I PIELIKUMS

2016. gada 7. jūlijs

Cienījamā komisāres kundze!

Amerikas Savienoto Valstu vārdā ar gandarījumu pārsūtu Jums ES un ASV privātuma vairoga materiālu paketi, kas ir izstrādāta divus gadus ilgās un rezultatīvās mūsu darba grupu apspriedēs. Kopā ar citiem materiāliem, kas Komisijai pieejami no publiskiem avotiem, šis materiālu kopums veido ļoti spēcīgu pamatu jaunam Eiropas Komisijas konstatējumam par aizsardzības līmeņa pietiekamību (1).

Mēs abas varam lepoties ar regulējuma uzlabojumiem. Privātuma vairoga pamatā ir principi, ko vienlīdz spēcīgi atbalsta abās Atlantijas okeāna pusēs, un mēs esam nostiprinājušas to darbību. Mums ir reāla iespēja, kopīgi strādājot uzlabot privātuma aizsardzību visā pasaulē.

Privātuma vairoga paketē ir izklāstīti vairoga principi un iekļauta vēstule (pievienota kā 1. pielikums) no Tirdzniecības ministrijas Starptautiskās tirdzniecības pārvaldes (STP), kas pārvalda programmas īstenošanu. Vēstulē ir aprakstītas saistības, ko mūsu ministrija uzņēmusies, lai nodrošinātu rezultatīvu privātuma vairoga darbību. Paketei ir arī 2. pielikums, kurā uzskaitītas citas Tirdzniecības ministrijas saistības attiecībā uz jauno privātuma vairoga satvarā pieejamo šķīrējtiesas modeli.

Esmu likusi saviem darbiniekiem veltīt visus resursus, kas vajadzīgi, lai ātri un pilnīgi īstenotu privātuma vairoga regulējumu un nodrošinātu 1. un 2. pielikumā uzskaitīto saistību savlaicīgu izpildi.

Privātuma vairoga paketē ietilpst arī citu ASV aģentūru sagatavoti dokumenti, piemēram:

Varat būt droša, ka Amerikas Savienotās Valstis uztver savas saistības nopietni.

30 dienu laikā no brīža, kad tiks galīgi apstiprināts konstatējums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, privātuma vairoga paketes pilnīgā versija tiks iesniegta publicēšanai Federālajā reģistrā.

Mēs labprāt ar Jums sadarbosimies, strādājot pie privātuma vairoga īstenošanas un kopīgi sākot šā procesa nākamo posmu.

(1)  Ar nosacījumu, ka Komisijas lēmumu par pienācīgu aizsardzību, kas noteikta ar ES un ASV privātuma vairogu piemēro Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai, privātuma vairoga pakete attieksies gan uz Eiropas Savienību, gan uz šīm trim valstīm.

II PIELIKUMS

ES UN ASV PRIVĀTUMA VAIROGA REGULĒJUMA PRINCIPI, KO IZDEVUSI ASV TIRDZNIECĪBAS MINISTRIJA

I.   PĀRSKATS

II.   PRINCIPI

1.   Informēšana

2.   Izvēle

3.   Atbildība par tālākpārsūtīšanu

4.   DROŠĪBA

5.   Datu integritāte un mērķa ierobežošana

6.   Piekļuve

7.   Tiesību aizsardzība, izpildes panākšana un atbildība

III.   PAPILDU PRINCIPI

1.   Sensitīvi dati

2.   Izņēmumi attiecībā uz žurnālistiku

3.   Sekundārā atbildība

4.   Pienācīga pārbaude un revīziju veikšana

5.   Datu aizsardzības iestāžu loma

6.   Pašsertifikācija

7.   Verifikācija

8.   Piekļuve

a.   Piekļuves principa īstenošana praksē

b.   Ar piekļuves nodrošināšanu saistītais apgrūtinājums vai izmaksas

c.   Konfidenciāla komercinformācija

d.   Datubāzu sakārtošana

e.   Kad var ierobežot piekļuvi

f.   Tiesības saņemt apstiprinājumu un iekasēt samaksu, lai segtu piekļuves nodrošināšanas izmaksas

g.   Atkārtoti vai apgrūtinoši piekļuves pieprasījumi

Organizācija var saprātīgi ierobežot to, cik reižu noteiktā laikposmā tiks izpildīti viena indivīda iesniegtie piekļuves pieprasījumi. Nosakot šādus ierobežojumus, organizācijai būtu jāņem vērā tādi faktori kā informācijas atjaunināšanas biežums, datu izmantošanas mērķis un informācijas raksturs.

h.   Krāpnieciski piekļuves pieprasījumi

Organizācijai jānodrošina piekļuve tikai tad, ja tai ir iesniegta pietiekama informācija, kas apstiprina pieprasījuma iesniedzēja identitāti.

i.   Atbildēšanas termiņš

Organizācijām būtu jāatbild uz piekļuves pieprasījumiem saprātīgā laikposmā, ar pieņemamām metodēm un indivīdam saprotamā veidā. Organizācija, kas regulāri sniedz datu subjektiem informāciju, individuālu piekļuves pieprasījumu var izpildīt informācijas kārtējās izpaušanas satvarā, ja vien šādi netiktu izraisīta pārmērīga kavēšanās.

9.   Dati par cilvēkresursiem

a.   Privātuma vairoga tvērums

b.   Informēšanas un izvēles principu piemērošana

c.   Piekļuves principa piemērošana

Papildu principā par piekļuvi ir sniegti norādījumi par iemesliem, kas var pamatot ar cilvēkresursiem saistīta piekļuves pieteikuma noraidīšanu vai ierobežošanu. Protams, Eiropas Savienības darba devējiem jāievēro vietējie noteikumi un jānodrošina, ka Eiropas Savienības darbiniekiem ir piekļuve šādai informācijai, kā to prasa viņu mītnes valsts tiesību akti, neatkarīgi no datu apstrādes un uzglabāšanas vietas. Privātuma vairogs paredz, ka organizācijai, kas šādus datus apstrādā Amerikas Savienotajās Valstīs, ir jāsadarbojas, sniedzot šādu piekļuvi tieši vai ar ES darba devēja starpniecību.

d.   Izpildes panākšana

e.   Atbildības par tālākpārsūtīšanu principa piemērošana

Ja privātuma vairoga organizācijai rodas neregulāras ar nodarbinātību saistītas operatīvās vajadzības attiecībā uz personas datiem, ko pārsūta privātuma vairoga satvarā, piemēram, lidojuma, viesnīcas numura rezervāciju vai apdrošināšanas segumu, neliela darbinieku skaita personas datus var pārsūtīt pārziņiem, nepiemērojot piekļuves principu un neslēdzot līgumu ar pārzini, kas ir trešā persona, kā tiek prasīts citkārt saskaņā ar atbildību par tālākpārsūtīšanu, ja vien privātuma vairoga organizācija ir izpildījusi informēšanas un izvēles principus.

10.   Obligāti līgumi par tālākpārsūtīšanu

a.   Datu apstrādes līgumi

b.   Pārsūtīšana kontrolētā uzņēmumu vai struktūru grupā

Ja personisko informāciju pārsūta starp diviem pārziņiem kontrolētā uzņēmumu vai struktūru grupā, saskaņā ar atbildības par tālākpārsūtīšanu principu līgums ne vienmēr ir nepieciešams. Datu pārziņi, kas darbojas kontrolētā uzņēmumu vai struktūru grupā, var datus šādi pārsūtīt, pamatojoties uz citiem instrumentiem, piemēram, ES saistošiem uzņēmumu noteikumiem vai citiem grupas līmeņa instrumentiem (piemēram, atbilstības un kontroles programmām), kas nodrošina privātuma vairoga satvarā sniegtās personiskās informācijas aizsardzības turpināmību. Šādas datu pārsūtīšanas gadījumā privātuma vairoga organizācijai joprojām ir jānodrošina atbilstība principiem.

c.   Pārsūtīšana starp pārziņiem

Datus var pārsūtīt starp pārziņiem arī tad, ja saņēmējs pārzinis nav privātuma vairoga organizācija un nav nodrošinājis neatkarīgu tiesību aizsardzības mehānismu. Privātuma vairoga organizācijai ar saņēmēju-pārzini, kas ir trešā persona, jānoslēdz līgums, kas nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds ir pieejams saskaņā ar privātuma vairogu, nenosakot, ka pārzinim, kas ir trešā persona, jābūt privātuma vairoga organizācijai vai nodrošinājušam neatkarīgu tiesību aizsardzības mehānismu, ja vien tas dara pieejamu līdzvērtīgu mehānismu.

11.   Strīdu izšķiršana un izpildes panākšana

a.   Tiesību aizsardzības, izpildes panākšanas un atbildības princips nosaka prasības attiecībā uz privātuma vairoga izpildes panākšanu. Tas, kā izpildīt šā principa a) punkta ii) apakšpunkta prasības, ir izklāstīts papildu principā par pārbaudi. Šis papildu princips attiecas uz a) punkta i) un iii) apakšpunktu, kuros ir prasīts nodrošināt neatkarīgus tiesību aizsardzības mehānismus. Šie mehānismi var būt dažādi, taču tiem jāatbilst tiesību aizsardzības, izpildes panākšanas un atbildības principa prasībām. Organizācijas šīs prasības izpilda šādi: i) ievērojot privātajā sektorā izstrādātas privātuma programmas, kuru noteikumos iekļauti privātuma vairoga principi un kas ietver rezultatīvus tāda veida izpildes panākšanas mehānismus, kas aprakstīti tiesību aizsardzības, izpildes panākšanas un atbildības principā; ii) pakļaujoties juridiskām vai reglamentējošām uzraudzības iestādēm, kas nosaka indivīdu sūdzību izskatīšanu un strīdu izšķiršanu; vai iii) apņemoties sadarboties ar datu aizsardzības iestādēm, kas atrodas Eiropas Savienībā, vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem.

b.   Šis saraksts ir aptuvens un nerada ierobežojumus. Privātais sektors var izstrādāt papildu mehānismus, ar ko nodrošināt izpildi, ja vien tie atbilst tiesību aizsardzības, izpildes panākšanas un atbildības principa, kā arī papildu principu prasībām. Jāpiebilst, ka tiesību aizsardzības, izpildes panākšanas un atbildības principa prasības papildina prasību, ka pašregulatīvajiem centieniem jābūt izpildāmiem saskaņā ar Federālās tirdzniecības komisijas likuma 5. pantu, kurā ir aizliegtas negodīgas vai maldinošas darbības, vai arī saskaņā ar citiem tiesību aktiem vai noteikumiem, kuros aizliegta šāda rīcība.

c.   Lai palīdzētu nodrošināt savu no privātuma vairoga izrietošo saistību izpildi un veicinātu programmas pārvaldību, organizācijām un to neatkarīgajiem tiesību aizsardzības mehānismiem jāsniedz ar privātuma vairogu saistīta informācija, kad ministrija to pieprasa. Organizācijām arī ātri jāatbild uz sūdzībām par to atbilstību principiem, kuras ar ministrijas starpniecību iesniegušas DAI. Atbildē būtu jānorāda, vai sūdzība ir pamatota un, ja tā ir pamatota, kā organizācija problēmu labos. Ministrija nodrošinās tās saņemtās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar ASV tiesību aktiem.

d.   Tiesību aizsardzības mehānismi

e.   Tiesiskās aizsardzības līdzekļi un sankcijas

Visu strīda izšķiršanas struktūras piešķirto tiesiskās aizsardzības līdzekļu rezultātā neatbilstība organizācijā būtu jānovērš vai jālabo, ciktāl tas ir praktiski iespējams, un jānodrošina, ka turpmāk organizācijas veiktā apstrāde atbildīs principiem un ka attiecīgā gadījumā to indivīdu personas datu apstrādi, kas ir iesnieguši sūdzību, pārtrauks. Sankcijām jābūt pietiekami stingrām, lai nodrošinātu, ka organizācija principus ievēro. Vairākas dažādas stingrības pakāpes sankcijas ļaus strīdu izšķiršanas iestādēm pienācīgi reaģēt uz dažādas pakāpes neatbilstību. Sankcijām būtu jāietver gan neatbilstības konstatējumu publicēšana, gan prasība konkrētos apstākļos datus dzēst (6). Citas sankcijas varētu ietvert darbības atļaujas apturēšanu un atņemšanu, atlīdzību indivīdiem par zaudējumiem, kas radušies neatbilstības rezultātā, un aizlieguma noteikšanu. Privātā sektora strīdu izšķiršanas struktūrām un pašregulatīvajām iestādēm par to, ka privātuma vairoga organizācijas neievēro to nolēmumus, jāziņo attiecīgi kompetentajai valdības iestādei vai tiesām un jāinformē par to ministrija.

f.   FTK darbība

FTK ir apņēmusies prioritāri izskatīt pieprasījumus ar apgalvojumiem par principu neievērošanu, kurus iesniegušas: i) privātuma pašregulatīvās organizācijas un citas neatkarīgas strīdu izšķiršanas struktūras; ii) ES dalībvalstis; un iii) ministrija, lai noteiktu, vai ir pārkāpts FTK likuma 5. pants, kurā ir aizliegtas negodīgas vai maldinošas darbības vai šāda komercprakse. Ja FTK secina, ka tai ir pamats uzskatīt, ka 5. pants ir pārkāpts, tā var jautājumu risināt, pieprasot administratīvu rīkojumu par pretlikumīgas darbības pārtraukšanu, kurā apstrīdēto praksi aizliegtu, vai iesniedzot sūdzību federālajā apgabaltiesā; ja sūdzību apmierinās, federālā tiesa varētu pieņemt rīkojumu ar tādu pašu spēku. Tas attiecas arī uz nepatiesiem apgalvojumiem par privātuma vairoga principu stingru ievērošanu vai tādu organizāciju dalību privātuma vairogā, kuras vai nu vairs nav iekļautas privātuma vairoga sarakstā, vai arī nekad nav ministrijai pašsertificējušas tā ievērošanu. FTC var piemērot civiltiesiskas sankcijas par pretlikumīgas darbības pārtraukšanas rīkojuma neievērošanu un var ierosināt civillietas vai krimināllietas par federālās tiesas nolēmuma neievērošanu. FTK par visām tās veiktām šādām darbībām paziņo ministrijai. Ministrija aicina citas valdības iestādes tai ziņot par šādu lietu iznākumiem un citiem nolēmumiem, kas nosaka atbilstību privātuma vairoga principiem.

g.   Pastāvīga neievērošana

12.   Izvēle – atteikuma laiks

13.   Ceļojuma informācija

14.   Farmaceitiski preparāti un medicīnas produkti

a.   ES dalībvalstu tiesību aktu vai privātuma vairoga principu piemērošana

Uz personas datu vākšanu un jebkādu apstrādi, kas notiek pirms pārsūtīšanas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, attiecas ES dalībvalstu tiesību akti. Privātuma vairoga principus datiem piemēro, tiklīdz tie ir pārsūtīti uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Dati, ko izmanto farmaceitiskos pētījumos un citiem mērķiem, vajadzības gadījumā jāpadara anonīmi.

b.   Turpmāka zinātniskā pētniecība

c.   Dalības klīniskajā izpētē pārtraukšana

Dalībnieki var nolemt vai viņus var lūgt pārtraukt piedalīties klīniskajā izpētē jebkurā laikā. Visus personas datus, kas ir iegūti pirms dalības pārtraukšanas, drīkst turpināt apstrādāt kopā ar citiem datiem, kuri iegūti klīniskās izpētes gaitā, ja vien tas dalībniekam tika skaidri norādīts brīdī, kad viņš/viņa piekrita piedalīties.

d.   Datu pārsūtīšana reglamentējošos un uzraudzības nolūkos

Farmācijas un medicīnas ierīču uzņēmumiem ir atļauts personiskos datus no ES veiktajiem klīniskajiem pētījumiem sniegt regulatoriem Amerikas Savienotajās Valstīs reglamentējošiem un uzraudzības mērķiem. Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti informēšanas un izvēles principi, līdzīga pārsūtīšana ir atļauta pusēm, kas nav regulatīvas struktūras, piemēram, uzņēmumiem un citiem pētniekiem.

e.   “Slēptie” pētījumi

f.   Produktu drošuma un iedarbīguma uzraudzība

Farmācijas vai medicīnas ierīču uzņēmumam nav jāpiemēro privātuma vairoga principi – informēšanas, izvēles, atbildības par tālākpārsūtīšanu un piekļuves principi –, veicot savu produktu drošuma un iedarbīguma uzraudzību, tostarp ziņojot par blakusefektiem un sekojot līdzi tādiem pacientiem/subjektiem, kas izmanto konkrētas zāles vai medicīnas ierīces, ciktāl principu stingra ievērošana traucē reglamentējošu prasību izpildi. Tas attiecas gan, piemēram, uz veselības aprūpes sniedzēju ziņojumiem farmācijas un medicīnas ierīču uzņēmumiem, gan uz farmācijas un medicīnas ierīču uzņēmumu ziņojumiem tādām valdības aģentūrām kā Pārtikas un zāļu pārvalde.

g.   Ar šifru kodēti dati

Galvenais izmeklētājs sākotnējos pētījumu datus vienmēr ir īpaši kodējis ar šifru tā, lai neatklātu atsevišķu datu subjektu identitāti. Farmācijas uzņēmumi, kas šādu pētījumu sponsorē, šifru nesaņem. Īpaši šifrētais kods ir pieejams tikai pētniekam, lai īpašos apstākļos viņš varētu pētījuma subjektu identificēt (piemēram, ja tam pēcāk ir vajadzīga medicīniska uzraudzība). Šādi kodētu datu pārsūtīšana no ES uz Amerikas Savienotajām Valstīm nav uzskatāma par personas datu pārsūtīšanu, uz kuru attiecas privātuma vairoga principi.

15.   Publiskie reģistri un publiski pieejama informācija

16.   Publisko iestāžu piekļuves pieprasījumi

(1)  Ar nosacījumu, ka Komisijas lēmumu par pienācīgu aizsardzību, kas noteikta ar ES un ASV privātuma vairogu piemēro Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai, privātuma vairoga pakete attieksies gan uz Eiropas Savienību, gan uz šīm trim valstīm. Attiecīgi atsauces uz ES un tās dalībvalstīm būs lasāmas, ietverot arī Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju.

(2)  Atkarībā no apstākļiem, saderīgu pārstrādes mērķu piemēri var būt tādi, kas pamatoti izmantojami klientu attiecības, atbilstības un juridisku apsvērumu nolūkos, revīzijām, drošībai un krāpšanas novēršanai, organizācijas likumīgo tiesību saglabāšanai vai aizstāvēšanai, vai citi mērķi, kas atbilst saprātīgas personas cerībām, ņemot vērā datu vākšanas kontekstu.

(3)  Šajā sakarā, ja identifikācijas līdzekļus, kurus pamatoti varētu izmantot (cita starpā ņemot vērā izmaksas un laiku, kas vajadzīgs identifikācijas veikšanai, un pieejamo tehnoloģiju apstrādes laikā), un veidu, kādā tiek saglabāti dati, organizācija vai trešā persona, ja tai būtu piekļuve datiem, varētu pamatoti identificēt indivīdu, tad attiecīgais indivīds ir “identificējams”.

(4)  Organizācijai būtu jāatbild uz indivīda pieprasījumiem par apstrādes mērķiem, attiecīgo personas datu kategorijām un saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam izpauž personas datus.

(5)  Principu I daļas 5. punkts.

(6)  Strīdu izšķiršanas iestādēm ir rīcības brīvība attiecībā uz apstākļiem, kuros tās šīs sankcijas izmanto. Viens no faktoriem, kas jāņem vērā, lemjot, vai būtu jāpieprasa datu dzēšana, ir to sensitivitāte; būtiski ir arī tas, vai organizācija informāciju ir ievākusi, izmantojusi vai izpaudusi klajā pretrunā privātuma vairoga principiem.

III PIELIKUMS

2016. gada 7. jūlijs

Cienījamā komisāres kundze!

Priecājos, ka esam panākuši sapratni par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu privātuma vairogu, kas ietvers ombuda mehānismu, ar kura starpniecību ES iestādes varēs ES iedzīvotāju vārdā iesniegt pieprasījumus par ASV īstenoto sakaru izlūkošanas praksi.

ASV prezidents Baraks Obama 2014. gada 17. janvārī paziņoja par svarīgām izlūkošanas reformām, kas ir paredzētas Prezidenta politikas direktīvā Nr. 28 (PPD-28). Īstenojot PPD-28, es iecēlu valsts sekretāra vietnieci Catherine A. Novelli, kura darbojas arī kā vecākā koordinatore starptautiskās informāciju tehnoloģijas diplomātijas jautājumos, par ASV kontaktpersonu ārvalstu valdībām, kuras vēlas paust bažas par ASV sakaru izlūkošanas darbībām. Papildinot šīs funkcijas, esmu izveidojis privātuma vairoga ombuda mehānismu saskaņā ar A pielikumā izklāstītajiem noteikumiem, kuri ir aktualizēti kopš manas 2016. gada 22. februāra vēstules. Šīs funkcijas izpildi es uzticēju valsts sekretāra vietniecei Novelli kundzei. Valsts sekretāra vietniece Novelli ir neatkarīga no ASV izlūkdienesta un tieši pakļauta man.

Esmu licis saviem darbiniekiem jaunā ombuda mehānisma īstenošanai veltīt visus vajadzīgos resursus, un esmu pārliecināts, ka tas būs rezultatīvs līdzeklis, ar ko reaģēt uz ES iedzīvotāju bažām.

IV PIELIKUMS

2016. gada 7. jūlijs

PA E-PASTU

Cienījamā komisāres kundze!

Amerikas Savienoto Valstu Federālās tirdzniecības komisija (“FTK”) novērtē iespēju aprakstīt, kā tā panāk jaunā ES un ASV privātuma vairoga regulējuma (“privātuma vairoga regulējums” vai “regulējums”) izpildi. Mēs uzskatām, ka regulējums ievērojami palīdzēs veicināt privātumu aizsargājošus komercdarījumus pasaulē, kas kļūst arvien vairāk savienota. Tas ļaus uzņēmumiem īstenot svarīgas darbības pasaules ekonomikā, vienlaikus nodrošinot, ka ES patērētāji nezaudē būtiskas privātuma aizsardzības garantijas. FTK ir izsenis apņēmusies aizsargāt privātumu otrpus robežām un uzskatīs jaunā regulējuma izpildes panākšanu par svarīgu prioritāti. Turpmāk esam snieguši vispārīgu izklāstu par to, kā FTK līdz šim ir stingri panākusi privātuma aizsardzību, tostarp sākotnējās “drošības zonas” programmas izpildi, un esam aprakstījuši FTK pieeju jaunā regulējuma izpildei.

FTK pirmoreiz publiski pauda apņemšanos īstenot “drošības zonas” programmu 2000. gadā. FTK tālaika priekšsēdētājs Robert Pitofsky toreiz nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, kurā izklāstīja FTK solījumu aktīvi strādāt pie “drošības zonas” privātuma principu izpildes panākšanas. FTK ir turpinājusi pildīt šo apņemšanos, ierosinot gandrīz 40 izpildes panākšanas prasību, īstenojot daudz papildu izmeklēšanu, kā arī sadarbojoties ar individuālām Eiropas datu aizsardzības iestādēm (“ES DAI”) abām pusēm aktuālos jautājumos.

Pēc tam, kad Eiropas Komisija 2013. gada novembrī pauda bažas par “drošības zonas” programmas pārvaldību un izpildi, mēs un ASV Tirdzniecības ministrija sākām konsultēties ar Eiropas Komisijas amatpersonām, lai apzinātu programmas stiprināšanas veidus. Šo konsultāciju norises gaitā Tiesa 2015. gada 6. oktobrī pieņēma nolēmumu lietā Schrems, kurā inter alia atzina par spēkā neesošu Eiropas Komisijas lēmumu par “drošības zonas” programmas nodrošinātā aizsardzības līmeņa pietiekamību. Pēc šā nolēmuma pieņemšanas mēs turpinājām ciešu sadarbību ar Tirdzniecības ministriju un Eiropas Komisiju, cenšoties nostiprināt ES iedzīvotājiem nodrošināto privātuma aizsardzību. Privātuma vairoga regulējums ir šo pastāvīgo apspriešanos rezultāts. FTK, tāpat kā tika darīts attiecībā uz “drošības zonas” programmu, ar šo apņemas aktīvi īstenot jauno regulējumu. Šī vēstule ir šīs apņemšanās apliecinājums.

Konkrētāk, mēs apstiprinām, ka uzņemamies saistības četrās galvenajās jomās: 1) pieprasījumu prioritāra izskatīšana un izmeklēšana; 2) reaģēšana uz nepatiesiem vai maldinošiem apgalvojumiem par dalību privātuma vairoga programmā; 3) pastāvīga rīkojumu izpildes uzraudzība un 4) lielāka mijiedarbība un sadarbība ar izpildes panākšanu saistītos jautājumos ar ES DAI. Turpmāk ir sniegta sīki izstrādāta informācija par katru apņemšanos, attiecīgā pamatinformācija par FTK lomu patērētāju privātuma aizsardzībā un “drošības zonas” izpildes panākšanā, kā arī plašāk ieskicēts Amerikas Savienoto Valstu privātuma regulējums (1).

I.   PAMATINFORMĀCIJA

A.   FTK darbs izpildes panākšanas jomā un politiskais darbs

FTK ir plašas civiltiesiskās izpildes pilnvaras, lai veicinātu patērētāju aizsardzību un konkurenci komerciālajā jomā. Īstenojot savas patērētāju aizsardzības pilnvaras, FTK panāk plaša tiesību aktu klāsta izpildi, lai aizsargātu patērētāju datu privātumu un drošību. FTK piemērotajā primārajā tiesību aktā, proti, FTK likumā (FTC Act), ir aizliegtas “negodīgas” un “maldinošas” darbības vai prakse, ko veic tirdzniecībā vai kuras to ietekmē (2). Atspoguļojums, bezdarbība vai darbība ir maldinoša, ja tā ir materiāla un konkrētajos apstākļos var maldināt patērētājus, kas rīkojas saprātīgi (3).Darbība vai prakse ir negodīga, ja tā rada vai var radīt patērētājiem būtisku kaitējumu, kas nav samērīgi novēršams un ko neatsver labums, kuru patērētājs gūst vai kurš ietekmē konkurenci (4). FTK arī piemēro mērķtiecīgus likumus, kas aizsargā ar veselības aprūpi, kredītiem un citiem finanšu aspektiem saistītu informāciju, kā arī bērnu tiešsaistes informāciju, un ir pieņēmusi katra attiecīgā likuma īstenošanas noteikumus.

Atbilstīgi FTK likumam FTK ir jurisdikcija jautājumos, kas rodas “tirdzniecībā vai kas to ietekmē.” FTK nav jurisdikcijas attiecībā uz krimināltiesību piemērošanā vai ar valsts drošību saistītos jautājumos. FTK arī nav kompetenta vairumā pārējo valdības darbību. Turklāt FTK jurisdikcija attiecībā uz komercdarbībām, tostarp banku, aviosabiedrību, apdrošināšanas nozares un publisko telesakaru operatoru darbībām, ir ierobežota. FTK pilnvaras neattiecas arī uz vairumu bezpeļņas organizāciju, taču tai ir jurisdikcija attiecībā uz fiktīvām labdarības vai citām bezpeļņas struktūrām, kas patiesībā strādā, lai gūtu peļņu. Tā ir kompetenta arī saistībā ar bezpeļņas organizācijām, kas darbojas, lai nodrošinātu peļņu to locekļiem, kuru mērķis ir peļņa, tostarp sniedzot tiem ievērojamus ekonomiskos ieguvumus (5). Atsevišķos gadījumos FTK jurisdikcija pārklājas ar citu tiesībaizsardzības aģentūru pilnvarām.

Esam izveidojuši nopietnas darba attiecības ar federālajām un štatu iestādēm un ar tām cieši sadarbojamies, lai koordinētu izmeklēšanas vai attiecīgos gadījumos sagatavotu pieprasījumus.

FTK pieejas privātuma aizsardzībai pamatā ir izpildes panākšana. Līdz šim FTK ir ierosinājusi vairāk nekā 500 lietu par patērētāju informācijas privātuma un drošības aizsardzību. Šis lietu kopums attiecas gan uz bezsaistes, gan tiešsaistes informāciju un ietver izpildes panākšanas darbības attiecībā uz lieliem un maziem uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tie nav pienācīgi atbrīvojušies no sensitīviem patērētāju datiem, nav nodrošinājuši patērētāju personiskās informācijas drošību, ir maldinoši izsekojuši patērētājus tiešsaistē, sūtījuši patērētājiem surogātpastu, instalējuši spiegprogrammatūru vai citu ļaunprogrammatūru patērētāju datoros, pārkāpuši nezvanīšanas un citus pārdošanas pa tālruni noteikumus, kā arī neatbilstoši vākuši un koplietojuši mobilajos tālruņos glabāto patērētāju informāciju. FTK īstenotās izpildes panākšanas darbības – gan fiziskajā, gan digitālajā pasaulē – nodod uzņēmumiem būtisku vēstījumu par nepieciešamību aizsargāt klientu privātumu.

FTK arī ir īstenojusi vairākas politiskās iniciatīvas, kuru mērķis ir patērētāju privātuma palielināšana, un tās ir veicinājušas FTK darbu izpildes jomā. Tā ir rīkojusi darbseminārus un pieņēmusi ziņojumus ar paraugprakses ieteikumiem nolūkā uzlabot privātumu mobilo ierīču segmentā; palielināt datu brokeru nozares pārredzamību; maksimāli palielināt no lielajiem datiem izrietošos ieguvumus, vienlaikus mazinot ar tiem saistītos riskus, īpaši patērētājiem, kam ir mazi ienākumi un kas ir nepietiekami apkalpoti; kā arī inter alia norādīt uz privātuma un drošības apsvērumiem saistībā ar sejas atpazīšanu un lietisko internetu.

Lai veicinātu savu izpildes panākšanas un politikas izstrādes iniciatīvu ietekmi, FTK iesaistās arī patērētāju un uzņēmumu izglītošanā. Tā ir izmantojusi dažādus instrumentus – publikācijas, tiešsaistes resursus, darbseminārus un sociālos medijus –, lai sniegtu izglītojošus materiālus par plašu tematu klāstu, tostarp mobilajām lietotnēm, bērnu privātumu un datu drošību. Jaunākais komisijas darba rezultāts ir tās sāktā iniciatīva “Sāc ar drošību” (Start With Security), kuras satvarā uzņēmumiem sniedz jaunas norādes, pamatojoties uz secinājumiem, kas izriet no aģentūras datu drošības lietām, kā arī rīko darbsemināru kopumu visā valstī. Turklāt FTK ir ilgstoši bijusi galvenā patērētāju izglītotāja datordrošības pamatjautājumos. Pagājušajā gadā mūsu tīmekļa vietnei OnGuard un tās ekvivalentam spāņu valodā Alerta en Línea bija vairāk nekā pieci miljoni skatījumu.

B.   ASV juridiskās aizsardzības pasākumi, ko var izmantot patērētāji no ES

Privātuma vairoga regulējums darbosies plašākā ASV privātuma regulējuma satvarā, ar ko vairākos veidos tiek aizsargāti arī ES patērētāji.

FTK likumā paredzētais negodīgu vai maldinošu darbību vai prakses aizliegums neaprobežojas ar ASV patērētāju aizsardzību no ASV uzņēmumu rīcības, jo tas attiecas uz praksi, kas 1) rada vai var radīt pamatoti paredzamu kaitējumu Amerikas Savienotajās Valstīs vai 2) ietver materiālu darbību Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt, aizsargājot patērētājus no citām valstīm, FTK var izmantot visus vietējo patērētāju aizsardzībai pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, arī atpakaļatdošanu.

FTK darbs izpildes panākšanas jomā patiešām nodrošina būtiskus ieguvumus gan ASV, gan citu valstu patērētājiem. Piemēram, mūsu īstenotās FTK likuma 5. panta izpildes panākšanas lietas ir nodrošinājušas ne tikai ASV, bet arī ārvalstu patērētāju privātuma aizsardzību. Pret informācijas brokeri Accusearch ierosinātajā lietā FTK apgalvoja, ka uzņēmums, pārdodot trešajām personām konfidenciālus tālruņa ierakstus bez patērētāju ziņas un piekrišanas, īstenoja negodīgu praksi un tādējādi pārkāpa FTK likuma 5. pantu. Accusearch pārdeva gan ar ASV, gan citu valstu patērētājiem saistītu informāciju (6). Tiesa attiecībā uz Accusearch pieņēma aizliegumu, nosakot, ka tas inter alia nedrīkst tirgot vai pārdot tā patērētāju personisko informāciju bez viņu rakstiskas piekrišanas, ja vien tā nav likumīgi iegūta no publiski pieejamas informācijas, un pieprasīja gandrīz 200 000 USD atmaksu (7).

Kā vēl vienu piemēru var minēt risinājumu, ko FTK panāca saistībā ar TRUSTe. Tas nodrošina, ka patērētāji, tostarp Eiropas Savienības iedzīvotāji, var paļauties uz apgalvojumiem, ko starptautiska pašregulatīva organizācija izsaka par tās īstenoto vietējo un ārvalstu tiešsaistes pakalpojumu pārbaudi un sertifikāciju (8). Svarīgi, ka ar mūsu prasību pret TRUSTe, arī tiek plašāk nostiprināta privātuma pašregulatīvā sistēma, nodrošinot to struktūru pārskatatbildību, kurām ir būtiska nozīme pašregulatīvo shēmu, tostarp pārrobežu privātuma regulējuma, īstenošanā.

FTK panāk arī citu tādu mērķtiecīgu tiesību aktu izpildi, kuros paredzētā aizsardzība attiecas arīdzan uz patērētājiem no citām valstīm, piemēram, Bērnu privātuma tiešsaistē aizsardzības likuma (Children's Online Privacy Protection Act – COPPA) izpildi. COPPA citstarp ir noteikts, ka uz bērniem vērstu tīmekļa vietņu un tiešsaistes pakalpojumu vai vispārīgai auditorijai paredzētu vietņu operatoriem, kuri apzināti vāc personisku informāciju no bērniem, kas nav sasnieguši 13 gadu vecumu, par to jāinformē vecāki un jāsaņem no viņiem pierādāma piekrišana. ASV bāzētām tīmekļa vietnēm un pakalpojumiem, kam piemēro COPPA un kas vāc personisku informāciju no ārvalstu bērniem, ir jāatbilst COPPA prasībām. Tam ir jāatbilst arī ārvalstīs bāzētām vietnēm un tiešsaistes pakalpojumiem, ja tie ir vērsti uz bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs vai ar tiem apzināti vāc personisko informāciju no bērniem, kuri dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Papildus ASV federālajiem tiesību aktiem, kuru izpildi panāk FTK, ES patērētājus var aizsargāt arī konkrēti citi federālie un štatu patērētāju aizsardzības un privātuma tiesību akti.

C.   “Drošības zonas” izpildes panākšana

Savas privātuma un drošības nodrošināšanas programmas satvarā FTK ir arīdzan centusies aizsargāt ES patērētājus, īstenojot izpildes panākšanas darbības attiecībā uz “drošības zonas” pārkāpumiem. FTK ir ierosinājusi 39 prasības par “drošības zonas” izpildi: 36 no tām attiecās uz, iespējams, nepatiesiem apgalvojumiem par sertifikāciju, un trīs – pret Google, Facebook un Myspace – uz iespējamiem “drošības zonas” privātuma principu pārkāpumiem (9). Šīs lietas ilustrē apliecinājumu izpildāmību un neatbilstības sekas. Saskaņā ar rīkojumiem par 20 gadus ilgu piekrišanu Google, Facebook un Myspace jāīsteno vispusīgas privātuma aizsardzības programmas, kas ir pienācīgi jāizstrādā, lai novērstu ar pašreizējo un jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un pārvaldību saistītos privātuma apdraudējumus un aizsargātu personiskās informācijas privātumu un konfidencialitāti Šajos rīkojumos pieprasītajās vispusīgajās privātuma aizsardzības programmās ir jānosaka prognozējamie būtiskie riski un jāievieš kontroles pasākumi to mazināšanai. Uzņēmumiem arī jāapņemas veikt pastāvīgus un neatkarīgus to privātuma programmu novērtējumus, kas ir jāiesniedz FTK. Rīkojumos šiem uzņēmumiem arī ir aizliegts sagrozīt informāciju par savu privātuma praksi un dalību jebkādā privātuma vai drošības programmā. Šis aizliegums attiektos arī uz uzņēmumu darbībām un praksi jaunā privātuma vairoga regulējuma satvarā. FTK var panākt šo rīkojumu izpildi, pieprasot civilsodus. Faktiski 2012. gadā uzņēmums Google, lai panāktu, ka tiek atceltas apsūdzības par tam adresētā rīkojuma pārkāpšanu, samaksāja rekordlielu civilsodu – 22,5 miljonus USD. Tādējādi šie FTK rīkojumi palīdz aizsargāt vairāk nekā miljardu patērētāju visā pasaulē, tostarp vairākus simtus miljonus patērētāju, kuri dzīvo Eiropā.

FTK lietās uzsvars ir likts arī uz nepatiesiem, maldinošiem vai mānīgiem apgalvojumiem par dalību “drošības zonas” programmā. FTK šos apgalvojumus uztver nopietni. Piemēram, 2011. gadā FTK pret uzņēmēju, kas Amerikas Savienotajās Valstīs veic tirdzniecību internetā, ierosināja prasību (FTC v. Karnani), kurā apgalvoja, ka viņš un viņa uzņēmums, tostarp izmantojot tīmekļa paplašinājumus “.uk” un atsaucoties uz Lielbritānijas valūtu un Apvienotās Karalistes pasta sistēmu, radīja Lielbritānijas patērētājiem maldīgu priekšstatu, ka uzņēmums atrodas Apvienotajā Karalistē (10). Tomēr, kad patērētāji saņēma produktus, viņi konstatēja, ka jāmaksā neparedzētas importa nodevas, ka garantijas nav spēkā Apvienotajā Karalistē un, lai atgūtu naudu, ir jāmaksā nodevas. FTK arī apsūdzēja atbildētājus patērētāju maldināšanā par dalību “drošības zonas” programmā. Konkrētāk, visas no šīs prakses cietušās personas atradās Apvienotajā Karalistē.

Daudzas citas mūsu īstenotās “drošības zonas” izpildes panākšanas lietas attiecās uz organizācijām, kas pievienojās “drošības zonas” programmai, bet neveica ikgadējo sertifikācijas atjaunošanu un turpināja apgalvot, ka ir programmas dalībnieki. Kā sīkāk aprakstīts turpmāk, FTK arīdzan ir apņēmusies reaģēt uz nepatiesiem apgalvojumiem par dalību privātuma vairoga programmā. Šī stratēģiskā izpildes panākšanas darbība papildinās Tirdzniecības ministrijas pieaugošos centienus pārbaudīt programmas sertifikācijas un atkārtotās sertifikācijas prasību izpildi, tās īstenotos atbilstības uzraudzības pasākumus, tostarp izmantojot programmas dalībniekiem paredzētas anketas, kā arī tās pieaugošos centienus konstatēt nepatiesus apgalvojumus par dalību programmā un jebkādas programmas sertifikācijas zīmes ļaunprātīgu izmantošanu (11).

II.   PIEPRASĪJUMU PRIORITĀRA IZSKATĪŠANA UN IZMEKLĒŠANA

Tāpat kā attiecībā uz “drošības zonas” programmu, FTK apņemas uzskatīt par prioritāti ar privātuma vairogu saistītus pieprasījumus no ES dalībvalstīm. Mēs arī prioritāri izskatīsim pieprasījumus par neatbilstību pašregulatīvām pamatnostādnēm attiecībā uz privātuma vairoga regulējumu no organizācijām, kas pašas reglamentē privātuma aizsardzību, un citām neatkarīgām strīdu izšķiršanas struktūrām.

Lai sekmētu ES dalībvalstu iesniegto ar regulējumu saistīto pieprasījumu izskatīšanu, FTK izstrādā standartizētu pieprasījumu procesu un sniedz ES dalībvalstīm norādes par to, kāda informācija FTK visvairāk noderētu pieprasījuma izpētē. Īstenojot šos centienus, FTK iecels aģentūras kontaktpersonu, pie kuras ES dalībvalstis varēs vērsties saistībā ar pieprasījumiem. Ir ļoti noderīgi, ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde ir veikusi sākotnēju iespējamā pārkāpuma izpēti un var sadarboties ar FTK izmeklēšanā.

Saņemot pieprasījumu no ES dalībvalsts vai pašregulatīvas organizācijas, FTK var īstenot dažādas izvirzīto jautājumu risināšanas darbības. Mēs varam, piemēram, pārskatīt uzņēmuma privātuma politiku, iegūt papildu informāciju tieši no uzņēmuma vai trešajām personām, sniegt pieprasījuma iesniedzējai struktūrai jaunāko informāciju, izvērtēt, vai pastāv pārkāpumu pazīmes un vai ir ietekmēts liels patērētāju skaits, noteikt, vai pieprasījumā skartie jautājumi ir Tirdzniecības ministrijas kompetencē, novērtēt, vai patērētāju un uzņēmumu izglītošana būtu noderīga, un, attiecīgā gadījumā, ierosināt izpildes procesu.

FTK arīdzan apņemas, ievērojot konfidencialitātes tiesību aktus un ierobežojumus, sniegt pieprasījuma iesniedzējām tiesībaizsardzības iestādēm attiecīgu informāciju, tostarp par pieprasījumu statusu. Ciktāl praksē iespējams un atkarībā no saņemto pieprasījumu skaita un veida, sniegtajā informācijā tiks iekļauts pieprasījumā norādīto aspektu novērtējums, tostarp aprakstīti būtiski izvirzītie jautājumi un visas darbības, kas veiktas, lai reaģētu uz tiesību aktu pārkāpumiem, kuri ir FTK jurisdikcijā. Lai palielinātu nelikumīgas rīcības apkarošanas centienu rezultativitāti, FTK arī sniegs pieprasītājai iestādei atsauksmes par saņemto pieprasījumu veidiem. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde vēlas saņemt informāciju par konkrēta pieprasījuma statusu, lai pati īstenotu izpildes procesu, FTK atbildēs, ņemot vērā izskatīto pieprasījumu daudzumu un ievērojot konfidencialitātes un citas juridiskās prasības.

FTK arī cieši sadarbosies ar ES datu uzraudzības iestādēm, sniedzot tām ar izpildes panākšanu saistītu palīdzību. Piemēram, attiecīgos gadījumos tā varētu dalīties ar informāciju un palīdzēt izmeklēšanā atbilstīgi ASV Tīmekļa drošības likumam (SAFE WEB Act), kurā FTK ir atļauts palīdzēt citu valstu tiesībaizsardzības aģentūrām tādu tiesību aktu izpildes panākšanā, kuros aizliegtā prakse būtiski līdzinās FTK piemērotajos tiesību aktos aizliegtajām darbībām (12). Šīs palīdzības satvarā FTK var sniegt informāciju, kas iegūta saistībā ar FTK izmeklēšanu, ierosināt obligātu procesu tās ES DAI vārdā, kas pati veic individuālu izmeklēšanu, kā arī lūgt mutiskas liecinieku vai atbildētāju liecības saistībā ar DAI īstenoto izpildes procesu, ievērojot ASV Tīmekļa drošības likuma prasības. FTK regulāri izmanto šīs pilnvaras, lai palīdzētu citu pasaules valstu iestādēm privātuma un patērētāju aizsardzības lietu īstenošanā (13).

Papildus tam,ka ES dalībvalstu un privātuma pašregulatīvo organizāciju iesniegtie ar privātuma vairogu saistītie pieprasījumi tiks izskatīti kā prioritāte (14), FTK apņemas izmeklēt iespējamus regulējuma pārkāpumus pēc savas iniciatīvas, attiecīgajā gadījumā izmantojot dažādus instrumentus.

Krietni ilgāk par desmitgadi FTK ir uzturējusi spēcīgu programmu ar komercorganizācijām saistītu privātuma un drošības pārkāpumu izmeklēšanai. Attiecīgajās izmeklēšanās FTK regulāri pārbaudīja, vai izmeklētā struktūra izteica apgalvojumus par “drošības zonu”. Ja struktūra šādus apgalvojumus izplatīja un izmeklēšanā tika konstatēti acīmredzami “drošības zonas” privātuma principu pārkāpumi, FTK ierosinātajās izpildes panākšanas prasībās iekļāva arī apsūdzības “drošības zonas” pārkāpumos. Mēs turpināsim šīs proaktīvās pieejas īstenošanu arī attiecībā uz jauno regulējumu. Jāuzsver, ka FTK īstenoto izmeklēšanu skaits ir daudz lielāks nekā no tām izrietošo publisko izpildes procesu daudzums. Daudzas FTK veiktās izmeklēšanas ir slēgtas, jo darbinieki nekonstatē acīmredzamu tiesību akta pārkāpumu. Tā kā FTK izmeklēšanas nav publiskas un norit konfidenciāli, sabiedrībai bieži netiek paziņots par izmeklēšanas slēgšanu.

Gandrīz 40 izpildes prasību, ko FTK ierosināja saistībā ar “drošības zonas” programmu, apliecina aģentūras apņēmību proaktīvi panākt pārrobežu privātuma programmu izpildi. Īstenojot regulārās privātuma un drošības izmeklēšanas, FTK pievērsīs uzmanību arī iespējamiem regulējuma pārkāpumiem.

III.   REAĢĒŠANA UZ NEPATIESIEM VAI MALDINOŠIEM APGALVOJUMIEM PAR DALĪBU PRIVĀTUMA VAIROGA PROGRAMMĀ

Kā norādīts iepriekš, FTK vērsīsies pret struktūrām, kas sagroza informāciju par savu dalību regulējuma īstenošanā. FTK prioritāri izskatīs Tirdzniecības ministrijas pieprasījumus par organizācijām, kuras, kā uzskata ministrija, nepamatoti uzdodas par pašreizējām privātuma vairoga programmas dalībniecēm vai bez atļaujas izmanto kādu ar regulējumu saistītu sertifikācijas zīmi.

Turklāt mēs atzīmējam, ka, ja organizācijas privātuma politikā ir apgalvots, ka tā ievēro privātuma vairoga principus, tomēr nav reģistrējusies vai nav saglabājusi reģistrāciju Tirdzniecības ministrijā, šis fakts vien neatbrīvos organizāciju no FTK centieniem panākt regulējumā paredzēto saistību izpildi.

IV.   RĪKOJUMU IZPILDES UZRAUDZĪBA

FTK arī apstiprina savu apņemšanos uzraudzīt izpildes rīkojumu īstenošanu, lai nodrošinātu atbilstību privātuma vairoga regulējumam.

Mēs pieprasīsim regulējuma ievērošanu, turpmākajos ar regulējumu saistītajos FTK rīkojumos paredzot dažādus atbilstošus aizlieguma noteikumus. Tas ietver aizliegumu sagrozīt informāciju par regulējumu un citām privātuma aizsardzības programmām, ja tās ir attiecīgās FTK prasības pamatā.

FTK lietas, ar ko panāk sākotnējās “drošības zonas” programmas izpildi, ir pamācošas. No 36 lietām, kas saistītas ar nepatiesiem vai maldinošiem apgalvojumiem par “drošības zonas” sertifikāciju, pilnīgi visos rīkojumos atbildētājam tika aizliegts sagrozīt informāciju par tā dalību “drošības zonas” vai jebkādā citā privātuma vai drošības programmā un prasīts darīt FTK pieejamus atbilstības ziņojumus. Lietās, kas attiecās uz “drošības zonas” privātuma principu pārkāpumiem, uzņēmumiem pieprasīja īstenot visaptverošas privātuma aizsardzības programmas un 20 gadu periodā katru otro gadu saņemt par tām neatkarīgus, trešo personu veiktus novērtējumus, kas jāiesniedz FTK.

Par FTK administratīvo rīkojumu pārkāpšanu var piespriest civilsodu līdz 16 000 USD par pārkāpumu vai 16 000 USD par pārkāpuma turpināšanas dienu, (15) un, ja prakse ietekmē lielu patērētāju skaitu, kopsumma var sasniegt vairākus miljonus dolāru. Katrā piekrišanas rīkojumā ir arī noteikumi par ziņošanu un atbilstību. Struktūrām, kurām rīkojums ir adresēts, norādīto gadu skaitu jāglabā dokumenti, kas apliecina to atbilstību. Par rīkojumu saturu arī jāinformē darbinieki, kas nodrošina to izpildi.

FTK sistemātiski uzrauga visu tās pieņemto rīkojumu, arī ar “drošības zonu” saistīto, ievērošanu. FTK savu privātuma un datu drošības rīkojumu izpildes panākšanu uztver nopietni un, ja vajadzīgs, ierosina to izpildes prasības. Piemēram, kā norādīts iepriekš, uzņēmums Google samaksāja 22,5 miljonus USD lielu civilsodu, lai tiktu atceltas apsūdzības par tam adresētā FTK rīkojuma pārkāpšanu. Jāuzsver, ka FTK rīkojumi arī turpmāk nodrošinās aizsardzību visiem attiecīgā uzņēmuma klientiem neatkarīgi no to atrašanās vietas, nevis tikai tiem, kuri ir iesnieguši sūdzības.

Visbeidzot, FTK turpinās uzturēt tiešsaistes sarakstu ar uzņēmumiem, uz kuriem attiecas “drošības zonas” programmas vai jaunā privātuma vairoga regulējuma piespiedu izpildes procesā pieņemti rīkojumi (16). Turklāt patlaban atbilstīgi privātuma vairoga principiem uzņēmumiem, kuriem principu neievērošanas dēļ piemēro FTK vai tiesas rīkojumu, ir jāpublisko visas komisijai iesniegta atbilstības vai novērtējuma ziņojuma sadaļas, kas ir saistītas ar regulējumu, ciktāl tas nav pretrunā konfidencialitātes tiesību aktiem un noteikumiem.

V.   MIJIEDARBĪBA AR ES DAI UN SADARBĪBA IZPILDES JOMĀ

FTK atzīst ES DAI būtisko nozīmi regulējuma atbilstības jomā un aicina paplašināt apspriešanos un ar izpildes panākšanu saistīto sadarbību. Papildus visām apspriedēm ar pieprasītāju DAI par konkrētas lietas aspektiem FTK apņemas piedalīties periodiskās sanāksmēs ar ieceltiem 29. panta darba grupas pārstāvjiem, lai vispārīgi pārspriestu, kā uzlabot sadarbību regulējuma izpildes panākšanas jomā. FTK arī kopā ar Tirdzniecības ministrijas, Eiropas Komisijas un 29. panta darba grupas pārstāvjiem piedalīsies regulējuma ikgadējā pārskatīšanā, lai apspriestu tā īstenošanu.

FTK arī mudina izstrādāt instrumentus, kas uzlabotu sadarbību izpildes jomā gan ar ES DAI, gan citām privātuma aizsardzības iestādēm no visas pasaules. Konkrētāk, FTK kopā ar izpildes partneriem no Eiropas Savienības un citām pasaules valstīm pagājušajā gadā laida klajā brīdinājuma sistēmu, kas darbojas Globālā privātuma aizsardzības tīkla (GPEN) satvarā un kuras mērķis ir kopīgot informāciju par izmeklēšanām un veicināt piespiedu izpildes koordinēšanu. Šis GPEN brīdināšanas instruments varētu sevišķi noderēt privātuma vairoga regulējuma kontekstā. FTK un ES DAI to varētu izmantot, lai saskaņotu ar regulējumu saistītās darbības un citas privātuma izmeklēšanas un arī kā informācijas kopīgošanas sākumpunktu, lai varētu nodrošināt patērētājiem koordinētu un rezultatīvāku privātuma aizsardzību. Mēs ceram arī turpmāk sadarboties ar iesaistītajām ES iestādēm pie izvietotās GPEN brīdinājuma sistēmas paplašināšanas un citu instrumentu izstrādes, lai uzlabotu sadarbību privātuma aizsardzības lietās, tostarp tajās, kas ir saistītas ar regulējumu.

FTK ar gandarījumu apstiprina savu apņemšanos panākt jaunā privātuma vairoga regulējuma izpildi. Mēs arī labprāt turpināsim kopā ar mūsu ES kolēģiem strādāt pie patērētāju privātuma aizsardzības abpus Atlantijas okeānam.

(1)  A papildinājumā esam snieguši papildu informāciju par ASV federālajiem un štatu privātuma tiesību aktiem. Savukārt mūsu jaunāko darbību privātuma un drošības izpildes panākšanas jomā kopsavilkums ir pieejams arī FTK tīmekļa vietnē https://www.ftc.gov/reports/privacy-data-security-update-2015

(2)  15 U.S.C. § 45(a).

(3)  Sk. FTC Policy Statement on Deception, pievienots Cliffdale Assocs., Inc., 103 F.T.C. 110, 174 (1984), pieejams vietnē https://www.ftc.gov/public-statements/1983/10/ftc-policy-statement-deception

(4)  Sk. 15 U.S.C § 45(n); FTC Policy Statement on Unfairness, pievienots Int'l Harvester Co., 104 F.T.C. 949, 1070 (1984), pieejams vietnē https://www.ftc.gov/public-statements/1980/12/ftc-policy-statement-unfairness

(5)  Sk. California Dental Ass'n v. FTC, 526 U.S. 756 (1999).

(6)  Sk. Kanādas Privātuma komisāra birojs, sūdzība, kas saskaņā ar Personiskās informācijas aizsardzības un elektronisko dokumentu likumu (Personal Information Protection and Electronic Documents Act – PIPEDA) iesniegta par Accusearch, Inc., kas veic uzņēmējdarbību kā Abika.com, https://www.priv.gc.ca/cf-dc/2009/2009_009_0731_e.asp. Kanādas Privātuma komisāra birojs FTK ierosinātās prasības pārsūdzības procesā iesniedza amicus curiae atzinumu un veica individuālu izmeklēšanu, kurā secināja, ka ar Accusearch praksi tika pārkāpti arī Kanādas tiesību akti.

(7)  Sk. FTC v. Accusearch, Inc., Nr. 06CV015D (D. Wyo. Dec. 20, 2007), aff'd 570 F.3d 1187 (10th Cir. 2009).

(8)  Sk. In the Matter of True Ultimate Standards Everywhere, Inc., Nr. C-4512 (F.T.C. Mar. 12, 2015) (lēmums un rīkojums), pieejams https://www.ftc.gov/system/files/documents/cases/150318trust-edo.pdf

(9)  Google, Inc. lietā sk. Nr. C-4336 (F.T.C. Oct. 13 2011) (lēmums un rīkojums), pieejams https://www.ftc.gov/news-events/press-releases/2011/03/ftc-charges-deceptive-privacy-practices-googles-rollout-its-buzz; Facebook, Inc. lietā sk. Nr. C-4365 (F.T.C. July 27, 2012) (lēmums un rīkojums), pieejams https://www.ftc.gov/news-events/press-releases/2012/08/ftc-approves-final-settlement-facebook; Myspace LLC lietā sk. Nr. C-4369 (F.T.C. May 20, 2011) (lēmums un rīkojums), pieejams https://www.ftc.gov/news-events/press-releases/2012/09/ftc-finalizes-privacy-settlement-myspace

(10)  Sk. FTC v. Karnani, Nr. 2:09-cv-05276 (C.D. Cal. May 20, 2011) (paredzēts galīgais rīkojums), pieejams https://www.ftc.gov/sites/default/files/documents/cases/2011/06/110609karnanistip.pdf; sk. arī Lesley Fair, FTC Business Center Blog, Around the World in Shady Ways, https://www.ftc.gov/blog/2011/06/around-world-shady-ways (2011. gada 9. jūnijs).

(11)  Tirdzniecības ministra starptautiskās tirdzniecības jautājumos vietnieka pienākumu izpildītāja Ken Hyatt vēstule Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisārei Verai Jourovai.

(12)  Nosakot, vai īstenot savas pilnvaras, kas izriet no ASV Tīmekļa drošības likuma, FTK inter alia izvērtē: “A) vai pieprasītāja aģentūra ir piekritusi sniegt vai sniegs savstarpēju palīdzību komisijai; B) vai pieprasījuma izpilde neapdraudētu Amerikas Savienoto Valstu sabiedrības intereses; un C) vai pieprasītājas aģentūras īstenotā izmeklēšana vai izpildes process attiecas uz darbībām vai praksi, kas rada vai varētu radīt kaitējumu ļoti lielam cilvēku skaitam.”15 U.S.C. § 46(j)(3). Šīs pilnvaras neattiecas uz konkurences tiesību aktu izpildes panākšanu.

(13)  Piemēram, 2012.–2015. fiskālajā gadā FTK izmantoja savas no ASV Tīmekļa drošības likuma izrietošās pilnvaras, lai sniegtu informāciju, atbildot gandrīz uz 60 pieprasījumiem no ārvalstu aģentūrām un pieņēma teju 60 civiltiesiskās izmeklēšanas pieprasījumu (līdzvērtīgi administratīvajām pavēstēm), palīdzot 25 ārvalstu izmeklēšanās.

(14)  Lai gan FTK nerisina individuālas patērētāju sūdzības un nedarbojas kā šādu sūdzību izskatīšanas starpnieks, tā apstiprina, ka prioritāri izskatīs ES ar privātuma vairogu saistītos DAI pieprasījumus. Turklāt FTK, pamatojoties uz savā patērētāju aizsardzības datubāzē Consumer Sentinel (pieejama daudzām tiesībaizsardzības aģentūrām) iekļautajām sūdzībām, apzina tendences, izvirza ar izpildes panākšanu saistītas prioritātes un nosaka potenciālos izmeklēšanas subjektus. ES iedzīvotāji, izmantojot to pašu sūdzību sistēmu, kas ir pieejama ASV pilsoņiem, var iesniegt sūdzību FTK vietnē www.ftc.gov/complaint. Tomēr, ja ES iedzīvotājiem ir individuālas ar privātuma vairogu saistītas sūdzības, iespējams, visnoderīgāk būtu iesniegt tās savas dalībvalsts DAI vai strīdu alternatīvas izšķiršanas pakalpojumu sniedzējam.

(15)  15 U.S.C. § 45(m); 16 C.F.R. § 1.98.

(16)  Sk. FTC, Business Center, Legal Resources, https://www.ftc.gov/tips-advice/business-center/legal-resources?type=case&field-consumer-protection-topics-tid=251

V PIELIKUMS

2016. gada 19. februārī

Par ES un ASV privātuma vairoga regulējumu

Cienījamā komisāres kundze!

Amerikas Savienoto Valstu Transporta ministrija (“ministrija” vai “TM”) augstu vērtē iespēju aprakstīt savu lomu ES un ASV privātuma vairoga regulējuma izpildes panākšanā. Šis regulējums ievērojami veicina personas datu aizsardzību, ko nodrošina arvien savienotākā pasaulē veiktos komercdarījumos. Tas ļauj uzņēmumiem īstenot svarīgas darbības pasaules ekonomikā, vienlaikus nodrošinot, ka ES patērētāji nezaudē būtiskas privātuma aizsardzības garantijas.

TM pirmoreiz publiski pauda apņemšanos panākt “drošības zonas” regulējuma izpildi vēstulē, ko tā pirms 15 gadiem nosūtīja Eiropas Komisijai. TM šajā vēstulē solīja aktīvi veicināt “drošības zonas” privātuma principu izpildi. Ministrija šo apņemšanos joprojām ievēro, un tā tiek apstiprināta arī šajā vēstulē.

Konkrētāk, TM no jauna apstiprina savas saistības šādās galvenajās jomās: 1) apgalvojumu par privātuma vairoga pārkāpumiem prioritāra izmeklēšana; 2) atbilstošu izpildes panākšanas darbību īstenošana attiecībā uz struktūrām, kas izsaka nepatiesus vai maldinošus apgalvojumus par privātuma vairoga sertifikāciju; un 3) par privātuma vairoga pārkāpumiem pieņemto izpildes rīkojumu uzraudzība un publiskošana. Mēs sniedzam informāciju par katru saistību veidu un, lai ieskicētu kontekstu, attiecīgu pamatinformāciju par TM nozīmi patērētāju privātuma aizsardzībā un privātuma vairoga regulējuma izpildes panākšanā.

I.   PAMATINFORMĀCIJa

A.   TM pilnvaras privātuma aizsardzības jomā

Ministrija ir stingri apņēmusies nodrošināt tās informācijas privātumu, ko patērētāji sniedz aviosabiedrībām un biļešu pārdevējiem. TM pilnvaras rīkoties šajā jomā ir paredzētas U.S.C. 49. sadaļas 41712. iedaļā, kurā pārvadātājam vai biļešu pārdevējam ir aizliegts, pārdodot gaisa transporta pakalpojumus, iesaistīties “negodīgā vai maldinošā praksē vai negodīgā konkurences veidā”, kas rada vai var radīt kaitējumu patērētājiem. 41712. iedaļa ir formulēta, pamatojoties uz Federālās tirdzniecības komisijas likuma (Federal Trade Commission Act) 5. pantu (15 U.S.C. 45). Saskaņā ar mūsu interpretāciju ASV likumā par negodīgu vai maldinošu praksi aviosabiedrībai vai biļešu pārdevējam ir aizliegts: 1) pārkāpt savas privātuma politikas noteikumus; vai 2) vākt vai izpaust privātu informāciju veidā, kas ir pretrunā sabiedriskajai politikai, ir amorāls vai rada būtisku kaitējumu patērētājam, ko nekompensē nekādas iegūtās priekšrocības. Atbilstīgi mūsu interpretācijai 41712. iedaļā pārvadātājiem un biļešu pārdevējiem ir aizliegts arī: l) pārkāpt ministrijas pieņemtos noteikumus, kuros konkrēta privātuma prakse atzīta par negodīgu vai maldinošu; vai 2) pārkāpt Likumu par bērnu privātās dzīves aizsardzību tiešsaistē (Children's Online Privacy Protection Act – COPPA) vai FTK pieņemtos COPPA īstenošanas noteikumus. Saskaņā ar federālajiem tiesību aktiem TM ir ekskluzīvas pilnvaras regulēt aviosabiedrību īstenoto privātuma aizsardzības praksi, un kopā ar FTK tai ir jurisdikcija attiecībā uz biļešu pārdevēju piemēroto privātuma praksi gaisa transporta pakalpojumu pārdošanas jomā.

Līdz ar to, tiklīdz pārvadātājs vai gaisa transporta pakalpojumu pārdevējs publiski apņemas ievērot privātuma vairoga regulējumā paredzētos privātuma principus, ministrija var izmantot savas likumiskās pilnvaras, kas izriet no 41712. iedaļas, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu. Tāpēc, ja pasažieris ir sniedzis informāciju pārvadātājam vai biļešu pārdevējam, kas ir apņēmies ievērot privātuma vairoga regulējumā noteiktos privātuma principus, tos neievērojot, pārvadātājs vai biļešu pārdevējs pārkāptu 41712. iedaļu.

B.   Tiesībaizsardzības prakse

Transporta ministrijas Birojs aviācijas tiesībaizsardzības un procesuālajos jautājumos (“Aviācijas tiesībaizsardzības birojs”) izmeklē un uztur apsūdzību lietās saskaņā ar 49 U.S.C. 4171 2. Tas panāk 41712. iedaļā paredzētā negodīgas un maldinošas prakses likumiskā aizlieguma izpildi, galvenokārt ar sarunām, pieņemot pretlikumīgas darbības pārtraukšanas rīkojumus, kā arī sagatavojot rīkojumus ar civilsodu izvērtējumu. Par iespējamiem pārkāpumiem birojs lielākoties uzzina no tam iesniegtajām indivīdu, ceļojumu aģentu, aviosabiedrību, kā arī ASV un ārvalstu valdības aģentūru sūdzībām. Patērētāji var iesniegt privātuma sūdzības par aviosabiedrībām un biļešu pārdevējiem, izmantojot TM tīmekļa vietni (1).

Ja lietā neizdodas panākt saprātīgu un atbilstošu risinājumu, Aviācijas tiesībaizsardzības birojam ir pilnvaras sākt izpildes procesu ar pierādījumu izskatīšanu, ko veic TM administratīvo tiesību tiesnesis (ATT). ATT ir pilnvarots pieņemt pretlikumīgas darbības pārtraukšanas rīkojumus un piespriest civilsodus. 41712. iedaļas pārkāpumu rezultātā var tikt pieņemti pretlikumīgas darbības pārtraukšanas rīkojumi un piemēroti civilsodi līdz 27 500 USD apmērā par katru šās iedaļas pārkāpumu.

Ministrijai nav pilnvaru pieņemt lēmumu par kaitējuma atlīdzināšanu vai finansiālu kompensāciju individuāliem sūdzību iesniedzējiem. Tomēr tā var apstiprināt izlīgumus, kas izriet no Aviācijas tiesībaizsardzības biroja ierosinātajām izmeklēšanām un tiek piedāvāti tieši patērētājiem (piemēram, nauda, kuponi), lai kompensētu naudas sodus, kurus citādi saņemtu ASV valdība. Tā ir darīts iepriekš un attiecīgos apstākļos tas būtu iespējams arī saistībā ar privātuma vairoga regulējuma principiem. Ja aviosabiedrība atkārtoti pārkāptu 41712. iedaļu, rastos jautājumi par tās spēju nodrošināt atbilstību, un līdz ar to ārkārtējās situācijās varētu atzīt, ka aviosabiedrība vairs nespēj darboties un tāpēc zaudē savas saimnieciskās darbības tiesības.

Līdz šim TM ir saņēmusi diezgan maz sūdzību par iespējamiem biļešu pārdevēju vai aviosabiedrību izdarītiem privātuma pārkāpumiem. Kad šādas sūdzības iesniedz, tās izmeklē saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem principiem.

C.   TM īstenotie juridiskās aizsardzības pasākumi, ko var izmantot patērētāji no ES

Saskaņā ar 41712. iedaļu aizliegums īstenot negodīgu vai maldinošu praksi gaisa pārvadājumu nozarē vai gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanas jomā attiecas gan uz ASV, gan ārvalstu gaisa pārvadātājiem un biļešu pārdevējiem. TM bieži vēršas pret ASV un citu valstu aviosabiedrībām saistībā ar praksi, kas ietekmē gan ārvalstu, gan ASV patērētājus, pamatojoties uz to, ka aviosabiedrība attiecīgo praksi īstenoja, kad nodrošināja pārvadājumus no Amerikas Savienotajām Valstīm vai uz tām. TM izmanto un turpinās izmantot visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai aizsargātu ārvalstu un ASV patērētājus no negodīgas vai maldinošas prakses, ko gaisa pārvadājumu nozarē īsteno regulētas struktūras.

TM arīdzan gādā, lai aviosabiedrības ievērotu arī citus mērķvirzītus tiesību aktus, kuros paredzētā aizsardzība attiecas arīdzan uz patērētājiem no citām valstīm, piemēram, COPPA. COPPA cita starpā ir noteikts, ka uz bērniem vērstu tīmekļa vietņu un tiešsaistes pakalpojumu vai vispārīgai auditorijai paredzētu vietņu operatoriem, kuri apzināti vāc personisku informāciju no bērniem, kas nav sasnieguši 13 gadu vecumu, par to jāinformē vecāki un jāsaņem no viņiem pierādāma piekrišana. ASV bāzētām tīmekļa vietnēm un pakalpojumiem, kam piemēro COPPA un kas vāc personisku informāciju no ārvalstu bērniem, ir jāatbilst COPPA prasībām. Tam ir jāatbilst arī ārvalstīs bāzētām vietnēm un tiešsaistes pakalpojumiem, ja tie ir vērsti uz bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs vai ar tiem apzināti vāc personisko informāciju no bērniem, kuri dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. TM ir pilnvarota veikt izpildes panākšanas darbības attiecībā uz COPPA pārkāpumiem, ko izdarījušas ASV vai ārvalstu aviosabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību Amerikas Savienotajās Valstīs.

II.   PRIVĀTUMA VAIROGA IZPILDES PANĀKŠANA

Ja aviosabiedrība vai biļešu pārdevējs ir nolēmis piedalīties privātuma vairoga regulējuma īstenošanā un ministrija saņem sūdzību, kurā apgalvots, ka attiecīgā aviosabiedrība vai biļešu pārdevējs ir pārkāpis regulējumu, TM, lai panāktu regulējuma ievērošanu, veiks turpmāk uzskaitītās darbības. A.

A.   Iespējamo pārkāpumu prioritāra izmeklēšana

TM Aviācijas tiesībaizsardzības birojs izmeklēs katru sūdzību par iespējamiem privātuma vairoga pārkāpumiem (arī sūdzības no ES datu aizsardzības iestādēm) un, ja konstatēs pārkāpumu pierādījumus, veiks izpildes panākšanas darbības. Aviācijas tiesībaizsardzības birojs arī sadarbosies ar FTK un Tirdzniecības ministriju un prioritārā kārtībā izskatīs apgalvojumus par regulētām struktūrām, kuras neievēro privātuma saistības, ko uzņēmušās saistībā ar privātuma vairoga regulējumu.

Saņemot apgalvojumu par privātuma vairoga regulējuma pārkāpumu, Aviācijas tiesībaizsardzības birojs var īstenot dažādas ar izmeklēšanu saistītas darbības. Piemēram, tas var pārskatīt biļešu pārdevēja vai aviosabiedrības privātuma politiku, iegūt papildu informāciju no biļešu pārdevēja, aviosabiedrības vai trešajām personām, sniegt sūdzības iesniedzējai struktūrai jaunāko informāciju, kā arī izvērtēt, vai pastāv pārkāpumu pazīmes un vai ir ietekmēts liels patērētāju skaits. birojs noteiktu, vai sūdzībā skartie jautājumi nav Tirdzniecības ministrijas vai FTK kompetencē, novērtētu, vai noderētu patērētāju un uzņēmumu izglītošana, un, attiecīgā gadījumā, sāktu izpildes procesu.

Ja ministrija uzzinās par iespējamu privātuma vairoga pārkāpumu, ko, izdarījuši biļešu pārdevēji, tā saskaņos rīcību ar FTK. Mēs arī informēsim FTK un Tirdzniecības ministriju par visu privātuma vairoga izpildes panākšanas darbību iznākumu.

B.   Reaģēšana uz nepatiesiem vai maldinošiem apgalvojumiem par dalību programmā

Ministrija joprojām ir apņēmusies izmeklēt privātuma vairoga pārkāpumus, tostarp nepatiesus vai maldinošus apgalvojumus par dalību privātuma vairoga programmā. Mēs prioritāri izskatīsim Tirdzniecības ministrijas pieprasījumus par organizācijām, kas, kā uzskata ministrija, nepamatoti uzdodas par pašreizējām privātuma vairoga programmas dalībniecēm vai bez atļaujas izmanto privātuma vairoga regulējuma sertifikācijas zīmi.

Turklāt jānorāda, ka, ja organizācijas privātuma politikā ir apgalvots, ka tā ievēro privātuma vairoga pamatprincipus, tomēr nav reģistrējusies vai saglabājusi reģistrāciju Tirdzniecības ministrijā, šis fakts vien, visticamāk, neatbrīvos organizāciju no TM centieniem panākt attiecīgo saistību izpildi. C.

C.   Par privātuma vairoga pārkapumiem pieņemto izpildes rīkojumu uzraudzība un publiskošana

Lai nodrošinātu privātuma vairoga programmas ievērošanu, TM Aviācijas tiesībaizsardzības birojs joprojām ir apņēmies, ja nepieciešams, uzraudzīt izpildes rīkojumu īstenošanu. Konkrētāk, ja birojs pieņems rīkojumu, kurā aviosabiedrībai vai biļešu pārdevējam likts pārtraukt pretlikumīgu darbību un nepieļaut turpmākus privātuma vairoga un 41712. iedaļas pārkāpumus, tas uzraudzīs, vai struktūra ievēro rīkojuma noteikumu par pretlikumīgās darbības pārtraukšanu. Birojs arīdzan nodrošinās par privātuma vairoga lietām pieņemto rīkojumu pieejamību tā tīmekļa vietnē.

Mēs labprāt turpināsim sadarboties ar mūsu federālajiem partneriem un ES ieinteresētajām personām ar privātuma vairogu saistītu jautājumu risināšanā.

Es ceru, ka šī informācija būs noderīga. Ja Jums ir kādi jautājumi vai ir vajadzīga papildu informācija, lūdzu nekavējieties ar mani sazināties.

(1)  https://www.transportation.gov/airconsumer/privacy-complaints

VI PIELIKUMS

2016. gada 22. februārī

Godātais Antonipillai kungs un godātais Dean kungs!

Pēdējo divarpus gadu laikā saistībā ar sarunām par ES un ASV privātuma vairogu Amerikas Savienotās Valstis ir sniegušas būtisku informāciju par ASV izlūkdienesta veikto sakaru izlūkošanas darbību norisi. Tas ietver informāciju par piemērojamo tiesisko regulējumu, šo darbību daudzslāņaino pārraudzību, to plašo pārredzamību, kā arī vispārējiem privātuma un pilsonisko brīvību aizsardzības pasākumiem, lai palīdzētu Eiropas Komisijai noteikt, vai šie aizsardzības pasākumi ir pietiekami, jo tie ir saistīti ar izņēmumu, ko uz privātuma vairoga principiem attiecina valsts drošības apsvērumu dēļ. Sniegtā informācija ir rezumēta šajā dokumentā.

I.   PPD-28 UN ASV SAKARU IZLŪKOŠANAS DARBĪBU VEIKŠANA

ASV izlūkdienests vāc ārējās izlūkošanas informāciju rūpīgi un kontrolēti, stingri ievērojot ASV tiesību aktus, īstenojot vairākus pārraudzības līmeņus un uzsvaru liekot uz būtiskām ārējās izlūkošanas un valsts drošības prioritātēm. ASV īstenoto sakaru izlūkošanas informācijas vākšanu reglamentē plašs tiesību aktu un politikas virzienu klāsts, tostarp ASV Konstitūcija, Ārējās izlūkošanas un novērošanas likums (Foreign Intelligence Surveillance Act – FISA, 50 U.S.C. § 1801 un turpm. sadaļas), Izpildrīkojums Nr. 12333 (E.O. 12333) un tā īstenošanas procedūras, prezidenta norādes, kā arī daudzas FISA tiesas un ģenerālprokurora apstiprinātas procedūras un pamatnostādnes, kurās ir paredzēti papildu noteikumi, ar ko ierobežo ārējās izlūkošanas informācijas vākšanu, glabāšanu, izmantošanu un izplatīšanu (1).

a.   Pārskats par PPD-28

ASV prezidents B. Obama 2014. gada janvārī teica runu, kurā ieskicēja dažādas ASV sakaru izlūkošanas darbību reformas, un pieņēma Prezidenta politikas direktīvu Nr. 28 (PPD-28), kas attiecas uz minētajām darbībām (2). Prezidents uzsvēra, ka ASV sakaru izlūkošanas darbības palīdz gādāt ne tikai par mūsu valsts drošību un mūsu brīvībām, bet arī par drošību un brīvībām citās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, kuras izmanto ASV izlūkaģentūru iegūto informāciju savu pilsoņu aizsardzībai.

PPD-28 ir noteikts principu un prasību kopums, kas attiecas uz visām ASV īstenotajām sakaru izlūkošanas darbībām un visiem indivīdiem neatkarīgi no to valstspiederības un atrašanās vietas. Konkrētāk, tajā ir noteiktas prasības, ko piemēro ASV veiktās sakaru izlūkošanas gaitā iegūtās citu valstu iedzīvotāju personiskās informācijas vākšanas, glabāšanas un izplatīšanas procedūrām. Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas turpmāk, taču tās var rezumēt šādi:

Tajā noteikto procedūru un aizsardzības pasākumu attiecināmība uz privātuma vairogu ir skaidra. Ja dati Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumiem ir pārsūtīti saskaņā ar privātuma vairogu vai citiem līdzekļiem, ASV izlūkaģentūras var uzņēmumiem tos prasīt vienīgi tad, ja pieprasījums atbilst FISA vai tiek izteikts saskaņā ar kādu no turpmāk aprakstītajiem likumiskajiem noteikumiem par vēstuli par valsts drošību (3). Turklāt, neapstiprinot un nenoliedzot plašsaziņas līdzekļu ziņas, kurās apgalvots, ka ASV izlūkdienests vāc datus no transatlantiskajiem kabeļiem, kamēr tos pārsūta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, ja ASV izlūkdienests vāktu datus no transatlantiskajiem kabeļiem, tas to darītu, ievērojot noteiktos ierobežojumus un aizsardzības pasākumus, tostarp PPD-28 prasības.

b.   Informācijas vākšanas ierobežojumi

PPD-28 ir noteikti vairāki būtiski vispārīgie principi, kas attiecas uz sakaru izlūkdatu vākšanu:

Prasība, ka sakaru izlūkošanas darbībai jābūt “pēc iespējas pielāgotai”, attiecas uz sakaru izlūkdatu vākšanas veidu, kā arī faktiski savāktajiem datiem. Piemēram, nosakot, vai vākt sakaru izlūkdatus, izlūkdienestam jāņem vērā citas informācijas, arī diplomātiskās vai publisko avotu, pieejamība un par prioritāti, ja iespējams un vajadzīgs, jāuzskata datu vākšana ar šiem līdzekļiem. Turklāt izlūkdienesta struktūrvienību politikā būtu jāparedz prasība, ka, ja vien tas ir izpildāms praksē, informācijas vākšanā uzsvars būtu jāliek uz konkrētiem ārējās izlūkošanas subjektiem vai tematiem, izmantojot diskriminantus (piemēram, konkrētus resursus, atlases vārdus un identifikatorus).

Ir būtiski uzlūkot Komisijai sniegto informāciju kopumā. To, kas ir “iespējams” vai “izpildāms” neizlemj indivīdi, šādus lēmumus pieņem atbilstīgi politikai, ko aģentūras pieņēmušas saskaņā ar PPD-28 – un kas ir publiskota –, un citiem tajā aprakstītiem procesiem (4). Kā noteikts PPD-28, lielapjomā savākti sakaru izlūkdati ir informācijas kopums, kas “tehnisku vai operatīvu apsvērumu dēļ ir iegūts, neizmantojot diskriminantus (piemēram, konkrētus identifikatorus, atlases vārdus u. c.).” Saistībā ar to PPD-28 ir atzīts, ka izlūkdienesta struktūrvienības var lielapjomā vākt sakaru izlūkdatus konkrētos apstākļos, lai noteiktu jaunus vai topošos apdraudējumus un citu būtisku informāciju par valsts drošību, kas nereti ir apslēpta plašajā un komplicētajā mūsdienu globālo sakaru sistēmā. Direktīvā ir atzītas arī bažas par privātuma un pilsonisko brīvību ievērošanu, kas paustas saistībā ar sakaru izlūkdatu lielapjoma vākšanu. Tāpēc saskaņā ar PPD-28 izlūkdienestam par prioritāti jāuzskata nevis sakaru izlūkdatu lielapjoma vākšana, bet gan alternatīvas, kas ļautu veikt mērķtiecīgu sakaru izlūkošanu. Līdz ar to izlūkdienesta struktūrvienībām, kad vien praksē iespējams, sakaru izlūkošanas darbības būtu jāveic mērķtiecīgi, nevis lielapjomā. (5) Šie principi nodrošina, ka uz datu lielapjoma vākšanu attiecināmais izņēmums nepārmāc vispārīgo noteikumu.

Viens no ASV tiesību aktu pamatprincipiem ir jēdziens “samērīgums”. Tas norāda, ka izlūkdienesta struktūrvienībām būs nevis jāpieņem jebkurš teorētiski iespējamais pasākums, bet gan jālīdzsvaro to centieni ievērot likumīgās ar privātumu un pilsoniskajām brīvībām saistītās intereses un praktiskās vajadzības, kas izriet no sakaru izlūkošanas darbībām. Ir publiskota arī aģentūru politika attiecībā uz šo principu, tādējādi ir garantēts, ka jēdziens “pamatoti izstrādātas, lai līdz minimumam samazinātu personiskās informācijas izplatīšanu un paturēšanu” neierobežos vispārīgā noteikuma piemērošanu.

PPD-28 arīdzan ir noteikts, ka lielapjomā savāktos sakaru izlūkdatus var izmantot vienīgi sešiem konkrētiem mērķiem, proti, lai konstatētu konkrētas ārējas varas darbības un pret tām vērstos; apkarotu terorismu; apkarotu izplatīšanu; nodrošinātu kiberdrošību; konstatētu un vērstos pret apdraudējumiem ASV vai sabiedroto bruņotajiem spēkiem; apkarotu transnacionālus kriminālapdraudējumus, ieskaitot izvairīšanos no sankcijām. Prezidenta padomdevējs valsts drošības jautājumos, konsultējoties ar nacionālās izlūkošanas direktoru (NID), reizi gadā pārskatīs atļautos lielapjomā savākto sakaru izlūkdatu izmantojumus, lai noskaidrotu, vai tie būtu jāmaina. NID publiskos šo uzskaitījumu pēc iespējas lielākā apmērā un ievērojot valsts drošības apsvērumus. Tas ir būtisks un pārredzams sakaru izlūkdatu lielapjoma vākšanas ierobežojums.

Papildus tam jānorāda, ka izlūkdienesta struktūrvienības, kas īsteno PPD-28, ir nostiprinājušas līdzšinējo analītisko praksi un standartus attiecībā uz jautājumiem par nenovērtētiem sakaru izlūkdatiem (6). Analītiķiem jāstrukturē jautājumi vai citi meklējamie vārdi un metodes tā, lai ar tiem pienācīgi konstatētu izlūkošanas informāciju, kas ir saistīta ar likumīgu ārējās izlūkošanas vai tiesībaizsardzības uzdevumu. Šajā nolūkā, lai novērstu ar ārējo izlūkošanu vai tiesībaizsardzību saistītajām prasībām neatbilstīgas personiskās informācijas izmantošanu, ID struktūrvienībām vaicājumos par personām uzsvars jāliek uz tādām sakaru izlūkdatu kategorijām, kas ir ar šīm prasībām saistītas.

Jāuzsver, ka visas ar interneta sakariem saistītās informācijas lielapjoma vākšanas darbības, ko ASV izlūkdienests veic, īstenojot sakaru izlūkošanu, notiek nelielā interneta daļā. Turklāt, izmantojot mērķtiecīgus vaicājumus, kā aprakstīts iepriekš, tiek nodrošināts, ka analītiķi saņem izskatīšanai tikai tādus informācijas vienumus, kam varētu būt izlūkošanas vērtība. Šo ierobežojumu mērķis ir aizsargāt visu personu privātumu un pilsoniskās brīvības neatkarīgi no to valstspiederības un dzīvesvietas.

Amerikas Savienotās Valstis ir izstrādājušas procesus, ar ko nodrošināt, ka sakaru izlūkošanas darbības īsteno tikai tādēļ, lai veicinātu atbilstošu valsts drošības mērķu izpildi. Valsts prezidents katru gadu pēc plaša un oficiāla starpaģentūru procesa nosaka valsts galvenās prioritātes ārējās izlūkošanas informācijas vākšanas jomā. NID pienākums ir šīs izlūkošanas prioritātes iestrādāt valsts izlūkošanas prioritāšu satvarā jeb VIPS. Ar PPD-28 starpaģentūru process tika nostiprināts un uzlabots, lai nodrošinātu, ka visas ID izlūkošanas prioritātes pārskata un apstiprina augsta līmeņa politikas veidotāji. Izlūkdienesta direktīvā (IDD) Nr. 204 ir paredzētas papildu norādes par VIPS, un 2015. gada janvārī tā tika atjaunināta, lai iestrādātu PPD-28 prasības (7). Lai gan VIPS saturs ir klasificēts, ar konkrētām ASV ārējās izlūkošanas prioritātēm saistīto informāciju ik gadu atspoguļo NID neklasificētajā Pasaules apdraudējumu novērtējumā, kas ir pieejams arī NIDB tīmekļa vietnē.

VIPS noteiktās prioritātes ir diezgan vispārīgas. Starp tematiem ir, piemēram, ārējo pretinieku centieni palielināt kodolieroču un ballistisko raķešu spējas, narkotiku tirgotāju karteļu radītās korupcijas sekas un cilvēktiesību pārkāpumi konkrētās valstīs. Turklāt tās attiecas uz visām izlūkošanas darbībām, ne tikai sakaru izlūkošanu. Organizācija, kurai VIPS uzskaitītās prioritātes jāpārveido reālā sakaru izlūkdatu vākšanā, ir Nacionālā Sakaru izlūkošanas komiteja jeb SIGCOM. Tā darbojas Nacionālās drošības aģentūras (NDA) direktora aizbildnībā, un viņš atbilstīgi Izpildrīkojumam Nr. 12333 ir iecelts par “sakaru izlūkošanas funkcionālo valdītāju,” kura pienākums ir pārraudzīt un koordinēt sakaru izlūkošanu, ko izlūkdienestā veic gan aizsardzības ministra, gan NID pārraudzībā. SIGCOM darbojas visu ID struktūrvienību pārstāvji un līdz ar pilnīgu PPD-28 īstenošanu Amerikas Savienotajās Valstīs tajā būs pilnīgi pārstāvētas arī citas sakaru izlūkošanā politiski ieinteresētās ministrijas un aģentūras.

Visas ASV ministrijas un aģentūras, kas ir ārējās izlūkošanas “patērētāji”, savus informācijas pieprasījumus iesniedz SIGCOM. SIGCOM tos izskata, pārliecinās par to atbilstību VIPS un nosaka to prioritāti, ņemot vērā, piemēram, turpmāk uzskaitītos kritērijus.

Ar ASV sakaru izlūkošanas prasībām saistītajā procesā arī skaidri jāņem vērā citi faktori, proti:

Visbeidzot, procesa beigās apmācīti NDA darbinieki, ņemot vērā SIGCOM apstiprinātās prioritātes, izpēta un nosaka konkrētus atlases vārdus, piemēram, tālruņa numurus vai e-pasta adreses, ar ko varētu savākt šīm prioritātēm atbilstošus ārējās izlūkošanas rezultātus. Ikviens atlasītājs pirms ievadīšanas NDA informācijas vākšanas sistēmās ir jāpārskata un jāapstiprina. Tomēr arī tad tas, vai un kad notiks informācijas faktiskā vākšana, daļēji ir atkarīgs no papildu apsvērumiem, piemēram, atbilstošu informācijas vākšanas resursu pieejamības. Ar šo procesu nodrošina, ka ASV sakaru izlūkdati tiek vākti tādēļ, lai īstenotu pamatotas un svarīgas ārējās izlūkošanas vajadzības. Protams, ja informāciju vāc atbilstīgi FISA, NDA un pārējām aģentūrām jāievēro papildu ierobežojumi, ko ir apstiprinājusi Ārējās izlūkošanas un novērošanas tiesa. Īsi sakot, nedz NDA, ne kāda cita ASV izlūkaģentūra pati nenolemj, kādu informāciju vākt.

Kopumā ar šo procesu nodrošina, ka visas ASV izlūkošanas prioritātes nosaka augstākā līmeņa politikas veidotāji, kas vislabāk var noteikt ASV ārējās izlūkošanas prasības, un ka viņi ņem vērā ne tikai vācamās informācijas potenciālo vērtību, bet arī ar vākšanu saistītos riskus, tostarp privātuma, valsts ekonomikas interešu un ārējo attiecību apdraudējumus.

Attiecībā uz datiem, ko Amerikas Savienotajām Valstīm pārsūta saskaņā ar privātuma vairogu, jānorāda, ka, lai gan ASV nevar ne apstiprināt, ne noliegt konkrētas izlūkošanas metodes vai darbības, PPD-28 prasības attiecas uz visām to veiktajām sakaru izlūkošanas darbībām neatkarīgi no vākto datu avota veida. Turklāt sakaru izlūkdatu vākšanai piemērojamie ierobežojumi un aizsardzības pasākumi attiecas uz jebkādā apstiprinātā nolūkā, tostarp gan ar ārējām attiecībām, gan ar valsts drošību saistītos nolūkos, vāktiem sakaru izlūkdatiem.

Iepriekš aprakstītās procedūras liecina par nepārprotamu apņemšanos novērst patvaļīgu un nekritisku sakaru izlūkdatu vākšanu, kā arī īstenot – sākot no ASV valdības augstākajiem līmeņiem – samērīguma principu. PPD-28 un aģentūru īstenošanas procedūrās ir precizēti jaunie un pastāvošie ierobežojumi, kā arī konkrētāk aprakstīts iemesls, kāpēc Amerikas Savienotās Valstis vāc un izmanto sakaru izlūkdatus. Šiem instrumentiem būtu jārada pārliecība, ka ASV veic un arī turpmāk veiks sakaru izlūkošanas darbības tikai likumīgu ārējās izlūkošanas mērķu īstenošanas nolūkā.

c.   Glabāšanas un izplatīšanas ierobežojumi

PPD-28 4. pantā ir noteikts, ka ikvienai izlūkdienesta struktūrvienībai attiecībā uz personisko informāciju par citu valstu iedzīvotājiem, kas iegūta ar sakaru izlūkošanas darbībām, jāievēro skaidri glabāšanas un izplatīšanas ierobežojumi, kas ir pielīdzināmi ar ASV iedzīvotājiem saistītajiem ierobežojumiem. Šie noteikumi ir iekļauti katras ID aģentūras procedūrās, kas tika laistas klajā 2015. gada februārī un ir publiski pieejamas. Lai personisko informāciju varētu glabāt vai izplatīt kā ārējo izlūkošanas informāciju, tai jābūt saistītai ar iepriekš aprakstītajā VIPS procesā noteiktu apstiprinātu izlūkošanas prasību; ir jābūt pamatotam uzskatam, ka tā ir nozieguma pierādījums; vai tai jāatbilst kādam no pārējiem standartiem par ASV iedzīvotāju personiskās informācijas glabāšanu, kas noteikti Izpildrīkojuma Nr. 12333 2.3. sadaļā.

Informāciju, kas neatbilst kādam no šiem nosacījumiem, nevar glabāt ilgāk par pieciem gadiem, ja vien NID skaidri nenosaka, ka tās turpmāka glabāšana ir Amerikas Savienoto Valstu drošības interesēs. Līdz ar to ID struktūrvienībām ir jādzēš ar sakaru izlūkošanas darbībām savāktā citu valstu iedzīvotāju personiskā informācija, kad no tās savākšanas ir pagājuši pieci gadi, izņemot gadījumu, kad, piemēram, ir noteikts, ka informācija ir vajadzīga apstiprinātas ārējās izlūkošanas prasības izpildei, vai NID, ņemot vērā NIDB pilsonisko brīvību aizsardzības amatpersonas un aģentūras privātuma un pilsonisko brīvību amatpersonu viedokli, ir noteicis, ka turpmāka glabāšana ir valsts drošības interesēs.

Papildus tam ikvienas aģentūras politikā, ar ko īsteno PPD-28, patlaban ir skaidri noteikts, ka informāciju par personu nedrīkst izplatīt, pamatojoties vienīgi uz to, ka indivīds nav ASV iedzīvotājs, un NIDB ir pieņēmis direktīvu, kura, lai atspoguļotu šo prasību, attiecas uz visām ID struktūrvienībām (8). Izlūkdienesta darbiniekiem ir skaidri formulēts pienākums izlūkošanas ziņojumu izstrādē un izplatīšanā ņemt vērā citu valstu iedzīvotāju privātumu. Konkrētāk, informāciju, kas ar sakaru izlūkošanas darbībām iegūta par citas valsts iedzīvotāja ikdienas darbībām, neuzskatītu par ārējās izlūkošanas informāciju, ko varētu pastāvīgi izplatīt vai glabāt, pamatojoties uz šo faktu vien, ja tā nav citādi saistīta ar apstiprinātu ārējās izlūkošanas prasību. Ar to tiek atzīts būtisks ierobežojums un reaģēts uz Eiropas Komisijas bažām par Izpildrīkojumā Nr. 12333 noteiktās ārējās izlūkošanas definīcijas tvērumu.

d.   Atbilstība un pārraudzība

No ASV ārējās izlūkošanas pārraudzības sistēmas izriet stingra un daudzslāņaina pārraudzība, ar ko nodrošina atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem un procedūrām, tostarp saistībā ar tādas citu valstu iedzīvotāju personiskās informācijas vākšanu, glabāšanu un izplatīšanu, kas iegūta ar PPD-28 noteiktajām sakaru izlūkošanas darbībām. Piemēram:

Papildus šiem oficiālajiem pārraudzības mehānismiem izlūkdienests īsteno daudzus mehānismus, ar kuriem nodrošina, ka ID ievēro iepriekš aprakstītos informācijas vākšanas ierobežojumus. Piemēram:

Kā redzams šajā vispusīgajā pārskatā, izlūkdienests pats neizlemj, kuras sarunas noklausīties un vai censties savākt visu informāciju, un tā darbības tiek rūpīgi pārraudzītas. Tā īstenotie pasākumi ir vērsti uz politikas veidotāju izvirzītajām prioritātēm, kuru īstenošanas procesā piedalās visa valdība un ko pārrauga gan NDA, gan NIDB, Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija.

PPD-28 ir paredzēti arī daudzi citi noteikumi, kas nodrošina ar sakaru izlūkošanas darbībām savāktās personiskās informācijas aizsardzību neatkarīgi no valstspiederības. Piemēram, PPD-28 ir noteiktas datu drošības, piekļuves un kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ar ko aizsargāt personisko informāciju, kas savākta, veicot sakaru izlūkošanu, kā arī obligātas mācības, ar ko nodrošināt, ka darbinieki izprot savu pienākumu aizsargāt personisko informāciju neatkarīgi no tās subjekta valstspiederības. PPD ir iekļauti arī papildu uzraudzības un atbilstības mehānismi. Tie ietver attiecīgo pārraudzības un atbilstības amatpersonu veiktas periodiskas revīzijas un pārbaudes par sakaru izlūkošanas gaitā iegūtās personiskās informācijas aizsardzību. Pārbaudēs ir arī jāizvērtē, kā aģentūras ievēro šādas informācijas aizsardzības procedūras.

Turklāt PPD-28 ir noteikts, ka būtiski ar citu valstu iedzīvotājiem saistīti atbilstības jautājumi tiks risināti valdības augstākajos līmeņos. Ja rodas nopietna atbilstības problēma, kas ietver jebkāda indivīda personisko informāciju, kura savākta sakaru izlūkošanas darbību rezultātā, par to – papildus visu piemēroto ziņošanas prasību izpildei – ātri jāpaziņo NID. Ja problēma ir saistīta ar citas valsts iedzīvotāja personisko informāciju, NID, apspriežoties ar valsts sekretāru un attiecīgās ID struktūrvienības vadītāju, noteiks, vai būtu jārīkojas, lai informētu attiecīgās valsts valdību, vienlaikus nodrošinot avotu un metožu, kā arī ASV darbinieku aizsardzību. Turklāt, kā prasīts PPD-28, valsts sekretārs ir iecēlis augsta līmeņa amatpersonu – sekretāra vietnieci Catherine Novelli – par kontaktpersonu citu valstu valdībām, kuras vēlas paust bažas par Amerikas Savienoto Valstu īstenotajām sakaru izlūkošanas darbībām. Šī apņemšanās nodrošināt augsta līmeņa līdzdalību ir viens no piemēriem, kas apliecina ASV valdības pēdējo gadu centienus vairot pārliecību par daudzajiem privātuma aizsardzības pasākumiem, kas mēdz pārklāties un kurus īsteno, lai aizsargātu gan ASV, gan citu valstu iedzīvotāju personisko informāciju.

e.   Kopsavilkums

Amerikas Savienoto Valstu īstenotie ārējās izlūkošanas informācijas vākšanas, glabāšanas un izplatīšanas procesi nodrošina būtiskas ikviena indivīda – neatkarīgi no valstspiederības – personiskās informācijas privātuma garantijas. Konkrētāk, ar tiem nodrošina, ka mūsu izlūkdienests koncentrējas uz piemērojamos tiesību aktos, izpildrīkojumos un prezidenta direktīvās atļautiem ar valsts drošību saistītiem uzdevumiem; sargā informāciju no neatļautas piekļuves, izmantošanas un izpaušanas; kā arī veic savas darbības vairāku līmeņu, tostarp Kongresa izveidotas pārraudzības komitejas, pārraudzībā un uzraudzībā. PPD-28 un tās īstenošanas procedūras atspoguļo mūsu centienus attiecināt konkrētus datu minimizācijas un citus būtiskus datu aizsardzības principus uz visu indivīdu personisko informāciju neatkarīgi no subjekta valstspiederības. Personiskajai informācijai, kas iegūta ar ASV īstenotajām sakaru izlūkošanas informācijas vākšanas darbībām, piemēro ASV tiesību aktos un prezidenta norādēs noteiktos principus un prasības, tostarp PPD-28 paredzētos aizsardzības pasākumus. Ar šiem principiem un prasībām tiek nodrošināta cieņpilna izturēšanās pret ikvienu neatkarīgi no personas valstspiederības un dzīvesvietas, kā arī atzīts, ka visiem indivīdiem ir likumīgas tiesības uz privātumu to personiskās informācijas apstrādē.

II.   Ārējās izlūkošanas un novērošanas likums – 702. pants

Datu vākšana saskaņā ar Ārējās izlūkošanas un novērošanas likuma (11) 702. pantu ir nevis “masveidīga un nekritiska”, bet gan šauri koncentrēta uz ārējās izlūkošanas informācijas vākšanu no individuāli noteiktiem un likumīgiem subjektiem; to ir skaidri atļāvusi konkrēta likumiska iestāde; un uz to vienmēr attiecina gan neatkarīgu tiesas veiktu uzraudzību, gan pamatīgu pārbaudi un uzraudzību, ko īsteno izpildvara un Kongress. Informācijas vākšanu saskaņā ar 702. pantu uzskata par sakaru izlūkošanu, kam piemēro PPD-28 prasības (12).

Saskaņā ar 702. pantu veikta informācijas vākšana ir viens no visvērtīgākajiem izlūkdatu avotiem, kas aizsargā gan Amerikas Savienotās Valstis, gan mūsu Eiropas partnerus. Plaša informācija par 702. panta darbību un tā īstenošanas pārraudzību ir pieejama publiski. Daudzi ar programmu saistīti iesniegumi tiesā, tiesu nolēmumi un pārraudzības ziņojumi ir atslepenoti un publiskoti NIDB publiskās informācijas vietnē www.icontherecord.tumblr.com. Turklāt PPBPP ir izstrādājusi vispusīgu 702. panta analīzes ziņojumu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē https://www.pclob.gov/library/702-Report.pdf (13).

FISA 702. pants pēc plašām Kongresa publiskajām debatēm tika pieņemts kā daļa no FISA 2008. gada Grozījumu likuma (FISA Amendments Act) (14). Tajā tiek atļauts ar ASV elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem pieprasītu palīdzību iegūt ārējo izlūkošanas informāciju, novērojot citu valstu iedzīvotājus, kuri atrodas ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Likuma 702. pantā ģenerālprokuroram un NID – divām Ministru kabineta līmeņa amatpersonām, ko iecēlis prezidents un apstiprinājis Senāts – ir atļauts katru gadu iesniegt apliecinājumus FISA tiesai (15). Šajos apliecinājumos ir noteiktas konkrētas vācamās ārējās izlūkošanas informācijas kategorijas, piemēram, ar terorisma apkarošanu vai masu iznīcināšanas līdzekļiem saistīta izlūkinformācija, kurai jāatbilst FISA noteiktajām ārējās izlūkošanas kategorijām (16). Kā ir norādījusi PPBPP, “[š]ie ierobežojumi neļauj neierobežoti vākt informāciju par ārvalstniekiem.” (17)

Apliecinājumos ir jāiekļauj arī “mērķatlases” un “minimizācijas” procedūras, kas ir jāpārbauda un jāapstiprina FISA tiesai (18). Mērķatlases procedūras ir izstrādātas, lai nodrošinātu vienīgi likumisku datu vākšanu un tās atbilstību apliecinājumu darbības jomai, savukārt datu minimizācijas procedūras ir izveidotas, lai ierobežotu informācijas par ASV iedzīvotājiem ieguvi, izplatīšanu un glabāšanu, taču to noteikumi arīdzan nodrošina būtisku informācijas par citu valstu iedzīvotājiem aizsardzību, kā aprakstīts turpmāk. Turklāt, kā izklāstīts iepriekš, ASV prezidents PPD-28 noteica, ka izlūkdienestam jānodrošina personiskās informācijas par citu valstu iedzīvotājiem papildu aizsardzība, un šie aizsardzības pasākumi attiecas arī uz informāciju, ko vāc saskaņā ar 702. pantu.

Kā ir norādījusi PPBPP, kad tiesa ir apstiprinājusi mērķatlases un minimizācijas procedūras, 702. pantā paredzēto informācijas vākšanu neveic lielapjomā vai nekonkrēti un tā “attiecas vienīgi uz tādām konkrētām personām, par kurām ir pieņemts individuāls konstatējums.” (19). Vācamo informāciju atlasa, izmantojot individuālus atlasītājus, piemēram, e-pasta adreses vai tālruņa numurus, ko, kā konstatējuši ASV izlūkdarbinieki, iespējams, izmanto, lai nodotu ārējo izlūkošanas informāciju, kuras veids atbilst tiesai iesniegtajā apliecinājumā norādītajam (20). Subjekta atlases pamatojums ir jādokumentē, un par katru atlasītāju sagatavoto dokumentāciju pēcāk pārskata Tieslietu ministrija (21). ASV valdība ir publiskojusi informāciju, kurā norādīts, ka 2014. gadā saskaņā ar 702. pantu tika vākta aptuveni 90 000 indivīdu informācija – tā ir sīka daļiņa no vispasaules interneta lietotāju skaita, kas pārsniedz trīs miljardus (22).

Informācijai, ko vāc saskaņā ar 702. pantu, piemēro tiesas apstiprinātas minimizācijas procedūras, kas nodrošina gan ASV, gan citu valstu iedzīvotāju aizsardzību un ir publiskotas (23). Piemēram, gan ASV, gan citu valstu iedzīvotāju saziņas informāciju, kas iegūta atbilstīgi 702. pantam, glabā datubāzēs ar stingru piekļuves kontroli. Šo informāciju var pārskatīt tikai izlūkdarbinieki, kuri ir apmācīti par privātumu aizsargājošām datu minimizācijas procedūrām un ir saņēmuši konkrētu atļauju piekļūt šādai informācijai, lai pildītu savas apstiprinātās funkcijas (24). Šos datus izmanto vienīgi ārējās izlūkošanas informācijas vai nozieguma pierādījumu noteikšanai (25). Saskaņā ar PPD-28 šo informāciju var izplatīt tikai tad, ja pastāv likumīgs ārējās izlūkošanas vai tiesībaizsardzības nolūks; ar to vien, ka viena saziņas puse nav ASV iedzīvotājs, nepietiek (26). Turklāt no minimizācijas procedūrām un PPD-28 izriet arī atbilstīgi 702. pantam iegūto datu glabāšanas ilguma ierobežojumi (27).

Tiek īstenota FISA 702. panta īstenošanas plaša pārraudzība, un tā notiek visos trijos mūsu valdības atzaros. Aģentūrās, kas īsteno likumu, pastāv vairāki iekšējās pārbaudes līmeņi, arī neatkarīgi ģenerālinspektori, un piekļuve datiem tiek tehnoloģiski kontrolēta. Tieslietu ministrija un NIDB rūpīgi pārskata un izvērtē 702. panta izmantošanu, lai pārbaudītu atbilstību juridiskajiem noteikumiem; turklāt aģentūrām ir neatkarīgs pienākums paziņot par iespējamiem neatbilstības gadījumiem. Tos izmeklē, un par visiem attiecīgajiem incidentiem ziņo Ārējās izlūkošanas un novērošanas tiesai, Prezidenta Izlūkošanas pārraudzības padomei, kā arī Kongresam, un uz tiem atbilstoši reaģē. (28) Līdz šim nav konstatēti apzināti mēģinājumi pārkāpt tiesību aktus vai apiet juridiskās prasības (29).

FISA tiesai ir būtiska loma 702. panta īstenošanā. Tiesu veido neatkarīgi federālie tiesneši, kuri tajā strādā septiņus gadus ilgu periodu, taču, tāpat kā visi pārējie federālie tiesneši, ir iecelti par tiesnešiem uz mūžu. Kā norādīts iepriekš, šai tiesai ir jāpārskata ikgadējo apliecinājumu, kā arī mērķatlases un minimizācijas procedūru atbilstība tiesību aktiem. Turklāt, kā arīdzan norādīts iepriekš, ASV valdībai ir nekavējoties jāinformē FISA tiesa par iespējamas neatbilstības gadījumiem (30); vairāki šīs tiesas atzinumi ir atslepenoti un publiskoti un apliecina, ka tiesa šos incidentus izskata sevišķi rūpīgi un neatkarīgi.

FISA tiesas bijušais galvenais tiesnesis vēstulē Kongresam – publiski pieejama – ir aprakstījis tiesas īstenotos rūpīgos procesus (31). Turklāt saskaņā ar turpmāk aprakstīto ASV Brīvības likumu (USA FREEDOM Act) FISA tiesai tagad ir skaidri atļauts iecelt ārēju advokātu par neatkarīgu privātuma aizstāvi lietās, kas rada jaunus vai būtiskus juridiskos jautājumus (32). Tas, cik lielā mērā ārējās izlūkošanas darbībās, kas vērstas uz personām, kuras nav ne attiecīgās valsts pilsoņi, ne tajā atrodas, tiek iesaistīta valsts neatkarīgā tiesu vara ir neierasti un, iespējams, pat nepieredzēti un palīdz nodrošināt, ka, vācot informāciju saskaņā ar 702. pantu, tiek ievēroti attiecīgie juridiskie ierobežojumi.

Kongress īsteno pārraudzību, likumiski pieprasot ziņojumus izlūkošanas un tieslietu komitejām, kā arī bieži rīkojot iztaujāšanas un uzklausīšanas. Šie ziņojumi ir, piemēram, ģenerālprokurora pusgada ziņojums, kurā dokumentē 702. panta izmantošanu un visus neatbilstības gadījumus; (33) atsevišķs ģenerālprokurora un NID sagatavots novērtējums, kurā dokumentē mērķatlases un minimizācijas procedūru ievērošanu, tostarp tādu procedūru ievērošanu, kas izstrādātas, lai nodrošinātu informācijas vākšanu likumīgam ārējās izlūkošanas mērķim (34); kā arī izlūkošanas struktūrvienību vadītāju gada ziņojumi, kuros iekļauj apliecinājumu, ka, vācot informāciju saskaņā ar 702. pantu, joprojām tiek sagādāta ārējās izlūkošanas informācija (35).

Īsi sakot, informācijas vākšana saskaņā ar 702. pantu ir atļauta ar likumu; tai piemēro vairākus pārbaudes, tiesiskās uzraudzības un pārraudzības līmeņus; un, kā nesen atslepenotā atzinumā paziņoja FISA tiesa, to “veic nevis lielapjomā vai nekritiski,” bet gan “pieņemot (..) diskrētus mērķatlases lēmumus par individuāliem [saziņas] resursiem” (36).

III.   ASV BRĪVĪBAS LIKUMS

ASV Brīvības likums, kas tika pieņemts kā likums 2015. gada jūnijā, ievērojami mainīja ASV novērošanas un citas ar valsts drošību saistītas pilnvaras un palielināja to izmantošanas un FISA tiesas nolēmumu publisko pārredzamību, kā izklāstīts turpmāk (37). Šis likums nodrošina mūsu izlūkošanas un tiesībaizsardzības jomas darbiniekiem valsts aizsardzības nodrošināšanā nepieciešamās pilnvaras un vienlaikus garantē arī indivīdu privātuma pienācīgu aizsardzību šo pilnvaru izmantošanas gaitā. Tas pastiprina privātumu un pilsoniskās brīvības un palielina pārredzamību.

Likumā ir aizliegta jebkādu datu, tostarp gan ASV, gan citu valstu iedzīvotāju datu, lielapjoma vākšana, pamatojoties uz dažādiem FISA noteikumiem vai izmantojot vēstules par valsts drošību (likumā atļauts administratīvās pavēstes veids) (38). Šis aizliegums jo īpaši attiecas uz tālruņa metadatiem par zvaniem starp personām, kas atrodas ASV, un personām ārpus ASV, un tas attiektos arī uz privātuma vairoga informācijas vākšanu saskaņā ar šīm pilnvarām. ASV Brīvības likumā noteikts, ka valdībai visos šo pilnvaru īstenošanas nolūkā iesniegtajos datu ieguves pieteikumos jāizmanto “konkrēts atlases vārds”, proti, vārds, ar ko konkrēti identificē personu, kontu, adresi vai personālo ierīci veidā, kas, cik vien praksē pamatoti iespējams, ierobežo meklētās informācijas apmēru (39). Savukārt šis nosacījums nodrošina izlūkošanas nolūkos vāktās informācijas precīzu noteikšanu un atlasi.

Šajā likumā tika noteiktas arī ievērojamas FISA tiesas procesu izmaiņas, kuras gan palielina pārredzamību, gan rada papildu pārliecību par privātuma aizsardzību. Kā norādīts iepriekš, likumā tika atļauts izveidot pastāvīgu advokātu komiteju, kuras locekļi ir izturējuši drošības pārbaudi, ir kompetenti ar privātumu un pilsoniskajām brīvībām, izlūkošanas informācijas vākšanu, sakaru tehnoloģijām vai citām attiecīgām jomām saistītos jautājumos un var tikt iecelti uzstāties tiesā kā amicus curiae lietās, kas ietver būtisku vai jaunu tiesību aktu interpretāciju. Šie advokāti drīkst izvirzīt juridiskos argumentus, kas veicina indivīdu privātuma un pilsonisko brīvību aizsardzību, un varēs piekļūt jebkādai informācijai, arī klasificētai, ko tiesa uzskata par nepieciešamu viņu pienākumu izpildē (40).

Likumā arī tiek regulēta nepieredzētā ASV valdības pārredzamība izlūkošanas darbību jomā, prasot, lai NID, apspriežoties ar ģenerālprokuroru, vai nu atslepeno, vai arī publicē atslepenotu kopsavilkumu par katru FISA tiesas vai Ārējās izlūkošanas un novērošanas apelācijas tiesas nolēmumu, rīkojumu vai atzinumu, kas ietver būtisku kādas tiesību normas skaidrojumu vai interpretāciju.

ASV Brīvības likumā ir paredzēta arīdzan plašas informācijas atklāšana par datu vākšanu saskaņā ar FISA un par valsts drošības vēstulē iesniegtajiem pieprasījumiem. Amerikas Savienotajām Valstīm ik gadu jāatklāj Kongresam un sabiedrībai pieprasīto un pieņemto FISA rīkojumu un apliecinājumu skaits; aplēses par plānoto un reāli novēroto ASV un citu valstu iedzīvotāju skaitu; un amici curiae iecelšanas reižu skaits, kā arī cita informācija (41). Likumā arī noteikts, ka valdībai jāsagatavo papildu publiskais pārskats par to, cik valsts drošības vēstuļu iesniegts par ASV un citu valstu iedzīvotājiem (42).

Attiecībā uz uzņēmumu pārredzamību jānorāda, ka ASV Brīvības likumā ir paredzēti vairāki veidi, kā uzņēmumi var publiski paziņot FISA rīkojumu un norāžu kopskaitu, no valdības saņemto vēstuļu par valsts drošību daudzumu, kā arī to, uz cik klientu kontiem šie rīkojumi attiecās (43). Vairāki uzņēmumi jau ir izpauduši šādu informāciju, kurā norādīts ierobežotais to klientu skaits, kuru dati ir prasīti.

Šie uzņēmumu pārredzamības ziņojumi liecina, ka ASV izlūkošanas pieprasījumi skar tikai pavisam nelielu datu daļu. Piemēram, nesen sagatavots kāda liela uzņēmuma pārredzamības pārskats liecina, ka uzņēmums periodā, kad tam bija vismaz 400 miljoni abonentu, saņēma ar valsts drošību saistītus pieprasījumus (saskaņā ar FISA vai vēstulēs par valsts drošību) attiecībā uz mazāk nekā 20 000 lietotāju kontu. Citādi sakot, visi ar valsts drošību saistītie ASV pieprasījumi, par kuriem ziņoja šis uzņēmums, skāra mazāk nekā 0,005 % tā abonentu. Arī tad, ja katrs attiecīgais pieprasījums būtu attiecies uz “drošības zonas” datiem, kā, protams, nebija, ir acīmredzams, ka pieprasījumi ir mērķtiecīgi un atbilstoši un nav ne lielapjoma, nedz nekritiski.

Visbeidzot, lai gan likumi, kuros ir atļautas vēstules par valsts drošību, jau stingri ierobežoja apstākļus, kādos šādas vēstules saņēmējam varētu liegt tās izpaušanu, ASV Brīvības likumā arīdzan tika noteikts, ka neizpaušanas prasības ir periodiski jāpārskata; prasīts paziņot vēstuļu par valsts drošību saņēmējiem, kad fakti vairs nepamato neizpaušanas prasību; un kodificētas procedūras, ar kurām saņēmēji var apstrīdēt neizpaušanas prasības (44).

Rezumējot jānorāda, ka ASV Brīvības likuma noteikumi, kuri būtiski groza ASV izlūkošanas iestāžu pilnvaras, skaidri apliecina ASV plašos centienus padarīt personiskās informācijas, privātuma, pilsonisko brīvību un pārredzamības aizsardzību par visu ASV izlūkošanas prakses veidu prioritāti.

IV.   PĀRREDZAMĪBA

Papildus ASV Brīvības likumā paredzētajai pārredzamībai ASV izlūkdienests nodrošina sabiedrībai plašu papildu informācijas klāstu, rādot ļoti labu priekšzīmi tā izlūkošanas darbību pārredzamības jomā. Izlūkdienests ir publicējis daudzus savus politikas dokumentus, informāciju par tā īstenotajām procedūrām, Ārējās izlūkošanas un novērošanas tiesas nolēmumus un citus atslepenotus materiālus, tādējādi nodrošinot sevišķi lielu pārredzamību. Turklāt izlūkdienests ir būtiski palielinājis statistikas apmēru, ko izpauž par valdības izmantotajām ar valsts drošību saistītas informācijas vākšanas pilnvarām. Izlūkdienests 2015. gada 22. aprīlī laida klajā tā otro gada ziņojumu, kurā izklāstīti statistikas dati par to, cik bieži valstība šīs svarīgās pilnvaras izmanto. Arī NIDB ir publicējis – NIDB tīmekļa vietnē un portālā IC On the Record – konkrētu pārredzamības principu kopumu (45) un īstenošanas plānu, kurā principi ir iestrādāti konkrētās un izmērāmās iniciatīvās (46). Nacionālās izlūkošanas direktors 2015. gada oktobrī noteica, ka ikvienai izlūkaģentūrai jāieceļ tam pakļauta izlūkošanas pārredzamības amatpersona, kas veicinātu pārredzamību un vadītu pārredzamības iniciatīvu īstenošanu (47). Pārredzamības amatpersona cieši sadarbosies ar katras izlūkaģentūras privātuma un pilsonisko brīvību aizsardzības amatpersonu, lai kopā nodrošinātu, ka pārredzamība, privātums un pilsoniskās brīvības arī turpmāk ir galvenās prioritātes.

Šos centienus apliecina tas, ka NDA galvenā privātuma un pilsonisko brīvību aizsardzības amatpersona pēdējo pāris gadu laikā ir publiskojusi vairākus atslepenotus ziņojumus, arī ziņojumus par darbībām, kas īstenotas saskaņā ar FISA 702. pantu, Izpildrīkojumu Nr. 12333 un ASV Brīvības likumu (48). Papildus tam ID cieši sadarbojas ar PPBPP, Kongresu un ASV privātuma aizstāvju kopienu, lai nodrošinātu papildu pārredzamību saistībā ar ASV īstenotajām izlūkošanas darbībām, kad vien tas ir iespējams un savietojams ar sensitīvu izlūkošanas avotu un metožu aizsardzību. Kopumā jānorāda, ka ASV veiktās izlūkošanas darbības ir tikpat pārredzamas vai pārredzamākas kā jebkuras citas pasaules valsts īstenotā izlūkošana un tās ir tik pārredzamas, cik vien iespējams, vienlaicīgi ievērojot nepieciešamību aizsargāt sensitīvus avotus un metodes.

Rezumējot ASV īstenoto izlūkošanas darbību plašo pārredzamību, jānorāda turpmākais.

Šī plašā pārredzamība tiks nodrošināta arī turpmāk. Visa publiskotā informācija, protams, būs pieejama gan Tirdzniecības ministrijai, gan Eiropas komisijai. Gada pārskatīšanā par privātuma vairoga īstenošanu, kurā piedalīsies gan Eiropas Komisija, gan Tirdzniecības ministrija, Eiropas Komisija varēs iztirzāt visus jautājumus, ko radīs jauna publiskota informācija, kā arī citus jautājumus par privātuma vairogu un tā darbību, un mēs saprotam, ka ministrija var pēc saviem ieskatiem aicināt šajā pārskatīšanā piedalīties arī citu aģentūru, tostarp ID, pārstāvjus. Tas, protams, papildina PPD-28 paredzēto mehānismu, ar ko ES dalībvalstis var paust ar novērošanu saistītas bažas īpašajai valsts departamenta amatpersonai.

V.   TIESISKĀ AIZSARDZĪBA

ASV tiesību aktos ir paredzēti vairāki tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko var izmantot indivīdi, kuri tikuši pakļauti nelikumīgai elektroniskai novērošanai valsts drošības nolūkos. Atbilstīgi FISA tiesības pieprasīt tiesību aizsardzību ASV tiesā ir ne tikai ASV iedzīvotājiem. Indivīdam, kurš var pierādīt savu procesuālo tiesībspēju, būtu pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ar ko apstrīdēt nelikumīgo elektronisko novērošanu saskaņā ar FISA. Piemēram, atbilstīgi FISA personas, kuras ir nelikumīgi elektroniski novērotas, drīkst personīgi iesūdzēt tiesā ASV valdības amatpersonas un pieprasīt finansiālu atlīdzību, tostarp advokāta maksas atlīdzību un sodošu zaudējumu atlīdzību. Sk. 50 U.S.C. § 1810; Indivīdiem, kuri var pierādīt savas tiesības tiesāties, ir arī civiltiesisks pamatojums ierosināt pret Amerikas Savienotajām Valstīm prasību par finansiālu atlīdzību, tostarp tiesvedības izmaksu atlīdzību, ja informācija, kas par tiem iegūta, veicot elektronisku novērošanu saskaņā ar FISA, ir nelikumīgi un apzināti izmantota vai izpausta. Sk. 18 U.S.C. § 2712; Ja valdība Amerikas Savienotajās Valstīs īstenotā tiesas vai administratīvajā procesā grasās pret personu izmantot vai izpaust jebkādu informāciju, kas iegūta vai atvasināta, veicot šīs personas elektronisku novērošanu saskaņā ar FISA, tai par savu nodomu iepriekš jāinformē gan tiesa, gan attiecīgā persona, kura var apstrīdēt novērošanas likumību un censties panākt šīs informācijas noklusēšanu. Sk. 50 U.S.C. § 1806; Visbeidzot, FISA ir paredzēti arī kriminālsodi indivīdiem, kuri tiesību aktu aizsegā apzināti iesaistās nelikumīgā elektroniskajā novērošanā vai tīši izmanto vai izpauž nelikumīgā novērošanā iegūtu informāciju. Sk. 50 U.S.C. § 1809;

ES pilsoņiem ir arī citas iespējas pieprasīt tiesisko aizsardzību pret ASV valdības amatpersonām, kuras valdības vārdā ir nelikumīgi izmantojušas datus vai tiem piekļuvušas, tostarp valdības amatpersonām, kuras pārkāpj tiesību aktus, kad nelikumīgi piekļūst informācijai vai to izmanto šķietamiem ar valsts drošību saistītiem mērķiem. Likumā par datorkrāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu (The Computer Fraud and Abuse Act) ir aizliegta apzināta un neatļauta piekļuve (vai atļautā piekļuves apmēra pārsniegšana) nolūkā iegūt informāciju no finanšu iestādes, ASV valdības datorsistēmas vai datora, kam piekļūts ar interneta starpniecību, kā arī draudi kaitēt aizsargātiem datoriem izspiešanas vai krāpšanas nolūkā. Sk. 18 U.S.C. § 1030; Ikviena persona – neatkarīgi no valstspiederības –, kas cieš kaitējumu vai zaudējumus šā tiesību akta pārkāpuma dēļ, var iesūdzēt pārkāpēju (arī valdības amatpersonu) tiesā un pieprasīt zaudējumu atlīdzību un aizliegumu vai citu taisnīgu tiesību aizsardzības līdzekli saskaņā ar 1030. iedaļas g) daļu neatkarīgi no tā, vai ir īstenota kriminālvajāšana, ja vien attiecīgā rīcība iever vismaz vienu vai vairākus konkrētajā likumā noteiktos apstākļus. Elektroniskās saziņas privātuma likumā (Electronic Communications Privacy Act – ECPA) ir reglamentēta valdības piekļuve elektronisko sakaru un darījumu datiem un abonentu informācijai, ko glabā sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas. Sk. 18 U.S.C. §§ 2701-2712. Atbilstīgi ECPA cietusī persona var valdības amatpersonas iesūdzēt tiesā par apzinātu un nelikumīgu piekļuvi glabātajiem datiem. ECPA tiek piemērots visām personām neatkarīgi no pilsonības, un cietušās personas var saņemt zaudējumu un advokāta maksas atlīdzību. Likums par tiesībām uz finanšu datu aizsardzību (Right to Financial Privacy Act – RFPA) ierobežo ASV valdības piekļuvi banku un brokeru-starpnieku datiem par individuāliem klientiem. Sk. 12 U.S.C. §§ 3401-3422. Saskaņā ar RFPA bankas vai brokera-starpnieka klients var iesūdzēt ASV valdību tiesā un pieprasīt tiesību aktos paredzēto, faktiski radīto un sodošu zaudējumu atlīdzību par nelikumīgu piekļūšanu klienta datiem un, konstatējot, ka nelikumīgā piekļuve bija apzināta, tiek sākta izmeklēšana par iespējamu disciplinārlietas ierosināšanu pret attiecīgajiem valdības darbiniekiem. Sk. 12 U.S.C. § 3417.

Visbeidzot, Likumā par informācijas brīvību (LIB) ir noteikti līdzekļi, ar ko ikviena persona var pieprasīt piekļuvi pašreizējiem federālās aģentūras datiem par jebkuru tematu, ievērojot konkrētas izņēmumu kategorijas. Sk. 5 U.S.C. § 552(b); Tie ir ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi klasificētai valsts drošības informācijai, citu indivīdu personiskajai informācijai un informācijai par tiesībaizsardzības izmeklēšanu; un šie ierobežojumi ir pielīdzināmi ierobežojumiem, ko savos tiesību aktos par piekļuvi informācijai ir noteikušas citas valstis. Šie ierobežojumi vienādi attiecas gan uz amerikāņiem, gan indivīdiem ar citu valstspiederību. Strīdus par atbilstīgi LIB pieprasītas informācijas izpaušanu var pārsūdzēt administratīvi un pēc tam – federālajā tiesā. Tiesai ir jāpieņem de novo nolēmums par to, vai informācijas neizpaušana ir pamatota (5 U.S.C. § 552(a)(4)(B)), un tā var likt valdībai nodrošināt piekļuvi datiem. Atsevišķos gadījumos tiesas ir noraidījušas valdības apgalvojumus par to, ka informācija nebūtu jāizpauž, jo ir klasificēta (49). Lai gan finansiāla zaudējumu kompensācija nav paredzēta, tiesa var nolemt, ka ir jākompensē advokāta honorārs.

VI.   SECINĀJUMS

Amerikas Savienotās Valstis atzīst, ka mūsu sakaru izlūkošanas un citu izlūkošanas veidu darbībās jāņem vērā tas, ka pret visām personām neatkarīgi no to valstspiederības un dzīvesvietas būtu jāizturas ar cieņu un ka visām personām ir likumīgas tiesības uz privātumu to personiskās informācijas apstrādē. Amerikas Savienotās Valstis izmanto sakaru izlūkošanu vienīgi tādēļ, lai veicinātu savu valsts drošības un ārpolitikas interešu īstenošanu, kā arī aizsargātu savus un savu sabiedroto un partneru pilsoņus no kaitējuma. Īsi sakot, ID neveic personu, tostarp parasto Eiropas pilsoņu, nekritisku novērošanu. Sakaru izlūkdatus vāc vienīgi tad, ja tas ir pienācīgi atļauts un tādā veidā, kas stingri atbilst visiem šiem ierobežojumiem; tikai pēc alternatīvu avotu, arī diplomātisku un publisku, pieejamības izskatīšanas; un veidā, kura prioritāte ir atbilstošas un praksē īstenojamas alternatīvas. Turklāt, kad vien praksē iespējams, sakaru izlūkošana notiek, tikai vācot ar konkrētiem ārējās izlūkošanas subjektiem vai tēmām saistītu informāciju, izmantojot diskriminantus.

Uz šo jomu attiecināmā ASV politika tika apstiprināta PPD-28. Šajā satvarā ASV izlūkaģentūrām nav juridisku pilnvaru, resursu, tehnisko spēju un vēlmes pārtvert visus pasaules sakarus. Aģentūru darbinieki nelasa visu Amerikas Savienoto Valstu vai pasaules iedzīvotāju e-vēstules. Atbilstīgi PPD-28 Amerikas Savienotās Valstis nodrošina stingrus aizsardzības pasākumus attiecībā uz citu valstu iedzīvotāju personisko informāciju, ko vāc, īstenojot sakaru izlūkošanas darbības. Cik vien iespējams un savietojams ar valsts drošības interesēm, šie aizsardzības pasākumi ietver politiku un procedūras, ar ko līdz minimumam samazināt citu valstu iedzīvotāju personiskās informācijas glabāšanu un izplatīšanu, kas ir līdzvērtīgi ASV iedzīvotājiem nodrošinātajiem aizsardzības pasākumiem. Turklāt, kā aprakstīts iepriekš, vispusīgajam pārraudzības režīmam, ko piemēro FISA 702. pantā piešķirto pilnvaru izmantošanai, nav līdzvērtīga. Visbeidzot, būtiskie ASV izlūkošanas tiesību aktu grozījumi, kas izriet no ASV Brīvības likuma, un NIDB vadītās iniciatīvas izlūkdienesta darbību pārredzamības veicināšanai ievērojami palielina visu indivīdu – neatkarīgi no valstspiederības – privātumu un pilsoniskās brīvības.

2016. gada 21. jūnijs

Godātais Antonipillai kungs un godātais Dean kungs!

Rakstu Jums, lai sniegtu papildu informāciju par veidu, kādā veidā Amerikas Savienotās Valstis veic sakaru izlūkdatu lielapjoma vākšanu. Kā paskaidrots Prezidenta politikas direktīva Nr. 28 (PPD-28) 5. zemsvītras piezīmē, “lielapjoma vākšana” attiecas uz sakaru izlūkošanas informācijas vai datu iegūšanu relatīvi lielā daudzumā apstākļos, kad izlūkdienesti vākšanas fokusēšanai nevar izmantot identifikatoru, kas saistīts ar konkrētu mērķi (piemēram, mērķa e-pasta adrese vai tālruņa numurs). Tomēr tas nenozīmē, ka šāda vākšana ir “masveida” vai “nekritiska”. Patiesi, PPD-28 arī pieprasa, lai “[s]akaru izlūkošanas darbības ir pēc iespējas pielāgotas.” Lai to sekmētu, izlūkdienesti veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pat tad, kad nav iespējams izmantot identifikatorus mērķtiecīgai vākšanai, vācamajos datos, iespējams, būs ārvalstu izlūkošanas dati, kas atbildīs politikas veidotāju izteiktajām prasībām saskaņa ar procesu, kurš izskaidrots manā iepriekšējā vēstulē, un samazina savāktās nederīgas informācijas apjomu.

Piemēram, izlūkdienestiem var lūgt iegūt sakaru izlūkdatus par teroristu grupas darbībās, kura darbojas kādas Tuvo Austrumu valsts reģionā un par kuru tiek uzskatīts, ka tā plāno uzbrukumus Rietumeiropas valstīm, bet dienesti var nezināt ar šo teroristu grupu saistīto personu vārdus, tālruņa numurus, e-pasta adreses vai citus konkrētus identifikatorus. Mēs varētu izvēlēties šo grupu par mērķi, vācot sakaru informāciju uz šo reģionu un no tā, lai to sīkāks pārskatītu un analizētu ar mērķi noteikt to saziņu, kas attiecas uz grupu. Šādi rīkojoties, izlūkdienesti centīsies iespējami sašaurināt datu vākšanu. Tā tiktu uzskatīta par “lielapjoma” vākšanu, jo diskriminantu izmantošana nav lietderīga, tomēr tā nebūtu “masveida” vai “nekritiska” vākšana; drīzāk tā ir tik precīza, cik vien iespējams.

Tādējādi, pat ja nav iespējama mērķtiecīga meklēšana, izmantojot konkrētus atlasītājus, Amerikas Savienotās valstis nevāc visus paziņojumus no visiem saziņas līdzekļiem visā pasaulē, bet izmanto filtrus un citus tehniskos rīkus, lai fokusētu vākšanu uz tiem objektiem, kuros varētu būt saziņas informācija ar ārvalstu izlūkošanas vērtību. Šādi rīkojoties, Amerikas Savienoto Valstu sakaru izlūkošanas darbības attiecas tikai uz daļu no saziņas, kas notiek internetā.

Turklāt, kā minēts manā iepriekšējā vēstulē, sakarā ar to, ka “lielapjoma” vākšana rada lielāku risku, ka tiks savākta nederīga informācija, PPD-28 ierobežo izmantošanu tā, ka izlūkdienesti “lielapjoma” vākšanā iegūtus sakaru izlūkdatus var izmantot sešiem konkrētiem mērķiem. PPD-28 un Aģentūras politika PPD-28 īstenošanai arī nosaka ierobežojumus personiskas informācijas, kas iegūta sakaru izlūkošanas darbībās, saglabāšanai un izplatīšanai – neatkarīgi no tā, vai informācija tika iegūta “lielapjoma” vai mērķtiecīgā vākšanā, un neatkarīgi no personas valstspiederības.

Tādējādi izlūkdienestu veiktā “lielapjoma” vākšana nav “masveida” vai “nekritiska”, bet tajā tiek izmantotas metodes un rīki, lai filtrētu vākšanu nolūkā to fokusēt uz materiālu, kas būs atbilstošs politikas veidotāju izteiktajām ārvalstu izlūkošanas prasībām, vienlaikus samazinot nederīgas informācijas vākšanu, un tā paredz stingrus noteikumus, lai aizsargātu nederīgo informāciju, kas varētu tikt iegūta. Šajā vēstulē aprakstītā politika un procedūras attiecas uz visu sakaru izlūkdatu “lielapjoma” vākšanu, tostarp saziņas uz Eiropu un no tās “lielapjoma” vākšanu, neapstiprinot vai nenoliedzot šādas vākšanas faktu.

Jūs lūdzāt arī sīkāku informāciju par Privātuma un pilsonisko brīvību pārraudzības padomi (PPBPP) un ģenerālinspektoriem, un to pilnvarām. PPBPP ir neatkarīga aģentūra izpildvaras ietvaros. Divu pušu izvirzītos piecus padomes locekļi ieceļ prezidents un apstiprina Senāts (50). Katrs Padomes loceklis ir iecelts uz sešu gadu termiņu. Padomes locekļiem un darbiniekiem ir atbilstoša drošības pielaide, lai tie varētu pilnībā īstenot savus likumā noteiktos pienākumus un pilnvaras (51).

PPBPP uzdevums ir nodrošināt, ka federālās valdības centieni novērst terorismu tiek līdzsvaroti ar nepieciešamību aizsargāt privāto dzīvi un pilsoniskās brīvības. Padomei ir divi pamatpienākumi – pārraudzība un padomu sniegšana. PPBPP nosaka savu darba kārtību un to, kādas pārraudzības un padomdevējas darbības tā vēlas veikt.

Pildot pārraudzības funkciju, PPBPP pārbauda un analizē izpildvaras darbības, ko ko tā veic, lai aizsargātu nāciju pret terorismu, nodrošinot, ka šādu pasākumu nepieciešamība tiek līdzsvarota ar nepieciešamību aizsargāt privāto dzīvi un pilsoniskās brīvības (52). PPBPP jaunākajā pārraudzības pārbaudē galvenā uzmanība bija vērsta uz uzraudzības programmām, ko ekspluatē saskaņā ar FISA 702. sadaļu (53). Pašlaik padome pārskata izlūkošanas darbības, ko veic saskaņā ar Izpildrīkojumu 12333 (54).

Pildot padomdevējas funkciju, PPBPP nodrošina, ka brīvība apsvērumi tiek pienācīgi ņemti vērā, izstrādājot un īstenojot normatīvos aktus un politiku saistībā ar centieniem aizsargāt nāciju no terorisma (55).

Lai veiktu savus uzdevumus, padomei ar likumu ir atļauta piekļuve visiem attiecīgo aģentūru reģistriem, ziņojumiem, revīziju materiāliem, pārskatiem, dokumentiem, materiāliem, ieteikumiem un citiem attiecīgiem materiāliem, tostarp klasificētai informācijai saskaņā ar tiesību aktiem (56). Turklāt padome Valde var izjautāt, nopratināt jebkuru izpildvaras amatpersonu vai darbinieku un pieņemt to oficiālas liecības (57). Turklāt padome var rakstiski pieprasīt, lai ģenerālprokurors padomes vārdā izdod pavēstes ar uzaicinājumu personām, kas nepieder pie izpildvaras, sniegt vajadzīgo informāciju (58).

Visbeidzot, PPBPP pilda likumā noteiktas pārredzamības prasības. Tas attiecas uz sabiedrības informēšanu par padomes darbību, atklātu izskatīšanu organizēšanu un tās ziņojumu publiskošanu, cik vien tas iespējams saskaņā ar klasificētas informācijas aizsardzības noteikumiem (59). Turklāt PPBPP ir jāziņo par gadījumiem, kad kāda izpildvaras aģentūra atsakās ņemt vērā tās ieteikumus.

Ģenerālinspektori (ĢI) izlūkdienestos (ID) veic revīzijas, inspekcijas, pārskatus par ID programmām un darbībām, lai apzinātu un novērstu sistēmiskus riskus, vājās vietas un nepilnības. Turklāt ĢI izmeklē sūdzības vai informāciju par iespējamiem tiesību aktu, noteikumu vai regulējuma pārkāpumiem vai nesaimniecisku rīcību; vērienīgu līdzekļu izšķērdēšanu; ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu vai būtisku un konkrētu apdraudējumu sabiedrības veselībai un drošībai ID programmās un darbībās. ĢI neatkarība ir būtisks elements katru ziņojuma, atzinuma un ieteikuma par IG jautājumiem objektivitātē un integritātē. Daži no svarīgākajiem elementiem, lai saglabātu ĢI neatkarību, ir IG iecelšanas un atcelšanas process; nodalītas darbības, budžeta un personāla pilnvaras; un dubultas ziņošanas prasības izpildvaras aģentūru vadītājiem un Kongresam.

Kongress ir izveidojis neatkarīgu ĢI biroju katrā izpildvaras aģentūras, tostarp katrā ID struktūrvienībā (60). Pēc likuma Intelligence Authorization Act for Fiscal Year 2015 pieņemšanas gandrīz visus ĢI, kas pārrauga kādu ID struktūrvienību, ieceļ prezidents un apstiprina Senāts, tas attiecas arī uz Tieslietu ministriju, Centrālo izlūkošanas aģentūru, Nacionālās drošības aģentūru un izlūkdienestiem (61). Turklāt šie ĢI ir pastāvīgi, bezpartejiskai ierēdņi, kurus var atcelt tikai prezidents. Lai arī ASV konstitūcijā ir noteikts, ka prezidentam ir tiesības atcelt ĢI, tās reti ir tikušas izmantotas un paredz, ka prezidentam ir jāsniedz Kongresam rakstisks pamatojums 30 dienas pirms ĢI atcelšanas (62). Šis ĢI iecelšanas process nodrošina, ka izpildvaras amatpersonas nevar nepamatoti ietekmēt ĢI atlasi, iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata.

Otrkārt, ĢI ir būtiskas ar likumu noteiktas pilnvaras veikt revīzijas, izmeklēšanu un pārskatīt programmas un darbības. Papildus izmeklēšanām saistībā ar pārraudzības un pārskatīšanām saskaņā ar likumu, ĢI ir plaša rīcības brīvība īstenot pārraudzības pilnvaras pēc to ieskatiem pārskatīt programmas un pasākumus (63). Īstenojot šīs pilnvaras, likums nodrošina, ka ĢI ir neatkarīgi resursi, lai varētu pildīt savus pienākumus, tostarp pilnvaras pieņemt darbā savus darbiniekus un atsevišķi iesniegt savus budžeta pieprasījumus Kongresam (64). Ar likumu nodrošināts, ka ĢI ir piekļuve informācijai, kas tiem vajadzīga savu pienākumu pildīšanai. Tas ietver tiesības uz tiešu piekļuvi visiem aģentūras reģistriem un detalizētai informāciju par aģentūras programmām un darbībām neatkarīgi no to klasifikācijas; tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus; tiesības pieņemt zvērestus (65). Dažos gadījumos izpildvaras aģentūras vadītājs var aizliegt ĢI veikt kādu darbību, ja, piemēram, ĢI revīzija vai izmeklēšana būtiski ietekmētu ASV valsts drošības intereses. Taču arī šīs pilnvaras tiek izmantotas ļoti reti un tam nepieciešams, lai Aģentūras vadītājs 30 dienu laikā informē Kongresu par iemesliem šo pilnvaru izmantošanai. (66) Patiesi, Valsts izlūkošanas aģentūras direktors nekad nav izmantojis šīs tiesības ierobežot pilnvaras attiecībā uz kādu ĢI darbību.

Treškārt, ĢI ir pienākums pilnībā un aktuāli informēt izpildvaras aģentūras un Kongresa vadītājus, sniedzot ziņojumus par krāpšanu un citām nopietnām problēmām, pārkāpumiem, un nepilnībām, kas saistīti ar izpildvaras programmām un darbībām (67). Divkārša ziņošana atbalsta ĢI neatkarību, nodrošinot ĢI īstenotā pārraudzības procesa pārredzamību un aģentūru vadītājiem dodot iespēju īstenot ĢI ieteikumus, pirms Kongress var veikt likumdošanas darbības. Piemēram, ĢI ir ar likumu noteikts pienākums sagatavot pusgada ziņojumus, kuros aprakstītas šādas problēmas, kā arī līdz šim veiktie korektīvie pasākumi (68). Izpildvaras aģentūras nopietni izturas pret ĢI konstatējumiem un ieteikumiem, un bieži vien ĢI var iekļaut aģentūru apstiprinājumu par ĢI ieteikumu pieņemšanu un to īstenošanu šajos un citos ziņojumus Kongresam, un dažos gadījumos arī sabiedrībai (69). Papildus šai divkāršās ziņošanas struktūrai ĢI ir atbildīgi par izpildvaras ziņotāju novirzīšanu uz attiecīgo Kongresa Pārskata komiteju, kur tie sniegtu informāciju par iespējamu krāpšanu, izšķērēšanu, vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar izpildvaras programmām un darbībām. Ziņotāju identitāte ir aizsargāta pret atklāšanu izpildvarai, aizsargājot ziņotājus pret iespējamām aizliegtām ar personālu saistītām darbībām vai drošības pielaides darbībā, kas īstenotas kā represijas par ziņošanu ĢI (70). Tā kā ziņotāji bieži ir avots, no kura sākas ĢI izmeklēšana, iespēja viņiem ziņot par savām bažām tieši Kongresam un bez izpildvaras ietekmes palielina ĢI pārraudzības efektivitāti. Šīs neatkarības dēļ ĢI ar objektivitāti un integritāti var veicināt izpildvaras aģentūru ekonomiju, efektivitāti un pārskatatbildību.

Visbeidzot, Kongress ir izveidojis Ģenerālinspektoru integritātes un efektivitātes padomi. Šī padome, cita starpā, izstrādā ĢI revīziju, izmeklēšanu un pārskatu standartus; veicina apmācību; un ir pilnvarota veikt pārbaudes par iespējamiem ĢI pārkāpumiem, tādējādi pildot kritiska uzrauga lomu attiecībā uz ĢI, kuriem uzticēts pārraudzīt citus. (71)

Ceram, ka šī informācija ir Jums noderīga.

(1)  Papildu informācija par ASV ārējās izlūkošanas darbībām ir publicēta tiešsaistē un publiski pieejama portālā IC on the Record (www.icontherecord.tumblr.com) – NIDB publiskajā tīmekļa vietnē, kuras mērķis ir veicināt lielāku sabiedrības informētību par valdības izlūkdarbībām.

(2)  Pieejama vietnē https://www.whitehouse.gov/the-press-office/2014/01/17/presidential-policy-directive-signals-intelligence-activities

(3)  Tiesībaizsardzības vai regulatīvās aģentūras var pieprasīt uzņēmumiem informāciju Amerikas Savienotajās Valstīs veiktas izmeklēšanas vajadzībām saskaņā ar citām civiltiesiskām, krimināltiesiskām un regulatīvām pilnvarām, uz kurām šis dokuments, kurā aprakstītas tikai ar valsts drošību saistītas pilnvaras, neattiecas.

(4)  Pieejama vietnē www.icontherecord.tumblr.com/ppd-28/2015/privacy-civil-liberties#ppd-28. Ar šīm procedūrām katrai ID struktūrvienībai piemērotā veidā tiek īstenoti šajā vēstulē aprakstītie mērķatlases un pielāgošanas principi.

(5)  Viens no piemēriem: atbilstīgi NDA procedūrām, ar ko īsteno PPD-28, “[k]ad vien tas ir izpildāms praksē, informāciju vāc, izmantojot vienu vai vairākus atlases vārdus, lai galvenokārt vāktu datus par konkrētiem ārējās izlūkošanas subjektiem (piemēram, konkrētu, zināmu starptautiska līmeņa teroristu vai teroristu grupējumu) vai konkrētām ārējās izlūkošanas jomām (piemēram, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko veic citas varas vai to pārstāvji).”

(6)  Pieejami vietnē http://www.dni.gov/files/documents/1017/PPD-28_Status_Report_Oct_2014.pdf

(7)  Pieejamas vietnē http://www.dni.gov/files/documents/ICD/ICD%20204%20National%20Intelligence%20Priorities%20Framework.pdf

(8)  Intelligence Community Directive (ICD) 203, pieejama vietnē http://www.dni.gov/files/documents/ICD/ICD%20203%20Analytic%20Standards.pdf

(9)  Sk., piemēram, U.S. Department of Justice Inspector General Report A Review of the Federal Bureau of Investigation's Activities Under Section 702 of the Foreign Intelligence Surveillance Act of 2008 (2012. gada septembris), pieejams https://oig.justice.gov/reports/2016/o1601a.pdf

(10)  Sk. www.dni.gov/clpo

(11)  50 U.S.C. § 1881a.

(12)  Amerikas Savienotās Valstis var arī saņemt tiesas rīkojumus par datu, tostarp saskaņā ar privātuma vairogu pārsūtītu datu, ieguvi arī atbilstīgi citiem FISA noteikumiem. Sk. 50 U.S.C. § 1801 et seq. FISA I un III daļā, kurā ir atļauta attiecīgi elektroniska novērošana un fiziska pārmeklēšana, ir noteikts, ka ir vajadzīgs tiesas rīkojums (izņemot ārkārtas apstākļos) un vienmēr prasīts pamatots iemesls uzskatīt, ka subjekts ir ārēja vara vai ārējas varas pārstāvis. FISA IV daļā ir atļauts atbilstīgi tiesas rīkojumam (izņemot ārkārtas apstākļos) izmantot zvanīto numuru reģistrētāju, kā arī uztveršanas un trasēšanas ierīces atļautā ārējā izlūkošanā, pretizlūkošanā vai ar terorisma apkarošanu saistītā izmeklēšanā. FISA V daļā FIB ir atļauts saskaņā ar tiesas rīkojumu (izņemot ārkārtas apstākļos) iegūt uzņēmumu datus, kas ir noderīgi atļautā ārējā izlūkošanā, pretizlūkošanā vai ar terorisma apkarošanu saistītā izmeklēšanā. Kā aprakstīts turpmāk, ASV Brīvības likumā ir skaidri aizliegts izmantot FISA atļauto zvanīto numuru reģistrētāju vai uzņēmējdarbības datu pieprasījumus datu lielapjoma vākšanai un noteikts, ka ir jālieto “konkrēts atlases vārds”, lai nodrošinātu šo pilnvaru mērķtiecīgu izmantošanu.

(13)  Privātuma un pilsonisko brīvību pārraudzības padome, Report on the Surveillance Program Operated Pursuant to Section 702 of the Foreign Intelligence Surveillance Act (2014. gada 2. jūlijs) (“PPBPP ziņojums”).

(14)  Sk. Pub. L. No. 110-261, 122 Stat. 2436 (2008).

(15)  Sk. 50 U.S.C. § 1881a(a) un (b).

(16)  Skat. turpat § 1801(e).

(17)  Sk. PPBPP ziņojumu, 99. lpp.

(18)  Sk. 50 U.S.C. § 1881a(d) un (e).

(19)  Sk. PPBPP ziņojumu, 111. lpp.

(20)  Turpat.

(21)  Turpat 8. lpp. 50 U.S.C. § 1881a(l); sk. arī NDA Pilsonisko brīvību un privātuma aizsardzības biroja direktora ziņojuma “NSA's Implementation of Foreign Intelligence Surveillance Act Section 702” (turpmāk tekstā “NDA ziņojums”) 4. lpp., pieejams vietnē http://icontherecord.tumblr.com/ppd-28/2015/privacy-civil-liberties

(22)  Director of National Intelligence 2014 Transparency Report, pieejams vietnē http://icontherecord.tumblr.com/transparency/odni_transparencyreport_cy2014

(23)  Informācija par minimizācijas procedūrām ir pieejama šādās vietnēs: http://www.dni.gov/files/documents/ppd-28/2014%20NSA%20702%20Minimization%20Procedures.pdf (“NDA minimizācijas procedūras”); http://www.dni.gov/files/documents/ppd-28/2014%20FBI%20702%20Minimization%20Procedures.pdf; un http://www.dni.gov/files/documents/ppd-28/2014%20CIA%20702%20Minimization%20Procedures.pdf

(24)  Sk. NDA ziņojumu, 4. lpp.

(25)  Sk., piemēram, NDA minimizācijas procedūras, 6. lpp.

(26)  Izlūkaģentūras procedūras PPD-28 īstenošanai ir pieejamas vietnē http://icontherecord.tumblr.com/ppd-28/2015/privacy-civil-liberties

(27)  Sk. NDA minimizācijas procedūras; PPD-28 4. sadaļa.

(28)  Sk. 50 U.S.C. § 1881(l); sk. arī PPBPP ziņojuma 66.–76. lpp.

(29)  Sk. Semiannual Assessment of Compliance with Procedures and Guidelines Issues Pursuant to Section 702 of the Foreign Intelligence Surveillance Act, ko iesniedzis ģenerālprokurors un nacionālās izlūkošanas direktors (2. un 3. lpp.), pieejams vietnē http://www.dni.gov/files/documents/Semiannual%20Assessment%20of%20Compliance%20with%20procedures%20and%20guidelines%20issued%20pursuant%20to%20Sect%20702%20of%20FISA.pdf

(30)  Ārējās izlūkošanas un novērošanas tiesas Reglamenta 13. noteikums, pieejams vietnē http://www.fisc.uscourts.gov/sites/default/files/FISC%20Rules%20of%20Procedure.pdf

(31)  Godātā Reggie B. Walton2013. gada 29. jūlija vēstule godātajam Patrick J. Leahy, pieejama vietnē http://fas.org/irp/news/2013/07/fisc-leahy.pdf

(32)  Sk. ASV Brīvības likuma 401. pantu, P. L. 114-23.

(33)  Sk. 50 U.S.C. § 1881f.

(34)  Sk. turpat. § 1881a(l)(1).

(35)  Sk. turpat. § 1881a(l)(3). Daži no šiem ziņojumiem ir klasificēti.

(36)  Mem. atzinums un rīkojums, 26. lpp. (FISC 2014), pieejams vietnē http://www.dni.gov/files/documents/0928/FISC%20Memorandum%20Opinion%20and%20Order%2026%20August%202014.pdf

(37)  Sk. 2015. gada ASV Brīvības likumu, Pub. L. Nr. 114-23, § 401, 129 Stat. 268.

(38)  Sk. turpat §§ 103, 201, 501. Vēstules par valsts drošību ir atļautas dažādos likumos, un tās sniedz FIB iespēju no dažādu veidu uzņēmumiem iegūt kredīta pārskatos, finanšu pārskatos, kā arī elektronisko abonentu un darījumu pārskatos iekļauto informāciju, tomēr tās drīkst izmantot vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu aizsardzību pret starptautisko terorismu vai slepenām izlūkošanas darbībām. Sk. 12 U.S.C. § 3414; 15 U.S.C. §§ 1681u-1681v; 18 U.S.C. § 2709. Ar vēstulēm par valsts drošību FIB parasti vāc būtisku nesatura informāciju agrīnos terorisma apkarošanas un pretizlūkošanas izmeklēšanas posmos, piemēram, cenšas uzzināt tāda konta abonenta identitāti, no kura, iespējams, notikusi saziņa ar teroristu grupējuma, piemēram, ISIL, pārstāvjiem. Valsts drošības vēstules saņēmējiem ir tiesības to apstrīdēt tiesā. Sk. 18 U.S.C. § 3511;

(39)  Sk. turpat.

(40)  Sk. turpat § 401(e).

(41)  Sk. turpat § 602.

(42)  Sk. turpat.

(43)  Sk. turpat § 603.

(44)  Sk. turpat. §§ 502(f)–503.

(45)  Pieejams vietnē http://www.dni.gov/index.php/intelligence-community/intelligence-transparency-principles

(46)  Pieejams vietnē http://www.dni.gov/files/documents/Newsroom/Reports%20and%20Pubs/Principles%20of%20Intelligence%20Transparency%20Implementation%20Plan.pdf

(47)  Sk. turpat.

(48)  Pieejams vietnē https://www.nsa.gov/civil_liberties/_files/nsa_report_on_section_702_program.pdf; https://www.nsa.gov/civil_liberties/_files/UFA_Civil_Liberties_and_Privacy_Report.pdf; https://www.nsa.gov/civil_liberties/_files/UFA_Civil_Liberties_and_Privacy_Report.pdf

(49)  Sk., piemēram., New York Times v. Department of Justice, 756 F.3d 100 (2d Cir. 2014); American Civil Liberties Union v. CIA, 710 F.3d 422 (D.C. Cir. 2014).

(50)  42 U.S.C. 2000ee(a), (h).

(51)  42 U.S.C. 2000ee(k).

(52)  42 U.S.C. 2000ee(d)(2).

(53)  Sk. pamatā https://www.pclob.gov/library.html#oversightreports

(54)  Sk. pamatā https://www.pclob.gov/events/2015/may13.html

(55)  42 U.S.C. 2000ee(d)(1); sk. arī PCLOB Advisory Function Policy and Procedure, Policy 2015-004, pieejama vietnē https://www.pclob.gov/library/Policy-Advisory_Function_Policy_Procedure.pdf

(56)  42 U.S.C. 2000ee(g)(1)(A).

(57)  42 U.S.C. 2000ee(g)(1)(B).

(58)  42 U.S.C. 2000ee(g)(1)(D).

(59)  42 U.S.C. 2000eee(f).

(60)  Sections 2 and 4 of the Inspector General Act of 1978, ar grozījumiem (turpmāk“IG Act”); Section 103H(b) and (e) of the National Security Act of 1947, ar grozījumiem (turpmāk “Nat'l Sec. Act”); Section 17(a) of the Central Intelligence Act (turpmāk “CIA Act”).

(61)  Sk. Pub. L. No. 113-293, 128 Stat. 3990, (19.12.2014.). Tagad tikai Aizsardzības izlūkošanas aģentūras un Nacionālās ģeokosmosa izlūkaģentūras ĢI neieceļ prezidents; tomēr Aizsardzības ministrijas ĢI un ID ĢI ir vienlaicīga jurisdikcija attiecībā uz šīm aģentūrām.

(62)  Section 3 of the IG Act of 1978, ar grozījumiem; Section 103H(c) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(b) of the CIA Act.

(63)  Sk. Sections 4(a) and 6(a)(2) of the IG Act of 1947; Section 103H(e) and (g)(2)(A) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(a) and (c) of the CIA Act.

(64)  Sections 3(d), 6(a)(7) and 6(f) of the IG Act; Sections 103H(d), (i), (j) and (m) of the Nat'l Sec. Act; Sections 17(e)(7) and (f) of the CIA Act.

(65)  Section 6(a)(1), (3), (4), (5), and (6) of the IG Act; Sections 103H(g)(2) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(e)(1), (2), (4), and (5) of CIA Act.

(66)  Sk., piemēram, Sections 8(b) and 8E(a) of the IG Act; Section 103H(f) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(b) of the CIA Act.

(67)  Section 4(a)(5) of the IG Act; Section 103H(a)(b)(3) and (4) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(a)(2) and (4) of the CIA Act.

(68)  Section 2(3), 4(a), and 5 of the IG Act; Section 103H(k) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(d) of the CIA Act. Tieslietu ministrijas Ģenerālinspektora publiski pieejamie ziņojumi ir atrodami tīmekļa vietnē http://oig.justice.gov/reports/all.htm. Tāpat arī izlūkdienesta ģenerālinspektora pusgada ziņojumi ir publiski pieejami vietnē https://www.dni.gov/index.php/intelligence-community/ic-policies-reports/records-requested-under-foia#icig

(69)  Section 2(3), 4(a), and 5 of the IG Act; Section 103H(k) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(d) of the CIA Act. Tieslietu ministrijas Ģenerālinspektora publiski pieejamie ziņojumi ir atrodami tīmekļa vietnē http://oig.justice.gov/reports/all.htm. Tāpat arī izlūkdienesta ģenerālinspektora pusgada ziņojumi ir publiski pieejami vietnē https://www.dni.gov/index.php/intelligence-community/ic-policies-reports/records-requested-under-foia#icig

(70)  Section 7 of the IG Act; Section 103H(g)(3) of the Nat'l Sec. Act; Section 17(e)(3) of the CIA Act.

(71)  Section 11 of the IG Act.

VII PIELIKUMS

2016. gada 19. februārī

Godātais Antonipillai kungs un godātais Dean kungs!

Šajā vēstulē ir sniegts īss pārskats par galvenajiem izmeklēšanas instrumentiem, ko izmanto, lai krimināltiesību piemērošanas vai sabiedrības interešu (civiltiesisku un regulatīvu) ievērošanas nolūkos iegūtu no Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumiem komercdatus un citu reģistrēto informāciju, tostarp izklāstīti ar šīm pilnvarām saistītie piekļuves ierobežojumi (1). Šie juridiskie procesi ir nediskriminējoši, proti, tos izmanto, lai no Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumiem, arī tādiem, kas pašsertificēs ASV un ES privātuma vairoga regulējuma ievērošanu, iegūtu informāciju neatkarīgi no datu subjekta valstspiederības. Turklāt, kā aprakstīts turpmāk, uzņēmumi, pret kuriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiek vērsts juridiskais process, to var apstrīdēt tiesā (2).

Saistībā ar publisko iestāžu veiktu datu konfiscēšanu īpaši jānorāda uz Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Ceturto labojumu, kurā noteikts, ka “[n]av pārkāpjamas cilvēku tiesības uz personas aizsardzību, viņu māju, dokumentu un īpašuma aizsardzību no nepamatotām kratīšanām un aresta. Kratīšanas un aresta orderi var izdot tikai pietiekami pamatotā gadījumā, ko apstiprina zvērests vai svinīgs solījums. Šādā orderī jābūt kratīšanas vietas un arestējamās personas vai mantas sīkam aprakstam.” ASV Konstitūcijas 4. labojums. Kā spriedumā lietā Berger pret Ņujorkas štatu norādīja Amerikas Savienoto Valstu Augstākā tiesa, “[š]ā labojuma galvenais mērķis, kā atzīts ļoti daudzos šīs tiesas nolēmumos, ir aizsargāt indivīdu privātumu un drošību pret valdības amatpersonu patvaļīgu iejaukšanos.”388 U.S. 41, 53 (1967) (citing Camara v. Mun. Court of San Francisco, 387 U.S. 523, 528 (1967)). Attiecībā uz iekšzemes kriminālizmeklēšanu Ceturtais labojums parasti nozīmē to, ka tiesībaizsardzības darbiniekiem pirms kratīšanas ir jāsaņem tiesas izsniegts orderis. Sk. Katz v. United States, 389 U.S. 347, 357 (1967). Ja prasību par orderi nepiemēro, uz valdības darbību saskaņā ar Ceturto labojumu attiecina “saprātīguma” kritēriju. Tādējādi jau saskaņā ar Konstitūciju vien ASV valdībai nav neierobežotu vai patvaļīgu pilnvaru konfiscēt privātu informāciju.

Krimināltiesību piemērošanas pilnvaras

Federālie prokurori, kas ir Tieslietu ministrijas (TM) amatpersonas, un federālie izmeklēšanas aģenti, arī Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) – TM tiesībaizsardzības aģentūras – aģenti var likt Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumiem sagatavot dokumentus un citu reģistrētu informāciju kriminālizmeklēšanas vajadzībām, īstenojot dažādus obligātos juridiskos procesus, tostarp, iesniedzot zvērināto pavēstes, administratīvās pavēstes un kratīšanas orderus, kā arī iegūt citu sakaru informāciju, īstenojot federālās kriminālnoziedznieku noklausīšanās un zvanīto tālruņa numuru reģistrētāja izmantošanas pilnvaras.

Zvērināto vai tiesas pavēstes. Kriminālpavēstes izmanto, lai veicinātu mērķtiecīgas tiesībaizsardzības iestāžu izmeklēšanas. Zvērināto pavēste ir oficiāls zvērināto pieprasījums (parasti to izsniedz pēc federālā prokurora pieprasījuma), kas sekmē zvērināto veikto izmeklēšanu par konkrētu iespējamu krimināltiesību pārkāpumu. Lielā žūrija ir tiesas izmeklēšanas atzars, un tās sastāvu izvēlas tiesnesis vai miertiesnesis. Pavēstē var pieprasīt kādam liecināt tiesas procesā vai sagatavot vai darīt pieejamu uzņēmuma informāciju, elektroniski glabātu informāciju vai citus materiālus vienumus. Informācijai jābūt saistītai ar izmeklēšanu, un pavēste nedrīkst būt atzīstama par nesamērīgu, jo ir, piemēram, pārāk vispārīga vai patvaļīga, vai apgrūtinoša. Pavēstes saņēmējs, pamatojoties uz šiem faktoriem, var pavēsti apstrīdēt. Sk. Fed. R. Crim. P. 17. Ierobežotos apstākļos, kad zverinātie ir izvirzījuši lietā apsūdzību, dokumentu ieguvei var izmantot tiesas pavēstes.

Administratīvās pavēstes izmantošanas pilnvaras. Administratīvās pavēstes var izmantot krimināllietu un civillietu izmeklēšanās. Krimināltiesību piemērošanas kontekstā vairākos federālajos likumos ir atļauts izmantot administratīvās pavēstes, lai panāktu, ka tiek sagatavota vai darīta pieejama uzņēmumu informācija, elektroniski glabāta informācija vai citi materiāli vienumi, ko izmantot izmeklēšanās par krāpšanu veselības aprūpes jomā, vardarbīgu izturēšanos pret bērnu, slepenā dienesta aizsardzību, ar kontrolējamām vielām saistītām lietām un ģenerālinspektora veiktajās izmeklēšanās, kurās ir iesaistītas valdības aģentūras. Ja valdība cenšas panākt administratīvās pavēstes izpildi tiesā, tās, tāpat kā zvērināto pavēstes, saņēmējs var iebilst, ka pavēste ir nesamērīga, jo ir pārāk vispārīga vai patvaļīga, vai apgrūtinoša.

Tiesu rīkojumi par zvanīto numuru reģistrētāju un uztveršanas un trasēšanas ierīču izmantošanu. Saskaņā ar krimināltiesību noteikumiem par zvanīto numuru reģistrētāja un uztveršanas un trasēšanas ierīču izmantošanu, tiesībaizsardzības iestāde var saņemt tiesas rīkojumu, lai iegūtu reāllaika, nesatura zvanīšanas, maršrutēšanas, adresēšanas un sakaru datus par tālruņa numuru vai e-pasta adresi, apliecinot, ka sniegtā informācija ir vajadzīga notiekošajā kriminālizmeklēšanā. Sk. 18 U.S.C. §§ 3121-3127. Šādas ierīces izmantošana vai uzstādīšana pretrunā tiesību aktiem ir federāls noziegums.

Elektroniskās saziņas privātuma likums (ECPA). Valdības piekļuvi abonentu informācijai, datplūsmas datiem un IPS tālruņu pakalpojumu uzņēmumu un citu pakalpojumu sniedzēju, kuri ir trešās personas, glabātajam sakaru saturam reglamentē papildu noteikumi, kas ir paredzēti ECPA – dēvēts arī par Saglabāto ziņojumu likumu (Stored Communications Act – SCA) – II daļā (18 U.S.C. §§ 2701–2712). SCA ir noteikta likumisko privātuma tiesību aizsardzības sistēma, kas ierobežo tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem, kas nav tie dati, kuri interneta pakalpojumu sniedzēju klientiem un abonentiem jānorāda saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām. SCA ir paredzēts pieaugošs privātuma aizsardzības līmenis, kas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā informācijas vākšana aizskar personas privātumu. Lai iegūtu abonentu reģistrācijas informāciju, IP adreses un saistītos laikspiedolus, kā arī norēķinu informāciju, krimināltiesību piemērošanas iestādēm ir vajadzīga pavēste. Attiecībā uz vairumu pārējās glabātās nesatura informācijas, piemēram, e-vēstuļu galvenēm bez tēmas rindiņas, tiesībaizsardzības iestādēm ir jāizklāsta tiesnesim konkrēti fakti, kas parāda, ka prasītā informācija ir saistīta ar notiekošo kriminālizmeklēšanu un tajā būtiski nepieciešama. Lai iegūtu glabātās elektroniskās saziņas saturu, krimināltiesību piemērošanas iestādes parasti saņem no tiesneša attiecīgu orderi, pamatojoties uz ticamu iemeslu uzskatīt, ka konkrētajā kontā ir pierādījumi par noziegumu. SCA ir paredzēta arī civiltiesiskā atbildība un kriminālsodi.

Tiesu rīkojumi par novērošanu saskaņā ar Federālo Likumu par telefona sarunu noklausīšanos. Papildus iepriekš minētajam atbilstīgi federālajiem tiesību aktiem par telefona sarunu noklausīšanos tiesībaizsardzības iestādes ar kriminālizmeklēšanu saistītos nolūkos var reāllaikā pārtvert tālruņa, mutisko vai elektronisko saziņu. Sk. 18 U.S.C. §§ 2510-2522. Šīs pilnvaras var izmantot vienīgi saskaņā ar tiesas rīkojumu, kurā tiesnesis inter alia konstatē, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka sarunu noklausīšanās vai elektroniskās saziņas pārtveršana nodrošinās pierādījumus par federālu noziegumu vai informāciju par personas, kura izvairās no kriminālvajāšanas, atrašanās vietu. Attiecīgajā likumā ir paredzēta civiltiesiskā atbildība un kriminālsodi par sarunu noklausīšanās noteikumu pārkāpumiem.

Kratīšanas orderis – 41. noteikums. Tiesībaizsardzības iestādes Amerikas Savienotajās Valstīs var fiziski pārmeklēt telpas, ja ir saņēmušas attiecīgu tiesneša atļauju. Tiesībaizsardzības iestādēm, norādot “pamatotu iemeslu”, ir jāpierāda tiesnesim, ka noziegums tika vai tiks izdarīts un ka ar noziegumu saistītie vienumi, iespējams, ir atrodami orderī precizētajā vietā. Šīs pilnvaras nereti izmanto, kad policijai telpas jāpārmeklē fiziski, jo pastāv risks, ka pierādījumus varētu iznīcināt, ja pavēsti vai citu informācijas sniegšanas rīkojumu adresēs uzņēmumam. Sk. ASV Konstitūcijas 4. labojumu. (sīkāk aprakstīts iepriekš), Fed. R. Crim. P. 41. Kratīšanas ordera subjekts var iesniegt tā anulēšanas prasību, pamatojoties uz to, ka orderis ir pārāk vispārīgs, apgrūtinošs vai citādi neatbilstoši iegūts, un cietušās puses, kam ir procesuālā tiesībspēja, var pieprasīt visu nelikumīgā kratīšanā iegūto pierādījumu neizmantošanu. Sk. Mapp v. Ohio, 367 U.S. 643 (1961).

TM pamatnostādnes un politika. Papildus aprakstītajiem konstitucionālajiem, likumiskajiem un noteikumos pamatotajiem ierobežojumiem, kas valdībai jāievēro saistībā ar piekļuvi datiem, ģenerālprokurors ir pieņēmis pamatnostādnes, kurās ir paredzēti papildu ierobežojumi attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi datiem un noteikti arī privātuma un pilsonisko brīvību aizsardzības pasākumi. Piemēram, ģenerālprokurora izstrādātajās pamatnostādnēs par Federālā izmeklēšanas biroja iekšzemes operācijām (2008. gada septembris) (turpmāk “ĢP FIB” pamatnostādnes) – pieejamas vietnē http://www.justice.gov/archive/opa/docs/guidelines.pdf, ir ierobežota izmeklēšanas līdzekļu izmantošana, lai meklētu ar federālu noziegumu izmeklēšanu saistītu informāciju. Pamatnostādnēs ir noteikts, ka FIB jāizmanto visneuzbāzīgākās praksē iespējamās izmeklēšanas metodes, ņemot vērā to ietekmi uz privātumu un pilsoniskajām brīvībām un kaitējumu, ko tās var nodarīt reputācijai. Nostādnēs arī norādīts, ka: “ir pašsaprotami, ka FIB veic izmeklēšanas un citas darbības likumīgā un samērīgā veidā, ievērojot brīvību un privātumu un nepieļaujot nevajadzīgu iejaukšanos likumam pakļāvīgu cilvēku dzīvē.”Sk. AG FBI Guidelines at 5. FIB ir īstenojusi minētās pamatnostādnes ar FIB iekšzemes izmeklēšanas un operāciju rokasgrāmatu (DIOG), pieejama https://vault.fbi.gov/FBI%20Domestic%20Investigations%20and%20Operations%20Guide%20(DIOG), – visaptveroša rokasgrāmata, kurā ietverti sīki izstrādāti ierobežojumi izmeklēšanas rīku izmantošanai un norādījumi, lai nodrošinātu, ka pilsoņu brīvības un privātums tiek aizsargāti ikvienā izmeklēšanā. Papildu noteikumi un politika, no kā izriet federālo prokuroru izmeklēšanas darbību ierobežojumi, ir izklāstīti Amerikas Savienoto Valstu Prokuroru rokasgrāmatā (USAM), kas ir pieejama arī tiešsaistē http://www.justice.gov/usam/united-states-attorneys-manual

Civiltiesiskās un regulatīvās pilnvaras (sabiedrības intereses).

Pastāv arī būtiski ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumu glabātajiem datiem civiltiesisku vai regulatīvu (t. i., ar “sabiedrības interesēm” saistītu) apsvērumu dēļ. Aģentūras, kam ir civiltiesiski un regulatīvi pienākumi, var izsniegt uzņēmumiem pavēstes, kurās pieprasa uzņēmumu informāciju, elektroniski glabātu informāciju vai citus materiālus vienumus. Šo aģentūru pilnvaras izmantot administratīvās vai civiltiesiskās pavēstes ierobežo ne tikai to izveides likumi, bet arī pavēstu izskatīšana neatkarīgā tiesā pirms to iespējamās tiesiskās izpildes. Sk., piemēram, Fed. R. Civ. P. 45. Aģentūras var mēģināt piekļūt vienīgi datiem par tādām lietām, kas saistītas ar to regulatīvo pilnvaru darbības jomu. Turklāt administratīvās pavēstes saņēmējs var apstrīdēt šīs pavēstes izpildi tiesā, iesniedzot pierādījumus par to, ka aģentūra nav rīkojusies atbilstīgi iepriekš aprakstītajam samērīguma pamatprincipam.

Uzņēmumi, ņemot vērā savas nozares specifiku un to rīcībā esošo datu veidus, var apstrīdēt no administratīvajām aģentūrām saņemtos datu pieprasījumus, arī atsaucoties uz citiem juridiskajiem pamatiem. Piemēram, finanšu iestādes var apstrīdēt administratīvās pavēstes, kurās prasīts sniegt konkrētu informācijas veidu, norādot, ka tās ir pretrunā Banku slepenības likumam (Bank Secrecy Act) un tā īstenošanas noteikumiem. Sk. 31 U.S.C. § 5318, 31 C.F.R. Part X. Citi uzņēmumi var paļauties uz Fair Credit Reporting Act, sk. 15 U.S.C. § 1681b, vai citiem nozaru aktiem. Sk., piemēram, Likumu par tiesībām uz finansiālo privātumu (Right to Financial Privacy Act), U.S.C. Sk., piemēram, Right to Financial Privacy Act, 12 U.S.C. §§ 3401–3422. Tādējādi Amerikas Savienoto Valstu tiesas nodrošina aizsardzību pret nepamatotiem regulatīviem pieprasījumiem un neatkarīgi pārrauga federālo aģentūru rīcību.

Visbeidzot, visas administratīvo iestāžu likumiskās pilnvaras pēc administratīvas kratīšanas fiziski konfiscēt Amerikas Savienoto Valstu uzņēmuma informāciju ir jāīsteno, ievērojot Konstitūcijas Ceturtā labojuma prasības. Sk. See v. City of Seattle, 387 U.S. 541 (1967).

Secinājumi

Visām Amerikas Savienotajās Valstīs īstenotajām tiesībaizsardzības un regulatīvajām darbībām ir jāatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp ASV Konstitūcijai, normatīvajiem aktiem un noteikumiem. Šīs darbības arī jāveic saskaņā ar piemērojamo politiku, tostarp visām ģenerālprokurora pamatnostādnēm, kas reglamentē federālās tiesībaizsardzības darbības. Iepriekš aprakstītais tiesiskais regulējums ierobežo ASV tiesībaizsardzības un regulatīvo aģentūru spēju iegūt informāciju no Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai dati attiecas uz ASV vai citu valstu pilsoņiem –, kā arī sniedz iespēju izskatīt tiesā visus datu pieprasījumus, ko valdība iesniegusi atbilstīgi šīm pilnvarām.

(1)  Šajā pārskatā nav aprakstīti valsts drošības izmeklēšanas instrumenti, ko tiesībaizsardzības iestādes izmanto terorisma un citās ar valsts drošību saistītās izmeklēšanās, tostarp vēstules par valsts drošību (NSL), ko iesniedz, lai iegūtu konkrētu informāciju no kredītu pārskatiem, finanšu pārskatiem, elektronisko abonentu un darījumu pārskatiem (sk. 12 U.S.C. § 3414; 15 U.S.C. § 1681u; 15 U.S.C. § 1681v; 18 U.S.C. § 2709, un attiecībā uz elektronisku novērošanu, kratīšanas orderi, uzņēmumu datiem un citu sakaru informācijas vākšanu, ko veic saskaņā ar Ārējās izlūkošanas un novērošanas likumu (sk. 50 U.S.C. § 1801 un turpm. sadaļas).

(2)  Šajā dokumentā ir aplūkotas federālās tiesībaizsardzības un regulatīvās pilnvaras; štata tiesību aktu pārkāpumus izmeklē attiecīgie štati un iztiesā štata tiesās. Štatu tiesībaizsardzības iestādes izmanto orderus un pavēstes, ko izsniedz saskaņā ar štata tiesību aktiem un pamatā tādā pašā veidā, kā aprakstīts šajā dokumentā, taču pastāv iespēja, ka uz štata juridisko procesu var attiekties štata konstitūcijā piešķirta aizsardzība, kas ir plašāka par ASV Konstitūcijā garantēto. Štatu tiesību aktos paredzētajai aizsardzībai jābūt vismaz līdzvērtīgai tai, kas paredzēta ASV konstitūcijā, tai skaitā (bet neaprobežojoties) ar ceturto labojumu.