19.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/1

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, jāņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar augsta līmeņa izglītību, mācības un cilvēku veselības aizsardzību. Turklāt, un kā izklāstīts LESD 11. pantā, Savienības politikā un darbībās jāintegrē vides aizsardzības prasības, jo īpaši, lai veicinātu ilgstpējīgu attīstību.

(2)

LESD 120. un 121. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm, jāīsteno ekonomikas politika, lai dotu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un saistībā ar vispārējām pamatnostādnēm, ko formulē Padome. Tāpēc dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija ir vispārsvarīgs jautājums.

(3)

Vairākas dalībvalstis bija un joprojām ir pakļautas korekciju procesiem, kuru mērķis ir novērst pagātnē izveidojušos makroekonomikas nelīdzsvarotību, un daudzas dalībvalstis saskaras ar zemas potenciālās izaugsmes problēmu. Savienība ir noteikusi strukturālo reformu īstenošanu par vienu no savas politikas prioritātēm, lai ekonomikas atveseļošanos ievirzītu uz ilgtspējas ceļa, atraisītu izaugsmes potenciālu ar nolūku stiprināt pielāgošanās spējas un atbalstītu konverģences procesu.

(4)

Reformas pēc savas būtības ir sarežģīti procesi, kuriem ir nepieciešamas ļoti specifiskas zināšanas un prasmes visos ķēdes posmos, kā arī ilgtermiņa redzējums. Strukturālu reformu īstenošana dažādās valsts politikas jomās ir grūts uzdevums, jo bieži paiet zināms laiks, līdz to ietekme kļūst jūtama. Tāpēc savlaicīga un efektīva reformu izstrāde un īstenošana izšķiroša ir gan krīzes skartai, gan strukturāli vājai ekonomikai. Minētajā kontekstā atbalsts, ko Savienība sniedza tehniskās palīdzības veidā, dažus pēdējos gadus ir bijis svarīgs Grieķijas un Kipras ekonomikas korekciju procesa atbalstīšanā. Lai strukturālās reformas tiktu sekmīgi īstenotas, būtiska nozīme ir vietējai līdzdalībai.

(5)

Dalībvalstīm var būt noderīgs atbalsts problēmu risināšanā attiecībā uz izaugsmi veicinošu strukturālo reformu izstrādi un īstenošanu saskaņā ar Savienības ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem. Minēto problēmu iemesls varētu būt dažādi faktori, tādi kā ierobežota administratīvā un institucionālā spēja, kā arī Savienības tiesību aktu neatbilstīga piemērošana un īstenošana.

(6)

Savienībai ir ievērojama pieredze specifiska atbalsta sniegšanā dalībvalstu valsts pārvaldes struktūrām un citām iestādēm attiecībā uz spēju veidošanu un līdzīgām darbībām konkrētos sektoros (piemēram, nodokļi, muita un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem), kā arī saistībā ar kohēzijas politikas īstenošanu. Pieredze, ko Savienība guvusi, palīdzot valsts iestādēm reformu veikšanā, būtu jāizmanto, lai stiprinātu Savienības spēju sniegt dalībvalstīm atbalstu. Proti, ir vajadzīga visaptveroša un integrēta rīcība, lai sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kuras veic izaugsmi veicinošas reformas un minētajā saistībā pieprasa palīdzību no Savienības.

(7)

Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā (19/2015) “Lai uzlabotu tehniskās palīdzības sniegšanu Grieķijai, lielāka uzmanība jāpievērš rezultātiem” ir ietverti noderīgi ieteikumi attiecībā uz Komisijas tehniskās palīdzības sniegšanu dalībvalstīm. Minētie ieteikumi būtu jāņem vērā, īstenojot atbalstu saskaņā ar šo regulu.

(8)

Ņemot vērā minēto, ir jāizveido Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”), kuras mērķis ir stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Programma ir paredzēta, lai veicinātu kopēju mērķu sasniegšanu, proti, atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, kohēziju un darbvietu radīšanu, uzlabot Eiropas konkurētspēju un produktivitāti un sekmēt ieguldījumus reālajā ekonomikā. Tas ļautu arī labāk risināt ekonomiskos un sociālos uzdevumus, t. i., panākt augstu sociālās labklājības līmeni, kā arī augstas kvalitātes veselības un izglītības pakalpojumus un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību.

(9)

Komisijai pēc dalībvalsts pieprasījuma atbalsts saskaņā ar programmu būtu jāsniedz jomās, kas saistītas ar kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, inovāciju, gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, darbvietām un ieguldījumiem, tādās kā, piemēram, budžets un nodokļi, publiskā pārvalde, institucionālas un administratīvas reformas, tieslietu sistēmas, cīņa pret krāpšanu, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, darījumdarbības vide, privātā sektora attīstība, konkurence, publiskais iepirkums, publiskā sektora līdzdalība uzņēmumos, privatizācijas procedūras, finansējuma pieejamība, finanšu nozares politika, tirdzniecība, ilgtspējīga attīstība, izglītība un apmācība, darba tirgus politika, sabiedrības veselība, patvēruma un migrācijas politika, lauksaimniecība, lauku attīstība un zivsaimniecība.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāparedz iespēja Komisijai saskaņā ar programmu pieprasīt atbalstu reformu īstenošanai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā, jo īpaši Eiropas pusgada kontekstā izstrādātajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, darbībām saistībā ar Savienības tiesību aktu īstenošanu, kā arī saistībā ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu. Dalībvalstīm būtu arī jāparedz iespēja pieprasīt atbalstu saistībā ar reformām, ko tās veic pēc savas iniciatīvas, lai panāktu kohēziju, ieguldījumus, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un konkurētspēju. Komisija varētu sniegt norādījumus par atbalsta pieprasījuma galvenajiem elementiem.

(11)

Pēc dialoga ar pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti, tostarp Eiropas pusgada kontekstā, Komisijai pieprasījums būtu jāizvērtē, ņemot vērā pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un pareizas finanšu pārvaldības principus, un sniedzamais atbalsts jānosaka, balstoties uz konstatēto problēmu neatliekamību, apmēru un intensitāti, atbalsta nepieciešamību paredzētajās politikas jomās, sociālekonomisko rādītāju analīzi un dalībvalsts vispārējo administratīvo spēju. Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā tagadējās darbības un pasākumus, ko finansē Savienības fondi vai Savienības programmas, Komisijai būtu jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti par sniedzamā atbalsta pasākumu prioritārajām jomām, mērķiem, orientējošu grafiku, apmēru, kā arī aplēsto kopējo finansējumu šādam atbalstam, kas jānosaka sadarbības un atbalsta plānā.

(12)

Lai inter alia nodrošinātu pārredzamību, Komisijai saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem būtu jāiesniedz sadarbības un atbalsta plāni Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13)

Komisijai ar tās dalībvalsts piekrišanu, kura vēlas saņemt atbalstu, būtu jāspēj atbalsta sniegšanu organizēt sadarbībā ar Eiropas un starptautiskām organizācijām vai citām dalībvalstīm, kuras piekritušas darboties kā reformu partneri. Dalībvalstij, kura vēlas saņemt atbalstu, attiecībā uz konkrētu atbalsta jomu vai jomām vajadzētu būt spējīgai izveidot partnerību ar vienu vai vairākām dalībvalstīm kā reformu partneriem, kas palīdzētu formulēt stratēģiju, reformu ceļvežus, izstrādāt kvalitatīvu palīdzību vai uzraudzīt stratēģijas un projektu īstenošanu. Lai arī par reformām atbildīga ir dalībvalsts, kura vēlas saņemt atbalstu, reformu partneriem vai citām dalībvalstīm (vai abiem minētajiem), kas atbalstu sniedz, būtu jāspēj sekmēt programmas veiksmīgu īstenošanu.

(14)

2010. gada 19. oktobra Komisijas paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana” un 2011. gada 29. jūnija Komisijas paziņojumā “Budžets stratēģijai” Eiropa 2020“” ir uzsvērts, cik būtiski ir vērst uzmanību uz finansējumu darbībām un pasākumiem, kuriem ir skaidra Eiropas mēroga pievienotā vērtība, t. i., darbībām, ar kurām Savienības dalība var radīt papildu vērtību, salīdzinot ar darbību tikai dalībvalstu līmenī. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar programmu veiktajām atbalsta darbībām un pasākumiem būtu jānodrošina papildināmība un sinerģija ar citām programmām un politikas virzieniem attiecīgi reģionālā, valsts, Savienības un starptautiskā līmenī. Darbībām un pasākumiem saskaņā ar programmu būtu jānodrošina tādu risinājumu izstrāde un īstenošana, kas attiecīgā līmenī pievēršas valsts mēroga uzdevumiem un ietekmē pārrobežu vai Savienības mēroga uzdevumu risināšanu un kas arī varētu veicināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju. Papildus tam programmā iekļautajām darbībām un pasākumiem būtu jāsekmē Savienības tiesību aktu konsekventa un saskanīga īstenošana. Turklāt šīm darbībām būtu arī jāpalīdz vēl vairāk veicināt uzticēšanos un sekmēt sadarbību ar Komisiju un starp dalībvalstīm. Turklāt Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt platformu paraugprakses nodošanai un savstarpējai apmaiņai līdzīgu valstu vidū, kā arī piesaistīt ekspertu zināšanas.

(15)

Programmai ir jāparedz finansējums, kas aptver laikposmu, kura ilgums ir saskaņots ar Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4) noteiktās daudzgadu finanšu shēmas ilgumu.

(16)

Programmas finansējumam būtu jāietver finanšu resursi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1303/2013 (5) un (ES) Nr. 1305/2013 (6) ir atskaitīti no piešķīrumiem tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Lai šādu atskaitījumu varētu veikt šai konkrētajai programmai un neskartu nevienu no priekšlikumiem, ko varētu iesniegt nākotnē, ir jāgroza minētās regulas.

(17)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7). Programmas finansēšana, pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 pārvietojot piešķīrumus no tehniskās palīdzības, būtu jāuzskata tikai par vienreizēju risinājumu un tam nebūtu jārada precedentu attiecībā uz turpmāko iniciatīvu finansējumu.

(18)

Dalībvalstīm, kas pieprasa atbalstu, vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi piedalīties programmas finansēšanā ar papildu līdzekļiem. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 iespēja pārvietot resursus, kas paredzēti tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalsts iniciatīvas, pašlaik attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurām ir īslaicīgas budžeta grūtības. Tāpēc Regula (ES) Nr. 1303/2013 būtu jāgroza, lai atļautu visām dalībvalstīm finansiāli piedalīties programmā. Uz Savienības budžetu pārvietotie resursi būtu jāizmanto, lai atbalstītu darbības, kas attiecīgajās dalībvalstīs sekmē gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

(19)

Šī regula būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) (“Finanšu regula”). Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas un par to jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Gada darba programmā būtu jānosaka to īstenošanai vajadzīgie pasākumi saskaņā ar programmas vispārīgo mērķi un konkrētajiem mērķiem, dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā arī visi citi prasītie elementi.

(20)

Ņemot vērā to, cik būtiski ir uzturēt dalībvalstu centienus ieplānot un īstenot strukturālas, institucionālas un administratīvas reformas, ir jāatļauj dotāciju līdzfinansējuma likme līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, lai sasniegtu programmas mērķus, vienlaikus nodrošinot atbilstību līdzfinansējuma un bezpeļņas principiem.

(21)

Neparedzētu un pienācīgi pamatotu steidzamības iemeslu gadījumā, kad ir nepieciešama tūlītēja reakcija, piemēram, ja ekonomika saskaras ar nopietniem traucējumiem vai dalībvalsts ekonomisko vai sociālo situāciju nopietni skar tādi būtiski apstākļi, kurus tā nevar ietekmēt, Komisijai būtu jādod iespēja pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kura vēlas saņemt atbalstu, pieņemt īpašus pasākumus, kas attiecas uz ierobežotu gada darba programmas daļu un kas ilgst ierobežotu laikposmu līdz sešiem mēnešiem, atbilstīgi programmā noteiktajiem mērķiem un atļautajām darbībām, lai tādējādi atbalstītu valsts iestādes minēto neatliekamo vajadzību risināšanā.

(22)

Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un saskaņotu piešķiršanu no Savienības budžeta un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu, saskaņā ar programmu veicamajām darbībām būtu jāpapildina Savienības pašreizējās programmas, vienlaikus nepieļaujot vienu un to pašu izdevumu divkāršu finansēšanu. Komisijai un konkrētajai dalībvalstij saskaņā ar saviem attiecīgajiem pienākumiem visos procesa posmos jo īpaši būtu jānodrošina efektīva koordinācija Savienības un dalībvalstu līmenī, lai panāktu konsekvenci, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgajās dalībvalstīs tiek atbalstītas darbības, kurām ir ciešas saiknes ar programmu, īpaši ar pasākumiem, kas dalībvalstīs tiek finansēti no Savienības fondiem un Savienības programmām. Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju ar atbalstu, ko sniedz attiecīgās starptautiskās organizācijas.

(23)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus.

(24)

Lai atvieglinātu programmas izvērtēšanu, pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga, pārredzama sistēma darbību īstenošanas un programmas sasniegto rezultātu uzraudzībai. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums par programmas īstenošanas uzraudzību, iekļaujot informāciju par dalībvalstu iesniegtajiem atbalsta pieprasījumiem, analīzi par to, kā piemēroti atbalsta pieprasījumu novērtēšanas kritēriji, informāciju par sadarbības un atbalsta plāniem, informāciju par reformas partneru līdzdalību un informāciju par pieņemtajiem īpašajiem pasākumiem. Būtu jāveic neatkarīgs starpposma izvērtējums, kurā analizē programmas mērķu sasniegšanu, tās līdzekļu izmantojuma efektivitāti un pievienoto vērtību Eiropas līmenī. Neatkarīgā galīgajā izvērtējumā papildus būtu jāiekļauj tādi jautājumi kā programmas ilgtermiņa ietekme un ilgtspēja. Minētie izvērtējumi būtu jābalsta uz rādītājiem, ar kuriem mēra programmas ietekmi.

(25)

Lai, ņemot vērā programmas īstenošanas laikā gūto pieredzi, pielāgotu to rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra programmas mērķu sasniegšanu, Komisijai attiecībā uz minētā saraksta grozīšanu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Īpaši būtiski ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz gada darba programmu pieņemšanu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, sekmēt institucionālās, administratīvās un strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm, kā tās definētas šajā regulā, atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt iestādes, pārvaldības struktūras vai publisko pārvaldi, ekonomikas un sociālo nozari, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, pārredzamā un lietderīgā izmantošanā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, jo par atbalsta apmēru tiks panākta savstarpēja vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti.

(28)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1)

“saņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas saņem atbalstu no Savienības saskaņā ar šo programmu;

2)

“Savienības fondi” ir Eiropas Strukturālie un investīciju fondi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 1. pantā, Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 223/2014 (10), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 (11), finansiālā atbalsta instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas kā daļa no Iekšējās drošības fonda izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (12), un finansiāla atbalsta instruments ārējām robežām un vīzām, kas kā daļa no Iekšējās drošības fonda izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (13);

3)

“valsts iestāde” ir viena vai vairākas valsts iestādes, tostarp reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, kas sadarbojas partnerības garā saskaņā ar dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu;

4)

“starptautiska organizācija” ir starptautiska publiskā sektora organizācija, kas izveidota ar starptautisku līgumu, kā arī specializētās aģentūras, ko šāda organizācija izveidojusi, Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta nozīmē; organizācijas, kas ietilpst kādā starptautiskā organizācijā, saskaņā ar Finanšu regulu uzskata par starptautiskām organizācijām;

5)

“Eiropas organizācijas” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, kā minēts Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā.

a)

izstrādājot un īstenojot risinājumus, kas risina vietēja, reģionāla vai valsts mēroga problēmas, kurām ir ietekme uz pārrobežu vai Savienības mēroga problēmām, un kas var arī dot ieguldījumu sociālajā, ekonomikas un teritoriālajā kohēzijā;

b)

šo darbību un pasākumu papildināmības un sinerģijas rezultātā ar citām Savienības programmām un politikas jomām attiecīgi reģionālā, valsts, Savienības un starptautiskā līmenī;

c)

to ieguldījumu Savienības tiesību aktu un politikas jomu konsekventā un saskanīgā īstenošanā, kā arī Eiropas vērtību, tostarp solidaritātes, veicināšanā;

d)

to ieguldījuma paraugprakses apmaiņā, arī nolūkā palielināt reformu programmas pamanāmību, un Savienības mēroga speciālo zināšanu platformas un tīkla izveidē;

e)

veicinot savstarpēju uzticēšanos starp saņēmējām dalībvalstīm un Komisiju, kā arī dalībvalstu sadarbību.

a)

atbalstīt valsts iestāžu iniciatīvas reformu izstrādē atbilstīgi to prioritātēm, ņemot vērā sākotnējos apstākļus un paredzamo sociālekonomisko ietekmi;

b)

atbalstīt valsts iestādes, uzlabojot to spēju formulēt, izstrādāt un īstenot reformu politiku un stratēģijas un īstenot integrētu pieeju, kas nodrošina mērķu un izmantoto līdzekļu konsekvenci starp nozarēm;

c)

atbalstīt valsts iestāžu centienus noteikt un īstenot atbilstīgus procesus un metodes, ņemot vērā paraugpraksi un pieredzi, ko guvušas citas valstis, risinot līdzīgas situācijas;

d)

palīdzēt valsts iestādēm palielināt cilvēkresursu pārvaldības efektivitāti un lietderību, inter alia nostiprinot profesionālās zināšanas un prasmes un skaidri nosakot atbildības jomas.

a)

publisko finanšu un aktīvu pārvaldība, budžeta process, parāda pārvaldība un ieņēmumu administrēšana;

b)

institucionālā reforma un efektīva un uz pakalpojumiem orientēta publiskās pārvaldes darbība, tostarp attiecīgā gadījumā noteikumu vienkāršošana, faktisks tiesiskums, tieslietu sistēmas reforma un krāpšanas novēršanas, korupcijas apkarošanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pastiprināšana;

c)

darījumdarbības vide (ietverot MVU), reindustrializācija, privātā sektora attīstība, ieguldījumi, publiskā sektora līdzdalība uzņēmumos, privatizācijas procedūras, tirdzniecība un ārvalstu tiešie ieguldījumi, konkurence un publiskais iepirkums, ilgtspējīga nozaru attīstība un atbalsts inovācijai un digitalizācijai;

d)

izglītība un apmācība; darba tirgus politika, tostarp sociālais dialogs, darbvietu radīšanai, cīņa pret nabadzību; sociālās iekļaušanas veicināšana; sociālā nodrošinājuma un sociālās labklājības sistēmas; sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmas; kā arī kohēzija, patvēruma, migrācijas un robežu politika;

e)

politika klimata rīcības īstenošanai, veicinot energoefektivitāti un sasniedzot enerģijas dažādošanu, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares un lauku apgabalu ilgtspējīgas attīstības politika;

f)

finanšu nozares politika, tostarp finanšpratības uzlabošana, finansiālā stabilitāte, finansējuma pieejamība un aizdevumi reālajai ekonomikai; datu un statistikas veidošana, sniegšana un kvalitātes uzraudzība; un politika, kuras mērķis ir cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

a)

ar politikas atzinumiem, politikas izmaiņām, stratēģiju un reformu ceļvežu formulēšanu, kā arī likumdošanas, institucionālām, strukturālām un administratīvām reformām saistītās zinātības nodrošināšana;

b)

tādu ekspertu, tostarp vietējo ekspertu, nodrošināšana uz īsu vai ilgu laikposmu, kuri pilda uzdevumus specifiskās jomās vai veic operatīvas darbības, vajadzības gadījumā saņemot mutiskās un rakstiskās tulkošanas un sadarbības atbalstu, kā arī administratīvo palīdzību un infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumu;

c)

institucionālo, administratīvo vai nozaru spēju veidošana un saistītās atbalsta darbības visos pārvaldības līmeņos, attiecīgā gadījumā arī dodot ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības spēju stiprināšanā, jo īpaši:

d)

datu un statistikas datu vākšana, kopēju metožu un attiecīgā gadījumā rādītāju vai kritēriju izstrāde;

e)

vietējā operatīvā atbalsta organizēšana tādās jomās kā, piemēram, patvērums, migrācija un robežkontrole;

f)

IT spēju veidošana: zinātība, kas saistīta ar attiecīgo reformu īstenošanai nepieciešamās IT infrastruktūras un lietojumprogrammu izstrādi, uzturēšanu, darbību un kvalitātes kontroli, kā arī zinātība, kas saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas programmām;

g)

pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi un ietekmes novērtējumi un rokasgrāmatu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;

h)

komunikācijas projekti, kuru mērķis ir mācīšanās, sadarbība, izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšanas darbības un paraugprakses apmaiņa; izpratnes veicināšanas un informācijas kampaņu, plašsaziņas līdzekļu kampaņu un pasākumu organizēšana, tostarp korporatīvā komunikācija un vajadzības gadījumā komunikācija sociālajos tīklos;

i)

materiālu vākšana un publicēšana, lai izplatītu informāciju un programmas rezultātus, tostarp izstrādājot, izmantojot un uzturot sistēmas un rīkus, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

j)

jebkura cita attiecīga darbība, kuras nolūks ir sekmēt 4. un 5. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

a)

to reformu īstenošana, ko dalībvalstis veic pēc savas iniciatīvas, jo īpaši, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu;

b)

ekonomikas korekciju programmu īstenošana dalībvalstīs, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar esošajiem instrumentiem, jo īpaši atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 472/2013 (14) attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm un Padomes Regulai (EK) Nr. 332/2002 (15) attiecībā uz eurozonā neietilpstošajām dalībvalstīm;

c)

izaugsmi uzturošu reformu īstenošana saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, jo īpaši īstenojot konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā, vai darbības saistībā ar Savienības tiesību īstenošanu.

a)

tiklīdz saņēmēja dalībvalsts ir pārformulējusi visu sensitīvo vai konfidenciālo informāciju, kuras izpaušana apdraudētu saņēmējas dalībvalsts sabiedrības intereses;

b)

pēc saprātīga laikposma, pēc kura attiecīgās informācijas izpaušana nevarētu nelabvēlīgi ietekmēt programmas atbalsta pasākumu īstenošanu, un katrā ziņā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šādu pasākumu realizācijas saskaņā ar sadarbības un atbalsta plānu.

a)

dotācijas, tostarp dalībvalstu valsts iestādēm paredzētas dotācijas;

b)

publiskā iepirkuma līgumi;

c)

ārējiem ekspertiem, tostarp ekspertiem no atbalstu sniedzošo vai saņemošo dalībvalstu valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, radušos izmaksu atlīdzināšana;

d)

starptautisku organizāciju izveidotos trasta fondos veiktas iemaksas; un

e)

darbības, ko veic netiešajā pārvaldībā.

a)

dalībvalstīs; un

b)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs, kuras ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzējas puses, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem.

a)

gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina papildināmību un sinerģiju starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;

b)

pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās; un

c)

nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.

a)

dalībvalstu iesniegtajiem atbalsta pieprasījumiem, kas minēti 7. panta 1. punktā;

b)

analīzi attiecībā uz to, kā piemēroti 7. panta 2. punktā minētie kritēriji, kas tiek izmantoti dalībvalstu iesniegto atbalsta pieprasījumu analizēšanā;

c)

sadarbības un atbalsta plāniem, kas minēti 7. panta 2. punktā;

d)

to reformu partneru līdzdalību, kas minēti 9. pantā; kā arī

e)

pieņemtajiem īpašajiem pasākumiem, kas minēti 13. panta 6. punktā.

1)

regulas 25. pantu groza šādi:

2)

regulas 58. panta 1. punkta trešās daļas l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 91. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   0,35 % no kopējiem resursiem, no kuriem atskaitīts EISI atbalsts, kas minēts 92. panta 6. punktā, un atbalstam vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas minēts 92. panta 7. punktā, ir atvēlēti tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas, no kā līdz EUR 112 233 000 pašreizējās cenās piešķir Strukturālo reformu atbalsta programmai, kas izveidota ar Regulu (ES) 2017/825, izmantošanai atbilstīgi minētās programmas darbības jomai un mērķim.”

19.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/17

(1)

Savienība dod ieguldījumu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību augstu aizsardzības līmeni un lai patērētājiem piešķirtu galveno lomu iekšējā tirgū, atbalstot un papildinot dalībvalstu politiku, cenšoties nodrošināt, ka iedzīvotāji var pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības un, ka to darot, viņu juridiskās un ekonomiskās intereses tiek pienācīgi ņemtas vērā un aizsargātas. Labi funkcionējoša un uzticama finanšu pakalpojumu nozare ir būtisks iekšējā tirgus un tā pārrobežu iespēju elements. Tam ir vajadzīga stabila regulējuma un uzraudzības sistēma, kas vienlaikus nodrošina finanšu stabilitāti un atbalsta ilgtspējīgu ekonomiku. Tajā pat laikā labi funkcionējošai un uzticamai finanšu pakalpojumu nozarei būtu jāsniedz augsts aizsardzības līmenis patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu galalietotājiem, tostarp privātiem ieguldītājiem, noguldītājiem, apdrošināšanas polises turētājiem, pensiju fondu dalībniekiem un saņēmējiem, individuāliem akcionāriem, aizņēmējiem un MVU.

(2)

Kopš 2007. gada finanšu un ekonomikas krīze satricinājusi finanšu pakalpojumu galalietotāju, jo īpaši patērētāju, uzticēšanos. Tāpēc, lai atjaunotu viņu uzticēšanos finanšu nozares stabilitātei un dotu ieguldījumu tās paraugpraksē, ir svarīgi palielināt patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju, tostarp privāto ieguldītāju, noguldītāju, apdrošināšanas polises turētāju, pensiju fondu dalībnieku un saņēmēju, individuālo akcionāru, aizņēmēju un MVU, kā arī to intereses pārstāvošu ieinteresēto personu aktīvu dalību un iesaistīšanos Savienības un citas attiecīgas daudzpusējas politikas veidošanā finanšu nozarē.

(3)

Lai sasniegtu minētos mērķus, atbilstoši vairāku Eiropas Parlamenta partiju kopējai iniciatīvai Komisija 2011. gada beigās sāka izmēģinājuma projektu nolūkā piešķirt dotācijas, lai atbalstītu tāda finanšu ekspertīzes centra izveidi, kas sniegtu labumu patērētājiem, citiem galalietotājiem un viņu intereses pārstāvošām ieinteresētām personām, lai pastiprinātu viņu spēju piedalīties Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā un lai veicinātu elastīgas banku sistēmas attīstību. Galvenie politikas mērķi bija nodrošināt, lai Savienības politikas veidotāji, ierosinot jaunus Savienības tiesību aktus, varētu iegūt viedokļus, kas atšķiras no tiem, kurus pauž finanšu nozares profesionāļi, nodrošināt, ka patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju intereses būtu atspoguļotas jaunos Savienības tiesību aktos, nodrošināt, ka plašāka sabiedrība būtu labāk informēta par konkrētiem jautājumiem finanšu jomas regulējumā, tādējādi veicinot izpratni finanšu jomā, un nodrošināt, ka tiktu pastiprināta patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju aktīva iesaistīšanās Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā, kā rezultātā tiktu izstrādāti līdzsvaroti Savienības tiesību akti.

(4)

Tā rezultātā Komisija laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam un izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, piešķīra darbības dotācijas divām bezpeļņas organizācijām: Finance Watch un Better Finance. Minētās dotācijas tika piešķirtas 2012. un 2013. gadā saskaņā ar divus gadus ilgu izmēģinājuma projektu un kopš 2014. gada – sagatavošanas darbības veidā. Turklāt 2016. gadā tika nolemts darbības dotāciju vietā piešķirt rīcības dotācijas, jo rīcības dotācijas nodrošina labāku kontroli pār Savienības budžeta izdevumiem. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) sagatavošanas darbības var izmantot tikai ne ilgāk kā trīs secīgus gadus, ir vajadzīgs leģislatīvs akts, lai nodrošinātu juridisko pamatu šādu darbību finansēšanai no 2017. gada.

(5)

Organizācija Finance Watch tika izveidota ar Savienības dotācijām 2011. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem kā starptautiska bezpeļņas apvienība. Tās uzdevums ir aizstāvēt pilsoniskās sabiedrības intereses finanšu nozarē. Pateicoties Savienības dotācijām, Finance Watch izdevās īsā laikā izveidot kvalificētu ekspertu komandu, kas spēja veikt pētījumus, politikas analīzi un komunikācijas darbības finanšu pakalpojumu jomā.

(6)

Better Finance ir esošu Eiropas ieguldītāju un akcionāru apvienību sekmīgas reorganizācijas un zīmolvārdu maiņas – procesu, kas aizsākti 2009. gadā – rezultāts. Pateicoties Savienības dotācijām, organizācija izveidoja finanšu zinātības centru, kas galvenokārt koncentrējas uz patērētāju, individuālo ieguldītāju, individuālo akcionāru, noguldītāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju interesēm atbilstīgi tās dalībniekiem un tās resursiem.

(7)

Izmēģinājuma projekta un tam sekojošās sagatavošanas darbības novērtējumā, kas tika veikts 2015. gadā, ir secināts, ka politikas mērķi visumā ir sasniegti. Finance Watch un Better Finance ir strādājušas cita citu papildinošās politikas jomās un vērsušās pie dažādām auditorijām. Kopā tās kopš 2012. gada ar savām darbībām ir aptvērušas Savienības finanšu politikas programmas lielāko daļu un, ciktāl tas bija iespējams ar tām pieejamajiem resursiem, Finance Watch un Better Finance ir centušās paplašināt savu darbību, lai nodrošinātu plašu ģeogrāfisko pārklājumu Savienībā.

(8)

Abas organizācijas ir sniegušas pievienoto vērtību gan to valstu dalībnieku darbību kopumam, gan Savienības patērētājiem. Valstu organizācijām, kas nodarbojas ar plašu spektru ar patērētājiem saistītu jautājumu, bieži vien trūkst tehnisko zināšanu politikas jomās, kas ir saistītas tieši ar finanšu pakalpojumiem un ar tiem saistītiem Savienības politikas veidošanas procesiem. Turklāt līdz šim nav identificētas līdzīgas organizācijas Savienības līmenī. Lai arī izmēģinājuma projekta novērtējums parādīja, ka neviens cits pieteikuma iesniedzējs nav atsaucies uz kārtējiem ikgadējiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas izteikti pēc 2012. gada, šajā regulā paredzētajai programmai pēc 2017.–2020. gada laikposma beigām vajadzētu būt atvērtai citiem potenciāliem atbalsta saņēmējiem, ja tie atbilst tās prasībām.

(9)

Neraugoties uz regulāriem centieniem, Finance Watch un Better Finance nav izdevies piesaistīt stabilu un nozīmīgu finansējumu no citiem līdzekļu devējiem, kas būtu neatkarīgi no finanšu nozares, un tāpēc tās joprojām ir ļoti atkarīgas no Savienības finansējuma, lai būtu finansiāli ilgtspējīgas. Tāpēc pašlaik ir nepieciešams Savienības līdzfinansējums, lai nodrošinātu, ka tās saņem resursus, kas vajadzīgi, lai turpmākajos gados sasniegtu vēlamos politikas mērķus un lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti minētajām organizācijām, kā arī to ekspertiem un administratīvajiem darbiniekiem, kuri līdz šim spējuši īsā laikposmā uzsākt savas attiecīgās darbības. Tāpēc ir jāizveido Savienības programma laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam, lai atbalstītu Finance Watch un Better Finance darbības (“programma”), kas papildinās līdzīgu politiku, ko dalībvalstis īsteno valsts līmenī. Finanšu stabilitātei ir ļoti svarīga abām organizācijām gan zinātības saglabāšanai, gan projektu plānošanai. Tomēr organizācijām, kuras saņem atbalstu saskaņā ar programmu, būtu jācenšas palielināt īpatsvaru finansējumam no citiem avotiem.

(10)

Turpinot finansēt Finance Watch un Better Finance laikposmā no 2017. gada līdz 2020. gadam līdzīgā veidā, kā tas tika darīts veicot sagatavošanas darbību, tiktu nodrošināts, ka tiek saglabāta līdz šim novērtētā minēto organizāciju darbības pozitīvā ietekme. Finansējums programmas īstenošanai būtu jābalsta uz vidējām faktiskajām izmaksām, kas katrai organizācijai radušās laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam. Maksimālajai līdzfinansējuma likmei ar Savienības finansējumu 60 % apmērā būtu jāpaliek nemainīgai. Gadījumā, ja programma un atbilstīgais finansējums tiek pagarināts pēc 2020. gada un ja parādās citi iespējami atbalsta saņēmēji, uzaicinājumam iesniegt pieteikumus vajadzētu būt atvērtam jebkurām citām organizācijām, kuras atbilst kritērijiem un dod ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā.

(11)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam programmas laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(12)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi.

(13)

Katram atbalsta saņēmējam katru gadu līdz 30. novembrim būtu jāiesniedz Komisijai apraksts par darbībām, kas ir ieplānotas nākamajam gadam, lai sasniegtu programmas politikas mērķus. Minētās darbības būtu detalizēti jāapraksta, tostarp to mērķi, sagaidāmie rezultāti un ietekme, aprēķinātās izmaksas un grafiks, kā arī attiecīgie rādītāji, pēc kuriem tos izvērtē.

(14)

Finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (5).

(15)

Komisijai ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms programmas darbības beigām būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot programmu. Novērtējuma ziņojumā būtu jāizvērtē, vai programma būtu jāturpina pēc 2017.–2020. gada laikposma. Uz programmas pagarināšanu, grozīšanu vai atjaunošanu pēc 2017.–2020. gada laikposma būtu jāattiecina atklāta pieteikumu iesniegšanas procedūra, lai izraudzītos atbalsta saņēmējus.

(16)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus.

(17)

Atbalsta saņēmējiem būtu jāpieliek visas pūles, lai savu darbību darītu pamanāmu visās dalībvalstīs. Lai sasniegtu minēto mērķi, atbalsta saņēmējiem būtu jācenšas izveidot kontaktus ar attiecīgajām patērētāju bezpeļņas organizācijām visā Savienībā un, kad vien iespējams, tulkot informāciju, kas saistīta ar to organizāciju, dalību tajā un darbībām, un publicēt minēto informāciju to tīmekļa vietnēs.

(18)

Lai nodrošinātu atbalsta saņēmēju veikto ar Savienības finansējumu atbalstīto darbību nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā, un tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. maija.

(19)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, izveidot Savienības programmu, ar kuru tiek atbalstītas konkrētas darbības, kuras veicina patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju iesaisti Savienības politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai,

a)

pētniecības darbības, tostarp savu pētījumu un datu sagatavošana, un zinātības veidošana;

b)

sadarbība ar patērētājiem un citiem finanšu pakalpojumu galalietotājiem, veidojot saikni ar esošajiem patērētāju tīkliem un palīdzības dienestiem dalībvalstīs nolūkā identificēt jautājumus, kuri ir svarīgi Savienības politikas veidošanai, lai aizsargātu patērētāju intereses finanšu pakalpojumu jomā;

c)

izpratnes veidošanas darbības, izplatīšanas darbības un izglītošanas un apmācības nodrošināšana finanšu jomā tieši vai ar to valsts dalībnieku starpniecību, tostarp attiecībā uz patērētāju, citu finanšu pakalpojumu galalietotāju un nespeciālistu plašu auditoriju;

d)

darbības, ar kurām pastiprina mijiedarbību starp 3. panta 1. punktā minēto organizāciju dalībniekiem, kā arī interešu aizstāvības un politisko konsultāciju darbības, ar kurām sekmē minēto dalībnieku nostāju Savienības mērogā un sekmē sabiedrības un vispārējās intereses finanšu un Savienības regulējumā.

a)

turpmāk stiprināt patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju, kā arī ieinteresēto personu, kas pārstāv patērētāju un citu finanšu pakalpojumu galalietotāju intereses, aktīvu dalību un iesaistīšanos Savienības un citas attiecīgas daudzpusējas politikas veidošanā finanšu pakalpojumu jomā;

b)

informēt patērētājus un citus finanšu pakalpojumu galalietotājus, kā arī viņu intereses pārstāvošas ieinteresētās personas par aktuāliem jautājumiem finanšu nozares regulējumā.

a)

ikgadēju aprakstu par darbībām, ko atbalsta saņēmējs veicis saskaņā ar programmu;

b)

gada darbības pārskatu, kurā iekļauj kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus par katru darbību, ko atbalsta saņēmējs plāno un veic;

c)

finanšu pārskatu.

a)

darba organizācija un joma;

b)

iespējas kļūt par organizācijas dalībnieku, dalības nosacījumi un atbalsta saņēmēja struktūra;

c)

informācija par to, uz kurām no tās darbībām attiecas 1. panta 2. punkts.

19.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 129/24

(1)

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2014 (3), Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonds (“SFPS fonds”), kas ir Starptautisko Grāmatvedības standartu komitejas fonda tiesību pārņēmējs, un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB) līdz 2020. gada 31. decembrim saņem Savienības līdzfinansējumu darbības piešķīrumu veidā.

(2)

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG), pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 258/2014, līdz 2016. gada 31. decembrim saņēma Savienības līdzfinansējumu darbības piešķīrumu veidā.

(3)

Komisija 2013. gada 12. novembrī publicēja par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgā komisāra īpašā padomdevēja Philippe Maystadt ziņojumu (“īpašā padomdevēja ziņojums”), kurā viņš izklāstīja iespējamās EFRAG pārvaldības reformas, kuras vērstas uz to, lai nostiprinātu Savienības ieguldījumu starptautisko grāmatvedības standartu izstrādē.

(4)

Komisija cieši uzraudzīja EFRAG pārvaldības reformas īstenošanu un pienācīgi informēja Eiropas Parlamentu un Padomi par šajā ziņā sasniegto. Pamatojoties uz minēto, ir lietderīgi turpināt finansēt EFRAG laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, lai sasniegtu Savienības programmas ilgtermiņa mērķus atbalstīt konkrētas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

(5)

EFRAG valdei, kurā ir līdzsvaroti pārstāvētas gan sabiedriskās, gan privātās intereses, būtu jānodrošina, lai tās valdes locekļi apņemtos rīkoties Eiropas sabiedrības interesēs. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Centrālā banka tiek aicinātas, ciktāl iespējams, aktīvi piedalīties EFRAG valdes darbā.

(6)

Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EFRAG svarīgākajiem sasniegumiem un darbībām iepriekšējā gadā. Minētajā ziņojumā būtu arī jāaplūko norises attiecībā uz paplašinātā sabiedriskā labuma kritēriju un jāsniedz izvērsts pārskats par norisēm starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) jomā. Grāmatvedības standartiem nebūtu nedz jāapdraud finanšu stabilitāte Savienībā, nedz jākavē Savienības ekonomiskā attīstība.

(7)

Kas attiecas uz SFPS, PIOB un EFRAG attīstību, Komisijas gada ziņojumā būtu jāatsaucas arī uz Eiropas Parlamenta ieteikumu ņemšanu vērā un īstenošanu. Turklāt SFPS fonds, PIOB un EFRAG tiek mudināti regulāri un vismaz reizi gadā piedalīties Eiropas Parlamenta rīkotajās uzklausīšanās, lai sniegtu pilnīgu pārskatu par starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi.

(8)

Komisijai būtu regulārāk jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informācija par SFPS fonda, PIOB un EFRAG kopīgajiem centieniem, ņemot vērā to, ka minētās trīs struktūras līdzfinansē Savienība un ka tās tiecas sasniegt vienus un tos pašus mērķus.

(9)

Komisijai būtu arī jāapsver iespējamas izmaiņas attiecībā uz EFRAG darbību un privāttiesisko juridisko statusu ilgtermiņā.

(10)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 258/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, palielināt Savienības programmas budžetu laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam, lai atbalstītu EFRAG darbības, kas palīdz sasniegt Savienības politikas mērķus saistībā ar finanšu pārskatiem, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Lai nodrošinātu EFRAG finansējuma nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē, un tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

1)

regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 6. pantu groza šādi:

3)

regulas 9. pantu groza šādi: