25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantu var tikt pieņemti saglabāšanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu dalībvalstu pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos vides jomā, tostarp Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. pantā.

(2)

Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kuri atbilst teritorijās sastopamo dabisko dzīvotņu un sugu ekoloģiskajām prasībām. Turklāt tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu ievērojamus traucējumus, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija.

(3)

Dānija uzskatīja, ka Direktīvas 92/43/EEK 6. panta izpildes nolūkos ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi konkrētos tās suverenitātē esošos apgabalos Baltijas jūrā. Ja vajadzīgie zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi ietekmē citu dalībvalstu zvejniecību, dalībvalstis šos pasākumus Komisijai var iesniegt kopīgu ieteikumu formā.

(4)

Vācija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru ietekmē šādi pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 3. punktu Dānija ir sniegusi Vācijai un Zviedrijai attiecīgo informāciju par vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp šo pasākumu pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un detalizētu informāciju par praktisko īstenošanu un izpildi.

(5)

Dānija, Vācija un Zviedrija 2015. gada 13. martā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras Dānijas Natura 2000 teritorijās Baltijas jūrā. Šis ieteikums tika iesniegts pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi.

(6)

Ieteiktie pasākumi attiecās uz septiņām Natura 2000 teritorijām Baltijas jūrā. Tie aizliedz zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem rifu zonās.

(7)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) savā 2015. gada 17. aprīļa zinātniskajā ieteikumā (3) ir norādījusi, ka saglabāšanas mērķus konkrētajās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas minētas kopīgajā ieteikumā, nevar pilnībā sasniegt, neveicot atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu zvejas darbību attiecīgajos apgabalos.

(8)

ZZTEK norādīja uz dažām problēmām attiecībā uz saglabāšanas pasākumu kontroli un izpildi, un tā uzskatīja, ka papildu kontroles pasākumi varētu būt lietderīgi. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (4) 5. pantu dalībvalstīm ir pienākums pieņemt atbilstošus pasākumus, iedalīt piemērotus resursus un izveidot struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā veikto darbību kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Var veikt dažādus pasākumus, piemēram, visiem attiecīgajiem kuģiem uzlikt pienākumu biežāk sūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) atrašanās vietas ziņojumus vai, pamatojoties uz riska pārvaldību, attiecīgos apgabalus valsts kontroles sistēmā identificēt kā augsta riska apgabalus, lai tādā veidā reaģētu uz ZZTEK bažām.

(9)

Lai noteiktu zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus ar mērķi aizsargāt attiecīgās rifu zonas Baltijas jūrā un Kategatā (Ziemeļjūra), Komisija 2015. gada 25. jūnijā, pamatojoties uz diviem kopīgiem ieteikumiem, kurus iesniedza attiecīgās dalībvalstis, ir pieņēmusi Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 (5).

(10)

Zvejas darbībām, kurās izmanto pārvietojamus zvejas rīkus, kas saskaras ar grunti, ir negatīva ietekme uz rifu dzīvotnēm, jo šāda darbība ietekmē rifu struktūras un to bioloģisko daudzveidību. Tāpēc minētajā regulā tika iekļauts aizliegums zvejot ar šādiem rīkiem attiecīgajos rifu apgabalos, kā izklāstīts kopīgajos ieteikumos.

(11)

Bija lietderīgi paredzēt minētajā regulā noteikto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz zvejas aizliegumu ievērošanas kontroli.

(12)

2016. gada 10. jūnijā pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Dānija, Vācija un Zviedrija iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras, rētkrāterus (pockmarks) un jūrasspalvu un racējorganismu megafaunas kolonijas Bratten apgabalā Skagerakā (Ziemeļjūra).

(13)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 ir lietderīgi atcelt, un paredzētos saglabāšanas pasākumus iedalīt divos atsevišķos tiesību aktos attiecībā uz katru jūras baseinu.

(14)

Šajā regulā būtu jāiekļauj tikai tie zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas patlaban piemērojami Baltijas jūrā.

(15)

Saglabāšanas pasākumi, kas patlaban piemērojami Kategatā, un 2016. gada 10. jūnija kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi Bratten apgabalā (Skagerakā) būtu jāiekļauj jaunā, atsevišķā regulā attiecībā uz Ziemeļjūru.

(16)

Zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas noteikti šajā regulā, neskar citus spēkā esošus vai turpmākus pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgo teritoriju saglabāšana, tai skaitā arī zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus,

a)

“grunts zvejas rīks” ir jebkurš no šādiem zvejas rīkiem: grunts tralis, rāmja tralis, grunts tralis ar traļu durvīm, dvīņu tralis ar traļu durvīm, grunts pāru tralis, omāru tralis, garneļu tralis, zvejas vads, dāņu vads, skotu vads, laivas vai kuģa velkamais vads un draga;

b)

“ierobežotie apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno punktus, kuri minēti šīs regulas pielikumā un noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu;

c)

“attiecīgās dalībvalstis” ir Dānija, Vācija un Zviedrija.

25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/10

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantu var pieņemt zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos vides jomā, tostarp Padomes Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (3) 13. panta 4. punktā.

(2)

Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā prasīts dalībvalstīm noteikt īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vajadzīgos saglabāšanas pasākumus, kuri atbilst teritorijās sastopamo dabisko biotopu un sugu ekoloģiskajām prasībām. Turklāt tajā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās novērstu dabisko biotopu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu ievērojamus traucējumus, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktu dalībvalstīm jāpieņem pasākumu programmas, kurās iekļauti arī telpiskās aizsardzības pasākumi, kas sekmē vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju tīklus un pienācīgi aptver dabisko ekosistēmu daudzveidību, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Biotopu direktīvu, īpaši aizsargājamās teritorijas saskaņā ar Putnu direktīvu (4) un aizsargājamās jūras teritorijas, par ko vienojusies Kopiena vai attiecīgās dalībvalstis saskaņā ar starptautiskiem vai reģionāliem nolīgumiem, kuros tās ir puses.

(4)

Dānija uzskatīja, ka Direktīvas 92/43/EEK 6. panta izpildes nolūkos bija jāpieņem saglabāšanas pasākumi konkrētos apgabalos, kas ir tās suverenitātē Kategatā, Ziemeļjūrā. Ja vajadzīgie zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi ietekmē citu dalībvalstu zvejniecību, dalībvalstis šos pasākumus Komisijai var iesniegt kopīgu ieteikumu formā.

(5)

Dānija, Vācija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru ietekmē šādi pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 3. punktu Dānija iesniedza Vācijai attiecīgo informāciju par vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp šo pasākumu pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un detalizētu informāciju par praktisko īstenošanu un izpildi.

(6)

2015. gada 13. martā pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Dānija, Vācija un Zviedrija iesniedza Komisijai divus kopīgus ieteikumus par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras trijās Dānijas Natura 2000 teritorijās Kategatā, Ziemeļjūrā, un septiņās teritorijās Baltijas jūrā. Tie aizliedz zvejas darbības ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem rifu (biotopa tips 1170) zonās un aizliedz jebkādas zvejas darbības burbuļojošo rifu (biotopa tips 1180) zonās.

(7)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) (5) savā 2015. gada 17. aprīļa zinātniskajā ieteikumā norādīja, ka saglabāšanas mērķus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kas minētas kopīgajos ieteikumos, nevar pilnībā sasniegt, neveicot atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu zvejas darbību attiecīgajos apgabalos.

(8)

ZZTEK norādīja uz dažām problēmām attiecībā uz saglabāšanas pasākumu kontroli un izpildi, un uzskatīja, ka papildu kontroles pasākumi varētu būt lietderīgi. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (6) 5. pantu dalībvalstīm ir pienākums pieņemt atbilstošus pasākumus, iedalīt piemērotus resursus un izveidot struktūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā veikto darbību kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi. Var veikt dažādus pasākumus, piemēram, visiem attiecīgajiem kuģiem uzlikt pienākumu biežāk sūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) pozīcijas ziņojumus vai, pamatojoties uz riska pārvaldību, attiecīgos apgabalus valsts kontroles sistēmā identificēt kā augsta riska apgabalus, lai tādā veidā reaģētu uz ZZTEK bažām.

(9)

2015. gada 25. jūnijā Komisija pieņēma Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 (7), lai noteiktu zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus attiecīgo rifa zonu aizsargāšanai Baltijas jūrā un Kategatā.

(10)

Deleģētā regula (ES) 2015/1778 paredzēja aizliegumu zvejot ar pārvietojamiem grunts zvejas rīkiem attiecīgajās rifu zonās Baltijas jūrā un Kategatā, jo šādai zvejai ir negatīva ietekme uz rifu biotopiem un tā ietekmē gan rifu struktūras, gan rifos sastopamo bioloģisko daudzveidību.

(11)

Turklāt minētā regula aizliedza visas zvejas darbības attiecīgajās burbuļojošo rifu zonās Kategatā, jo burbuļojošie rifi ir īpaši vārīgas struktūras, un jebkāda fiziskā ietekme apdraud to saglabāšanās stāvokli.

(12)

Bija lietderīgi nodrošināt minētajā regulā noteikto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz zvejas aizliegumu ievērošanas kontroli.

(13)

Tagad Zviedrija uzskata, ka Direktīvas 92/43/EEK 6. panta un Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punkta izpildei ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi konkrētos apgabalos, kas ir tās suverenitātē un jurisdikcijā Skagerakā, Ziemeļjūrā.

(14)

Dānija, Vācija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas tās zvejniecības pārvaldībā, kuru ietekmē šādi pasākumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 3. punktu Zviedrija ir sniegusi Dānijai un Vācijai attiecīgo informāciju par vajadzīgajiem pasākumiem, tostarp šo pasākumu pamatojumu, atbalstošus zinātniskus pierādījumus un detalizētu informāciju par praktisko īstenošanu un izpildi.

(15)

2016. gada 10. jūnijā pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Dānija, Vācija un Zviedrija iesniedza Komisijai vēl vienu kopīgu ieteikumu par zvejniecībā piemērojamiem saglabāšanas pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt rifu struktūras, rētkrāterus (pockmarks) un jūrasspalvu un racējorganismu megafaunas kolonijas Bratten apgabalā Skagerakā. Šie pasākumi vairākās zonās nozīmētu zvejas darbību aizliegumu.

(16)

Bratten apgabalā ir nepieciešams aizliegt visas zvejas darbības attiecīgajos rifu apgabalos, jo tās ir ļoti grūti kontrolēt un pelaģiskā zveja ir mazizplatīta.

(17)

Lai aizsargājamajā jūras teritorijā Bratten nodrošinātu zvejas darbību atbilstošu kontroli, visiem zvejas kuģiem vajadzētu būt aprīkotiem ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), ko uztur darbībā atrodoties Bratten apgabalā, kā rezultātā ap slēgtajām zonām tiktu izveidota trauksmes zona.

(18)

ZZTEK (8) savā 2016. gada 8. jūlija zinātniskajā ieteikumā norādījusi, ka ierosinātos saglabāšanas mērķus Bratten aizsargājamajā jūras teritorijā, kur sastopami rifi, rētkrāteri un apdraudētas sugas, nevar pilnībā sasniegt, neveicot atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu zvejas darbības attiecīgajos apgabalos.

(19)

Tomēr ZZTEK norāda, ka ierosinātās ieguves lieguma zonu robežas atrodas ļoti tuvu rifiem un neietver buferzonu, kas atbilstu definīcijai saskaņā ar ICES vadlīnijām. ZZTEK uzskata, ka buferzonas ir lietderīgas saglabāšanas mērķiem un kontrolējamībai, taču priekšlikumā definētie koridori šķiet ļoti nelieli. Turklāt 14. apgabalā – kura slēgšanai, kas galvenokārt pamatota ar piesardzīgu pieeju, lai nākotnē izvairītos no zvejas noslodzes pieauguma dziļjūras gultnē, piekritušas visas ieinteresētās personas – ir ļoti maz jutīgu biotopu.

(20)

Ievērojot jauno kopīgo ieteikumu, kas iesniegts 2016. gada 10. jūnijā, ir lietderīgi atcelt Deleģēto regulu (ES) 2015/1778 un pārkārtot attiecīgos saglabāšanas pasākumus pēc jūras baseina, proti, pārdalīt tos divos dažādos juridiskajos instrumentos.

(21)

Šī regula būtu jāattiecina tikai uz Ziemeļjūru, un tajā vajadzētu iekļaut pašreiz Kategatā piemērojamos saglabāšanas pasākumus un pasākumus, kas ierosināti 2016. gada 10. jūnija kopīgajā ieteikumā attiecībā uz Bratten apgabalu.

(22)

Saglabāšanas pasākumi, kas pašreiz piemērojami Baltijas jūrā, būtu jāiekļauj atsevišķā jaunā regulā.

(23)

Zvejniecībā piemērojamie saglabāšanas pasākumi, kas noteikti šajā regulā, neskar citus spēkā esošus vai turpmākus pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir attiecīgo teritoriju saglabāšana, tai skaitā arī zvejniecībā piemērojamus saglabāšanas pasākumus,

a)

“grunts zvejas rīks” ir jebkurš no šādiem zvejas rīkiem: grunts tralis, rāmja tralis, grunts tralis ar traļu durvīm, dvīņu tralis ar traļu durvīm, grunts pāru tralis, omāru tralis, garneļu tralis, zvejas vads, dāņu vads, skotu vads, laivas vai kuģa velkamais vads un draga;

b)

“1. grupas apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno punktus, kuri minēti šīs regulas I pielikumā un noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu;

c)

“2. grupas apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno punktus, kuri minēti šīs regulas II pielikumā un noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu;

d)

“Bratten” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno punktus, kuri minēti šīs regulas III pielikumā un noteikti saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu;

e)

“attiecīgās dalībvalstis” ir Dānija, Vācija un Zviedrija.

a)

1. grupas apgabalos un

b)

šādos 2. grupas apgabalos:

25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/26

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Speck Alto Adige / Südtiroler Markenspeck / Südtiroler Speck, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1364/2011 (3).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/27

(1)

Ar Lēmumu (ES) 2016/2369 (2) Padome pilnvaroja Savienības vārdā parakstīt pievienošanās protokolu Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, lai ņemtu vērā Ekvadoras pievienošanos (“protokols”). Saskaņā ar Lēmumu (ES) 2016/2369 šis protokols jāpiemēro provizoriski, kamēr nav pabeigtas procedūras tā noslēgšanai. Protokolu provizoriski piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

(2)

II pielikums Tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju, Peru un Ekvadoru, no otras puses (“nolīgums”), attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm. Attiecībā uz vairākiem izstrādājumiem minētā pielikuma 2.A papildinājumā paredzētas atkāpes no izcelsmes noteikumiem, kas minētajā pielikumā paredzēti gada kvotu ietvaros. Tādēļ ir jāizstrādā nosacījumi minēto atkāpju piemērošanai attiecībā uz importu no Ekvadoras.

(3)

Kvotas, kas noteiktas nolīguma II pielikuma 2.A papildinājumā, būtu jāpārvalda Komisijai, ievērojot hronoloģisko secību attiecībā uz datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447 (3).

(4)

Lai izmantotu tiesības uz tarifa koncesijām, būtu jāuzrāda attiecīgs izcelsmes apliecinājums muitas iestādēm.

(5)

Lai nodrošinātu ar protokolu izveidotās kvotu sistēmas netraucētu piemērošanu, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas, kurā sāk protokola provizorisko piemērošanu.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/31

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/33

(1)

Eiropas Komisija 2016. gada 2. februārī saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 30. pantu saņēma no Vapo Oy (turpmāk “Vapo” vai “pieprasījuma iesniedzējs”) pieprasījumu (turpmāk “pieprasījums”).

(2)

Vapo ir publisks uzņēmums, kurā Somijas valstij pieder 50,1 % kapitāla daļu, bet 49,9 % pieder Suomen Energiavarat Oy – uzņēmumam, kas pieder pašvaldību enerģētikas uzņēmumiem un elektroapgādes kooperatīviem.

(3)

Pieprasījums attiecas uz kūdras ražošanas darbībām Somijā.

(4)

Pieprasījumam pievienots Somijas Konkurences un patērētāju iestādes (turpmāk “NCA”) 2015. gada 2. novembra paziņojums. Komisija uzskata, ka šis dokuments nav uzskatāms par paskaidrotu un pamatotu nostāju Direktīvas 2014/25/ES 35. panta 2. punkta nozīmē, jo tas ir vienkāršs paziņojums, ka minētie nosacījumi ir izpildīti, nesniedzot nekādus argumentus, kas pamatotu šo paziņojumu (3).

(5)

Komisija 2016. gada 10. martā, 2016. gada 2. jūnijā, 2016. gada 6. jūlijā, 2016. gada 8. jūlijā un 2016. gada 23. septembrī nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam e-pasta vēstules, lūdzot papildu informāciju. Pieprasījuma iesniedzējs e-pasta vēstulēs 2016. gada 6. aprīlī, 2016. gada 16. jūnijā, 2016. gada 26. augustā un 2016. gada 30. septembrī atbildēja uz informācijas pieprasījumu.

(6)

Vienlaikus Komisija 2016. gada 7. jūnijā lūdza Somijas iestādēm sniegt papildu informāciju. Somijas iestādes 2016. gada 26. septembrī e-pasta vēstulē nosūtīja atbildi. Secinājumu pamatā bija Somijas NCA veikts apsekojums, kurā aptaujāti 24 Vapo klienti un 8 šī uzņēmuma konkurenti, kā arī no kūdras ražotāju asociācijas saņemtā informācija. Respondentiem tika jautāts par to, kā tie izmanto kurināmo, to, vai tiem ir iespēja pāriet uz cita veida kurināmo, to, kādu ietekmi atstātu iespējamas kurināmā cenas izmaiņas, kā arī par ekonomiski izdevīgu transportēšanas attālumu, kurināmā cenām, šķēršļiem ienākšanai tirgū, kūdras purvu iepirkuma procedūrām un kūdras un koksnes kurināmā tirgu tendencēm tuvākajos gados.

(7)

Kūdra ir organiskām vielām bagāts materiāls, kuru iegūst mitros apgabalos un kura sastāvā ir daļēji satrūdējušas augu atliekas. To sagriež un izžāvē, lai izmantotu kā kurināmo. Somijā kūdru galvenokārt izmanto elektroenerģijas ražošanai un centralizētai siltumapgādei. Kopumā kūdra veidoja 4 % no Somijā enerģijas ražošanai izmantotā kurināmā 2014. gadā (4).

(8)

Somijā ir kūdras purvi kopumā 9 miljonu hektāru platībā, un 1,2 miljoni hektāru no tiem ir piemēroti kūdras ražošanai (5). Tomēr kūdras ražošanai faktiski tiek izmantoti mazāk nekā 10 % no platības, kas būtu tam piemērota (6). Aktīvās ražošanas dislokāciju nosaka konkurences apstākļi, jo kūdras transportēšanas ekonomiski izdevīgais attālums ir samērā neliels – tikai 150 km (7).

(9)

Somijā ir aptuveni 23 miljoni hektāru meža, un tā ir nozīmīgs mežsaimniecības produktu piegādātājs pasaules tirgos (8).

(10)

Kūdras un koksnes kurināmo izmanto aptuveni 400 spēkstacijās un siltumcentrālēs visā Somijā.

(11)

Vapo ir vienīgais kūdras ražotājs, kas darbojas visā valstī. Somijā ir arī vairāki reģionāli ražotāji un aptuveni 300 vietēja mēroga ražotāji, un dažām no lielākajām spēkstacijām ir pašām savas kūdras ieguves vietas.

(12)

Koksnes kurināmo piegādā pieci valsts līmeņa ražotāji, 79 mežsaimniecības asociācijas un simtiem vietējo ražotāju (9).

(13)

Direktīva 2014/25/ES attiecas uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu tādu darbību īstenošanai, kas saistītas ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai iegūtu akmeņogles vai cita veida cieto kurināmo, ja vien šādai darbībai nav piemērots atbrīvojums saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu.

(14)

Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt darbību, uz ko attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota.

(15)

To, vai kāda darbība ir tieši pakļauta konkurencei, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemēro attiecīgos ES tiesību aktus, kas konkrēto nozari vai tās daļu atver konkurencei. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2014/25/ES III pielikumā. Tomēr attiecībā uz akmeņogļu un cita veida cietā kurināmā ieguvi minētajā pielikumā nav norādīts neviens attiecīgs tiesību akts, ar ko liberalizē šo nozari. Tāpēc nevar pieņemt, ka pastāv brīva piekļuve tirgum, un tas ir jāpierāda de facto un de jure.

(16)

Šis lēmums neskar noteikumu piemērošanu konkurences un citās ES tiesību aktu jomās. Konkrētāk, kritēriji un metodika, kas izmantoti, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 34. pantu, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar Līguma 101. vai 102. pantu vai Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (10). To apstiprināja arī Tiesa nesenā spriedumā (11).

(17)

Tā kā nevar pieņemt, ka pastāv brīva piekļuve tirgum, tas ir jāpierāda de facto un de jure.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka nav tiesisku ierobežojumu attiecībā uz piekļuvi kūdras tirgum. Kūdras ražošanai ir nepieciešama vides atļauja, taču to nevar uzskatīt par tirgus piekļuves ierobežojumu. Turklāt nav nekādu īpašu vai ekskluzīvu tiesību, kas attiektos uz kūdras ražošanu.

(19)

Izpēte par tiesību normām, kas piemērojamas kūdras ražošanas atļauju izsniegšanā Somijā, liecina, ka pašreiz šīs atļaujas tiek izsniegtas bez diskriminācijas. Lai sāktu kūdras ražošanu, nepieciešama vides atļauja. Lai gan šādas atļaujas iegūšanas process var būt ļoti ilgs (no viena līdz četriem gadiem), atļaujas piešķiršanas procedūra un kritēriji visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi, tāpēc no publiskā iepirkuma viedokļa nav uzskatāms, ka piekļuve tirgum tiktu ierobežota. Šā lēmuma sakarā iespēju iegūt kūdras ražošanas atļauju var uzskatīt de jure par neierobežotu.

(20)

Liela daļa kūdrāju, kas piemēroti kūdras ražošanai, vēl nav izmantoti (12). Pieprasījuma iesniedzējs arī norāda, ka pēdējo gadu laikā kūdras ražotāju skaits ir pieaudzis (13), un tas apliecina to, ka piekļuve tirgum ir de facto neierobežota.

(21)

Somijas iestādes apliecinājušas, ka piekļuve šai darbībai ir neierobežota (14).

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvērtētu nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā, un neskarot konkurences tiesību aktus vai jebkuras citas jomas ES tiesību aktu piemērošanu, piekļuve tirgum saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai iegūtu kūdru, uzskatāma par neierobežotu de facto un de jure.

(23)

Tas, vai darbības ir pakļautas tiešai konkurencei, jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem neviens nav pats par sevi izšķirošs. Attiecībā uz šā lēmuma skartajiem tirgiem viens no vērā ņemamiem kritērijiem ir galveno tirgus dalībnieku tirgus daļa attiecīgajā tirgū. Ņemot vērā attiecīgo tirgu iezīmes, var piemērot arī citus kritērijus.

(24)

Turklāt iepriekš sniegtā definīcija nekādā veidā neskar ne Līguma 101. un/vai 102. panta piemērošanu, ne Regulā (EK) Nr. 139/2004 paredzēto uzņēmumu koncentrācijas kontroles noteikumu piemērošanu, ne visu to piemērojamo regulu un Komisijas piezīmju un pamatnostādņu piemērošanu, kas attiecas uz ES konkurences noteikumu izpildi, tostarp attiecīgo tirgus definēšanas un tirgus daļu aprēķina noteikumu piemērošanu.

(25)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt, vai uz pieprasījumā minētajiem pakalpojumiem attiecas publiskā iepirkuma konkurence (tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota Direktīvas 2014/25/ES 34. panta nozīmē) tādā līmenī, kas nodrošinātu, ka arī gadījumā, ja nepastāv disciplīna, ko paredz Direktīvā 2014/25/ES izklāstītie detalizētie iepirkuma noteikumi, iepirkums attiecīgo darbību veikšanai tiks īstenots pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz kritērijiem, kas pircējiem ļauj konstatēt, kurš kopumā ir ekonomiski visizdevīgākais risinājums.

(26)

Vapo ir vienīgais līgumslēdzējs, kas darbojas kūdras tirgū Somijā, un tādējādi – vienīgais dalībnieks, uz kuru attiecas ES publiskā iepirkuma noteikumi. Šajā saistībā svarīgi ņemt vērā, ka uzņēmumi, uz kuriem neattiecas publiskā iepirkuma procedūras, darbojoties šajos tirgos, var radīt konkurences spiedienu uz pieprasījuma iesniedzēju.

(27)

Pieprasījums attiecas uz kūdras ražošanu un vairumtirdzniecību. Ražotāji iegūst un apstrādā kūdru un tieši pārdod to dažādām siltumcentrālēm bez starpniekiem. Aplūkojot konkurenci kūdras ražošanas tirgū, jāņem vērā saikne starp iegūtās kūdras ražošanu un pirmo pārdošanu/izplatīšanu vairumtirdzniecībā. Šā lēmuma ietvaros, neskarot citu ES tiesību aktu piemērošanu, kūdras ražošana un vairumtirdzniecība tiks skatītas kopā, vienā produktu tirgū.

(28)

Pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka kūdras tirgus ir kopīgs konkrētais tirgus vismaz ar koksnes kurināmajiem (t. i., kokskaidām un mežsaimniecības blakusproduktiem). Vapo darbojas gan kūdras, gan koksnes tirgū, tomēr galvenokārt tas pārdod kūdru.

(29)

Somijas NCA līdzšinējā praksē (15) uzskatīts, ka kūdra un koksne ir piederīgas atsevišķiem produktu tirgiem, tomēr skaidra definīcija nav noteikta. Definēto kūdras un koksnes tirgu diferenciācijas pamatā bija šādi apsvērumi: lielās ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz citu tehnoloģiju vai tās maiņu, kūdras un koksnes atšķirīgie tehniskie raksturlielumi, koksnes piedāvājuma trūkums, koksnes kurināmā konkrētas tirgus cenas neesība un ilgtermiņa līgumi. Komisija novērtēja pašreizējo tirgus situāciju, izvērtējot, cik lielā mērā ir spēkā minētie apsvērumi.

(30)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka vienas no būtiskākajām pārmaiņām salīdzinājumā ar laiku, kad pieņemti iepriekšējie Somijas NCA lēmumi, ir pārmaiņas siltumcentrāļu izmantotajā sadedzināšanas tehnoloģijā, kuru rezultātā palielinājies koksnes kurināmā patēriņš un samazinājies kūdras patēriņš. Pieprasījuma iesniedzējs īpaši norāda, ka mūsdienās gandrīz visās siltumcentrālēs Somijā ir iespējams dedzināt gan kūdru, gan koksni. Šā iemesla dēļ pēdējo 15 gadu laikā palielinājies koksnes kurināmā patēriņš (16).

(31)

Somijas NCA ir apstiprinājusi, ka dažu pēdējo gadu laikā kūdras tirgotāji ir izjutuši arvien lielāku konkurences spiedienu, ko rada koksnes pārdošana (17). Somijas NCA konstatējusi, ka enerģijas ražotāji ir veikuši ieguldījumus iekārtās, kurās var izmantot vairāku veidu kurināmo – kūdru, koksni un pat akmeņogles – lai varētu maksimāli elastīgi reaģēt uz dažādiem tirgus apstākļiem, kā arī vides un nodokļu politikas nostādnēm.

(32)

Somijas 20 lielākie kūdras patērētāji (18) pašreiz visi kā kurināmo izmanto gan kūdru, gan koksni, kā arī akmeņogles (siltumcentrālēs, kas atrodas piekrastē) (19).

(33)

No 400 spēkstacijām un siltumcentrālēm, kurās izmanto kūdru un koksni, mazāk nekā 20 nelielās siltumcentrālēs izmanto vienīgi kūdru (20). Tomēr šo centrāļu nodrošinātais patēriņš ir niecīgs (21).

(34)

Attiecībā uz tehniskajām atšķirībām Komisija norāda, ka mūsdienās tehniski efektīvu sadedzināšanu var nodrošināt, koksnei pievienojot ķīmiskas vielas.

(35)

Jāatzīmē, ka, izmantojot tikai koksni, palielinās apkures katla korozija, tāpēc sadedzināšanas procesā parasti pievieno minimālu daudzumu kūdras (kas dabīgi satur sēru), akmeņogļu vai ķīmisku vielu, piemēram, sēra vai kaļķu, lai novērstu koroziju. Optimālais nepieciešamā kūdras kurināmā daudzums ir ļoti atšķirīgs atkarībā no iekārtas tehnoloģijas un plānotās emisijas – kūdras proporcionālais daudzums var būt 0–60 % (22).

(36)

Komisija lūdza pieprasījuma iesniedzējam informāciju (23) par kūdras un koksnes piegādes proporcionālo sadalījumu dažādās sezonās gada laikā un konkrēti par to, vai klientiem de facto ir jāizmanto tikai kūdra vai tikai koksne. Pieprasījuma iesniedzējs paskaidroja (24), ka augstākais kūdras patēriņa līmenis ir laikā no janvāra līdz martam, savukārt vasarā patēriņš ir neliels, jo kurināmais nav nepieciešams apkurei. Kā piemēru pieprasījuma iesniedzējs aprakstīja situāciju 2015. gadā, kad valdīja ļoti zema temperatūra (25) un siltumcentrālēs tika patērēts vairāk kūdras nekā koksnes. Tomēr kopējā patēriņā ar kūdru aizstātais koksnes daudzums bija nebūtisks.

(37)

Attiecībā uz koksnes piedāvājuma trūkumu pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka pašreizējā situācija ir pilnīgi atšķirīga no situācijas laikā, kad tika pieņemti iepriekšējie NCA lēmumi, jo operatori ir ieguldījuši līdzekļus mežizstrādes iekārtās un tādējādi koksnes tirgus ir būtiski palielinājies (26).

(38)

Pieprasījumā teikts (27), ka tāda alternatīva kurināmā pieejamība, ar ko var aizstāt kūdru, ir laba. Somijas ziemeļu un austrumu reģionos koksnes kurināmais ir viegli pieejams, savukārt dienvidu un rietumu reģionos vietējās izcelsmes koksnes kurināmā pieejamība nākotnē var ierobežot kokskaidu izmantošanas pieaugumu (28). Kā alternatīvs kurināmais tiek izmantotas akmeņogles (piekrastes reģionos), no Krievijas importētā koksne un gāze (kur ierīkoti gāzes cauruļvadi). Pat ja koksnes pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, šāda situācija ir īslaicīga (29).

(39)

Somijas NCA norādīja, ka pašreiz gan kokskaidu, gan mežsaimniecības blakusproduktu tirgi ir kļuvuši komerciālāki un to stāvoklis salīdzinājumā ar kūdras tirgu kļuvusi spēcīgāka (30).

(40)

Publiski pieejamie laikrindu dati (31) par elektroenerģijas ražošanā izmantotajiem resursiem liecina, ka koksnes kurināmā patēriņš pastāvīgi pieaudzis, bet kūdras patēriņš – samazinājies, jo īpaši, sākot no 2010. gada.

(41)

Somija saņem darbības atbalsta shēmu atbalstu (32) spēkstacijām, kurās izmanto kokskaidas; šo shēmu mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, stimulējot pāreju no kūdras kurināmā uz biomasu.

(42)

Saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” Somijai noteiktais mērķis ir sasniegt atjaunojamo energoresursu enerģijas 38 % īpatsvaru. Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Somijas enerģijas bruto galapatēriņā pieauga no 28,5 % 2005. gadā līdz 36,8 % 2013. gadā (33).

(43)

Pieprasījuma iesniedzējs apstiprina (34), ka visi tā galvenie klienti ir tiesīgi saņemt iepriekš minēto atbalstu.

(44)

Valdības noteiktās pārmaiņas attiecībā uz atbalsta apjomu (35) stājās spēkā 2016. gada 1. martā. Saskaņā ar šo tiesību aktu maksimālais subsīdiju apjoms elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot kokskaidas, tika palielināts no EUR 15,90 par megavatstundu līdz EUR 18 par megavatstundu.

(45)

Somijā energonodokļus piemēro elektroenerģijai, akmeņoglēm, dabasgāzei, kūdras kurināmajam, taleļļai un šķidrajiem kurināmajiem. Atbilstoši jaunākajiem tiesību aktiem (36) jaunais kūdras kurināmā nodoklis ir EUR 1,90 par megavatstundu (samazināts no EUR 3,40 par megavatstundu). Arī šis jaunais nodoklis stājās spēkā 2016. gada 1. martā.

(46)

Kūdras un citu veidu fosilā kurināmā izmantošanai enerģētikā – pretstatā koksnes izmantošanai – piemēro CO2 emisijas nodokli. Iepriekšējā NCA lēmuma (37) pieņemšanas laikā emisijas nodoklis vēl nebija stājies spēkā. Šā nodokļa ieviešana pamudināja veikt apjomīgus ieguldījumus jaunās iekārtās, kurās var izmantot vairāku veidu kurināmo, un veco iekārtu pārveidē, lai tajās varētu izmantot gan koksni, gan dažādu veidu fosilo kurināmo.

(47)

Pieprasījuma iesniedzējs norāda (38), ka, ņemot vērā visus nodokļus, kas piemērojami kūdrai, un atbalstu, kas pieejams koksnes izmantošanai, un salīdzinot kūdras kurināmā izmaksas klientam (ietverot kūdras nodokli un CO2 emisijas kvotu maksu) ar koksnes kurināmā izmaksām, var secināt, ka koksnes un kūdras kurināmā izmaksas klientam ir līdzīgas, tomēr koksne joprojām ir lētāka nekā kūdra.

(48)

Somijas iestādes apliecināja (39), ka apsekojumā, kurā aptaujāti Vapo klienti un konkurenti, daudzi respondenti norādījuši, ka spēkā esošā atbalsta, nodokļu un emisijas kvotu apmēra dēļ praksē kūdras un koksnes gala izmaksas klientam ir vienādas.

(49)

Laikā, kad pieņemti iepriekšējie NCA lēmumi, kūdras piedāvājums bija nepietiekams un koksnes kurināmais nebija tik plaši pieejama alternatīva kā pašreiz. Lai nodrošinātu pietiekamu piegādes apjomu, klienti bija gatavi slēgt ilgtermiņa līgumus.

(50)

Vapo pašreiz sadarbojas ar klientiem uz pamatlīgumu pamata. Parasti šo pamatlīgumu darbības laiks pārsniedz vienu gadu, taču par piegāžu cenu un apjomu tiek panākta ikgadēja vienošanās vai vienošanās uz īsāku laiku, pamatojoties uz situāciju tirgū. Vapo nav ekskluzīvu izplatīšanas līgumu, un visiem tā klientiem ir iespēja iegādāties kūdru no citiem ražotājiem. Tādējādi, lai gan ir noslēgti pamatlīgumi, klientiem nav ilgtermiņa saistību iegādāties kūdru no Vapo.

(51)

Ņemot vērā pašreizējo situāciju kūdras un koksnes tirgū, kas aprakstīta 27.–50. apsvērumā, un arī spēkā esošo valsts atbalsta shēmu koksnes izmantošanai, var secināt, ka kūdras kurināmā tirgotāji saskaras ar būtisku konkurences spiedienu, ko cita starpā rada koksnes kurināmā pārdošana.

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvērtētu nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā, un neskarot konkurences tiesību aktus vai jebkuras citas jomas ES tiesību aktu piemērošanu, Komisija uzskata, ka kūdras kurināmais un koksnes kurināmais (kokskaidas un mežsaimniecības blakusprodukti) pašreiz ir savstarpēji konkurējoši produkti.

(53)

Pieprasījuma iesniedzējs norādījis, ka konkrētais tirgus aptver Somijas valsts teritoriju. Pieprasījuma iesniedzējs tāpat kā citi kūdras un koksnes ražotāji darbojas Somijā.

(54)

Iepriekšējā NCA lēmumā (40) atzīts, ka kūdras ģeogrāfiskais tirgus ir valsts mēroga tirgus. Tādu pašu secinājumu paudušas Somijas iestādes 2016. gada 26. septembra vēstulē (41).

(55)

Kūdras kurināmo parasti ražo pēc iespējas tuvāk klientu darba vietām. Parasti vienam klientam kūdru piegādā no desmitiem dažādu kūdras ieguves vietu (42). Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja aplēsēm kūdras kurināmā transportēšanas ekonomiski izdevīgais maksimālais attālums ir aptuveni 150 km, kokskaidu transportēšanai tas ir 50 km, bet koksnes blakusproduktu transportēšanai – 150 km.

(56)

Pēc tirgus apsekojuma, ko NCA veica 2016. gadā, noteikts, ka transportēšanas ekonomiski izdevīgais attālums kūdrai ir 160 km, kokskaidām – 110 km, bet koksnes blakusproduktiem – 155 km (43).

(57)

Pieprasījuma iesniedzējs uzsver, ka katras siltumcentrāles, kurā izmanto kūdras vai koksnes kurināmo, ekonomiski izdevīgajā piegādes apgabalā ir vairākas kūdras un koksnes ieguves vietas un ka kūdras un koksnes ražotāji savukārt pārdod savus produktus kā kurināmo dažādām centrālēm. Tādus pašus argumentus pauda NCA iepriekšējā lēmumā (44), nosakot, ka ģeogrāfiskais tirgus ir valsts mēroga tirgus.

(58)

Komisija konstatē, ka visi 20 lielākie kūdras izmantotāji Somijā izmanto gan kūdras kurināmo, gan koksni un arī akmeņogles un katram no tiem ir vairāki kūdras un koksnes piegādātāji, turklāt ekonomiski izdevīgajā transportēšanas apgabalā ir pieejami daudzi iespējamie piegādātāji.

(59)

Somijas NCA uzsver (45), ka salīdzinājumā ar situāciju iepriekšējā NCA lēmuma pieņemšanas laikā 2001. gadā šobrīd ģeogrāfiskā tirgus situācija faktiski nav mainījusies, tāpēc ģeogrāfisko tirgu var definēt kā valsts mēroga tirgu.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvērtētu nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2014/25/ES 34. pantā, un neskarot konkurences tiesību aktus vai jebkuras citas jomas ES tiesību aktu piemērošanu, Komisijai nav nepieciešams konstatēt precīzu ģeogrāfiskā tirgus apmēru, jo jebkurā gadījumā konkurences situācijas novērtējums būtu nemainīgs.

(61)

Uzskatāms, ka attiecībā uz kūdras un koksnes tirgu viens no konkurences līmeņa rādītājiem valsts iekšējā tirgū ir triju lielāko ražotāju kopējā tirgus daļa. Tas atbilst Komisijas iepriekšējiem lēmumiem (46).

(62)

Triju lielāko ražotāju tirgus daļa pārdošanas apjomu ziņā 2012. gadā bija […] % (47), 2013. gadā – […] % un 2014. gadā – […] % (48). Vapo Oy ir lielākais dalībnieks šajā tirgū, tomēr tā tirgus daļa pēdējos gados samazinās (2012. gadā – […]; 2013. gadā – […] un 2014. gadā – […]).

(63)

Analīze attiecībā uz konkurences situāciju, aplūkojot katru no 20 lielākajiem patērētājiem, liecina, ka Vapo tirgus daļa ir robežās no […] līdz […] (49) ar diviem izņēmumiem (50) un kopumā Vapo piegādā […] (51) no visa šiem 20 lielākajiem klientiem piegādātā apjoma.

(64)

Tas, ka Vapo tirgus daļa lielāko klientu apgādē ir lielāka nekā tā kopējā tirgus daļa, kas aprēķināta valsts līmenī, varētu liecināt, ka Vapo nespēj izmantot savu stāvokli tirgū, lai piesaistītu mazos klientus.

(65)

Arī hipotētiski aplūkojot alternatīvu situāciju, kad Somija būtu sadalīta četros piegādes reģionos (ziemeļu, austrumu, rietumu un dienvidu), novērtējuma rezultāts būtiski nemainās – Vapo tirgus daļa (52) ir no […] līdz […] (53).

(66)

Kā paskaidrots 50. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs pārdod kūdru un koksni saskaņā ar pamatlīgumiem, kas noslēgti ar klientiem, un par piegāžu apjomu un cenu ar klientiem vienojas reizi gadā vai biežāk. Visi 20 Somijas lielākie kūdras patērētāji (54), kuri atrodas visā valsts teritorijā, izmanto gan kūdru, gan koksni un dažkārt arī akmeņogles. Katrai siltumcentrālei ir vairāki kūdras un koksnes piegādātāji, un pieprasījuma iesniedzējam nav ekskluzīvu līgumu.

(67)

Attiecībā uz kurināmā veida maiņu var konstatēt, ka izmaiņas iekārtu tehnoloģijās, kūdrai piemērojamie nodokļi un subsīdijas koksnes izmantošanai ir izraisījuši kūdras patēriņa samazināšanos. Pieprasījuma iesniedzējs zaudēja vairākus kūdras pircējus, kas pārgājuši uz kurināmo, kuru piegādā citi piegādātāji, savukārt citi klienti samazinājuši no pieprasījuma iesniedzēja iegādātās kūdras daudzumu.

(68)

Pēdējo gadu laikā kūdras tirgū ienākuši vairāki jauni dalībnieki (55); tomēr to skaits nav liels, jo pieprasījums pēc kūdras samazinās.

(69)

Somijas valdība veicina koksnes kurināmā izmantošanu enerģijas ražošanā. Kūdras kurināmajam piemērojamo nodokļu apmērs tika samazināts, taču vienlaikus tika palielinātas subsīdijas koksnes kurināmajiem – tas liecina par valdības vēlmi saglabāt konkurenci starp vietējo kūdras kurināmo un koksnes kurināmo. Koksne jau ir visvairāk izmantotais energoresurss; tās izmantošanas apmērs pieaudzis, sākot no 2000. gada, tikmēr kūdras izmantošanas īpatsvars samazinājies.

(70)

Kā paskaidrots 41.–48. apsvērumā, gala izmaksas klientam, ņemot vērā kurināmā nodokli, emisijas kvotas (kūdrai) un subsīdijas (koksnei), ir līdzīgas, tomēr koksne vidēji ir lētāka nekā kūdra.

(71)

Komisija ņem vērā, ka pašreizējo konkurences spiedienu uz kūdru galvenokārt rada spēkā esošais tiesiskais regulējums (kūdras kurināmā nodoklis, CO2 emisijas nodoklis, subsīdijas kokskaidu izmantošanai) un ka izmaiņas šajās politikas nostādnēs varētu mainīt kūdras un koksnes tirgus dinamiku, šo produktu savstarpējo konkurētspēju un kopējo konkurences spiedienu uz Vapo.

(72)

Attiecībā uz kūdras ražošanu un vairumtirdzniecību situāciju var rezumēt šādi: triju lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa ir neliela, klientiem ir iespēja pāriet no kūdras uz koksni un citu veidu kurināmo.

(73)

Ņemot vērā 23.–71. apsvērumā izvērtētos faktorus, uzskatāms, ka Direktīvas 2014/25/ES 34. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu pakļautību konkurencei attiecībā uz kūdras ražošanu un vairumtirdzniecību Somijā ir izpildīts.

(74)

Turklāt, tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2014/25/ES nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Somijā ražot kūdru un pārdot to vairumtirdzniecībā, ne arī tad, kad līgumslēdzēji organizē projektu konkursus šādas darbības veikšanai minētajā ģeogrāfiskajā zonā.

(75)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija laikposmā no 2016. gada februāra līdz 2016. gada oktobrim, kas izklāstīta pieprasījuma iesniedzēja un Somijas iestāžu sniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja pēc būtiskām juridiskās vai faktiskās situācijas pārmaiņām Direktīvas 2014/25/ES 34. panta piemērošanas nosacījumi vairs nav izpildīti.

(76)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Publiskā iepirkuma padomdevējas komitejas atzinumu,

25.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/42

(1)

Monetārā nolīguma starp Eiropas Savienību un Andoras Firstisti (turpmāk “monetārais nolīgums”) 8. pants paredz, ka Andoras Firstiste īsteno Savienības tiesību aktus saistībā ar noteikumiem par euro banknotēm un monētām, banku nozares un finanšu nozares tiesību aktiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanas un skaidras naudas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršanu, medaļām un žetoniem un statistikas pārskatu prasībām. Šie tiesību akti norādīti monetārā nolīguma pielikumā.

(2)

Komisijai katru gadu jāgroza pielikums, lai ņemtu vērā jaunos attiecīgos Savienības tiesību aktus un noteikumus un spēkā esošo tiesību aktu un noteikumu grozījumus.

(3)

Tika pieņemti daži jauni attiecīgi Savienības tiesību akti un noteikumi, un daži spēkā esošo tiesību aktu grozījumi, kas jāpievieno pielikumam.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Monetārā nolīguma pielikums,