16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/1

(1)

Padomes Direktīva 2014/107/ES (3), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES (4), no 2016. gada 1. janvāra ir spēkā 27 dalībvalstīs un no 2017. gada 1. janvāra – Austrijā. Ar minēto direktīvu Savienībā īsteno finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālo standartu, tādējādi nodrošinot, ka informācija par finanšu kontu turētājiem tiek paziņota tai dalībvalstij, kurā konta turētājs ir rezidents.

(2)

Direktīva 2011/16/ES nosaka, ka, ja konta turētājs ir starpniekstruktūra, finanšu iestāde izvērtē šo struktūru un identificē tās faktiskos īpašniekus un ziņo par tiem. Minētais svarīgais minētās direktīvas piemērošanas elements balstās uz tādu informāciju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas iegūta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (5), lai identificētu faktiskos īpašniekus.

(3)

Lai nodrošinātu, ka tiek veikta efektīva pārraudzība attiecībā uz to, kā finanšu iestādes piemēro klientu uzticamības pārbaudes procedūras, kas noteiktas Direktīvā 2011/16/ES, nodokļu iestādēm ir nepieciešama piekļuve informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Bez šādas piekļuves minētās iestādes nevarētu veikt pārraudzību un revīzijas un apstiprināt, ka finanšu iestādes pienācīgi piemēro Direktīvu 2011/16/ES, pareizi identificējot starpniekstruktūras faktiskos īpašniekus un par tiem ziņojot.

(4)

Direktīva 2011/16/ES ietver citus informācijas apmaiņas veidus un administratīvās sadarbības paņēmienus starp dalībvalstīm. Piekļuve tādai informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ko uzglabā vienības saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 saistībā ar administratīvu sadarbību nodokļu jomā, dotu iespēju nodrošināt, ka nodokļu iestādes ir labāk aprīkotas, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES un iedarbīgāk apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka nodokļu iestādes var piekļūt informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, procedūrām, dokumentiem un mehānismiem, kas pastāv, lai tās varētu pildīt savus pienākumus, pārraugot, vai Direktīva 2011/16/ES tiek pareizi piemērota, un lai darbotos visa veida administratīvā sadarbība, kas paredzēta minētajā direktīvā.

(6)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tiktāl, ciktāl šī direktīva paredz, ka nodokļu iestādēm piekļuve personas datiem jānodrošina ar likumu, tas uzreiz nenozīmē, ka ir vajadzīgs parlamenta pieņemts tiesību akts, neskarot konstitucionālo kārtību attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr šādam likumam vajadzētu būt skaidram un precīzam un tā piemērošanai vajadzētu būt skaidrai un paredzamai personām, uz ko tas attiecas, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

(7)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, efektīvu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un tās efektīvu pārraudzību saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet nepieciešamās vienādības un efektivitātes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(8)

Klientu uzticamības pārbaudes procedūras, ko veic finanšu iestādes saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, jau ir sāktas, un pirmā informācijas apmaiņa ir jāpabeidz līdz 2017. gada septembrim. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka efektīva minētās direktīvas piemērošanas pārraudzība netiek aizkavēta, šai direktīvai, ar ko izdara grozījumus, būtu jāstājas spēkā un tā būtu jātransponē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī.

(9)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2011/16/ES,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/4

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2) III pielikumā ir to trešo valstu saraksts, kuru lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas sistēmas un kontroles pasākumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktajām sistēmām un pasākumiem.

(2)

Korejas Republika ir informējusi Komisiju, ka tās kompetentā iestāde ir atsaukusi vienas kontroles organizācijas atzīšanu un atzīto kontroles organizāciju sarakstam ir pievienojusi trīs citas kontroles organizācijas.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā sniegts to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras līdzvērtības pārbaudes nolūkos ir pilnvarotas trešās valstīs veikt kontroles un izdot sertifikātus.

(4)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi A CERT European Organization for Certification S.A. pieprasījumu iekļaut to Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti atzīt A CERT European Organization for Certification S.A. A un D produktu kategorijā Albānijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Butānā, Čīlē, Dienvidāfrikas Republikā, Dominikānas Republikā, Ekvadorā, Etiopijā, Ēģiptē, Filipīnās, Grenādā, Gruzijā, Indonēzijā, Irānā, Jamaikā, Jordānijā, Kazahstānā, Kenijā, Krievijā, Ķīnā, Libānā, Marokā, Moldovā, Pakistānā, Papua-Jaungvinejā, Ruandā, Saūda Arābijā, Serbijā, Taivānā, Taizemē, Tanzānijā, Turcijā, Ugandā un Ukrainā.

(5)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Bioagricert S.r.l. pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A produktu kategorijā, iekļaujot Indonēziju un Senegālu, un A un D produktu kategorijā, iekļaujot Albāniju un Bangladešu, un paplašināt tās atzīšanas darbības jomu E produktu kategorijā, iekļaujot Albāniju un Taizemi.

(6)

Caucacert ir informējusi Komisiju par kļūdu tās uzņēmuma nosaukumā, kas būtu jāmaina uz Caucascert.

(7)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi CCPB Srl pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A, B, D, E un F produktu kategorijā, iekļaujot Gruziju, Irānu, Jordāniju un Saūda Arābiju, B produktu kategorijā, iekļaujot Filipīnas, Irāku, Ķīnu, Mali un Sīriju, C produktu kategorijā, iekļaujot Maroku un Tunisiju, E produktu kategorijā, iekļaujot Tunisiju, un E un F produktu kategorijā, iekļaujot Filipīnas, Ēģipti, Irāku, Ķīnu, Libānu, Mali, Maroku, Sanmarīno, Sīriju un Turciju.

(8)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi CERES Certification of Environmental Standards GmbH pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A, B un D produktu kategorijā, iekļaujot Armēniju, A un D produktu kategorijā, iekļaujot Baltkrieviju, Malāviju, Sjerraleoni, Somāliju un Tadžikistānu, un B produktu kategorijā, iekļaujot Gvatemalu, Hondurasu, Nikaragvu un Salvadoru.

(9)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Control Union Certifications pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A, B, C, D, E un F produktu kategorijā, iekļaujot Burundi, Dienvidsudānu un Somāliju, B un C produktu kategorijā, iekļaujot Angolu, Baltkrieviju, Čadu, Džibutiju, Eritreju, Fidži, Kosovu, Libēriju un Nigēru, un B, C un D produktu kategorijā, iekļaujot Kongo Demokrātisko Republiku un Madagaskaru.

(10)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Ecocert SA pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu B produktu kategorijā, iekļaujot Mozambiku, un C produktu kategorijā, iekļaujot Bangladešu, Čīli, Honkongu, Hondurasu, Peru un Vjetnamu.

(11)

Ecocert SA ir informējusi Komisiju, ka tās meitas uzņēmums ECOCERT IMO Denetim ve Belgelendirme Ltd. Ști ir izbeidzis sertifikācijas darbības visās trešās valstīs, attiecībā uz kurām tas bija atzīts. Tādēļ ECOCERT IMO Denetim ve Belgelendirme Ltd. Ști vairs nebūtu iekļaujama Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā.

(12)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Ekoagros pieprasījumu iekļaut to Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti atzīt Ekoagros A produktu kategorijā Krievijā, A un B produktu kategorijā Baltkrievijā un Ukrainā, A un D produktu kategorijā Tadžikistānā un A un F produktu kategorijā Kazahstānā.

(13)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Florida Certified Organic Growers and Consumers, Inc. (FOG), DBA as Quality Certification Services (QCS) pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Jamaiku un Vjetnamu, un D produktu kategorijā, iekļaujot Ekvadoru.

(14)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi IMOswiss AG pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A produktu kategorijā, iekļaujot Apvienotos Arābu Emirātus, A un D produktu kategorijā, iekļaujot Burundi, B produktu kategorijā, iekļaujot Meksiku un Peru, un C produktu kategorijā, iekļaujot Amerikas Savienotās Valstis, Bruneju, Honkongu, Hondurasu, Ķīnu un Madagaskaru. Turklāt IMOswiss AG ir informējusi Komisiju, ka tā ir izbeigusi sertifikācijas darbības Azerbaidžānā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā, Tadžikistānā un Uzbekistānā. Tādēļ attiecībā uz šīm valstīm tā vairs nebūtu iekļaujama Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā.

(15)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Kiwa BCS Öko-Garantie GmbH pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Zambiju, B produktu kategorijā, iekļaujot Laosu, Mjanmu/Birmu un Taizemi, C produktu kategorijā, iekļaujot Honkongu, Indonēziju un Šrilanku, un C un E produktu kategorijā, iekļaujot Bangladešu.

(16)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Mayacert pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A produktu kategorijā, iekļaujot Kolumbiju, Dominikānas Republiku un Salvadoru, A un D produktu kategorijā, iekļaujot Belizu un Peru, un B produktu kategorijā, iekļaujot Gvatemalu, Hondurasu un Nikaragvu.

(17)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi OneCert International PVT Ltd pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Bangladešu, Ganu, Kambodžu, Ķīnu, Laosu, Mjanmu/Birmu, Omānu, Krieviju un Saūda Arābiju.

(18)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Oregon Tilth pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu E produktu kategorijā, iekļaujot Meksiku.

(19)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Organic Certifiers pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A un D produktu kategorijā, iekļaujot Indonēziju.

(20)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Organska Kontrola pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt tās atzīšanas darbības jomu B produktu kategorijā, iekļaujot visas valstis.

(21)

QC&I GmbH ir informējusi Komisiju, ka tā ir izbeigusi sertifikācijas darbības visās trešās valstīs, attiecībā uz kurām tā bija atzīta. Tādēļ tā vairs nebūtu iekļaujama Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā.

(22)

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi Suolo e Salute srl pieprasījumu grozīt tās specifikācijas. Pamatojoties uz saņemto informāciju, Komisija ir secinājusi, ka ir pamatoti paplašināt minētās organizācijas atzīšanas ģeogrāfisko darbības jomu A produktu kategorijā, iekļaujot Dominikānas Republiku un Ēģipti, un paplašināt tās atzīšanas darbības jomu D produktu kategorijā, iekļaujot Dominikānas Republiku.

(23)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā jebkāda atsauce uz Taivānu būtu jāsaprot kā atsauce uz Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju.

(24)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III un IV pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas komitejas atzinumu,

1)

III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)

IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/14

(1)

Lallemand SAS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ir iesniedzis pieteikumu, kurā ierosina mainīt atļaujas turētāja nosaukumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 226/2007 (2), (EK) Nr. 1293/2008 (3), (EK) Nr. 910/2009 (4), (EK) Nr. 911/2009 (5), (ES) Nr. 1120/2010 (6), (ES) Nr. 212/2011 (7) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 95/2013 (8) un (ES) Nr. 413/2013 (9).

(2)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka barības piedevu Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M un Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 tirdzniecības tiesību juridiskais īpašnieks ir Danstar Ferment AG. Pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis attiecīgus datus, kas pamato tā pieprasījumu.

(3)

Ierosinātās izmaiņas attiecībā uz atļaujas turētāju ir tikai administratīvas, tāpēc jauns attiecīgo piedevu novērtējums nav nepieciešams. Par pieteikumu tika informēta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

(4)

Lai uzņēmums Danstar Ferment AG varētu izmantot savas tirdzniecības tiesības, ir jāmaina attiecīgo atļauju nosacījumi.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 226/2007, (EK) Nr. 1293/2008, (EK) Nr. 910/2009, (EK) Nr. 911/2009, (ES) Nr. 1120/2010, (ES) Nr. 212/2011 un Īstenošanas regula (ES) Nr. 95/2013 un (ES) Nr. 413/2013.

(6)

Nekaitīguma apsvērumi neprasa tūlītēji piemērot ar šo regulu Regulā (EK) Nr. 226/2007, (EK) Nr. 1293/2008, (EK) Nr. 910/2009, (EK) Nr. 911/2009, (ES) Nr. 1120/2010, (ES) Nr. 212/2011 un Īstenošanas regulā (ES) Nr. 95/2013 un (ES) Nr. 413/2013 izdarītos grozījumus, tādēļ ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kura laikā varētu izlietot esošos krājumus.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

virsrakstā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar nosaukumu “Danstar Ferment AG”;

2)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar vārdkopu “Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS”.

1)

virsrakstā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar nosaukumu “Danstar Ferment AG”;

2)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar vārdkopu “Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS”.

1)

virsrakstā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar nosaukumu “Danstar Ferment AG”;

2)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar vārdkopu “Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS”.

1)

virsrakstā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar nosaukumu “Danstar Ferment AG”;

2)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar vārdkopu “Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS”.

1)

virsrakstā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar nosaukumu “Danstar Ferment AG”;

2)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar vārdkopu “Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS”.

1)

virsrakstā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar nosaukumu “Danstar Ferment AG”;

2)

pielikuma 2. slejā nosaukumu “Lallemand SAS” aizstāj ar vārdkopu “Danstar Ferment AG, ko pārstāv Lallemand SAS”.

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā ir vajadzīga atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums divara oksīda lietošanas atļaujas saņemšanai kopā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītajām ziņām un dokumentiem.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu par divara oksīdu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām, un to paredzēts klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”) 2016. gada 25. maija atzinumā (2) secināja, ka, ievērojot ierosinātos lietošanas nosacījumus, divara oksīdam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku vai patērētāju veselību un ka, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus, lietotāju drošībai draudi neradīsies.

(5)

Iestāde arī secināja, ka divara oksīds nerada papildu apdraudējumu videi, salīdzinot ar citiem vara avotiem, un ka to var uzskatīt par vērtīgu vara avotu visām dzīvnieku sugām. Iestāde uzskata, ka nav nepieciešams noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi Kopienas references laboratorija, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 21. pantu.

(6)

Pieteikumā norādītais piedevas nosaukums ir divara oksīds. Tomēr Starptautiskā Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienība (IUPAC) lieto nosaukumu vara (I) oksīds. Saskaņā ar Iestādes ieteikumu atzinumā par vara oksīdu (3) piedeva būtu jāsauc par vara (I) oksīdu.

(7)

Vara (I) oksīda novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc būtu jāļauj šo vielu lietot atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/22

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2016. gada 12. decembrī nolēma pievienot vienu fizisku personu to personu, grupu un organizāciju sarakstam, uz kurām būtu jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums.

(3)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/24

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/26

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/2080 (3) ir sākta vājpiena pulvera pārdošana konkursa procedūrā.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājumiem, kas saņemti pirmajai konkursa kārtai, būtu jānosaka minimālā pārdošanas cena.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/28

(1)

Ar Lēmumu 2007/884/EK (2) Apvienotajai Karalistei līdz 2010. gada 31. decembrim atļāva ierobežot automašīnas īrētāja vai nomātāja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nosakot, ka var atskaitīt līdz 50 % no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksām, kas radušās, īrējot vai nomājot minēto automašīnu, kuru izmanto ne tikai saimnieciskajā darbībā. Tāpat Apvienotajai Karalistei atļāva neklasificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību gadījumu, kad nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām nomātu vai īrētu automašīnu izmanto privātām vajadzībām. Minētie pasākumi (“atkāpes pasākumi”) paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic to attālumu uzskaite, kas ar katru saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētu automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, un nodokļu uzskaite par faktisko šādu automašīnu nobraukumu privātām vajadzībām.

(2)

Lēmums 2007/884/EK vēlāk tika grozīts ar Īstenošanas lēmumu 2011/37/ES (3) un Īstenošanas lēmumu 2013/681/ES (4), ar kuru atkāpes pasākumu termiņš tika pagarināts līdz 2016. gada 31. decembrim.

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 14. martā, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumus.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2016. gada 28. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes lūgumu. Komisija 2016. gada 28. jūnija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga lūguma izvērtēšanai.

(5)

Saskaņā ar Lēmuma 2007/884/EK 3. pantu Apvienotā Karaliste iesniedza Komisijai ziņojumu par minētā lēmuma piemērošanu, kurā bija ietverts procentuālā ierobežojuma pārskats. Apvienotās Karalistes sniegtā informācija liecina, ka 50 % atskaitīšanas tiesību ierobežojums joprojām atbilst faktiskajai situācijai saistībā ar attiecīgo transportlīdzekļu izmantošanas attiecību saimnieciskajai darbībai un privātām vajadzībām.

(6)

Tāpēc būtu jāatļauj Apvienotajai Karalistei ierobežotu laikposmu turpināt piemērot atkāpes pasākumus arī turpmāk – līdz 2019. gada 31. decembrim.

(7)

Ja Apvienotā Karaliste uzskatīs, ka ir nepieciešams turpmāks pagarinājums pēc 2019. gada, tai kopā ar pagarinājuma lūgumu ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. aprīlim Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, ietverot piemēroto procentu pārskatu.

(8)

Atkāpes pasākumu pagarināšanai būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto kopējo nodokļa apmēru, un tai nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(9)

Tāpēc Lēmums 2007/884/EK būtu attiecīgi jāgroza,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/30

(1)

Nīderlande 2016. gada 29. martā saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 1. punktu lūdza atļauju piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek piegādāta elektrotransportlīdzekļiem. Pēc Komisijas pieprasījuma Nīderlande sniedza papildu informāciju 2016. gada 6. aprīlī, 20. jūnijā un 18. augustā.

(2)

Samazinātā nodokļa likme ir vērsta uz to, lai veicinātu elektrotransportlīdzekļu izmantošanu, samazinot izdevumus par elektroenerģiju, ko izmanto minēto transportlīdzekļu darbināšanai.

(3)

Elektrotransportlīdzekļu izmantošana nerada tādas gaisu piesārņojošu vielu emisijas, kas rodas no benzīna un dīzeļdegvielas vai citu fosilo kurināmo sadegšanas, un tādējādi palīdz uzlabot gaisa kvalitāti pilsētās. Turklāt elektrotransportlīdzekļu izmantošana var samazināt CO2 emisijas, ja elektroenerģija ir ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tāpēc ir paredzams, ka pasākums veicinās Savienības vides aizsardzības, veselības aizsardzības un klimata politikas mērķu sasniegšanu.

(4)

Nīderlande nepārprotami lūdza iespēju piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kas tiek piegādāta izmantošanai elektransportlīdzekļiem, kurus lieto gan darījumdarbībai, gan ar darījumdarbību nesaistītiem nolūkiem, un attiecināt to arī uz uzlādes stacijām, kas nav publiski pieejamas.

(5)

Nīderlande lūdza iespēju samazināto nodokļa likmi eletroenerģijai piemērot tikai uzlādes stacijām, kurās izmanto elektroenerģiju, lai tieši uzlādētu elektrotransportlīdzekļus, nepiemērojot to elektroenerģijai, kas tiek nodrošināta ar akumulatoru nomaiņu.

(6)

Pazemināta nodokļa likme elektroenerģijai, kas tiek piegādāta elektrotransportlīdzekļiem uzlādes stacijās, uzlabos publisko uzlādes staciju darījumdarbības situāciju Nīderlandē, tādējādi padarot pievilcīgāku elektrotransportlīdzekļu izmantošanu un uzlabojot gaisa kvalitāti.

(7)

Ņemot vērā elektrotransportlīdzekļu ierobežoto skaitu un to, ka nodokļa līmenis elektroenerģijai, kuru piegādā elektrotransportlīdzekļiem uzlādes stacijās, pārsniegs minimālo nodokļa līmeni darījumdarbības nolūkiem, kas noteikts Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā, šis pasākums tā piemērošanas laikā nevarētu radīt konkurences izkropļojumus, un tādējādi tam nebūs negatīva ietekme uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(8)

Nodokļa līmenis elektroenerģijai, kuru uzlādes stacijās piegādā elektrotransportlīdzekļiem, kas nav paredzēti izmantošanai darījumdarbības nolūkiem, pārsniegs minimālo nodokļa līmeni ar darījumdarbību nesaistītiem nolūkiem, kā noteikts Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 2. punktu katrai saskaņā ar minētās direktīvas 19. panta 1. punktu piešķirtajai atļaujai ir jābūt stingri ierobežotai laikā. Nīderlande lūdza iespēju atļauju piešķirt uz četriem gadiem, nodrošinot to, ka atļaujas darbības laikposms ir pietiekami ilgs, lai neatturētu ekonomikas operatorus no vajadzīgo ieguldījumu veikšanas.

(10)

Šis lēmums neskar Savienības noteikumu par valsts atbalstu piemērošanu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/32

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, dalībvalstu centrālo banku pārskati ir jāpārbauda neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Padome.

(2)

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland ārējo revidentu pilnvaras beidzās pēc 2015. finanšu gada revīzijas. Tādēļ ir jāieceļ ārējie revidenti laikposmam no 2016. finanšu gada.

(3)

Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland par saviem ārējiem revidentiem 2016.–2020. finanšu gadam ir izvēlējusies Mazars.

(4)

ECB Padome ir ieteikusi par Banc Ceannais na hÉireann / Central Bank of Ireland ārējiem revidentiem 2016.–2020. finanšu gadam iecelt Mazars.

(5)

Pēc ECB Padomes ieteikuma būtu attiecīgi jāgroza Padomes Lēmums 1999/70/EK (2),

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/34

(1)

Komisijas Lēmumā 2007/305/EK (2), 2007/306/EK (3) un 2007/307/EK (4) paredzēti noteikumi eļļas rapša hibrīda Ms1×Rf1 (ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ1-4), eļļas rapša hibrīda Ms1×Rf2 (ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ2-5) un eļļas rapša Topas 19/2 (ACS-BNØØ7-1), kā arī no tiem atvasināto produktu (“ĢM materiāla”) izņemšanai no tirgus. Šie lēmumi tika pieņemti pēc tam, kad atļaujas turētājs – uzņēmums Bayer CropScience AG – Komisijai norādīja, ka neplāno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 8. panta 4. punkta pirmo daļu, 11. pantu, 20. panta 4. punktu un 23. pantu iesniegt pieteikumu, lai atjaunotu atļauju minētajam ĢM materiālam.

(2)

Visos trijos lēmumos bija paredzēts piecu gadu sākotnējais pārejas periods, kura laikā pārtiku un barību, kas satur ĢM materiālu, sastāv vai ir ražota no tā, bija atļauts laist tirgū, ja minētā materiāla proporcija nepārsniedz 0,9 %, kā arī paredzēja, ka šādai ĢM materiāla klātbūtnei jābūt nejaušai vai tehniski nenovēršamai. Minētais pārejas periods tika noteikts, ņemot vērā faktu, ka dažkārt pat pēc tam, kad uzņēmums Bayer CropScience AG jau bija pārtraucis tirgot sēklas, kas iegūtas no minētajiem ģenētiski modificētajiem organismiem, un pat tad, ja bija veikti visi pasākumi, kas palīdz izvairīties no minētā ĢM materiāla klātbūtnes, pārtikas un barības ķēdēs tomēr varēja būt nenozīmīgs minētā ĢM materiāla piemaisījums.

(3)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēc minētā ĢM materiāla izņemšanas no tirgus, visi trīs lēmumi ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2012/69/ES (5) tika grozīti, pagarinot pārejas periodu līdz 2016. gada 31. decembrim. Ņemot vērā to, ka tika ziņots par ļoti zemiem piemaisījumu līmeņiem, minētais lēmums attiecīgā ĢM materiāla pieļaujamo klātbūtni pārtikā un barībā samazināja līdz 0,1 masas daļas %.

(4)

Lēmums 2007/305/EK, 2007/306/EK un 2007/307/EK arī noteica vairākus pasākumus, kas Bayer CropScience AG bija jāveic, lai nodrošinātu efektīvu minētā ĢM materiāla izņemšanu no tirgus, kā arī noteica ziņošanas pienākumus minētajam uzņēmumam.

(5)

2013. gada decembrī un 2016. gada martā Bayer CropScience AG ziņoja, ka par spīti pasākumiem, kas saskaņā ar Lēmumu 2007/305/EK, 2007/306/EK un 2007/307/EK veikti, lai nepieļautu minēto ģenētiski modificēto organismu klātbūtni, pēdējo gadu laikā eļļas rapša precēs joprojām tiek konstatēts nenozīmīgs to piemaisījums. Šo piemaisījumu noturīgo klātbūtni var skaidrot ar eļļas rapša bioloģiskajām īpatnībām, proti, tā sēklas ilgi var atrasties miera periodā, kā arī ar sēklu novākšanā izmantotajām lauksaimniecības metodēm, kas izraisīja nejaušu sēklu izbiršanu, kā rezultātā radās piemaisījums, kura apmēru laikā, kad tika pieņemts Lēmums 2007/305/EK, 2007/306/EK un 2007/307/EK un Īstenošanas lēmums 2012/69/ES, bija grūti novērtēt. Attiecībā uz piemaisījumu sastopamību joprojām vērojama samazināšanās tendence.

(6)

Ņemot vērā minētos faktus, būtu lietderīgi pagarināt pārejas periodu vēl par trīs gadiem, proti, līdz 2019. gada 31. decembrim, lai no pārtikas un barības ķēdes pilnībā varētu izņemt atlikušos Ms1×Rf1, Ms1×Rf2 un Topas 19/2 eļļas rapša piemaisījumus.

(7)

Lai vēl vairāk palīdzētu minētā ĢM materiāla izņemšanā, būtu lietderīgi, ka Bayer CropScience AG turpinātu īstenot uzņēmuma iekšējo programmu, ko pieprasa Lēmums 2007/305/EK, 2007/306/EK un 2007/307/EK, un tāpat kā agrāk brīvprātīgi vāktu datus par šāda materiāla klātbūtni eļļas rapša precēs, kas Savienībā importētas no Kanādas – vienīgās valsts, kurā minētais eļļas rapsis tika audzēts komerciāliem mērķiem. Uzņēmumam Bayer CropScience AG par abiem šiem aspektiem būtu jāziņo Komisijai līdz 2019. gada 1. janvārim.

(8)

Bayer CropScience AG būtu jānodrošina, ka pastāvīgi ir pieejami sertificēti references materiāli, kas kontroles laboratorijām šajā pārejas periodā ļautu veikt analīzes.

(9)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/305/EK, 2007/306/EK un 2007/307/EK.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Adresāts īsteno uzņēmuma iekšējo programmu, kas attiecībā uz audzēšanu un sēklu ražošanu palīdz nodrošināt efektīvu eļļas rapša ACS-BNØØ4-7, ACS-BNØØ1-4 un eļļas rapša hibrīdu kombinācijas ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ1-4 izņemšanu no tirgus, kā arī vāc datus par minēto ģenētiski modificēto organismu klātbūtni eļļas rapša sūtījumos no Kanādas uz Savienību.

Adresāts līdz 2019. gada 1. janvārim ziņo Komisijai par šīs programmas īstenošanu un par minēto ģenētiski modificēto organismu klātbūtni eļļas rapša sūtījumos no Kanādas uz Savienību.”;

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

1.   Līdz 2019. gada 31. decembrim ir pieļaujama eļļas rapsi ACS-BNØØ4-7, ACS-BNØØ1-4 un eļļas rapša hibrīdu kombināciju ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ1-4 saturoša, no tā sastāvoša vai ražota materiāla klātbūtne pārtikas vai barības produktos, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 20. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka šāda klātbūtne:

2.   Adresāts nodrošina, ka apvienības American Oil Chemists Society tīmekļa vietnē https://www.aocs.org/attain-lab-services/certified-reference-materials-(crms) ir pieejami sertificēti references materiāli par eļļas rapsi ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ1-4.”;

3)

pielikumu svītro.

1)

lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Adresāts īsteno uzņēmuma iekšējo programmu, kas attiecībā uz audzēšanu un sēklu ražošanu palīdz nodrošināt efektīvu eļļas rapša ACS-BNØØ4-7, ACS-BNØØ2-5 un eļļas rapša hibrīdu kombinācijas ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ2-5 izņemšanu no tirgus, kā arī vāc datus par minēto ģenētiski modificēto organismu klātbūtni eļļas rapša sūtījumos no Kanādas uz Savienību.

Adresāts līdz 2019. gada 1. janvārim ziņo Komisijai par šīs programmas īstenošanu un par minēto ģenētiski modificēto organismu klātbūtni eļļas rapša sūtījumos no Kanādas uz Savienību.”;

2)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

1.   Līdz 2019. gada 31. decembrim ir pieļaujama eļļas rapsi ACS-BNØØ4-7, ACS-BNØØ2-5 un eļļas rapša hibrīdu kombināciju ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ2-5 saturoša, no tā sastāvoša vai ražota materiāla klātbūtne pārtikas vai barības produktos, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 20. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka šāda klātbūtne:

2.   Adresāts nodrošina, ka apvienības American Oil Chemists Society tīmekļa vietnē https://www.aocs.org/attain-lab-services/certified-reference-materials-(crms) ir pieejami sertificēti references materiāli par eļļas rapsi ACS-BNØØ4-7×ACS-BNØØ2-5.”;

3)

pielikumu svītro.

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/38

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par centrālo darījumu partneru (turpmāk “CDP”), kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, atzīšanu nolūks ir dot CDP, kas uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kuru regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CDP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tai skaitā arī tad, ja šādi CDP uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CDP, piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma nodrošinātajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, kurus ar to sasniedz. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas nolūks ir pārliecināties, ka Indijas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CDP, kuri tajā veic uzņēmējdarbību un tajā ir saņēmuši darbības atļauju, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā un kuri līdz ar to nerada Savienībā nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. Tāpēc it īpaši būtu jāņem vērā ievērojami mazākie riski, kas objektīvi piemīt tīrvērtes darbībai, kura tiek veikta finanšu tirgos, kas ir mazāki par Savienības finanšu tirgu.

(3)

Komisija 2013. gada 1. septembrī saņēma Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) tehniskos ieteikumus par tiesisko un uzraudzības regulējumu, ko piemēro CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Indijā. Tehniskajos ieteikumos secināts, ka tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas piemērojams tiesību sistēmas mērogā, nodrošina, ka CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Indijā un kuri pieņēmuši iekšējās politikas un procedūras attiecībā uz vairākām jomām, kas uzskatāmas par juridiski saistošām prasībām, atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā izklāstītajām prasībām.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

(5)

Pirmais nosacījums ir tāds, ka trešā valstī darbības atļauju saņēmušajiem CDP ir jāievēro juridiski saistošas prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(6)

Indijas juridiski saistošās prasības attiecībā uz CDP, kuri tajā saņēmuši darbības atļauju, kuri veic komercsabiedrību vērtspapīru un finanšu atvasināto instrumentu tīrvērti un kurus uzrauga un pārrauga Securities and Exchange Board of India (turpmāk “SEBI”) (turpmāk “SEBI regulējums”), sastāv no Securities Contracts (Regulation) Act 1956 (turpmāk “SCRA”) un Securities Contract (Regulation) (Stock Exchange and Clearing Corporations) Regulations 2012 (turpmāk “noteikumi”), kurus SEBI pieņēma 2012. gada jūnijā, izmantojot savas pilnvaras, kas tai piešķirtas ar SCRA un Securities and Exchange Board of India Act (turpmāk “SEBI likums”). SEBI2013. gada 4. septembrī izdeva Circular (turpmāk “cirkulārs”), ar ko tā pieņēma dokumentu Principles for Financial Markets Infrastructures (Finanšu tirgu infrastruktūras principi) (turpmāk “PFMI”), ko 2012. gada aprīlī izdevusi Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, un kas paredz, ka finanšu tirgus infrastruktūras elementi, tostarp tīrvērtes sabiedrības, tos ievēro.

(7)

SCRA un noteikumos izklāstīts regulējums par to, kā centrālā valdība un SEBI piešķir darbības atļauju tīrvērtes mehānismiem atzītu tīrvērtes sabiedrību (turpmāk “ATS”) statusā. Pieteikumu iesniedzošajam tīrvērtes mehānismam ir jāievēro konkrētas prasības, kuru nolūks ir nodrošināt tīrvērtes mehānismu taisnīgu darbību un ieguldītāju aizsardzību. Centrālā valdība un SEBI var attiecībā uz ATS arī piemērot nosacījumus. ATS ir jāpieņem iekšējie noteikumi un procedūras, kurus pirms darbības atļaujas piešķiršanas ATS novērtē centrālā valdība un SEBI un kuriem ir jāatbilst nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajai ATS. ATS iekšējos noteikumus un procedūras nevar grozīt bez SEBI iepriekšēja apstiprinājuma. Turklāt SEBI var pieņemt ATS iekšējos noteikumus attiecībā uz konkrētiem jautājumiem vai grozīt esošos ATS iekšējos noteikumus, ja SEBI to uzskata par nepieciešamu vai lietderīgu. Turklāt SEBI var uzlikt sodu par ATS iekšējo noteikumu un procedūru un SEBI sniegto norādījumu pārkāpumiem.

(8)

Juridiski saistošās prasības, kas piemērojamas attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Indijā, kuri veic valsts vērtspapīru, naudas tirgus instrumentu un valūtu maiņas instrumentu tīrvērti un uz kuriem attiecas Reserve Bank of India (Indijas Rezervju bankas) (turpmāk “RBI”) uzraudzība (turpmāk “RBI regulējums”), sastāv no Payment and Settlement Systems Act, 2007 (turpmāk “PSSA”) un Payment and Settlement Systems Regulations, 2008 (turpmāk “PSS noteikumi”). RBI piešķir atļauju juridiskai personai veikt tīrvērtes iestādes uzturēšanu, ja tā ievēro paredzētos nosacījumus (turpmāk “apstiprināta tīrvērtes iestāde”). Turklāt RBI saistībā ar konkrētu atļauju var piemērot speciālus nosacījumus, kuri ir spēkā, kamēr vien tiek izpildīti šie piemērotie speciālie nosacījumi. Saskaņā ar PSSA ikviena apstiprināta tīrvērtes iestāde pieņem iekšējos noteikumus un procedūras, un tai ir pienākums tīrvērtes iestādi uzturēt saskaņā ar tiem.

(9)

Turklāt PSSA pilnvaro RBI izdot vispārīgus norādījumus vai norādījumus, kas adresēti konkrētām apstiprinātām tīrvērtes iestādēm. Apstiprinātām tīrvērtes iestādēm ir jāievēro abu veidu norādījumi. RBI2013. gada 26. jūlijā publicēja Policy Document for Regulation and Supervision of Financial Market Infrastructures (politikas dokumentu par finanšu tirgus infrastruktūras regulēšanu un uzraudzību), kurā norādīts, ka visām apstiprinātām tīrvērtes iestādēm ir nepieciešams ievērot PFMI.

(10)

Šis lēmums attiecas vienīgi uz tā tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtību, kas attiecas uz ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm, nevis uz tā tiesiskā un uzraudzības regulējuma līdzvērtību, kas attiecas uz CDP, kuri sniedz tīrvērtes pakalpojumus biržā tirgoto izejvielu (preču) tirgū un kuru regulēšanu un uzraudzību veic Forward Markets Commission (Nākotnes darījumu tirgu komisija).

(11)

Tādēļ juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Indijā, ir divu pakāpju struktūra. Pamatprincipi, kas ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm ir jāievēro, lai varētu saņemt atļauju tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai Indijā (turpmāk “primārie noteikumi”) ir šādi: a) saskaņā ar SEBI regulējumu – pamatprincipi attiecībā uz ATS, kas izklāstīti SCRA un noteikumos, kuri papildināti ar 2013. gada 4. septembra cirkulāru, kas paredz atbilstību PFMI, un b) saskaņā ar RBI regulējumu – PSSA un PSS noteikumi, kā arī dokuments Policy Document for Regulation and Supervision of Financial Market Infrastructures, kas paredz atbilstību PFMI. Minētie primārie noteikumi veido Indijas pirmā līmeņa juridiski saistošās prasības. Lai pierādītu atbilstību primārajiem noteikumiem, ATS savi iekšējie noteikumi un procedūras ir jāiesniedz SEBI, lai tā tos varētu apstiprināt. Saskaņā ar RBI regulējumu ikvienai apstiprinātai tīrvērtes iestādei ir jāievēro savi iekšējie noteikumi un procedūras attiecībā uz savas apstiprinātās tīrvērtes iestādes uzturēšanu. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras veido Indijas juridiski saistošo prasību otro pakāpi; tajos ir jāparedz obligātās prasības par veidu, kā ATS un apstiprinātas tīrvērtes iestādes ievēros šos standartus. Turklāt ATS un apstiprinātu tīrvērtes iestāžu iekšējie noteikumi un procedūras ietver papildu normas, kas dažā ziņā papildina primāros noteikumus. ATS un apstiprinātu tīrvērtes iestāžu iekšējie noteikumi un procedūras, ar kuriem īsteno PFMI, šīm ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm ir juridiski saistoši.

(12)

Novērtējot to, vai tiesiskais un uzraudzības regulējums, kurš piemērojams ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm, kas uzņēmējdarbību veic Indijā, ir līdzvērtīgs, būtu jāņem vērā arī šā regulējuma ietekme uz risku mazināšanas iznākumu tāda riska līmeņa ziņā, kādam pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā, kad tiem ir dalība minētajās struktūrās. Riska mazināšanas rezultātu konstatē gan pēc attiecīgā CDP veiktajai tīrvērtes darbībai objektīvi piemītošā riska līmeņa, kas atkarīgs no finanšu tirgus lieluma, kurā darbojas šis CDP, gan pēc tiesiskā un uzraudzības regulējuma, ko piemēro CDP šā riska līmeņa mazināšanas nolūkā, atbilstības. Lai panāktu līdzvērtīgu riska mazināšanas iznākumu, ir nepieciešamas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CDP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CDP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni.

(13)

Finanšu tirgus, kurā savu tīrvērtes darbību veic ATS un apstiprinātas tīrvērtes iestādes, kas darbības atļauju saņēmušas Indijā, ir ievērojami mazāks nekā tirgus, kurā darbojas CDP, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā. Pēdējos trīs gados veikto atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Indijā, vērtības kopsumma bija mazāka nekā 1 % no atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Savienībā, vērtības kopsummas. Tādēļ dalība ATS un apstiprinātas tīrvērtes iestādēs, kas uzņēmējdarbību veic Indijā, pakļauj tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas dalībniekus, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, ievērojami mazākiem riskiem nekā to dalība CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā.

(14)

Tādēļ tiesisko un uzraudzības regulējumu, kuru piemēro ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm, kas uzņēmējdarbību veic Indijā, var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja tas ir atbilstošs, lai mazinātu zemāka līmeņa risku. Primārie noteikumi, kuri piemērojami šīm ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm, kas darbības atļauju saņēmušas Indijā, papildināti ar iekšējiem noteikumiem un procedūrām, kuri paredz atbilstību PFMI, mazina Indijā pastāvošo zemāka līmeņa risku un nodrošina riska mazināšanas rezultātu, kas līdzvērtīgs tam, kādu panāk ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(15)

Tādēļ būtu jāsecina, ka Indijas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka ATS un apstiprinātas tīrvērtes iestādes, kas Indijā saņēmušas darbības atļauju, ievēro juridiski saistošas prasības, kuras līdzvērtīgas prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto otro nosacījumu Indijas tiesiskajam un uzraudzības regulējumam attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Indijā, ir jāparedz minēto CDP pastāvīga un iedarbīga uzraudzība un prasību izpilde.

(17)

ATS uzraudzību veic SEBI. SEBI var pieņemt ATS iekšējos noteikumus attiecībā uz konkrētiem jautājumiem vai grozīt esošos ATS iekšējos noteikumus, radot tādas pašas sekas kā tad, ja tos būtu pieņēmusi vai grozījusi attiecīgā ATS. Turklāt SEBI var adresēt ATS norādījumus, kas sniegti, ievērojot plašas sabiedrības, tirdzniecības, ieguldītāju vai vērtspapīru tirgus intereses. SEBI var veikt pārbaudes uz vietas pie ATS, pieprasīt no tām informāciju un veikt to revīziju, un ATS ir pienākums sniegt SEBI informāciju par savu komercdarbību. SCRA ir paredzēti sodi par ATS iekšējo noteikumu un procedūru vai SEBI dotu norādījumu neievērošanu. Visbeidzot, centrālā valdība un SEBI plašas sabiedrības vai tirdzniecības interesēs var atcelt attiecīgās ATS saņemto atļauju.

(18)

Apstiprinātu tīrvērtes iestāžu uzraudzību veic RBI. RBI var pieprasīt, lai apstiprinātas tīrvērtes iestādes sniegtu informāciju, un tā ir tiesīga veikt pārbaudes to telpās, kā arī revīziju. Turklāt RBI konkrētos apstākļos var izdot apstiprinātai tīrvērtes iestādei adresētus norādījumus pārtraukt attiecīgo rīcību un veikt darbības, kādas RBI uzskata par nepieciešamām, lai uzlabotu situāciju. Turklāt ir paredzēti sodi gadījumiem, kad netiek ievērotas PSSA normas vai RBI izdotie noteikumi, rīkojumi vai norādījumi. Visbeidzot, RBI šādu atļauju veikt darbību kā apstiprinātai tīrvērtes iestādei var atsaukt, ja apstiprinātā tīrvērtes iestāde neievēro PSSA vai PSS noteikumu normas vai RBI izdotos rīkojumus vai norādījumus vai ja tas neizpilda nosacījumus, ar kādiem atļauja tika piešķirta.

(19)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ATS un apstiprinātas tīrvērtes iestādes, kas darbības atļauju saņēmušas Indijā, ir pakļautas pastāvīgai, iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildei.

(20)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto trešo nosacījumu Indijas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir jābūt iekļautai iedarbīgai un līdzvērtīgai tādu CDP atzīšanas sistēmai, kuri darbības atļauju saņēmuši saskaņā ar kādas trešās valsts tiesisko regulējumu (turpmāk “trešās valsts CDP”).

(21)

Saskaņā ar RBI regulējumu trešo valstu CDP var iesniegt pieteikumu atļaujas saņemšanai kā “apstiprināta tīrvērtes iestāde”, tādējādi dodot iespēju trešo valstu CDP sniegt tos pašus tīrvērtes pakalpojumus, kādus sniedz CDP, kuri uzņēmējdarbību veic Indijā. Trešo valstu CDP var tikt atbrīvoti no dažām prasībām, kas piemērojamas ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm Indijā, ja vien tās ievēro PFMI un ja RBI un trešās valsts uzraudzības iestāde ir noslēgusi vienošanos par sadarbību. Novērtējumu par pieteikumu atļaujas saņemšanai var balstīt uz informāciju, ko sniegusi trešās valsts uzraudzības iestāde.

(22)

Tāpēc būtu jāsecina, ka Indijas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir paredzēta iedarbīga un līdzvērtīga trešās valsts CDP atzīšanas sistēma.

(23)

Šis lēmums ir balstīts uz juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm, kuras Indijā piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisijai sadarbībā ar EVTI būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā mainās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz ATS un apstiprinātām tīrvērtes iestādēm un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem ir pieņemts šis lēmums.

(24)

Indijā piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma attiecībā uz CDP, kas darbības atļauju saņēmuši Indijā, regulārajai pārskatīšanai nebūtu jāskar Komisijas iespēja papildus vispārīgajai pārskatīšanai jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja attiecīgo pārmaiņu dēļ Komisijai ir nepieciešams atkārtoti novērtēt līdzvērtību, kas noteikta ar šo lēmumu. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(25)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/42

(1)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteiktas tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz šādiem līgumiem. Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde notiek ārpus regulētā tirgus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2) 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē vai ārpus trešās valsts tirgus, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum. Tādēļ ikvienu atvasināto instrumentu līgumu, kura izpilde notiek trešās valsts tirgū, kas nav uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, Regulas (ES) Nr. 648/2012 vajadzībām klasificē kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu trešās valsts tirgus ir uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tas pastāvīgi ir pakļauts iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(3)

Lai trešās valsts tirgu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē, piemērojamo juridiski saistošo prasību un uzraudzības un izpildes mehānismu nodrošinātajam iznākumam būtībā vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām to regulatīvo mērķu ziņā, kurus ar tām paredzēts sasniegt. Tāpēc šā līdzvērtības novērtējuma nolūks ir pārliecināties, vai juridiski saistošās prasības, kas Singapūrā attiecas uz apstiprinātām biržām, ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām un vai minētie tirgi pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Tādēļ ikviens tirgus, kas līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai ir saņēmis atļauju darbībai apstiprinātas biržas statusā, būtu jāidentificē kā tirgus, kurš uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē.

(4)

Singapūras tiesiskais regulējums attiecībā uz apstiprinātām biržām sastāv no Securities and Futures Act (Vērtspapīru un biržā tirgotu nākotnes līgumu likuma) (turpmāk “SFA”), attiecīgajiem noteikumiem – Securities and Futures (Markets) Regulations 2005, Securities and Futures (Corporate Governance of Approved Exchanges, Approved Clearing Houses and Approved Holding Companies) Regulations 2005, Securities and Futures (Offers of Investments) (Shares and Debentures) Regulations 2005, Securities and Futures (Licensing and Conduct of Business) Regulations 2004 un saskaņā ar SFA 321. pantu izdotajām Monetary Authority of Singapore (Singapūras Monetārās iestādes) (turpmāk “MAS”) pamatnostādnēm, tostarp Guidelines on the Regulation of Markets (Nr. SFA 02-G01) un Guidelines on Fit and Proper Criteria (Nr. FSG-G01). Guidelines on the Regulation of Markets (Pamatnostādnēs par tirgu regulēšanu) ir izklāstīti apstiprināto biržu pienākumi, piemēram, pienākums uzturēt taisnīgu, sakārtotu un pārredzamu tirgu. SFA 321. panta 5. punktā ir noteikts, ka uz to, ka netiek ievērotas kādas pamatnostādnes, civilprocesā vai kriminālprocesā var atsaukties tā puse, kas vēlas panākt konkrētu saistību atzīšanu vai noliegšanu. Turklāt ar 334. panta 1. punktu un 335. pantu MAS ir pilnvarota uzlikt apstiprinātai biržai naudas sodu, ja MAS konstatē, ka šī birža ir atbildīga par pamatnostādņu pārkāpumiem. Turklāt daži noteikumi par komercdarbību un iekļaušanu sarakstā, kuros detalizētāk noteiktas SFA prasības, ir izklāstīti katras attiecīgās apstiprinātās biržas iekšējos darbības noteikumos (rulebook). Noteikumi par komercdarbību un iekļaušanu sarakstā, kā arī šo noteikumu grozījumi pirms to ieviešanas ir jāiesniedz MAS. SFA tekstā ir paredzēti sodi par to, ja noteikumi par komercdarbību vai iekļaušanu sarakstā neatbilst MAS izklāstītajām prasībām. Saskaņā ar SFA attiecīgās apstiprinātās biržas komercdarbības noteikumi ir uzskatāmi par tai un tās dalībniekiem juridiski saistošu līgumu, un tādēļ tie ir pastāvīgi jāievēro.

(5)

Ar juridiski saistošajām prasībām, kas Singapūrā piemērojamas apstiprinātām biržām, būtībā ir iespējams sasniegt rezultātus, kuri līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām šādās jomās: atļauju piešķiršanas process, prasības attiecībā uz definīcijām, piekļuve apstiprinātajai biržai, prasības attiecībā uz organizāciju, prasības attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem, finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana, instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no tirdzniecības, apstiprināto biržu noteikumu ievērošanas uzraudzīšana un piekļuve tīrvērtes un norēķinu mehānismiem.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības attiecas vienīgi uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētos tirgos. Tomēr neatkarīgi no tā, ka Singapūrā var tikt atļauta akciju tirdzniecība apstiprinātās biržās, Komisija uzskata, ka šā lēmuma vajadzībām šādu prasību novērtēšana nav nozīmīga, ņemot vērā, ka novērtēšanas nolūks ir pārliecināties par to juridiski saistošo prasību līdzvērtīgumu, kuras piemērojamas trešo valstu tirgiem attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas tiek izpildīti šajos tirgos.

(7)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ar juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz Singapūrā apstiprinātām biržām, ir iespējams sasniegt rezultātus, kas līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām.

(8)

Singapūrā apstiprinātās biržas tiek pakļautas MAS veiktai uzraudzībai; tā ir valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota, pamatojoties uz Monetary Authority of Singapore Act (MAS likuma) 3. pantu. MAS ir Singapūras primārais regulators kapitāla tirgus darbības jomā. Ar SFA 46. pantu MAS ir pilnvarota izdot norādījumus attiecīgai apstiprinātai biržai par konkrētām, SFA minētām lietām, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, taisnīgu, sakārtotu un pārredzamu tirgu darbību, kapitāla tirgu integritāti un stabilitāti un MAS piemēroto nosacījumu vai ierobežojumu ievērošanu. MAS ir likumiski pilnvarota izdot juridiski saistošus paziņojumus, pamatnostādnes, kodeksus, politikas paziņojumus un prakses piezīmes. MAS var uzlikt naudas sodus un izteikt brīdinājumus par SFA normu un tās sekundāro tiesību aktu, tostarp paziņojumu un norādījumu, pārkāpumiem. MAS var arī atcelt no amata svarīgas funkcijas veicošus darbiniekus, ja tā uzskata, ka tāda rīcība būtu plašas sabiedrības interesēs. Visbeidzot, MAS uzrauga apstiprināto biržu risku pārvaldības praksi un kontroles sistēmu, veicot pārbaudes gan uz vietas, gan attālināti.

(9)

Tādēļ būtu jāsecina, ka Singapūrā apstiprinātās biržas pastāvīgi tiek pakļautas iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(10)

Tādēļ nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantā, attiecībā uz Singapūrā apstiprinātām biržām būtu uzskatāmi par izpildītiem.

(11)

Šis lēmums ir balstīts uz šā lēmuma pieņemšanas laikā Singapūrā juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz apstiprinātām biržām. Komisijai būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā attīstās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz apstiprinātām biržām un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem pieņemts šis lēmums. Konkrētāk, Komisijai šis lēmums būtu jāpārskata, ņemot vērā to, ka sākas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) piemērošana.

(12)

Regulāra tāda tiesiskā un uzraudzības regulējuma pārskatīšana, kas Singapūrā piemērojams apstiprinātām biržām, neskar Komisijas iespējas jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja nozīmīgas norises liek Komisijai atkārtoti novērtēt ar šo lēmumu piešķirto līdzvērtību. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/45

(1)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteiktas tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz šādiem līgumiem. Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde notiek ārpus regulētā tirgus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2) 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē vai ārpus trešās valsts tirgus, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum. Tādēļ ikvienu atvasināto instrumentu līgumu, kura izpilde notiek trešās valsts tirgū, kas nav uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, Regulas (ES) Nr. 648/2012 vajadzībām klasificē kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu trešās valsts tirgus ir uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tas pastāvīgi ir pakļauts iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(3)

Lai trešās valsts tirgu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē, piemērojamo juridiski saistošo prasību un uzraudzības un izpildes mehānismu nodrošinātajam iznākumam būtībā vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām to regulatīvo mērķu ziņā, kurus ar tām paredzēts sasniegt. Tāpēc šā līdzvērtības novērtējuma nolūks ir pārliecināties, vai juridiski saistošās prasības, kas Japānā attiecas uz finanšu instrumentu biržām (turpmāk “FIE”) un izejvielu (preču) biržām, ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām un vai minētie tirgi pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Tādēļ ikviens tirgus, kas līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai ir saņēmis atļauju darbībai FIE vai izejvielu (preču) biržas statusā, būtu jāidentificē kā tirgus, kurš uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē.

(4)

Japānas tiesiskais regulējums attiecībā uz FIE vai izejvielu (preču) biržām sastāv no Financial Instruments and Exchange Act 2006 (2006. gada Finanšu instrumentu un biržu likuma) (turpmāk “FIEA”), ar kuru tika izveidots normatīvais regulējums attiecībā uz FIE, un Commodity Derivatives Act 2009 (2009. gada Biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu likuma) (turpmāk “CDA”), kurā paredzēts normatīvais un uzraudzības regulējums attiecībā uz izejvielu (preču) biržām. Atvasināto instrumentu līgumi, kuru pamatā esošais aktīvs ir kāda izejviela (prece), tiek iekļauti izejvielu (preču) biržas sarakstā, savukārt atvasinātie instrumenti, kuru pamatā ir finanšu instrumenti, tiek iekļauti FIE sarakstā. Noteikumi attiecībā uz FIE ir konkretizēti FIEA izpildes nodrošināšanas rīkojumā – Order for Enforcement of the Financial Instruments and Exchange Act – un valdības rīkojumā par FIE – Cabinet Office Ordinance on Financial Instruments Exchanges, savukārt noteikumi attiecībā uz izejvielu (preču) biržām detalizētāk ir izklāstīti šādos rīkojumos: Order for Enforcement of the Commodities Derivatives Act un Ordinance for Enforcement of the Commodity Derivatives Act. Turklāt gan izejvielu (preču) biržu, gan FIE rīcībā ir samērā plašas pašregulēšanas pilnvaras attiecībā uz dažām prasībām. FIE tiesības pašregulēšanas jomā ietver, piemēram, komercdarbības noteikumus attiecībā uz finanšu instrumentu iekļaušanu sarakstā un izslēgšanu no tā, tirdzniecības mehānismiem un prasībām attiecībā uz dalību. Pamatdarbības noteikumi ir jāiesniedz apstiprināšanai Japānas premjerministram (FIEA 81. pants). Izejvielu (preču) biržas pašregulēšanas pilnvaras īsteno tās pašregulēšanas komiteja vai pašregulēšanas nodaļa. Izejvielu (preču) biržas tirgus noteikumos ir izklāstīti tirdzniecības noteikumi un prasības attiecībā uz dalību; tie visi ir jāsniedz apstiprināšanai Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministrijā (turpmāk “MAFF”) un Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijā (turpmāk “METI”). Pašregulēšanas noteikumi biržām ir juridiski saistoši.

(5)

Ar juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas biržām, kas darbības atļauju saņēmušas Japānā, ir iespējams sasniegt rezultātus, kuri līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām šādās jomās: atļauju piešķiršanas process, prasības attiecībā uz definīcijām, piekļuve biržai, prasības attiecībā uz organizāciju, prasības attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem, finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana, instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no tirdzniecības, atbilstības uzraudzīšana un piekļuve tīrvērtes un norēķinu mehānismiem.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības attiecas vienīgi uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētos tirgos. Tomēr neatkarīgi no tā, ka var tikt atļauta akciju tirdzniecība FIE ietvaros, Komisija uzskata, ka šā lēmuma vajadzībām šādu prasību novērtēšana nav nozīmīga, ņemot vērā, ka novērtēšanas nolūks ir pārliecināties par to juridiski saistošo prasību līdzvērtīgumu, kuras piemērojamas trešo valstu tirgiem attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas tiek izpildīti šajos tirgos.

(7)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ar juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz Japānas FIE un izejvielu (preču) biržām, ir iespējams sasniegt rezultātus, kas līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām.

(8)

Izejvielu (preču) biržu darbība ir pakļauta METI un MAFF uzraudzībai. CDA ietver regulējumu attiecībā uz METI un MAFF pilnvarām uzraudzības jomā. Konkrētāk, METI un MAFF apstiprina attiecīgās izejvielu (preču) biržas tirgus noteikumus, māklerlīguma noteikumus, strīdu risināšanas noteikumus vai tirgus darījumu uzraudzības komitejas noteikumus, kā arī minēto noteikumu grozījumus. Turklāt, lai nodrošinātu taisnīgu tirdzniecību un ieguldītāju aizsardzību, METI un MAFF var pieprasīt, lai izejvielu (preču) birža grozītu savus statūtus, citus noteikumus vai komercdarbības metodes vai veiktu citus pasākumus, ar kuriem var uzlabot tās komercdarbības norisi. Ja izejvielu (preču) birža nespēj pienācīgi īstenot savas pašregulēšanas pilnvaras un neveic nepieciešamos pasākumus, ar kuriem tiek nodrošināta taisnīga tirdzniecība un ieguldītāju aizsardzība, METI un MAFF var anulēt licenci vai pilnīgi vai daļēji apturēt biržas komercdarbību. Lai gan FIE uzraudzība ietilpst Japānas premjerministra kompetencē, šīs pilnvaras ir deleģētas Japan Financial Services Agency (Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūras) (turpmāk “JFSA”) komisāram. FIEA V nodaļas 5. iedaļā ir izklāstīti uzraudzības pasākumi, kurus var veikt JFSA. Konkrētāk, ja FIE pārkāpj tiesību aktus un noteikumus, JFSA var anulēt licenci vai izdot rīkojumu par pilnīgu vai daļēju FIE komercdarbības apturēšanu. Turklāt JFSA var pieprasīt, lai FIE grozītu savus statūtus, pamatdarbības noteikumus, māklerlīguma noteikumus vai citus noteikumus vai tirdzniecības praksi vai veiktu citus nepieciešamus pasākumus uzraudzības jomā. FIE statūtos ir jāparedz sankcijas par tās komercdarbības noteikumu pārkāpumiem, kurus pieļauj tās dalībnieki. Ja FIE neveic iedarbīgu tirgus novērošanu, JFSA var veikt pienākumu izpildes nodrošināšanas pasākumus, tostarp licences anulēšanu vai komercdarbības apturēšanu.

(9)

Tādēļ būtu jāsecina, ka Japānā FIE un izejvielu (preču) biržas pastāvīgi tiek pakļautas iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(10)

Tādēļ nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantā, attiecībā uz FIE un izejvielu (preču) biržām, kuras darbības atļauju saņēmušas Japānā, būtu uzskatāmi par izpildītiem.

(11)

Šis lēmums ir balstīts uz tām juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz FIE un izejvielu (preču) biržām, kuras Japānā piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisijai būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā attīstās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz šiem tirgiem un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem pieņemts šis lēmums. Konkrētāk, Komisijai šis lēmums būtu jāpārskata, ņemot vērā to, ka sākas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) piemērošana.

(12)

Regulāra tāda tiesiskā un uzraudzības regulējuma pārskatīšana, kas Japānā piemērojams FIE un izejvielu (preču) biržām, neskar Komisijas iespējas jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja nozīmīgas norises liek Komisijai atkārtoti novērtēt ar šo lēmumu piešķirto līdzvērtību. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/48

(1)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteiktas tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz šādiem līgumiem. Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde notiek ārpus regulētā tirgus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2) 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē vai ārpus trešās valsts tirgus, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum. Tādēļ ikvienu atvasināto instrumentu līgumu, kura izpilde notiek trešās valsts tirgū, kas nav uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, Regulas (ES) Nr. 648/2012 vajadzībām klasificē kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu trešās valsts tirgus ir uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tas pastāvīgi ir pakļauts iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(3)

Lai trešās valsts tirgu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē, piemērojamo juridiski saistošo prasību un uzraudzības un izpildes mehānismu nodrošinātajam iznākumam būtībā vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām to regulatīvo mērķu ziņā, kurus ar tām paredzēts sasniegt. Tāpēc šā līdzvērtības novērtējuma nolūks ir pārliecināties, vai juridiski saistošās prasības, kas Austrālijā attiecas uz finanšu tirgiem, ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām un vai minētie tirgi pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Tādēļ ikviens tirgus, kas līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai Austrālijā ir saņēmis atļauju darbībai finanšu tirgus statusā, būtu jāidentificē kā tirgus, kurš uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē.

(4)

Primārais tiesību akts ir Corporations Act 2001 (2001. gada Komercsabiedrību likums) (turpmāk “Corporations Act”); ar to attiecībā uz finanšu tirgiem ir izveidoti regulējumi, kuru izpilde ir panākama tiesas ceļā, proti, Austrālijas tirgu licencēšanas (turpmāk “AML”) regulējums un Market Integrity Rules (tirgus integritātes noteikumu) (turpmāk “MIR”) regulējums. Austrālijā darbībai finanšu tirgus uzturēšanas jomā ir nepieciešama licence. Ar Corporations Act ir izveidots normatīvs regulējums, kas Australian Securities and Investments Commission (Austrālijas Vērtspapīru un ieguldījumu komisijai) (turpmāk “ASIC”) dod iespēju pieņemt MIR attiecībā uz tirgus uzturētājiem, tirgus dalībniekiem, citām reglamentētām struktūrām un finanšu tirgos tirgotiem finanšu produktiem. Papildu prasības ir konkretizētas sekundārajos jeb deleģētajos instrumentos, kas pieņemti, pamatojoties uz Corporations Act, tostarp Corporations Regulations 2001 (2001. gada Komercsabiedrību noteikumos). Visbeidzot, ASIC izdod regulatīvas vadlīnijas, kurās papildus izskaidrots, kā licencētās personas var panākt atbilstību attiecīgajām Corporations Act normām, tostarp AML licences turētāju pienākumiem ieviest atbilstošus mehānismus attiecībā uz tirgus uzturēšanu, nodrošināt taisnīgu, sakārtotu un pārredzamu tirgu, kā arī atbilstību citām prasībām, kas ietilpst novērtējamajos kritērijos. Ja regulatīvās vadlīnijas netiek ievērotas, ASIC veic attiecīgas darbības, lai panāktu prasību izpildi.

(5)

Ar juridiski saistošajām prasībām, kas izklāstītas tiesību aktos, MIR un finanšu tirgu regulatīvajās vadlīnijās, kuri darbības atļauju saņēmuši Austrālijā, ir iespējams sasniegt rezultātus, kas līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām šādās jomās: atļauju piešķiršanas process, prasības attiecībā uz definīcijām, piekļuve atzītajai biržai, prasības attiecībā uz organizāciju, prasības attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem, finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana, instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no tirdzniecības, finanšu tirgus noteikumu ievērošanas uzraudzīšana un piekļuve tīrvērtes un norēķinu mehānismiem.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības attiecas vienīgi uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētos tirgos. Tomēr neatkarīgi no tā, ka akciju tirdzniecība var tikt atļauta Austrālijas finanšu tirgos, Komisija uzskata, ka šā lēmuma vajadzībām šādu prasību novērtēšana nav nozīmīga, ņemot vērā, ka novērtēšanas nolūks ir pārliecināties par to juridiski saistošo prasību līdzvērtīgumu, kuras piemērojamas trešo valstu tirgiem attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas tiek izpildīti šajos tirgos.

(7)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ar juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz finanšu tirgiem, kuri darbības atļauju saņēmuši Austrālijā, būtībā ir iespējams sasniegt rezultātus, kas līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām.

(8)

ASIC ir valsts pārvaldes iestāde, kas izveidota saskaņā ar Australian Securities and Investments Commission Act 2001 (turpmāk “ASIC likums”); tā ir atbildīga par Austrālijas finanšu tirgu nozares tiesību aktu administrēšanu un izpildes nodrošināšanu. ASIC pilnvaras regulēšanas un prasību izpildes nodrošināšanas jomā ietver izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par tiesību aktu pārkāpumiem, pārkāpuma paziņojumu izdošanu, prasības par civiltiesiskiem sodiem iesniegšanu tiesā un kriminālvajāšanas ierosināšanu. Turklāt ASIC ir pilnvarota veikt pārbaudes finanšu tirgos bez iepriekšēja brīdinājuma. To ietvaros tā var pārbaudīt reģistrus, uzskaiti un citus dokumentus. Turklāt finanšu pakalpojumu ministrs var dot rakstveida norādījumus attiecīgajam finanšu tirgus uzturētājam par konkrētu pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu atbilstību tā pienākumiem, kas izriet no finanšu tirgus licences, ja ministrs uzskata, ka šie pienākumi netiek izpildīti (Corporations Act 794.A pants). Ja attiecīgais finanšu tirgus šos norādījumus neievēro, ASIC var vērsties tiesā ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu par atbilstības ievērošanu (Corporations Act 794.A pants). ASIC ir pilnvarota dot norādījumus arī attiecīgai juridiskai personai (piemēram, tirgus uzturētājam vai licencēta tirgus dalībniekam), ja tā uzskata, ka ir nepieciešams (vai plašas sabiedrības interesēs) aizsargāt cilvēkus, kas tirgojas ar finanšu produktu vai finanšu produktu kategorijām (Corporations Act 798.J pants). Turklāt ASIC var lūgt izsniegt izpildu rakstus un nodot lietu tiesvedībai, lai panāktu savu regulatīvo un izmeklēšanas pasākumu izpildi. ASIC var vērsties tiesā ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu par to ASIC aktu ievērošanu, kuri pieņemti, izmantojot tās pilnvaras regulēšanas un izmeklēšanas jomā (ASIC likuma 70. pants). Turklāt, ja kāda juridiskā persona neievēro norādījumus, kuri doti saskaņā ar Corporations Act, ASIC var vērsties tiesā ar lūgumu izsniegt izpildu rakstu par attiecīgo norādījumu ievērošanu. Visbeidzot, ASIC ir noslēgusi protokolus par sadarbību un informācijas apmaiņu ar katru nozīmīgo tirgus uzturētāju, lai atvieglotu tirgus un dalībnieku uzraudzību saskaņā ar MIR.

(9)

Tādēļ būtu jāsecina, ka finanšu tirgi Austrālijā pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(10)

Tādēļ nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantā, attiecībā uz finanšu tirgiem, kuri darbības atļauju saņēmuši Austrālijā, būtu uzskatāmi par izpildītiem.

(11)

Šis lēmums ir balstīts uz šā lēmuma pieņemšanas laikā Austrālijā juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz finanšu tirgiem. Komisijai būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā attīstās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz finanšu tirgiem un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem pieņemts šis lēmums. Konkrētāk, Komisijai šis lēmums būtu jāpārskata, ņemot vērā to, ka sākas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) piemērošana.

(12)

Regulāra tāda tiesiskā un uzraudzības regulējuma pārskatīšana, kas Austrālijā piemērojams finanšu tirgiem, neskar Komisijas iespējas jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja nozīmīgas norises liek Komisijai atkārtoti novērtēt ar šo lēmumu piešķirto līdzvērtību. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/51

(1)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteiktas tīrvērtes un divpusējās riska pārvaldības prasības attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz šādiem līgumiem. Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde notiek ārpus regulētā tirgus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2) 4. panta 1. punkta 14) apakšpunkta izpratnē vai ārpus trešās valsts tirgus, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum. Tādēļ ikvienu atvasināto instrumentu līgumu, kura izpilde notiek trešās valsts tirgū, kas nav uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, Regulas (ES) Nr. 648/2012 vajadzībām klasificē kā ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu trešās valsts tirgus ir uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tas pastāvīgi ir pakļauts iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(3)

Lai trešās valsts tirgu uzskatītu par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē, piemērojamo juridiski saistošo prasību un uzraudzības un izpildes mehānismu nodrošinātajam iznākumam būtībā vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām to regulatīvo mērķu ziņā, kurus ar tām paredzēts sasniegt. Tāpēc šā līdzvērtības novērtējuma nolūks ir pārliecināties, vai juridiski saistošās prasības, kas Kanādā attiecas uz atzītām biržām, ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām un vai minētie tirgi pastāvīgi tiek pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai. Tādēļ ikviens tirgus, kas līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai ir saņēmis atļauju darbībai atzītas biržas statusā, būtu jāidentificē kā tirgus, kurš uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK izpratnē.

(4)

Juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz atzītām biržām, kuras Kanādā saņēmušas darbības atļauju, ir trīspakāpju struktūra. Pirmās pakāpes prasības sastāv no provinču un teritoriju tiesību aktiem, kuros noteiktas vispārīgas prasības, kas tirdzniecības vietas uzturētājiem ir jāievēro, ja tie vēlas veikt darbību attiecīgajā provincē vai teritorijā. Konkrētākas un detalizētākas prasības, kas piemērojamas atzītajām biržām, ir izklāstītas speciālos instrumentos – National Instruments (turpmāk“NI”); tās veido otrās pakāpes prasības. Šādus NI pieņem katras provinces un teritorijas Securities Regulatory Authority (Vērtspapīru regulēšanas iestāde) (turpmāk “SRA”), un tie attiecas uz tādām jomām kā taisnīga piekļuve un pārredzamība, tīrvērte un norēķini, ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumi. Atzīšanas rīkojumi veido trešās pakāpes prasības. Tos attiecībā uz katru atzīto biržu izdod attiecīgā SRA, un tajos tiek izklāstīti darbības noteikumi un nosacījumi, kas piemērojami attiecīgajai atzītajai biržai. Ikvienam atzīšanas rīkojumam, kuru izdevusi kāda SRA, ir likuma spēks, un tajā izklāstīto noteikumu un nosacījumu pārkāpumi ir uzskatāmi par vērtspapīru nozares vai biržā tirgotu izejvielu (preču) nākotnes līgumu nozares tiesību aktu pārkāpumiem.

(5)

Ar juridiski saistošajām prasībām, kas Kanādā piemērojamas atzītām biržām, būtībā ir iespējams sasniegt rezultātus, kuri līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III daļā noteiktajām prasībām šādās jomās: atļauju piešķiršanas process, prasības attiecībā uz definīcijām, piekļuve atzītai biržai, prasības attiecībā uz organizāciju, prasības attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem, atvasināto instrumentu tirdzniecības atļaušana, instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no tirdzniecības, atzītas biržas noteikumu ievērošanas uzraudzīšana un piekļuve tīrvērtes un norēķinu mehānismiem.

(6)

Saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības attiecas vienīgi uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētos tirgos. Tomēr neatkarīgi no tā, ka akciju tirdzniecība var tikt atļauta atzītās biržās, kuras Kanādā saņēmušas darbības atļauju, Komisija uzskata, ka šā lēmuma vajadzībām šādu prasību novērtēšana nav nozīmīga, ņemot vērā, ka novērtēšanas nolūks ir pārliecināties par to juridiski saistošo prasību līdzvērtīgumu, kuras piemērojamas trešo valstu tirgiem attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas tiek izpildīti šajos tirgos.

(7)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ar juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz atzītām biržām, kuras darbības atļauju saņēmušas Kanādā, ir iespējams sasniegt rezultātus, kas līdzvērtīgi rezultātiem, kādus var sasniegt ar Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām.

(8)

Ikviena SRA ir atbildīga par to atzīto biržu, kuras darbības atļauju saņēmušas tās piekritības teritorijā, regulēšanu un uzraudzību. To pārraudzības pilnvaras citstarp ietver tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz tirdzniecību un veidu, kā atzītā birža veic savu komercdarbību. Turklāt attiecīgā atzītajai biržai ir pienākums saskaņā ar tās atzīšanas rīkojuma noteikumiem ziņot attiecīgajai SRA par aizdomām attiecībā uz vērtspapīru nozares tiesību aktu pārkāpumiem, kurus izdarījuši dalībnieki un to klienti, un tām ir arī pienākums regulāri ziņot attiecīgajai SRA par savas izmeklēšanas un disciplināro pasākumu virzību. Lai varētu veikt savus pienākumus uzraudzības jomā, atzītās biržās strādā speciāli izmeklēšanas un prasību izpildes nodrošināšanas darbinieki, kuri pastāvīgi veic tirdzniecības uzraudzīšanu un pārbaudes uz vietas dalībnieku tirdzniecības struktūrvienībās. Ikviena SRA ir arī tiesīga piemērot atzītām biržām sankcijas par vērtspapīru nozares tiesību aktu (likumdošanas kārtībā pieņemto tiesību aktu, NI, noteikumu un atzīšanas rīkojumu) pārkāpumiem. Sankcijas ietver naudas sodus, brīdinājumus, atzīšanas rīkojuma anulēšanu, reģistrācijas apturēšanu vai to noteikumu un nosacījumu papildināšanu, kuri atzītām biržām ir jāizpilda, lai ievērotu vērtspapīru nozares tiesību aktu prasības.

(9)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ir uzskatāms, ka minētie finanšu tirgi Kanādā ir pastāvīgi pakļauti iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildes nodrošināšanai.

(10)

Tādēļ nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantā, attiecībā uz atzītām biržām, kuras darbības atļauju saņēmušas Kanādā, būtu uzskatāmi par izpildītiem.

(11)

Šis lēmums ir balstīts uz tām juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz atzītām biržām, kuras Kanādā piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisijai būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā attīstās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz atzītām biržām un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem pieņemts šis lēmums. Konkrētāk, Komisijai šis lēmums būtu jāpārskata, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) stāšanos spēkā.

(12)

Regulāra tāda tiesiskā un uzraudzības regulējuma pārskatīšana, kas Kanādā piemērojams atzītām biržām, neskar Komisijas iespējas jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja nozīmīgas norises liek Komisijai atkārtoti novērtēt ar šo lēmumu piešķirto līdzvērtību. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/54

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par centrālo darījumu partneru (turpmāk “CDP”), kas uzņēmējdarbību veic trešās valstīs, atzīšanu nolūks ir dot CDP, kuri uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kur regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi minētajā regulā noteiktajiem standartiem, iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmumi par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CDP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tostarp tādu CDP, kas uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CDP, piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma nodrošinātajam iznākumam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām – attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, kurus ar tām paredzēts sasniegt. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas nolūks ir pārliecināties, ka Jaunzēlandes tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CDP, kuri tajā veic uzņēmējdarbību un tajā ir saņēmuši darbības atļauju, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā un kuri līdz ar to Savienībā nerada nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. Tāpēc it īpaši būtu jāņem vērā ievērojami mazākie objektīvie riski, kādi piemīt tīrvērtes darbībai, ko veic finanšu tirgos, kuri ir mazāki par Savienības finanšu tirgu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai varētu noteikt, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajam regulējumam.

(4)

Pirmais nosacījums: trešā valstī darbības atļauju saņēmušajiem CDP ir jāievēro juridiski saistošas prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(5)

Jaunzēlandes juridiski saistošās prasības attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Jaunzēlandē, sastāv no Reserve Bank of New Zealand Act 1989 (1989. gada Jaunzēlandes Rezervju bankas likuma) 5.C daļas (turpmāk “primārie noteikumi”) un rīkojumiem, ar kuriem tiek piešķirta atļauja CDP darboties kā izraudzītai norēķinu sistēmai (turpmāk “izraudzīšanas rīkojumi”). Primārajos noteikumos un izraudzīšanas rīkojumos ir izklāstītas prasības, kas CDP pastāvīgi ir jāievēro, lai tie Jaunzēlandē varētu sniegt tīrvērtes pakalpojumus. CDP, kuri uzņēmējdarbību veic Jaunzēlandē, atļauju darbībai izraudzītas norēķinu sistēmas statusā var piešķirt ģenerālgubernators pēc finanšu ministra un tirdzniecības ministra ieteikuma, pamatojoties uz Bank of New Zealand un Financial Markets Authority (Finanšu tirgu uzraudzības iestādes) (turpmāk kopā “apvienotie regulatori”) kopīgu ierosinājumu. Tas, vai CDP tiek piešķirta atļauja darbībai izraudzītas norēķinu sistēmas statusā, var būt atkarīgs no tā, vai tiek izpildīti konkrēti nosacījumi. Ar izraudzīšanas rīkojumiem tiek apstiprināti konkrētās izraudzītās norēķinu sistēmas iekšējie noteikumi un procedūras, kas ietver prasības, kuras izraudzītām norēķinu sistēmām ir jāievēro, un kas saskan ar apvienoto regulatoru augsta līmeņa politiku, ko apvienotie regulatori ir publicējuši. Saskaņā ar Reserve Bank of New Zealand Act 1989 izraudzītām norēķinu sistēmām ir jāievēro attiecīgi starptautiskie standarti attiecībā uz tīrvērtes un norēķinu sistēmām, tai skaitā dokuments Principles for Financial Markets Infrastructures (Finanšu tirgu infrastruktūras principi) (turpmāk “PFMI”), ko 2012. gada aprīlī izdeva Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) un Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO). Apvienotie regulatori ir izdevuši politikas paziņojumu The Designation and Oversight of Designated Settlement Systems (“Izraudzītu norēķinu sistēmu izraudzīšana un pārraudzība”), kas paredz, ka izraudzītas norēķinu sistēmas ievēro PFMI.

(6)

Tādējādi juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Jaunzēlandē, ir divpakāpju struktūra. Primārajos noteikumos paredzētajos pamatprincipos ir noteikti augsta līmeņa standarti, kuri ikvienai izraudzītai norēķinu sistēmai ir jāievēro, lai saņemtu atļauju tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai Jaunzēlandē. Minētie primārie noteikumi veido Jaunzēlandes pirmā līmeņa juridiski saistošās prasības. Lai pierādītu atbilstību primārajiem noteikumiem, ikvienai izraudzītai norēķinu sistēmai ir jāiesniedz apvienotajiem regulatoriem apstiprināšanai savi iekšējie noteikumi un procedūras. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras kopā ar izraudzīšanas rīkojumiem, ar kuriem tie tiek apstiprināti, veido Jaunzēlandes otrās pakāpes juridiski saistošās prasības; tajās norāda obligāto informāciju par veidu, kā attiecīgā izraudzītā norēķinu sistēma ievēros minētos standartus un PFMI. Apvienotie regulatori novērtē izraudzītās norēķinu sistēmas atbilstību šiem standartiem un PFMI. Tiklīdz sistēma ir saņēmusi atļauju darboties kā izraudzīta norēķinu sistēma, iekšējie noteikumi un procedūras kļūst tai juridiski saistoši, un tos nevar grozīt, ja apvienotie regulatori iebilst pret grozījuma projektu.

(7)

Novērtējot to, vai tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas piemērojams izraudzītām norēķinu sistēmām, kuras uzņēmējdarbību veic Jaunzēlandē, ir līdzvērtīgs, būtu jāņem vērā arī šā regulējuma ietekme uz risku mazināšanas iznākumu tāda līmeņa riska ziņā, kādam ir pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, kad tiem ir līdzdalība minētajās struktūrās. Riska mazināšanas rezultātu konstatē gan pēc attiecīgā CDP veiktajai tīrvērtes darbībai objektīvi piemītošā riska līmeņa, kas atkarīgs no tā finanšu tirgus lieluma, kurā šis CDP darbojas, gan pēc tiesiskā un uzraudzības regulējuma, ko piemēro CDP šāda līmeņa riska mazināšanas nolūkā, atbilstības. Lai panāktu līdzvērtīgu riska mazināšanas iznākumu, attiecībā uz CDP, kas darbojas lielākos finanšu tirgos, kuriem objektīvi piemītošais riska līmenis ir augstāks, ir nepieciešamas stingrākas riska mazināšanas prasības nekā attiecībā uz CDP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos, kuriem objektīvi piemītošais riska līmenis ir zemāks.

(8)

Finanšu tirgus, kurā savu tīrvērtes darbību veic izraudzītas norēķinu sistēmas, kuras darbības atļauju saņēmušas Jaunzēlandē, ir ievērojami mazāks nekā tas, kurā darbojas CDP, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā. Pēdējo trīs gadu atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Jaunzēlandē, vērtības kopsumma ir mazāka nekā 1 % no to atvasināto instrumentu darījumu vērtības kopsummas, kuriem tīrvērte veikta Savienībā. Tāpēc līdzdalība tādās izraudzītās norēķinu sistēmās, kuras uzņēmējdarbību veic Jaunzēlandē, tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, pakļauj daudz mazākiem riskiem nekā to līdzdalība tādos CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā.

(9)

Tādēļ tiesisko un uzraudzības regulējumu, kas piemērojams izraudzītām norēķinu sistēmām, kuras uzņēmējdarbību veic Jaunzēlandē, var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja tas ir atbilstošs, lai mazinātu šādu zemāka līmeņa risku. Ar primārajiem noteikumiem, kuri piemērojami izraudzītām norēķinu sistēmām, kas darbības atļauju saņēmušas Jaunzēlandē, un kurus papildina iekšējie noteikumi un procedūras PFMI īstenošanai, tiek mazināts Jaunzēlandē pastāvošais zemāka līmeņa risks un tiek panākts riska mazināšanas iznākums, kas ir līdzvērtīgs Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajam iznākumam.

(10)

Tāpēc būtu jāsecina, ka Jaunzēlandes tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka izraudzītas norēķinu sistēmas, kuras Jaunzēlandē saņēmušas darbības atļauju, ievēro juridiski saistošas prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto otro nosacījumu Jaunzēlandes tiesiskajam un uzraudzības regulējumam attiecībā uz CDP, kuri Jaunzēlandē saņēmuši darbības atļauju, ir jāparedz minēto CDP pastāvīga un iedarbīga uzraudzība un prasību izpilde.

(12)

Izraudzītu norēķinu sistēmu, kuras darbības atļauju saņēmušas Jaunzēlandē, uzraudzību veic apvienotie regulatori. Apvienotie regulatori var pieprasīt no izraudzītām norēķinu sistēmām un to dalībniekiem informāciju un, ja tie atsakās atbildēt, var piemērot sodus. Apvienotie regulatori var anulēt izraudzītai norēķinu sistēmai piešķirtu atļauju. Apvienotie regulatori uzrauga to, vai ikviena izraudzīta norēķinu sistēma ievēro nosacījumus, ar kādiem attiecīgajai izraudzītajai norēķinu sistēmai tika piešķirta atļauja. Šie nosacījumi var ietvert prasības informēt apvienotos regulatorus par būtiskiem notikumiem (piemēram, sistēmas risku pārvaldības regulējuma vai finanšu resursu politikas neievērošana vai grozīšana), regulāri ziņot apvienotajiem regulatoriem un publicēt informāciju, tai skaitā pašnovērtējumu attiecībā uz nozīmīgiem starptautiskajiem standartiem (PFMI). Apvienotie regulatori regulāri tiekas ar izraudzīto norēķinu sistēmu augstāko vadību, un tie var pārskatīt piešķirtās atļaujas un pakļaut tās papildu nosacījumiem vai, ja netiek ievērotas piemērojamās prasības, atļaujas anulēt.

(13)

Tādēļ būtu jāsecina, ka izraudzītas norēķinu sistēmas, kas darbības atļauju saņēmušas Jaunzēlandē, ir pakļautas pastāvīgai, iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildei.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto trešo nosacījumu Jaunzēlandes tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir jābūt iekļautai iedarbīgai un līdzvērtīgai tādu CDP atzīšanas sistēmai, kuri darbības atļauju saņēmuši saskaņā ar kādas trešās valsts tiesisko regulējumu (turpmāk “trešās valsts CDP”).

(15)

Trešās valsts CDP var darboties Jaunzēlandē, ja vien tiem un to dalībniekiem piemērojamais tiesiskais un uzraudzības regulējums ir juridiskā ziņā stabils. Turklāt trešo valstu CDP ir jābūt pakļautiem iedarbīgai uzraudzībai, kas nodrošina piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma ievērošanu. Var tikt noslēgts nodomu protokols starp Bank of New Zealand un kompetento CDP uzraudzības iestādi no trešās valsts.

(16)

Tādēļ būtu jāsecina, ka Jaunzēlandes tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir paredzēta iedarbīga un līdzvērtīga trešās valsts CDP atzīšanas sistēma.

(17)

Šā lēmuma pamatā ir juridiski saistošās prasības attiecībā uz izraudzītām norēķinu sistēmām, kas Jaunzēlandē piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisijai sadarbībā ar EVTI būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā mainās Jaunzēlandes tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz izraudzītām norēķinu sistēmām un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem ir pieņemts šis lēmums.

(18)

Jaunzēlandē piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma attiecībā uz CDP, kas Jaunzēlandē saņēmuši darbības atļauju, regulārajai pārskatīšanai nebūtu jāskar Komisijas iespēja papildus vispārīgajai pārskatīšanai jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja attiecīgo pārmaiņu dēļ Komisijai ir nepieciešams atkārtoti novērtēt līdzvērtību, kas piešķirta ar šo lēmumu. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/57

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par centrālo darījumu partneru (turpmāk “CDP”), kas uzņēmējdarbību veic trešās valstīs, atzīšanu nolūks ir dot CDP, kas uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kuru regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CDP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tai skaitā arī tad, ja šādi CDP uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CDP, piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma nodrošinātajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas nolūks ir pārliecināties, ka Japānas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CDP, kuri tajā veic uzņēmējdarbību un tajā ir saņēmuši darbības atļauju, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā un kuri līdz ar to nerada Savienībā nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. Tāpēc it īpaši būtu jāņem vērā ievērojami mazākie riski, kādi objektīvi piemīt tīrvērtes darbībai, ko veic finanšu tirgos, kuri ir mazāki par Savienības finanšu tirgu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu, lai varētu noteikt, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, ir jāizpilda trīs nosacījumi.

(4)

Pirmais nosacījums: trešā valstī darbības atļauju saņēmušajiem CDP jāizpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(5)

Japānas juridiski saistošās prasības attiecībā uz Japānā atļauju saņēmušajiem CDP sastāv no 2006. gada Likuma par finanšu instrumentiem un biržām (Financial Instruments and Exchange Act 2006) (turpmāk “FIEA”), ar ko izveido tādu organizāciju uzraudzības sistēmu, kas veic vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tīrvērti, un 2009. gada Biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu likuma (Commodity Derivatives Act 2009) (turpmāk “CDA”), kas nodrošina tādu organizāciju uzraudzības sistēmu, kas veic biržā tirgoto izejvielu (preču) atvasināto instrumentu tīrvērti. Šis lēmums attiecas vienīgi uz CDA izklāstīto regulējumu par biržā tirgoto izejvielu (preču) darījumu tīrvērtes organizācijām (turpmāk “CTCO”). CDA ietver prasības, kas CTCO ir pastāvīgi jāievēro, lai tās Japānā varētu sniegt tīrvērtes pakalpojumus. Darbības atļauju CTCO piešķir attiecīgais atbildīgais ministrs. Atbildīgais ministrs var paredzēt nosacījumus, ar kādiem CTCO tiek piešķirta licence. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministrijas (turpmāk “MAFF”) ministrs ir atbildīgais ministrs attiecībā uz CTCO, kas tīrvērtes pakalpojumus veic tikai tajos biržā tirgoto izejvielu (preču) tirgos, par kuriem ir atbildīga MAFF. Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas (turpmāk “METI”) ministrs ir atbildīgais ministrs attiecībā uz CTCO, kas tīrvērtes pakalpojumus veic tikai tajos biržā tirgoto izejvielu (preču) tirgos, par kuriem ir atbildīga METI. Attiecībā uz citiem CTCO atbildīgie ministri ir abi ministri – no METI un MAFF.

(6)

Turklāt 2014. gada novembrī METI un MAFF publicēja dokumentu “Basic Guidelines on Supervision of Commodity Clearing Organisations” (pamatnostādnes par CTCO uzraudzību) (turpmāk “pamatnostādnes”), kurās detalizēti izklāstīts uzraudzības regulējums attiecībā uz CTCO, ņemot vērā dokumentu Principles for Financial Markets Infrastructures (“Finanšu tirgu infrastruktūras principi”) (turpmāk “PFMI”), ko 2012. gada aprīlī izdeva Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) un Starptautiskā vērtspapīru komisiju organizācija, un citstarp izklāstīts tas, kā CTCO ir jāievēro CDA. Pamatnostādnes tiek ieviestas ar CTCO iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

(7)

Saskaņā ar primārajiem noteikumiem CTCO ir jāpieņem savi iekšējie komercdarbības noteikumi – CTCO iekšējie noteikumi un procedūras, kas atbilst spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem un dod iespēju darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem veikt pareizi un droši. Iekšējie komercdarbības noteikumi arī nodrošina, ka CTCO finanšu stāvoklis ir atbilstošs, lai varētu veikt biržā tirgoto izejvielu (preču) tīrvērti; ka prognozes par ienākumiem un izdevumiem, kas attiecas uz CTCO komercdarbību, ir labvēlīgas; ka CTCO darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas un pieredze, lai pienācīgi un ar noteiktību veiktu biržā tirgoto izejvielu (preču) instrumentu tīrvērti; un ka CTCO struktūra un sistēma ir pietiekami attīstīta, lai varētu pienācīgi veikt norēķinus. Šiem iekšējiem noteikumiem un procedūrām ir nepieciešams atbildīgā ministra apstiprinājums, un tos nevar grozīt, ja atbildīgais ministrs pret to iebilst.

(8)

Tādēļ juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas CTCO, kuras darbības atļauju saņēmušas Japānā, ir divpakāpju struktūra. Primārajos noteikumos paredzētajos pamatprincipos attiecībā uz CTCO ir noteikti augsta līmeņa standarti, kuri ikvienai CTCO ir jāievēro, lai saņemtu licenci tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai Japānā (turpmāk kopā “primārie noteikumi”). Šie primārie noteikumi veido CTCO piemērojamās pirmās pakāpes juridiski saistošās prasības. Lai pierādītu atbilstību primārajiem noteikumiem, ikvienai CTCO ir jāiesniedz atbildīgajam ministram apstiprināšanai savi iekšējie noteikumi un procedūras. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras veido Japānā CTCO piemērojamās otrās pakāpes juridiski saistošās prasības; tajā norāda obligāto informāciju par veidu, kā pieteikuma iesniedzēja CTCO saskaņā ar pamatnostādnēm ievēros minētos standartus. Turklāt CTCO iekšējie noteikumi un procedūras ietver papildu noteikumus, kas papildina primāros noteikumus. METI un MAFF novērtē CTCO atbilstību šiem standartiem un PFMI. Tiklīdz atbildīgais ministrs ir apstiprinājis šos iekšējos noteikumus un procedūras, tie kļūst juridiski saistoši attiecīgajai CTCO.

(9)

Novērtējot to, vai tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas piemērojams tām CTCO, kuras uzņēmējdarbību veic Japānā, ir līdzvērtīgs, būtu jāņem vērā arī šā regulējuma ietekme uz risku mazināšanas iznākumu tāda riska līmeņa ziņā, kādam pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, kad tiem ir dalība minētajās struktūrās. Riska mazināšanas rezultātu konstatē gan pēc attiecīgā CDP veiktajai tīrvērtes darbībai objektīvi piemītošā riska līmeņa, kas atkarīgs no finanšu tirgus lieluma, kurā darbojas šis CDP, gan pēc tiesiskā un uzraudzības regulējuma, ko piemēro CDP šā riska līmeņa mazināšanas nolūkā, atbilstības. Lai panāktu līdzvērtīgu riska mazināšanas iznākumu, ir nepieciešamas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CDP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CDP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni.

(10)

Finanšu tirgus, kurā savas tīrvērtes darbību veic CTCO, kuras darbības atļauju saņēmušas Japānā, ir ievērojami mazāks nekā tas, kurā darbojas CDP, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā. Pēdējos trīs gados veikto atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Japānā, vērtības kopsumma bija mazāka nekā 2 % no atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Savienībā, vērtības kopsummas. Tāpēc dalība pie CTCO, kas uzņēmējdarbību veic Japānā, tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, pakļauj daudz zemākiem riskiem nekā dalība pie CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā.

(11)

Tādēļ tiesisko un uzraudzības regulējumu, kas piemērojams CTCO, kuri uzņēmējdarbību veic Japānā, var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja tas ir atbilstošs, lai mazinātu šādus zemāka līmeņa riskus. Ar primārajiem noteikumiem, kuri piemērojami Japānā un kurus papildina iekšējie noteikumi un procedūras PFMI īstenošanai, tiek mazināts Japānā pastāvošais zemāka līmeņa risks un tiek panākts riska mazināšanas iznākums, kas ir līdzvērtīgs Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētajam iznākumam.

(12)

Tāpēc jāsecina, ka Japānas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CTCO, kuras Japānā saņēmušas darbības atļauju, ievēro juridiski saistošās prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(13)

Otrais nosacījums: Japānas tiesiskajam un uzraudzības regulējumam attiecībā uz CDP, kuri Japānā saņēmuši darbības atļauju, ir jāparedz minēto CDP pastāvīga un iedarbīga uzraudzība un prasību izpilde, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā.

(14)

CTCO, kas darbības atļauju saņēmušas Japānā, uzraudzību veic METI un MAFF atbilstoši attiecīgās ministrijas pilnvarām un kompetencei. METI un MAFF var uzdot CTCO un tās tīrvērtes dalībniekiem iesniegt ziņojumus vai materiālus par saviem aktīviem vai komercdarbību. METI un MAFF var arī veikt pārbaudes pie CTCO un tās tīrvērtes dalībniekiem, tai skaitā pārbaudīt to veikto uzskaiti, dokumentus un jebkurus citus elementus saistībā ar to komercdarbību. Ja METI un MAFF to uzskata par nepieciešamu un atbilstošu tīrvērtes pakalpojumu pareizai un paļāvīgai veikšanai, tās var uzdot, lai attiecīgā CTCO grozītu savus statūtus, savus komercdarbības noteikumus un citus noteikumus, mainītu savas komercdarbības metodes vai veiktu nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu savu komercdarbību vai savu aktīvu stāvokli. METI un MAFF var arī veikt disciplinārus pasākumus attiecībā uz CTCO un uzlikt tām naudas sodus par tām piemērojamo noteikumu neievērošanu.

(15)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ikviena CTCO, kas darbības atļauju saņēmusi Japānā, ir pakļauta pastāvīgai, iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildei.

(16)

Trešais nosacījums: Japānas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir jābūt iekļautai iedarbīgai un līdzvērtīgai tādu CDP atzīšanas sistēmai, kuri darbības atļauju saņēmuši saskaņā ar kādas trešās valsts tiesisko regulējumu (turpmāk “trešās valsts CDP”), kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā.

(17)

Trešās valsts CDP var iesniegt pieteikumu CTCO atļaujas saņemšanai, lai sniegtu tādus pašus pakalpojumus Japānā, kādus tām ir atļauts sniegt attiecīgajā trešā valstī. Saskaņā ar Japānas Financial Instruments and Exchange Act (Finanšu instrumentu un biržu likumu) (turpmāk “FIEA”) Japānas Financial Services Agency (Finanšu pakalpojumu aģentūra) (turpmāk “JFSA”) ir tiesīga pēc apspriešanās ar ministru, kas atbildīgs par biržā tirgotu izejvielu (preču) tirgu, izraudzīties konkrētas biržā tirgotas izejvielas (preces), kuras var tirgot kādā finanšu instrumentu tirgū. Ja trešās valsts CDP veic tīrvērti šādi izraudzītiem līgumiem, kuri tiek tirgoti kādā finanšu instrumentu tirgū, CDP var iesniegt pieteikumu “ārvalsts CDP” licences saņemšanai no JFSA, kas tam dotu iespēju Japānā sniegt tādus pašus pakalpojumus, kādus tam ir atļauts sniegt attiecīgajā trešā valstī. Kritēriji, kurus piemēro trešās valsts CDP, kas iesniedzis pieteikumu licences saņemšanai, ir līdzīgi kritērijiem, kuri piemērojami Japānas tīrvērtes organizācijām, tomēr trešās valsts CDP ir atbrīvoti no dažām prasībām, kas piemērojamas iekšzemes CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Japānā, ja tiem līdzvērtīgu licenci ir piešķīrusi attiecīgās trešās valsts iestāde, ar ko JFSA ir noslēgusi vienošanos par sadarbību. Saskaņā ar Japānas Commodity Derivative Act ikvienam trešās valsts CDP, kas veic tādu līgumu tīrvērti, kas nav izraudzīti tirdzniecībai finanšu instrumentu tirgū, ir jāiesniedz pieteikums licences saņemšanai no METI un MAFF. Izskatot pieteikumu par licences saņemšanu, METI un MAFF ņem vērā trešā valstī CDP piešķirtās atļaujas statusu.

(18)

Tāpēc būtu jāsecina, ka Japānas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir paredzēta iedarbīga un līdzvērtīga trešās valsts CDP atzīšanas sistēma.

(19)

Šis lēmums ir balstīts uz juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz CTCO, kuras Japānā piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisijai būtu jāturpina uzraudzīt, kā mainās Japānas tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CTCO un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem ir pieņemts šis lēmums.

(20)

Japānā piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma attiecībā uz CDP, kas darbības atļauju saņēmuši Japānā, regulārajai pārskatīšanai nebūtu jāskar Komisijas iespēja papildus vispārīgajai pārskatīšanai jebkurā laikā sadarbībā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi veikt speciālu pārskatīšanu, ja attiecīgo pārmaiņu dēļ Komisijai ir nepieciešams atkārtoti novērtēt līdzvērtību, kas noteikta ar šo lēmumu. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(21)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/61

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par centrālo darījumu partneru (turpmāk “CDP”), kas uzņēmējdarbību veic trešās valstīs, atzīšanu nolūks ir dot CDP, kas uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kur regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti minētajā regulā, iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CDP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tai skaitā arī tad, ja šādi CDP uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CDP, piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma nodrošinātajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulēšanas mērķiem, kurus ar to paredzēts sasniegt. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas nolūks ir pārliecināties, ka Brazīlijas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CDP, kuri tajā veic uzņēmējdarbību un tajā ir saņēmuši darbības atļauju, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā un kuri līdz ar to nerada Savienībā nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. Tāpēc it īpaši būtu jāņem vērā ievērojami mazākie riski, kādi objektīvi piemīt tīrvērtes darbībai, ko veic finanšu tirgos, kuri ir mazāki par Savienības finanšu tirgu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu ir jāizpilda trīs nosacījumi, lai noteiktu, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

(4)

Pirmais nosacījums ir tāds, ka trešā valstī darbības atļauju saņēmušajiem CDP ir jāievēro juridiski saistošas prasības, kas līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(5)

Brazīlijas juridiski saistošās prasības attiecībā uz CDP, kuri Brazīlijā saņēmuši darbības atļauju, sastāv no 2001. gada 27. marta Likuma Nr. 10214, kā arī uz tā pamata pieņemtajiem valsts monetārās padomes (CMN) lēmumiem, Brazīlijas Centrālās bankas (BCB) izdotajiem apkārtrakstiem un Brazīlijas Vērtspapīru un biržas komisijas (CVM) izdotajiem norādījumiem. Konkrētāk, Lēmumā Nr. 2882, kas grozīts ar Lēmumu Nr. 3081, ir reglamentēta tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju darbība, izklāstīti principi, kuri piemērojami tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju darbībai un BCB ir pilnvarota veikt tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju regulēšanu, atļauju piešķiršanu un uzraudzību.

(6)

Tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem, kuri uzņēmējdarbību veic Brazīlijā, ir jāsaņem darbības atļauja no BCB, pirms tie var sniegt tīrvērtes pakalpojumus. Apsverot darbības atļaujas piešķiršanu tīrvērtes iestādei vai tīrvērtes pakalpojumu sniedzējam, BCB ir jāņem vērā Brazīlijas maksājumu sistēmas stabilitāte, normāla darbība un uzlabošana. BCB pirms vai pēc šādas atļaujas piešķiršanas var arī konkretizēt “nosacījumus, kādus tā uzskata par atbilstošiem”, pamatojoties uz apsvērumiem par finanšu sistēmas stabilitāti, risku un tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju efektivitāti. Tīrvērtes iestādes, kas uztur sistēmiski svarīgu sistēmu, no kuras izriet riski saistībā ar Brazīlijas finanšu sistēmas stabilitāti un raitu darbību, kas BCB ir jākonstatē atkarībā no tīrvērtes sistēmu apjoma un būtības, var būt pakļautas noteikumiem, kuri atšķiras no noteikumiem, kas piemērojami pārējām tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem.

(7)

BCB ir veikusi dažādus pasākumus, lai īstenotu Lēmumu Nr. 2882 un lai nodrošinātu tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju atbilstību vērtībām, principiem un noteikumiem, kas piemērojami maksājumu sistēmai. Konkrētāk, Apkārtrakstā Nr. 3057 ir detalizēti reglamentēta tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju darbība un tajā ir noteiktas vairākas prasības, kuras tiem ir jāievēro, tostarp prasības attiecībā uz kapitālu, pārredzamības standarti, risku kontroles pasākumi un prasības attiecībā uz pamatdarbību. BCB izdeva Politikas paziņojumu Nr. 25097 par to, lai pieņemtu dokumentu Principles for Financial Markets Infrastructures (Finanšu tirgu infrastruktūras principi) (turpmāk “PFMI”), ko 2012. gada aprīlī izdeva Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) (CPSS) un Starptautiskā vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO); tādējādi BCB ir apņēmusies šos PFMI piemērot tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju uzraudzībā un pārraudzībā.

(8)

Saskaņā ar Apkārtrakstu Nr. 3057 tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieņem iekšējie noteikumi un procedūras, kuri nodrošina atbilstību visām attiecīgajām prasībām un kuros būtu ietverti visi svarīgākie aspekti, kas saistīti ar tā darbību, tostarp aizsardzības pasākumi, kas palīdz pārvaldīt kredītu, likviditātes un darbības risku. Šie iekšējie noteikumi un procedūras tiek iesniegti BCB, kas tos vispirms novērtē atļaujas piešķiršanas procedūras ietvaros. Turklāt BCB ir jāapstiprina arī jebkuri būtiski iekšējo noteikumu un procedūru grozījumi. Citi, nebūtiski iekšējo noteikumu un procedūru grozījumi ir jāpaziņo BCB 30 dienu laikā pēc šādu grozījumu izdarīšanas, un BCB var pret tiem iebilst.

(9)

Tādēļ juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Brazīlijā, ir divu pakāpju struktūra. Pamatprincipos, kas ietverti Likumā Nr. 10214 un uz tā pamata pieņemtajos lēmumos, apkārtrakstos un norādījumos, ir izklāstīti augsta līmeņa standarti, kuri tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro, lai saņemtu atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus Brazīlijā (turpmāk kopā “primārie noteikumi”). Minētie primārie noteikumi veido Brazīlijas pirmā līmeņa juridiski saistošās prasības. Lai pierādītu atbilstību primārajiem noteikumiem, tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem savi iekšējie noteikumi un procedūras ir jāiesniedz BCB, lai tā tos apstiprinātu vai pret tiem neiebilstu. Minētie iekšējie noteikumi un procedūras veido Brazīlijas juridiski saistošo prasību otro pakāpi; tajos ir jāparedz obligātās prasības par veidu, kā tīrvērtes iestādes un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēji ievēros šos standartus. BCB novērtēs tīrvērtes iestāžu un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēju atbilstību šiem standartiem un PFMI. Tiklīdz BCB ir apstiprinājusi iekšējos noteikumus un procedūras, tie kļūst juridiski saistoši attiecīgajai tīrvērtes iestādei vai tīrvērtes pakalpojumu sniedzējam.

(10)

Novērtējot to, vai tiesiskais un uzraudzības regulējums, kurš piemērojams tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem, kas uzņēmējdarbību veic Brazīlijā, ir līdzvērtīgs, būtu jāņem vērā arī šā regulējuma ietekme uz risku mazināšanas iznākumu tāda riska līmeņa ziņā, kādam pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā, kad tiem ir dalība šajās struktūrās. Riska mazināšanas rezultātu konstatē gan pēc attiecīgā CDP veiktajai tīrvērtes darbībai objektīvi piemītošā riska līmeņa, kas atkarīgs no finanšu tirgus lieluma, kurā darbojas šis CDP, gan pēc tiesiskā un uzraudzības regulējuma, ko piemēro CDP šā riska līmeņa mazināšanas nolūkā, atbilstības. Lai panāktu līdzvērtīgu riska mazināšanas iznākumu, ir nepieciešamas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CDP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CDP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni.

(11)

Finanšu tirgus, kurā savu tīrvērtes darbību veic tīrvērtes iestādes un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēji, kas darbības atļauju saņēmuši Brazīlijā, ir ievērojami mazāks nekā tirgus, kurā darbojas CDP, kuri uzņēmējdarbību veic Savienībā. Pēdējos trīs gados veikto atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Brazīlijā, vērtības kopsumma bija mazāka nekā 3 % no atvasināto instrumentu darījumu, kuriem tīrvērte veikta Savienībā, vērtības kopsummas. Tāpēc dalība tīrvērtes iestādēs un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējos tādus tīrvērtes dalībniekus un tirdzniecības vietas, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, pakļauj daudz zemākiem riskiem nekā dalība CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā.

(12)

Tādēļ tiesisko un uzraudzības regulējumu, kuru piemēro tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem, kas uzņēmējdarbību veic Brazīlijā, var uzskatīt par līdzvērtīgu, ja tas ir atbilstošs, lai mazinātu zemāka līmeņa risku. Primārie noteikumi, kas piemērojami šīm tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem un ko papildina to iekšējie noteikumi un procedūras, kas paredz atbilstību finanšu tirgu infrastruktūru principiem, mazina Brazīlijā pastāvošo zemāka līmeņa risku un nodrošina riska mazināšanas rezultātu, kas līdzvērtīgs tam, kādu panāk ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(13)

Tādēļ būtu jāsecina, ka Brazīlijas tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka tīrvērtes iestādes un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēji, kas Brazīlijā saņēmuši darbības atļauju, ievēro juridiski saistošas prasības, kuras līdzvērtīgas prasībām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto otro nosacījumu Brazīlijas tiesiskajam un uzraudzības regulējumam attiecībā uz CDP, kuri Brazīlijā saņēmuši darbības atļauju, ir jāparedz minēto CDP pastāvīga un iedarbīga uzraudzība un prasību izpilde.

(15)

BCB pastāvīgi uzrauga, kā tīrvērtes iestādes un tīrvērtes pakalpojumu sniedzēji ievēro juridiski saistošās prasības, kas attiecas uz tiem. Turklāt BCB rīcībā ir vairāki līdzekļi, ar kuriem var nodrošināt šādu atbilstību. Konkrētāk, BCB ir tiesīga pieprasīt informāciju no tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem, adresēt tiem brīdinājumus un pieprasīt, lai tie veiktu konkrētus grozījumus savos noteikumos, kādus tā uzskata par nepieciešamiem. Turklāt BCB var arī uzlikt tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem sodus par tiem piemērojamo juridiski saistošo prasību pārkāpšanu, un tā ir tiesīga pat anulēt tiem piešķirtās atļaujas.

(16)

Tādēļ būtu jāsecina, ka ikviena tīrvērtes iestāde un ikviens tīrvērtes pakalpojumu sniedzējs, kam darbības atļauja piešķirta Brazīlijā, ir pakļauti pastāvīgai, iedarbīgai uzraudzībai un prasību izpildei.

(17)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktā minēto trešo nosacījumu Brazīlijas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir jābūt iekļautai iedarbīgai un līdzvērtīgai tādu CDP atzīšanas sistēmai, kuri darbības atļauju saņēmuši saskaņā ar kādas trešās valsts tiesisko regulējumu (turpmāk “trešās valsts CDP”).

(18)

Brazīlijā savus pakalpojumus var sniegt tādi CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši kādā trešā valstī, kur tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina iznākumu līdzīgi tam, kādu nodrošina Brazīlijā piemērojamais tiesiskais un uzraudzības regulējums, un atbilst PFMI, kur pastāv līdzvērtīgs regulējums attiecībā uz noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un kur CDP ir pakļauti iedarbīgai uzraudzībai. Lai varētu piešķirt atzīšanu, ir nepieciešams noslēgt vienošanos par sadarbību starp BCB un pieteikuma iesniedzēja CDP kompetento iestādi no trešās valsts.

(19)

Tāpēc būtu jāsecina, ka Brazīlijas tiesiskajā un uzraudzības regulējumā ir paredzēta iedarbīga un līdzvērtīga trešās valsts CDP atzīšanas sistēma.

(20)

Šis lēmums ir balstīts uz juridiski saistošajām prasībām attiecībā uz tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem, kuras Brazīlijā piemērojamas šā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisijai būtu jāturpina regulāri uzraudzīt, kā mainās tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz tīrvērtes iestādēm un tīrvērtes pakalpojumu sniedzējiem un kā tiek izpildīti nosacījumi, ar kādiem ir pieņemts šis lēmums.

(21)

Brazīlijā piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma attiecībā uz CDP, kas darbības atļauju saņēmuši Brazīlijā, regulārajai pārskatīšanai nebūtu jāskar Komisijas iespēja papildus vispārīgajai pārskatīšanai jebkurā laikā veikt speciālu pārskatīšanu, ja attiecīgo pārmaiņu dēļ Komisijai ir nepieciešams atkārtoti novērtēt līdzvērtību, kas noteikta ar šo lēmumu. Šāda atkārtota novērtēšana varētu izraisīt šā lēmuma atcelšanu.

(22)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

16.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/65

(1)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantā izklāstītās procedūras par centrālo darījumu partneru (turpmāk “CDP”), kas uzņēmējdarbību veic trešās valstīs, atzīšanu nolūks ir dot CDP, kas uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši trešās valstīs, kur regulatīvie standarti ir līdzvērtīgi minētajā regulā noteiktajiem standartiem, iespēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem vai tirdzniecības vietām, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā. Tādējādi tajā paredzētā atzīšanas procedūra un Lēmums par līdzvērtību palīdz sasniegt Regulas (ES) Nr. 648/2012 galveno mērķi – samazināt sistēmisko risku, paplašinot tādu drošu un stabilu CDP izmantošanu, kas veic ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, tai skaitā arī tad, ja šādi CDP uzņēmējdarbību veic un darbības atļauju ir saņēmuši kādā trešā valstī.

(2)

Lai trešās valsts tiesisko regulējumu varētu uzskatīt par līdzvērtīgu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz CDP, piemērojamā tiesiskā un uzraudzības regulējuma nodrošinātajam rezultātam pēc būtības vajadzētu būt līdzvērtīgam Savienības prasībām attiecībā uz regulatīvajiem mērķiem, kurus ar to sasniedz. Tāpēc šīs līdzvērtības novērtēšanas nolūks ir pārliecināties, ka Dubaijas Starptautiskā finanšu centra (turpmāk “DIFC”) tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka CDP, kuri tajā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmuši darbības atļauju, nerada tīrvērtes dalībniekiem un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lielāku risku, nekā tiem radītu CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši Savienībā un kuri līdz ar to nerada Savienībā nepieļaujama līmeņa sistēmisko risku. Tāpēc it īpaši būtu jāņem vērā ievērojami zemāki objektīvie riski, ar kādiem saistīta tīrvērtes darbība finanšu tirgos, kas mazāki par Savienības finanšu tirgu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. panta 6. punktu, lai varētu noteikt, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums attiecībā uz CDP, kuri darbības atļauju saņēmuši šajā trešā valstī, ir līdzvērtīgs minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, ir jāizpilda trīs nosacījumi.

(4)

Pirmais nosacījums: trešā valstī darbības atļauju saņēmušajiem CDP jāizpilda juridiski saistošās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 IV sadaļā.

(5)

DIFC juridiski saistošās prasības attiecībā uz tajā darbības atļauju saņēmušajiem CDP ietver Regulatory Law 2004 (2004. gada Tirgus regulēšanas likumu) un Markets Law 2012 (2012. gada Tirgus darbības likumu) (turpmāk “DIFC noteikumi”). Tos papildina Dubai Financial Services Authority (Dubaijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes) (turpmāk “DFSA”) izdotie noteikumi (Rulebook), kas ietver moduli attiecībā uz apstiprinātajām tirgus iestādēm (turpmāk “ATI”).

(6)

Ikvienai CDP, kas uzņēmējdarbību veic DIFC ietvaros ATI statusā, ir jāsaņem darbības atļauja no DFSA. Šis lēmums attiecas vienīgi uz regulējumu, kas piemērojams tām ATI, kuras veic atļauto finanšu pakalpojumu sniegšanas darbību, DIFC ietvaros uzturot tīrvērtes iestādi (clearing house). Lai saņemtu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo atļauju, ATI ir jāizpilda speciālas prasības, kuras noteikusi DFSA un kuras izklāstītas DFSA Rulebook tekstā. ATI ir jānodrošina tīrvērtes mehānismu droša un iedarbīga darbība, un tām ir piesardzīgi jāpārvalda riski, kas saistīti ar to komercdarbību un pamatdarbību. To rīcībā ir arī jābūt pietiekamiem finanšu, cilvēku un sistēmu resursiem.

(7)

Ar DIFC noteikumiem ir ieviesti starptautiskie standarti, kas izklāstīti dokumentā Principles for Financial Market Infrastructures (Finanšu tirgus infrastruktūras principi) (turpmāk “PFMI”), kurus 2012. gada aprīlī pieņēma Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (2) (CPSS) un Starptautiskā vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO).

(8)

DIFC noteikumos ir arī paredzēts, ka ikviena ATI pieņem iekšējos noteikumus un procedūras, ar kurām tās nodrošina atbilstību visām attiecīgajām prasībām un kuras ir nepieciešamas, lai pienācīgi regulētu savus tīrvērtes un norēķinu mehānismus. ATI 5.6. noteikums paredz, ka ATI iekšējie noteikumi un procedūras ietver konkrētas normas, tostarp noteikumus, kas piemērojami automātiski (pēc noklusējuma principa). Šādi iekšējie noteikumi un procedūras, kā arī visi to grozījumi pirms to īstenošanas ir jāiesniedz DFSA. DFSA var ierosinātos noteikumus noraidīt vai pieprasīt, lai tajos tiktu veiktas izmaiņas. Saskaņā ar DIFC noteikumiem ATI iekšējie noteikumi ir juridiski saistoši un izpildāmi attiecībā pret dalībniekiem un citām iesaistītām personām.

(9)

Tādējādi juridiski saistošajām prasībām, kas piemērojamas ATI, kuras darbības atļauju saņēmušas no DIFC, ir divu pakāpju struktūra. DFSA noteikumos ietvertajos pamatprincipos un DIFC noteikumos ir izklāstīti augsta līmeņa standarti, kuri ATI ir jāievēro, lai tās varētu saņemt atļauju sniegt tīrvērtes pakalpojumus DIFC ietvaros (turpmāk kopā “primārie noteikumi”). Minētie primārie noteikumi veido pirmās pakāpes juridiski saistošās prasības DIFC ietvaros. Lai pierādītu atbilstību primārajiem noteikumiem, ATI 5.6. noteikumā (“Komercdarbības noteikumi”) ir paredzēts, ka ATI izveido un savus iekšējos noteikumus un procedūras un pirms to īstenošanas tos iesniedz apstiprināšanai pie DFSA un ka DFSA var liegt jeb neatļaut to ieviešanu. Šie iekšējie noteikumi un procedūras veido otrās pakāpes juridiski saistošās prasības DIFC ietvaros.

(10)

Novērtējot to, vai DIFC tiesiskais un uzraudzības regulējums, kas piemērojams ATI, ir līdzvērtīgs, būtu jāņem vērā arī šā regulējuma ietekme uz risku mazināšanas iznākumu tāda riska līmeņa ziņā, kādam pakļauti tīrvērtes dalībnieki un tirdzniecības vietas, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, kad tiem ir dalība šajās struktūrās. Riska mazināšanas rezultātu konstatē gan pēc attiecīgā CDP veiktajai tīrvērtes darbībai objektīvi piemītošā riska līmeņa, kas atkarīgs no finanšu tirgus lieluma, kurā darbojas šis CDP, gan pēc tiesiskā un uzraudzības regulējuma, ko piemēro CDP šā riska līmeņa mazināšanas nolūkā, atbilstības. Lai panāktu līdzvērtīgu riska mazināšanas iznākumu, ir nepieciešamas stingrākas riska mazināšanas prasības attiecībā uz CDP, kas veic darbības lielākos finanšu tirgos, kuru riska līmenis ir augstāks, nekā attiecībā uz CDP, kas darbojas mazākos finanšu tirgos ar zemāku riska līmeni.