9.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/1

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2016. gada 20. decembrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/2303 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas Republikas (“Baltkrievija”) izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importam.

(2)

Ražojums, uz ko attiecas pagaidu antidempinga maksājumi, tika definēts kā “konkrēti Baltkrievijas izcelsmes betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai neleģētā tērauda, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus un arī stieņus ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10, ex 7214 99 71, ex 7214 99 79 un ex 7214 99 95. Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ir izslēgti.”

(3)

Pagaidu antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tika noteikta 12,5 % līmenī.

(4)

Pēc tam Komisija 2017. gada 17. jūnijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1019 (3) (“galīgā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importam.

(5)

Ražojums, uz ko attiecas galīgie antidempinga maksājumi, tika definēts kā “konkrēti Baltkrievijas izcelsmes betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai neleģētā tērauda, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, pēc velmēšanas liekti un neliekti stieņi un stieņi ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10 un ex 7214 99 95. Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, un citi gari ražojumi, piemēram, apaļi stieņi, ir izslēgti.”

(6)

Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tika noteikta 10,6 % līmenī.

(7)

Galīgās regulas 2. pantā paredzēta summu, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu atbilstīgi pagaidu regulai, galīgā iekasēšana. Tomēr regulā nav skaidri paredzēts tas, ka nodrošinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājuma pasākumu galīgo likmi un ir iekasētas par ražojumiem, kuri neietilpst ražojuma tvērumā, atmaksā, kas, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 3. punktu, būtu bijis lietderīgi.

(8)

Īstenošanas regulas (ES) 2017/1019 2. pants tāpēc būtu attiecīgi jālabo.

(9)

Labotais noteikums būtu jāpiemēro no dienas, kad stājas spēkā Īstenošanas regula (ES) 2017/1019.

(10)

Šajā regulā paredzētais grozījums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

9.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāuztur valsts elektroniskais reģistrs, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus, kam attiecīgā kompetentā iestāde ir izdevusi atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. un 6. punktā ir paredzēts, ka visiem valstu elektroniskajiem reģistriem jābūt savstarpēji savienotiem ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, un Komisijai ir noteiktas pilnvaras pieņemt kopīgus noteikumus par savstarpējo savienošanu.

(3)

Komisija ir pieņēmusi Regulu (ES) Nr. 1213/2010 (2), lai ar elektronisko ziņojumu apmaiņas sistēmas, ko sauc par ERRU (Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistrs), starpniecību nodrošinātu valstu elektronisko reģistru savstarpējo savienošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1071/2009.

(4)

Regula (ES) Nr. 1213/2010 tika atcelta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/480 (3), lai līdz 2019. gada 30. janvārim sagatavotu uzlabotu ERRU versiju.

(5)

ERRU sistēmā ir divas paralēlās struktūras, kas nodrošina ziņojumu apmaiņu starp dalībvalstīm. Pirmās struktūras pamatā ir Komisijas pārvaldītais centrmezgls. Šis centrmezgls centralizē datu plūsmu, apkopojot dalībvalstu nosūtītos ziņojumus un pēc tam tos pārsūtot dalībvalstīm, kurām ziņojumi ir adresēti. Kā alternatīvu dalībvalstis var izvēlēties izmantot citu saderīgu komerciālu tīklu, lai savā starpā apmainītos ar ziņojumiem tieši (vienādranga konfigurācija), neizmantojot centrmezgla starpniecību.

(6)

Ņemot vērā to, ka ziņojumi, ar kuriem dalībvalstis apmainās tieši, netiek maršrutēti ar centrmezgla starpniecību, Komisija paliek neinformēta par iespējamajiem sistēmas traucējumiem saistībā ar šiem ziņojumiem; līdz ar to Komisija nespēj pildīt galvenā ERRU pārvaldnieka pienākumus, veicot, piemēram, attiecīgās korektīvās darbības, un rezultātā tas ietekmē visas sistēmas spēju darboties pareizi.

(7)

Vienādranga konfigurācija nedod Komisijai iespēju laikus piekļūt informācijai par ziņojumu apmaiņas apjomu un parametriem; tāpēc Komisija nevar gūt vispārēju skatījumu par ERRU izmantojumu, proti, saņemt informāciju, kas ir noderīga turpmākajiem sistēmas uzlabojumiem.

(8)

Problēmas, ar kurām nācies saskarties saistībā ar vienādranga konfigurāciju, rada nepieciešamību nodrošināt to, lai visi ziņojumi, ar kuriem notiek apmaiņa ERRU sistēmā, neapietu centrmezglu, un attiecīgi svītrot šo iespēju no Īstenošanas regulas (ES) 2016/480 darbības jomas.

(9)

Turklāt Īstenošanas regulā (ES) 2016/480 ir jāizdara daži nebūtiski papildinājumi un izmaiņas, lai vairāk precizētu un paskaidrotu šādus aspektus: kārtība, kādā notiek pieslēgšanās ERRU, veicamie testi un sekas, ja testi nav izdevušies, dažu XML ziņojumu saturs, definīcija eskalācijas procedūrai, kura dalībvalstīm jāievēro sistēmas kļūdu gadījumā, un laikposms, kurā centrmezgla žurnālos drīkst uzglabāt personas datus. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) 2016/480.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (4) 4. pantā noteikto konsultēšanās procedūru,

9.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 206/8

(1)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu Polija 2016. gada 23. maija vēstulē paziņoja par piena ražotājiem paredzētu atbalsta shēmu (“atbalsta shēma”).

(2)

2016. gada 1. jūnija vēstulē Polija iesniedza papildu informāciju. Komisija 2016. gada 11. jūlija vēstulē lūdza papildu informāciju, kuru Polijas iestādes sniedza 2016. gada 15. jūlija vēstulē.

(3)

2016. gada 16. septembra vēstulē (1) (“lēmums sākt procedūru”) Komisija informēja Poliju, ka ir nolēmusi attiecībā uz atbalsta shēmu sākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Tajā pašā vēstulē Komisija izteica šaubas par atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu.

(4)

Informāciju par lēmumu sākt procedūru Polija iesniedza ar 2016. gada 12. oktobra vēstuli.

(5)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā.

(6)

Piezīmes no ieinteresētajām personām Komisija nesaņēma un par to informēja Poliju 2017. gada 13. janvāra vēstulē.

(7)

2016. gada 14. novembra un 2017. gada 13. janvāra vēstulēs Komisija lūdza Poliju sniegt papildu informāciju. Uz šīm vēstulēm Polija atbildēja 2017. gada 20. janvārī.

(8)

Piena un piena produktu nozarē kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi (“piena kvotu sistēma”) vairākus gadus ir bijuši būtiski tirgus politikas instrumenti. Šie ierobežojumi tika ieviesti 1984. gadā un pagarināti vairākas reizes; pēdējoreiz tie pagarināti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (3) (“Vienotā TKO regula”) līdz 2015. gada 31. martam. Attiecīgi 2014./2015. gads bija pēdējais kvotu gads. Galvenais piena kvotu sistēmas mērķis bija samazināt piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību attiecīgajā tirgū un šā iemesla dēļ radušos strukturālos pārpalikumus, tādējādi panākot lielāku tirgus līdzsvaru. Nodeva tika piemērota piena daudzumam, kas savākts vai pārdots tiešajam patēriņam un pārsniedz noteiktu garantijas robežlielumu. Dalībvalstīm bija jāmaksā nodeva, kolīdz bija pārsniegta valsts kvota. Dalībvalstīm bija jāmaksā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) nodeva atbilstīgi attiecīgās valsts kvotas pārsniegumam, kas saskaņā ar vienotu likmi samazināts par 1 %, lai ņemtu vērā bankrota gadījumus vai dažu ražotāju pilnīgu nespēju veikt savu iemaksu attiecīgā nodevas parāda maksājumā. Dalībvalstīm tātad bija jāsadala maksājums starp ražotājiem, kas piedalījušies robežlieluma pārsniegšanā. Ņemot vērā to, ka minētie ražotāji bija pārsnieguši savu pieejamo kvotu, tie bija atbildīgi attiecībā pret konkrētu dalībvalsti par savu nodevas parāda daļas samaksu (4).

(9)

Valsts kvota, kas Polijā 2014./2015. kvotu gadā piešķirta vairumpiegādātājiem (piena ražotājiem), tika pārsniegta par 580,3 miljoniem kg, tādējādi radot nepieciešamību Savienības budžetā samaksāt nodevu PLN 659,8 miljonu (aptuveni EUR 152,7 miljonu) apmērā. Polijas piena ražotāji, kas pārsnieguši individuālo kvotu, tika aicināti samaksāt nodevu par piena kvotas pārsniegšanu saskaņā ar likmi PLN 90,98 par 100 kg pārprodukcijas.

(10)

2015. gada martā, ņemot vērā zemās piena cenas un piena nozares finansiālās grūtības, Komisijas Regula (EK) Nr. 595/2004 (5) tika grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/517 (6), lai atvieglotu finansiālo slogu ražotājiem, kuriem saistībā ar 2014./2015. kvotu gadu bija jāmaksā papildu nodeva.

(11)

Pamatojoties uz minēto, Polija pieņēma noteikumus, kas ļāva attiecīgajiem Polijas piena ražotājiem nodevu par piena kvotas pārsniegšanu samaksāt trijās daļās (7). Pirmais maksājums (vismaz viena trešdaļa no nodevas parāda) minētajiem piena ražotājiem bija jāsamaksā līdz 2015. gada 30. septembrim, bet otrais maksājums (vismaz viena trešdaļa no kopējā nodevas parāda) – līdz 2016. gada 30. septembrim. Nodevas parāda atlikums bija maksājams līdz 2017. gada 30. septembrim. Daļās sadalītā maksājuma sistēmas tika piemērotas saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 1408/2013 (8) paredzētajiem nosacījumiem.

(12)

Kā minēts iepriekš 1. apsvērumā, Polija 2016. gada 23. maijā paziņoja Komisijai par atbalsta shēmu, kas ļauj norakstīt piena ražotāju nesamaksāto nodevas parādu (“nodevas parāds”) par individuālo kvotu pārsniegšanu 2014./2015. kvotu gadā.

(13)

Atbalsta shēmas valsts juridiskais pamats ir Ministru kabineta rezolūcija, ar ko izveido piena ražotājiem paredzētu atbalsta shēmu (9) (“Ministru kabineta rezolūcija”), un Publisko finanšu likums (10).

(14)

Saskaņā ar Ministru kabineta rezolūciju lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs, ņemot vērā piena ražotāja pieteikumu, pieņem lēmumu par pilnīgu vai daļēju nodevas parāda norakstīšanu.

(15)

Saskaņā ar Ministru kabineta rezolūciju atbalstu var piešķirt piena ražotājiem, kas:

(16)

Saskaņā ar Ministru kabineta rezolūciju atbalstu var piešķirt no dienas, kad Komisija pieņem pozitīvu lēmumu par atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu, līdz 2017. gada 31. oktobrim.

(17)

Saskaņā ar Komisijas veikto novērtējumu lēmumā sākt procedūru visi atbalsta esības nosacījumi, kas paredzēti LESD 107. panta 1. punktā, ir izpildīti (28.–33. apsvērums lēmumā sākt procedūru).

(18)

Jautājumā par saderību ar iekšējo tirgu Komisija atzīmēja, ka uz atbalstu nevar attiecināt atkāpes, kas paredzētas LESD 107. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 107. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā (35.–36. apsvērums lēmumā sākt procedūru).

(19)

Turklāt Komisijai bija šaubas par to, vai būtu piemērojams LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ņemot vērā, ka atbalsts nešķita atbilstam nevienai no atbalsta kategorijām, kas paredzētas lauksaimniecības nozarē piemērojamajos valsts atbalsta noteikumos, proti, Komisijas Regulā (ES) Nr. 702/2014 (11), Eiropas Savienības Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020. gadam (12) (“Lauksaimniecības pamatnostādnes”), Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (13) (“Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) vai Regulā (ES) Nr. 1408/2013 (37.–39. un 48.–49. apsvērums lēmumā sākt procedūru). Turklāt nešķita, ka atbalsts veicinātu piena nozares attīstību LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(20)

Turklāt lēmumā sākt procedūru tika konstatēts, ka atbalsta shēma ir pretrunā Vienotās TKO regulas noteikumiem, kas regulē piena nodevu (40.–47. apsvērums lēmumā sākt procedūru).

(21)

Polija nav iesniegusi nevienu piezīmi, lai kliedētu šaubas, kas radušās oficiālās izmeklēšanas procedūras sākumā. Tomēr 2016. gada 12. oktobra un 2017. gada 20. janvāra vēstulēs Polija paskaidroja, ka atbalsts Polijā netika un netiks īstenots, jo Komisija nav pieņēmusi pozitīvu lēmumu (sal. ar 16. apsvērumu).

(22)

Komisija nav saņēmusi piezīmes no ieinteresētajām personām.

(23)

LESD 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(24)

Tāpēc, lai pasākums tiktu kvalificēts kā atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tam jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākums ir piedēvējams valstij un finansēts ar valsts līdzekļiem; ii) tas piešķir atbalsta saņēmējam priekšrocību; iii) piešķirtā priekšrocība ir selektīva; un iv) pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(25)

Atbalsta shēmā ir paredzēta nodevas parāda norakstīšana. Tā izriet no valsts noteikumiem un tāpēc ir piedēvējama valstij. Turklāt tā tiek finansēta no valsts budžeta tādā nozīmē, ka Polija jau ir samaksājusi nodevu ELGF un tagad, norakstot nodevas parādu, Polijas valsts nesaņems ienākumus, kurus varētu izmantot citiem mērķiem. Atteikšanās no tādiem ieņēmumiem, kuri parastā gadījumā tiktu samaksāti valstij, ir uzskatāma par valsts līdzekļu piešķiršanu (14).

(26)

Potenciālie atbalsta shēmas saņēmēji ir daži piena ražošanas lauksaimniecības uzņēmumi, kas atrodas Polijā (15. apsvērums) (15).

(27)

Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nevarētu gūt parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts iejaukšanās (16). Lai pasākums būtu uzskatāms par atbalstu, tam ir jādod saņēmējam priekšrocības, kas atbrīvo to no izmaksām, kuras parasti tiktu segtas no saņēmēja budžeta.

(28)

Nesenā judikatūrā, proti, Vispārējās tiesas spriedumā lietā T-538/11, Beļģijas Karaliste/Eiropas Komisija, vairākkārt atkārtots, ka “jēdzienā “nodokļu slogs, kas parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta” ietilpst arī papildu izmaksas, kas jāuzņemas uzņēmumiem to likumā, administratīvos aktos vai līgumos, kas ir paredzēti saimnieciskajai darbībai, noteikto saistību dēļ” (17).

(29)

Tādas izmaksas kā, piemēram, šajā gadījumā piena nodeva, ir izmaksas, kuras piena ražotājam ir jāsedz no sava budžeta parastās saimnieciskās darbības ietvaros. Pienākums maksāt piena nodevu izriet no Vienotās TKO regulas un valsts noteikumiem par piena un piena produktu tirgus organizāciju (skatīt 8.–10. apsvērumu). Ja konkrēti uzņēmumi ir pilnībā vai daļēji atbrīvoti no šādiem izdevumiem, tas nozīmē, ka tie gūst priekšrocību.

(30)

Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalsta shēma rada piena ražotājiem selektīvu priekšrocību.

(31)

Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka tad, ja uzņēmuma konkurētspēja tiek stiprināta, piešķirot valsts atbalstu, parasti tiek izkropļota konkurence ar citiem konkurējošajiem uzņēmumiem, kuriem šāds atbalsts nav piešķirts (18). Atbalsts uzņēmumam, kas darbojas tirgū, kurš atvērts Savienības iekšējai tirdzniecībai, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (19). Lauksaimniecības produktu (tai skaitā piena (20)) iekšējā tirdzniecība Savienībā sasniedz ievērojamus apjomus, un Polija ir viena no lielākajām piena ražotajām Savienībā (21).

(32)

Šajā lēmumā novērtētā atbalsta shēma ir paredzēta, lai atbalstītu lauksaimniecības nozares darbības, konkrēti, pienotavu darbības. Kā minēts iepriekš, pienotavu produktu tirdzniecība noris visā Savienības teritorijā. Tādēļ Komisija uzskata, ka attiecīgā shēma iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(33)

Ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības lielo apmēru, var uzskatīt, ka minētā shēma rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(34)

Tātad var secināt, ka atbalsta shēma ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(35)

Saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums informēt Komisiju par visiem plāniem piešķirt atbalstu, un tās neīsteno šādu atbalstu, kamēr Komisija nav atzinusi to par saderīgu (nogaidīšanas pienākums).

(36)

Atbalsta shēma tika paziņota Komisijai 2016. gada 23. maijā un nav īstenota. Tādējādi Polija ir izpildījusi savu pienākumu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu.

(37)

Tiktāl, ciktāl atbalsta shēma ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, tās saderība ir jānovērtē, ņemot vērā attiecīgus valsts atbalsta noteikumus lauksaimniecības nozarē. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalstij ir pienākums pierādīt attiecīgā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu (22). Komisija norāda, ka Polijas iestādes nav sniegušas nekādu informāciju par to, kāpēc atbalsta shēmu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz kādu no valsts atbalstam paredzētajiem Komisijas instrumentiem, it īpaši pamatojoties uz instrumentiem, kas uzskaitīti turpmāk.

(38)

Kā jau minēts lēmumā sākt procedūru, novērtētā atbalsta shēma neatbilst nevienai no atbalsta kategorijām, kas paredzētas Lauksaimniecības pamatnostādnēs vai Regulā (ES) Nr. 702/2014. Nesaņēmusi no Polijas nevienu relevantu piezīmi, Komisija norāda, ka tās šaubas par Lauksaimniecības pamatnostādņu un Regulas (ES) Nr. 702/2014 piemērojamību ir apstiprinājušās.

(39)

Turklāt, kā jau minēts lēmumā sākt procedūru, novērtētās shēmas atbalsts neatbilst kritērijiem, kuri attiecas uz atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu nozīmē. Nesaņēmusi no Polijas nevienu relevantu piezīmi, Komisija norāda, ka tās šaubas par Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu piemērojamību ir apstiprinājušās.

(40)

Nesaņēmusi no Polijas nevienu relevantu piezīmi attiecībā uz de minimis atbalstu, Komisija arī norāda, ka tās šaubas par Regulas (ES) Nr. 1408/2013 piemērojamību ir apstiprinājušās.

(41)

Savā paziņojumā Polija atsaucās uz Lauksaimniecības pamatnostādņu 30. punktu. Saskaņā ar Lauksaimniecības pamatnostādņu 30. punktu atbalsta shēmas, uz kurām Lauksaimniecības pamatnostādnes vai jebkādi citi saistīti valsts atbalsta noteikumi neattiecas, Komisija izvērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi, tieši pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu un ņemot vērā LESD 107., 108. un 109. pantā izklāstītos noteikumus, kopējo lauksaimniecības politiku un pēc analoģijas Lauksaimniecības pamatnostādnes, kur tas iespējams. Dalībvalstīm, kas paziņo valsts atbalstu, kurš neietilpst Lauksaimniecības pamatnostādņu darbības jomā, ir jāpierāda, ka attiecīgais valsts atbalsts atbilst kopīgiem novērtējuma principiem, kas noteikti Lauksamniecības pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā. Komisija šādus pasākumus apstiprina tikai tad, ja pozitīvais devums nozares attīstībā nepārprotami atsvērs risku, ka tiks kropļota konkurence iekšējā tirgū un traucēta tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(42)

Atbalsta gadījumos, uz kuriem attiecas LESD 107. panta 3. punkts, Komisijai ir plaša rīcības brīvība (23).

(43)

LESD 107. panta 3. punktā ir precizēti četri gadījumu veidi, kad valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Komisija uzskata, ka atkāpes, kas paredzētas LESD 107. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā, nav piemērojamas šajā gadījumā, jo minētā atbalsta shēma nav paredzēta, lai veicinātu ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs, nav paredzēta, lai veicinātu projektus visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus tautsaimniecībā, ne arī, lai veicinātu kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(44)

Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(45)

Lai atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam jākalpo kopīgo interešu mērķim. Šajā sakarībā atbalstam, kas īstenots lauksaimniecības nozarē, jāatbilst lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas noteikumiem. Ja ir pieņemta regula par tirgus kopīgo organizāciju konkrētā nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgajai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās (24).

(46)

Piena un piena produktu nozarē attiecīgie noteikumi ir paredzēti Vienotajā TKO regulā un Regulā (EK) Nr. 595/2004. Ar Regulu (EK) Nr. 595/2004 ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot nodevu piena un piena produktu nozarē, un, citstarp, noteikumi attiecībā uz nodevas maksājumu. Ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/517 tika izdarīts grozījums, kas dalībvalstīm ļauj pieņemt lēmumu par to, ka nodevas parāda summa, kas saistīta ar 12 mēnešu periodu, kurš sākas 2014. gada 1. aprīlī, ir maksājama līdz 2017. gada 30. septembrim trijos gada maksājumos bez procentiem. Vienotā TKO regula neparedz citus izņēmumus attiecībā uz nodevas maksājumu. Polija, piemērojot de minimis atbalstu, ir izmantojusi minēto iespēju. Turklāt šajā atbalsta shēmā ir paredzēta nodevas (otrā un trešā maksājuma) atcelšana lauksaimniekiem, kuri ir pārsnieguši savu pieejamo daudzumu un tāpēc saskaņā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas noteikumiem ir atbildīgi attiecībā pret Polijas valsti par nodevas samaksu. Konkrētu Polijas piena ražotāju atbrīvošana no pienākuma maksāt nodevu grautu kvotu shēmu un kropļotu konkurenci attiecībā pret tiem ražotājiem, kas ievērojuši savas kvotas, un tiem, kas rīkojušies, lai samaksātu savus individuālos nodevas maksājumus (25).

(47)

Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskata, ka nodevas norakstīšana nav saderīga ar Vienoto TKO regulu un Regulu (EK) Nr. 595/2004 un tādējādi nav saderīga ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas noteikumiem attiecībā uz piena kvotu sistēmu.

(48)

Piena nodevas norakstīšana ir instruments, kura mērķis ir uzlabot uzņēmumu finanšu stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību vai kalpot kopīgo interešu mērķim, un kurš nav saderīgs ar TKO noteikumiem.

(49)

Turklāt ja valsts atbalsta pasākums ietver Savienības tiesību aktu nenodalāmu pārkāpumu, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (26).

(50)

Tāpēc atbalsta shēmu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(51)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka paziņotā atbalsta shēma ir tāds valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(52)

Ņemot vērā to, ka atbalsta shēma nav īstenota (21. apsvērums), valsts atbalsts nav jāatmaksā,