ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 182
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

60. gadagājums
2017. gada 13. jūlijs

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1259 (2017. gada 19. jūnijs), ar ko aizstāj I, II, III un IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1260 (2017. gada 19. jūnijs), ar ko aizstāj I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

20

 

*

Komisijas Regula (ES) 2017/1261 (2017. gada 12. jūlijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza attiecībā uz dažu kausētu tauku alternatīvu pārstrādes metodi ( 1 )

31

 

*

Komisijas Regula (ES) 2017/1262 (2017. gada 12. jūlijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsliem, kurus izmanto par kurināmo dedzināšanas iekārtās ( 1 )

34

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1263 (2017. gada 12. jūlijs), ar ko atjaunina sarakstu, kurā uzskaitītas invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, un kurš atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 izveidots ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1141

37

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1264 (2017. gada 12. jūlijs), ar kuru nosaka piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, par kuriem importa licenču pieteikumi iesniegti laikposmā no 2017. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam saskaņā ar tarifa kvotu kukurūzai, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 969/2006

40

 

 

LĒMUMI

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1265 (2017. gada 11. jūlijs), ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4686)  ( 1 )

42

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ.

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1259

(2017. gada 19. jūnijs),

ar ko aizstāj I, II, III un IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (1), un jo īpaši tās 26. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 861/2007 nosaka tās pielikumos ietvertās veidlapas, kas jāizmanto, lai atvieglotu tās piemērošanu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 861/2007 grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2421 (2). Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām ieviestās izmaiņas būtu jāatspoguļo pielikumos ietvertajās veidlapās. Skaidrības labad šos pielikumus ir lietderīgi aizstāt pilnībā.

(3)

Tā kā grozījumus Regulā (EK) Nr. 861/2007 sāks piemērot no 2017. gada 14. jūlija, šai regulai būtu jāstājas spēkā 2017. gada 14. jūlijā.

(4)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties Regulas (EK) Nr. 861/2007 un Regulas (ES) 2015/2421 pieņemšanā un piemērošanā, un tāpēc tām šī regula ir saistoša.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(6)

Tādēļ ir jāaizstāj Regulas (EK) Nr. 861/2007 I līdz IV pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 861/2007 I, II, III un IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā ietverto tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2017. gada 14. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 19. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regula (ES) 2015/2421, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 341, 24.12.2015., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu
”

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/20

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/1260

(2017. gada 19. jūnijs),

ar ko aizstāj I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (1), un jo īpaši tās 30. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1896/2006 pielikumos ir paredzētas veidlapas, kas jāizmanto, piemērojot regulu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1896/2006 grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2421 (2), kas ir piemērojama no 2017. gada 14. jūlija. Sākot ar minēto datumu, ja pret Eiropas maksājuma rīkojumu iesniedz iebildumu, prasītājam ir iespēja pieprasīt turpināt procesu saskaņā ar noteikumiem par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 861/2007 (3). Minētā iespēja ir jāatspoguļo I pielikuma 2. papildinājumā un norādījumos. Skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt visu I pielikumu.

(3)

Tā kā grozījumi Regulā (EK) Nr. 1896/2006 ir piemērojami no 2017. gada 14. jūlija, šai regulai būtu jāstājas spēkā 2017. gada 14. jūlijā.

(4)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties Regulas (EK) Nr. 1896/2006 un Regulas (ES) 2015/2421 pieņemšanā un piemērošanā, un tādējādi tām šī regula ir saistoša.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(6)

Tādēļ ir jāaizstāj Regulas (EK) Nr. 1896/2006 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1896/2006 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2017. gada 14. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2017. gada 19. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2421 (2015. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 341, 24.12.2015., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu
”

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/31

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1261

(2017. gada 12. jūlijs),

ar ko Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza attiecībā uz dažu kausētu tauku alternatīvu pārstrādes metodi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (1), un jo īpaši tās 20. panta 11. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2) ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas noteikumi, tostarp procedūras alternatīvu pārstrādes metožu pieņemšanai.

(2)

Pēc tam, kad no Somijas kompetentās iestādes tika saņemts pieteikums uz atļauju izmantot alternatīvu metodi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu lietošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. pantā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) publicēja zinātnisku atzinumu par nepārtrauktas daudzpakāpju katalītiskās hidroapstrādes izmantošanu kausētu dzīvnieku tauku pārstrādei (1. kategorija) (3). Šo metodi var izmantot atjaunojamās dīzeļdegvielas, atjaunojamās reaktīvās degvielas, atjaunojamā propāna un atjaunojamā benzīna ražošanai. Minēto metodi EFSA ir novērtējusi kā drošu alternatīvu metodi 1. kategorijas kausēto tauku pārstrādei, un produktus var deklarēt kā ražošanas ķēdes beigu punktu.

(3)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Atvasinātie produkti, kas iegūti, pārstrādājot 1. un 2. kategorijas materiālus, ir neizdzēšami jāmarķē, lai nodrošinātu izsekojamību un novērstu to nonākšanu pārtikas un barības apritē. Šādu atvasināto produktu marķēšanas prasības ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikumā. Tomēr saskaņā ar minētās regulas VIII pielikuma V nodaļas 3. punkta e) apakšpunktu marķēšanas prasība neattiecas uz atjaunojamo degvielu, kas minēta IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J punktā.

(5)

Daudzpakāpju katalītiskās hidroapstrādes izmantošana kausētu dzīvnieku tauku pārstrādei (1. kategorija) riskus dzīvnieku un sabiedrības veselībai mazina tikpat efektīvi kā Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J punktā noteiktā metode, tāpēc arī uz šo metodi marķēšanas prasības nebūtu jāattiecina un atsauce uz to būtu jāiekļauj minētās regulas VIII pielikuma V nodaļas 3. punkta e) apakšpunktā.

(6)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 3. pantam pievieno šādu k) punktu:

“k)

atjaunojamā dīzeļdegviela, atjaunojamā reaktīvā degviela, atjaunojamais propāns un atjaunojamais benzīns, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta f) apakšpunktā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz produktiem no atjaunojamās degvielas ražošanai paredzētās daudzpakāpju katalītiskās hidroapstrādes.”

2. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(3)  EFSA Journal 2015; 13(11):4307.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 IV un VIII pielikumu groza šādi:

1)

IV pielikuma IV nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 1. iedaļas 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

atjaunojamai degvielai, kas ražota no kausētiem taukiem, ko iegūst no 1. un 2. kategorijas materiāliem saskaņā ar J un L punktu.”;

b)

nodaļas 2. iedaļai pievieno šādu L punktu:

“L.   Daudzpakāpju katalītiskā hidroapstrāde atjaunojamās degvielas ražošanai

1.   Izejvielas

Šim procesam var izmantot šādus materiālus:

a)

kausētos taukus, kas iegūti no 1. kategorijas materiāla un pārstrādāti, izmantojot 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē);

b)

kausētos taukus un zivju eļļu, kas atbilst šīs iedaļas J punkta 1. apakšpunkta a) daļas prasībām.

2.   Pārstrādes metode

a)

Kausētie tauki ir jāpakļauj pirmapstrādei, kas ietver vismaz izejmateriāla, arī kausēto tauku, balināšanu ar skābi balinātājmālu klātbūtnē, kam seko izmantoto balinātājmālu un nešķīstošo piemaisījumu atdalīšana, veicot filtrēšanu.

Pirms šīs apstrādes kausētos taukus var attīrīt ar skābi un/vai kaustisko šķīdumu, lai no kausētajiem taukiem atdalītu piemaisījumus, veidojot recekļus un pēc tam šos recekļus atdalot ar centrifugēšanu.

b)

Iepriekš apstrādātie materiāli ir jāpakļauj hidroapstrādes procesam, kas ietver katalītisko hidroapstrādi, atdestilēšanu un tai sekojošu izomerizāciju.

Materiāli vismaz 20 minūtes jāpakļauj 30 bāru spiedienam vismaz 265 °C temperatūrā.”;

c)

nodaļas 3. iedaļas 2. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)

daudzpakāpju katalītisko hidroapstrādi atjaunojamās degvielas ražošanai var:

i)

procesā iegūtās atjaunojamās dīzeļdegvielas, atjaunojamās reaktīvās degvielas, atjaunojamā propāna un atjaunojamā benzīna gadījumā izmantot kā degvielu bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu (beigu punkts);

ii)

gadījumā saistībā ar recekļu nogulsnēm un izmantotajiem balinātājmāliem no pirmapstrādes procesa, kas izklāstīts 2. iedaļas L punkta 2. apakšpunkta a) daļā:

—

likvidēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. panta a) vai b) punktu,

—

likvidēt, aprokot atļautā atkritumu poligonā,

—

transformēt biogāzē, ja fermentācijas atliekas no transformēšanas biogāzē likvidē, sadedzinot, līdzsadedzinot vai apglabājot atļautā atkritumu poligonā,

—

izmantot tehniskiem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 36. panta a) punkta i) apakšpunktā.”;

2)

VIII pielikuma V nodaļas 3. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

atjaunojamo degvielu, kas ražota no kausētiem taukiem, ko iegūst no 1. un 2. kategorijas materiāliem saskaņā ar IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas J un L punktu.”

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/34

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1262

(2017. gada 12. jūlijs),

ar ko Regulu (ES) Nr. 142/2011 groza attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsliem, kurus izmanto par kurināmo dedzināšanas iekārtās

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 27. panta i) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (2) nosaka Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas noteikumus, tostarp dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšanas parametrus, kā arī parametrus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu drošu apstrādi, transformēšanu vai pārstrādi atvasinātos produktos.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 dedzināšana, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 142/2011 I pielikuma 41. punktā, ir viens no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tostarp kūtsmēslu, likvidēšanas procesiem.

(3)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 6. pantā ir paredzēti tādu dedzināšanas iekārtu apstiprināšanas noteikumi, kuras par kurināmo izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus. Minētā panta 8. punkts būtu attiecīgi jāgroza, lai reglamentētu visu veidu lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu izmantošanu par kurināmo.

(4)

Lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli var būt ilgtspējīgs dedzināšanas iekārtu kurināmā avots, ar noteikumu, ka dedzināšanas process atbilst konkrētajām prasībām, kuru mērķis ir efektīvi samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību un vidi, kādu rada kūtsmēslu izmantošana par kurināmo. Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 592/2014 (3) tika ieviestas prasības attiecībā uz mājputnu mēsliem, kurus izmanto par kurināmo dedzināšanas iekārtās. Tajā ir noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz visām iekārtām, kurās par kurināmo izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, un īpašas prasības attiecībā uz kurināmā veidu un dedzināšanas iekārtas veidu. Tagad, ja dedzināšanas iekārtu kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 MW, par kurināmo dedzināšanas iekārtās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti mājputnu mēslu dedzināšanai, tostarp tādām pašām emisijas robežvērtībām un uzraudzības prasībām, var izmantot arī tādu lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus, kas nav mājputni.

(5)

Tādu dedzināšanas iekārtu operatoriem, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus, būtu jāveic higiēnas pasākumi, kuri nepieciešami, lai novērstu iespējamo patogēnu izplatību. Šajā ziņā šādām iekārtām būtu jāatbilst vispārīgajām prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu izmantošanu par kurināmo, kādas noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 III pielikuma IV nodaļā, un īpašajām prasībām attiecībā uz konkrētajiem dedzināšanai izmantojamo iekārtu un kurināmā veidiem, kuras jānosaka šajā regulā.

(6)

Zālēdāju mēslu dedzināšana šādu mēslu satura dēļ rada lielākas daļiņu emisijas salīdzinājumā mājputnu mēslu dedzināšanu. Lai atrisinātu minēto problēmu, šajā regulā būtu jāparedz elastīgākas daļiņu emisiju robežvērtības ļoti mazām dedzināšanas iekārtām, tādējādi atļaujot likvidēt kūtsmēslus, kurus citādi nevarētu izmantot par kurināmo dedzināšanas iekārtās.

(7)

Tāpat šajā regulā būtu jāatļauj kompetentajām iestādēm piešķirt pārejas periodu ekspluatācijā esošajām dedzināšanas stacijām, lai tās varētu izpildīt prasības attiecībā uz kontrolētu gāzes temperatūras paaugstināšanos, ar noteikumu, ka minētās emisijas nerada risku cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus reglamentējošie tiesību akti neliedz dalībvalstīm piemērot emisiju robežvērtībām attiecīgos aprēķināšanas noteikumus, kuri noteikti vides tiesību aktos, ja lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus dedzina kopā ar cita veida kurināmo vai atkritumiem.

(8)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XVI pielikumā ir paredzētas īpašas prasības, kas piemērojamas oficiālajām kontrolēm. Pēc tam, kad ar šo regulu būs ieviestas prasības lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu izmantošanai par kurināmo dedzināšanas iekārtās, minētās īpašās prasības būtu jāpiemēro arī minētajam procesam.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 III un XVI pielikums.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 6. pantā 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Uz lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslu dedzināšanu, tos izmantojot par kurināmo, kā noteikts III pielikuma V nodaļā, papildus noteikumiem, kas minēti šā panta 7. punktā, attiecas šādi noteikumi:

a)

apstiprinājuma pieteikumam, ko operators ir iesniedzis kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu, jāietver pierādījumi, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde vai dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarota profesionāla organizācija, ka dedzināšanas iekārta, kurā lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus izmanto par kurināmo, pilnībā atbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punktā, neskarot dalībvalsts kompetento iestāžu iespēju piešķirt atkāpi no dažu noteikumu piemērošanas saskaņā ar III pielikuma V nodaļas C daļas 4. punktu;

b)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 44. pantā paredzētā apstiprināšanas procedūra tiek pabeigta tikai tad, ja kompetentā iestāde vai minētās iestādes pilnvarota profesionāla organizācija dedzināšanas iekārtas ekspluatācijas pirmo sešu mēnešu laikā ir veikusi vismaz divas secīgas pārbaudes, no kurām viena ir bez iepriekšēja paziņojuma un kurās ietilpst nepieciešamie temperatūras un emisiju mērījumi. Pilnīgu apstiprinājumu var piešķirt tad, ja šo pārbaužu rezultāti liecina par atbilstību šīs regulas III pielikuma V nodaļas B daļas 3., 4. un 5. punkta prasībām un attiecīgos gadījumos minētās nodaļas C daļas 4. punkta prasībām.”

2. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 III un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 3. jūnija Regula (ES) Nr. 592/2014, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 142/2011 attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kurus izmanto par kurināmo dedzināšanas iekārtās (OV L 165, 4.6.2014., 33. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 III un XVI pielikumu groza šādi:

1)

III pielikuma V nodaļā pievieno šādu C daļu:

“C.   Dedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli

1.   Iekārtas veids

Dedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 MW.

2.   Izejmateriāli

Tikai lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli un kas paredzēti dedzināšanai, tos izmantojot par kurināmo, saskaņā ar 3. punktā izklāstītajām prasībām.

Citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošana par kurināmo 1. punktā minētajās dedzināšanas iekārtās nav atļauta. Lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēsli, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli un kas radīti ārpus saimniecības, nedrīkstētu nonākt saskarē ar lauksaimniecības dzīvniekiem.

3.   Metodika

Dedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus, kas nav B daļā noteiktie mājputnu mēsli, atbilst prasībām, kas noteiktas B daļas 3., 4. un 5. punktā.

4.   Atkāpe un pārejas periods

Par vides jautājumiem atbildīgā dalībvalsts kompetentā iestāde var:

a)

atkāpjoties no B daļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta, piešķirt dedzināšanas iekārtām, kas ir ekspluatācijā 2017. gada 2. augustā, papildu termiņu, kurš nepārsniedz 6 gadus, lai izpildītu prasības, kuras noteiktas šīs regulas III pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas 2. punkta pirmajā daļā;

b)

atkāpjoties no B daļas 4. punkta, atļaut daļiņu emisijas, kas nepārsniedz 50 mg/m3, ar noteikumu, ka dedzināšanas iekārtu kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 5MW;

c)

atkāpjoties no B daļas 3. punkta b) apakšpunkta i) punkta, atļaut zirgu mēslu manuālu iekraušanu degkamerā, ja kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 0,5 MW.”

2)

XVI pielikumā III nodaļas 12. iedaļu aizstāj ar šādu:

“12. iedaļa

Tādu iekārtu oficiālās kontroles, kuras apstiprinātas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dedzināšanai

Kompetentā iestāde veic dokumentu pārbaudes apstiprinātās iekārtās, kas minētas III pielikuma V nodaļā, saskaņā ar 6. panta 7. un 8. punktā minētajām procedūrām.”

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/37

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1263

(2017. gada 12. jūlijs),

ar ko atjaunina sarakstu, kurā uzskaitītas invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, un kurš atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 izveidots ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1141

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (1) un jo īpaši tās 4. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1141 (2) izveido sarakstu, kurā uzskaitītas invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai (“Savienības saraksts”), un kuru pienākas pēc vajadzības atjaunināt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 4. panta 2. punktu.

(2)

Pamatodamās uz pieejamajiem pierādījumiem un riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 5. panta 1. punktu, Komisija ir secinājusi, ka visi minētās regulas 4. panta 3. punkta kritēriji ir izpildīti attiecībā uz šādām invazīvajām svešzemju sugām: Alopochen aegyptiacus Linnaeus, 1766; Alternanthera philoxeroides (Mart.) Griseb.; Asclepias syriaca L.; Elodea nuttallii (Planch.) St. John; Gunnera tinctoria (Molina) Mirbel; Heracleum mantegazzianum Sommier & Levier; Impatiens glandulifera Royle; Microstegium vimineum (Trin.) A. Camus; Myriophyllum heterophyllum Michaux; Nyctereutes procyonoides Gray, 1834; Ondatra zibethicus Linnaeus, 1766; Pennisetum setaceum (Forssk.) Chiov.

(3)

Komisija ir secinājusi, ka visu šo invazīvo svešzemju sugu gadījumā ir pienācīgi ņemti vērā visi Regulas (ES) Nr. 1143/2014 4. panta 6. punktā nosauktie elementi.

(4)

Dažas dalībvalstis nodomājušas pieprasīt Komisijas atļauju turpināt Nyctereutes procyonoides Gray, 1834 audzēšanu, un tas neatliekamu sabiedrības interešu labā, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura interešu labā ir iespējams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1143/2014 9. pantu. Tāpēc saistībā ar šīs sugas iekļaušanu Savienības sarakstā būtu jānosaka pārejas periods, kas ļautu minētās regulas 9. pantā noteikto procedūru pabeigt, pirms sugas iekļaušana stājas spēkā.

(5)

Kopš Īstenošanas regulas (ES) 2016/1141 pieņemšanas ir atjaunināti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (3) noteiktie KN kodi, un jaunākie grozījumi tajos ir izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1821 (4). Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) 2016/1141.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Invazīvo svešzemju sugu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) 2016/1141 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.

(2)  Komisijas 2016. gada 13. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2016/1141, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1143/2014 pieņem sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai (OV L 189, 14.7.2016., 4. lpp.).

(3)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2016. gada 6. oktobra Īstenošanas regula (ES) 2016/1821, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 294, 28.10.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1141 pielikumu groza šādi:

1)

tabulā, kurā uzskaitītas invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, iekļauj šādas sugas (alfabētiskā secībā):

Suga

KN kods (dzīvi īpatņi)

KN kods (daļas, kas spēj vairoties)

Saistīto preču kategorijas

(i)

(ii)

(iii)

(iv)

“Alopochen aegyptiacus Linnaeus, 1766

ex ex 0106 39 80

ex 0407 19 90 (apaugļotas olas inkubācijai)

 

Alternanthera philoxeroides (Mart.) Griseb.

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

(12)

Asclepias syriaca L.

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

(7)

Elodea nuttallii (Planch.) St. John

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

 

Gunnera tinctoria (Molina) Mirbel

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

 

Heracleum mantegazzianum Sommier & Levier

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

 

Impatiens glandulifera Royle

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

 

Microstegium vimineum (Trin.) A. Camus

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

(7), (12)

Myriophyllum heterophyllum Michaux

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

 

Nyctereutes procyonoides Gray, 1834 (*1)

ex ex 0106 19 00

—

 

Ondatra zibethicus Linnaeus, 1766

ex ex 0106 19 00

—

 

Pennisetum setaceum (Forssk.) Chiov.

ex ex 0602 90 50

ex 1209 99 99 (sēklas)

 

2)

piezīmēs par tabulas iv) sleju pievieno šādu punktu:

“12)

ex 2309 90: putnu barības maisījumi.”;

3)

viscaur pielikumā atsauci uz KN kodu “0301 99 18” aizstāj ar atsauci “0301 99 17”;

4)

viscaur pielikumā atsauci uz KN kodu “0306 24 80” aizstāj ar atsauci “0306 33 90”;

5)

viscaur pielikumā atsauci uz KN kodu “0306 29 10” aizstāj ar atsauci “0306 39 10”;

6)

viscaur pielikumā atsauci uz KN kodu “0602 90 49” aizstāj ar atsauci “0602 90 46 vai 0602 90 48”.

(*1)  Sugas Nyctereutes procyonoides Gray, 1834 iekļaušana tiek piemērota no 2019. gada 2. februāra.”

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/40

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1264

(2017. gada 12. jūlijs),

ar kuru nosaka piešķīruma koeficientu, kas piemērojams daudzumiem, par kuriem importa licenču pieteikumi iesniegti laikposmā no 2017. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam saskaņā ar tarifa kvotu kukurūzai, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 969/2006

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 188. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 969/2006 (2) tika atvērta ikgadēja importa tarifa kvota 277 988 tonnu apmērā kukurūzai (ar kārtas numuru 09.4131).

(2)

Regulas (EK) Nr. 969/2006 2. panta 1. punktā noteikts, ka 2. apakšperioda apjoms laikposmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ir 138 994 tonnas.

(3)

Daudzumi, par kuriem importa licenču pieteikumi iesniegti laikposmā no 2017. gada 30. jūnija pulksten 13.00 līdz 2017. gada 7. jūlija pulksten 13.00 (pēc Briseles laika), pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams pieprasītajiem daudzumiem un ir aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (3) 7. panta 2. punktu.

(4)

Tāpat būtu jāpārtrauc izdot importa licences par kārtējo kvotas periodu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 969/2006.

(5)

Lai nodrošinātu pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Daudzumiem, par kuriem importa licenču pieteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 969/2006 2. panta 1. punktā minēto kvotu (ar kārtas numuru 09.4131) iesniegti laikposmā no 2017. gada 30. jūnija pulksten 13.00 līdz 2017. gada 7. jūlija pulksten 13.00 (pēc Briseles laika), piemēro piešķīruma koeficientu 2,556976 % apmērā.

2.   Jaunus licenču pieteikumus par kārtējo kvotas periodu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 969/2006 2. panta 1. punktā minēto kvotu (ar kārtas numuru 09.4131) pārtrauc pieņemt no 2017. gada 7. jūlija pulksten 13.00 (pēc Briseles laika).

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 12. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta

ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 969/2006 par Kopienas tarifa kvotas atvēršanu un pārvaldīšanu attiecībā uz trešo valstu izcelsmes kukurūzas ievedumiem (OV L 176, 30.6.2006., 44. lpp.).

(3)  Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.).

LĒMUMI

13.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/42

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/1265

(2017. gada 11. jūlijs),

ar ko groza pielikumu Īstenošanas lēmumam 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 4686)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā (1), lai izveidotu iekšējo tirgu, un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES (4) ir noteikti dzīvnieku veselības kontroles pasākumi saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs. Minētā īstenošanas lēmuma pielikuma I–IV daļā ir norādīti un uzskaitīti konkrēti attiecīgo dalībvalstu apgabali, kuri atkarībā no epidemioloģiskās situācijas diferencēti pēc riska līmeņa. Minētajā sarakstā iekļauti konkrēti Igaunijas, Lietuvas un Polijas apgabali.

(2)

2017. gada jūnijā divi Āfrikas cūku mēra uzliesmojumi mājas cūkām tika konstatēti Pērnavas apriņķī Igaunijā un Varēnas pašvaldības teritorijā Lietuvā – apgabalos, kas patlaban ir iekļauti Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma II daļas sarakstā. Šie uzliesmojumi paaugstina riska līmeni, kas ir jāņem vērā.

(3)

2017. gada jūnijā viens Āfrikas cūku mēra uzliesmojums tika konstatēts mežacūkām Sokulkas gminā Polijā; minētais apgabals patlaban ir minēts Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikuma I daļā. Šis slimības gadījums paaugstina riska līmeni, kas ir jāņem vērā.

(4)

Novērtējot dzīvnieku veselības risku, ko rada jaunā situācija saistībā ar Āfrikas cūku mēri Igaunijā, Lietuvā un Polijā, būtu jāņem vērā minētās slimības pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstība skartajās mājas cūku un mežacūku populācijās Savienībā. Lai veiktu mērķtiecīgus dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, kas paredzēti Īstenošanas lēmumā 2014/709/ES, un nepieļautu Āfrikas cūku mēra tālāku izplatīšanos, tajā pašā laikā novēršot nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un nepieļaujot, ka trešās valstis nosaka nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, minētā īstenošanas lēmuma pielikumā noteiktais Savienības saraksts ar apgabaliem, kuriem piemēro dzīvnieku veselības kontroles pasākumus, būtu jāgroza, ņemot vērā minētās slimības epidemioloģiskās situācijas pārmaiņas Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Līdz ar to tagad jauno uzliesmojumu skartie Igaunijas un Lietuvas apgabali būtu jāiekļauj minētā pielikuma III, nevis II daļā un attiecīgais Polijas apgabals būtu jāiekļauj minētā pielikuma II, nevis I daļā.

(5)

Tāpēc Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS

(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4)  Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (OV L 295, 11.10.2014., 63. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/709/ES pielikumu aizstāj ar šādu:

“

PIELIKUMS

I DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—

Hiiu maakond.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Aizputes novads,

—

Alsungas novads,

—

Auces novads,

—

Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts,

—

Bauskas pilsēta,

—

Brocēnu novads,

—

Dobeles novada Zebrenes, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagasts, Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P98, un Dobeles pilsēta,

—

Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts,

—

Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts,

—

Kuldīgas novads,

—

Pāvilostas novada Sakas pagasts un Pāvilostas pilsēta,

—

republikas pilsēta Jelgava,

—

Rundāles novads,

—

Saldus novada Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Vadakstes, Zaņas, Zirņu, Zvārdes un Šķēdes pagasts, Saldus pilsēta,

—

Skrundas novads,

—

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—

Talsu novada Ģibuļu pagasts,

—

Talsu pilsēta,

—

Tērvetes novads,

—

Ventspils novada Jūrkalnes, Ziru, Ugāles, Usmas un Zlēku pagasts.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—

Joniškio rajono savivaldybė,

—

Jurbarko rajono savivaldybė,

—

Kalvarijos savivaldybė,

—

Kazlų Rūdos savivaldybė,

—

Kelmės rajono savivaldybė,

—

Marijampolės savivaldybė,

—

Pakruojo rajono savivaldybė,

—

Panevėžio rajono savivaldybė: Krekenavos seniūnijos dalis į vakarus nuo Nevėžio upės,

—

Pasvalio rajono savivaldybė: Joniškelio apylinkių, Joniškelio miesto, Namišių, Pasvalio apylinkių, Pumpėnų, Pušaloto, Saločių ir Vaškų seniūnijos,

—

Radviliškio rajono savivaldybė,

—

Raseinių rajono savivaldybė,

—

Šakių rajono savivaldybė,

—

Šiaulių miesto savivaldybė,

—

Šiaulių rajono savivaldybė,

—

Vilkaviškio rajono savivaldybė.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie warmińsko-mazurskim:

—

gminy Kalinowo, Prostki, Stare Juchy i gmina wiejska Ełk w powiecie ełckim,

—

gminy Biała Piska, Orzysz, Pisz i Ruciane Nida w powiecie piskim,

—

gminy Miłki i Wydminy w powiecie giżyckim,

—

gminy Olecko, Świętajno i Wieliczki w powiecie oleckim.

 

w województwie podlaskim:

—

gmina Brańsk z miastem Brańsk, gminy Boćki, Rudka, Wyszki, część gminy Bielsk Podlaski położona na zachód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), miasto Bielsk Podlaski, część gminy Orla położona na zachód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—

gminy Dąbrowa Białostocka, Kuźnica, Janów, Nowy Dwór, Sidra, Suchowola i Korycin w powiecie sokólskim,

—

gminy Drohiczyn, Dziadkowice, Grodzisk i Perlejewo w powiecie siemiatyckim,

—

powiat kolneński,

—

gminy Juchnowiec Kościelny, Suraż, Turośń Kościelna, Łapy i Poświętne w powiecie białostockim,

—

powiat zambrowski,

—

gminy Bakałarzewo, Raczki, Rutka-Tartak, Suwałki i Szypliszki w powiecie suwalskim,

—

gminy Sokoły, Kulesze Kościelne, Nowe Piekuty, Szepietowo, Klukowo, Ciechanowiec, Wysokie Mazowieckie z miastem Wysokie Mazowieckie, Czyżew w powiecie wysokomazowieckim,

—

powiat augustowski,

—

powiat łomżyński,

—

powiat miejski Białystok,

—

powiat miejski Łomża,

—

powiat miejski Suwałki,

—

powiat sejneński.

 

w województwie mazowieckim:

—

gminy Bielany, Ceranów, Jabłonna Lacka, Sabnie, Sterdyń, Repki i gmina wiejska Sokołów Podlaski w powiecie sokołowskim,

—

gminy Domanice, Korczew, Kotuń, Mokobody, Przesmyki, Paprotnia, Skórzec, Suchożebry, Mordy, Siedlce, Wiśniew i Zbuczyn w powiecie siedleckim,

—

powiat miejski Siedlce,

—

gminy Rzekuń, Troszyn, Czerwin i Goworowo w powiecie ostrołęckim,

—

gminy Olszanka i Łosice w powiecie łosickim,

—

powiat ostrowski,

 

w województwie lubelskim:

—

gminy Hanna, Wyryki i gmina wiejska Włodawa w powiecie włodawskim,

—

gminy Kąkolewnica Wschodnia, Komarówka Podlaska, Radzyń Podlaski, Ulan-Majorat i Wohyń w powiecie radzyńskim,

—

gmina Międzyrzec Podlaski z miastem Międzyrzec Podlaski, gminy Drelów, Rossosz, Sławatycze, Wisznica, Sosnówka, Łomazy i Tuczna w powiecie bialskim,

—

gmina Trzebieszów i gmina wiejska Łuków w powiecie łukowskim,

—

gminy Dębowa Kłoda, Jabłoń, Milanów, Parczew, Podedwórze i Siemień w powiecie parczewskim.

II DAĻA

1.   Estonia

Šādi Igaunijas apgabali:

—

Abja vald,

—

Alatskivi vald,

—

Elva linn,

—

Haaslava vald,

—

Haljala vald,

—

Halliste vald,

—

Harju maakond (välja arvatud osa Kuusalu vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 1 (E20), Aegviidu vald ja Anija vald),

—

Ida-Viru maakond,

—

Kambja vald,

—

Karksi vald,

—

Kihelkonna vald,

—

Konguta vald,

—

Kõpu vald,

—

Kuressaare linn,

—

Lääne maakond,

—

Lääne-Saare vald,

—

Laekvere vald,

—

Leisi vald,

—

Luunja vald,

—

Mäksa vald,

—

Meeksi vald,

—

Muhu vald,

—

Mustjala vald,

—

Nõo vald,

—

Orissaare vald,

—

osa Tamsalu vallast, mis asub kirde pool Tallinna-Tartu raudteest,

—

Pärnu maakond (välja arvatud Audru ja Tõstamaa vald),

—

Peipsiääre vald,

—

Piirissaare vald,

—

Pöide vald,

—

Põlva maakond,

—

Puhja vald,

—

Rägavere vald,

—

Rakvere linn,

—

Rakvere vald,

—

Rannu vald,

—

Rapla maakond,

—

Rõngu vald,

—

Ruhnu vald,

—

Salme vald,

—

Sõmeru vald,

—

Suure-Jaani vald,

—

Tähtvere vald,

—

Tartu linn,

—

Tartu vald,

—

Tarvastu vald,

—

Torgu vald,

—

Ülenurme vald,

—

Valga maakond,

—

Vara vald,

—

Vihula vald,

—

Viljandi linn,

—

Viljandi vald,

—

Vinni vald,

—

Viru-Nigula vald,

—

Võhma linn,

—

Võnnu vald,

—

Võru maakond.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Ādažu novads,

—

Aglonas novads,

—

Aizkraukles novads,

—

Aknīstes novads,

—

Alojas novads,

—

Alūksnes novads,

—

Amatas novads,

—

Apes novada Trapenes, Gaujienas un Apes pagasts, Apes pilsēta,

—

Babītes novads,

—

Baldones novads,

—

Baltinavas novads,

—

Balvu novada Vīksnas, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdulejas, Briežuciema, Tilžas, Bērzpils un Krišjāņu pagasts,

—

Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts,

—

Beverīnas novads,

—

Burtnieku novads,

—

Carnikavas novads,

—

Cēsu novads,

—

Cesvaines novads,

—

Ciblas novads,

—

Dagdas novads,

—

Daugavpils novada Vaboles, Līksnas, Sventes, Medumu, Demenas, Kalkūnes, Laucesas, Tabores, Maļinovas, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Vecsalienas, Salienas un Skrudalienas pagasts,

—

Dobeles novada Dobeles, Annenieku, Bikstu pagasts un Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P98,

—

Dundagas novads,

—

Engures novads,

—

Ērgļu novads,

—

Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa A2,

—

Gulbenes novada Līgo pagasts,

—

Iecavas novads,

—

Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa P10, Ikšķiles pilsēta,

—

Ilūkstes novads,

—

Jaunjelgavas novads,

—

Jaunpils novads,

—

Jēkabpils novads,

—

Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts,

—

Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zemītes un Zantes pagasts, Kandavas pilsēta,

—

Kārsavas novads,

—

Ķeguma novads,

—

Ķekavas novads,

—

Kocēnu novads,

—

Kokneses novads,

—

Krāslavas novads,

—

Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no autoceļa V81 un V128,

—

Krustpils novads,

—

Lielvārdes novads,

—

Līgatnes novads,

—

Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, Limbažu pilsēta,

—

Līvānu novads,

—

Lubānas novads,

—

Ludzas novads,

—

Madonas novads,

—

Mālpils novads,

—

Mārupes novads,

—

Mazsalacas novads,

—

Mērsraga novads,

—

Naukšēnu novads,

—

Neretas novads,

—

Ogres novads,

—

Olaines novads,

—

Ozolnieku novads,

—

Pārgaujas novads,

—

Pļaviņu novads,

—

Preiļu novada Saunas pagasts,

—

Priekuļu novads,

—

Raunas novada Raunas pagasts,

—

republikas pilsēta Daugavpils,

—

republikas pilsēta Jēkabpils,

—

republikas pilsēta Jūrmala,

—

republikas pilsēta Rēzekne,

—

republikas pilsēta Valmiera,

—

Rēzeknes novads,

—

Riebiņu novada Sīļukalna, Stabulnieku, Galēnu un Silajāņu pagasts,

—

Rojas novads,

—

Ropažu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa P10,

—

Rugāju novada Lazdukalna pagasts,

—

Rūjienas novads,

—

Salacgrīvas novads,

—

Salas novads,

—

Saulkrastu novads,

—

Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no autoceļa P3,

—

Skrīveru novads,

—

Smiltenes novada Brantu, Blomes, Smiltenes, Bilskas un Grundzāles pagasts un Smiltenes pilsēta,

—

Strenču novads,

—

Talsu novada Ķūļciema, Balgales, Vandzenes, Laucienes, Virbu, Strazdes, Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Ārlavas, Lībagu un Abavas pagasts, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsēta,

—

Tukuma novads,

—

Valkas novads,

—

Varakļānu novads,

—

Vecpiebalgas novads,

—

Vecumnieku novads,

—

Ventspils novada Ances, Tārgales, Popes, Vārves, Užavas, Piltenes un Puzes pagasts, Piltenes pilsēta,

—

Viesītes novads,

—

Viļakas novads,

—

Viļānu novads,

—

Zilupes novads.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—

Alytaus miesto savivaldybė,

—

Alytaus rajono savivaldybė,

—

Anykščių rajono savivaldybė,

—

Birštono savivaldybė,

—

Biržų miesto savivaldybė,

—

Biržų rajono savivaldybė: Nemunėlio Radviliškio, Pabiržės, Pačeriaukštės ir Parovėjos seniūnijos,

—

Druskininkų savivaldybė,

—

Elektrėnų savivaldybė,

—

Ignalinos rajono savivaldybė,

—

Jonavos miesto savivaldybė,

—

Jonavos rajono savivaldybė,

—

Kaišiadorių miesto savivaldybė,

—

Kaišiadorių rajono savivaldybė,

—

Kauno miesto savivaldybė,

—

Kauno rajono savivaldybė,

—

Kėdainių rajono savivaldybė,

—

Kupiškio rajono savivaldybė: Noriūnų, Skapiškio, Subačiaus ir Šimonių seniūnijos,

—

Lazdijų rajono savivaldybė,

—

Molėtų rajono savivaldybė,

—

Prienų miesto savivaldybė,

—

Prienų rajono savivaldybė,

—

Rokiškio rajono savivaldybė,

—

Šalčininkų rajono savivaldybė,

—

Širvintų rajono savivaldybė,

—

Švenčionių rajono savivaldybė,

—

Trakų rajono savivaldybė,

—

Ukmergės rajono savivaldybė,

—

Utenos rajono savivaldybė,

—

Vilniaus miesto savivaldybė,

—

Vilniaus rajono savivaldybė,

—

Visagino savivaldybė,

—

Zarasų rajono savivaldybė.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie podlaskim:

—

gmina Dubicze Cerkiewne, części gmin Kleszczele i Czeremcha położone na wschód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—

gmina Kobylin-Borzymy w powiecie wysokomazowieckim,

—

gminy Czarna Białostocka, Dobrzyniewo Duże, Gródek, Michałowo, Supraśl, Tykocin, Wasilków, Zabłudów, Zawady i Choroszcz w powiecie białostockim,

—

część gminy Bielsk Podlaski położona na wschód od linii wyznaczonej przez drogę nr 19 (w kierunku północnym od miasta Bielsk Podlaski) i przedłużonej przez wschodnią granicę miasta Bielsk Podlaski i drogę nr 66 (w kierunku południowym od miasta Bielsk Podlaski), część gminy Orla położona na wschód od drogi nr 66 w powiecie bielskim,

—

gminy Sokółka, Szudziałowo i Krynki w powiecie sokólskim,

 

w województwie mazowieckim:

—

gmina Platerów w powiecie łosickim,

 

w województwie lubelskim:

—

gminy Piszczac i Kodeń w powiecie bialskim.

III DAĻA

1.   Igaunija

Šādi Igaunijas apgabali:

—

Aegviidu vald,

—

Anija vald,

—

Audru vald,

—

Järva maakond,

—

Jõgeva maakond,

—

Kadrina vald,

—

Kolga-Jaani vald,

—

Kõo vald,

—

Laeva vald,

—

Laimjala vald,

—

osa Kuusalu vallast, mis asub lõuna pool maanteest nr 1 (E20),

—

osa Tamsalu vallast, mis asub edela pool Tallinna-Tartu raudteest,

—

Pihtla vald,

—

Rakke vald,

—

Tapa vald,

—

Tõstamaa vald,

—

Väike-Maarja vald,

—

Valjala vald.

2.   Latvija

Šādi Latvijas apgabali:

—

Apes novada Virešu pagasts,

—

Balvu novada Kubuļu un Balvu pagasts un Balvu pilsēta,

—

Daugavpils novada Nīcgales, Kalupes, Dubnas un Višķu pagasts,

—

Garkalnes novada daļa, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no autoceļa A2,

—

Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Daukstu, Stradu, Litenes, Stāmerienas, Tirzas, Druvienas, Rankas, Lizuma un Lejasciema pagasts un Gulbenes pilsēta,

—

Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no autoceļa P10,

—

Inčukalna novads,

—

Jaunpiebalgas novads,

—

Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V89 un V81, un Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no autoceļa V81 un V128,

—

Limbažu novada Vidrižu pagasts,

—

Preiļu novada Preiļu, Aizkalnes un Pelēču pagasts un Preiļu pilsēta,

—

Raunas novada Drustu pagasts,

—

Riebiņu novada Riebiņu un Rušonas pagasts,

—

Ropažu novada daļa, kas atrodas uz rietumiem no autoceļa P10,

—

Rugāju novada Rugāju pagasts,

—

Salaspils novads,

—

Sējas novads,

—

Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no autoceļa P3, un Siguldas pilsēta,

—

Smiltenes novada Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasts,

—

Stopiņu novada daļa, kas atrodas uz austrumiem no autoceļa V36, P4 un P5, Acones ielas, Dauguļupes ielas un Dauguļupītes,

—

Vārkavas novads.

3.   Lietuva

Šādi Lietuvas apgabali:

—

Biržų rajono savivaldybė: Vabalninko, Papilio ir Širvenos seniūnijos,

—

Kupiškio rajono savivaldybė: Alizavos ir Kupiškio seniūnijos,

—

Panevėžio miesto savivaldybė,

—

Panevėžio rajono savivaldybė: Karsakiškio, Miežiškių, Naujamiesčio, Paįstrio, Raguvos, Ramygalos, Smilgių, Upytės, Vadoklių, Velžio seniūnijos ir Krekenavos seniūnijos dalis į rytus nuo Nevėžio upės,

—

Pasvalio rajono savivaldybė: Daujėnų ir Krinčino seniūnijos,

—

Varėnos rajono savivaldybė.

4.   Polija

Šādi Polijas apgabali:

 

w województwie podlaskim:

—

powiat grajewski,

—

powiat moniecki,

—

gminy Czyże, Białowieża, Hajnówka z miastem Hajnówka, Narew, Narewka i części gminy Czeremcha i Kleszczele położone na zachód od drogi nr 66 w powiecie hajnowskim,

—

gminy Mielnik, Milejczyce, Nurzec-Stacja, Siemiatycze z miastem Siemiatycze w powiecie siemiatyckim,

 

w województwie mazowieckim:

—

gminy Sarnaki, Stara Kornica i Huszlew w powiecie łosickim,

 

w województwie lubelskim:

—

gminy Konstantynów, Janów Podlaski, Leśna Podlaska, Rokitno, Biała Podlaska, Zalesie i Terespol z miastem Terespol w powiecie bialskim,

—

powiat miejski Biała Podlaska.

IV DAĻA

Itālija

Šādi Itālijas apgabali:

—

tutto il territorio della Sardegna.
”