķēršļus pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvībām. Apstāklis, ka tie ir pieņemti uz citu Līguma noteikumu, nevis to, kas attiecas uz valsts atbalsta pārbaudi, pamata un to pirmais mērķis ir iekšējā tirgus izveide, nekādi neierobežo to atbilstību, ņemot vērā pirmo Altmark kritēriju.

(142)

Ņemot vērā ieinteresēto personu apsvērumus un Francijas sniegtās atbildes (5. sadaļa), Komisija uzskata, ka pasākums neatbilst Altmark kritērijam saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu saistību (turpmāk tekstā – “SPS”) kvalifikāciju, konkrētāk enerģētikas nozarei, divu iemeslu dēļ.

(143)

Pirmkārt, kā to ir paskaidrojusi Komisija (32), nav atbilstīgi kā sabiedrisko pakalpojumu saistības kvalificēt darbību, kuru tirgus jau nodrošina vai, kuru varētu apmierinoši nodrošināt. Šajā analīzē ir jāņem vērā arī iespējamie tirgus darbības uzlabojumi, kurus varētu īstenot dalībvalstis. Patiesībā, ja šādas izmaiņas ir iespējamas, darbību nav atbilstīgi kvalificēt kā sabiedrisko pakalpojumu saistības. Šajā gadījumā var uzskatīt, ka tirgus darbība ir traucēta, ciktāl tas nesūta pietiekamus cenu signālus, lai vietējā līmenī veicinātu investīcijas. Tā tas ir īstermiņa tirgu, piemēram, līdzsvarošanas tirgu gadījumā, kuru korekcijas mehānismi projekta datumā vēl nesūta pietiekamu vietējo cenas signālu.

(144)

Otrkārt, tas, ka pastāv diskriminācija saistībā ar tehnoloģiju, neļauj pakalpojumu kvalificēt kā sabiedrisko pakalpojumu saistības. Šajā gadījumā Elektroenerģijas direktīvas (33) 3. panta 2. punktā ir paredzēti īpaši nosacījumi par dalībvalstu spēju īstenot SPS liberalizētajā elektroenerģijas nozarē. It īpaši 3. panta 2. punkts ierobežo dalībvalstīm iespējas īstenot SPS enerģētikas nozarē ar konkrētiem mērķiem (34): “dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomikas interesēs piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz drošumu, tostarp piegādes drošumu, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, enerģiju no atjaunīgiem avotiem un klimata aizsardzību.” Turklāt tajā pašā 3. panta 2. punktā ir paredzēts, ka SPS enerģētikas nozarē ir “skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem”.

(145)

Komisija uzskata, ka nediskriminācijas kritērijs, kas pētīts sabiedrisko pakalpojumu saistību pastāvēšanas ietvaros, ir jāinterpretē šauri. Francijas iesniegtajā paziņojumā ir precizēts, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus attiecas uz elektroenerģijas ražošanas iekārtas būvniecību un ekspluatāciju, izmantojot vienīgi kombinētā cikla tehnoloģiju (35). Citiem vārdiem sakot, uzaicinājums iesniegt piedāvājumus aprobežojas ar vienu tehnoloģiju (KCG), izslēdzot it īpaši tradicionālās ACG vai IDT tipa tehnoloģijas, kuras arī varētu nodrošināt pakalpojumus, kuri tiek pieprasīti no saņēmējas centrāles.

(146)

Kā ir paskaidrots 84. un 89. apsvērumā, Francijas iestādes uzskata, ka fakts, ka pasākums neesot tehnoloģiski neitrāls, nav uzskatāms par diskrimināciju Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 2. punkta izpratnē, jo KCG tehnoloģija ir pieejama jebkuram uzņēmumam, tāpat kā visas tradicionālās tehnoloģijas. Atbalsta pakalpojumi ir jāaplūko tā, ka visas ražošanas jaudas var efektīvi palīdzēt, lai rastu risinājumu ražošanas jaudu, kas piedalās minētajos pakalpojumos, atbilstības problēmai, un it īpaši piedaloties tādiem ražotājiem, kuri izmanto dažādas tehnoloģijas. Tāpēc Francijas arguments, saskaņā ar kuru jebkurš uzņēmums var piekļūt KCG tehnoloģijai, neļauj izslēgt pasākuma diskriminējošo raksturu.

(147)

Turklāt Komisija norāda, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir bijis paredzēts, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas līmeni reģionā, lai saglabātu apgādes drošību, neraugoties uz vairāku ražošanas centrāļu plānoto slēgšanu, un lai atrisinātu sprieguma problēmu Bretaņā, kas mēdz atkārtoties. Lai īstenotu šo divējādo mērķi, specifikācijā bija uzskaitītas vairākas prasības, kas jāizpilda topošajai saņēmējai centrālei. Tai ir jābūt aktīvai jaudai aptuveni 450 MW (+/– 10 %), tai jāatrodas Bretaņā un jābūt pieejamai jebkurā brīdī, lai RTE to varētu mobilizēt, izmantojot korekcijas mehānismu. Attiecībā uz pēdējo minēto prasību specifikācijā ir precizēts, ka RTE ir jāspēj centrāli mobilizēt ne vairāk kā piecpadsmit stundu laikā, kad iekārta ir apturēta, un divu stundu laikā, kad iekārta darbojas, ka nedrīkst būt grūtību saistībā ar maksimālo laiku korekcijas piedāvājuma aktivizēšanai un ka korekcijas piedāvājumu minimālajam laikam ir jābūt mazākam vai vienādam ar trīs stundām iekārtai, kas darbojas, un astoņām stundām iekārtai, kura ir apturēta. Šie nosacījumi ir paredzēti, lai garantētu centrāles reaģētspēju un elastību, un tādējādi nodrošinātu, lai RTE varētu mobilizēt centrāli, lai reaģētu uz konkrētām un īslaicīgām vajadzībām, tajā pašā laikā nodrošinot spriegumu un līdzsvaru vietējā mērogā. Francija 107. un 108. apsvērumā neapstrīd, ka nosacījumus varētu izpildīt visas tradicionālās centrāles, proti, KCG, ACG un IDT.

(148)

Tāpat arī dažādu tehnoloģiju atbilstības uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus paredzētajiem mērķiem analīze liek secināt, ka visas tradicionālās tehnoloģijas (KCG, ACG un IDT) varētu atbilst identificētajām vajadzībām, tiesa gan atšķirīgos efektivitātes apstākļos. Taču uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus ir paredzēta tikai vienas KCG tipa centrāles izveide. Tāpēc Komisija secina, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir diskriminējošs.

(149)

Kā ir atgādināts 144. apsvērumā, sabiedrisko pakalpojumu saistībām obligāti ir jābūt nediskriminējošām. Tas, ka ir konstatēta diskriminācija attiecībā uz noteiktām tradicionālajām tehnoloģijām, izslēdz iespēju pasākumu kvalificēt kā sabiedrisko pakalpojumu saistības.

(150)

Tādējādi Francijas 84. apsvērumā sniegtā argumentācija, saskaņā ar kuru pasākums neesot diskriminējošs attiecībā pret citiem tradicionālo tehnoloģiju tipiem, nav pieņemama. Tāpēc Komisija secina, ka pasākumu nevar kvalificēt kā sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tātad Altmark judikatūrā paredzētais pirmais kritērijs nav ievērots.

(151)

Tādējādi pasākums ir uzskatāms par priekšrocību. Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmumus nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos, tas ir, bez valsts iejaukšanās. Šajā gadījumā koncerns saņems piemaksu, kura netiktu piešķirta normālos tirgus apstākļos, bet kura izriet no valsts dotācijas. Tādējādi pasākumu var kvalificēt kā priekšrocību, ko piešķir uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzvarētājam.

(152)

Otrkārt, lai to varētu uzskatīt par selektīvu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, no atbalsta labums jāgūst “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Šajā gadījumā pasākums ekskluzīvi tiek piešķirts uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus uzvarētājam, tātad tas ir uzskatāms par selektīvu.

(153)

Tādējādi Komisija uzskata, ka pasākums piešķir selektīvu priekšrocību saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu.

(154)

Publiskajam atbalstam uzņēmumiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē ir ietekme uz konkurenci vienīgi tad, ja tas “rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” un ja tas “iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Uzskata, ka valsts pieņemts pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, ja tas var uzlabot saņēmēja konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas konkurē (36). Praksē konkurences kropļojums LESD 107. panta 1. punkta izpratnē parasti tiek konstatēts tad, ja valsts piešķir finanšu priekšrocību uzņēmumam nozarē, kurā pastāv konkurence (37). Šajā gadījumā pasākums ir tāds, kas stiprina koncerna CEB konkurences stāvokli attiecībā pret citiem uzņēmumiem, ļaujot tam palielināt savu elektroenerģijas ražošanas kapacitāti attiecībā pret pārējiem konkurentiem.

(155)

Publiskais atbalsts uzņēmumiem ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vienīgi tad, ja tas “iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Publiskais atbalsts var tikt atzīts par tādu, kas spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, pat tad, ja saņēmējs nav tieši iesaistīts pārrobežu tirdzniecībā. Turklāt atbalsta salīdzinoši nelielā nozīme vai atbalsta saņēmēja uzņēmuma salīdzinoši mērenais lielums a priori neizslēdz iespēju, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm ir ietekmēta (38). Šajā gadījumā atbalsta saņēmējs gūtu priekšrocību, kuru tā ārvalstu konkurenti nevarētu saņemt atbalsta selektīvā rakstura dēļ.

(156)

Turklāt atbalsta ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm var raksturot kā tādu, ja pasākums piešķir priekšrocību uzņēmumam, kurš darbojas nozarē, uz kuru attiecas liberalizācija Eiropas līmenī (39). Šajā gadījumā enerģētikas nozarē šāda liberalizācija ir tikusi veikta.

(157)

Tādējādi šis pasākums ietekmēs konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(158)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija apgalvo, ka pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(159)

Pasākums vēl nav ticis īstenots. Tas tiks izmaksāts līdz ar centrāles nodošanu ekspluatācijā, sākot no […]. Tādējādi pasākums tiks īstenots pēc šā lēmuma. Tāpēc to nevar uzskatīt par nelikumīgu.

(160)

Pakalpojums nav uzskatāms par sabiedriskā pakalpojuma saistībām, kā ir izklāstīts 144.–147. apsvērumā. Tāpēc Komisijas paziņojums par VTNP tiesisko regulējumu šajā gadījumā nav piemērojams.

(161)

Tāpēc Komisija novērtēja pasākuma samērīgumu, ņemot vērā PNAVE 3.9. iedaļu. PNAVE 19.-34. punktā jaudu atbilstība ir definēta kā i) ražošanas līmenis, kas tiek uzskatīts par pietiekamu, lai atbilstu pieprasījuma līmenim dalībvalstī noteiktā periodā, ii) noteikta, pamatojoties uz klasisku statistikas rādītāju, ko izmanto galvenās organizācijas (piemēram, Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (turpmāk tekstā – “ENTSO-E”)).

(162)

Attiecībā uz pirmo kritēriju Komisija uzskata, ka pasākums attiecas uz pietiekama ražošanas līmeņa nodrošināšanu, lai apmierinātu pieprasījumu Bretaņā gan no kvantitatīvā (sk. 166. apsvērumu), gan no kvalitatīvā (174. apsvērums) viedokļa.

(163)

Attiecībā uz otro kritēriju Komisija uzskata, ka rādītāji, kas atbalsta KCG centrāles sniegtā pienesuma atbilstību ir pietiekami objektīvi (sk. 168. apsvērumu).

(164)

Komisija uzskata, ka pasākums veicina kopīgo interešu mērķa īstenošanu un tas ir nepieciešams saskaņā ar PNAVE 3.9.1. un 3.9.2. punktu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem: i) ražošanas jaudas atbilstības problēmai ir jābūt apzinātai, izmantojot saskaitāmu rādītāju, un rezultātiem ir jāsaskan ar ENTSO-E veikto analīzi; ii) pasākumam ir jābūt skaidri definētam mērķim; iii) pasākumam ir jāattiecas uz problēmas būtību un cēloņiem, un it īpaši tirgus trūkumiem, kuri liedz tirgum nodrošināt nepieciešamo jaudas līmeni; un iv) dalībvalstij ir jābūt paredzētiem citiem problēmas risinājumiem.

(165)

Jaudas atbilstības problēma ir tikusi skaidri apzināta un kvantificēta. Četru Brennilī un Dirinonas IDT un kurināmā mazuta vienības Kordemē ražotnē slēgšana, kas plānota 2017. gadā, ja netiks veiktas jaudas investīcijas, radīs atlikušo jaudas deficītu laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, kas tiek lēsts 200 MW līdz 600 MW apmērā gadā, kā ir izklāstīts 81. apsvērumā. Lai gan tiek plānota šo centrāļu kalpošanas ilguma pagarināšana, to darbība tik un tā būs jāaptur vēlākais, līdz 2023. gadam. Šajā ziņā Komisija norāda uz vājo ražošanu, kas raksturīga Bretaņai, ar 13,3 % patēriņu 2014. gadā, no kuriem 11,8 % nodrošina atjaunojamā enerģija, kas liecina par nepārtrauktās ražošanas nelielo nozīmi. Šie elementi ir pretrunā dažu ieinteresēto personu izklāstītajai argumentācijai (sk. 55. apsvērumu). Taču tie apstiprina viņu argumentāciju, kas izklāstīta 61., 63. un 81. apsvērumā.

(166)

Turklāt Komisija uzskata, ka Francijas iestādes ir pietiekami objektīvi izvērtējušas risku saistībā ar sprieguma saglabāšanu. Patiesībā RTE 2012. gada laikā četras reizes centās ieviest īpašu pasākumu cīņai pret incidentiem, kas saistīti ar sprieguma zudumu Bretaņā. Šo pasākumu veido patēriņa mazināšanas sistēmas uzsākšana, kas īstenota kritiskākajos periodos.

(167)

Francijas iestāžu piedāvātā pasākuma nepieciešamība balstās uz kvantificētiem datiem, kas iegūti no RTE veiktiem pētījumiem savas ikgadējās publikācijas ietvaros (40).

(168)

No vienas puses, izmantotā metode atbilst tai, ko provizoriskajā bilancē izmantoja RTE. Šī metode balstās uz iespējamības pieeju, kurā piedāvājuma un pieprasījuma līmeņi tiek salīdzināti ar Eiropas elektrosistēmas darbības simulāciju pa stundām visā gadā. Daži parametri, piemēram, parka pieejamība, balstās uz ENTSO-E veiktajos pētījumos izmantotajiem atsauces parametriem.

(169)

No otras puses, pēc būtības, paziņotie dati balstās uz bilances elementiem, kas apliecina: i) patēriņa dinamiku, kas ir 2,7 reizes lielāka par valsts tendenci 2006.–2012. gadā (Bretaņā pēdējos sešos gados patēriņš ir pieaudzis vidēji par 1,6 %), ii) tā kā maksimālais patēriņš ir jutīgs arī pret klimatiskajiem apstākļiem un tas ir lielāks nekā vidējais jutīgums Francijā, kas galvenokārt skaidrojams ar reģiona patēriņa struktūru, kur lielu daļu aizņem mājsaimniecību un pakalpojumu nozares, iii) vietējie ražošanas līdzekļi ir nepietiekami, jo ražošanas līdzekļi, kas atrodas Bretaņā, nodrošina vien 13 % no reģionā patērētās elektroenerģijas (sk. 166. apsvērumu), un iv) tiklā veiktie uzlabojumi tikai daļēji risina atbilstības problēmu. Patiesībā, līdzsvara trūkums starp saražoto enerģiju un patērēto enerģiju apdraud apgādes drošību reģionā, un nedrošākās vietas ir šādas: Bretaņas ziemeļi, kas ietver lielāko daļu Kotdarmoras (Côtes d'Armor) departamenta, kā arī Senmalo (Saint-Malo) un Dināras (Dinard) aglomerāciju, kuru apgāde tiktu pārtraukta, ja nebūtu pieejama Domlupas-Plenotas (Domloup-Plaine Haute) 44 kV ass, un viss Bretaņas reģions, kas pakļauts sprieguma zuduma riskam tādēļ, ka ražošanas vietas atrodas tālu no patēriņa centriem. RTE ir veikusi vairākas investīcijas un it īpaši laikā no 2011. līdz 2013. gadam ir ieviesusi kompensācijas līdzekļus, kas sadalīti pa visu reģiona rietumu teritoriju ar kopējo jaudu 1 150 MVAR (reaktīvs megavoltu apmērs), lai aukstuma periodos garantētu nepieciešamo jaudas līmeni. RTE uzskata, ka šie kompensēšanas līdzekļi ir jāpapildina ar Landivizio KCG pievienošanu, lai sniegtu nepieciešamo drošības rezervi sprieguma zuduma riska novēršanai, un tādējādi radītu pietiekamu “drošības tīklu” (41).

(170)

Pasākumam ir skaidri definēts – mērķis reaģēt uz trūkumiem tirgū, proti, uz investīciju neesamību, neraugoties uz to nepieciešamību Bretaņā, lai novērstu sprieguma zudumu visā šajā reģionā, ko nevarētu atrisināt, kā ir skaidrots 98. apsvērumā, vien izveidojot elektroenerģijas pārvades līnijas. Komisija apstiprina argumentāciju, saskaņā ar kuru Bretaņas reģions cieš no “missing money”, kas skaidrojams ar to, ka cenas Bretaņas jaudas trūkuma kontekstā nepieaug pietiekami, tāpēc to, kā ir minēts 101. un 95. apsvērumā, nevar atrisināt, veicot tarifu zonu sadalīšanu. Turklāt jaudas mehānisms neļauj arī reaģēt uz reģiona specifiskajām vajadzībām (sk. 177. apsvērumu).

(171)

Komisija uzskata, ka šie elementi pietiekami izskaidro investīciju jaunās jaudās, bez valsts izcelsmes finansējuma atbalsta, trūkumu.

(172)

Pasākums divos līmeņos attiecas uz apzinātās problēmas cēloņiem un it īpaši tirgus trūkumiem, kas liedz tam nodrošināt nepieciešamo jaudu. No vienas puses KCG tehnoloģija ļauj atbildēt gan uz jaudas, gan pieejamības vajadzībām, kādas ir identificētas PEB. KCG ļauj nodrošināt piegādes drošumu un veicina elektroenerģijas jaudas saglabāšanu zonā. Šis punkts ir aplūkots 104. un turpmākajos apsvērumos. No otras puses, nepārtrauktās un pieejamās ražošanas daļa maksimālā pieprasījuma brīžos ir ļoti vāja, kas var radīt risku.

(173)

Saistībā ar nepieciešamības uzturēt pastāvīgu sprieguma līmeni pamatojumu Komisija norāda, ka RTE ir apzinājusi, ka Bretaņas ziemeļos pastāv elektroenerģijas nepastāvīgums. Bretaņas ziemeļu zonu apgādā līnija ar vienu 400 kV shēmu un divas 225 kV līnijas no Lamartīras (La Martyre) posteņa. Gadījumā, ja tiktu pārtraukta līnija starp Rennu (Rennes) un Senbrieku (Saint-Brieuc), abas 225 kV līnijas tiktu pārslogotas, ko vēl vairāk pasliktinātu sprieguma kritumi Ransas (Rance) zonā. Ja Bretaņas ziemeļu zonā nenotiktu slodzes samazināšana, šāda situācija radītu zonas apgādes veseluma zuduma risku. Turklāt liela patēriņa gadījumā visā rietumu zonā, ja kādas centrāles kļūtu nepieejamas vai tīklā notiktu negadījumi, Bretaņa tiktu pakļauta mērķtiecīgas elektroapgādes patēriņa atslēgšanas riskam, kā arī vispārēja sprieguma zuduma riskam visā reģionā.

(174)

Dalībvalsts ir pamatojusi citu tehnoloģiju (piemēram, atjaunojamo enerģiju) neizmantošanu, elektroenerģijas pārvaldības neizmantošanu, cenu zonas neveidošanu vai starpsavienojuma līniju neveidošanu. Komisija uzskata, ka neviens individuāli īstenots līdzeklis neļautu pilnībā reaģēt uz norādītajiem riskiem un it īpaši sprieguma krituma riskiem, kādi ir izklāstīti 16. apsvērumā.

(175)

Saistībā ar to, ka netiek izmantots līniju starpsavienojumu līdzeklis, Komisija norāda, ka Bretaņa, kas atrodas līnijas galā, neatrodas tādā situācijā kā citi Francijas reģioni, kuriem ir līdzīgi raksturlielumi (PACA, Franškomtē, Luāras zemes, Korsika). Elektroenerģijas apgāde tur tiek nodrošināta ar daudziem starpsavienojumiem ar citiem reģioniem. Sprieguma uzturēšana tur nav problemātiska. Turklāt tie neatrodas “tīkla galā” kā Bretaņa. Savukārt Korsika, kurai ir vāji starpsavienojumi (42), gūst labumu no ievērojamām jaudām savā teritorijā.

(176)

Komisija 2016. gada 8. novembrī apstiprināja Francijas jaudas mehānisma projektu (43). Tā kā centrāles līdzdalība jaudas mehānismā galvenokārt ir paredzēta, nodrošinot līdzsvaru, kas veidos vien nelielu daļu no kopējiem centrāles ieņēmumiem (aptuveni 1,5 % no kopējiem gada ieņēmumiem), šī mehānisma ietekme uz projektu un tā ņemšana vērā pasākuma izvērtēšanā ir ierobežota. Jebkāda līdzdalība mehānismā ar jaudu, kas pārsniedz līdzsvarojumu, darījumu plānā nav paredzēta. Ja šāda līdzdalība notiktu, atlīdzība saistībā ar šo līdzdalību tiktu atskaitīta no piemaksas.

(177)

Turklāt savā galīgajā ziņojumā par nozaru aptauju saistībā ar jaudas mehānismu (44), Komisija ir uzskatījusi, ka ražošanas jaudas atbilstības vietēja mēroga problēmas gadījumā, izvēle izmantot jaudas mehānismu ir atkarīga no attiecīgā tirgus īpašiem raksturlielumiem (45). Šajā gadījumā tas, ka Bretaņā pastāv vietēja mēroga pieprasījums, tieši nenozīmē, ka būtu jāparādās Bretaņā esošam piedāvājumam. Patiesībā, Francijas elektroenerģijas tirgus nav spējīgs apmierināt esošo jaudas pieprasījumu vietējā mērogā. Jaudas trūkuma ļoti lokalizēto raksturu šobrīd nevar atrisināt vien ar jaudas mehānismu, ko pēdējā laikā izmanto Francijā.

(178)

Minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka pasākums, kas īsteno sabiedriskas nozīmes mērķi nodrošināt elektroapgādes drošību, ir Francijai pietiekami lielā mērā nepieciešams.

(179)

PNAVE 3.9.3. sadaļā ir prasīts, lai pasākums būtu atbilstīgs iejaukšanās instruments, lai sasniegtu attiecīgo kopīgo interešu mērķi. Tāpēc, lai to varētu uzskatīt par atbilstīgu, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem: i) atbalstam ir jākompensē vienīgi jaudas pieejamības pakalpojums; ii) atbalstam ir jāsniedz pienācīgs pamudinājums gan esošiem, gan jauniem ražotājiem, kā arī operatoriem, kuri izmanto aizstājamas tehnoloģijas, piemēram, pieprasījuma vai krājumu pielāgošanas risinājumus; un iii) atbalstam ir jāņem vērā apmērs, kādā starpsavienojumu jaudas varētu būt risinājums iespējamai ražošanas jaudu atbilstības problēmai.

(180)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka piemaksa izslēdz jebkādu atlīdzību par elektroenerģijas pārdošanu. Faktiski to veido: i) jaudas vērtības jēdziens, kas vienāds ar [50 000–60 000] EUR/MW/gadā, un trīs jēdzieni, kas saistīti ar projekta ģeogrāfisko novietojumu, proti: ii) papildu izmaksu jēdziens saistībā ar gāzes transportēšanu, kas vienādas ar [20 000–40 000] EUR/MW/gadā, iii) papildu izmaksu jēdziens saistībā ar pieslēgumu, kas vienādas ar 6 000 EUR/MW/gadā un iv) papildu izmaksu jēdziens saistībā ar īpašiem vides pasākumiem 2 000 EUR/MW/gadā apmērā. Tādējādi piemaksa ir saistīta ar atlīdzību par jaudu un izslēdz jebkādu samaksu saistībā ar elektroenerģijas pārdošanu.

(181)

Otrkārt, lai gan Komisija uzskata, ka atbalsts ir ticis piešķirts, izmantojot diskriminējošu uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūru (sk. 145. apsvērumu), tā uzskata, ka ir leģitīmi, ka Francijas iestādes ir izsludinājušas uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kurā var piedalīties vienīgi KCG tipa centrāles. Patiesībā šo ierobežojumu izskaidro īpaša nepieciešamība uzturēt spriegumu apmierinošos enerģētikas un vides apstākļos. Starp siltumenerģijas centrālēm, proti, salīdzinot ar ogļu elektrostacijām un kurināmā mazuta tehnoloģijām, gāzes centrāles ir vismazāk piesārņojošās (sk. arī 102. apsvērumu). KCG tipa centrāļu izvēle, salīdzinot ar citu veidu gāzes centrālēm un it īpaši ACG, ir vēlamāka, raugoties no vides viedokļa, jo tas ir augstas energoefektivitātes ražošanas veids, kurā izmanto vienīgi dabasgāzi, kurināmo, kas rada vismazāk CO2 izmešu, salīdzinot ar citiem fosilajiem kurināmajiem, tajā pašā laikā piedāvājot nepieciešamo elastību un reaģētspēju, lai varētu novērst identificētos trūkumus.

(182)

Treškārt, atbalsta pasākumā tiek ņemtas vērā starpsavienojumu jaudas, bet šī izvēle neļauj pietiekami reaģēt uz nepieciešamību uzturēt sprieguma līmeni. Turklāt starpsavienojumu būvniecība var tikt īstenota ilgtermiņa vīzijas rezultātā. Starpsavienojumu projekti jau tiek gatavoti, lai palielinātu starpsavienojumu jaudu starp Franciju un Apvienoto Karalisti, Bretaņu un Īriju. Turklāt Komisija atzīmē, ka pasākums netraucē Bretaņu šķērsojošas plūsmas palielināšanai starpsavienojumu veidošanas ietvaros.

(183)

Turklāt noteikts skaits alternatīvu pasākumu nav piemēroti:

(184)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka Francijas iestāžu minētais LESD 194. pants (sk. 105. apsvērumu) neatbrīvo tās no prasības izpildīt spēkā esošo tiesisko regulējumu par valsts atbalstu, ja to piešķir elektroenerģijas ražotājam.

(185)

No iepriekš teiktā izriet, ka pasākums ir pietiekami piemērots apzinātā kopīgo interešu mērķa sasniegšanai.

(186)

Atbalsta stimulējošo ietekmi novērtēs, pamatojoties uz PNAVE 3.2.4. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem. Šāda ietekme ir tad, ja atbalsts mudina saņēmēju mainīt savu uzvedību, lai uzlabotu enerģijas tirgus darbību; uzvedības izmaiņas, kuras viņš neveiktu, ja atbalsts nepastāvētu.

(187)

Komisija norāda, ka piemaksa ļauj veikt investīcijas jaunās jaudās, kuras, Bretaņas tirgus īpatnību dēļ netiktu īstenotas, ja atbalsts nepastāvētu. Bez piemaksas projekts tādējādi nebūtu pietiekami rentabls (23. apsvērums). Šajā nozīmē tā noraida ieinteresēto personu argumentāciju, kas sniegta 67. un 68. apsvērumā.

(188)

Tādējādi Komisija secina, ka pasākumam ir prasītā stimulējošā ietekme.

(189)

Komisija novērtēja pasākuma samērīgumu saskaņā ar PNAVE 3.9.5. iedaļu. Pasākums ir samērīgs, ka ir izpildīti šādi nosacījumi: i) kompensācija saņēmējam ļauj saņemt samērīgu peļņas normu (pieņemta konkurences procedūras ietvaros pamatojoties uz skaidriem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem), un ii) tajā ir ietverti mehānismi, kas neļauj gūt nepamatotus ieguvumus.

(190)

Nosacījumi tiek vērtēti, ņemot vērā paziņoto darījumu plānu. Darījumu plāna hipotēzes ir aprakstītas šā lēmuma 2.6. sadaļā.

(191)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka ir vajadzīgi 20 gadi, lai īstenotu saprātīgu IPN [5–10] % apmērā, ņemot vērā tās salīdzinājumu ar vidējo svērto kapitāla cenu (sk. nākamo apsvērumu). Ja projekta ilgums būtu īsāks, IPN būtu mazāka, kas nav vajadzīgs, ņemot vērā IPN līmeni, kuru Komisija jau uzskata par pieņemamu. Šis arguments atspēko 68. apsvēruma 1. punktā izklāstīto hipotēzi.

(192)

Vēl Komisija norāda, ka projekta IPN ir [5–10] %. Šīs IPN samērīgo raksturu izvērtē, to salīdzinot ar vidējo svērto kapitāla cenu (VSKC). Projekta VSKC atspoguļo projekta nediferencējamos specifiskos riskus. Komisija uzskata, ka IPN izvērtēšanu var veikt, salīdzinot to ar līdzīgu sabiedrību paneļa VSKC, kura vidējais rādītājs laikā no 2007. līdz 2016. gadam ir palielinājies līdz 6,6 %, kas ir tuvu projekta IPN. Proti, Komisija norāda uz IPN un attiecīgā lēstā VSKC diapazona tuvumu, kas tai ļauj sniegt pozitīvu secinājumu par pasākuma samērīgumu.

(193)

Samērīgā rakstura ticamību stiprina piedāvātie jutīguma pētījumi. Pētījumi ir tikuši veikti atkarībā no iespējamajiem nokavējuma sodiem, atkarībā no inflācijas, ņemot vērā iespējamo galīgo vērtību. Lai noteiktu tolling līguma ietekmi uz darījumu plānu, tika ņemti vērā vairāki pieņēmumi par cenām.

(194)

Attiecībā uz negaidītas papildu peļņas gūšanas risku Komisija norāda, ka Koncerna iesniegtā darījumu plāna konstrukcija neļauj gūt negaidītu papildu peļņu. Ieņēmumu divas galvenās sastāvdaļas, no vienas puses, ir saņemtā piemaksa, kas atkarīga no centrāles pieejamības, kura ir līgumiski noteikta, un, kas tādējādi neļauj gūt negaidītu papildu peļņu. No otras puses arī atlīdzība par tolling līgumu ir līgumiski noteikta un nepiedāvā koncernam iespēju gūt negaidītu papildu peļņu.

(195)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka Koncernam būšot iespēja jaudas mehānismā piedalīties saskaņā ar 25. apsvērumā izklāstītajiem nosacījumiem. Tomēr pieļautā atlīdzība par līdzdalību, nepieciešamības gadījumā jaudas mehānismā tiks atskaitīta no piemaksas. Tāpēc šķiet, ka tas, ka nepastāv iespēja gūt dubultu atlīdzību, ir fakts, kas apliecina pasākuma samērīgumu.

(196)

Proti, Komisija uzskata, ka mehānisms ir samērīgs ar tā mērķi.

(197)

Saskaņā ar PNAVE 3.9.6. punktu, lai atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: i) tam jābūt atvērtam visiem lietderīgajiem jaudas nodrošinātājiem; ii) tas nedrīkst mazināt stimulu veikt investīcijas starpsavienojumos un nedrīkst apdraudēt tirgu sasaisti; iii) nedrīkst kaitēt investīciju lēmumiem, kas pieņemti pirms pasākuma ieviešanas; iv) nedrīkst nepamatoti stiprināt dominējošo stāvokli; un v) tam jādod priekšroka ražotājiem, kas ar tādiem pašiem tehniskajiem un ekonomiskajiem parametriem rada mazāk oglekļa izmešu.

(198)

Attiecībā uz pirmo kritēriju PNAVE 232. apsvērumā ir precizēts, ka līdzdalību jaudas mehānismā “var ierobežot vienīgi tad, ja tehniskie rādītāji, lai novērstu ražošanas jaudu atbilstības problēmu, ir nepietiekami” (47). Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka noteiktu ražošanas jaudu, it īpaši KCG, tehniskie rādītāji skaidri ir piemērotāki, lai efektīvi risinātu jaudu atbilstības problēmu, salīdzinot ar citām, it īpaši ACG un IDT. Konkrētāk, ja tiek aplūkota Francijas iestāžu izvēlētā ražošanas līdzekļa, lai atrisinātu apzināto jaudu neatbilstības problēmu, darbības kārtība un ilgums, pēdējo minēto tehniskie rādītāji neļauj optimizēt investīciju projekta enerģētisko un tāpēc arī ekonomisko sniegumu.

(199)

Šajā gadījumā Komisija atzīmē, ka nevienai no tradicionālajām tehnoloģijām nav ekvivalentu tehnisko jaudu, lai pietiekami efektīvi un ilgtspējīgi rastu risinājumu visām vajadzībām, kas apzinātas specifikāciju 3.3. punktā.

(200)

Pirmkārt, salīdzinot ar ACG, Starptautiskās enerģētikas aģentūras-Kodolenerģijas aģentūras (IAE-NEA) pētījumā “Projected Costs of Generating Electricity 2015 Edition” ir atklāts, ka KCG ilgāku darbības periodu gadījumā ir ievērojami ekonomiskāks elektroenerģijas ražošanas līdzeklis. Elektroenerģijas ražošanas atsauces izmaksas, kas minētas šajā pētījumā, liecina, ka Beļģijā vai Vācijā (48) uzbūvētas ACG centrāles LCOE  (49) nepārprotami ir lielākas par Beļģijas vai Vācijas KCG centrāļu LCOE. Tādējādi, pārrēķinot EUR/MWh, gan investīciju izmaksas, gan ekspluatācijas-uzturēšanas izmaksas ACG ir lielākas nekā KCG. Šī pētījuma secinājumi ir apkopoti turpmāk tabulā:

Vidējās izmaksas kopā, ražojot elektroenerģiju

Table 3.9: Levelised cost of electricity for natural gas plants

(Tabulas turpinājums – labā puse)

(201)

Pamatojoties uz darbības ilgumu, kas tiek lēsts [3 000–6 500] stundu apmērā gadā un aptuveni 1 600 GWh ražošanas gadā (52), Komisija uzskata, ka ACG tehniskie rādītāji, pārējiem parametriem paliekot nemainīgiem, un, ņemot vērā CEB saņemtā atbalsta plānojumu, radītu elektroenerģijas ražošanas izmaksas, kas būs starp aptuveni EUR 60 miljoniem un aptuveni EUR 190 miljoniem, salīdzinot ar apgrozījumu apmēram EUR 90 miljoniem gadā. Tādējādi ACG izmantošana pārmērīgi ietekmētu projekta ekonomisko līdzsvaru, un apdraudētu tā ilgtspēju. Tādējādi Komisija var vienīgi secināt, ka ACG tehniskie rādītāji ir nepietiekami, tāpēc tie nevar nodrošināt projekta ilgtspēju, un tādējādi nevarētu atrisināt jaudu ražošanas problēmu.

(202)

Papildus šim pētījumam, Komisija norāda, ka šīs ACG ražošanas augstākās izmaksas ir skaidrojamas ar mazāku energoefektivitāti. ACG energoefektivitāte ir par 40 % līdz pat 55 % zemāka nekā KCG. ACG būs nepieciešama vismaz par 40 % lielāka gāzes piegāde nekā tās pašas jaudas KCG (53).

(203)

Otrkārt, ja salīdzina ar IDT, Komisija norāda, ka šai tehnoloģijai, tāpat kā ACG, darbības robežizmaksas ir lielākas nekā KCG. IDT darbības ilgumam pārsniedzot 200 stundas gadā (ACG 1 000 stundas), šī tehnoloģija kļūst dārgāka par KCG tehnoloģiju. Proti, IDT ir mazāk efektīva par ACG darbības laikā, kas pārsniedz 1 000 stundu, kā tas ir šajā gadījumā. Tā kā Komisija ir secinājusi, ka ACG darbības apstākļos, kādi ir šajā gadījumā, apdraudētu projekta ilgtspēju, pārējiem parametriem paliekot nemainīgiem, arī IDT izmantošana, a fortiori, apdraudētu projekta ilgtspēju.

(204)

Turklāt paziņotā pasākuma gadījumā ir svarīgi ņemt vērā arī energoefektivitātes ietekmi uz vispārējām projekta izmaksām. Patiesībā, labāka veiktspēja ļautu samazināt līdz iekārtai piegādājamās gāzes daudzumu par tikpat lielu iegūtās elektroenerģijas daudzumu. Tā kā ACG energoefektivitāte ir par 40 %, salīdzinot ar jaunajām KCG līdz pat 55 % zemāka, ACG būtu nepieciešama vismaz par 40 % lielāka gāzes piegāde nekā tādas pašas jaudas KCG. Šis punkts ir ļoti būtisks Bretaņas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus gadījumā, kur ir paredzēta gāzes tīkla stiprināšana, kas veido daļu izmaksu, kuras pamato valsts atbalsta piešķiršanu. Jāatgādina, ka daļa piemaksas par gāzes transportēšanu veido 33 % kopējās piemaksas, ko izmaksā kandidātam. Tādējādi KCG lielāka energoefektivitāte ļauj samazināt nepieciešamās gāzes piegādes jaudu, un tādēļ arī šī projekta, kam ir nepieciešama gāzes transportēšanas tīkla stiprināšana Bretaņā, izmaksas.

(205)

Proti, pasākums ir atvērts jaudas nodrošinātājiem, kuri var efektīvi atrisināt Francijas apzināto jaudu atbilstības problēmu.

(206)

Saistībā ar otro kritēriju Komisija norāda, ka pasākums nemazina stimulus veikt investīcijas starpsavienojumos, un neapdraud tirgu sasaisti. Starpsavienojumu projekti jau tiek pētīti, lai līdz 2022. gadam palielinātu starpsavienojumu jaudu starp Franciju un Apvienoto Karalisti, un līdz 2025. gadam starp Bretaņu un Īriju. Pasākums starpsavienojumu veidošanas ietvaros ļautu palielināt Bretaņu šķērsojošās plūsmas.

(207)

Turklāt Komisija norāda, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus kārtība ir bijusi paredzēta tā, lai izvairītos no jebkādiem traucēkļiem KCG līdzdalībai dažādos tirgos. Iekārtai nav obligāti daļa jaudas jāparedz korekcijas mehānismam. Ja centrāle savlaicīgi pārdotu visu savu jaudu elektroenerģijas tirgū un saražotu maksimālo jaudas apjomu, tai nebūtu obligāti jāparedz piedāvājumi korekcijas mehānismam par atbilstošo laikposmu.

(208)

Turklāt Komisija norāda, ka projekta ieņēmumi, kas paredzēti līdzsvarošanai, ir maznozīmīgi (aptuveni 1,5 % gada ieņēmumu), un tāpēc tos nevar uzskatīt par tādiem, kas rada būtisku risku korekciju tirgū.

(209)

Saistībā ar trešo kritēriju Komisija norāda, ka atbalsts kombinētā cikla tipa centrālei, lai gan tā nav vienīgā tehnoloģija, kas ļautu nodrošināt sprieguma saglabāšanu ilgstošā laikposmā, tik un tā ir vienīgā tehnoloģija, kas atbilst nepieciešamībai saglabāt spriegumu vispieņemamākajos efektivitātes apstākļos, kā ir izklāstīts 199.–204. apsvērumā.

(210)

Saistībā ar ceturto kritēriju Komisija norāda, ka uzņēmumi, kas veido koncernu CEB, nav vadošie uzņēmēji Francijas elektroenerģijas tirgū. Tādējādi pasākums neveicinās saņēmēja stāvokļa nostiprināšanu atbalsta dēļ. Patiesībā, pasākums veicinās konkurenci Francijā, ņemot vērā alternatīvā nodrošinātāja un ražotāja Direct Energie stāvokli tirgū. Turklāt šis elements apstiprina 73. apsvērumā izklāstīto argumentāciju.

(211)

Vēl Komisija atzīmē, ka pasākums ietver risku stiprināt tirgū dominējošā operatora stāvokli.

(212)

Komisija norāda, ka dominējošā operatora EDF rīcībā ir ievērojamas tirgus daļas Francijā. EDF pieder 83,5 % kopējās elektroenerģijas ražošanas un 89,4 % kopējās uzstādītās jaudas Francijā (54). EDF rīcībā ir ražošanas parks, kuram Francijā nav līdzīga, gan raugoties no tā lieluma, gan dažādības viedokļa. Galvenokārt tā ir kodolenerģijas un hidroenerģijas ražošana.

(213)

Tikmēr koncernam CEB ir divas iespējas. Tas saražoto enerģiju var pārdot dominējošajam operatoram tirgū par 95 % tirgus cenas (sk. 11. apsvērumu) vai arī pārdot elektroenerģiju tolling līguma formā saskaņā ar nosacījumiem, kas aprakstīti 32. apsvērumā.

(214)

Šīs iespējas, ja tās tiktu aktivizētas, varētu stiprināt vēsturiskā operatora stāvokli tirgū, tā rīcībā nododot centrāles saražotās elektroenerģijas apjomus.

(215)

Pirmkārt, ja tirgus dalībnieks kontrolē elektroenerģijas ražošanu, tas pastiprina vairumtirdzniecības tirgu likviditātes trūkumu un kaitē alternatīviem nodrošinātājiem. EDF kontrolē vairāk nekā 80 % elektroenerģijas ražošanas Francijā. Šajā gadījumā, ja tiktu noslēgts līgums ar CEB koncernu, neatkarīgi no tā, vai tas būs tolling līgums vai ilgtermiņa elektroenerģijas iegādes līgums, šī kontrole tiktu pastiprināta. Šis EDF pastiprinātais līgumiskais stāvoklis ietekmētu alternatīvo nodrošinātāju spēju konkurētspējīgos apstākļos veikt iegādes vairumtirdzniecības tirgos, pakļaujot tos gan nelikviditātes riskam, gan cenu nepastāvības riskam. Šādā situācijā alternatīvo piegādātāju piekļuve pašu ražošanas jaudām ļautu tiem izvairīties no šiem riskiem. Tāpēc tiem ir jānodrošina šāda piekļuve pašu ražošanas jaudām.

(216)

Otrkārt, dalībnieka, kurš ražošanā integrēts vertikāli, dominējošais stāvoklis piešķir tam arī ievērojamas konkurences priekšrocības saistībā ar elektroenerģijas piegādi. Ņemot vērā ražošanas izmaksu lielo svaru piegādes kopējās izmaksās, ģenerēšanas kontrole ietekmē mazumtirdzniecības piegādi. EDF konkurentiem ir vien neliela vai pat nav nekādas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu kaut pamata elektroenerģijas piegādi ar tikpat zemām mainīgajām ražošanas izmaksām, kādas nodrošina EDF rīcībā esošais parks. Šobrīd EDF rīcībā ir aptuveni 86 % tirgus daļu mazumtirdzniecības tirgū (55). Iespēja EDF noslēgt tolling līgumu vai iegādāties visu centrāles saražotās enerģijas daudzumu, izmantojot ilgtermiņa iegādes līgumu, palielinās tā spēju reaģēt uz pieprasījumu mazumtirdzniecības tirgū. Tāpēc alternatīvo piegādātāju piekļuve pašu ražošanas jaudām arī ļautu izvairīties no vēsturiskā operatora dominējošā stāvokļa nostiprināšanās mazumtirdzniecības tirgū.

(217)

Komisija uzskata, ka uz šiem EDF dominējošā stāvokļa vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos pastiprināšanās riskiem varētu attiekties Francijas iestādēm noteiktais pienākums īstenot nepieciešamos pasākumus, lai garantētu to, ka atbalsta saņēmējs attiecībā ne uz vienu no saviem diviem līgumiskajiem mehānismiem neslēgtu līgumu ar operatoru, kura rīcībā Francijas tirgū būtu vairāk par 40 % elektroenerģijas ražošanas jaudu.

(218)

Ņemot vērā Francijas elektroenerģijas tirgus ļoti īpašos raksturlielumus, šis 40 % ierobežojums ir samērīgs. Patiesībā tas ļauj izvairīties no tirgū dominējošā operatora stāvokļa nostiprināšanās, kas netieši varētu izrietēt no atbalsta pakalpojuma, izmantojot 214. apsvērumā minētos līgumiskos mehānismus.

(219)

Ņemot vērā šajā sadaļā izklāstītos elementus, un, ja tiek ievērots 218. apsvērumā aprakstītais nosacījums, Komisija secina, ka pasākums konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm neapdraud tādā veidā, lai tiktu apšaubīta kopīgu interešu mērķa īstenošana.

(220)

Noslēgumā, ņemot vērā Francijas piedāvātos risinājumus, Komisija secina, ka pasākums nerada nepamatotu konkurences kropļojumu risku un neapdraud tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(221)

Iestādēm ir jāraugās, lai tiktu publicēts dokuments par atbalsta shēmu, piešķirošās iestādes vai iestāžu identitāti, saņēmēja identitāti, piešķirtā atbalsta formu un summu, piešķiršanas datumu, attiecīgā uzņēmuma veidu, reģionu, kurā atrodas saņēmējs, un galveno tautsaimniecības nozari, kurā tas īsteno savu darbību.

(222)

Šajā gadījumā Francijas iestādes ir pildījušas PNAVE paredzētās pārredzamības prasības. Ir publicēta informācija par lēmumu piešķirt atbalstu un tā kārtību, īstenošanu, piešķirošās iestādes identitāti, saņēmēja identitāti, piešķirtā atbalsta formu un summu, attiecīgā uzņēmuma veidu, reģionu, kurā atrodas saņēmējs, un galveno tautsaimniecības nozari, kurā tas īsteno savu darbību.

(223)

Turklāt vietnē http://www.europe-en-france.gouv.fr/Centre-de-ressources/Aides-d-Etat/Regimes-d-aides ir aplūkojamas visas Eiropas Komisijas apstiprinātās atbalsta shēmas Francijā, tostarp arī šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus. Visbeidzot, šajā pašā vietnē katru gadu tiek publicētas uzņēmumam ik gadu piešķirtās atbalstu summas.

(224)

Šo iemeslu dēļ PNAVE paredzētie pārredzamības nosacījumi ir izpildīti.

(225)

Pasākums, kuru Francija ir piešķīrusi koncernam CEB, ir uzskatāms par atbalstu.

(226)

Pasākums būs saderīgs ar 2014. gada PNAVE, ja Francijas iestādes īstenos visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka atbalsta saņēmējs visā atbalsta laikā nepārdod centrāles enerģiju operatoram, kura rīcībā ir vairāk par 40 % Francijas tirgus, vienalga vai izmantojot tolling līgumu vai centrāles saražotās enerģijas ilgtermiņa pārdošanas līgumu par cenu, kas vienāda ar 95 % no tirgus cenas,