17.8.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 212/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1442

(2017. gada 31. jūlijs),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 5225)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauces materiālu Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisiju robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kuri noteikti LPTP secinājumos.

(2)

Ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2016. gada 20. oktobrī Komisijai sniedza savu atzinumu par lielām sadedzināšanas stacijām piemērojamā LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu. Minētais atzinums ir publiski pieejams.

(3)	Minētā LPTP atsauces dokumenta galvenais elements ir šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tiek pieņemti pielikumā izklāstītie secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 31. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA

(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2) OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.

PIELIKUMS

SECINĀJUMI PAR LABĀKAJIEM PIEEJAMAJIEM TEHNISKAJIEM PAŅĒMIENIEM (LPTP)

TVĒRUMS

Šie LPTP secinājumi attiecas uz šādām Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām:

—	1.1. Kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk, ja tas notiek sadedzināšanas stacijās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk.

—	1.4. Ogļu vai cita kurināmā gazifikācija iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 20 MW un vairāk, ja šī darbība ir tieši saistīta ar sadedzināšanas stacijas darbību.

—	5.2. Atkritumu sadedzināšana vai to resursu atgūšana atkritumu līdzincinerācijas stacijās, kuru jauda pārsniedz trīs tonnas dienā nebīstamo atkritumu gadījumā vai 10 tonnas dienā bīstamo atkritumu gadījumā, ja šī darbība notiek iepriekš minētā 1.1. punkta aptvertajās sadedzināšanas stacijās.

Konkrētāk, šie LPTP secinājumi aptver ar iepriekš minētajām darbībām tieši saistītas augšposma un lejasposma darbības, arī emisiju novēršanas un kontroles paņēmienus.

Šie LPTP secinājumi aptver visus cietos, šķidros un/vai gāzveida degmateriālus, tostarp:

—	cietos kurināmos (piem., ogles, lignītu, kūdru),

—	biomasu (atbilstoši Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 31. punktā iekļautajai definīcijai),

—	šķidros kurināmos (piem., smago degvieleļļu un gāzeļļu),

—	gāzveida kurināmos (piem., dabasgāzi, ūdeņradi saturošu gāzi un singāzi),

—	nozarspecifiskus kurināmos (piem., ķīmiskās rūpniecības un dzelzs un tērauda rūpniecības blakusproduktus),

—	atkritumus, izņemot Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 39. punktā definētos dažādos sadzīves atkritumus un citus atkritumus, kas uzskaitīti minētās direktīvas 42. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā.

Šie LPTP secinājumi neaptver šādus procesus, darbības un elementus:

—	kurināmo sadedzināšana blokos, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 15 MW,

—

sadedzināšanas stacijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES 33. un 35. pantā noteiktā ierobežota lietošanas laika atkāpe vai centralizētajai siltumapgādei piemērojamā atkāpe, līdz to atļaujās noteikto atkāpju termiņa apritēšanai, attiecībā uz atkāpes aptverto piesārņotāju LPTP SEL, kā arī citiem tādiem piesārņotājiem, kuru emisijas samazinātu ar atkāpi atceltie tehniskie pasākumi,

—	kurināmo gazifikācija, ja tā nav tieši saistīta ar iegūtās singāzes sadedzināšanu,

—	kurināmo gazifikācija un vēlāka singāzes sadedzināšana, ja tā tieši saistīta ar minerāleļļas un gāzes rafinēšanu,

—	augšposma un lejasposma darbības, kas nav tieši saistītas ar sadedzināšanu vai gazifikāciju,

—	sadedzināšana rūpnieciskajās krāsnīs vai karsētājos,

—	sadedzināšana pēcdedzināšanas stacijās,

—	sadedzināšana lāpā,

—	sadedzināšana reģenerācijas katlos un kopējā reducētā sēra degļos pulpas un papīra ražošanas iekārtās, jo uz to attiecas secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz pulpas, papīra un kartona ražošanu,

—	rafinētavas kurināmo sadedzināšana rafinētavā, jo uz to attiecas secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz minerāleļļas un gāzes rafinēšanu,

—

atkritumu likvidēšana vai to resursu atgūšana:

—	atkritumu incinerācijas stacijās (kas Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 40. punktā definētas kā “atkritumu sadedzināšanas iekārtas”),

—	atkritumu līdzincinerācijas stacijās, ja vairāk nekā 40 % no izdalītās siltumenerģijas nāk no bīstamajiem atkritumiem,

—	atkritumu līdzincinerācijas stacijās, kurās sadedzina tikai atkritumus, ja vien šie atkritumi vismaz daļēji nesastāv no biomasas atbilstoši Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 31. punkta b) apakšpunktā iekļautajai definīcijai,

jo uz tām attiecas LPTP secinājumi par atkritumu incinerāciju.

Citi LPTP secinājumi un atsauces dokumenti, kuri varētu būt relevanti attiecībā uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:

—	Vispārizmantojamas notekūdeņu un atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW)

—	Ķimikālijām veltīto LPTP atsauces dokumentu sērija (LVOC utt.)

—	Ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM)

—	Ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS)

—	Energoefektivitāte (ENE)

—	Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS)

—	Dzelzs un tērauda ražošana (IS)

—	No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM)

—	Pulpas, papīra un kartona ražošana (PP)

—	Minerāleļļas un gāzes rafinēšana (REF)

—	Atkritumu incinerācija (WI)

—	Atkritumu apstrāde (WT)

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Termins

Definīcija

Vispārīgie termini

Katls

Jebkura sadedzināšanas stacija, izņemot dzinējus, gāzturbīnas un rūpnieciskās krāsnis vai karsētājus.

Kombinētā cikla gāzturbīna (KCGT)

KCGT ir sadedzināšanas stacija, kurā izmanto divus termodinamiskos ciklus (piem., Breitona ciklu un Renkina ciklu). Kombinētā cikla gāzturbīnā tādas gāzturbīnas dūmgāzu siltumenerģiju, kurā ražo elektroenerģiju pēc Breitona cikla, pārveido par lietderīgu enerģiju siltumenerģijas atgūšanas tvaika ģeneratorā (SATĢ), kurā ar to ražo tvaiku, kas pēc tam izplešas tvaika turbīnā (kurā pēc Renkina cikla ražo papildu elektroenerģiju).

Šajos LPTP secinājumos KCGT ietver gan konfigurācijas ar piekurināšanu siltumenerģijas atgūšanas tvaika ģeneratorā, gan bez tās.

Sadedzināšanas stacija

Jebkura tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu tā iegūto siltumenerģiju. Šajos LPTP secinājumos kombināciju, ko veido:

—	divas vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas stacijas, kurās dūmgāzes novada pa kopīgu dūmeni, vai

—

atsevišķas sadedzināšanas stacijas, attiecībā uz kurām atļauja pirmoreiz piešķirta 1987. gada 1. jūlijā vai vēlāk vai attiecībā uz kurām operatori minētajā dienā vai pēc tās iesnieguši pilnīgu pieteikumu un kuras uzstādītas tā, ka, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos faktorus, to dūmgāzes pēc kompetentās iestādes atzinuma varētu novadīt pa kopīgu dūmeni,

uzskata par vienu sadedzināšanas staciju.

Aprēķinot šādas kombinācijas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, saskaita visu to attiecīgo atsevišķo sadedzināšanas staciju jaudu, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vismaz 15 MW.

Sadedzināšanas bloks

Individuāla sadedzināšanas stacija

Nepārtraukta mērīšana

Mērīšana ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā.

Tiešā novadīšana

Novadīšana (uz saņēmēju ūdensobjektu) vietā, kur notiek emisija no iekārtas, bez papildu apstrādes lejasposmā.

Dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma

Sistēma, kurā ar vienu atsērošanas paņēmienu vai šādu paņēmienu kombināciju mazina sadedzināšanas stacijas radītās SOx emisijas.

Esoša dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma

Dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma, kas nav jauna DGA sistēma.

Jauna dūmgāzu atsērošanas (DGA) sistēma

Vai nu dūmgāzu atsērošanas sistēma jaunā stacijā, vai esošas stacijas DGA sistēma, kurā vismaz viens atsērošanas paņēmiens ieviests vai pilnīgi aizstāts pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas.

Gāzeļļa

Jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, uz kuru attiecas KN kods 2710 19 25 , 2710 19 29 , 2710 19 47 , 2710 19 48 , 2710 20 17 vai 2710 20 19 ,

vai jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, kas, izmantojot ASTM D86 metodi, 250 °C temperatūrā destilējas mazāk nekā par 65 tilp. % (ieskaitot zudumus), bet 350 °C temperatūrā – vismaz par 85 tilp. % (ieskaitot zudumus).

Smagā degvieleļļa (SDE)

Jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, uz kuru attiecas KN kods 2710 19 51 līdz 2710 19 68 , 2710 20 31 , 2710 20 35 vai 2710 20 39 ,

vai jebkurš no naftas iegūts šķidrais kurināmais, izņemot gāzeļļu, kurš pēc destilācijas rādītājiem ietilpst tādu smago eļļu grupā, ko izmanto par kurināmo, un kurš, izmantojot ASTM D86 metodi, 250 °C temperatūrā destilējas mazāk nekā par 65 tilp. % (ieskaitot zudumus). Naftas produktu pieskaita pie smagajām degvieleļļām arī tad, ja destilācijas rādītājus ar ASTM D86 metodi noteikt nevar.

Neto elektriskais lietderības koeficients (sadedzināšanas bloks un integrētās gazifikācijas kombinētais cikls jeb IGKC)

Neto saražotā elektroenerģija (galvenā transformatora augstsprieguma pusē saražotā elektroenerģija, no kā atņemta pievadītā enerģija, – piem., palīgsistēmu energoapgādei) attiecībā pret kurināmā/ievadmateriāla formā pievadīto enerģiju (ko izsaka kā kurināmā/ievadmateriāla zemāko siltumspēju) sadedzināšanas bloka robežpunktā noteiktā laika periodā.

Neto mehāniskais lietderības koeficients

Mehāniskā jauda slodzes pieslēguma vietā attiecībā pret termisko jaudu, kas pievadīta ar kurināmo.

Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (sadedzināšanas bloks un IGKC)

Neto saražotā enerģija (saražotā elektroenerģija, karstais ūdens, tvaiks, mehāniskā enerģija, no kā atņemta pievadītā elektroenerģija un/vai siltumenerģija, – piem., palīgsistēmu energoapgādei) attiecībā pret kurināmā formā pievadīto enerģiju (ko izsaka kā kurināmā zemāko siltumspēju) sadedzināšanas bloka robežpunktā noteiktā laika periodā.

Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (gazifikācijas bloks)

Neto saražotā enerģija (saražotā elektroenerģija, karstais ūdens, tvaiks, mehāniskā enerģija un singāze (ko izsaka kā singāzes zemāko siltumspēju), no kā atņemta pievadītā elektroenerģija un/vai siltumenerģija, – piem., palīgsistēmu energoapgādei) attiecībā pret kurināmā/ievadmateriāla formā pievadīto enerģiju (ko izsaka kā kurināmā/ievadmateriāla zemāko siltumspēju) gazifikācijas bloka robežpunktā noteiktā laika periodā.

Ekspluatācijas stundas

Stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas stacija vai tās daļa tiek ekspluatēta un novada emisijas gaisā, izņemot palaišanas un apturēšanas periodus.

Periodiska mērīšana

Mērlieluma (konkrēta mērāmā lieluma) noteikšana konkrētos laika intervālos.

Esoša stacija

Sadedzināšanas stacija, kas nav jauna stacija.

Jauna stacija

Sadedzināšanas stacija, kuras ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija, kura, saglabājot esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta.

Pēcdedzināšanas stacija

Tāda sistēma dūmgāzu attīrīšanai sadedzināšanas ceļā, kas netiek ekspluatēta kā neatkarīga sadedzināšanas stacija, piem., termiskais oksidizators (t. i., atliekgāzu incinerators), ar ko no dūmgāzēm atdala vienu vai vairākus piesārņotājus (piem., GOS), atgūstot vai neatgūstot procesā radušos siltumu. Pakāpeniskas sadedzināšanas paņēmienus, kuros katrs degšanas posms norit atsevišķā kamerā, kur var būt īpaši degšanas apstākļi (piem., kurināmā un gaisa attiecība, temperatūras profils), uzskata par viena sadedzināšanas procesa daļu, nevis par sadedzināšanu pēcdedzināšanas stacijā. Tāpat arī tad, kad rūpnieciskajā karsētājā/krāsnī vai citā sadedzināšanas procesā radušās gāzes pēc tam oksidē atsevišķā sadedzināšanas stacijā, lai atgūtu to enerģētisko vērtību (ar palīgkurināmo vai bez tā) elektroenerģijas, tvaika, karstā ūdens/eļļas vai mehāniskās enerģijas ražošanai, šo staciju neuzskata par pēcdedzināšanas staciju.

Prognostiskā emisiju monitoringa sistēma (PEMS)

Sistēma, ar kuru pēc vairākiem raksturīgiem nepārtraukti monitorētiem procesa parametriem (piem., deggāzu patēriņš, gaisa un kurināmā attiecībā) un datiem par kurināmā vai ievadmateriāla kvalitāti (piem., sēra saturu) nepārtraukti nosaka kāda avota emitēta piesārņotāja emisiju koncentrāciju.

Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie

Gāzveida un/vai šķidri (petro)ķīmiskās rūpniecības blakusprodukti, ko sadedzināšanas stacijās izmanto par nekomerciāliem kurināmajiem.

Rūpnieciskās krāsnis vai karsētāji

Rūpnieciskās krāsnis vai karsētāji ir:

—	sadedzināšanas stacijas, kuru dūmgāzes izmanto objektu vai ievadmateriāla termiskai apstrādei tieškontakta karsētājmehānismā (piem., cementa krāsnī/kaļķu ceplī, stikla krāsnī, asfalta krāsnī, žāvēšanas procesā, (petro)ķīmiskās rūpniecības reaktorā, melno metālu apstrādes krāsnīs), vai

—

sadedzināšanas stacijas, kuru izstarotais un/vai vadītais siltums uz objektiem vai ievadmateriāliem tiek novadīts caur cietu sienu, neizmantojot siltumpārneses fluīdu (piem., koksa baterijkrāsns, kaupers, krāsns vai reaktors procesplūsmas uzkarsēšanai (petro)ķīmiskajā rūpniecībā, piem., tvaika krekinga krāsns, rūpnieciskais karsētājs, ko izmanto sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) regazificēšanai LNG termināļos).

Ja izmanto labu enerģijas atgūšanas praksi, rūpnieciskajiem karsētājiem/krāsnīm var būt piesaistīta tvaika/elektroenerģijas ražošanas sistēma. To uzskata par neatņemamu rūpnieciskā karsētāja/krāsns konstrukcijas daļu, ko nevar vērtēt atsevišķi.

Rafinētavas kurināmais

Ciets, šķidrs vai gāzveida degmateriāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, piem., rafinētavas deggāze (RDG), singāze, rafinētavas eļļas un naftas kokss.

Atlikumi

Vielas vai objekti, kas šā dokumenta aptvertajās darbībās radušies kā atkritumi vai blakusprodukti.

Palaišanas un apturēšanas periods

Stacijas ekspluatācijas laiks, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/249/ES (*1).

Esošs bloks

Sadedzināšanas bloks, kas nav jauns bloks.

Jauns bloks

Sadedzināšanas bloks, kura ekspluatācijai sadedzināšanas stacijā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai sadedzināšanas bloks, kurš, saglabājot esošos sadedzināšanas stacijas pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīts.

Derīgs (stundas vidējais rādītājs)

Stundas vidējo rādītāju uzskata par derīgu, ja automātiskajai mērījumu sistēmai attiecīgajā laikā nav veikta apkope un tās darbība nav bijusi traucēta.

Termins	Definīcija
Piesārņotāji/parametri
As	Arsēns un tā savienojumi kopā, izteikti kā As
C3	Ogļūdeņraži, kuru oglekļa atomu skaits molekulā ir trīs
C4+	Ogļūdeņraži, kuru oglekļa atomu skaits molekulā ir vismaz četri
Cd	Kadmijs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cd
Cd+Tl	Kadmijs, tallijs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cd+Tl
CH4	Metāns
CO	Oglekļa monoksīds
ĶSP	Ķīmiskais skābekļa patēriņš. Skābekļa daudzums, kas vajadzīgs organiskā materiāla pilnīgai oksidācijai par oglekļa dioksīdu
COS	Karbonilsulfīds
Cr	Hroms un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cr
Cu	Varš un tā savienojumi kopā, izteikti kā Cu
Putekļi	Visas daļiņas (gaisā)
Fluorīds	Izšķīdis fluorīds, izteikts kā F-
H2S	Sērūdeņradis
HCl	Visi neorganiskie gāzveida hlora savienojumi, izteikti kā HCl
HCN	Ciānūdeņradis
HF	Visi neorganiskie gāzveida fluora savienojumi, izteikti kā HF
Hg	Dzīvsudrabs un tā savienojumi kopā, izteikti kā Hg
N2O	Dislāpekļa monoksīds (slāpekļa(I) oksīds)
NH3	Amonjaks
Ni	Niķelis un tā savienojumi kopā, izteikti kā Ni
NOX	Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2
Pb	Svins un tā savienojumi kopā, izteikti kā Pb
PCDD/F	Polihlorētie dibenz-p-dioksīni un polihlorētie dibenzfurāni
KND	Koncentrācija neattīrītajās dūmgāzēs. Gada vidējā SO2 koncentrācija neattīrītajās dūmgāzēs SOX mazināšanas sistēmas ievadpunktā (iedaļā “Vispārīgie apsvērumi” norādītajos standartapstākļos), izteikta pie skābekļa references satura, kas ir 6 tilp. % O2
Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V	Antimons, arsēns, svins, hroms, kobalts, varš, mangāns, niķelis, vanādijs un to savienojumi kopā, izteikti kā Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V
SO2	Sēra dioksīds
SO3	Sēra trioksīds
SOX	Sēra dioksīds (SO2) un sēra trioksīds (SO3) kopā, izteikti kā SO2
Sulfāti	Izšķīduši sulfāti, izteikti kā SO4 2-
Vieglizdalīgie sulfīdi	Izšķīdušie sulfīdi un tie neizšķīdušie sulfīdi, kas viegli izdalās paskābināšanās gadījumā, kopā, izteikti kā S2-
Sulfīti	Izšķīduši sulfīti, izteikti kā SO3 2-
KOO	Kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C (ūdenī)
KSC	Kopējās suspendētās cietvielas. Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija (ūdenī), kas mērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem
KGOO	Kopējais gaistošais organiskais ogleklis, izteikts kā C (gaisā)
Zn	Cinks un tā savienojumi kopā, izteikti kā Zn

AKRONĪMI

Šajos LPTP secinājumos izmantoti šādi akronīmi:

Akronīms	Definīcija
GPB	Gaisa padeves bloks
KCGT	Kombinētā cikla gāzturbīna, ar piekurināšanu vai bez tās
CVS	Cirkulējošs verdošais slānis
CHP	Koģenerācija
KKG	Koksa gāze
COS	Karbonilsulfīds
DLN	Sausie mazu NOX emisiju degļi
SIC	Sorbenta inžekcija cauruļvadā
ESP	Elektrostatiskais precipitators
SVS	Sadedzināšana verdošajā slānī
DGA	Dūmgāzu atsērošana
SDE	Smagā degvieleļļa
SATV	Siltuma atgūšanas tvaika ģenerators
IGKC	Integrētās gazifikācijas kombinētais cikls
ZSS	Zemākā siltumspēja
LNB	Mazu NOX emisiju degļi
LNG	Sašķidrināta dabasgāze
ACGT	Atvērtā cikla gāzturbīna
ĀEA	Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi
PKS	Pulverizēta kurināmā sadedzināšana
PEMS	Prognostiskā emisiju monitoringa sistēma
SKR	Selektīva katalītiskā reducēšana
ISA	Izsmidzināms sausais absorbētājs
SNKR	Selektīva nekatalītiskā reducēšana

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni

Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL)

Ja ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) ir norādīti atšķirīgiem vidējošanas periodiem, jāievēro visi šie LPTP SEL.

Šajos LPTP secinājumos izklāstītie LPTP SEL var neattiekties uz turbīnām, ko darbina ar šķidro kurināmo vai gāzi, un ārkārtas situācijās izmantojamiem dzinējiem, ko ekspluatē mazāk nekā 500 h gadā, ja šāds ārkārtas izmantojums nav savienojams ar LPTP SEL ievērošanu.

Emisijas gaisā: LPTP SEL

Šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām gaisā, ir norādīti kā koncentrācijas, kuras izsaka kā emitētās vielas masu dūmgāzu tilpuma vienībā šādos standartapstākļos: sausa gāze 273,15 K temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena; tos izsaka, lietojot mērvienības g/Nm3, μg/Nm3 vai ng I-TEQ/Nm3.

Emisijām gaisā piemērojamo LPTP SEL monitoringa biežums ir norādīts 4. LPTP.

Šajā dokumentā LPTP SEL izteikšanai izmantotais references skābekļa līmenis ir norādīts nākamajā tabulā.

Darbība	Skābekļa references līmenis (OR)
Cieto kurināmo sadedzināšana	6 tilp. %
Cieto kurināmo sadedzināšana kombinācijā ar šķidrajiem un/vai gāzveida kurināmajiem
Atkritumu līdzincinerācija
Šķidro un/vai gāzveida kurināmo sadedzināšana, kas nenotiek gāzturbīnā vai dzinējā	3 tilp. %
Šķidro un/vai gāzveida kurināmo sadedzināšana gāzturbīnā vai dzinējā	15 tilp. %
Sadedzināšana IGKC stacijās	15 tilp. %

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa references līmeņa ir šāda:

Formula

kur:

ER	:	emisiju koncentrācija pie skābekļa references līmeņa OR;
OR	:	skābekļa references līmenis tilp. %;
EM	:	izmērītā emisiju koncentrācija;
OM	:	izmērītais skābekļa līmenis tilp. %.

Vidējošanas periodiem piemēro šādas definīcijas:

Vidējošanas periods	Definīcija
Dienas vidējā vērtība	Attiecībā uz 24 stundu periodu vidējota vērtība, kas aprēķināta no derīgām nepārtrauktā mērīšanā iegūtām stundas vidējām vērtībām
Gada vidējā vērtība	Attiecībā uz gadu vidējota vērtība, kas aprēķināta no derīgām nepārtrauktā mērīšanā iegūtām stundas vidējām vērtībām
Paraugošanas perioda vidējā vērtība	Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (1)
Gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība	To gada laikā iegūto vērtību vidējā vērtība, kuras noskaidrotas katra parametra periodiskos mērījumos, kas veikti tādā monitoringa biežumā, kāds noteikts attiecīgajam parametram

Emisijas ūdenī: LPTP SEL

Šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām ūdenī, ir norādīti kā koncentrācijas, ko izsaka kā emitētās vielas masu ūdens tilpuma vienībā, lietojot mērvienības μg/l, mg/l vai g/l. LPTP SEL attiecas uz dienas vidējām vērtībām, t. i., 24 stundu plūsmproporcionālajiem apvienotajiem paraugiem. Ja var demonstrēt, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālus apvienotos paraugus.

Emisijām ūdenī piemērojamo LPTP SEL monitoringa biežums ir norādīts 5. LPTP.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL)

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ir konkrētā bloka konstrukcijas noteiktā attiecība starp sadedzināšanas bloka neto saražoto enerģiju un sadedzināšanas blokam ar kurināmo/ievadmateriāliem pievadīto enerģiju. Neto saražoto enerģiju nosaka sadedzināšanas, gazifikācijas vai IGKC bloka robežpunktos (palīgsistēmām, piem., dūmgāzu attīrīšanas sistēmām, esot bloka pusē), blokam darbojoties ar pilnu noslodzi.

Koģenerācijas staciju gadījumā:

—	neto kopējā kurināmā izmantojuma lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz sadedzināšanas bloku, kas darbojas ar pilnu noslodzi un noregulēts tā, lai iegūtu maksimālu siltumenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ieguvi atstājot otrajā plānā,

—	neto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz sadedzināšanas bloku, kas ar pilnu noslodzi ražo tikai elektroenerģiju.

LPTP SEEL izsaka procentos. Kurināmā/ievadmateriāla formā pievadīto enerģiju izsaka kā zemāko siltumspēju.

LPTP SEEL monitoringa biežums ir norādīts 2. LPTP.

Sadedzināšanas staciju/bloku kategorizēšana pēc kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas

Ja šajos LPTP secinājumos kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir norādīta kā vērtību diapazons, tā ir vienāda ar vai lielāka par diapazona apakšējo robežu un mazāka par diapazona augšējo robežu. Piemēram, 100–300 MWth staciju kategorija apzīmē sadedzināšanas stacijas ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, kas ir vienāda ar vai lielāka par 100 MW un mazāka par 300 MW.

Ja tāda sadedzināšanas stacijas daļa, kas dūmgāzes novada pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopīgā dūmenī, darbojas mazāk nekā 1 500 h gadā, attiecīgo stacijas daļu šo LPTP secinājumu kontekstā var uzskatīt par atsevišķu vienību. Uz visām stacijas daļām attiecas stacijas kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas LPTP SEL. Šādos gadījumos emisijas caur katru dūmvadu monitorē atsevišķi.

1. VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI

Līdztekus šajā punktā izklāstītajiem vispārīgajiem LPTP secinājumiem ir izmantojami arī 2. līdz 7. punktā izklāstītie konkrētiem kurināmajiem veltītie LPTP secinājumi.

1.1. Vidiskās pārvaldības sistēmas

1. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārējos vidiskos rādītājus, ir ieviest un konsekventi īstenot tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kas ietver visus šos aspektus:

i)	vadības, tostarp augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts;

ii)	vadības noteikta vidiskā politika, kas paredz pastāvīgi uzlabot iekārtas vidiskos rādītājus;

iii)	nepieciešamo procedūru, mērķu un mērķrādītāju plānošana un noteikšana apvienojumā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;

iv)

tādu procedūru īstenošana, kurās īpaša uzmanība pievērsta šādiem aspektiem:

a)	struktūra un atbildības sadalījums;

b)	darbā pieņemšana, apmācība, izpratnes un kompetences palielināšana;

saziņa;

d)	darbinieku iesaistīšana;

e)	dokumentācija;

f)	efektīva procesu kontrole;

g)	plānotas regulāras tehniskās apkopes programmas;

h)	gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām;

i)	garantēta vides jomas tiesību aktu prasību ievērošana;

darbības rezultātu pārbaude un koriģējoši pasākumi, kuros īpaša uzmanība pievērsta šādiem aspektiem:

a)	monitorings un mērījumi (sk. arī JRC atsauces ziņojumu “No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings” – ROM);

b)	koriģējoši un profilaktiski pasākumi;

c)	uzskaitvedība;

d)	neatkarīgas (ja praktiski iespējams) iekšējās un ārējās revīzijas, lai konstatētu, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un tiek ievērota;

vi)	EMS un tās pastāvīgas piemērotības, atbilstības un efektivitātes pārbaudīšana, kuru veic augstākā līmeņa vadītāji;

vii)	sekošana mazākpiesārņojošu tehnoloģiju izstrādei;

viii)

jaunas stacijas projektēšanas posmā un visa tās darbmūža laikā – tās vidiskās ietekmes izvērtēšana, ko radīs eventuāla iekārtas izņemšana no ekspluatācijas (dezekspluatēšana), arī:

a)	izvairīšanās no pazemes struktūru izveidošanas;

b)	demontāžu atvieglojošu elementu iestrādāšana;

c)	viegli dekontaminējamu virsmas pārklājumu izvēle;

d)	tādas aprīkojuma konfigurācijas izvēle, kas samazina ķimikāliju aiztures risku un atvieglo drenāžu vai tīrīšanu;

e)	tādu elastīgu, noslēgtu aprīkojuma elementu izveidošana, kas rada iespēju staciju slēgt pakāpeniski, pa daļām;

f)	maksimāla bionoārdāmu un reciklējamu materiālu izmantošana;

ix)	regulāra nozares procesu salīdzinošā novērtēšana. Konkrēti šajā nozarē ir svarīgi apsvērt arī šādus EMS elementus, kas vajadzības gadījumā aprakstīti attiecīgajā LPTP:

x)	kvalitātes nodrošināšanas / kvalitātes kontroles programmas, ar kurām nodrošinātu, ka tiek pilnīgi noteikti un kontrolēti visu kurināmo raksturlielumi (sk. 9. LPTP);

xi)	pārvaldības plāns, ar kuru samazinātu emisijas gaisā un/vai ūdenī ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos, arī palaišanas un apturēšanas periodos (sk. 10. LPTP un 11. LPTP);

xii)	atkritumu apsaimniekošanas plāns, ar kuru nodrošinātu, ka tiek ierobežota atkritumu rašanās, tie tiek sagatavoti atkalizmantošanai, reciklēti vai no tiem kā citādi tiek atgūti resursi, arī ar 16. LPTP aprakstītajiem paņēmieniem;

xiii)

sistemātiska metode, kā apzināt nekontrolētas un/vai neplānotas emisijas vidē un tās novērst, it sevišķi:

a)	emisijas augsnē un pazemes ūdeņos no manipulācijām ar kurināmajiem, piedevām, blakusproduktiem un atkritumiem, kā arī to glabāšanas;

b)	emisijas, kas saistītas ar kurināmā pašuzkaršanu un/vai pašaizdegšanos glabāšanas un manipulāciju laikā;

xiv)	putekļu pārvaldības plāns, ar kuru novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu difūzās emisijas no kurināmo, atlikumu un piedevu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas un/vai manipulācijām ar tiem;

xv)

trokšņu pārvaldības plāns, ja ir paredzams, ka troksnis apgrūtinās sensitīvus objektus vai tā jau notiek, arī:

a)	protokols trokšņa monitorēšanai uz stacijas robežas;

b)	trokšņa mazināšanas programma;

c)	protokols reaģēšanai uz trokšņa incidentiem ar pienācīgām darbībām un laika grafikiem;

d)	pārskats par agrākiem trokšņa incidentiem, novēršanas pasākumiem un to, kā ar informāciju par trokšņa incidentiem iepazīstinātas iesaistītās personas;

xvi)

attiecībā uz smakojošu vielu sadedzināšanu, gazifikāciju vai līdzincinerāciju – smaku pārvaldības plāns, kurā ietilpst:

a)	smaku monitoringa protokols;

b)	vajadzības gadījumā – smaku novēršanas programma smaku emisiju konstatēšanai un novēršanai vai mazināšanai;

c)	smaku incidentu reģistrēšanas protokols un attiecīgās darbības un laika grafiki;

d)	pārskats par agrākiem smaku incidentiem, novēršanas pasākumiem un ar smaku incidentu saistīto zināšanu izplatīšanu iesaistītajām personām.

Ja novērtējums liecina, ka kāds no x)–xvi) punktā minētajiem elementiem nav vajadzīgs, lēmumu to neizmantot, arī lēmuma iemeslus, reģistrē.

Izmantojamība

EMS (piem., standarta vai nestandarta) tvērums (piem., detalizācijas līmenis) un veids parasti ir saistīts ar iekārtas veidu, lielumu un sarežģītību un tās iespējamo vidisko ietekmi.

1.2. Monitorings

2. LPTP.

LPTP ir noskaidrot gazifikācijas, IGKC un/vai sadedzināšanas bloku neto elektrisko lietderības koeficientu un/vai neto kopējo kurināmā izmantojuma lietderības koeficientu, un/vai neto mehānisko lietderības koeficientu, izdarot veiktspējas testu pilnas slodzes apstākļos (2) saskaņā ar EN standartiem pēc bloka nodošanas ekspluatācijā un pēc katras pārveides, kas varētu būtiski ietekmēt bloka neto elektrisko lietderības koeficientu un/vai neto kopējo kurināmā izmantojuma lietderības koeficientu, un/vai neto mehānisko lietderības koeficientu. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

3. LPTP.

LPTP ir monitorēt galvenos procesa parametrus, kas relevanti attiecībā uz emisijām gaisā un ūdenī, tostarp šeit norādītos parametrus.

Plūsma	Parametrs(-i)	Monitorings
Dūmgāzes	Caurplūdums	Periodiska vai nepārtraukta noteikšana
	Skābekļa saturs, temperatūra un spiediens	Periodiska vai nepārtraukta mērīšana
	Ūdens tvaika saturs (3)	Periodiska vai nepārtraukta mērīšana
Dūmgāzu attīrīšanas notekūdeņi	Caurplūdums, pH un temperatūra	Nepārtraukta mērīšana

4. LPTP.

LPTP ir monitorēt emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs

Kurināmais, process vai sadedzināšanas stacijas tips

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda

Standarts(-i) (4)

Minimālais monitoringa biežums (5)

Monitorings saistīts ar

NH3

—	SKR un/vai SNKR izmantojums

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (6) (7)

7. LPTP

NOX

—	Ogles un/vai lignīts, arī atkritumu līdzincinerācija

—	Cietā biomasa un/vai kūdra, arī atkritumu līdzincinerācija

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli un dzinēji

—	Ar gāzeļļu darbināmas gāzturbīnas

—	Ar dabasgāzi darbināmi katli, dzinēji un turbīnas

—	Dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie

—	IGKK stacijas

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (6) (8)

20. LPTP

24. LPTP

28. LPTP

32. LPTP

37. LPTP

41. LPTP

42. LPTP

43. LPTP

47. LPTP

48. LPTP

56. LPTP

64. LPTP

65. LPTP

73. LPTP

—	Sadedzināšanas stacijas uz atkrastes platformām

Jebkāda

EN 14792

Reizi gadā (9)

53. LPTP

N2O

—	Ogles un/vai lignīts cirkulējoša verdošā slāņa katlos

—	Cietā biomasa un/vai kūdra cirkulējoša verdošā slāņa katlos

Jebkāda

EN 21258

Reizi gadā (10)

20. LPTP

24. LPTP

—	Ogles un/vai lignīts, arī atkritumu līdzincinerācija

—	Cietā biomasa un/vai kūdra, arī atkritumu līdzincinerācija

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli un dzinēji

—	Ar gāzeļļu darbināmas gāzturbīnas

—	Ar dabasgāzi darbināmi katli, dzinēji un turbīnas

—	Dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie

—	IGKK stacijas

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (6) (8)

20. LPTP

24. LPTP

28. LPTP

33. LPTP

38. LPTP

44. LPTP

49. LPTP

56. LPTP

64. LPTP

65. LPTP

73. LPTP

—	Sadedzināšanas stacijas uz atkrastes platformām

Jebkāda

EN 15058

Reizi gadā (9)

54. LPTP

SO2

—	Ogles un/vai lignīts, arī atkritumu līdzincinerācija

—	Cietā biomasa un/vai kūdra, arī atkritumu līdzincinerācija

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi dzinēji

—	Ar gāzeļļu darbināmas gāzturbīnas

—	Dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie katlos

—	IGKK stacijas

Jebkāda

Parastie EN standarti un EN 14791

Nepārtraukts (6) (11) (12)

21. LPTP

25. LPTP

29. LPTP

34. LPTP

39. LPTP

50. LPTP

57. LPTP

66. LPTP

67. LPTP

74. LPTP

SO3

—	SKR izmantojums

Jebkāda

EN standarta nav

Reizi gadā

—

Gāzveida hlorīdi, izteikti kā HCl

—	Ogles un/vai lignīts

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie katlos

Jebkāda

EN 1911

Reizi trijos mēnešos (6) (13) (14)

21. LPTP

57. LPTP

—	Cietā biomasa un/vai kūdra

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (15) (16)

25. LPTP

—	Atkritumu līdzincinerācija

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (6) (16)

66. LPTP

67. LPTP

—	Ogles un/vai lignīts

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie katlos

Jebkāda

EN standarta nav

Reizi trijos mēnešos (6) (13) (14)

21. LPTP

57. LPTP

—	Cietā biomasa un/vai kūdra

Jebkāda

EN standarta nav

Reizi gadā

25. LPTP

—	Atkritumu līdzincinerācija

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts (6) (16)

66. LPTP

67. LPTP

Putekļi

—	Ogles un/vai lignīts

—	Cietā biomasa un/vai kūdra

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli

—	Dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie katlos

—	IGKK stacijas

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi dzinēji

—	Ar gāzeļļu darbināmas gāzturbīnas

Jebkāda

Parastie EN standarti un EN 13284-1 un EN 13284-2

Nepārtraukts (6) (17)

22. LPTP

26. LPTP

30. LPTP

35. LPTP

39. LPTP

51. LPTP

58. LPTP

75. LPTP

—	Atkritumu līdzincinerācija

Jebkāda

Parastie EN standarti un EN 13284-2

Nepārtraukts

68. LPTP

69. LPTP

Metāli un pusmetāli, izņemot dzīvsudrabu (As, Cd, Co, Cr, Cu, Mn, Ni, Pb, Sb, Se, Tl, V, Zn)

—	Ogles un/vai lignīts

—	Cietā biomasa un/vai kūdra

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli un dzinēji

Jebkāda

EN 14385

Reizi gadā (18)

22. LPTP

26. LPTP

30. LPTP

—	Atkritumu līdzincinerācija

< 300 MWth

EN 14385

Reizi sešos mēnešos (13)

68. LPTP

69. LPTP

≥ 300 MWth

EN 14385

Reizi trijos mēnešos (19) (13)

—	IGKK stacijas

≥ 100 MWth

EN 14385

Reizi gadā (18)

75. LPTP

—	Ogles un/vai lignīts, arī atkritumu līdzincinerācija

< 300 MWth

EN 13211

Reizi trijos mēnešos (13) (20)

23. LPTP

≥ 300 MWth

Parastie EN standarti un EN 14884

Nepārtraukts (16) (21)

—	Cietā biomasa un/vai kūdra

Jebkāda

EN 13211

Reizi gadā (22)

27. LPTP

—	Atkritumu līdzincinerācija ar cieto biomasu un/vai kūdru

Jebkāda

EN 13211

Reizi trijos mēnešos (13)

70. LPTP

—	IGKK stacijas

≥ 100 MWth

EN 13211

Reizi gadā (23)

75. LPTP

KGOO

—	Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi dzinēji

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie katlos

Jebkāda

EN 12619

Reizi sešos mēnešos (13)

33. LPTP

59. LPTP

—	Atkritumu līdzincinerācija ar oglēm, lignītu, cieto biomasu un/vai kūdru

Jebkāda

Parastie EN standarti

Nepārtraukts

71. LPTP

Formaldehīds

—	Dabasgāze gāzes un divu kurināmo liesdedzes dzinējos ar dzirksteļaizdedzi

Jebkāda

EN standarta nav

Reizi gadā

45. LPTP

CH4

—	Ar dabasgāzi darbināmi dzinēji

Jebkāda

EN ISO 25139

Reizi gadā (24)

45. LPTP

PCDD/F

—	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie katlos

—	Atkritumu līdzincinerācija

Jebkāda

EN 1948-1, EN 1948-2, EN 1948-3

Reizi sešos mēnešos (13) (25)

59. LPTP

71. LPTP

5. LPTP.

LPTP ir monitorēt dūmgāzu attīrīšanā radušās emisijas ūdenī vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs		Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Kopējais organiskais ogleklis (KOO) (26)		EN 1484	Reize mēnesī	15. LPTP
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (26)		EN standarta nav
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)		EN 872
Fluorīds (F-)		EN ISO 10304-1
Sulfāti (SO4 2-)		EN ISO 10304-1
Vieglizdalīgie sulfīdi (S2-)		EN standarta nav
Sulfīti (SO3 2-)		EN ISO 10304-3
Metāli un pusmetāli	As	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 11885 vai EN ISO 17294-2)
	Cd
	Cr
	Cu
	Ni
	Pb
	Zn
	Hg	Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 12846 vai EN ISO 17852)
Hlorīdi (Cl-)		Pieejami dažādi EN standarti (piem., EN ISO 10304-1 vai EN ISO 15682)		—
Kopējais slāpeklis		EN 12260		—

1.3. Vispārīgie vidiskie un sadegšanas rādītāji

6. LPTP.

LPTP, kā uzlabot sadedzināšanas staciju vispārīgos vidiskos rādītājus un mazināt CO un nesadegušu vielu emisijas gaisā, ir nodrošināt optimālu sadegšanu un izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Kurināmo maisījumi un sajaukšana	Nodrošināt stabilus degšanas apstākļus un/vai mazināt piesārņotāju emisiju, sajaucot dažādas kvalitātes viena veida kurināmo.	Vispārizmantojams.
b.	Sadedzes sistēmas apkope	Regulāra plānota apkope saskaņā ar piegādātāja ieteikumiem.	Vispārizmantojams.
c.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.1. punktā.	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
d.	Laba sadedzes aprīkojuma konstrukcija	Laba krāsns, degkameru, degļu un saistīto ietaišu konstrukcija.	Jaunās sadedzināšanas stacijās vispārizmantojams.
e.	Kurināmā izvēle	Izvēlēties vai pilnīgi vai daļēji sākt izmantot citu pieejamu kurināmo ar labāku vidisko profilu (piem., ar zemu sēra un/vai dzīvsudraba saturu), arī palaišanā vai par rezerves kurināmo.	Izmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar to, vai pieejami piemērotu veidu kurināmie ar kopumā labāku vidisko profilu (to var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika) vai integrētā objekta kurināmo bilanci, ja izmanto rūpniecības proceskurināmos. Esošu sadedzināšanas staciju gadījumā kurināmā izvēli var ietekmēt stacijas konfigurācija un konstrukcija.

7. LPTP.

LPTP, kā mazināt amonjaka emisijas gaisā no selektīvās katalītiskās reducēšanas (SKR) un/vai selektīvās nekatalītiskās reducēšanas (SNKR), lai panāktu mazākas NOX emisijas, ir optimizēt SKR un/vai SNKR teorētisko un praktisko norisi (piem., optimizēta reaģenta un NOX attiecība, homogēna reaģenta izkliede un optimāls reaģenta pilienu lielums).

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NH3 emisijām gaisā no SKR un/vai SNKR ir < 3–10 mg/Nm3, kas ir gada vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība. Diapazona apakšgala vērtības var sasniegt, izmantojot SNR, bet diapazona augšgala vērtības var sasniegt, izmantojot SNKR bez slapjās attīrīšanas. Ja stacijā dedzina biomasu un to darbina ar mainīgu noslodzi vai ja dzinējā dedzina smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu, LPTP SEL diapazona augšējā vērtība ir 15 mg/Nm3.

8. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt emisijas gaisā normālos ekspluatācijas apstākļos, ir ar pienācīgu konstrukciju, ekspluatāciju un apkopi nodrošināt, ka tiek optimāli izmantota emisiju mazināšanas sistēmu jauda un darbgatavība.

9. LPTP.

LPTP, kā uzlabot sadedzināšanas un/vai gazifikācijas staciju vispārējos vidiskos rādītājus un mazināt emisijas gaisā, ir vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros (sk. 1. LPTP) kvalitātes nodrošināšanas / kvalitātes kontroles programmās attiecībā uz visiem izmantotajiem kurināmajiem iekļaut šādus elementus:

i)	izmantotā kurināmā pilnīga sākotnējā raksturlielumu noteikšana, kurā noskaidro vismaz tālāk norādītos parametrus un ko veic atbilstoši EN standartiem. Var izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskus standartus, ja vien tie nodrošina datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti;

ii)

regulāra kurināmā kvalitātes testēšana nolūkā pārliecināties, ka tā raksturlielumi joprojām ir tādi, kādi konstatēti sākotnējā noteikšanā, un ka tie atbilst stacijas projekta specifikācijām. Testēšanas biežumu un parametrus no nākamās tabulas izvēlas atkarībā no tā, cik ļoti kurināmais mēdz atšķirties, un piesārņotāju izmetes relevances (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana);

iii)	vēlāka stacijas iestatījumu koriģēšana, ja un kad tas ir vajadzīgs un praktiski iespējams (piem., kurināmā raksturlielumu integrēšana un kontrole modernajā kontroles sistēmā (sk. aprakstu 8.1. punktā)).

Apraksts

Kurināmā raksturlielumus sākotnēji noteikt un regulāri testēt var operators un/vai kurināmā piegādātājs. Ja to dara piegādātājs, operatoram produkta (kurināmā) piegādātāja specifikācijas un/vai garantijas formā nodod visus rezultātus.

Kurināmais

Nosakāmās vielas/parametri

Biomasa/kūdra

—

ZSS

—

Mitrums

—

Pelni

—	C, Cl, F, N, S, K, Na

—	Metāli un pusmetāli (As, Cd, Cr, Cu, Hg, Pb, Zn)

Ogles/lignīts

—

ZSS

—

Mitrums

—	Gaistošie savienojumi, pelni, saistītais ogleklis, C, H, N, O, S

—

Br, Cl, F

—	Metāli un pusmetāli (As, Cd, Co, Cr, Cu, Hg, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl, V, Zn)

Smagā degvieleļļa

—

Pelni

—	C, S, N, Ni, V

Gāzeļļa

—

Pelni

—

N, C, S

Dabasgāze

—

ZSS

—	CH4, C2H6, C3, C4+, CO2, N2, Vobes skaitlis

Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmie (27)

—	Br, C, Cl, F, H, N, O, S

—	Metāli un pusmetāli (As, Cd, Co, Cr, Cu, Hg, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl, V, Zn)

Dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes

—	ZSS, CH4 (koksa gāzei), CXHY (koksa gāzei), CO2, H2, N2, kopējais sērs, putekļi, Vobes skaitlis

Atkritumi (28)

—

ZSS

—

Mitrums

—	Gaistošie savienojumi, pelni, Br, C, Cl, F, H, N, O, S

—	Metāli un pusmetāli (As, Cd, Co, Cr, Cu, Hg, Mn, Ni, Pb, Sb, Tl, V, Zn)

10. LPTP.

LPTP, kā mazināt emisijas gaisā un/vai ūdenī ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos (ĀEA), ir vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros (sk. 1. LPTP) izveidot un īstenot pārvaldības plānu, kas atbilst potenciālo piesārņotāju izmetes relevancei un ietver šādus elementus:

—	pienācīgi projektētas sistēmas, ko uzskata par relevantām ĀEA izraisīšanā un kas var ietekmēt emisijas gaisā, ūdenī un/vai augsnē (piem., pazeminātas slodzes projekti, kas samazina minimālās stabilai ģenerēšanai gāzturbīnās vajadzīgās palaišanas un apturēšanas slodzes),

—	konkrēta šo relevanto sistēmu profilaktiskās apkopes plāna izstrāde un ieviešana,

—	ĀEA radīto emisiju un ar to saistīto apstākļu uzskaite un reģistrēšana un – vajadzības gadījumā – novēršanas pasākumu īstenošana,

—	periodiska visu ĀEA radušos emisiju periodiska novērtēšana (piem., gadījumu biežums, ilgums, emisiju kvantificēšana/aplēšana) un – vajadzības gadījumā – novēršanas pasākumu īstenošana.

11. LPTP.

LPTP ir pienācīgi monitorēt emisijas gaisā un/vai ūdenī ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos.

Apraksts

Monitorēt emisijas var vai nu ar tiešiem mērījumiem, vai monitorējot aizstājparametrus, ja izrādās, ka tā var iegūt zinātniski tikpat kvalitatīvus vai pat kvalitatīvākus rezultātus nekā ar tiešiem emisiju mērījumiem. Palaišanas un apturēšanas (P/A) perioda emisijas var novērtēt, reizi gadā detalizēti izmērot tipiskas P/A procedūras emisijas un, balstoties uz šo mērījumu rezultātiem, aplēšot katras P/A emisijas visa gada laikā.

1.4. Energoefektivitāte

12. LPTP.

LPTP, kā uzlabot tādu sadedzināšanas, gazifikācijas un/vai IGKC bloku energoefektivitāti, kurus ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Sadegšanas optimizācija

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Sadegšanas optimizēšana līdz minimumam samazina nesadegušo vielu saturu dūmgāzēs un cietajos degšanas atlikumos.

Vispārizmantojams.

Darba vielas izmantošanas apstākļu optimizācija

Augstākā iespējamā darba gāzes vai tvaika spiediena un temperatūras izmantošana, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti, piem., ar NOX emisiju kontroli vai energopieprasījuma specifiku.

Tvaika cikla optimizācija

Mazāka turbīnas attvaika spiediena panākšana, izmantojot zemāko iespējamo specifikācijā paredzēto kondensatora dzesēšanas ūdens temperatūru.

Energopatēriņa samazināšana līdz minimumam

Iekšējā energopatēriņa samazināšana līdz minimumam (piem., lielāka barošanas ūdens sūkņa efektivitāte).

Degšanas gaisa priekškarsēšana

No sadedzināšanas dūmgāzēm atgūtā siltuma daļēja atkalizmantošana sadedzināšanai izmantotā gaisa priekškarsēšanai.

Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar vajadzību kontrolēt NOX emisijas.

Kurināmā priekškarsēšana

Kurināmā priekškarsēšana ar atgūto siltumu.

Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar katla konstrukciju un vajadzību kontrolēt NOX emisijas.

Moderna kontroles sistēma

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Datorizēta galveno degšanas parametru kontrole ļauj uzlabot degšanas efektivitāti.

Jaunos blokos vispārizmantojams. Izmantojamību vecos blokos var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.

Barošanas ūdens priekškarsēšana ar atgūto siltumu

No tvaika kondensatora izvadītā ūdens priekškarsēšana ar atgūto siltumu pirms tā atkalizmantošanas katlā.

Izmantojams tikai tvaika kontūros, nevis sildkatlos.

Izmantojamība esošos blokos var būt ierobežota stacijas konfigurācijas ierobežojumu vai atgūstamā siltuma nepietiekamības dēļ.

Siltuma atgūšana ar koģenerāciju

Siltuma atgūšana (galvenokārt no tvaika sistēmas) ūdens uzkarsēšanai / tvaika ieguvei, kurā iegūto karsto ūdeni vai tvaiku izmanto rūpnieciskos procesos/darbībās vai publiskā tīklā centralizētai siltumapgādei. Papildus siltumu var atgūt no:

—

dūmgāzēm;

—	ārdu dzesēšanas;

—	cirkulējošā verdošā slāņa.

Izmantojams, ciktāl to ļauj ar vietējo siltumenerģijas un elektroenerģijas pieprasījumu saistītie ierobežojumi.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja izmanto gāzes kompresorus ar neparedzamu ekspluatācijas siltuma profilu.

Gatavība koģenerācijai

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Izmantojams tikai jaunos blokos un tad, ja ir reālistisks potenciāls siltumu nākotnē izmantot bloka tuvumā.

Dūmgāzu kondensators

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Koģenerācijas blokos vispārizmantojams, ja vien ir pietiekams pieprasījums pēc zema potenciāla siltuma.

Siltuma akumulācija

Siltuma akumulācija koģenerācijas režīmā.

Izmantojams tikai koģenerācijas stacijās.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja ir mazs pieprasījums pēc siltumslodzes.

Slapjais dūmenis

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Jaunos un esošos blokos ar slapjās dūmgāzu atsērošanas aprīkojumu vispārizmantojams.

Izvade pa dzeses torni

Emisiju izvade gaisā pa dzeses torni, nevis atsevišķu dūmeni.

Izmantojams tikai blokos, kuri aprīkoti ar slapjās dūmgāzu atsērošanas aprīkojumu, kuros dūmgāzes pirms izvades vēlreiz jāuzkarsē un kuros dzeses sistēma ir dzeses tornis.

Kurināmā priekšžāvēšana

Kurināmā mitruma satura samazināšana pirms dedzināšanas, lai uzlabotu sadegšanu.

Izmantojams biomasas un/vai kūdras dedzināšanā, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar pašaizdegšanās risku (piem., kūdras mitruma saturu visā piegādes ķēdē uztur virs 40 %).

Esošu staciju modernizāciju var ierobežot tas, kādu papildu siltumspēju dotu žāvēšana un ierobežotās iespējas modernizēt dažu veidu katlus un staciju konfigurācijas.

Siltuma zudumu samazināšana līdz minimumam

Atlikumsiltuma zudumu (piem., ar izdedžiem saistīto siltuma zudumu vai ar starojuma avotu izolēšanu samazināmo siltuma zudumu) samazināšana līdz minimumam.

Izmantojams tikai ar cieto kurināmo kurināmos sadedzināšanas blokos un gazifikācijas/IGKC blokos.

Moderni materiāli

Tādu modernu materiālu izmantošana, kas, kā pierādīts, var izturēt lielu ekspluatācijas temperatūru un spiedienu un tādējādi ļauj panākt lielāku tvaika/sadedzināšanas procesu efektivitāti.

Izmantojams tikai jaunās stacijās.

Tvaika turbīnu uzlabojumi

Te ietilpst tādi tehniskie paņēmieni kā vidēja spiediena tvaika temperatūras un spiediena palielināšana, zema spiediena turbīnas pievienošana un turbīnas rotora lāpstiņu konstrukcijas izmaiņas.

Izmantojamību var ierobežot pieprasījums, tvaika parametri un/vai ierobežots stacijas darbmūžs.

Superkritiski un ultrasuperkritiski tvaika parametri

Tāda tvaika kontūra (tostarp tvaika atkaluzkarsēšanas sistēmu) izmantošana, kurā tvaika spiediens var pārsniegt 220,6 bārus un tvaika temperatūra – 374 °C superkritisko parametru gadījumā un attiecīgi 250–300 bārus un 580–600 °C ultrasuperkritisko parametru gadījumā.

Izmantojams tikai jaunos blokos ar ≥ 600 MWth, ko ekspluatē > 4 000 h gadā.

Nav izmantojams, ja bloka mērķis (pārstrādes nozarēs) ir ražot zemas temperatūras un/vai spiediena tvaiku.

Nav izmantojams gāzturbīnās un dzinējos, kas ražo tvaiku koģenerācijas režīmā.

Ja blokā dedzina biomasu, dažu biomasu gadījumā izmantojamību var ierobežot augsttemperatūras korozija.

1.5. Ūdens patēriņš un emisijas ūdenī

13. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt ūdens patēriņu un novadīto kontaminēto notekūdeņu daudzumu, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Ūdens reciklēšana

Stacijas atūdeņu plūsmas, tostarp noteces ūdeņus, izmanto citiem mērķiem. Reciklēšanas apmēru ierobežo saņēmējplūsmas ūdens kvalitātes prasības un stacijas ūdens bilance.

Nav izmantojams attiecībā uz dzeses sistēmu notekūdeņiem, kuros ir ūdens attīrīšanas ķimikālijas un/vai liela sāļu koncentrācija no jūras ūdens.

Sauso smago pelnu apstrāde

Sausie, karstie smagie pelni no krāsns nokrīt uz mehāniska konveijera, kur tos atdzesē apkārtējais gaiss. Procesā netiek izmantots ūdens.

Izmantojams tikai stacijās, kurās dedzina cietos kurināmos.

Var būt tehniski ierobežojumi, kas liedz šādi modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas.

14. LPTP.

LPTP, kā novērst nekontaminētu notekūdeņu kontamināciju un samazināt emisijas ūdenī, ir notekūdeņu plūsmas nošķirt un attīrīt atsevišķi atkarībā no piesārņotāju satura.

Apraksts

Notekūdeņu plūsmas, ko parasti nošķir un attīra, ir, piem., virszemes noteces ūdeņi, dzesēšanas ūdens un dūmgāzu attīrīšanas notekūdeņi.

Izmantojamība

Esošo drenāžas sistēmu konfigurācijas dēļ izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota.

15. LPTP.

LPTP, kā mazināt emisijas ūdenī no dūmgāzu attīrīšanas, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju un sekundāros paņēmienus izmantot pēc iespējas tuvāk avotam (lai izvairītos no atšķaidīšanās).

Tehniskais paņēmiens		Tipiski piesārņotāji, kuru emisijas tiek novērstas vai samazinātas	Izmantojamība
Primārie tehniskie paņēmieni
a.	Optimizēta sadedzināšana (sk. 6. LPTP) un dūmgāzu attīrīšanas sistēmas (piem., SKR/SNKR, sk. 7. LPTP)	Organiskie savienojumi, amonjaks (NH3)	Vispārizmantojams.
Sekundārie tehniskie paņēmieni (29)
b.	Adsorbcija uz aktivētās ogles	Organiskie savienojumi, dzīvsudrabs (Hg)	Vispārizmantojams.
c.	Aerobā bioloģiskā attīrīšana	Bionoārdāmi organiskie savienojumi, amonijs (NH4 +)	Organisko savienojumu apstrādē vispārizmantojami. Amonija (NH4 +) aerobā bioloģiskā apstrāde var nebūt izmantojama, ja ir augsta hlorīdu koncentrācija (t. i., apm. 10 g/l).
d.	Anoksiskā/anaerobā bioloģiskā attīrīšana	Dzīvsudrabs (Hg), nitrāti (NO3 -), nitrīti (NO2 -)	Vispārizmantojams.
e.	Koagulācija un flokulācija	Suspendētas cietvielas	Vispārizmantojams.
f.	Kristalizācija	Metāli un pusmetāli, sulfāti (SO4 2-), fluorīds (F-)	Vispārizmantojams.
g.	Filtrācija (piem., filtrācija caur smiltīm, mikrofiltrācija, ultrafiltrācija)	Suspendētas cietvielas, metāli	Vispārizmantojams.
h.	Flotācija	Suspendētas cietvielas, brīvās eļļas	Vispārizmantojams.
i.	Jonu apmaiņa	Metāli	Vispārizmantojams.
j.	Neitralizācija	Skābes, sārmi	Vispārizmantojams.
k.	Oksidācija	Sulfīdi (S2-), sulfīti (SO3 2-)	Vispārizmantojams.
l.	Izgulsnēšana	Metāli un pusmetāli, sulfāti (SO4 2-), fluorīds (F-)	Vispārizmantojams.
m.	Nostādināšana	Suspendētas cietvielas	Vispārizmantojams.
n.	Atdestilēšana	Amonjaks (NH3)	Vispārizmantojams.

LPTP SEL attiecas uz tiešu novadīšanu saņēmējā ūdensobjektā punktā, kurā notiek emisija no iekārtas.

1. tabula

LPTP SEL tiešai novadīšanai saņēmējā ūdensobjektā pēc dūmgāzu attīrīšanas

Viela/parametrs		LPTP SEL
Viela/parametrs		Dienas vidējā vērtība
Kopējais organiskais ogleklis (KOO)		20–50 mg/l (30) (31) (32)
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)		60–150 mg/l (30) (31) (32)
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC)		10–30 mg/l
Fluorīds (F-)		10–25 mg/l (32)
Sulfāti (SO4 2-)		1,3–2,0 g/l (32) (33) (34) (35)
Vieglizdalīgie sulfīdi (S2-)		0,1–0,2 mg/l (32)
Sulfīti (SO3 2-)		1–20 mg/l (32)
Metāli un pusmetāli	As	10–50 μg/l
	Cd	2–5 μg/l
	Cr	10–50 μg/l
	Cu	10–50 μg/l
	Hg	0,2–3 μg/l
	Ni	10–50 μg/l
	Pb	10–20 μg/l
	Zn	50–200 μg/l

1.6. Atkritumu apsaimniekošana

16. LPTP.

LPTP, kā samazināt likvidējamo atkritumu daudzumu no sadedzināšanas un/vai gazifikācijas procesa un piesārņojuma mazināšanas paņēmienu izmantošanas, ir organizēt darbību tā, lai prioritātes kārtībā pēc iespējas īstenotu un ņemtu vērā aprites cikla pieeju:

a)	nepieļaut atkritumu rašanos, piem., panākt, ka pēc iespējas lielāka atlikumu daļa ir blakusprodukti;

b)	sagatavot atkritumus atkalizmantošanai, piem., saskaņā ar konkrētajiem prasītajiem kvalitātes kritērijiem;

c)	atkritumus reciklēt;

d)	no atkritumiem atgūt resursus citos veidos (piem., atgūt enerģiju),

izmantojot piemērotu tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Ģipša kā blakusprodukta ražošana	Slapjās DGA kalcija reakciju atlikumu kvalitātes optimizācija, lai ar tiem varētu aizstāt izrakto ģipsi (piem., to izmantot par jēlmateriālu ģipškartona ražošanā). Saražotā ģipša tīrību ietekmē slapjajā DGA izmantotā kaļķakmens kvalitāte.	Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar vajadzīgo ģipša kvalitāti, ar katru konkrēto lietojumu saistītajām prasībām attiecībā uz veselību un tirgus apstākļiem.
b.	Atlikumu reciklēšana vai atgūšana būvniecības nozarē	Atlikumu reciklēšana vai atgūšana (piem., no pussausas atsērošanas procesiem, vieglajiem pelniem, smagajiem pelniem) izmantošanai par būvmateriāliem (piem., ceļu būvniecībā, smilšu aizstāšanai betona ražošanā vai cementa ražošanā).	Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar katram konkrētajam lietojumam vajadzīgo materiāla kvalitāti (piem., fizikālajām īpašībām, kaitīgu vielu saturu) un tirgus apstākļiem.
c.	Enerģijas atgūšana, kurināmo kombinācijā izmantojot atkritumus	Ja ogļu, lignīta, smagās degvieleļļas, kūdras vai biomasas sadedzināšanā rodas ar oglekli bagāti pelni un dūņas, tajos atlikušo enerģiju var atgūt, piem., tos sajaucot ar kurināmo.	Vispārizmantojams gadījumos, kad staciju kurināmo kombinācijā var izmantot atkritumus un ir tehniski iespējams kurināmos padot degkamerā.
d.	Izlietotā katalizatora sagatavošana atkalizmantošanai	Katalizatora sagatavošana atkalizmantošanai (piem., SKR gadījumā to var atkalizmantot pat četras reizes) daļēji vai pilnīgi atjauno tā sākotnējo iedarbīgumu, katalizatora darbmūžu pagarinot līdz vairākām desmitgadēm. Izlietotā katalizatora sagatavošana atkalizmantošanai ir iekļauta katalizatora pārvaldības shēmā.	Izmantojamību var ierobežot katalizatora mehāniskais stāvoklis un vajadzīgais iedarbīgums NOX un NH3 emisiju kontrolei.

1.7. Trokšņa emisijas

17. LPTP.

LPTP, kā samazināt trokšņa emisijas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Operacionāli pasākumi

To ietvaros:

—	aprīkojumu rūpīgi inspicē un veic tā tehnisko apkopi,

—	ja iespējams, aizver slēgtu telpu logus un durvis,

—	ar aprīkojumu strādā pieredzējis personāls,

—	ja iespējams, izvairās no trokšņainām darbībām naktīs,

—	paredz apkopes darbu laikā īstenojamus trokšņa kontroles pasākumus.

Vispārizmantojams.

Kluss aprīkojums

Tostarp, ja vajadzīgs, kompresori, sūkņi un diski.

Jauna aprīkojuma uzstādīšanas vai aprīkojuma nomaiņas gadījumā vispārizmantojams.

Trokšņa vājināšana

Trokšņa izplatīšanos var mazināt, izvietojot barjeras starp trokšņa avotu un uztvērēju. Piemērotas barjeras ir aizsargsienas, vaļņi un ēkas.

Jaunās stacijās vispārizmantojams. Esošu staciju gadījumā barjeru izvietošanas iespējas var ierobežot vietas trūkums.

Trokšņa kontroles aprīkojums

Tas ietver:

—	trokšņa mazinātājus;

—	aprīkojuma izolēšanu;

—	trokšņaina aprīkojuma apvalkošanu;

—	ēku skaņizolēšanu.

Izmantojamību var ierobežot vietas trūkums.

Piemērots aprīkojuma un ēku izvietojums

Trokšņa līmeni var samazināt, palielinot atstatumu starp trokšņa avotu un trokšņa uztvērēju un izmantojot ēkas par trokšņa bloķētājiem.

Jaunās stacijās vispārizmantojams. Esošās stacijās iespējas pārvietot aprīkojumu un ražošanas blokus var ierobežot vietas trūkums vai pārmērīgas izmaksas.

2. LPTP SECINĀJUMI PAR CIETO KURINĀMO SADEDZINĀŠANU

2.1. LPTP secinājumi par ogļu un/vai lignīta sadedzināšanu

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ogļu un/vai lignīta sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

2.1.1. Vispārīgie vidiskie rādītāji

18. LPTP.

LPTP, kā uzlabot ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas vispārīgos vidiskos rādītājus, ir līdztekus 6. LPTP izmantot tālāk norādīto paņēmienu.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Integrēts sadedzināšanas process, kurš nodrošina augstu katla efektivitāti un kurā ietverti primārie NOX mazināšanas paņēmieni (piem., pakāpeniska gaisa padeve, pakāpeniska kurināmā padeve, mazu NOX emisiju degļi un/vai dūmgāzu recirkulācija)	Šādi integrēt var sadedzināšanas procesus, piem., pulverizēta kurināmā sadedzināšanu, sadedzināšanu verdošā slānī vai uz kustīgiem ārdiem.	Vispārizmantojams.

2.1.2. Energoefektivitāte

19. LPTP.

LPTP, kā uzlabot ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sauso smago pelnu apstrāde	Sausie, karstie smagie pelni no krāsns nokrīt uz mehāniska konveijera, kur pēc novadīšanas uz krāsni atkārtotai dedzināšanai tos atdzesē apkārtējais gaiss. Gan no pelnu atkārtotas dedzināšanas, gan no to atdzesēšanas atgūst lietderīgu enerģiju.	Var būt tehniski ierobežojumi, kas liedz šādi modernizēt esošus sadedzināšanas blokus.

2. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ogļu un/vai lignīta sadedzināšanai

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (36) (37)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%) (38)		Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (38) (39) (40)
	Jauns bloks (41) (42)	Esošs bloks (41) (43)	Jauns vai esošs bloks
Ogļu, ≥ 1 000 MWth	45–46	33,5–44	75–97
Lignīta, ≥ 1 000 MWth	42–44 (44)	33,5–42,5	75–97
Ogļu, < 1 000 MWth	36,5–41,5 (45)	32,5–41,5	75–97
Lignīta, < 1 000 MWth	36,5–40 (46)	31,5–39,5	75–97

2.1.3. NOX, N2O un CO emisijas gaisā

20. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sadegšanas optimizācija	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Parasti to izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem.	Vispārizmantojams.
b.	Citu primāro NOX mazināšanas paņēmienu (piem., pakāpeniska gaisa padeve, pakāpeniska kurināmā padeve, dūmgāzu recirkulācija, mazu NOX emisiju degļu izmantošana) kombinācija	Katra atsevišķā paņēmiena aprakstu sk. 8.3. punktā. Piemērota primārā paņēmiena (vai to kombinācijas) izvēli un efektivitāti var ietekmēt katla konstrukcija.	Vispārizmantojams.
c.	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Var izmantot kopā ar caurslīdes SKR.	Izmantojamība var būt ierobežota, ja katli ar lielu šķērsgriezuma laukumu neļauj NH3 un NOX homogēni sajaukties. Izmantojamība var būt ierobežota sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi.
d.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Nav izmantojams < 300 MWth sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Nav vispārizmantojams sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā, un tādu esošu ≥ 300 MWth sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē < 500 h gadā.
e.	Kombinētie NOX un SOX mazināšanas paņēmieni	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojamība jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi atkarībā no kurināmā raksturlielumiem un sadedzināšanas procesa.

3. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (47)	Jauna stacija	Esoša stacija (48) (49)
< 100	100–150	100–270	155–200	165–330
100–300	50–100	100–180	80–130	155–210
≥ 300, SVS katli, kurus kurina ar oglēm un/vai lignītu, un ar lignītu kurināti pulverizēto ogļu katli	50–85	< 85–150 (50) (51)	80–125	140–165 (52)
≥ 300, ar oglēm kurināti pulverizēto ogļu katli	65–85	65–150	80–125	< 85–165 (53)

Tādu esošu sadedzināšanas staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu sadedzināšanas staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir tādi, kā norādīts nākamajā tabulā.

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Orientējošs CO emisiju līmenis (mg/Nm3)
< 300	< 30–140
≥ 300, SVS katli, kurus kurina ar oglēm un/vai lignītu, un ar lignītu kurināti pulverizēto ogļu katli	< 30–100 (54)
≥ 300, ar oglēm kurināti pulverizēto ogļu katli	< 5–100 (54)

2.1.4. SOX, HCl un HF emisijas gaisā

21. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī)	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC)	Sk. aprakstu 8.4. punktā. Ar šo tehnisko paņēmienu var atdalīt HCl/HF, ja netiek veikta dūmgāzu atsērošana tehnoloģiskā cikla beigās.
c.	Izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA)	Sk. aprakstu 8.4. punktā.
d.	Cirkulējoša verdošā slāņa (CVS) sausais skruberis	Sk. aprakstu 8.4. punktā.
e.	Slapjā gāzu attīrīšana	Sk. aprakstu 8.4. punktā. Ar šo tehnisko paņēmienu var atdalīt HCl/HF, ja netiek veikta dūmgāzu atsērošana tehnoloģiskā cikla beigās.
f.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi paņēmiena izmantošanai sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 300 MWth un tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.
g.	Dūmgāzu atsērošana ar jūras ūdeni
h.	Kombinētie NOX un SOX mazināšanas paņēmieni		Izmantojamība jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi atkarībā no kurināmā raksturlielumiem un sadedzināšanas procesa.
i.	Aiz slapjās DGA aprīkojuma uzstādītā gāzes–gāzes sildītāja nomaiņa vai noņemšana	Aiz slapjās DGA aprīkojuma uzstādītā gāzes–gāzes sildītāja nomaiņa ar vairākcauruļu siltuma ekstraktoru vai dūmgāzu atdalīšana un novadīšana pa dzeses torni vai slapjo dūmeni.	Izmantojams tikai tad, ja sadedzināšanas stacijā, kurā uzstādīts slapjās DGA aprīkojums un gāzes–gāzes sildītājs, jāmaina vai jāaizstāj siltummainis.
j.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.4. punktā. Mazsēra (piem., līdz 0,1 % pēc sausnas masas), mazhlora vai mazfluora kurināmā izmantojums.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika. Ja sadedzināšanas stacijā dedzina ļoti specifiskus vietējos kurināmos, izmantojamību var ierobežot ar stacijas konstrukciju saistīti ierobežojumi.

4. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (55)	Jauna stacija	Esoša stacija (56)
< 100	150–200	150–360	170–220	170–400
100–300	80–150	95–200	135–200	135–220 (57)
≥ 300, pulverizētu ogļu katli	10–75	10–130 (58)	25–110	25–165 (59)
≥ 300, katli ar verdošo slāni (60)	20–75	20–180	25–110	50–220

Ja sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 300 MW, tā ir īpaši paredzēta vietējā lignīta dedzināšanai un ir iespējams pierādīt, ka tā tehniski ekonomisku iemeslu dēļ nespēj sasniegt 4. tabulā norādītos LPTP SEL, 4. tabulā norādītie dienas vidējās vērtības LPTP SEL nav piemērojami un gada vidējo vērtību LPTP SEL diapazons ir šāds:

i)	jaunai DGA sistēmai: KND × 0,01, maksimāli 200 mg/Nm3;

ii)

esošai DGA sistēmai: KND × 0,03, maksimāli 320 mg/Nm3,

kur KND (koncentrācija neattīrītajās dūmgāzēs) ir gada vidējā SO2 koncentrācija neattīrītajās dūmgāzēs SOX mazināšanas sistēmas ievadpunktā (iedaļā “Vispārīgie apsvērumi” norādītajos standartapstākļos), izteikta pie skābekļa references satura, kas ir 6 tilp. % O2;

iii)	ja DGA sistēma ietver sorbenta inžekciju katlā, KND var pielāgot, ņemot vērā šā paņēmiena SO2 mazināšanas spēju (ηΒSI), šādi: KND (pielāgotā) = KND (izmērītā)/(1-ηΒSI).

5. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) HCl un HF emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas

Piesārņotājs	Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
		Gada vidējā vērtība vai gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība
		Jauna stacija	Esoša stacija (61)
HCl	< 100	1–6	2–10 (62)
	≥ 100	1–3	1–5 (62) (63)
HF	< 100	< 1–3	< 1–6 (64)
	≥ 100	< 1–2	< 1–3 (64)

2.1.5. Putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā

22. LPTP.

LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Maisa filtrs	Sk. aprakstu 8.5. punktā.
c.	Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī)	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šos paņēmienus galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.
d.	Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma
e.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Informāciju par izmantojamību sk. 21. LPTP.

6. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (65)	Jauna stacija	Esoša stacija (66)
< 100	2–5	2–18	4–16	4–22 (67)
100–300	2–5	2–14	3–15	4–22 (68)
300–1 000	2–5	2–10 (69)	3–10	3–11 (70)
≥ 1 000	2–5	2–8	3–10	3–11 (71)

2.1.6. Dzīvsudraba emisijas gaisā

23. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt dzīvsudraba emisijas gaisā no ogļu un/vai lignīta sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
Līdzieguvumi no tehniskajiem paņēmieniem, ko galvenokārt izmanto citu piesārņotāju emisiju mazināšanai
a.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Dzīvsudraba atdalīšanas efektivitāte ir lielāka, ja dūmgāzu temperatūra ir zem 130 °C. Šo tehnisko paņēmienu galvenokārt izmanto putekļu kontrolei.	Vispārizmantojams.
b.	Maisa filtrs	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šo tehnisko paņēmienu galvenokārt izmanto putekļu kontrolei.
c.	Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šos paņēmienus galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.
d.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Informāciju par izmantojamību sk. 21. LPTP.
e.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šis paņēmiens izmantojams tikai kombinācijā ar citiem paņēmieniem, ar kuriem pastiprina vai mazina dzīvsudraba oksidāciju pirms uztveršanas tālākā DGA vai atputekļošanas sistēmā. Šo tehnisko paņēmienu galvenokārt izmanto NOX kontrolei.	Informāciju par izmantojamību sk. 20. LPTP.
Īpaši paņēmieni dzīvsudraba emisiju mazināšanai
f.	Ogles sorbenta (piem., aktivētās ogles vai halogenētas aktivētās ogles) inžekcija dūmgāzēs	Sk. aprakstu 8.5. punktā. To galvenokārt izmanto kopā ar ESP/maisa filtru. Šā paņēmiena izmantošana var prasīt papildu apstrādi, lai pirms vieglo pelnu atkalizmantošanas varētu vēl nodalīt ogles frakciju, kas satur dzīvsudrabu.	Vispārizmantojams.
g.	Halogenētu piedevu pievienošana kurināmajam vai inžekcija krāsnī	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Ja kurināmais satur maz halogēnu, vispārizmantojams.
h.	Kurināmā priekšapstrāde	Kurināmā skalošana, samaisīšana un sajaukšana tā, lai ierobežotu/mazinātu dzīvsudraba saturu vai uzlabotu dzīvsudraba uztveršanu piesārņojuma kontroles aprīkojumā.	Izmantojamība jānovērtē, vispirms nosakot kurināmā raksturlielumus un aplēšot paņēmiena potenciālo iedarbīgumu.
i.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

7. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) dzīvsudraba emisijām gaisā no ogļu un lignīta sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (μg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība vai gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība
	Jauna stacija		Esoša stacija (72)
	ogles	lignīts	ogles	lignīts
< 300	< 1–3	< 1–5	< 1–9	< 1–10
≥ 300	< 1–2	< 1–4	< 1–4	< 1–7

2.2. LPTP secinājumi par cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanu

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

2.2.1. Energoefektivitāte

8. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanai

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (73) (74)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%) (75)		Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (76) (77)
	Jauns bloks (78)	Esošs bloks	Jauns bloks	Esošs bloks
Cietās biomasas un/vai kūdras katls	33,5–> 38	28–38	73–99	73–99

2.2.2. NOX, N2O un CO emisijas gaisā

24. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sadegšanas optimizācija	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Mazu NOX emisiju degļi
c.	Pakāpeniska gaisa padeve
d.	Pakāpeniska kurināmā padeve
e.	Dūmgāzu recirkulācija
f.	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Var izmantot kopā ar caurslīdes SKR.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi. Izmantojamība var būt ierobežota sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi. Esošu sadedzināšanas staciju gadījumā izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar vajadzīgo temperatūras diapazonu un ievadīto reaktantu rezidences laiku.
g.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Ļoti sārmainu kurināmo (piem., salmu) gadījumā SKR aprīkojums var būt jāuzstāda aiz atputekļošanas sistēmas.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas ar jaudu < 300 MWth var liegt ekonomiski ierobežojumi. Nav vispārizmantojams esošās sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth.

9. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (79)	Jauna stacija	Esoša stacija (80)
50–100	70–150 (81)	70–225 (82)	120–200 (83)	120–275 (84)
100–300	50–140	50–180	100–200	100–220
≥ 300	40–140	40–150 (85)	65–150	95–165 (86)

Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:

—	esošām 50–100 MWth sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunām 50–100 MWth sadedzināšanas stacijām: < 30–250 mg/Nm3,

—	esošām 100–300 MWth sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunām 100–300 MWth sadedzināšanas stacijām: < 30–160 mg/Nm3,

—	esošām ≥ 300 MWth sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunām ≥ 300 MWth sadedzināšanas stacijām: < 30–80 mg/Nm3.

2.2.3. SOX, HCl un HF emisijas gaisā

25. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī)	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC)
c.	Izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA)
d.	Cirkulējoša verdošā slāņa (CVS) sausais skruberis
e.	Slapjā gāzu attīrīšana
f.	Dūmgāzu kondensators
g.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.
h.	Kurināmā izvēle		Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

10. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	SO2 LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (87)	Jauna stacija	Esoša stacija (88)
< 100	15–70	15–100	30–175	30–215
100–300	< 10–50	< 10–70 (89)	< 20–85	< 20–175 (90)
≥ 300	< 10–35	< 10–50 (89)	< 20–70	< 20–85 (91)

11. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) HCl un HF emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	HCl LPTP SEL (mg/Nm3) (92) (93)				HF LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība vai gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība		Paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (94) (95)	Jauna stacija	Esoša stacija (96)	Jauna stacija	Esoša stacija (96)
< 100	1–7	1–15	1–12	1–35	< 1	< 1,5
100–300	1–5	1–9	1–12	1–12	< 1	< 1
≥ 300	1–5	1–5	1–12	1–12	< 1	< 1

2.2.4. Putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā

26. LPTP.

LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Maisa filtrs	Sk. aprakstu 8.5. punktā.
c.	Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šos paņēmienus galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.
d.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Informāciju par izmantojamību sk. 25. LPTP.
e.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

12. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Putekļu LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (97)	Jauna stacija	Esoša stacija (98)
< 100	2–5	2–15	2–10	2–22
100–300	2–5	2–12	2–10	2–18
≥ 300	2–5	2–10	2–10	2–16

2.2.5. Dzīvsudraba emisijas gaisā

27. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt dzīvsudraba emisijas gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
Īpaši paņēmieni dzīvsudraba emisiju mazināšanai
a.	Ogles sorbenta (piem., aktivētās ogles vai halogenētas aktivētās ogles) inžekcija dūmgāzēs	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Halogenētu piedevu pievienošana kurināmajam vai inžekcija krāsnī		Ja kurināmais satur maz halogēnu, vispārizmantojams.
c.	Kurināmā izvēle		Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.
Līdzieguvumi no tehniskajiem paņēmieniem, ko galvenokārt izmanto citu piesārņotāju emisiju mazināšanai
d.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šos tehniskos paņēmienus galvenokārt izmanto putekļu kontrolei.	Vispārizmantojams.
e.	Maisa filtrs
f.	Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šos paņēmienus galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.
g.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Informāciju par izmantojamību sk. 25. LPTP.

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) dzīvsudraba emisijām gaisā no cietās biomasas un/vai kūdras sadedzināšanas ir < 1–5 μg/Nm3, kas ir paraugošanas perioda vidējā vērtība.

3. LPTP SECINĀJUMI PAR ŠĶIDRO KURINĀMO SADEDZINĀŠANU

Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi neattiecas uz sadedzināšanas stacijām, kas atrodas uz atkrastes platformām; tās ir aplūkotas 4.3. punktā.

3.1. Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

3.1.1. Energoefektivitāte

13. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanai katlos

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (99) (100)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%)		Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (101)
	Jauns bloks	Esošs bloks	Jauns bloks	Esošs bloks
Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi katli	> 36,4	35,6–37,4	80–96	80–96

3.1.2. NOX un CO emisijas gaisā

28. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Pakāpeniska gaisa padeve	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Pakāpeniska kurināmā padeve
c.	Dūmgāzu recirkulācija
d.	Mazu NOX emisiju degļi
e.	Ūdens/tvaika pievienošana		Izmantojams, ja vien ir pieejams ūdens.
f.	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi. Izmantojamība var būt ierobežota sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi.
g.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā. Nav vispārizmantojams sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth.
h.	Moderna kontroles sistēma		Jaunās sadedzināšanas stacijās vispārizmantojams. Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
i.	Kurināmā izvēle		Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

14. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (102)	Jauna stacija	Esoša stacija (103)
< 100	75–200	150–270	100–215	210–330 (104)
≥ 100	45–75	45–100 (105)	85–100	85–110 (106) (107)

Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:

—	esošām < 100 MWth sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunām < 100 MWth sadedzināšanas stacijām: 10–30 mg/Nm3,

—	esošām ≥ 100 MWth sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunām ≥ 100 MWth sadedzināšanas stacijām: 10–20 mg/Nm3.

3.1.3. SOX, HCl un HF emisijas gaisā

29. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC)	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA)
c.	Dūmgāzu kondensators
d.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi paņēmiena izmantošanai sadedzināšanas stacijās ar < 300 MWth jaudu. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.
e.	Dūmgāzu atsērošana ar jūras ūdeni		Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi paņēmiena izmantošanai sadedzināšanas stacijās ar < 300 MWth jaudu. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.
f.	Kurināmā izvēle		Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

15. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	SO2 LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (108)	Jauna stacija	Esoša stacija (109)
< 300	50–175	50–175	150–200	150–200 (110)
≥ 300	35–50	50–110	50–120	150–165 (111) (112)

3.1.4. Putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā

30. LPTP.

LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Maisa filtrs	Sk. aprakstu 8.5. punktā.
c.	Multicikloni	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Multiciklonus var izmantot kombinācijā ar citiem atputekļošanas paņēmieniem.
d.	Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.
e.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.	Informāciju par izmantojamību sk. 29. LPTP.
f.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

16. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas katlos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Putekļu LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (113)	Jauna stacija	Esoša stacija (114)
< 300	2–10	2–20	7–18	7–22 (115)
≥ 300	2–5	2–10	7–10	7–11 (116)

3.2. Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi dzinēji

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanā virzuļdzinējos ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

Kas attiecas uz dzinējiem, kuros dedzina smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu, tehnisku, ekonomisku un ar loģistiku/infrastruktūru saistītu ierobežojumu dēļ sekundārie NOX, SO2 un putekļu emisiju mazināšanas paņēmieni var nebūt izmantojami tādos dzinējos uz salām, kas ir mazu izolētu sistēmu (117) vai izolētu mikrosistēmu (118) daļa, ja vien nav starpsavienojuma starp šiem dzinējiem un kontinentālo elektrotīklu vai nav piekļuves dabasgāzei. Tāpēc jauniem šādu mazu izolētu sistēmu un izolētu mikrosistēmu dzinējiem attiecīgie LPTP SEL būs piemērojami no 2025. gada 1. janvāra, bet šādiem esošiem dzinējiem – no 2030. gada 1. janvāra.

3.2.1. Energoefektivitāte

31. LPTP.

LPTP, kā padarīt energoefektīvāku smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanu virzuļdzinējos, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Kombinētais cikls

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Jaunos blokos, ko ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vispārizmantojams.

Izmantojams esošos blokos, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar tvaika cikla specifiku un pieejamo vietu.

Nav izmantojams esošos blokos, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

17. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanai virzuļdzinējos

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (119)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%) (120)
	Jauns bloks	Esošs bloks
Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi virzuļdzinēji, viencikla	41,5–44,5 (121)	38,3–44,5 (121)
Ar smago degvieleļļu un/vai gāzeļļu darbināmi virzuļdzinēji, kombinētā cikla	> 48 (122)	LPTP SEEL nav

3.2.2. NOX, CO un gaistošo organisko savienojumu emisijas gaisā

32. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Dīzeļdzinēji ar mazām NOX emisijām	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Izplūdes gāzu recirkulācija		Neattiecas uz četrtaktu dzinējiem.
c.	Ūdens/tvaika pievienošana		Izmantojams, ja vien ir pieejams ūdens. Izmantojamību var ierobežot tas, ka nav pieejama modernizācijas pakete.
d.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā. Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums.

33. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt CO un gaistošo organisko savienojumu emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Sadegšanas optimizācija

Vispārizmantojams

Oksidācijas katalizatori

Sk. aprakstu 8.3. punktā.

Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā.

Izmantojamību var ierobežot kurināmā sēra saturs.

18. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (123)	Jauna stacija	Esoša stacija (124) (125)
≥ 50	115–190 (126)	125–625	145–300	150–750

Tādu esošu sadedzināšanas staciju, kurās dedzina tikai smago degvieleļļu un kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu sadedzināšanas staciju, kurās dedzina tikai smago degvieleļļu:

—	gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši 50–175 mg/Nm3,

—	paraugošanas perioda vidējie KGOO emisiju līmeņi ir orientējoši 10–40 mg/Nm3.

3.2.3. SOX, HCl un HF emisijas gaisā

34. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.
b.	Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC)		Var būt tehniski ierobežojumi, kas liedz šo paņēmienu izmantot esošās sadedzināšanas stacijās. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā.
c.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi paņēmiena izmantošanai sadedzināšanas stacijās ar < 300 MWth jaudu. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.

19. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	SO2 LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (127)	Jauna stacija	Esoša stacija (128)
Jebkāda	45–100	100–200 (129)	60–110	105–235 (129)

3.2.4. Putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā

35. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.
b.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā.
c.	Maisa filtrs

20. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no smagās degvieleļļas un/vai gāzeļļas sadedzināšanas virzuļdzinējos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Putekļu LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (130)	Jauna stacija	Esoša stacija (131)
≥ 50	5–10	5–35	10–20	10–45

3.3. Ar gāzeļļu darbināmas gāzturbīnas

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi gāzeļļas sadedzināšanā gāzturbīnās ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

3.3.1. Energoefektivitāte

36. LPTP.

LPTP, kā padarīt energoefektīvāku gāzeļļas sadedzināšanu gāzturbīnās, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Kombinētais cikls

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Jaunos blokos, ko ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vispārizmantojams.

Izmantojams esošos blokos, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar tvaika cikla specifiku un pieejamo vietu.

Nav izmantojams esošos blokos, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

21. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ar gāzeļļu darbināmām gāzturbīnām

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (132)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%) (133)
	Jauns bloks	Esošs bloks
Ar gāzeļļu darbināmas atvērtā cikla gāzturbīnas	> 33	25–35,7
Ar gāzeļļu darbināmas kombinētā cikla gāzturbīnas	> 40	33–44

3.3.2. NOX un CO emisijas gaisā

37. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Ūdens/tvaika pievienošana	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojamība var būt ierobežota, ja trūkst ūdens.
b.	Mazu NOX emisiju degļi		Izmantojams tikai tādu modeļu turbīnās, kurām tirgū pieejami mazu NOX emisiju degļi.
c.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā. Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums.

38. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Sadegšanas optimizācija

Sk. aprakstu 8.3. punktā.

Vispārizmantojams

Oksidācijas katalizatori

Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā.

Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums.

Dienas vidējās vai paraugošanas perioda vidējās NOX emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas ārkārtas situācijās izmantojamās divu kurināmo gāzturbīnās, ko ekspluatē < 500 h gadā, varētu būt orientējoši 145–250 mg/Nm3.

3.3.3. SOX un putekļu emisijas gaisā

39. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX un putekļu emisijas gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, ko var ietekmēt dalībvalsts enerģētikas politika.

22. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi SO2 un putekļu emisijām gaisā no gāzeļļas sadedzināšanas gāzturbīnās, arī divu kurināmo gāzturbīnās

Sadedzināšanas stacijas veids	LPTP SEL (mg/Nm3)
	SO2		Putekļi
	Gada vidējā vērtība (134)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība (135)	Gada vidējā vērtība (134)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība (135)
Jaunas un esošas stacijas	35–60	50–66	2–5	2–10

4. LPTP SECINĀJUMI PAR GĀZVEIDA KURINĀMO SADEDZINĀŠANU

4.1. LPTP secinājumi par dabasgāzes sadedzināšanu

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi dabasgāzes sadedzināšanā ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā. Tos neattiecina uz sadedzināšanas stacijām, kas atrodas uz atkrastes platformām; tās ir aplūkotas 4.3. punktā.

4.1.1. Energoefektivitāte

40. LPTP.

LPTP, kā padarīt energoefektīvāku dabasgāzes sadedzināšanu, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Kombinētais cikls

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Vispārizmantojams jaunās gāzturbīnās un dzinējos, izņemot gadījumus, kad tos ekspluatē < 1 500 h gadā.

Esošās gāzturbīnās un dzinējos izmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar tvaika cikla specifiku un pieejamo vietu.

Nav izmantojams esošās gāzturbīnās un dzinējos, ko ekspluatē < 1 500 h gadā.

Nav izmantojams nepastāvīgā režīmā darbinātās mehāniskā pievada gāzturbīnās, ko ekspluatē ar ļoti mainīgu slodzi un biežu palaišanu un apturēšanu.

Nav izmantojams katlos.

23. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) dabasgāzes sadedzināšanai

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (136) (137)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%)		Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (138) (139)	Neto mehāniskais lietderības koeficients (%) (139) (140)
	Jauns bloks	Esošs bloks		Jauns bloks	Esošs bloks
Gāzes dzinēji	39,5–44 (141)	35–44 (141)	56–85 (141)	LPTP SEEL nav
Ar gāzi darbināmi katli	39–42,5	38–40	78–95	LPTP SEEL nav
Atvērtā cikla gāzturbīnas, ≥ 50 MWth	36–41,5	33–41,5	LPTP SEEL nav	36,5–41	33,5–41
Kombinētā cikla gāzturbīnas (KCGT)
KCGT, 50–600 MWth	53–58,5	46–54	LPTP SEEL nav	LPTP SEEL nav
KCGT, ≥ 600 MWth	57–60,5	50–60	LPTP SEEL nav	LPTP SEEL nav
Koģenerācijas KCGT, 50–600 MWth	53–58,5	46–54	65–95	LPTP SEEL nav
Koģenerācijas KCGT, ≥ 600 MWth	57–60,5	50–60	65–95	LPTP SEEL nav

4.1.2. NOX, CO, NMGOS UN CH4 emisijas gaisā

41. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Pakāpeniska gaisa un/vai kurināmā padeve	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Pakāpeniska gaisa padeve bieži vien ir saistīta ar mazu NOx emisiju degļu izmantošanu.	Vispārizmantojams.
b.	Dūmgāzu recirkulācija	Sk. aprakstu 8.3. punktā.
c.	Mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā.
d.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šo paņēmienu bieži vien izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem, bet to var izmantot vienu pašu sadedzināšanas stacijās, ko ekspluatē < 500 h gadā	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
e.	Degšanas gaisa temperatūras pazemināšana	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar procesu vajadzībām.
f.	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi. Izmantojamība var būt ierobežota sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā ar ļoti mainīgu katlu noslodzi.
g.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)		Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Nav vispārizmantojams sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.

42. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas gāzturbīnās, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šo paņēmienu bieži vien izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem, bet to var izmantot vienu pašu sadedzināšanas stacijās, ko ekspluatē < 500 h gadā.	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
b.	Ūdens/tvaika pievienošana	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojamība var būt ierobežota, ja trūkst ūdens.
c.	Sausie mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojamība var būt ierobežota, ja turbīnām nav pieejama modernizācijas pakete vai ja ir uzstādītas ūdens/tvaika pievienošanas sistēmas.
d.	Pazeminātas noslodzes projekts	Procesu kontroles un saistītā aprīkojuma pielāgošana tā, lai uzturētu efektīvu degšanu brīžos, kad pieprasījums pēc enerģijas ir mainīgs, piem., uzlabojot gaisa plūsmas kontroli ievadpunktos vai degšanas procesu sadalot atsevišķos degšanas posmos.	Izmantojamību var ierobežot gāzturbīnu konstrukcija.
e.	Mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams siltuma atgūšanas tvaika ģeneratoru (SATV) piekurināšanai sadedzināšanas stacijās ar kombinētā cikla gāzturbīnu (KCGT).
f.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Nav vispārizmantojams esošās sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth. Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.

43. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas dzinējos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šo paņēmienu bieži vien izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem, bet to var izmantot vienu pašu sadedzināšanas stacijās, ko ekspluatē < 500 h gadā.	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
b.	Liesdedze	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Parasti to izmanto kombinācijā ar SKR.	Izmantojams jaunos ar gāzi darbināmos dzinējos
c.	Modernizēta liesdedze	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojams tikai jaunos dzirksteļaizdedzes dzinējos
d.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.

44. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no dabasgāzes sadedzināšanas, ir nodrošināt optimizētu degšanu un/vai izmantot oksidācijas katalizatorus.

Apraksts

Sk. aprakstu 8.3. punktā.

24. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no dabasgāzes dedzināšanas gāzturbīnās

Sadedzināšanas stacijas veids	Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3) (142) (143)
Sadedzināšanas stacijas veids		Gada vidējā vērtība (144) (145)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
Atvērtā cikla gāzturbīnas (ACGT) (146) (147)
Jaunas ACGT	≥ 50	15–35	25–50
Esošās ACGT (izņemot turbīnas, ko izmanto par mehāniskajiem pievadiem) – visas, izņemot stacijas, ko ekspluatē < 500 h gadā	≥ 50	15–50	25–55 (148)
Kombinētā cikla gāzturbīnas (KCGT) (146) (149)
Jaunas KCGT	≥ 50	10–30	15–40
Esošās KCGT, kuru neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients ir < 75 %	≥ 600	10–40	18–50
Esošās KCGT, kuru neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients ir ≥ 75 %	≥ 600	10–50	18–55 (150)
Esošās KCGT, kuru neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients ir < 75 %	50–600	10–45	35–55
Esošās KCGT, kuru neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients ir ≥ 75 %	50–600	25–50 (151)	35–55 (152)
Atvērtā un kombinētā cikla gāzturbīnas
Gāzturbīnas, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, vai esošas ārkārtas situācijās izmantojamas gāzturbīnas, ko ekspluatē < 500 h gadā	≥ 50	LPTP SEL nav	60–140 (153) (154)
Esošās gāzturbīnas, ko izmanto par mehāniskajiem pievadiem, – visas, izņemot stacijas, ko ekspluatē < 500 h gadā	≥ 50	15–50 (155)	25–55 (156)

Katra tipa esošu sadedzināšanas staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai katra tipa jaunu sadedzināšanas staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir tādi, kā norādīts nākamajā tabulā.

—

Jaunām ACGT ar ≥ 50 MWth: < 5–40 mg/Nm3. Ja stacijas neto elektriskais lietderības koeficients (EE) pārsniedz 39 %, tad šā diapazona augšējai robežai var piemērot korekcijas koeficientu, kas atbilst [augšējā robeža] × EE/39, kur EE ir stacijas neto elektriskais lietderības koeficients vai neto mehāniskais lietderības koeficients, ko nosaka ISO bāzes slodzes apstākļos.

—	Esošām ACGT ar ≥ 50 MWth (izņemot turbīnas, ko izmanto par mehāniskajiem pievadiem): < 5–40 mg/Nm3. Esošām stacijām, kurās nav iespējams izmantot NOX mazināšanas sausos paņēmienus, šā diapazona augšējā robeža parasti ir 80 mg/Nm3, savukārt stacijām, kas darbojas ar mazu noslodzi, – 50 mg/Nm3.

—

Jaunām KCGT ar ≥ 50 MWth: < 5–30 mg/Nm3. Ja stacijas neto elektriskais lietderības koeficients (EE) pārsniedz 55 %, tad diapazona augšējai robežai var piemērot korekcijas koeficientu, kas atbilst [augšējā robeža] × EE/55, kur EE ir stacijas neto elektriskais lietderības koeficients, ko nosaka ISO bāzes slodzes apstākļos.

—	Esošām KCGT ar ≥ 50 MWth: < 5–30 mg/Nm3. Stacijām, kas darbojas ar mazu noslodzi, šā diapazona augšējā robeža parasti ir 50 mg/Nm3.

—	Esošām gāzturbīnas ar ≥ 50 MWth, ko izmanto par mehāniskajiem pievadiem: < 5–40 mg/Nm3. Stacijām, kas darbojas ar mazu noslodzi, šā diapazona augšējā robeža parasti ir 50 mg/Nm3.

Ja gāzturbīna ir aprīkota ar sauso mazu NOX emisiju degli, tad šos orientējošos līmeņus var sasniegt tad, ja sausā mazu NOX emisiju degļa ekspluatācija ir efektīva.

25. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no dabasgāzes dedzināšanas katlos un dzinējos

Sadedzināšanas stacijas veids	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība (157)		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (158)	Jauna stacija	Esoša stacija (159)
Katls	10–60	50–100	30–85	85–110
Dzinējs (160)	20–75	20–100	55–85	55–110 (161)

Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:

—	esošiem katliem, ko ekspluatē ≥ 1 500 h gadā: < 5–40 mg/Nm3,

—	jauniem katliem: < 5–15 mg/Nm3,

—	esošiem dzinējiem, ko ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, un jauniem dzinējiem: 30–100 mg/Nm3.

45. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) un metāna (CH4) emisijas gaisā no dabasgāzes dedzināšanas dzirksteļaizdedzes liesdedzes gāzes dzinējos, ir nodrošināt optimizētu sadedzināšanu un/vai izmantot oksidācijas katalizatorus.

Apraksts

Sk. aprakstu 8.3. punktā. Ar oksidācijas katalizatoriem nevar efektīvi samazināt tādu piesātināto ogļūdeņražu emisijas, kuri satur mazāk par četriem oglekļa atomiem.

26. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) formaldehīda un CH4 emisijām gaisā no dabasgāzes dedzināšanas dzirksteļaizdedzes liesdedzes gāzes dzinējos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Formaldehīds	CH4
	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jaunas vai esošas stacijas	Jauna stacija	Esoša stacija
≥ 50	5–15 (162)	215–500 (163)	215–560 (162) (163)

4.2. LPTP secinājumi par dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanu

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ir vispārizmantojami attiecībā uz dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu (domnas gāze, koksa gāze, skābekļa konvertora gāze) sadedzināšanu gan atsevišķi, gan kombinācijās, gan vienlaikus ar citiem gāzveida un/vai šķidrajiem kurināmajiem. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

4.2.1. Energoefektivitāte

46. LPTP.

LPTP, kā uzlabot dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Procesu gāzu pārvaldības sistēma	Sk. aprakstu 8.2. punktā.	Izmantojams tikai integrētās tēraudlietuvēs.

27. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanai katlos

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (164) (165)
Sadedzināšanas bloka veids	Neto elektriskais lietderības koeficients (%)	Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (166)
Esošs vairāku kurināmo gāzes katls	30–40	50–84
Jauns vairāku kurināmo gāzes katls (167)	36–42,5	50–84

28. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanai KCGT

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (168) (169)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%)		Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (170)
	Jauns bloks	Esošs bloks
Koģenerācijas KCGT	> 47	40–48	60–82
KCGT	> 47	40–48	LPTP SEEL nav

4.2.2. NOX un CO emisijas gaisā

47. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Īpaši konstruēti mazu NOX emisiju degļi, kas vai nu izvietoti vairākās rindās un paredzēti katram kurināmā veidam atsevišķi, vai ir īpaši konstruēti vairāku kurināmo dedzināšanai (piem., vairākas speciālas sprauslas dažādu kurināmo dedzināšanai vai kurināmā sajaukšana pirms dedzināšanas).	Vispārizmantojams.
b.	Pakāpeniska gaisa padeve	Sk. aprakstu 8.3. punktā.
c.	Pakāpeniska kurināmā padeve
d.	Dūmgāzu recirkulācija
e.	Procesu gāzu pārvaldības sistēma	Sk. aprakstu 8.2. punktā.	Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību.
f.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šo paņēmienu izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem.	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
g.	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā.
h.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Nav vispārizmantojams sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth. Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums un sadedzināšanas stacijas konfigurācija.

48. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas KCGT, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Procesu gāzu pārvaldības sistēma	Sk. aprakstu 8.2. punktā.	Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību.
b.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šo paņēmienu izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem.	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
c.	Ūdens/tvaika pievienošana	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Divu kurināmo gāzturbīnās, kur dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanai izmanto sausos mazu NOX emisiju degļus, dabasgāzes sadedzināšanas procesā parasti izmanto ūdens/tvaika pievienošanu.	Izmantojamība var būt ierobežota, ja trūkst ūdens.
d.	Sausie mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Sausie mazu NOX emisiju degļi, kas paredzēti dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanai, atšķiras no tiem, kas paredzēti tikai dabasgāzes sadedzināšanai.	Izmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu (piem., koksa gāzes) reaģētspēju. Izmantojamība var būt ierobežota, ja turbīnām nav pieejama modernizācijas pakete vai ja ir uzstādītas ūdens/tvaika pievienošanas sistēmas.
e.	Mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojams tikai siltuma atgūšanas tvaika ģeneratoru (SATV) piekurināšanai sadedzināšanas stacijās ar kombinētā cikla gāzturbīnu (KCGT).
f.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums.

49. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Sadegšanas optimizācija

Sk. aprakstu 8.3. punktā.

Vispārizmantojams.

Oksidācijas katalizatori

Izmantojams tikai KCGT.

Izmantojamību var ierobežot vietas trūkums, nepieciešamā noslodze un kurināmā sēra saturs.

29. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no 100 % dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas veids	O2 references līmenis (tilp. %)	LPTP SEL (mg/Nm3) (171)
Sadedzināšanas stacijas veids	O2 references līmenis (tilp. %)	Gada vidējā vērtība	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
Jauns katls	3	15–65	22–100
Esošs katls	3	20–100 (172) (173)	22–110 (172) (174) (175)
Jauna KCGT	15	20–35	30–50
Esoša KCGT	15	20–50 (172) (173)	30–55 (175) (176)

Gada vidējie CO emisiju līmeņi ir orientējoši šādi:

—	esošiem katliem, ko ekspluatē ≥ 1 500 h gadā: < 5–100 mg/Nm3,

—	jauniem katliem: < 5–35 mg/Nm3,

—	esošām KCGT, ko ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunām KCGT: < 5–20 mg/Nm3.

4.2.3. SOX emisijas gaisā

50. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Procesu gāzu pārvaldības sistēma un palīgkurināmā izvēle

Sk. aprakstu 8.2. punktā.

Tādā mērā, kādā tas dzelzslietuvē un tēraudlietuvē ir iespējams, maksimāli izmanto:

—	lielākoties domnas gāzi ar zemu sēra saturu,

—

kurināmo kombināciju ar zemu vidējoto sēra saturu, piem., atsevišķus proceskurināmos ar ļoti zemu S saturu, kā:

—	domnas gāzi ar sēra saturu < 10 mg/Nm3,

—	koksa gāzi ar sēra saturu < 300 mg/Nm3,

—

un palīgkurināmos, kā:

—	dabasgāzi,

—	šķidros kurināmos ar sēra saturu ≤ 0,4 % (katlos).

Kurināmos ar augstāku sēra saturu izmanto ierobežotos daudzumos.

Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību.

Koksa gāzes priekšapstrāde dzelzslietuvēs un tēraudlietuvēs

Izmanto vienu no šādiem paņēmieniem:

—	atsērošana absorbcijas sistēmās,

—	mitrā oksidatīvā atsērošana.

Izmantojams tikai stacijās, kur dedzina koksa gāzi.

30. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no 100 % dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas veids	O2 references līmenis (tilp. %)	SO2 LPTP SEL (mg/Nm3)
Sadedzināšanas stacijas veids	O2 references līmenis (tilp. %)	Gada vidējā vērtība (177)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība (178)
Jauns vai esošs katls	3	25–150	50–200 (179)
Jauna vai esoša KCGT	15	10–45	20–70

4.2.4. Putekļu emisijas gaisā

51. LPTP.

LPTP, kā mazināt putekļu emisijas gaisā no dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Kurināmā izvēle/pārvaldība	Tādas procesu gāzu un palīgkurināmo kombinācijas izmantošana, kam ir zems vidējotais putekļu vai pelnu saturs.	Vispārizmantojams, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību.
b.	Domnas gāzes priekšapstrāde dzelzslietuvēs un tēraudlietuvēs	Sausās atputekļošanas ierīču (piem., deflektoru, putekļu uztvērēju, ciklonu, elektrostatisko precipitatoru) izmantošana atsevišķi vai kombinācijās un/vai citu atputekļošanas ierīču (venturi skruberu, pinuma skruberu, gredzenspraugas skruberu, slapjo elektrostatisko precipitatoru, dezintegratoru) izmantošana pēc tam.	Izmantojams tikai tad, ja dedzina domnas gāzi.
c.	Skābekļa konvertora gāzes priekšapstrāde dzelzslietuvēs un tēraudlietuvēs	Sausās atputekļošanas (piem., ESP vai maisa filtra) vai slapjās atputekļošanas (piem., slapjā ESP vai skrubera) izmantošana. Sīkāks apraksts sniegts LPTP atsauces dokumentā par dzelzs un tērauda ražošanu.	Izmantojams tikai tad, ja dedzina skābekļa konvertora gāzi.
d.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Izmantojams tikai sadedzināšanas stacijās, kurās dedzina ievērojamu proporciju palīgkurināmā ar augstu pelnu saturu.
e.	Maisa filtrs	Sk. aprakstu 8.5. punktā.

31. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no 100 % dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzu sadedzināšanas

Sadedzināšanas stacijas veids	Putekļu LPTP SEL (mg/Nm3)
Sadedzināšanas stacijas veids	Gada vidējā vērtība (180)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība (181)
Jauns vai esošs katls	2–7	2–10
Jauna vai esoša KCGT	2–5	2–5

4.3. LPTP secinājumi par gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanu uz atkrastes platformām

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanā uz atkrastes platformām ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

52. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārīgos vidiskos rādītājus gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanai uz atkrastes platformām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Procesa optimizācija	Procesa optimizācija nolūkā līdz minimumam samazināt vajadzību pēc mehāniskās jaudas.	Vispārizmantojams.
b.	Spiediena zudumu kontrole	Ieplūdes un izplūdes sistēmu optimizācija un uzturēšana tā, lai nodrošinātu pēc iespējas mazākus spiediena zudumus.
c.	Noslodzes kontrole	Vairāku ģeneratorbloku vai kompresorbloku izmantošana noslodzes punktos emisiju samazināšanai.
d.	“Rotējošās rezerves jaudas” samazināšana	Ja darbības stabilitātes labad tiek izmantota rotējošās rezerves jauda, papildu turbīnu skaits ir samazināts līdz minimumam, izņemot izņēmuma apstākļos.
e.	Kurināmā izvēle	Deggāzi padod no platformas virsūdens struktūrā noritošu naftas un gāzes tehnoloģisko procesu punkta, kas ļauj nodrošināt deggāzes degšanas parametru minimumu (piem., siltumspēja) un minimālas sēra savienojumu koncentrācijas nolūkā līdz minimumam samazināt SO2 veidošanos. No šķidrā destilāta kurināmajiem priekšroku dod kurināmajiem ar zemu sēra saturu.
f.	Iesmidzināšanas momenta regulēšana	Dzinēju iesmidzināšanas momenta optimizācija.
g.	Siltuma atgūšana	Platformas apsildīšanas vajadzībām izmanto gāzturbīnas/dzinēja izplūdes gāzu siltumu.	Jaunās sadedzināšanas stacijās vispārizmantojams. Esošās sadedzināšanas stacijās izmantojamību var ierobežot siltumpieprasījuma līmenis un sadedzināšanas stacijas izvietojums (pieejamā vieta).
h.	Vairāku gāzes/naftas atradņu elektroapgādes integrēšana	Dažādās gāzes/naftas atradnēs izvietotu iesaistīto platformu elektroapgādē izmanto centralizētu avotu.	Izmantojamība var būt ierobežota atkarībā no dažādo gāzes/naftas atradņu atrašanās vietas un dažādo iesaistīto platformu organizācijas (t. sk. plānošanas, iedarbināšanas un ieguves izbeigšanas grafiku salāgošanas).

53. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt NOX emisijas gaisā no gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanas uz atkrastes platformām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Moderna kontroles sistēma	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
b.	Sausie mazu NOX emisiju degļi		Izmantojams jaunās gāzturbīnās (standarta aprīkojums), ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar mainīgu kurināmā kvalitāti. Izmantojamību esošās gāzturbīnās var ierobežot modernizācijas paketes pieejamība (darbība pazeminātas noslodzes apstākļos), platformu organizācijas sarežģītība un vietas trūkums.
c.	Liesdedze		Izmantojams jaunos ar gāzi darbināmos dzinējos.
d.	Mazu NOX emisiju degļi		Izmantojams tikai katlos.

54. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt CO emisijas gaisā no gāzveida un/vai šķidrā kurināmā sadedzināšanas gāzturbīnās uz atkrastes platformām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Sadegšanas optimizācija

Sk. aprakstu 8.3. punktā.

Vispārizmantojams.

Oksidācijas katalizatori

Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā.

Modernizēt esošas sadedzināšanas stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums un masas ierobežojumi.

32. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no gāzveida kurināmā dedzināšanas atvērta cikla gāzturbīnās uz atkrastes platformām

Sadedzināšanas stacijas veids	LPTP SEL (mg/Nm3) (182)
Sadedzināšanas stacijas veids	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
Jauna gāzturbīna, kurā dedzina gāzveida kurināmo (183)	15–50 (184)
Esoša gāzturbīna, kurā dedzina gāzveida kurināmo (183)	< 50–350 (185)

Vidējie CO emisiju līmeņi paraugošanas periodā ir orientējoši šādi:

—	esošas, uz atkrastes platformām izvietotas gāzturbīnas, kurās dedzina gāzveida kurināmo un kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā: < 100 mg/Nm3,

—	jaunas, uz atkrastes platformām izvietotas gāzturbīnas, kurās dedzina gāzveida kurināmo: < 75 mg/Nm3.

5. LPTP SECINĀJUMI PAR STACIJĀM, KURĀS DEDZINA VAIRĀKUS KURINĀMOS

5.1. LPTP secinājumi par ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanu

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ir vispārizmantojami ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanā gan atsevišķi, gan kombinācijās, gan vienlaikus ar citiem gāzveida un/vai šķidrajiem kurināmajiem. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

5.1.1. Vispārīgie vidiskie rādītāji

55. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārīgos vidiskos rādītājus ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanai katlos, ir izmantot piemērotu 6. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo priekšapstrāde	Lai uzlabotu kurināmā sadedzināšanas vidiskos rādītājus, veic kurināmā priekšapstrādi uz vietas sadedzināšanas stacijā un/vai ārpus tās.	Izmantojams, ciktāl to ļauj proceskurināmā parametri un pieejamā vieta.

5.1.2. Energoefektivitāte

33. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanai katlos

Sadedzināšanas bloka veids	LPTP SEEL (186) (187)
	Neto elektriskais lietderības koeficients (%)		Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%) (188) (189)
	Jauns bloks	Esošs bloks	Jauns bloks	Esošs bloks
Katls, kur izmanto ķīmiskās rūpniecības šķidros proceskurināmos, t. sk. sajauktus ar smago degvieleļļu, gāzeļļu un/vai citiem šķidrajiem kurināmajiem	> 36,4	35,6–37,4	80–96	80–96
Katls, kur izmanto ķīmiskās rūpniecības gāzveida proceskurināmos, t. sk. sajauktus ar dabasgāzi un/vai citiem gāzveida kurināmajiem	39–42,5	38–40	78–95	78–95

5.1.3. NOX un CO emisijas gaisā

56. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Pakāpeniska gaisa padeve	Sk. aprakstu 8.3. punktā.
c.	Pakāpeniska kurināmā padeve	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Ja šķidro kurināmo maisījumu padeve ir pakāpeniska, var būt vajadzīgi īpašas konstrukcijas degļi.
d.	Dūmgāzu recirkulācija	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Jaunās sadedzināšanas stacijās vispārizmantojams. Izmantojams esošās sadedzināšanas stacijās, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar ķīmisko iekārtu drošumu.
e.	Ūdens/tvaika pievienošana		Izmantojamība var būt ierobežota, ja trūkst ūdens.
f.	Kurināmā izvēle		Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, un/vai proceskurināmā izmantošanas alternatīvām.
g.	Moderna kontroles sistēma		Izmantojamību vecās sadedzināšanas stacijās var ierobežot vajadzība modernizēt sadedzes sistēmu un/vai kontroles komandu sistēmu.
h.	Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)		Izmantojams esošās sadedzināšanas stacijās, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar ķīmisko iekārtu drošumu. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Izmantojamība var būt ierobežota sadedzināšanas stacijās, ko ekspluatē 500–1 500 h gadā ar biežu kurināmā maiņu un ļoti mainīgu noslodzi.
i.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)		Izmantojams esošās sadedzināšanas stacijās, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar cauruļvadu konfigurāciju, pieejamo vietu un ķīmisko iekārtu drošumu. Nav izmantojams sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu sadedzināšanas staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā. Nav vispārizmantojams sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 100 MWth.

34. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos

Sadedzināšanas stacijā izmantotā kurināmā agregātstāvoklis	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (190)	Jauna stacija	Esoša stacija (191)
Gāzu un šķidrumu maisījums	30–85	80–290 (192)	50–110	100–330 (192)
Tikai gāzes	20–80	70–100 (193)	30–100	85–110 (194)

Tādu esošu staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir < 5–30 mg/Nm3.

5.1.4. SOX, HCl un HF emisijas gaisā

57. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.4. punktā.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību, un/vai proceskurināmā izmantošanas alternatīvām.
b.	Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī)		Izmantojams esošās sadedzināšanas stacijās, ievērojot ierobežojumus, kas saistīti ar cauruļvadu konfigurāciju, pieejamo vietu un ķīmisko iekārtu drošumu. Slapjā DGA un jūras ūdens DGA nav izmantojama sadedzināšanas stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi slapjās DGA vai jūras ūdens DGA izmantošanai sadedzināšanas stacijās ar jaudu < 300 MWth un esošu 500–1 500 h gadā ekspluatētu sadedzināšanas staciju modernizācijai ar slapjo DGA vai jūras ūdens DGA.
c.	Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC)
d.	Izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA)
e.	Slapjā attīrīšana	Sk. aprakstu 8.4. punktā. Slapjo attīrīšanu izmanto HCl un HF atdalīšanai, ja SOX emisiju samazināšanai neizmanto slapjo DGA.
f.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)	Sk. aprakstu 8.4. punktā.
g.	Dūmgāzu atsērošana ar jūras ūdeni	Sk. aprakstu 8.4. punktā.

35. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos

Sadedzināšanas stacijas veids	LPTP SEL (mg/Nm3)
Sadedzināšanas stacijas veids	Gada vidējā vērtība (195)	Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība (196)
Jauni vai esoši katli	10–110	90–200

36. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) HCl un HF emisijām gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	HCl		HF
	Gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (197)	Jauna stacija	Esoša stacija (197)
< 100	1–7	2–15 (198)	< 1–3	< 1–6 (199)
≥ 100	1–5	1–9 (198)	< 1–2	< 1–3 (199)

5.1.5. Putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā

58. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt putekļu, daļiņām piesaistītu metālu un metālu palieku emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Maisa filtrs	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Vispārizmantojams.
c.	Kurināmā izvēle	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Tādas ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo un palīgkurināmo kombinācijas izmantošana, kam ir zems vidējotais putekļu vai pelnu saturs.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dažādu veidu kurināmo pieejamību un/vai proceskurināmā izmantošanas alternatīvām.
d.	Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto SOX, HCl un/vai HF kontrolei.	Informāciju par izmantojamību sk. 57. LPTP.
e.	Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)		Informāciju par izmantojamību sk. 57. LPTP.

37. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu emisijām gaisā no tādu gāzu un šķidrumu maisījumu sadedzināšanas katlos, kas sastāv no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmajiem

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Putekļu LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija (200)	Jauna stacija	Esoša stacija (201)
< 300	2–5	2–15	2–10	2–22 (202)
≥ 300	2–5	2–10 (203)	2–10	2–11 (202)

5.1.6. Gaistošo organisko savienojumu un polihlorēto dibenzdioksīnu un polihlorēto dibenzfurānu emisijas gaisā

59. LPTP.

LPTP, kā mazināt gaistošo organisko savienojumu un polihlorēto dibenzdioksīnu un polihlorēto dibenzfurānu emisijas gaisā no ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos, ir izmantot kādu no 6. LPTP un tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Aktivētās ogles inžekcija	Sk. aprakstu 8.5. punktā.	Izmantojams tikai sadedzināšanas stacijās, kur izmanto kurināmo, kas iegūts ķīmiskos procesos ar hlorētām vielām. Ziņas par SKR un straujas atdzesināšanas izmantojamību sk. 56. un 57. LPTP.
b.	Strauja atdzesināšana, izmantojot slapjo attīrīšanu / dūmgāzu kondensatoru.	Slapjās attīrīšanas / dūmgāzu kondensatora aprakstu sk. 8.4. punktā.
c.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā. SKR sistēma ir pielāgota un ir lielāka par SKR sistēmu, ko izmanto tikai NOX samazināšanai.

38. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) PCDD/F un KGOO emisijām gaisā no 100 % ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo sadedzināšanas katlos

Piesārņotājs	Vienība	LPTP SEL
Piesārņotājs	Vienība	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
PCDD/F (204)	ng I-TEQ/Nm3	< 0,012–0,036
KGOS	mg/Nm3	0,6–12

6. LPTP SECINĀJUMI PAR ATKRITUMU LĪDZINCINERĀCIJU

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi atkritumu līdzincinerācijā sadedzināšanas stacijās ir vispārizmantojami. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

Ja notiek atkritumu līdzincinerācija, šajā punktā norādītie LPTP SEL attiecas uz visu radušos dūmgāzu daudzumu.

Ja atkritumi tiek līdzincinerēti kopā ar kurināmo, uz ko attiecas 2. punkts, tad 2. punktā minētie LPTP SEL attiecas arī uz i) visu radušos dūmgāzu daudzumu un ii) dūmgāzu daudzumu, kas radies, sadedzinot minētā punkta aptvertos kurināmos, izmantojot Direktīvas 2010/75/ES VI pielikumā (4. daļā) norādīto formulu (jaukšanas likums), proti, LPTP SEL to dūmgāzu [atgāzu] daudzumu, kas radies atkritumu sadedzināšanā, nosaka, pamatojoties uz 61. LPTP.

6.1.1. Vispārīgie vidiskie rādītāji

60. LPTP.

LPTP, kā uzlabot vispārīgos vidiskos rādītājus atkritumu līdzincinerācijai sadedzināšanas stacijās, nodrošināt stabilus degšanas apstākļus un samazināt emisijas gaisā, ir izmantot 60. LPTP a) punktā norādīto paņēmienu kopā ar 6. LPTP norādīto paņēmienu un/vai citu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Atkritumu pirmspieņemšana un pieņemšana	Sadedzināšanas stacijā ir atkritumu pieņemšanas procedūra saskaņā ar LPTP atsauces dokumentu par atkritumu apstrādi. Pieņemšanas kritēriji ir noteikti kritiskajiem parametriem, piem., siltumspējai, kā arī ūdens, pelnu, hlora, fluora, sēra, slāpekļa, PHB, metālu (gaistošie (piem., Hg, Tl, Pb, Co, Se) un negaistošie (piem., V, Cu, Cd, Cr, Ni)), fosfora un sārmu (ja izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus) saturam. Katrai atkritumu partijai piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, lai garantētu līdzincinerēto atkritumu īpašības un kontrolētu definēto kritisko parametru vērtības (piem., EN 15358 attiecībā uz nebīstamu reģenerētu cieto kurināmo).	Vispārizmantojams.
b.	Atkritumu atlase/limitēšana	Atkritumus rūpīgi atlasa pēc veida un masas plūsmas, kā arī nosaka ierobežojumus, cik lielu vispiesārņotāko atkritumu procentuālo apjomu var līdzincinerēt. Ierobežo pelnu, sēra, fluora, dzīvsudraba un/vai hlora proporcionālo daudzumu atkritumos, kas nonāk sadedzināšanas stacijā. Ierobežo līdzincinerējamo atkritumu daudzumu.	Izmantojams tiktāl, ciktāl to ļauj ierobežojumi, kas saistīti ar dalībvalsts atkritumu apsaimniekošanas politiku.
c.	Atkritumu sajaukšana ar galveno kurināmo	Atkritumu un galvenā kurināmā efektīva sajaukšana; heterogēna vai slikti sajaukta kurināmā plūsma vai nevienmērīga izkliede var ietekmēt aizdegšanos un degšanu katlā, tāpēc tā būtu jānovērš.	Sajaukšana ir iespējama tikai tad, ja galvenajam kurināmajam un atkritumiem piemīt līdzīga maļamība vai ja atkritumu daudzums salīdzinājumā ar galvenā kurināmā daudzumu ir ļoti mazs.
d.	Atkritumu žāvēšana	Lai uzturētu augstu katla veiktspēju, atkritumus pirms ievadīšanas degkamerā izžāvē.	Izmantojamību var ierobežot nepietiekams atgūstamais tehnoloģiskais siltums, nepieciešamie degšanas apstākļi vai atkritumu mitruma saturs.
e.	Atkritumu priekšapstrāde	Sk. paņēmienus, kas aprakstīti LPTP atsauces dokumentos par atkritumu apstrādi un atkritumu incinerāciju (t. sk. malšanu, pirolīzi un gazifikāciju).	Par izmantojamību sk. LPTP atsauces dokumentus par atkritumu apstrādi un atkritumu incinerāciju.

61. LPTP.

LPTP, kā novērst paaugstinātas emisijas no atkritumu līdzincinerācijas sadedzināšanas stacijās, ir veikt pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piesārņotāju emisijas dūmgāzēs, kuras rodas atkritumu līdzincinerācijā, nav lielākas par emisijām, kuras rodas, ja tiek piemēroti LPTP secinājumi par atkritumu incinerāciju.

62. LPTP.

LPTP, kā samazināt ietekmi, ko uz atlikumu reciklēšanu atstāj atkritumu līdzincinerācija sadedzināšanas stacijās, ir uzturēt labu ģipša, pelnu, izdedžu un citu atlikumu kvalitāti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šo atlikumu reciklēšanai tad, ja stacijā nenotiek atkritumu līdzincinerācija, ir izmantot kādu no 60. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju un/vai līdzincinerēt tikai tādas atkritumu frakcijas, kurās piesārņotāju koncentrācija ir līdzīga piesārņotāju koncentrācijai citos sadedzinātajos kurināmajos.

6.1.2. Energoefektivitāte

63. LPTP.

LPTP, kā uzlabot atkritumu līdzincinerācijas energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un 19. LPTP norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju atkarībā no tā, kāds ir galvenais izmantotais kurināmais un kāda ir stacijas konfigurācija.

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) ir norādīti 8. tabulā attiecībā uz atkritumu līdzincinerāciju kopā ar biomasu un/vai kūdru un 2. tabulā attiecībā uz atkritumu līdzincinerāciju kopā ar oglēm un/vai lignītu.

6.1.3. NOX un CO emisijas gaisā

64. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 20. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

65. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO un N2O emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru, ir izmantot kādu no 24. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

6.1.4. SOX, HCl un HF emisijas gaisā

66. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 21. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

67. LPTP.

LPTP, kā novērst vai mazināt SOX, HCl un HF emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru, ir izmantot kādu no 25. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

6.1.5. Putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā

68. LPTP.

LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 22. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

39. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) metālu emisijām gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar oglēm un/vai lignītu

Sadedzināšanas stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL		Vidējošanas periods
	Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V (mg/Nm3)	Cd+Tl (μg/Nm3)	Vidējošanas periods
< 300	0,005–0,5	5–12	Paraugošanas perioda vidējā vērtība
≥ 300	0,005–0.2	5–6	Gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība

69. LPTP.

LPTP, kā mazināt putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru, ir izmantot kādu no 26. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

40. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) metālu emisijām gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu un/vai kūdru

LPTP SEL

(viena gada laikā ņemto paraugu vidējā vērtība)

Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V (mg/Nm3)

Cd+Tl (μg/Nm3)

0,075–0,3

< 5

6.1.6. Dzīvsudraba emisijas gaisā

70. LPTP.

LPTP, kā mazināt dzīvsudraba emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu, kūdru, oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 23. LPTP un 27. LPTP norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

6.1.7. Gaistošo organisko savienojumu un polihlorēto dibenzdioksīnu un polihlorēto dibenzfurānu emisijas gaisā

71. LPTP.

LPTP, kā mazināt gaistošo organisko savienojumu un polihlorēto dibenzdioksīnu un polihlorēto dibenzfurānu emisijas gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu, kūdru, oglēm un/vai lignītu, ir izmantot kādu no 6. LPTP, 26. LPTP un tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Aktivētās ogles inžekcija	Sk. aprakstu 8.5. punktā. Procesa pamatā ir piesārņotāja molekulu adsorbcija uz aktivētās ogles.	Vispārizmantojams.
b.	Strauja atdzesināšana, izmantojot slapjo attīrīšanu / dūmgāzu kondensatoru.	Slapjās attīrīšanas / dūmgāzu kondensatora aprakstu sk. 8.4. punktā.	Vispārizmantojams.
c.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā. SKR sistēma ir pielāgota un ir lielāka par SKR sistēmu, ko izmanto tikai NOX samazināšanai.	Informāciju par izmantojamību sk. 20. LPTP un 24. LPTP.

41. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) PCDD/F un KGOO emisijām gaisā no atkritumu līdzincinerācijas kopā ar biomasu, kūdru, oglēm un/vai lignītu

Sadedzināšanas stacijas veids	LPTP SEL
	PCDD/F (ng I-TEQ/Nm3)	KGOO (mg/Nm3)
	Paraugošanas perioda vidējā vērtība	Gada vidējā vērtība	Dienas vidējā vērtība
Sadedzināšanas stacija, kurā dedzina biomasu, kūdru, ogles un/vai lignītu	< 0,01–0,03	< 0,1–5	0,5–10

7. LPTP SECINĀJUMI PAR GAZIFIKĀCIJU

Ja vien nav norādīts citādi, šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi ir vispārizmantojami visās gazifikācijas stacijās, kas ir tieši saistītas ar sadedzināšanas stacijām, un IGKC stacijās. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.

7.1.1. Energoefektivitāte

72. LPTP.

LPTP, kā palielināt IGKC un gazifikācijas bloku energoefektivitāti, ir izmantot piemērotu 12. LPTP un tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Siltuma atgūšana no gazifikācijas procesa

Tā kā singāze pirms tālākas attīrīšanas ir jāatdzesē, ir iespējams atgūt enerģiju, ko izmanto, lai ģenerētu papildu tvaiku, kuru pievada tvaika turbīnas ciklam; tas dod iespēju saražot papildu elektroenerģiju.

Izmantojams tikai IGKC un gazifikācijas blokos, kuri tieši pievienoti katliem ar singāzes priekšapstrādi, kam nepieciešama singāzes atdzesēšana.

Gazifikācijas un sadegšanas procesu integrācija

Bloka konstrukcijā var pilnībā integrēt gaisa padeves bloku (GPB) un gāzturbīnu, kur GPB pievada gaisu no gāzturbīnas kompresora.

Izmantojamību IGKC blokos ierobežo nepieciešamība pēc integrētās stacijas elastības, t. i., ja atjaunojamo energoresursu elektrostacijas nav pieejamas, IGKC jāspēj ātri apgādāt tīklu ar elektroenerģiju.

Ievadmateriālu sausās padeves sistēma

Kurināmo gāzģeneratorā padod, izmantojot sauso sistēmu, tādējādi uzlabojot gazifikācijas procesa energoefektivitāti.

Izmantojams tikai jaunos blokos.

Augsttemperatūras un augstspiediena gazifikācija

Tiek izmantots augsttemperatūras un augstspiediena gazifikācijas paņēmiens, tādējādi uzlabojot enerģijas pārveides efektivitāti.

Izmantojams tikai jaunos blokos.

Konstrukcijas uzlabojumi

Konstrukcijas uzlabojumi, piem.,:

—	modificē gāzģeneratora ugunsizturīgo oderējumu un/vai dzeses sistēmu,

—	uzstāda ekspanderu, lai atgūtu enerģiju no singāzes spiediena krituma pirms sadegšanas.

IGKC blokos vispārizmantojams.

42. tabula

Ar LPTP saistītie energoefektivitātes līmeņi (LPTP SEEL) gazifikācijas un IGKC blokos

Sadedzināšanas bloka konfigurācijas veids	LPTP SEEL
	IGKC bloka neto elektriskais lietderības koeficients (%)		Jauna vai esoša gazifikācijas bloka neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients (%)
	Jauns bloks	Esošs bloks
Gazifikācijas bloks ir tieši pievienots katlam bez singāzes priekšapstrādes	LPTP SEEL nav		> 98
Gazifikācijas bloks ir tieši pievienots katlam ar singāzes priekšapstrādi	LPTP SEEL nav		> 91
IGKC bloks	LPTP SEEL nav	34–46	> 91

7.1.2. NOX un CO emisijas gaisā

73. LPTP.

LPTP, kā novērst un/vai samazināt NOX emisijas gaisā, reizē ierobežojot CO emisijas gaisā no IGKC stacijām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Sadegšanas optimizācija	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Vispārizmantojams.
b.	Ūdens/tvaika pievienošana	Sk. aprakstu 8.3. punktā. Šai vajadzībai izmanto daļu no vidēja spiediena tvaika no tvaika turbīnas.	Izmantojams tikai gāzturbīnās, kas ir daļa no IGKC stacijas. Izmantojamība var būt ierobežota, ja trūkst ūdens.
c.	Sausie mazu NOX emisiju degļi	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Izmantojams tikai IGKC staciju gāzturbīnās. Jaunās IGKC stacijās vispārizmantojams. Izmantojamība esošās IGKC stacijās jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi atkarībā no modernizācijas paketes pieejamības. Nav izmantojams, ja singāzes ūdeņraža saturs ir > 15 %.
d.	Singāzes atšķaidīšana ar nostrādāto slāpekli no gaisa padeves bloka (GPB)	Lai gāzģeneratoru varētu apgādāt ar kvalitatīvu skābekli, GPB skābekli atdala no gaisā esošā slāpekļa. Nostrādāto slāpekli no GPB izmanto, lai samazinātu degšanas temperatūru gāzturbīnā, proti, to pirms sadedzināšanas sajauc ar singāzi.	Izmantojams tikai tad, ja gazifikācijas procesā izmanto GPB.
e.	Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Sk. aprakstu 8.3. punktā.	Nav izmantojams IGKC stacijās, kuras ekspluatē < 500 h gadā. Modernizēt esošas IGKC stacijas var liegt pietiekamas vietas trūkums. Var būt tehniski un ekonomiski ierobežojumi tādu esošu IGKC staciju modernizācijai, kuras ekspluatē 500–1 500 h gadā.

43. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) NOX emisijām gaisā no IGKC stacijām

IGKC stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	LPTP SEL (mg/Nm3)
	Gada vidējā vērtība		Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība
	Jauna stacija	Esoša stacija	Jauna stacija	Esoša stacija
≥ 100	10–25	12–45	1–35	1–60

Tādu esošu staciju, kuras ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, vai jaunu staciju orientējošie gada vidējie CO emisiju līmeņi parasti ir < 5–30 mg/Nm3.

7.1.3. SOX emisijas gaisā

74. LPTP.

LPTP, kā samazināt SOX emisijas gaisā no IGKC stacijām, ir izmantot tālāk norādīto tehnisko paņēmienu.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Skābo gāzu atdalīšana	Sēra savienojumus, ko satur gazifikācijas procesa ievadmateriāls, no singāzes atdala ar skābo gāzu atdalīšanas paņēmienu, piem., ar karbonilsulfīda (un ciānūdeņraža) hidrolīzes reaktoru un H2S absorbciju, izmantojot šķīdinātāju, piem., metildietanolamīnu. Pēc tam atkarībā no pieprasījuma tirgū sēru atgūst vai nu kā šķidru vai cietu elementāro sēru (piem., Klausa procesā), vai kā sērskābi.	Izmantojamība biomasas IGKC stacijās var būt ierobežota, jo sēra saturs biomasā ir ļoti zems.

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) SO2 emisijām gaisā no IGKC stacijām ar jaudu ≥ 100 MWth ir 3–16 mg/Nm3, ko izsaka kā gada vidējo vērtību.

7.1.4. Putekļu, daļiņām piesaistītu metālu, amonjaka un halogēnu emisijas gaisā

75. LPTP.

LPTP, kā novērst vai samazināt putekļu daļiņām piesaistītu metālu, amonjaka un halogēnu emisijas gaisā no IGKC stacijām, ir izmantot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens		Apraksts	Izmantojamība
a.	Singāzes filtrēšana	Atputekļošana, izmantojot vieglo pelnu ciklonus, maisa filtrus, ESP un/vai čaulīšu filtrus, lai atdalītu vieglos pelnus un nepārveidoto oglekli. Ja singāzes temperatūra nepārsniedz 400 °C, izmanto maisa filtrus un ESP.	Vispārizmantojams.
b.	Singāzes darvu un pelnu recirkulācija uz gāzģeneratoru	Ja singāzes temperatūra gāzģeneratora izvadā ir zema (< 1 100 °C), tad netīrītā singāzē radušās darvas un pelnus ar augstu oglekļa saturu atdala ciklonos un recirkulē uz gāzģeneratoru.
c.	Singāzes skalošana	Singāze plūst cauri ūdensskruberim, kas uzstādīts pēc citām atputekļošanas ierīcēm, un tur tiek atdalīti hlorīdi, amonjaks, daļiņas un halīdi.

44. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) putekļu un daļiņām piesaistītu metālu emisijām gaisā no IGKC stacijām

IGKC stacijas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda

(MWth)

LPTP SEL

Sb+As+Pb+Cr+Co+Cu+Mn+Ni+V (mg/Nm3)

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Hg (μg/Nm3)

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Putekļi (mg/Nm3)

(gada vidējā vērtība)

≥ 100

< 0,025

< 1

< 2,5

8. TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS

8.1. Vispārīgi paņēmieni

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Moderna kontroles sistēma	Datorizēta automātiska sistēma degšanas efektivitātes kontrolei un emisiju novēršanai un/vai mazināšanai. Ar to veic arī augstefektīvu monitoringu.
Sadegšanas optimizācija	Pasākumi, ar kuriem līdz maksimumam kāpina enerģijas pārveidi, piem., krāsnī/katlā, reizē līdz minimumam samazinot emisijas (it sevišķi CO emisijas). To panāk, kombinējot vairākus tehniskos paņēmienus – prasmīgi konstruētu sadedzināšanas aprīkojumu, temperatūras optimizāciju (piem., efektīvu kurināmā un degšanas gaisa sajaukšanu), degšanas zonā pavadītā laika (rezidences laika) optimizāciju un modernas kontroles sistēmas izmantojumu.

8.2. Energoefektivitātes uzlabošanas paņēmieni

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Moderna kontroles sistēma	Sk. 8.1. punktu.
Gatavība koģenerācijai	Pasākumi, kas ļauj lietderīgu siltumenerģijas daudzumu vēlāk novadīt ārpusobjekta siltumslodzes segšanai tā, lai panāktu primārās enerģijas izmantojuma samazinājumu vismaz par 10 % salīdzinājumā ar siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu atsevišķi. Tas nozīmē arī noskaidrot, kuros tvaika sistēmas punktos var izvadīt tvaiku, un nodrošināt to piekļūstamību, kā arī nodrošināt pietiekami daudz vietas, lai vēlāk varētu uzstādīt tādus elementus kā caurules, siltummaiņi, papildu ūdens demineralizācijas jauda, rezerves katli un pretspiediena turbīnas. Stacijas balansēšanas sistēmām un kontroles/instrumentu sistēmām jābūt piemērotām modernizēšanai. Jābūt iespējai vēlāk pievienot vienu vai vairākas pretspiediena turbīnas.
Kombinētais cikls	Divu vai vairāku termodinamisko ciklu kombinācija, piem., Breitona cikla (gāzturbīna/iekšdedzes dzinējs) un Renkina cikla (tvaika turbīna/katls) kombinācija, ko izmanto, lai pirmā cikla dūmgāzēs zaudēto siltumenerģiju nākamajā ciklā vai ciklos pārveidotu par lietderīgu enerģiju.
Sadegšanas optimizācija	Sk. 8.1. punktu.
Dūmgāzu kondensators	Siltummainis, kurā ūdens pirms karsēšanas tvaika kondensatorā tiek priekškarsēts ar dūmgāzu siltumenerģiju. Dūmgāzēs esošais tvaiks, ūdenim sasilstot, atdziest un kondensējas. Dūmgāzu kondensatoru izmanto gan sadedzināšanas bloka energoefektivitātes palielināšanai, gan piesārņotāju (putekļu, SOx, HCl un HF) atdalīšanai no dūmgāzēm.
Procesu gāzu pārvaldības sistēma	Sistēma, ar kuru integrētā tēraudlietuvē dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes, ko var izmantot par kurināmo (piem., domnu, koksēšanas krāšņu, skābekļa konvertora gāzes), var novadīt uz sadedzināšanas stacijām atkarībā no šo kurināmo pieejamības un sadedzināšanas staciju veida.
Superkritiski tvaika parametri	Parametri, kurus panāk ar tvaika kontūru, tostarp tvaika atkaluzkarsēšanas sistēmām, un kuros tvaika spiediens var pārsniegt 220,6 bārus, bet tvaika temperatūra – 540 °C.
Ultrasuperkritiski tvaika parametri	Parametri, kurus panāk ar tvaika kontūru, tostarp tvaika atkaluzkarsēšanas sistēmām, un kuros tvaika spiediens var pārsniegt 250–300 bārus, bet tvaika temperatūra – 580–600 °C.
Slapjais dūmenis	Tāds dūmenis, ar kuru var kondensēt piesātināto dūmgāzu ūdens tvaiku un tādējādi izvairīties no dūmgāzu atkaluzkaršanas pēc slapjās dūmgāzu atsērošanas.

8.3. Paņēmieni, kā mazināt NOx un/vai CO emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Moderna kontroles sistēma	Sk. 8.1. punktu.
Pakāpeniska gaisa padeve	Vairāku dažāda skābekļa satura degšanas zonu izveide degkamerā, lai mazinātu NOx emisijas un nodrošinātu optimālu sadegšanu. Šis paņēmiens paredz izmantot substehiometrisku primāro sadedzināšanas zonu (kurā trūkst gaisa) un sekundāru pēcdedzināšanas zonu (kurā gaisa ir par daudz), lai sadegšana noritētu efektīvāk. Mazos un vecos katlos vietu pakāpeniskai gaisa padevei dažkārt var atlicināt tikai tad, ja samazina jaudu.
Kombinētie NOX un SOX mazināšanas paņēmieni	Kompleksi un integrēti piesārņotāju mazināšanas paņēmieni, ar kuriem kombinēti mazina NOX, SOX un bieži vien arī citu dūmgāzēs esošu piesārņotāju emisijas, piem., aktivētās ogles un DeSONOX procesi. Tos var izmantot vai nu vienus pašus, vai kombinācijā ar citiem primārajiem paņēmieniem, ko izmanto pulverizēto ogļu katlos.
Sadegšanas optimizācija	Sk. 8.1. punktu.
Sausie mazu NOX emisiju degļi	Gāzturbīnu degļi, kuros gaisu un kurināmo pirms ievades sadedzināšanas zonā sajauc. Gaisu un kurināmo pirms sadedzināšanas sajaucot, panāk homogēnu temperatūru un mazāku liesmas temperatūru, līdz ar to arī NOX emisijas ir mazākas.
Dūmgāzu vai atgāzu recirkulācija	Daļēja dūmgāzu recirkulēšana uz degkameru svaigā degšanas gaisa daļējai aizstāšanai, panākot divējādu efektu – samazinot temperatūru un ierobežojot slāpekļa oksidācijai pieejamo O2, tā mazinot NOx rašanos. Krāsns dūmgāzes tiek novadītas liesmā, lai samazinātu skābekļa saturu un attiecīgi liesmas temperatūru. Ar speciāliem degļiem vai citiem līdzekļiem degšanas gāzes iekšēji recirkulē, tādējādi atdzesējot liesmu pamatni un samazinot skābekļa saturu liesmu karstākajā daļā.
Kurināmā izvēle	Izmanto kurināmo ar zemu slāpekļa saturu.
Pakāpeniska kurināmā padeve	Šā paņēmiena pamatā ir liesmas temperatūras vai lokalizētu karstumpunktu samazināšana, degkamerā izveidojot vairākas degšanas zonas ar dažādiem kurināmā un gaisa inžekcijas līmeņiem. Šādas sistēmas ierīkošana mazās stacijās var būt mazāk efektīva nekā tās ierīkošana lielākās stacijās.
Liesdedze un modernizēta liesdedze	Galvenā uz degšanas apstākļiem balstītā pieeja NOX veidošanās mazināšanai gāzes dzinējos ir liesmas maksimālās temperatūras kontrole, izmantojot liesdedzi. Liesdedze NOX rašanās zonās samazina kurināmā/gaisa attiecību tā, lai liesmas maksimālā temperatūra būtu mazāka par stehiometriski adiabātisko liesmas temperatūru, tādējādi mazinot termisko NOX veidošanos. Ja šī koncepcija ir optimizēta, runā par modernizētu liesdedzi.
Mazu NOX emisiju degļi	Šā paņēmiena (arī ultramazu NOX emisiju degļu un modernu mazu NOX emisiju degļu) pamatā ir liesmas maksimālo temperatūru pazemināšana; katlu degļi ir konstruēti tā, lai degšana noritētu lēnāk, bet efektīvāk un lai siltumpārnese būtu lielāka (palielināta liesmas starojamība). Gaisa/kurināmā sajaukšana mazina skābekļa pieejamību un līdz ar to liesmas maksimālo temperatūru, tā kavējot kurināmajā esošā slāpekļa pārveidi par NOX un termisko NOX veidošanos, tomēr saglabājot augstu sadegšanas efektivitāti. Paņēmiens var būt saistīts ar krāsns degkameras konstrukcijas maiņu. Ultramazu NOX emisiju degļu konstrukcija paredz pakāpenisku sadedzināšanu (ar pakāpenisku gaisa/kurināmā padevi) un kurtuves gāzu recirkulēšanu (dūmgāzu iekšēju recirkulēšanu). Kad modernizētas tiek vecas stacijas, paņēmiena iedarbīgumu var ietekmēt katla konstrukcija.
Dīzeļdzinēji ar mazām NOX emisijām	Šis paņēmiens ir kombinācija, kas ietver vairākas dzinēja iekšējās modifikācijas, piem., sadedzināšanas un degvielas iesmidzināšanas optimizāciju (ļoti vēla degvielas iesmidzināšana kombinācijā ar agru gaisa ieplūdes vārsta aizvēršanos), turbokompresorus vai Millera ciklu.
Oksidācijas katalizatori	Izmantojot katalizatorus (kas parasti satur dārgmetālus, piem., pallādiju vai platīnu), ar skābekli oksidē oglekļa monoksīdu un nesadegušos ogļūdeņražus, veidojoties CO2 un ūdens tvaikam.
Degšanas gaisa temperatūras pazemināšana	Šajā paņēmienā izmanto degšanas gaisu, kas ir apkārtnes temperatūrā. Degšanas gaisu nepriekškarsē reģeneratīvā gaisa priekškarsētājā.
Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)	Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana ar amonjaku vai karbamīdu katalizatora klātbūtnē. Tehniskā paņēmiena pamatā ir NOX reducēšana par slāpekli katalītiskajā vannā, izmantojot reaģēšanu ar amonjaku (parasti ūdens šķīdumā) optimālā (apmēram 300–450 °C) darba temperatūrā. Var izmantot vairākus katalizatora slāņus. Izmantojot vairākus katalizatora slāņus, var panākt pilnīgāku NOX reducēšanos. Paņēmienā var izmantot modulāru konstrukciju, un mazas noslodzes vai liela iespējamā dūmgāzu temperatūras diapazona gadījumā ar izmantot speciālus katalizatorus un/vai priekškarsēšanu. Cauruļvadā integrētā jeb amonjaka caurslīdes novēršanas SKR ir tehniskais paņēmiens, kas selektīvo nekatalītisko reducēšanu (SNKR) apvieno ar SKR lejasposmā, tādējādi mazinot neizreaģējušā amonjaka caurslīdi no SNKR bloka.
Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)	Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana ar amonjaku vai karbamīdu bez katalizatora. Tehniskā paņēmiena pamatā ir NOX reducēšana par slāpekli, tam reaģējot ar amonjaku vai karbamīdu augstā temperatūrā. Lai nodrošinātu optimālu reakciju, darba temperatūras diapazonam jābūt no 800 līdz 1 000 °C.
Ūdens/tvaika pievienošana	Ūdeni vai tvaiku izmanto par diluentu degšanas temperatūras pazemināšanai gāzturbīnās, dzinējos vai katlos nolūkā mazināt termisko NOX veidošanos. To vai nu sajauc ar kurināmo pirms sadedzināšanas (kurināmā emulģēšana, mitrināšana vai piesātināšana), vai tieši iesmidzina degkamerā (ūdens/tvaika iesmidzināšana).

8.4. Paņēmieni, kā mazināt SOX, HCl un/vai HF emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī)	Sausa sorbenta tieša inžekcija degkamerā vai magnija vai kalcija adsorbentu ievadīšana katla verdošajā slānī. Sorbenta daļiņu virsma reaģē ar SO2 dūmgāzēs vai verdošā slāņa katlā. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto kombinācijā ar kādu atputekļošanas paņēmienu.
Cirkulējoša verdošā slāņa (CVS) sausais skruberis	Dūmgāzes no katla gaisa priekškarsētāja nonāk CVS absorbētāja apakšā un plūst vertikāli uz augšu caur Venturi sekciju, kur dūmgāzu plūsmā atsevišķi inžektē cietu sorbentu un ūdeni. Šo paņēmienu galvenokārt izmanto kombinācijā ar kādu atputekļošanas paņēmienu.
Kombinētie NOX un SOX mazināšanas paņēmieni	Sk. 8.3. punktu.
Sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC)	Sausa pulverveida sorbenta inžektēšana un disperģēšana dūmgāzu plūsmā. Sorbents (piem., nātrija karbonāts, nātrija bikarbonāts, dzēstie kaļķi) reaģē ar skābajām gāzēm (piem., gāzveida sēra formām un HCl), veidojot cietvielas, ko atdala ar atputekļotājiem (maisa filtru vai elektrostatisko precipitatoru). SIC galvenokārt izmanto kopā ar maisa filtru.
Dūmgāzu kondensators	Sk. 8.2. punktu.
Kurināmā izvēle	Mazsēra, mazhlora un/vai mazfluora kurināmo izmantošana.
Procesu gāzu pārvaldības sistēma	Sk. 8.2. punktu.
Dūmgāzu atsērošana ar jūras ūdeni	Specifisks nereģeneratīvs slapjās attīrīšanas paņēmiens, kurā dūmgāzu sastāvā esošo skābo savienojumu absorbēšanai izmanto jūras ūdeni. Parasti pirms šā posma ir jāveic atputekļošana.
Izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA)	Dūmgāzu plūsmā suspensijas/šķīduma veidā ievada un disperģē sārmainu reaģentu. Materiāls reaģē ar gāzveida sēra formām, veidojot cietvielas, kuras atdala ar atputekļošanu (maisa filtru vai elektrostatisko precipitatoru). ISA galvenokārt izmanto kopā ar maisa filtru.
Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)	Attīrīšanas paņēmiens vai paņēmienu kombinācija, kurā no dūmgāzēm atdala sēra oksīdus, izmantojot vairākus procesus; parasti ar sārmainu sorbentu uztver gāzveida SO2, ko pēc tam pārvērš cietvielā. Slapjās gāzu attīrīšanas procesā gāzveida savienojumus izšķīdina piemērotā šķidrumā (ūdens vai sārma šķīdums). Tādējādi var vienlaicīgi atdalīt cietos un gāzveida savienojumus. Slapjajam skruberim cauri izplūdušās dūmgāzes piesātina ar ūdeni; pirms dūmgāzu aizvadīšanas ir jāatdala pilieni. Slapjajā attīrīšanā radušos šķidrumu novada uz notekūdeņu attīrīšanas staciju, un nešķīstošās vielas savāc ar nostādināšanu vai filtrēšanu.
Slapjā gāzu attīrīšana	Dūmgāzēs esošo skābo savienojumu uztveršana ar šķidrumu, parasti ūdeni vai ūdens šķīdumu, absorbcijas ceļā.

8.5. Paņēmieni, kā samazināt putekļu, metālu (arī dzīvsudraba) un/vai PCDD/F emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Maisa filtrs	Maisa vai auduma filtrus izgatavo no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu maisa filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots dūmgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai.
Sorbenta inžekcija katlā (krāsnī vai verdošajā slānī)	Sk. vispārīgo aprakstu 8.4. punktā. Tas dod papildu labumu: samazinās putekļu un metālu emisijas.
Ogles sorbenta (piem., aktivētās ogles vai halogenētas aktivētās ogles) inžekcija dūmgāzēs	Ķīmiski apstrādāti vai neapstrādāti ogles sorbenti, piem., (halogenēta) aktivētā ogle, adsorbē dzīvsudrabu un/vai PCDD/F. Sorbenta inžekcijas sistēmu var uzlabot, pievienojot papildu maisa filtru.
Sausās vai pussausās dūmgāzu atsērošanas sistēma	Katra paņēmiena (t. i., izsmidzināms sausais absorbētājs (ISA), sorbenta inžekcija cauruļvadā (SIC), cirkulējoša verdošā slāņa (CVS) sausais skruberis) vispārīgo aprakstu sk. 8.4. punktā. Tas dod papildu labumu: samazinās putekļu un metālu emisijas.
Elektrostatiskais precipitators (ESP)	Elektrostatiskajos precipitatoros daļiņas elektrizē un separē ar elektrisko lauku. Elektrostatiskos precipitatorus var ekspluatēt ļoti dažādos apstākļos. Atputekļošanas efektivitāte parasti ir atkarīga no lauku skaita, rezidences laika (aprīkojuma lieluma), katalizatora īpašībām un atputekļošanas ietaisēm, kas uzstādītas pirms ESP. ESP parasti ir divi līdz pieci lauki. Vismodernākajiem (efektīvākajiem) ESP ir līdz septiņiem laukiem.
Kurināmā izvēle	Mazpelnaina vai mazmetālaina (piem., ar mazu dzīvsudraba saturu) kurināmā izmantošana.
Multicikloni	Putekļu kontroles sistēmas, kurās daļiņas ar centrbēdzes spēku tiek separētas no nesējgāzes, vienā vai vairākos apvalkos.
Halogenētu piedevu pievienošana kurināmajam vai inžekcija krāsnī	Halogēnsavienojumu (piem., bromētu piedevu) ievadīšana krāsnī, lai elementāro dzīvsudrabu oksidētu par šķīstošām formām vai daļiņām, tā atvieglojot dzīvsudraba atdalīšanu tālākās attīrīšanas sistēmās.
Slapjā dūmgāzu atsērošana (slapjā DGA)	Sk. vispārīgo aprakstu 8.4. punktā. Tas dod papildu labumu: samazinās putekļu un metālu emisijas.

8.6. Paņēmieni, kā samazināt emisijas ūdenī

Tehniskais paņēmiens	Apraksts
Adsorbcija uz aktivētās ogles	Šķīstošu piesārņotāju aizturēšana uz cietu, ļoti porainu daļiņu (adsorbenta) virsmas. Aktivēto ogli parasti izmanto organisku savienojumu un dzīvsudraba adsorbēšanai.
Aerobā bioloģiskā attīrīšana	Izšķīdušu organisku piesārņotāju bioloģiskā oksidēšana ar skābekli mikroorganismu vielmaiņas ceļā. Izšķīduša skābekļa (kas ievadīts kā gaiss vai tīrs skābeklis) klātbūtnē organiskie komponenti mineralizējas par oglekļa dioksīdu un ūdeni vai pārveidojas par citiem metabolītiem un biomasu. Noteiktos apstākļos notiek ar aerobā nitrifikācija, kurā mikroorganismi amoniju (NH4 +) oksidē par starpproduktu – nitrītu (NO2 -) –, ko pēc tam oksidē par nitrātu (NO3 -).
Anoksiskā/anaerobā bioloģiskā attīrīšana	Piesārņotāju bioloģiskā reducēšana mikroorganismu vielmaiņas ceļā (piem., nitrāts (NO3 -) tiek reducēts par elementāro gāzveida slāpekli, oksidēti dzīvsudraba savienojumi tiek reducēti par elementāro dzīvsudrabu). Slapjo attīrīšanas sistēmu notekūdeņu anoksisko/anaerobo attīrīšanu parasti veic fiksētās plēves bioreaktoros, par nesēju izmantojot aktivēto ogli. Anoksisko/anaerobo bioloģisko attīrīšanu dzīvsudraba atdalīšanai izmanto kombinācijā ar citiem paņēmieniem.
Koagulācija un flokulācija	Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem separē ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās.
Kristalizācija	Jonveida piesārņotāju atdalīšana no notekūdeņiem, tos kristalizējot ap smilšu vai minerālu daļiņām verdošā slāņa procesā.
Filtrācija	Cietvielu atdalīšana no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu. Tam var izmantot dažādus paņēmienus, piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju.
Flotācija	Cietu vai šķidru daļiņu separēšana no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem.
Jonu apmaiņa	Notekūdeņu jonveida piesārņotāju aizturēšana un to aizvietošana ar pieņemamākiem joniem, izmantojot jonu apmaiņas sveķus. Piesārņotāji tiek uz laiku aizturēti un pēc tam atbrīvoti reģenerācijas vai pretplūsmas šķidrumā.
Neitralizēšana	Notekūdeņu pH koriģēšana līdz neitrālam pH līmenim (aptuveni 7) ar ķimikālijām. pH palielināšanai parasti izmanto nātrija hidroksīdu (NaOH) vai kalcija hidroksīdu (Ca(OH)2), savukārt pH samazināšanai parasti izmanto sērskābi (H2SO4), hlorūdeņražskābi (HCl) vai oglekļa dioksīdu (CO2). Daži piesārņotāji neitralizēšanas laikā var izgulsnēties.
Eļļu atdalīšana no ūdens	Brīvo (neemulģēto) eļļu atdalīšana no notekūdeņiem ar gravitāciju, izmantojot tādas ierīces kā Amerikas Naftas institūta separators, viļņplākšņu interceptors vai paralēlplākšņu interceptors. Pēc eļļu atdalīšanas no ūdens parasti veic flotāciju kombinācijā ar koagulāciju/flokulāciju. Dažos gadījumos pirms eļļu atdalīšanas no ūdens emulsija var būt jānoārda.
Oksidācija	Piesārņotāju pārveidošana par līdzīgiem mazāk bīstamiem un/vai vieglāk likvidējamiem savienojumiem, izmantojot ķīmiskus oksidētājus. Piemēram, slapjās attīrīšanas sistēmu notekūdeņos esošos sulfītus (SO3 2-) var ar gaisu oksidēt par sulfātiem (SO4 2-).
Izgulsnēšana	Izšķīdušu piesārņotāju pārvēršana nešķīstošos savienojumos, pievienojot ķīmiskus izgulsnētājus. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju vai filtrāciju. Metālu izgulsnēšanai parasti izmanto tādas ķimikālijas kā kaļķis, dolomīts, nātrija hidroksīds, nātrija karbonāts, nātrija sulfīds un organiskie sulfīdi. Sulfātu vai fluorīda izgulsnēšanai izmanto kalcija sāļus (izņemot kaļķi).
Nostādināšana	Suspendēto daļiņu un materiālu separēšana, tos nostādinot ar gravitācijas palīdzību.
Atdestilēšana	Atdalāmu piesārņotāju (piem., amonjaka) atdalīšana no notekūdeņiem, izmantojot spēcīgu gāzes plūsmu, lai tie nonāktu gāzveida agregātstāvoklī. Pēc tam piesārņotājus no atdestilēšanas gāzes atdala, un tos ir iespējams izmantot atkārtoti.

(*1) Komisijas 2012. gada 7. maija Īstenošanas lēmums 2012/249/ES par palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām nolūkos (OV L 123, 9.5.2012., 44. lpp.).

(1) Jebkuram parametram, kuram paraugošanas vai analīzes apstākļu dēļ nav lietderīgi lietot 30 minūtes ilgus mērījumus, var izmantot piemērotāku paraugošanas periodu. Attiecībā uz PCDD/F izmanto 6 līdz 8 h paraugošanas periodu.

(2) Ja tehnisku iemeslu dēļ koģenerācijas bloka veiktspēju nav iespējams testēt, blokam darbojoties ar pilnu siltumenerģijas ražošanas noslodzi, testu var papildināt vai aizstāt, aprēķinot rādītājus pēc pilnas slodzes parametriem.

(3) Ūdens tvaika saturs dūmgāzēs nav jāmēra nepārtraukti, ja dūmgāzes paraugus pirms analīzes izžāvē.

(4) Parastie nepārtrauktās mērīšanas EN standarti ir EN 15267-1, EN 15267-2, EN 15267-3 un EN 14181. Periodiskās mērīšanas EN standarti ir norādīti tabulā.

(5) Monitoringa biežums nav jāievēro, ja stacija tiktu darbināta tikai tādēļ, lai varētu izdarīt emisiju mērījumu.

(6) Ja staciju, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW, ekspluatē < 1 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos. Gāzturbīnu periodisko monitoringu var veikt ar sadedzināšanas stacijas noslodzi > 70 %. Ja līdz ar oglēm, lignītu, cieto biomasu un/vai kūdru līdzincenerē atkritumus, monitoringa biežumā jāņem vērā arī RED VI pielikuma 6. daļa.

(7) SKR gadījumā minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize gadā, ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi.

(8) Ja tiek monitorēta ar dabasgāzi darbināta turbīna, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW un kuru ekspluatē < 1 500 h gadā, vai esoša ACGT, tā vietā var izmantot PEMS.

(9) Tā vietā var izmantot PEMS.

(10) Mērījumus izdara divās kārtās: vienā staciju darbina ar > 70 % noslodzi, bet otrā ar < 70 % noslodzi.

(11) Ja stacijā dedzina eļļu ar zināmu sēra saturu un nav deggāzu atsērošanas sistēmas, nepārtrauktās mērīšanas vietā SO2 emisiju noteikšanai var vismaz reizi trīs mēnešos izdarīt periodiskus mērījumus un/vai izmantot citas procedūras, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

(12) Attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo monitoringu, ja stacijas jauda ir < 100 MWth, monitoringa biežumu pēc sākotnējās kurināmā raksturlielumu noteikšanas (sk. 5. LPTP) var koriģēt, balstoties uz gaisā emitēto piesārņotāju izmetes relevances novērtējumu (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana), bet jebkurā gadījumā vismaz ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.

(13) Ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, periodiskus mērījumus var izdarīt ik reizi, kad kurināmā un/vai atkritumu raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas, bet jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā. Ja līdz ar oglēm, lignītu, cieto biomasu un/vai kūdru līdzincenerē atkritumus, monitoringa biežumā jāņem vērā arī RED VI pielikuma 6. daļa.

(14) Attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo monitoringu monitoringa biežumu pēc sākotnējās kurināmā raksturlielumu noteikšanas (sk. 5. LPTP) var koriģēt, balstoties uz gaisā emitēto piesārņotāju izmetes relevances novērtējumu (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana), bet jebkurā gadījumā vismaz ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.

(15) Ja staciju, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW, ekspluatē < 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize gadā. Ja staciju, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir < 100 MW, ekspluatē 500 līdz 1 500 h gadā, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz vismaz reizei sešos mēnešos.

(16) Ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, periodiskus mērījumus var izdarīt ik reizi, kad kurināmā un/vai atkritumu raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas, bet jebkurā gadījumā vismaz reizi sešos mēnešos.

(17) Ja stacijā dedzina dzelzs un tērauda apstrādes procesu gāzes, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos, ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi.

(18) Pēc sākotnējās kurināmā raksturlielumu noteikšanas (sk. 5. LPTP) monitorēto piesārņotāju sarakstu un monitoringa biežumu var koriģēt, balstoties uz gaisā emitēto piesārņotāju izmetes relevances novērtējumu (piem., koncentrācija kurināmajā, izmantotā dūmgāzu attīrīšana), bet jebkurā gadījumā vismaz ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.

(19) Ja staciju ekspluatē < 1 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize sešos mēnešos.

(20) Ja staciju ekspluatē < 1 500 h gadā, minimālais monitoringa biežums var būt vismaz reize gadā.

(21) Nepārtrauktās mērīšanas vietā var izmantot nepārtraukto paraugošanu kombinācijā ar biežu laikintegrētu paraugu analīzi, piem., ar standartizētu sorbentuztveršanas monitoringa metodi.

(22) Ja pierādīts, ka kurināmā zemā dzīvsudraba satura dēļ emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi, periodiskus mērījumus var izdarīt tikai ik reizi, kad kurināmā raksturlielumu izmaiņas var ietekmēt emisijas.

(23) Minimālais monitoringa biežums neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(24) Mērījumus izdara, staciju darbinot ar > 70 % noslodzi.

(25) Ķīmiskās rūpniecības proceskurināmo gadījumā monitoringu izmanto tikai tad, ja kurināmais satur hlorētas vielas.

(26) KOO monitorings un ĶSP monitorings ir alternatīvas. Priekšroka dodama KOO monitoringam, jo tajā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.

(27) Noteikto vielu/parametru sarakstu var saīsināt, atstājot tikai tos, kas tiešām varētu attiekties uz attiecīgo kurināmo, balstoties uz informāciju par jēlmateriāliem un ražošanas procesiem.

(28) Šo raksturlielumu noteikšanu veic neatkarīgi no 60. LPTP a) punktā izklāstītās atkritumu pirmspieņemšanas un pieņemšanas procedūras, kuras rezultāti var dot pamatu noteikt un/vai pārbaudīt citas vielas/parametrus līdztekus šeit minētajiem.

(29) Tehniskie paņēmieni aprakstīti 8.6. punktā.

(30) Piemērojams vai nu KOO LPTP SEL, vai ĶSP LPTP SEL. Priekšroka dodama KOO LPTP SEL, jo tā monitoringā neizmanto ļoti toksiskus savienojumus.

(31) Šis LPTP SEL piemērojams pēc uzņemtās slodzes atņemšanas.

(32) Šis LPTP SEL ir piemērojams tikai slapjās DGA notekūdeņiem.

(33) Šis LPTP SEL ir piemērojams tikai sadedzināšanas stacijām, kurās dūmgāzes attīra ar kalcija savienojumiem.

(34) LPTP SEL diapazona augšgals var nebūt piemērojams gadījumos, kad notekūdeņi ir ļoti sāļi (piem., hlorīdu koncentrācija ≥ 5 g/l), lielākas kalcija sulfāta šķīdības dēļ.

(35) Šis LPTP SEL nav piemērojams novadīšanai jūrā vai iesāļūdens objektos.

(36) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(37) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(38) Diapazona apakšgals var atbilst gadījumiem, kad energoefektivitāti negatīvi (līdz četriem procentpunktiem) ietekmē izmantotā dzesēšanas sistēma vai bloka ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

(39) Šie līmeņi var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.

(40) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.

(41) LPTP SEEL diapazonu apakšgala vērtības iegūst, ja ir nevēlami klimatiskie apstākļi, blokos, ko kurina ar zemas šķiras lignītu, un/vai vecos blokos (kas laisti ekspluatācijā pirms 1985. gada).

(42) LPTP SEEL diapazona augšgala vērtības var panākt ar augstiem tvaika parametriem (spiediens, temperatūra).

(43) Tas, kādus elektriskā lietderības koeficienta uzlabojumus iespējams panākt, ir atkarīgs no konkrētā bloka, tomēr uzskata, ka LPTP izmantošanu esošos blokos atspoguļo uzlabojums par vairāk nekā trim procentpunktiem – atkarībā no bloka sākotnējās konstrukcijas un jau veiktās modernizācijas.

(44) Ja blokā dedzina lignītu ar zemāko siltumspēju zem 6 MJ/kg, LPTP SEEL diapazona apakšējā robeža ir 41,5 %.

(45) LPTP SEEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 46 %, ja ≥ 600 MWth blokos izmanto superkritiskus vai ultrasuperkritiskus tvaika parametrus.

(46) LPTP SEEL diapazona augšējā robeža var sasniegt 44 %, ja ≥ 600 MWth blokos izmanto superkritiskus vai ultrasuperkritiskus tvaika parametrus.

(47) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(48) Attiecībā uz pulverizētu ogļu katlu stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 1987. gada 1. jūlijā, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto SKR un/vai SNKR, diapazona augšējā robeža ir 340 mg/Nm3.

(49) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(50) Uzskata, ka diapazona apakšgala vērtības ir panākamas, izmantojot SKR.

(51) SVS katliem, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, un ar lignītu kurinātiem pulverizētu ogļu katliem diapazona augšējā robeža ir 175 mg/Nm3.

(52) SVS katliem, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, un ar lignītu kurinātiem pulverizētu ogļu katliem diapazona augšējā robeža ir 220 mg/Nm3.

(53) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3, ja staciju ekspluatē ≥ 1 500 h gadā, un 220 mg/Nm3, ja staciju ekspluatē < 1 500 h gadā.

(54) Diapazona augšējā robeža var sasniegt 140 mg/Nm3 katla konstrukcijas radītu ierobežojumu dēļ un/vai tad, ja verdošā slāņa katliem netiek izmantoti sekundārie mazināšanas paņēmieni NOX emisiju mazināšanai.

(55) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(56) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(57) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 250 mg/Nm3.

(58) Diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot mazsēra kurināmos kombinācijā ar vismodernākajām slapjās attīrīšanas sistēmām.

(59) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī un kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 220 mg/Nm3. Citām esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 205 mg/Nm3.

(60) Cirkulējoša verdošā slāņa katliem diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot augstefektīvu slapjo DGA. Diapazona augšgala vērtības var panākt, izmantojot sorbenta inžekciju katla verdošajā slānī.

(61) Šo LPTP SEL diapazonu apakšgala vērtības var būt grūti panākt, ja stacijā ir uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs.

(62) LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3 šādos gadījumos: stacijas, kurās dedzina kurināmo ar vidējo hlora saturu 1 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk; stacijas, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā; SVS katli. Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(63) Attiecībā uz stacijām, kurās uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3.

(64) LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3 šādos gadījumos: stacijas, kurās uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs; stacijas, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā; SVS katli. Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(65) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(66) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(67) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 28 mg/Nm3.

(68) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 25 mg/Nm3.

(69) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 12 mg/Nm3.

(70) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3.

(71) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 14 mg/Nm3.

(72) LPTP SEEL diapazona apakšgala vērtības var panākt ar īpašiem dzīvsudraba mazināšanas paņēmieniem.

(73) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(74) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(75) Diapazona apakšgals var atbilst gadījumiem, kad energoefektivitāti negatīvi (līdz četriem procentpunktiem) ietekmē izmantotā dzesēšanas sistēma vai bloka ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

(76) Šie līmeņi var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.

(77) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.

(78) LPTP SEEL diapazona apakšējā robeža var sasniegt 32 %, ja < 150 MWth blokos izmanto ļoti mitrus biomasas kurināmos.

(79) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(80) Attiecībā uz sadedzināšanas stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(81) Stacijām, kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3.

(82) Stacijām, kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 250 mg/Nm3.

(83) Stacijām, kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 260 mg/Nm3.

(84) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī un kuras kurina ar kurināmajiem, kuru vidējais kālija saturs ir 2 000 mg/kg (sausnā) vai vairāk un/vai vidējais nātrija saturs ir 300 mg/kg vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 310 mg/Nm3.

(85) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 160 mg/Nm3.

(86) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3.

(87) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(88) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(89) Esošām stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo sēra saturu 0,1 % pēc masas (sausnā) vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 100 mg/Nm3.

(90) Esošām stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo sēra saturu 0,1 % pēc masas (sausnā) vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 215 mg/Nm3.

(91) Esošām stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo sēra saturu 0,1 % pēc masas (sausnā) vai vairāk, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 165 mg/Nm3, bet 215 mg/Nm3, ja šo staciju ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī un/vai tās ir SVS katli, kuros dedzina kūdru.

(92) Stacijām, kurās dedzina kurināmo ar vidējo hlora saturu ≥ 0,1 % pēc masas (sausnā), vai esošām stacijām, kurās līdzdedzina biomasu un ar sēru bagātu kurināmo (piem., kūdru) vai izmanto sārmainos hlorīdus pārveidojošas piedevas (piem., elementāro sēru), gada vidējo vērtību LPTP SEL diapazona augšējā robeža jaunām stacijām ir 15 mg/Nm3, gada vidējo vērtību diapazona augšējā robeža esošām stacijām ir 25 mg/Nm3. Uz šīm stacijām nav attiecināms dienas vidējo vērtību LPTP SEL diapazons.

(93) Dienas vidējo vērtību LPTP SEL diapazons neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā. Gada vidējo vērtību LPTP SEL diapazona augšējā robeža jaunām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, ir 15 mg/Nm3.

(94) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(95) Šo LPTP SEL diapazonu apakšgala vērtības var būt grūti panākt, ja stacijā ir uzstādīta slapjās DGA sistēma un tālākā cikla posmā gāzes–gāzes sildītājs.

(96) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(97) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(98) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(99) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(100) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(101) Šie līmeņi var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.

(102) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(103) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(104) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto SKR un/vai SNKR, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 450 mg/Nm3.

(105) Stacijām ar 100–300 MWth jaudu un stacijām ar ≥ 300 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 110 mg/Nm3.

(106) Stacijām ar 100–300 MWth jaudu un stacijām ar ≥ 300 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 145 mg/Nm3.

(107) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām ar > 100 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto SKR un/vai SNKR, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 365 mg/Nm3.

(108) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(109) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(110) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī un kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 400 mg/Nm3.

(111) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 175 mg/Nm3.

(112) Attiecībā uz rūpnieciskiem katliem un centralizētās siltumapgādes stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā un kurās neizmanto slapjo DGA, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 200 mg/Nm3.

(113) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(114) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(115) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 25 mg/Nm3.

(116) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 15 mg/Nm3.

(117) Definētas Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 26. punktā.

(118) Definētas Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 27. punktā.

(119) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(120) Neto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz koģenerācijas blokiem, kuri paredzēti galvenokārt elektroenerģijas ražošanai, un blokiem, ar kuriem ražo tikai elektroenerģiju.

(121) Šos līmeņus var būt grūti panākt, ja dzinējā ir izmantoti energointensīvi sekundārie mazināšanas paņēmieni.

(122) Šo līmeni var būt grūti panākt, ja sausās, karstās ģeogrāfiskās vietās par dzinēja dzeses sistēmu izmanto radiatoru.

(123) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, vai stacijām, kurās nevar izmantot sekundāros mazināšanas paņēmienus.

(124) Stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, vai stacijām, kurās nevar izmantot sekundāros mazināšanas paņēmienus, LPTP SEL diapazons ir 1 150–1 900 mg/Nm3.

(125) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(126) Ja stacijā dedzina smago degvieleļļu < 20 MWth blokos, blokiem piemērojamā LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 225 mg/Nm3.

(127) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(128) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(129) Ja nevar izmantot nevienu sekundāro mazināšanas paņēmienu, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 280 mg/Nm3. Tas atbilst kurināmā sēra saturam 0,5 % pēc masas (sausnā).

(130) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(131) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(132) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(133) Neto elektriskā lietderības koeficienta LPTP SEEL attiecas uz koģenerācijas blokiem, kuri paredzēti galvenokārt elektroenerģijas ražošanai, un blokiem, ar kuriem ražo tikai elektroenerģiju.

(134) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(135) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(136) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(137) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(138) Neto kopējā kurināmā izmantojuma lietderības koeficienta LPTP SEEL var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.

(139) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.

(140) Šie LPTP SEEL attiecas uz blokiem, kurus izmanto par mehāniskajiem pievadiem.

(141) Šos līmeņus var būt grūti sasniegt, ja dzinējs pielāgots tā, lai panāktu NOX līmeni, kas zemāks par 190 mg/Nm3.

(142) Šo LPTP SEL piemēro arī dabasgāzes sadedzināšanai ar diviem kurināmiem darbināmās turbīnās.

(143) Ja gāzturbīna ir aprīkota ar sauso mazu NOx emisiju degli, tad šos LPTP SEL var sasniegt tad, ja sausā mazu NOx emisiju degļa ekspluatācija ir efektīva.

(144) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(145) Ja tiek optimizēta esoša NOX emisiju mazināšanas paņēmiena funkcionēšana, tad CO emisijas var sasniegt CO emisiju orientējošā diapazona (norādīts aiz tabulas) augšējo robežu.

(146) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām turbīnām, ko izmanto par mehāniskajiem pievadiem, vai stacijām, ko ekspluatē < 500 h gadā.

(147) Ja stacijas neto elektriskais lietderības koeficients (EE) pārsniedz 39 %, tad diapazona augšējai robežai var piemērot korekcijas koeficientu, kas atbilst [augšējā robeža] × EE/39, kur EE ir stacijas neto elektriskais lietderības koeficients vai neto mehāniskais lietderības koeficients, ko nosaka ISO bāzes slodzes apstākļos.

(148) Stacijām, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī un kuras ekspluatē no 500 h līdz 1 500 h gadā, diapazona augšējā robeža ir 80 mg/Nm3.

(149) Ja stacijas neto elektriskais lietderības koeficients (EE) pārsniedz 55 %, tad LPTP SEL diapazona augšējai robežai var piemērot korekcijas koeficientu, kas atbilst [augšējā robeža] × EE/55, kur EE ir stacijas neto elektriskais lietderības koeficients, ko nosaka ISO bāzes slodzes apstākļos.

(150) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 65 mg/Nm3.

(151) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 55 mg/Nm3.

(152) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 80 mg/Nm3.

(153) LPTP SEL NOX diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot sausos mazu NOX emisiju degļus.

(154) Šie līmeņi ir orientējoši.

(155) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 60 mg/Nm3.

(156) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 65 mg/Nm3.

(157) Ja tiek optimizēta esoša NOX emisiju mazināšanas paņēmiena funkcionēšana, tad CO emisijas var sasniegt CO emisiju orientējošā diapazona (norādīts aiz tabulas) augšējo robežu.

(158) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(159) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(160) Šie LPTP SEL attiecas tikai uz dzirksteļaizdedzes dzinējiem un divu kurināmo dzinējiem. Tie neattiecas uz gāzes–dīzeļdegvielas dzinējiem.

(161) Ārkārtas situācijās izmantojamiem dzinējiem, ko ekspluatē < 500 h gadā un kam nevar izmanot liesdedzi vai SKR, orientējošā diapazona augšējā vērtība ir 175 mg/Nm3.

(162) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(163) Šo LPTP SEL izsaka kā C pie pilnas noslodzes.

(164) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(165) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(166) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.

(167) Koģenerācijas bloku energoefektivitātes rādītāju plašais diapazons lielā mērā ir atkarīgs no vietējā pieprasījuma pēc elektroenerģijas un siltuma.

(168) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(169) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(170) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.

(171) Paredzams, ka to staciju emisijas, kurās dedzina gāzu maisījumu ar ekvivalento ZSS > 20 MJ/Nm3, būs tuvu LPTP SEL diapazona augšgala vērtībām.

(172) Diapazona LPTP SEL apakšgala vērtības var panākt, izmantojot SKR.

(173) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(174) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 160 mg/Nm3. Bez tam LPTP SEL diapazona augšējā robeža var tik pārsniegta gadījumos, kad nav iespējams izmantot SKR un kad tiek izmantots liels koksa gāzes īpatsvars (piem., > 50 %), un/vai kad tiek dedzināta koksa gāze ar relatīvu augstu H2 saturu. Tādā gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 220 mg/Nm3.

(175) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(176) Attiecībā uz stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 70 mg/Nm3.

(177) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(178) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(179) LPTP SEL diapazona augšējā robeža var tik pārsniegta gadījumos, kad tiek izmantots liels koksa gāzes īpatsvars (piem., > 50 %). Tādā gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 300 mg/Nm3.

(180) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(181) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(182) Šo LPTP SEL pamatā ir > 70 % no dienā pieejamās bāzes jaudas.

(183) Te ietilpst gāzturbīnas, ko darbina ar vienu kurināmo un ar diviem kurināmajiem.

(184) LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 250 mg/Nm3, ja neizmanto sausos mazu NOX emisiju degļus.

(185) LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot sausos mazu NOX emisiju degļus.

(186) Šie LPTP SEEL neattiecas uz blokiem, kurus ekspluatē < 1 500 h gadā.

(187) Koģenerācijas bloka gadījumā atkarībā no bloka konstrukcijas (t. i., no tā, vai tas vairāk orientēts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu) piemērojams ir tikai viens no LPTP SEEL “Neto elektriskais lietderības koeficients” un “Neto kopējais kurināmā izmantojuma lietderības koeficients”.

(188) Šie LPTP SEEL var nebūt sasniedzami, ja potenciālais pieprasījums pēc siltuma ir pārāk zems.

(189) Šie LPTP SEEL neattiecas uz stacijām, kurās ražo tikai elektroenerģiju.

(190) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(191) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(192) Attiecībā uz esošām stacijām ar ≤ 500 MWth jaudu, kuru ekspluatācija sākta ne vēlāk kā 2003. gada 27. novembrī un kurās izmanto šķidros kurināmos, kā slāpekļa saturs pārsniedz 0,6 % pēc masas, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 380 mg/Nm3.

(193) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 180 mg/Nm3.

(194) Esošām stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 210 mg/Nm3.

(195) Šie LPTP SEL neattiecas uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(196) Attiecībā uz esošām stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(197) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(198) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3.

(199) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 7 mg/Nm3.

(200) Šie LPTP SEL neattiecas uz stacijām, kuras ekspluatē < 1 500 h gadā.

(201) Attiecībā uz stacijām, kuras ekspluatē < 500 h gadā, šie līmeņi ir orientējoši.

(202) Stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 25 mg/Nm3.

(203) Stacijām, kuru ekspluatācija ir sākta ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, LPTP SEL diapazona augšējā robeža ir 15 mg/Nm3.

(204) Šie LPTP SEL attiecas tikai uz sadedzināšanas stacijām, kur izmanto kurināmo, kas iegūts ķīmiskos procesos ar hlorētām vielām.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 212

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	60. gadagājums 2017. gada 17. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		LĒMUMI
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 (2017. gada 31. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 5225) ( 1 )	1


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.